Eriks, arhitektūras pasniedzējs, no tēva manto lielu, vecu savrupnamu Kopenhāgenas ziemeļos. Viņa sieva Anna, pazīstama TV ziņu diktore, ierosina uzaicināt draugus kopīgi apdzīvot lielo namu. Šādi viņa cer izvairīties no garlaicības, kas sāk parādīties abu laulībā.
Filma iesākas ar vizuāli pievilcīgiem kadriem, notikumi risinās minētajā mantotajā privātmājā. Aptuveni 1970. gadi. Erikam ideja gan ne pārāk patīk, bet viņš tiek pierunāts (vispirms izdarot un tad prasot atļauju). Lai arī idejiski jaunie komūnas biedri ir draugi un paziņas, īpaši nav noprotamas pagātnes saites un šķiet, ka kopiena apgriezienus uzņem pārāk strauji. Komūnas dzīve attīstās, radot noteikumus, ka nevis visi dzīvo pie Ērika (īpašnieka), bet ir pietiekami vienlīdzīgi. Protams, cilvēki ir pietiekami jauni «ar savām vajadzībām» un seko kadri kas tuvāki «sapuvušo rietumu» attēlojumam, nevis kaut kam no padomijas komunālā dzīvokļa. Interesants noteikums, iespējams noderēs tiem, kam māju uzkopj robots: visas koplietošanas telpās atstātās privātās mantas tiek sadedzinātas pagalmā.
Protams, galvenā stāsta daļa ir par šo «garlaicību, kas sāk parādīties abu laulībā», atšvešināšanos un samierināšanos ar to, pamatīgie iesaistoties arī trešajai pusei un komūnas dalībniekiem. Pavērsieni un atrisinājumi pietiekami negaidīti un minējumi par turpmāko sižeta attīstību neprecīzi (pārāk maza pieredze Eiropas kino?). Izklaidējoši, sižets lieki garumā netika vilkts.
Vērtējums: 4/5 *
Noskaņai, pīpētāju stūrītis pie kinoteātra.
ffmpeg -r 15 -f image2 -start_number 12345 -i "bildes/G%07d.JPG" -vcodec libx264 -s hd1080 timelapse_1080P.mp4
Parametru «r» var mainīt, lai paātrinātu/palēninātu gala rezultātu.
]]>