Dienas fiškas un man svarīgākais

Lietuviešu rokasgrāmatas atstāsts.

noreply@blogger.com (Unknown) — Fri, 09 Jan 2015 09:35:00 +0000

Lasu te vienā vietā, te otrā, Latvijas iedzīvotāji atkal lamā valdību, ne par tautiņas muļķošanu, ne par kārtējo shēmiņu, bet par to, ka Lietuvā izdota rokasgrāmata, kurā aprakstīts, kā rīkoties kara gadījumā...

Iedomājos, tiešām labs iemesls atkal padusmoties, jo redz leiši ir ieguvuši savā rīcībā šādu grāmatiņu, bet letiņi un igauņi nav... Nu vai nav cūcība?

Kādreiz skolās bija obligāts mācību priekšmets saucās- „ Militārā mācība”. Visi mācījās izjaukt un salikt automātus, šāut, skraidīt pa poligonu gāzmaskās, un itkā viss bija kārtībā. Līdz ar netkarības atjaunošanu varas vīri paštukoja, nu priekš kam mums tas viss un likvidēja, gan šādu mācību priekšmetu, gan arī vēlāk obligāto militāro dienestu.

Bet atgriežoties pie tēmas.

Nolēmu parakt, kas tajā grāmatiņā rakstīts. Un Re ko atradu.

Viens no ieteikumiem ir - esiet mierīgi un rīkojieties pēc speciālistu ieteikuma, norāda Lietuvas aizsardzības ministrs Jozs Oleks.

Citiem vārdiem sakot – mēs tāpat zinam, ka jūs neko no izlasītā neatcerēsieties, bet kara gadījumā vienmēr būs tuvumā kāds militārists, kurš pateiks priekšā ko darīt, tas arī viss...

Tajā arī doti praktiski padomi, ko darīt dažādu stihisku nelaimju un kara laikā, ko darīt, ja nav pagūts evakuēties. Viens no tiem skan šādi: „Ja sākas karš vai cita krīze, evakuējieties. Ja jūs to neesat paguvis izdarīt, sameklējiet ieroci un palieciet iekšā."

Tātad, kas leitim bija jāsaprot... Tev sen jau bija jāiegādājas kāds AK-74, vai tamlīdzīgs bliežamais, tam jābūt visu laiku ieeļļotam un rūpīgi noslēptam (vislabāk to darīt zem grīdas dēļiem, jo tur parasti ir sprauga apmēram 5 cm augstumā). Kad sākas karošana, slēdzam dzīvokļa durvis ciet, kramējam uz palodzes smilšu maisu un šaujam visus (lasīt- ienaidniekus) nost uz vella paraušanu. Bet ieroci var vilkt ārā arī pie kādas krīzītes, piemēram ja valdība paaugstina nodokli vai samazina kādus pabalstu...

Savukārt ja automāta nav, tad ir jāskrien līdz tuvākajam militāristam, kurš izejot no iepriekšējā padoma būs vienmēr kautkur tuvumā, un ja viņš Jūs nesajauks ar ienaidnieku, tad varēsiet viņam uzprasīt kādu padomu, vai arī aizņemties no viņa kādu ieroci. :D

Rokasgrāmatā norādīts, ka valsts trīs miljoniem iedzīvotājiem nevajadzētu riskēt ar savām dzīvībām īpašumu dēļ vai būt pārmēru ziņkārīgiem.

Kas nozīmē, ka nevajag bāzt savu degunu visur kur vien iedomājies, vai arī ņemt piemēru no pensionārēm, kuras veselām dienām un naktīm monitorē ielas un pagalmus no savu dzīvokļu logiem :D

Un noslēgumā ir īss rezumējums tam apmēram 100 lappušu ūdens gabalam.

"Šāviens aiz loga nav pasaules gals," teikts padomu grāmatā. Ceru, ka visi tagad būs informēti, kā rīkoties stundā X.

Padomi, kas Tev palīdzēs darbā ar Google meklētāju.

noreply@blogger.com (Unknown) — Sat, 03 Jan 2015 11:42:00 +0000

Tas, ka esmu labākais SEO speciālists Latvijā arī Google meklēšanas dzinējam nav nekāds noslēpums jau vairāk kā 3 gadus. Bet šis rakstiņš top tāpēc, lai BEIDZOT arī TU iemācītos PAREIZI lietot Google. Turpmākie padomi noteikti atvieglos tev dzīvi, un atklās pietiekami daudz interesantu Google iespēju, par kurām tu pat nenojauti...

Ok, tātad sāksim ar vienkāršāko komandu.

Atrast precīzu frāzi.

Ja tu ievadīsi Google lodziņā, frāzi kas ieslēgta pēdiņās, tad meklēšanas dzinējs atradīs tieši tādu frāzi un precīzi tādā vārdu secībā, kā tu būsi ierakstījis. Tas palīdz ļoti bieži izvairīties no nevajadzīgu lapu atvēršanas.

Kā atrast citātu, kurā ir izlaists kāds vārds.

Ok, bet ja citātu līdz galam precīzi neatceries, un tā gadās visbiežāk, tad tā nav problēma, vienkārši iztrūkstošo vārdu aizvieto ar zvaigznīti.

Atrast noteiktā vietnē.

Tu raksta sākumā izlasīji, ka es esmu labākais SEOspeciālists Latvijā, bet nevari atrast to ierakstu, kur tas ir rakstīts. Kas tev jādara? Rakstam „site” pēc tam liekam „:” un tālāk meklējamo frāzi „labākais seo speciālists Latvijā”. Un to visu rakstam bez pēdiņām :)

Izslēgt noteiktus vārdus no meklēšanas rezultātiem

Piemēram: tevi interesē dizains, bet tev nevajag ne dizaina studiju, ne biroju, ne izstādi vai konferenci. Vienkārši pieliec klāt šos vārdus ar „-” zīmi un visam jābūt ir oK.

Sameklēt cenu.

Es zinu ko tu teiksi... eu mums ir salīdzini un vēl visādi "gudri" servisi... Es tev pateikšu priekšā, tie servisi ir maksas pakalpojums un ja interneta veikals nemaksā par tādu pakalpojumu tad viņa tur vienkārši nebūs. Tāpēc netērē savu laiku nelietderīgi, vienkārši ievadi Googlē preces nosaukumu un cenas diapazonu atdalot to ar diviem punktiem.

Sameklēt dokumentus noteiktā formātā.

Pieņemu tu raksti savu kursa darbu vai gatavo kādu prezentāciju, piemēram par tēmu „Dizaina vēsture”. Pasmelies iedvesmu no citiem izmantojot sekojošu komandu. Nosaukums un pēc tam filetype:PPT (PPT vietā var izmantot citu failu saīsnes piemēram .doc vai .jpeg u.t.t. atkarībā no jūsu vajadzībām)

Vārdu definīcijas

Kad nu ļoti gribās izteikties gudriem un brīžiem pat nesaprotamiem vārdiem, atkal nāk palīgā Google, ( nu nav vajadzīga mums tā Wikipedia) rakstam sekojošu komandu „define:” un mums uzreiz arī parādās vārda skaidrojums.

Jautrībai....

Izstrādātāji arī ir tikai cilvēki, un viņiem patīk arī joki. Ievadi Google logā „zerg rush”, un sāksies jautrība, pa burtiem O vajag klikšķināt ar peli, lai tos nogalinātu...patiesībā diezgan jautra izklaide. Bet ja Google logā ievadīsi frāzi „do a barrel roll”, tad lapa apgriezīsies kājām gaisā, savukārt ja ievadīsi frāzi „Tilt”, tad lapa sašķiebsies... es kad uz šo paskatījos ilgi domāju, eu bet tie džeki saņem 50k dolāru mēnesī... nu kam šis bija vajadzīgs un kāpēc viņiem tik daudz brīvā laika, ka to tērē tamlīdzīgām muļķībām.... :D:D:D

Zini kādu triku, kas te nav uzrakstīts, iekomentē, pielikšu klāt.

Kā tukša alus pudele tomēr izrādās pilna, jeb CIRKS TIKAI SĀKAS!

noreply@blogger.com (Unknown) — Thu, 26 Jun 2014 17:56:00 +0000

Jūtu tomēr jāraksta, jo tas ir reāls VĀKS... sākums tam visam bija aizpagājušajā vīkendā, kad aizbraucu uz Lucavsalu, lai kulturāli atpūstos, pasauļotos, varbūt paveikotu, un vienkārši nestresojot atpūstos. Un visa epopeja sākās, ar manis piemodināšanu, un frāzi : „Vai tās ir jūsu alus pudeles”? Norādot uz blakus mētājošajām tukšajām alus pudelēm, un šo frāzi man uzdeva, kā izrādās, RPP kārtībniece Kristīne Pabērza.

Atbildēju, - dabiski, ka nav,- un griezos uz otriem sāniem, bet Kristīne nesaprotot, ka tiek vienkārši sūtīta tālāk savās darba gaitās, eskalēja radušos situāciju, jo nespēja noticēt, ka kaut kāds vienkāršs džeks - traktorists, kurš guļ, sauļojās un ir vēl absolūti skaidrā (tas arī ir pierādīts), vienkārši pasaka ko domā par situāciju un sākās varas demonstrācija pilnā apmērā, kārtībniece saka - dod personas datus rakstīsim protokolu, atbildu, -nav tāda likuma kurš noteiktu, ka man jebkuram, pa ielu ejošam policistam, būtu jāuzrāda savs ID, JO TĀDA VIENKĀRŠI NAV”.

Nē, esot gan, kā izrādās, (bet viņa nav), atbildu, OK, garastāvoklis sabojāts vienalga, rakstiet protokolu, sauciet ekipāžu, lai tik ved uz iecirkni. Ko arī Kristīne nekavējoties, ar vārdiem:"Šas tebe pokažem Kuzkina matj", izdarīja, ekipāža atbrauca (par to kas notika no mantu izņemšanas brīža, līdz atdošanas brīdim, ir vēl vesels stāsts. Ekipāžas patruļnieki, painteresējās ko es tāds gudrs patrāpijies, kas man glaimo, varbūt ne tā šie bija domājuši, bet sacītā jēgu aptvēram uztvēru manuprāt pareizi) Bet nu īsumā, aizbraucu uz turieni, nosaucu savu personas kodu, lai savāktu protokolu, un tītos atpakaļ uz mājām.

Nākamais cēliens: Notiek nākošās pirmdienas dienā, kad devos uz viņus uzraugošo iestādījumu Lomonosova ielā 21, lai ierosinātu disciplinārlietu pret kārtībnieci, kura acīmredzami ir pārkāpusi sev dotās pilnvaras. Priekšniekam jautāju, kā tad tā, ja es esmu ar tukšu alus pudeli un prasu to iedokomentēt protokolā, vai da jebkur, man atbild sekojoši : „Nu nav vienkārši tāda definējuma iekš RDSN un mēs likuma pantus neizdomājam, UZMANĪBU,(un tālāk seko ģeniāls citāts) MĒS VIENKĀRŠI NEVARAM IERAKSTĪT VĀRDU "TUKŠA", BET TIKAI ATVĒRTA, jo viņa tāda ir.”. Es saku, - bet ja nav pamatojuma, tad uz kāda pamata tiek sastādīts AKZ (administratīvā pārkāpuma ziņojums), nu un sarunas gaitā, izrādījās, kad droši vien, kārtībnieces bija nogurušas, vai arī eskalēja situāciju izejot no manas attieksmes, un tāpēc ar aizrādījumu par tukšu alus pudeļu mētāšanos blakus neizteica, un ja es nebūtu par to lamājies twiterī, tad nebūtu manu tālāko piedzīvojumu (šobrīd vairs neticu, un tā tas tiešām nav). Hmmm, kā tad tā, - prasu, -ja pie manis pienāk policists un vienkārši viņam slikts garastāvoklis, viņš mani var aizvest uz iecirkni, tikai tāpēc, lai ieriebtu?. Atbilde, - Jā ir arī tādi gadījumi... OK, braucam tālāk.

Pienāca šodien ilggaidītā, lietas izskatīšanas diena, dienas iznākums un daži fakti.

Izejot no kārtībnieces skaidrojumiem alus par 2/3 bija pilns un rokā............DOH... Es ne, tas ka neticēju, tam kas tur ir uzrakstīts, bet pārlasīju 158x un vienalga nenoticēju....

Es neesot ĻAUNPRATĪGI pakļāvies policijas darbinieka likumiskajām prasībām, par ko ir papildus ierosināta vēl viena lieta, un to jau izskatīs tiesā, jo tas tiek izskatīts pavisam pēc cita kodeksa. RPP Zemgales reģiona nodaļas priekšnieks, tiešām ļoti sakarīgs un cilvēcīgs, bet tomēr vairāk sliecās ticēt kārtībniecēm ne jau man...

Nu ko, priekšā paredzamas vēl vismaz 2 tiesas, viena notiks pēc APK 175. Panta, otrs ir piespriestais RPP pēc RDSN 80. Panta to pašu 13. Daļu.(jo par aplamo 14.daļu jau vairs neviens pat neiepīkstējās, laikam saprata, tomēr "perebors") Apelācijas kārtībā izsauksim kartībnieces , nu ļoti man gribās uzzināt, kā tur parādījās neizdzerts alus.

Es zinu, ka eju pret sistēmu, un es esmu vienkārši uz pauzes, mani sākotnēji apmānot un izmantojot manu nekompetenci likuma pantos RPP paziņoja, ka nevar uzrādīt apsūdzību savādāk, un liedzot izmantot aizstāvja pakalpojumus (kas atkal ir iedokumentēts) (PAPILDINATS nevarot uzrādīt videoierakstu jo tas esot dzēsts!!!! kautgan MK noteikumi paredz 5 gadu glabāšanas termiņu.), tomēr atzīst par vainīgu, neizdarītā pārkāpumā. KĀ TĀ VISPĀR VAR BŪT???

Citējot L.Lapsu „Mēs dzīvojam policejiskā valstī, kur katrs kuram ir forma, jebkuram kuram tās nav, ātri vien var mēģināt pierādīt, kurš te ir pārāks.”

PEACE, sekojat apdeitam... Palūdzu lietas materiālu kopijas, ieskanēšu, likšu tepat ārā. Lasīsim anekdotes kopā.

Sliptree - labākais risinājums, kā izveidot rēķinus!

noreply@blogger.com (Unknown) — Thu, 22 May 2014 10:06:00 +0000

Visiem uzņēmējiem iesācējiem ir bijusi jārisina viena no pirmajām svarīgākajām problēmām. KĀ UZTAISĪT RĒĶINU? Kādu sagatavi izveidot, no kura gala pieķerties, un kādam tam vispār jāizskatās, lai radītu pozitīvu iespaidu par sevi, kā par cilvēku kurš pievērš uzmanību detaļām, arī tāds sīkums, kā rēķins ir arī TAVA uzņēmuma vizītkarte.

Daudzi izmanto Wordu vai Excel, bet daudziem nemaz nav uzstādīta MS Office programmatūra, un mēģina iztikt ar opensource risinājumiem, tāpēc arī radies tāds serviss, kā Sliptree kurš palīdz visiem jaunajiem uzņēmējiem, tikt galā ar šo problēmu. Ievēribu pelnījis arī fakts, ka Sliptree ir tepat mūsu kaimiņos, Igaunijā radīts serviss.

Ko piedāvā Sliptree?

Sagatavot un aizsūtīt rēķinu varēsiet minūtes laikā, no jebkura datora pasaulē, jo tas ir interneta platformas "Iegūsti to ko redzi" risinājums.

Vienkāršs un saprotams interfeiss, iebūvētas formulas, un dažādas sagataves.

Visi sagatavotie un aizsūtītie rēķini tiek saglabāti arhīvā, un Jums pēc tam neradīsies problēma ar to atrašanu, piemēram pēc gada, ja pēkšņi tie būs nepieciešami grāmatvedības datu salīdzināšanai.

Bet visvienkāršāk, protams, ir pašam to vienreiz pamēģināt, lai saprastu, šis tiešām ir tirgū labākais piedāvājums mazajam biznesam. Izmēģini arī tu! TAS IR BEZMAKSAS!

Biznesa pusdienas TEX MEX Restorānā, jeb gadzjužņikā....

noreply@blogger.com (Unknown) — Fri, 16 May 2014 18:20:00 +0000

Slinkoju ar blogu, darbu daudz, bet nu šoreiz jāraksta ir, ne par politiku protams, jo man jau apnicis lasīt vienu un īstenībā zināt citu, bet ne par to šoreiz ir stāsts. Ar vienu vārdu sakot.....

Tieši un precīzi 15. Maija dienā man bija paredzēta viena tikšanās un kopā pusdienu paēšana, ātri piemetis variantus secināju, ka ļoti iespējams man kā smēķētājam būs labāk piemērota Klondaikas TEX MEX ~~restorāns~~ (ēstuve) uz Dzirnavu ielas pretim Radisson Blue. Viss forši, duros iekšā, jautāju, kas ta nu ēdams šodien biznesa pusdienu piedāvājumā, (jo redz tāfeli grūti pie vārtu ieejas izlikt, un ta patstāvīgi esot nonesta pagrabstāvā). Atbilde : Frikadeļu zupa, Cepta cūkgaļa uz iesmiņa ar ceptiem kartupeļiem un svaigiem dārzeņu salātiem + aliņš Cēsu 0,3 (aliņš mana opcija), viss gut....

Pie blakus galdiņa iekārtojušās divas kundzītes, kuras kā es sapratu testēja jaunos ēdienkartes variantus jo varēja dzirdēt apspriežamos jautājumus par garšas niansēm, un tieši tā iemesla dēļ, top arī šis topiks.

Ēdam zupu, sarunājamies ar paziņu, pa ausu galam dzirdu – tas nesaderas, šis bija ideāli, bet derētu izteikt vairāk saldskābu garšas niansi un tamlīdzīgus epitetus.

Nu, kas tad man, vienkāršam traktoristam...

Atnesa maizīti, zupu, viss gut, maizīte kā vienmēr silta, sviestiņš ar garšvielām arī...

Atnesa otro.......

Uzkožu kartupeļu biezeni, nesaprotu, nahren viņš remdens, griežu gaļu, praktiski negriežas, pārgriežu uzkožu, gaļa sīksta un no iekšpuses absolūti AUKSTA........ mana nervu sistēma to neizturēja, blakus pie galdiņa, apspriež hvz kādas augstās garšas matērijas, man jāēd pusdienu piedāvājums, kādu es pat savam sunim nepadotu.... Es ļoti labi zinu, kā jāgaršo tiko grillētai gaļai, bet nu atvainojiet, gaļa vairs pat nesmaržo pēc gaļas, to pat nevar sakošļāt, tā ir jānorij, un tā no iekšpuses ir auksta.

Pasaucu oficianti, prasu, kas par štellēm, kā var par 4,50 EUR man smērēt iekšā to, ko pat ne tas ka LIDO, bet pat 1. Ģimnāzijas ēdnīcā neuzdrošinātos darīt...

Un sekoja ģeniāla atbilde: Nu mēs vienmēr gaļu sagatavojam iepriekšējā dienā... un visu tikai uzsildam......

Tātad pa 4.50 EUR, kas ir līdzvērtīgs visur Rīgas centrā 4,50 – 6,50 EUR biznesa pusdienu piedāvājumā šis ir ne tas ka sūdīgākais, bet pilnīgi noteikti ignorēšanas vērts iestādījums... Nav ne antireklāma, ne reklāma, mani vienkārši piebesīja apspriede no blakus galdiņa kur testēja jaunos ēdienus.

Jā, es zinu kādu pienesumu tas nesīs šim sūda iestādījumam, BET BEIDZIET tak cilvēkus uzskatīt par idiotiem.Un ja kāds mani aicinās pusdienās centrā uz TEX MEX neaicieniet, tur manas kājas vairs nebūs un arī citiem neiesaku.

Šoreiz par Sīriju...

noreply@blogger.com (Unknown) — Wed, 11 Sep 2013 06:05:00 +0000

Neiedziļināšos sīkumos par to, kas tur vainīgs, kādi ir patiesie mērķi u.t.t. katrs pats sev izdara secinājumus un pie tiem arī paliks. Bet kāpēc izlēmu uzrakstīt vienu postu par šo konfliktu kuram ir pievērsta visa pasaules uzmanība, bija vakardienas Panorāmā redzētais sižets, kurā bija redzama intervija ar kādu sīrieti, kurš it kā ir virsnieks un it kā ir bijušas oficiālās armijas kapteinis kaut kādā tur daļā.

Kāpēc es pasmējos par redzēto interviju. Un kāpēc par to nolēmu uzrakstīt.

Tātad iedomāsimies, tur kaut kur uz Jordāniju dodas starptautiskā žurnālistu grupa no nacionālā ziņu kanāla, lai taisītu sižetu par patiesajiem notikumiem, bet žurnālisti Sīrijā netiek ielaisti, un viņiem jāpaliek Jordānijā. Saprotot, ka komandējuma nauda iztērēta, bet kariņš nav nofilmēts, žurnālisti iet aplūkot turpat pierobežā atrodamo hospitāli.

Un tavu brīnumu , tur guļ arī kāds vīrietis kuram sašauta kāja, viņš pastāsta ārzemju žurnālistiem kādas gāzes tiek izmantotas, pastāsta arī, ka viņš ir virsnieks kuru ļoti aktīvi meklē briesmīgā Sīrijas slepenpolicija, bet viņš tāds priecīgs suņabērns guļ turpat hospitālī, un ēd mannā putru, stāstot, kā tik viņu noķertu, tā uzreiz nošautu, un kāda Dieva laime, ka viņu atraduši ārzemju žurnālisti. Vau!

Visi viņu meklē , bet mūsu žurnālisti ar pirmo piegājienu nobraucot vairākus tūkstošus kilometru, un arī tikai laimīgas sagadīšanās dēļ, šo ņem un atrod, nu vai nav brīnums? Specdienestiem būtu ko pamācīties.

Iedomājos situāciju, guļu es slimnīcā, radinieki un draugi mani neapciemo, un skatos, pēkšņi pa slimnīcu staigā bariņš cilvēku ar TV kameru, kuri jautā, vai kāds var pastāstīt kaut ko par ķīmiskajiem ieročiem. Bet man trūkst uzmanības un tāpēc saku, ka es esmu tur armijas kapteinis, kurš karā visus dokumentus pazaudējis, tāpēc man jātic uz vārda, bet tikai seju nerādīšu. Žurnālisti uzreiz sev applaudē, štellē kameru un taisa sensacionālo materiālu. Bet es sev uzklapēju uz pleca, jo mani nofilmējis ārzemju ziņu kanāls, būs ko mazbērniem parādīt tā teikt.

Pati intervija te: Panorāmas sižets

Spameriem par biedu.

noreply@blogger.com (Unknown) — Mon, 19 Aug 2013 09:28:00 +0000

Ja atsevišķi affiliate programmu darboņi un arī vienkārši uzņēmumi, kuri sūta uz svešiem e-pastiem savas e-pasta vēstules, vēl joprojām liekas, ka viņi netiks zem DVI lupas, tad šis attēls, ļoti skaisti demonstrē, ka nepieprasītu e-pasta ziņojumu sūtīšana Latvijā tiek apkarota un piemērojamie sodi ir diezgan iespaidīgi.
Spams atšķirībā no pieprasītu e-pasta ziņojumu saņemšanas atšķirās, pašos pamatos, un tāpēc pat ja tev arī kāds piedāvā nosūtīt e-pasta ziņojumus e-pasta adresēm kuras tu neesi ieguvis pats, tev ne tikai daraud sods, bet arī klientu daudzums nepalielināsies. Man vienmēr atmiņā stāv frāze, ko man pateica viens no RISEBA lektoriem, kurš tur pasniedz E-komerciju, pēc vienas no manām lekcijām par e-komercijas rīkiem. "Mēs arī ikdienā nodarbojamies ar email mārketingu, patstāvīgi izsūtam e-pasta ziņojumus inb...x.lv lietotājiem". It kā profesors, it kā pasniedz pat priekšmetu studentiem, bet vienā teikumā skaidri apzīmēja, ka pat viņam nav īsti skaidrs, kas ir spams un kas ir email mārketings.

Partizānmārketinga skaistākais piemērs šogad.

noreply@blogger.com (Unknown) — Wed, 14 Aug 2013 08:07:00 +0000

No sākuma tas viss izskatījās pēc patiesa stāsta, par kādu ļoti advancētu kredītņēmēju no Voroņežas, kurš it kā pārlabojis bankas līgumu un tādā veidā, banku praktiski nostādījis ļoti neizdevīgā situācijā. Sākumā šī ziņa parādījās dažādos mazos Krievijas interneta resursos, bet kamols vēlās ar tādu ātrumu, ka uz to uzķērās arī lielāki mēdiji, un dabiski, tas viss nonāca arī Latvijas mediju telpā, kura praktiski ar to arī tikai nodarbojas, kā Krievijas mediju telpas ziņu tulkošanu. Pat mūsu Diena.lv, nepamanīja, ka šī ziņa atkārtojas ar tādu skaistu un neuzkrītošu regularitāti, apmēram 1x sešos mēnešos, pie viņiem pašiem.

Bet nu ne par to ir stāsts.

Nav sliktas reklāmas, arī antireklāma ir reklāma, nosprieda Tinkoff organizācijas partizānmārketinga Guru, un palaida skaistu stāstu interneta vidē, lasītāji aplaudēja gudrajam kredītņēmējam, banka teica, ka tiesāsies un nekādus 24 miljonu Krievijas rubļu nemaksās. Neviens tā īsti nepievērsa uzmanību, ka runa iet par 2008. Gada notikumiem, bet tas arī nevienu nesatrauca, nevienu nesatrauca arī tas, ka parasti, šāda veida karšu derīgums termiņš ir 3 gadi. Bankas nosaukums parādījās visos lielākajos mēdijos, interneta komentētāji, savā starpā jau sāka izdomāt, kā šādas shēmas īstenot arī dzīvē, un komunikācijas virziens ieņēma pat pozitīvu virzienu, lai arī neviens no mums bankas tā īsti nemīl, tad šo reakciju banka jau bija gaidījusi un patiesībā gaidīja citu iznākumu.

Un fināls bija sekojošs, tikpat skaisti, kā drāmas pēdējā ainā, sliktais kļūst par labo un nes labo vēsti. Banka nomet oficiālo paziņojumu pie sevis mājaslapā, ka šie ir vienojušies ar doto kungu par mierizlīgumu un šis kungs atcēlis visas savas pretenzijas pret doto banku, tā vietā no bankas neņemot tās piedāvāto kredītkarti, bet parasto debetkarti. HA-HA-HA.

Lūk cik skaista pasaka sanāca, no 24 RUB miljonu pretenzijas, tā pārvērtās uz 6, tad samazinājās uz 900 000, un beigās pretenzijas uzturētājs, jūtas gandarīts, ka ticis pie parastas debetkartes!

Īsts "partizānmārketinga" šedevrs, kuru būtu jāņem, kā vienu no labākajiem paraugiem, kredītiestāžu reklamēšanā.

Kam patiesībā ir nepieciešami fotoradari?

noreply@blogger.com (Unknown) — Tue, 13 Aug 2013 10:24:00 +0000

Manas, kā autovadītāja domas, par fotoradaru sāgu, kuras radās, šīs dienas publicētās LETA ziņas dēļ, kurā skaidri un gaiši apkopota ir statistika, kā fotoradari ir ietekmējuši kopējo ceļu satiksmes drošību. Par to, ko nolēmusi darīt ministrija. Un izrādās, ka tā nekā nav ietekmējusi, un pat pēc fotoradaru noņemšanas vēl arī uzlabojusi.

Citāts: „Statistika liecina, ka vienīgais labums, ko no tiem guva ieviesēji, bija iekasētā soda nauda par pārkāpumiem. Ceļu satiksmes negadījumu statistiku fotoradari ietekmēt nav spējuši. Tieši otrādi – bojā gājušo skaits bija pat lielāks, kad tie bija uz ceļiem.”

Iekšlietu ministrija protams ir novērtējusi, ka fotoradaru klātbūtne uz ceļa nekādā veidā neietekmēs ceļu satiksmes kopējo drošību, BET tur tik daudz NEIEKASĒTU soda naudu aiziet, kas varētu papildināt valsts budžetu, ka pilnīgi vai uztaisīta vesela P&L analīze ar iespējamo prognozi.

„Iekšlietu ministrijas prognozes liecina, ka uzlikto sodu apmērs ar radariem fiksētajos ātruma pārkāpumos, 2014. gadā varētu sasniegt 810 tūkstošus latu, 2015. gadā - 3 834 000 latu, 2016. gadā - 7 236 000 latu, 2017. gadā - 9 396 000 latu, bet 2018. gadā - 11 124 000 latu apmērā.”

Ko no šī visa varam secināt?

Acīmredzot ir briedis nopietns biznesa plāns, kuru bīda ieinteresētās personas, jo skaidrs, ka atkal vajadzēs veidot iepirkumus, kas būs saistīti ar fotoradaru apsardzi, pārvietošanu, remontu, uzturēšanu ,un vēl, un vēl, un vēl.

Iekšlietu ministrija vienmēr ir izcēlusies ar dažādiem skandāliem, kas saistīti ar kārtējām afērām, bet apetīte partijām nemazinās, un tāpēc ir jādomā, kā tikt pie piķa.

Ja loģiskākais, ko varētu izsecināt Iekšlietu ministrija un CP šefs, tas būtu, ka no fotoradariem jēgas nav praktiski nekādas, kas attiecas uz ceļu satiksmes drošību.

Bet nu mēs visi esam tikai cilvēki un naudas vilinājums ir ļoti daudziem no mums sajaucis prātus, tā arī šajā gadījumā caur puķēm mums Latvijas lumpeņiem ir mēģināts pateikt tiešs teksts: ”Mums ir ļoti nopietnas problēmas ar valsts budžeta ieņēmumu pildīšanu un mums jau sāk trūkt pat fantāzijas, kā no Jums iekasēt papildus naudu, tāpēc šis būs tāds ļoti skaists un maigs līdzekļu ienākumu veids, kurš praktiski jau neattieksies uz nabadzīgāko iedzīvotāju daļu, tikai uz tiem Šūmaheriem, kuri mīl sistemātiski pārkāpt ātrumu, tas nebūs nekas personīgs, tikai jau pārbaudīts bizness”.

P.S. Es neesmu pret sodīšanu par CSN pārkāpumiem, bet par veidiem, kā tas tiek darīts.
P.S.S. Atgādināja līdzību ar to, kā ASV iebruka Irākā, lai cīnītos pret "terorismu", viņi arī apgalvoja, ka tas nav nekāds karš par naftas ieguvi, bet gan pret slepenajiem teroristiem, tā arī pie mums CP šefs savulaik apgalvoja, ka fotoradari nav nekādā veidā saistīti ar naudas "slaukšanu", bet tikai ar ceļu satiksmes drošības uzlabošanu. Kā vieni, tā otri pēc laika tomēr ir tomēr atzinuši, ka iepriekšminētie apgalvojumi ir pilnīgas muļķības.

Policisti žēlsirdīgie Samārieši? Nekā nebij...

noreply@blogger.com (Unknown) — Sun, 11 Aug 2013 09:43:00 +0000

Nebiju domājis, ka rakstīšu par šo, bet vakardienas notikumu iespaidā uzrakstīšu gan.

Tātad, viss sākās ar to, ka TV3 Bez tabu raidījumā, kuru var paskatīties šeit, tika iztirzāts, kā nu tā gadījies, ka policists dienesta automašīnā lej benzīnu nevis pa taisno bākā, bet 20litrus salej kannā, un norēķinās ar degvielas karti. Kā nu tur nebūtu, žurnālisti aizskrēja uz policijas preses centru un tur noskaidroja sekojošo: Viss nav tā kā izskatās, policists patiesībā uz ceļa bija pamanījis autovadītāju kuram beidzās benzīns un laipni piedāvājis viņam šo benzīnu no benzīntanka atvest.

Es pat sāku ticēt, ka mums policisti ir kļuvuši par brīvprātīgajiem samāriešiem.

BET neatbildēts palika jautājums.

KĀPĒC jālej 20 litrus, KĀDA suņa pēc vispār viņš apstājās braucot garām, autovadītājs acīmredzot arī ar galvu nedraudzējas, jo līdz benzīntankam pietiktu arī ar 1litru degvielas un uzpasūtīja veselus 20(Noteikti ar domu, ka jau tad jau, lai varētu uzreiz tikt uz Daugavpili). Nu skaidrs ,ka autovadītājam arī skaidras naudas nebija tādam benzīna apjomam, tāpēc policists norēķinājās ar uzņēmuma degvielas karti. Es sen tādu anekdoti nebiju dzirdējis.

OK tas tā, ievadam un atmiņas atsvaidzināšnai.

Man katru dienu sanāk izstaigāties pa Matīsa ielu Bērnu pasaules rajonā, un turpat uz matīsa ielas ir visu iecienītais bistro kurā var ērti un ātri nopirkt vistiņas, kartupelīšus un vēl sazin ko, par šo vietiņu zina ne tikai parastie cilvēciņi, bet arī mūsu policisti. To ko es tur redzu ikdienā, ir dažreiz prātam neaptverami, POLICISTI ir tie KURI tur izdara visus iespējamos CSN pārkāpumus. Tā nu es dodoties uzpildīt ledusskapja krājumus, eju un nevienu neaztieku, pamanu, kā policistu busiņš ieslēdz bākugunis un uzbrauc uz trotuāra tieši pretim iepriekšminētajam bistro. Domāju, ka nu tik teroristus kārtējos ķers, vai vēl sazin kādus bandītus, bet nē, nebija tik traki, policti garlaikoti izkāpa no busiņa, un iegāja bistro izstāvēt garumgaro rindu, lai tiktu pēc sava dienišķā ēdiena.

Man, kā likuma paklausīgam pilsonim, tāda dienesta stāvokļa patvaļīga izmantošana, likās, kā bullim sarkana lupata, un es nespēdams normāli pat pa ietvi apiet savdabīgi pieparkoto busu, pateicu, ko es domāju par šādiem likuma kalpiem, tā, lai dzird, gan tie kas stāvēja rindā, un tie kuri vienkārši gāja garām. Galu rezultātā, pie manis piegāja policists kurš ne tikai atteicās uzrādīt dienesta apliecību, bet sāka arī jautāt pēc maniem dokumentiem, nezinu gan kādā sakarā, un vispār pateica, ka iespējams es esmu meklēšanā un tāpēc man būs jādodās kopā ar viņiem uz iecirkni no kurienes šie arī ieradušies, lai noskaidrotu manu personību.

Stāsta morāle: šajā valstiņā, kur katrs kurš uzvilcis formu ar uzplečiem un savā dzīvē tik vien sasniedzis, kā uzrakstījis 10 sējumus ar protokoliem, un sapelnījis automašīnai, tikai tāpēc, ka piesedzis kārtējo točku, man pēc tā visa vēl būtu jāciena?

Atceroties trako jaunību un gadījumu Mančesteras ielās, kad naktī devos atpakaļ uz mājām no kārtējās diskotēkas. Policisti kuri piebrauca man blakus, apjautājās vai viss kārtībā, vai pietiks paša spēka aiziet līdz mājām, bet tomēr secinājuši, ka pa ceļam man var arī trāpīties huligānu bars, laipni piedāvāja nogādāt līdz pašām mājas durvīm, un pārliecinājušies, ka tieku arī pa tām iekšā, devās prom, tāpēc arī attieksme man pret tiem policistiem bija savādāka.

Rīgas Satiksmes kārtējie jociņi

noreply@blogger.com (Unknown) — Tue, 25 Jun 2013 10:48:00 +0000

Kā tikai Rīgas Satiksmē kaut ko taisās modernizēt un atjaunot tā atkal, bez mahinācijām iztikt nav iespējams. Iepriekšējo reizi sanāca nesmukums ar Mercedes Benz autobusiem. Kur kompānijas pārstāvji, atzinās kukuļdošanā, bet nevienam ministram, vai citai amatpersonai, ne tas ka krēsls no apakšas neizlidoja, bet pat neviens notiesāts arī netika. Te arī saite atmiņas atsvaidzināšanai: http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/324539-daimler_kukuli_iespejams_tikusi_ari_valdibas_parstavjiem.

Viss ir vienkārši, mazliet mākslīgi paaugstinam transporta cenu, un padalamies ar ieinteresētajām personām, tad to visu samudžinam, un visi ir apmierināti. Rīgas viesiem un iedzīvotājiem, jauns sabiedriskais transports, ražotājam peļņa. Shēmotājiem pa kādai jaunai mājai, vai burvju tumbačkai.

Šodien Delfos nopublicējās ziņa: "Rīgas satiksme" slēgs līgumu par 125 trolejbusu piegādi ar kompāniju "Škoda Electric". Līguma kopējā summa ir 131,8 miljoni eiro (93,57 miljoni latu), portālu "Delfi" informēja "Rīgas satiksmes" pārstāvis Viktors Zaķis

Apetīte shēmotājiem mazinājusies, jo iepriekš pirkuši speciāli tjūnētus tramvajus, ar speciāliem riteņu platumiem. Sliežu pilnveidošana, cik mēs atceramies, turpinājās vēl šogad.

Un viss jau būtu labi, un apsveicami, 125 troļuki par 131,8 miljoniem Eiro.

Ņemam rokās kalkulatoru un sanāk: 1,05 miljoni Euro gabalā.

Apzeltīti mums tie trolejbusi sanāk, kāds padomās, bet būsim godīgi un tomēr uzjautāsim, cik tad maksā tāds transportlīdzeklis. Nedrīkst tak parasts mietpilsonis apvainot godīgos šiverētājus.

Ieejam internetā un skatamies: http://www.busportal.cz/modules.php?name=article&sid=10838

Hmmm, Škoda 27Tr izrādās ir dārgākais no visām modifikācijām, tas nu skaidrs, un maksā veselus 14,02 milj., Čehijas kronu, bez PVN, un tā ir brīvā tirgus cena, nevis speciāli gatavota tenderim, kur būtu jācīnās ar saviem konkurentiem. Papētam cik tad maksā tā viltīgā Čehu krona, un izrādās, ka Latvijas Bankas noteiktais kurss ir veseli 0,0272Ls Rezultātā apaļojot sanāk: 400 000Ls, kas sanāk apmēram 500 000 Eur. Skaitam klāt tur vēl sazin ko, bet miljonu Eur mēs saskrabināt ne tuvu nevaram, tāpēc šoreiz es ticu, ka lumpeņi arī neko no matemātikas nesaprot.

Krievijā atļaus zagt pārtiku lielveikalos.

noreply@blogger.com (Unknown) — Sun, 05 May 2013 07:29:00 +0000

Krievija mēģina jaunus paņēmienus sociālo problēmu risināšanā.

Maznodrošinātajam iedzīvotāju slānim Krievijā tiks atļauts, tāds pārtikas iegūšanas veids, kā sīkas zādzības no lielveikaliem.

Jā, tieši ar šādu paziņojumu nāca klajā Valsts Padomes komisijas sēdē, kurā tika izskatīti jautājumi par sociālo politiku, jo pavisam nesen, kad KF prezidents V.V.Putins atbildēja uz jebkura vienkārša Kreivijas iedzīvotāja jautājumiem, vairāki iedzīvotāji bija uzdevuši tieši šādu jautājumu – kā mums izdzīvot?

„Protams tas nenozīmē, ka tagad varēs ieiet veikalā un izzagt visu veikalu – precizēja Augstākās Padomes pārstāvji, - bet nozagt mazu gabaliņu desas, lai pietiktu brokastīm, vai kādu kārbiņu ar pastēsti – tiks atļauts”

Lielveikalu ķēžu īpašnieku aprindās valda sapratne par jauno likumdevēju sociālās aizsardzības iniciatīvu.
„Mēs jau esam devuši attiecīgus rīkojumus sava lielveikalu apsargiem, ja apsargs pamanīs, ka apmeklētājs cenšās nozagt kādu nedārgu produktu, tad apsargam ir jāizliekās, ka viņš to nav pamanījis, un jāpaiet mazliet tālāk uz citu tirdzniecības zāles pusi, lai netraucētu šim sociāli neaizsargātajam cilvēkam, realizēt iesākto nodomu”, tā informēja «X5 ритейл групп», pārstāvji, kuriem pieder tādas populāras lieveikalu ķēdes, kā «Пятерочка», «Перекресток» un citas.

Kā izteicies smixer.ru korespondentu satiktais Lielā Tēvijas Kara veterāns, „pensija mums nav liela, un ar to praktiski nav iespējams izdzīvot, bet tas ir ļoti labi, ka valsts domā par mums, un atļauj vismaz ēdienu nozagt.”

Kāda cita pensionāre par šo likuma iniciatīvas ieviešanu bija izdzirdējusi pa televizoru, un viņa uzreiz devusies nozagt sev siera gabaliņu, bet apsargs teicis, ka zagt vēl nedrīkst, tāpēc ir mazliet vēl jāpagaida.

Jaunais likums, kurš turpmāk atļaus mazturīgo iedzīvotāju slāņiem zagt veikalā pārtiku, stāsies spēkā 2013. Gada 1. Jūnijā.

Krievijas interneta plašumos, jaunais likumprojekts tiek diskutēts un apspriests pilnā sparā.

Pirmavots: http://smixer.ru/news/a-464.html

Apollo 17 misijas operatora skarbais liktenis.

noreply@blogger.com (Unknown) — Thu, 02 May 2013 07:57:00 +0000

Daudzi no mums ir redzējuši šos kadrus, kad Apollo-17 pameta Mēnesi, bet ne visi zin cik skarbs ir šī varonīgā operatora liktenis. Attīstīt kinofilmas lentu viņam vajadzēja jau pilnīgā vientulībā, jo viņa biedri jau bija atpakaļceļā uz Zemi. Skābeklim beidzoties šis varonis nosmaka. Es domāju, ka amerikāņiem vienkārši būtu pienākums atgriezties atpakaļ, lai šo varoni, kaut vai cilvēcīgi apglabātu.

Mani arī satrauc šī vienkāršā un varonīgā amerikāņa liktenis, kurš atdevis savu dzīvību par labu ASV varenības pierādīšanai. Kaut gan iespējams, ka tas bija kāds nelegālais imigrants, vai kāds uz nāvessodu notiesātais, kuru NASA slepeni nogādāja Apollo bagāžnieka nodalījumā.

Es vēršos pie visiem labas gribas cilvēkiem ar aicinājumu rīkot simboliskas akcijas visā Latvijā ar prasību ASV Prokuratūrā izmeklēt noslēgtā darba līguma noslēgšanas apstākļus, kosmosa kuģa ekspluatācijas pārkāpumus, un šī, nevienam nezināmā operatora nāvi , kurš ar savas dzīvības cenu spēja fiksēt tik lielu soli visai cilvēcei.

Bez tam, šī varoņa vārds ir Ginesa rekordu grāmatas cienīgs, jo šim cilvēkam bija neticami daudz spēka, ja jau viņš varēja arī iemest attīstīto filmas materiālu, kosmosa kuģī, kurš jau atradās orbītā.

Programmētāju ikdiena

noreply@blogger.com (Unknown) — Tue, 05 Mar 2013 08:29:00 +0000

Atradu netā, šādu rullīti, kuru jānoskatās visiem koderiem un izstrādātājiem, rullītī iekļautie teksti ir krievu valodā, bet emocijas saprast var pavisam noteikti.

"Latvijas attīstības" loguča tapšanas pasaka.

noreply@blogger.com (Unknown) — Sun, 03 Mar 2013 09:26:00 +0000

Pasaka par to, kā Jaunupa, Repšes, Berķa un Belokoņa veidojumam dizaineri logotipu meistaroja. Par cik piesaistītā web aģentūra bija megadārga un tās dizaineri vispār nenovērtējami, Einārs neiebilda tam, ka šie izstrādās arī partijas identitāti, ar kādu ūbermega logotipu, aģentūras džeki nekautrējoties izrakstīja rēķinu par tik nopietnu summu, cik nopietns darbs un breinstormings jāiegulda, un turpināja strādāt savas lietas, pagāja kāds laiciņš un arī Einārs sāka nervozēt, tā teikt, puiši, kur tas mūsu partijas identitātes koncepts, johaidī... Arī aģentūras džeki sarosijās, jo darbs ta jāatrāda nākošajā dienā, bet izdarīts ta ir praktiski nekas, patiesībā vispār nekas... bet logotipu tā vienkārši bez kilograma ribās tak neizdomās, sāka beidzot strādāt, lai arī darba laiks jau gāja uz beigām, un dizaineris vēl joprojām nespēja attiet no pēdējā izpīpētā kāša, vajadzēja sākt domāt...

Skatījās puikas uz lpartijas nosaukumu un izdomāja, liekam uzsvaru uz burtu A, tomēr pirmais burts latīņu alfabētā, bet pirmais tas vienmēr ir labi, un ap to var veselu kilogramu”ūdens” sarakstīt, bet nu burts A ir un paliek burts A. Sāka dizaineris meklēt visvisādus piemērus, neviens standarta un nestandarta šrifts nederēja, tātad jāzīmē būs vektoros, bet dizainerim kautkā īsti negribējās to darīt, tāpēc sākumā iepatikušos Adobe logotipu, un salīdzinot to ar Avantis logotipu, radās vienkāršs kā diena risinājums, ņemsim kaut ko pa vidu, vienam samazināsim laukumu apkārt un atstāsim tikai pašu burtiņu, bet no otra ņemsim ideju par izpildījumu, un Voila... kāda starpība, vienalga šie zags, tāpēc jāfenderē ir jau no paša sākuma, še ku reku, logotips Eināram tapa, Hepī end.. Visi applaudē, priekškars aizverās...

Izejnieki:

Nu skaisti tas Adobe izdomājis vai ne? Bet tur baigi daudz jāzīmē un tā...

Avantis mazliet kaut ko ar krāsu līdz galam neizštukoja,davaj labāk izgriežam to burtu un viss, galvenais nogriezt to stulbo uzrakstu apakšā....

UN TE REZULTĀTS:

Plaģiāts??? Nē, Jūs ko, vai tad Jūs neredzat cik daudz darba ir ieguldīts šajā jaukajā logotipā?

P.S. Es ticu, ka Repšes kungs vai kāds cits no http://www.latvijasattistibai.lv/ šo izlasīs un tad pasmiesimies kopā, varbūt pat man e-pastu uzrakstīs... laiks rādīs...

Šurika piedzīvojumi, jeb kas būtu jāzina katram interneta mārketerim.

noreply@blogger.com (Unknown) — Mon, 11 Feb 2013 11:11:00 +0000

Partnermārketings Latvijā, kā mārketinga kanāls Latvijas uzņēmējiem tā pa īstam sāka interesēt salīdzinoši nesen, tomēr partneru kuri ar to nodarbojas un ar to arī ikdienā pelna, Latvijā ir salīdzinoši maz. Ja atmetam Googles Adsense partnerprogrammu, kur bloga vai kādas cita interneta resursa uztuŗētājs piereģistrējoties sāk saņemt naudu par pārejām, caur kontekstuālo reklāmu, tad tādi kuri jau strādā ar konkrētu produktu vai pakalpojumu reklamēšanu, saņemot samaksu, tikai tad, kad piesaistītais apmeklētājs arī ir veicis preces vai pakalpojuma iegādi ir salīdzinoši maz, un vēl mazāk ir to, kuriem šie ienākumi ir regulāri. Piedalīšanās šādās partnerprogrammās, tā īsti par nekādu vieglo maizi nenosauksi, jo ir jāmāk orientēties, gan programmēšanas niansēs, gan meklēšanas dzinēju algoritmos, e-mail mārketingā, auditorijas skaita palielināšanā, u.t.t. u.t.j.p

Nekas neiespējams tas nav, bet nu tā teikt, par kosmonautu nepiedzimst, par kosmonautu kļūst. Un tad, kad cilvēks kurš ar to ikdienā nodarbojas sāk saprast, ka šis nav tas stāsts, „How to make 1 Million dollars in 1 month”, katrs darījums kurš tiek veikts, parasti arī tiek analizēts no dažādiem aspektiem, lai atrastu atbildes uz jautājumiem, kāpēc tas nostrādāja, kā uzlabot konversācijas rādītājus, lai padarītu šādu darījumu skaitu lielāku. Jāatzīst, ka pa lielam partneris ir praktiski neaizsargāts no daudziem aspektiem, un atteikumi no reklāmdevēja puses ir ikdienišķa parādība, tomēr arī te ir jābūt saprāta robežām un ja atteikto darījumu skaits ir virs vidējā, tad der tomēr pārbaudīt patiesos iemeslus. Tā arī notika šajā gadījumā. Šuriks strādāja, nevienu neaiztika, palaidis savā nodabā dzīvojošu projektiņu pieteicās reklamēt tos pašus skandāliem apvītos „ātros kredītus”, lai dzīve būtu jautrāka un būtu ar ko salīdzināt, Šuriks pieteicās uzreiz visos Partnermārketinga tīklos Latvijā (nu Ok izņemot Inspired, bet tas nav un nekad nebūs partnertīkls, ja nu tikai viņu pašu galvās) un arī reklāmiņas salika vienā skaistā rindiņā, tā teikt, nav ko no jauna velosipēdu izdomāt.

Gāja laiks, sāka parādīties arī pirmās naudiņas, kamēr vienā jaukā dienā cms.lv (arī tāds jocīgs partnermārketinga tīkls izbijušais) izmeta tādu joku, mēs te mainām SIA un citus bla bla, un puikas pazuda ar visiem sūri grūti nopelnītajiem latiņiem nezināmā tālumā, protams tas uzdzen dusmas, un iet kaut kam sūdzēties, lai šos sauktu pie atbildības arī ta īsti nav nemaz laika, bet ja jau kādreiz satiksies šie gudrinieki kādā šurā ieliņā, tad arī par to tiks viņiem atgādināts. 50Ls griez kā gribi tomēr ir un paliek nauda un uz zemes ja arī mētājas tad tiešām ļoti reti. Šuriks ņēma un atkal pārkārtoja saites un nu jau palika tikai 3 partnertīklos, tā teikt, neiesim tak mēs raudāt.

Nosvinējuši Jauno gadu, papētot rezultātus Šurikam radās pārs jautājumu, kā tas nāk, ka Goaffilite rāda nenormāli lielu darījumu atteikumu skaitu, ziņkāres dzīts apkopojis atteiktos darījumus par iepriekšējo mēnesi, Šuriks uzdeva šo retorisko jautājumu jau konkrētajam reklāmdevējam, ar lūgumu paskaidrot, kā tad tā, var būt ja visos citos tīklos šāds atteikuma % ir proporcionāli otrādāks, uz ko reklāmdevējs atbild, ka neko nezin, lai skaidrojos ar konkrēto partnertīklu jo Šurika rādītie cipari un veiktie darījumi nesaskan ar viņu cipariem. Goaffiliate gan dievojas, ka tas ir viens gadījums no miljona un sāka stāstīt par kaut kādiem nepārskaitītajiem santīmiem, kaut gan jāsaka kā ir, pēc šo jautājumu uzdošanas un pierādījumu iesniegšanas tomēr nomainīja arī darījuma statusu no „atteikts” uz „piekrists”, bet ja Šuriks nebūtu pačekojis (un viņam tas nav jādara principā), tad šis fakts tā arī nekad nebūtu bijis atklāts un Šurika nopelnītā naudiņa sēdētu "godīgo" partnertīkla organizētāju kabatiņās, kas arī nav slikti, galvenais, lai nauda ir pie vietas.

Zagt ir slikti it sevišķi ja to dara pats partnermārketinga tīkls, un tādēļ arī reklāmdevējiem un partneriem ir jāzin, ka likt kārtis tikai uz vienu partnertīklu ir principā spēlēšana uz visu banku, ar nevajadzīgi augstu risku, konkrētie pieminētie tīkli ir bijuši brīdināti, ka šis raksts taps, lai partneri un reklāmdevēji vēlreiz un vēlreiz ir informēti, par šādiem gadījumiem, jo tautai ir jāzina savi varoņi.

Papildināts (ar precizējumiem tikai par vienu vertikāli "ātrie kredīti"): Janvāra mēnesī klikšķu/apstiprināto darījumu skaits/neapstiprināto darījumu skaits pa tīkliem: Goaffiliate, Doaffiliate, Pay4results.
1.Goaffiliate: 205 klikšķi/4 apstiprināti darījumi(pēc korekciju veikšanas)/9neapstiprināti darījumi (pēc korekciju veikšanas)
2.Doaffiliate: 666 klikšķi / 33 apstiprināti darījumi/ 3 neapstiprināti darījumi
3.Pay4results: 192 klikšķi / 10 apstiprināti darījumi/ 0 neapstiprināts
Nu un tagad sākam domāt kurš tur lec ārā no vidējiem vertikāles standartiem... viela pārdomām...

Interneta veikals bez maksas blogā, FB vai Draugu lapā? Īzī.

noreply@blogger.com (Unknown) — Thu, 31 Jan 2013 12:13:00 +0000

Cik daudzi no mums ir domājuši, cik forši būtu uztaisīt savu e-veikalu kurā tirgot sevis pašu meistarotus nieciņus, bet interneta veikala izveide, nerunājot jau vēl par maksāšanas sistēmu integrāciju ir galvassāpes parastam cilvēkam, kurš neko nesaprot no programmēšanas, var nopirkt arī gatavus risinājumus, bet atkal parādās papildjautājumi par hostingiem, domēniem, pielāgošanu, latviskošanu un visādām citādām nevajadzīgām lietām.

Bet kā organizēt e-veikalu, ja es to gribu izdarīt piemēram savā blogā, vai FB, vai Draugiem lapā? Gandrīz neiespējamā misija, bet viens čalis no Krievijas ņēma un izdomāja.

Ecwid ir tāda forša tirdzniecības platforma, kura palīdzēs izveidot savu e-veikalu 5 minūšu laikā, kuram jau uzreiz ir vairāku valūtu un valodu atbalsts, atķeksējam tikai kādas maksājumu sistēmas vēlamies piedāvāt, un tas praktiski arī ir viss, veikals uzreiz ir gatavs darboties, pievienojam preces, to aprakstu un varam iet atpūsties.

Veikala kodu var iekopēt savā visparastākajā blogā, vai tas ir veidots uz blogspot, vai ucoz, vai wordpress bāzes, (patiesībā da jebkur) gluži tāpat, kā embedotu attēlu vai video, un Jums nevajag domāt par to, vai bezmaksas hostings atbalsta PHP, SSL un citus Jums nevajadzīgus krāmus, tā teikt, šis veikalu konstruktors ir apgāzis pasauli kājām gaisā, un interneta veikalu tendences norāda uz to ka, šādi rīki ir e-komercijas nākotne.

Neko līdz šim tik vienkāršu un saprotamu nebiju iepriekš redzējis.

Pamēģināt var spiežot Te.
Un te arī šis veicis darbībā:) Vienkārši vai ne?

Partnermārketinga tīkli Latvijā. Seknd edišn.

noreply@blogger.com (Unknown) — Wed, 23 Jan 2013 15:11:00 +0000

Sen nekas nav rakstīts par partnermārketinga aktualitātēm Latvijā, jau iepriekš rakstīju, kad Latvijā parādījās pirmie partnermārketinga tīkli un partnerprogrammas, jo Latvijā tā īsti kā nopelnīt ar partnerprogrammu un kā pārdot vairāk izmantojot partnermārketingu, daudzi uzzināja tikai no Lattelecom programmas. Tā pa īstam skaļi sevi pieteica pirmais nopietnais partnermārketinga tīkls Pay4results, kuru Latvijā tolaik vadīja sevi jau pierādījuši interneta mārketinga profesionāļi un otrs tīkls kurš nu jau praktiski izlaidis pēdējo dzīvības pazīmju pūtienu, bija aff.cms. Inspired Affiliate es jau no laiku sākuma neesmu uzskatījis un vēl joprojām neuzskatu par partnermārketinga tīklu, jo tas ir murgs kvadrātā un komentāri tur ir lieki, bet arī par to var palasīt manā iepriekš veidotajā, nu jau 2 gadus vecā rakstā (Jāspiež TE). Bet pa šiem diviem gadiem ir mainījusies „republika” tik tālu, ka tiem, kas neseko līdzi to pat tā īsti nav pamanījuši.

Pirmais nopietnais CPA tīkls Latvijā sadalījās divās daļās un sāka virzīties katrs savu ceļu, aff.cms tīkls ir apmānījis veselu kaudzi ar partneriem un praktiski vairs nav uzskatāms par pilnvērtīgu tirgus dalībnieku, Inspired turpina visiem stāstīt ka viņiem arī ir partnermārketinga tīkls, un visādi cenšās iegūt sev jaunus klientus, turpinot virs viņu galvām kaisīt laimes puteklīšus, bet pie apvāršņiem parādījušies, pogrammētāju komandas garadarbs, doaffiliate, kuru pamatbizness ir veidot nebanku kreditētāju klientu vadības sistēmas un web resursu uzturēšanu, bet puikas padomāja un piedāvāja šiem pašiem nebanku kreditētājiem arī partnermārketingu, kā instrumentu tajā pašā laikā paziņojot, ka ir starptautisks tīkls (to ka ir pa kādam partnerim Lietuvā, Polijā vai citur, nevajag tak uzreiz sist sev uz krūtīm), jo ātros kredītus vieni un tie paši uzņēmumi izsniedz vairākās valstīs. Viss jau būtu labi, ja tikai šie klienti saprastu, ka nekas jau dižs ar tiem partneriem šiem puišiem nav, jo to ir +/-200 partneru armija. Gan GoAffiliate, gan Pay4results ir sapratuši, ka ātrie kredīti nav vienīgā vertikāle kurā var veiksmīgi strādāt un tāpēc ir izvērsuši piedāvājamo programmu skaitu, kamēr pirmie konsekventi turās pie Latvijas tirgus, Pay4results piesaista klientus arī ārpus Latvijas robežām un veiksmīgi turpina piesaistīt arvien jaunus partnerus.

Ātro kredītu kompānijas tiks "presētas" aizvien stingrāk, tādas ir manas prognozes, un daudzas no viņām beigs pastāvēt uz visiem laikiem. Partnerim ir interesantas programmas kuras uzrāda augstas konversijas rādītājus, attiecīgi nesot peļņu. Ātrie kredīti, kā produkts ir grūts, PPC izmaksas uz katru jauniegūto klientu ir augstas, un cīnīties par iekļūšanu meklētāju topos, ir bijis grūti jau no pašiem pirmssākumiem. Partneri Latvijā ir aizmirsuši vienu zelta likumu, par pareizu partnerprogrammas izvēli - neizvēlēties programmas ar ļoti augstu konkurences rādītāju, bet tajā pašā laikā, visi turpina „štancēt” kredītu salīdzināšanas mikrosaitus, un visi applaudē :) Jā, jo ir parādīts labs case study, kā pareizi strādāt ar konkrēto produktu. Latvijā citās nozarēs uzņēmumi vēl nav tik ļoti sasparojušies, lai sāktu cīnīties par klientiem izmantojot visas pieejamās metodes un paņēmienus, bet drīzi arī šis laiks pienāks.

Kā cilvēks matraci pirka..

noreply@blogger.com (Unknown) — Sat, 29 Sep 2012 12:55:00 +0000

Stāsts par to, kā ievajadzējās matraci, un kas no tā visa sanāca.

Pēteris: Labdien, es Jūs sludinājuma sakarā patraucēju. Jūs pārdodat gultu ar matraci?
Andris: Jā
Pēteris: Sakiet, Jūs varat man pārdod tikai matraci, bet bez gultas?
Andris: Kam Jums matracis bez gultas?
Pēteris: Tāpēc ka gulta man jau ir. Man vajag tikai matraci.
Andris: Bez matrača? Kā tad Jūs gulējāt?
Pēteris: Gulēju es uz citas gultas... vispār kāda starpība? Jūs pārdosiet to matraci vai nē?
Andris: Vispār jau es to izdarītu ar vislielāko prieku, bet nevaru. Tas nav legāli.
Pēteris: Kas nelegāli?
Andris: Pārdot matraci bez gultas.
Pēteris: Jūs tur ko lietojat? Tas ir atvainojiet, no kurienes jums tāda informācija?
Andris: Nu es esmu tādus stāstus jau dzirdējis.
Pēteris: Muļķības,.. labi. Izdarīsim mazliet to savādāk, mēs izliksimies, ka no Jums pērku, gan gultu, gan matraci.
Andris: Tad Jūs ņemsiet?
Pēteris: Jūs nesapratāt. Mēs izliksimies. Bet īstenībā es nopirkšu tikai matraci.
Andris: Un gultu?
Pēteris: Gultu atstājiet sev.
Andris: Bez matrača?
Pēteris: Bez.
Andris: Un kam man gulta bez matrača?
Pēteris: Kāda starpība, ja Jūs vienalga to pārdodat?
Andris: Jā, bet kopā ar matraci.
Pēteris: Nu tad pārdodiet bez matrača!
Andris: Bet tas nav legāli.
Pēteris: Labi, Jūs man jau esat apnicis, nopirkšu gan gultu, gan matraci. Pa īstam, bez izlikšanās, bet gultu vēlāk atnesīšu atpakaļ.
Andris: Ar visu matraci?
Pēteris: Bez.
Andris: Kāpēc bez?
Pēteris: Nu tāpēc, ka matraci es paturēšu sev.
Un tas ir legāli?
Pēteris: Ja viss tas būtu legāli, mēs te jau pusstundu nesēdētu čatā.
Andris: Tātad tās tomēr nebija baumas vien...
Pēteris: Klausieties mani. Es pērku no jums, gan matraci, gan gultu. Nu it kā, Jūs to spējat saprast?
Andris: Protams spēju.
Pēteris: Mēs to visu iznesam no Jūsu dzīvokļa...starp citu, Jūs kurā stāvā dzīvojat?
Andris: Devītajā.
Pēteris: Tātad brauksim lejā ar liftu.
Andris: Mums lifts salūzis.
Pēteris: Tad izjauksim pa detaļām gultu, iznesīsim ārā to, tad iznesīsim matraci. Sekojat līdzi domai?
Andris: Protams sekoju.
Pēteris: Un tad nesam gultu atpakaļ augšā.
Andris: Un matraci?
Pēteris: Matraci nenesam.
Andris: Kāpēc matraci nenesam?
Pēteris: Tāpēc, ka tas tagad ir mans.
Andris: Kā tā? Un gulta?
Pēteris: Gulta ir uz ielas. Izjaukta!ZEM LIETUS! PŪST!
Andris: Kā izjaukta? Kā uz ielas?
Pēteris: LAI LEGĀLI BŪTU!
Andris: Ko Jūs te sākāt kliegt? Vispār es pārdomāju. Es neko vairs nepārdodu.
Andris: Lai gan....hmm varbūt nopirksiet ziloni?
Pēteris: Kādu vēl ziloni?
Andris: Visparastāko. Ar snuķi. Ļoti labā stāvoklī. Pirksiet?
Pēteris: A snuķi atsevišķi pārdosiet?

Kāpēc nav jēgas pirkt automašīnu, ja to neviens nelietos?

noreply@blogger.com (Unknown) — Wed, 22 Aug 2012 09:06:00 +0000

Pazīstama situācija? Gribējās gan rakstīt ne par automašīnām. Automašīnas tiešām dažreiz pērk, lai tās pēc tam noliktu visu apskatei, kas apliecina tā īpašnieka statusu, lai visi redzētu, ka cilvēks ir ieguldījis naudu kādā ekskluzīvā priekšmetā, lai arī spēļmantiņā, bet pietiekami efektīvā.

Daudzi ir dzirdējuši apgalvojumu: Ja tevis nav internetā, tevis nav vispār.

Vispār jau daudzi uzņēmēji ir sapratuši, ka internetā ir jābūt un dažreiz tas ir pat nepieciešams. Ja cilvēks apzinās nepieciešamību, tad viss ir kārtībā, viņš lietai pieies nopietni un racionāli, saprotot, ka tās ir investīcijas biznesa attīstībā. Tomēr ir vēl viena kategorija uzņēmēju, kuri mājaslapu veido tikai ķeksīša pēc, jo mājaslapas ir visiem viņa konkurentiem, draugiem, un paziņām. Un te sākas joki. Patiesībā par jokiem arī gribēju uzrakstīt.

Vispār šos uzņēmējus varētu sadalīt divās kategorijās, vieni kuri saprot ko viņi dara, otri kuri nesaprot. Parasti šis stāsts sākas tā, tiek meklētas vai nu web-studijas, vai freelanceri, kuri ir gatavi mājaslapu izveidot, gan vienā, gan otrā gadījumā ir iespējams tikt pie gatava produkta, kurš var būt, gan dārgs, gan lēts, gan kvalitatīvs, gan nekvalitatīvs. Viss balstās tikai to, kā pasūtītājs un izpildītājs ir viens otru sapratuši. Par aģentūrām varētu pat uzrakstīt atsevišķu stāstu, arī par frīlanceriem, kuri gatavi kaut ko izdarīt par nesaprotamām naudām. Un klientam vienmēr gribās visu ātri, labi un lēti, tomēr parasti viens no faktoriem ir jāizsvītro.

Bet kad šampānietis ir izdzerts, un torte apēsta, sākas skarbā realitāte, katru rītu pārbaudot mājaslapas apmeklētību, pasūtītājs sāk lēnā garā saprast, ka izņemot viņu un viņa paziņas, ka arī nejaušos apmeklētājus, nevienam tā mājaslapa nav vajadzīga, un tāpēc ievadā es tās automašīnas pieminēju. Jā, smuka dārga spēļmantiņa, kuru veidojusi ļoti laba aģentūra un vislabākie dizaineri, bet apmeklējuma nav. Nav un viss. Traki... cilvēks ir sapratis, ka nekas nenotiek, nav lapai apmeklējuma un tas ir kārtējais nevajadzīgais resurss. Viņš zina, ka citi uzņēmumi ir sataisījusi kontus Twiterī, izveidojuši lapas FB un draugos, un viņš saprot, ka tie ir atkal izdevumi, bet nu jau tīrais sīkums ar to, kas ir izdots pirms tam. Arī tas tiek izdarīts. Bet arī pēc šī manevra cilvēks saprot, ka mājaslapa vēl joprojām nav vajadzīga, jo nepieciešams ir apmeklējums...

Protams cilvēks nesēž mucā un uzzina, ka ir arī tādi cilvēki kurus dēvē par sociālo mēdiju ekspertiem un SEO speciālistiem. Izvada pārrunas ar vieniem un otriem, bet viņu nosauktās summas jau sāk likties pārāk lielas, jo viņi tak neprogrammē "php" un "Python", un viņi tak dizainu kurš ir „tehniski sarežģīts” arī neveido, par ko viņi vispār prasa naudu? Jā, par ko gan? Vienīgais mērķis, kādēļ šādi speciālisti tiek piesaistīti ir mājas lapas apmeklējuma audzēšana, un tas ir visdārgākais posms visā mājaslapas veidošanas un uzturēšanas procesā. Tā ir jāpieņem, kā aksioma un tā būs vienmēr.

Kāpēc? Šie cilvēki palīdz atrast pasūtītājam klientus, uzlabot to lojalitāti un vairot uzticamību uzņēmuma pakalpojumiem vai precēm. Kāpēc neviens uzņēmējs neuzdod jautājumu, ja jau es firmu varēju nodibināt par 100Ls, tad kāpēc man jāmaksā katru mēnesi vēl klientu menedžerim vai projektu vadītājam vēl arī alga? SEO speciālists un SMM speciālists principā nodarbojas tieši ar to pašu, tikai šoreiz šis jau ir online pasaulē, ko mēs visi saucam par internetu.

Kā atrast labāko SEO speciālistuLatvijā un, kā atrast labāko SMM speciālistu Latvijā? Ļoti vienkārši. Ja jau viņi dzīvo internetā, tad atveram google.lv un meklēšanas logā ierakstam šo meklējamo teikumu... google tak mums nemelos :)

Vai tiešām arī TU domā, ka tu vari atļauties spēļmantiņu kuru neviens nelietos?

Pasaka par sievietes loģiku..

noreply@blogger.com (Unknown) — Tue, 21 Aug 2012 10:26:00 +0000

Sēžu es ar tēvu restorānā, pusdienojam. Mobilais telefons jau sāk izrādīt "miršanas" pazīmes, bet es gaidu ļoti svarīgu zvanu no reklāmas aģentūras kura man solīja uzaicināt uz filmēšanos kaut kādā skropstu tušas reklāmā. Un protams, kuru gan citu, lai viņi izvēlētos, ja ne mani, otru tikpat skaistu blondīni es pat nepazīstu, jo man ir viss ko sieviete varētu vēlēties, smuks džips, rotas ar briljantiem, smuks dzīvoklis ar skatu uz upi, savs skaistumkopšanas salons, un VIŅŠ. Jā, nu nevaru es gaidīt uz tiem jaunajiem džekiem, kad viņi beidzot varēs atļauties man nopirkt mašīnu vai uzdāvināt dzīvokli, tāpēc var teikt ko par mani domā, man ir vienalga...

Un viņš zvana, bet es, lai ekonomētu telefona akumulatoru, uz zvanu tomēr izlemju neatbildēt, jo man ir jāsagaida tas pats zvans kuru es tik ļoti gaidu. Bet viņš atkal zvana, izslēdzu telefonam melodiju, caur smadzenēm ātri izskrēja doma, gan jau restorānā varētu būt arī lādētājs, vispār jau man lādētājs ir ārā automašīnā, bet tad man atkal būtu jāmeklē rozete, un tad es varbūt nedzirdētu, ka man zvana no reklāmas aģentūras un ja es uz to zvanu neatbildēšu, tas tomēr nebūs labi, padomās, ka es esmu uzpūtīga un iedomīga maita, nē labāk tomēr pēc lādētāja neiešu. Vispār es brīnos cik tie veči ir pacietīgi, zvana un zvana, viņiem darīt nav ko? Papusdienojām ar tēti, pavadīju viņu līdz lidostai, devos atpakaļ mājup. Nē kaut kā stulbi sanāca, ka es neatbildēju uz viņa zvanu, noteikti gribēs atbraukt pie manis vakarā, ko es viņam teikšu?

Drošības pēc atslēdzu domofonam skaņu, jo ja viņš atnāks un sāks zvanīties pie ieejas durvīm, es to neizturēšu, iegāju vannā... Zvanīja viņš man līdz trijiem naktī, acīmredzot aizmiga. Atsūtījis veselu kaudzi ar SMS ziņojumiem, kuras laika gaitā mainījās, sākot no ļoti mīļām: "Kas ar tevi noticis?", "Es par tevi uztraucos", "Lūdzu atbildi mīļumiņ", beidzot jau ar aizskarto vīrieša EGO tradicionālo tekstu: "Ja mani zvani tev nav svarīgi, varbūt es tev neesmu nemaz vajadzīgs".
Bet es turpinu "tupīt". LOL. Tā nu novāļājos gultā līdz 8 rītā, kamēr jau viņš atkal man atsūtīja SMS. "Tev vispār ar galvu viss kārtībā?" Nē nu kā, lai es viņam pierādu, ka es neesmu kamielis? Nu kā?
Izskaidrot situāciju? Neticēs. Bet samelot kaut ko, nenāk uzreiz prātā, jo jebkurš iemesls liekas smieklīgs.
Tomēr pagājusi jau ir vesela diennakts, bet es turpinu ignorēt viņa zvanus.

Jau tuvāk vakaram plāns sāka nobriest. Jā- Es APVAINOJOS! Viss pareizi, apvainojos un viss, bet viņš man prasīs, kāpēc, nu ja, KĀPĒC? Nu tas jau būtu sīkums. Es viņam tā arī pateikšu: "atceries, es tev no rīta toreiz zvanīju, tu man atbildēji:" mīļā, es esmu mazliet aizņemts, pie manis cilvēki atnākuši", un tāpēc apvainojos".
Jā, vīrieši, kā Jūs vispār mūs spējat izturēt? Pieminekli Jums vajadzētu uzcelt!

Kāpēc tu redzi to ko tu redzi?

noreply@blogger.com (Unknown) — Mon, 20 Aug 2012 20:48:00 +0000

Mani pašu, kādu laiku atpakaļ, sasmīdināja fakts, ka pats A. Mednis kurš sakās ir sociālo mēdiju eksperts, tviterī sāka prasīt cilvēkiem, lai tie viņam sūta printskrīnu ar noteikta KW rezultātiem Google, jo viņam acīm redzot, ar visu viņa pieredzi pietrūka zināšanu, ka katrs uz sava datora lietotājs var redzēt tikai to ko viņam dots redzēt, jeb Google jau sen ir izdomājusi, ka viņa iespējams varēs attēlot tieši tos rezultātus iekš "organic search results", ko meklējis ir cilvēks visā šajā haosā, ko sauc par internetu.Toreiz man šķiet, viņš izvēlējās atslēgvārdu "aviobiļetes", bet nu iespējams, ka kļūdos.

Te nu mazliet visiem ir jāpaskaidro būtība, "Lielais tētis" par mums vāc informāciju katru dienu, ja vien Jūs paši no tā neesat atteikušies, un ja neesat reģistrēti ar kādu epastu vai citu, "Tēta", radītu, nopirktu, servisu. Arī dinamiskās atslēgvārdu ieteikšanas funkcija ir atslēdzama tikai tad kad Jūs to speciāli noliedzat. Un visi tie mēģinājumi pierādīt, ka tomēr esi Tas kurš ir vērts būt 1. Pozīcijā, nenozīmē, ka Tu tāds esi. Cīnos es visaugstākās konkurences nišā LV, "vispār Latvija tāda forša smilšu kastīte kur paspēlēties" lai saprastu, kā uzvarēt US un UK, un RUS tirgos, rezultāti ir mainīgi, tomēr ir ievērojamas tendences, ko izvērsuši un sekmīgi darbojas atsevišķi resursi, tos nav pa spēkam atrisināt tiem, kuri sevi paši nodēvējusi par "ekspertiem", vai kurus, modes kārie atsevišķi pašpasludinātie arī par tādiem nodēvējuši, jo cilvēki kuri pēkšņi sāk „uzrādīt „ da jebkādus rezultātus slēgtās struktūrās un kuri „automātā” tiek nosaukti par -„ekspertiem jo, par dažiem tiešām jāsmejās”, ir absurds un cienījuši tikai vienu:- „banu no jebkura cita interneta mārketinga speciālista amatu nosaukumiem”.

Tātad, kā lietotājs savā datorā redz Google rezultātus:

1. a)Lietotājs vienkārši savā pārlūkprogrammā ieraksta meklējamo atslēgvārdu, un viņam izpeld resurss kuru viņš ir iepriekš apmeklējis, jo cache atmiņa strādā nevainojami.

2. b) Lietotājs notīra cache un atkal meklē, bet izmanto dinamisko meklēšanas rezultātu priekšā teikšanas funkciju, un atkal tiek atrādīti tie rezultāti, ko Google iesaka apmeklēt pirmkārt.

3.      c ) Lietotājs neizmanto dinamiskās, „priekšā teikšanas funkciju”, ieraksta meklējamo vārdu līdz galam, ir notīrijs cahe atmiņu pārlūkam. Parādās korektie rezultāti.
      d) Lietotājs piemēram ir uzlicis sev krieviskotu Windows, un viņam tiek izvadīti atkal pavisam citi meklēšanas rezultāti.

      Vēl tāds mazs sīkums: Vēl atšķirās globālie rezultāti no lapām piemēram latviešu valodā un savukārt nākošie rezultāti atšķirās, ja izvēlamies lapas nevis Latviešu valodā, bet no Latvijas:):):)

Ko no šejienes var secināt?

Ir jāsaprot, kā strādā dominējošie dzinēji.

Ne vienmēr Pasūtītājs saprot, ka viņa sameklētie rezultāti sakritīs ar Tavējiem.

SEO nav bērnudārzs, neiedomājieties tikai meta tegu izlabošanu un uzreiz pozīciju strauju paaaugstināšanu

Daudzi cilvēki nemaz neatšķir dinamisko meklēšanas ieteikumu rezultātu algoritmu, tādēļ labākās pozīcijas turēt arī iekš organiskā, lai būtu ko parādīt, bet par cik dinamiskie rezultāti jau pārņem 70% no organiskajiem apmeklējumiem ir jācīnās par apmeklējumu citos veidos, meklēšanas dzinēji cīnās savā starpā, un iegulda naudu, lai tos pilnveidotu, bet tas ir ļoti grūti izdarāms darbs, jo jāuzmin ir katra mūsu vēlme, tādēļ arī pie mums LV ir jāizvēlas labākie SEO speciālisti Latvijā.

Kā to izdarīt?

Elementāri: atveram google.lv un meklējam logā: „labākais SEOspeciālists Latvijā” un izvēlamies pirmo:)

"Jaunais Vilnis" sarkanā lupata latviešu bāleliņam?

noreply@blogger.com (Unknown) — Thu, 26 Jul 2012 13:24:00 +0000

Tā nu sanāca, ka vakarā, draugu lokā "vienu kilogramu" trenējot, sanāca diskusija par to ir vai nav forši „Jaunā Viļņa” pasākums. Sarunā piedalījās 3 atbraukušie viesi un mēs divi vietējie bāleliņi.

Pasmejoties par izmisušajiem latviešu kliedzējiem, ka 11.novembra krastmala ir teju vai sakrāla vieta, kur būtu jādeg mūžīgajam ugunskuram, blakus Lielajam Kristapam, jāpieslien blakus būtu Lāčplēsis un Laimdota, jānotin to visu ar Lielvārdes jostu un jāšauj nost katrs, kurš nav Latvijas pilsonis.

Paši atbraucēji, gan par to lielā izbrīnā, jo atbraukuši tik vien kā savus čomus satikt un „pakost” kādu nedēļu, pie viena gājiena par biznesu parunāt un sen nesatiktos atkal redzēt vaigā, jo Krievijas attālumi nav nemaz salīdzināmi ar Jūrmalas kompaktumu.

Un pa lielam viņiem vienalga, vai āftertusiņš notiks 11.Novembra krastmalā vai Lielupes restorānā. Bet visu tik tālu novest, ka pat atsevišķi galvu saspieduši nacionālisti sāk kliegt par to, ka lūk krievi viņu svētvietu bradās, tas maigi sakot ir mazliet slimi, varbūt sākuma sākam cīnīties pret nēģeriem, čučmekiem, turkiem un vēl sazin ko, kas te sabraukuši un taisa savus tusiņus, atpsārdam krišnaītus, jo viņi dažreiz izdomā jau no rīta paša bungot un ar savu "Rāma-rāma" kārtējo rīmeiku, bungojot skraida apkārt pa Rīgu.

Un puse Latvijas ar šausmām vēroja, kā izpildītāji zem finiera griež, aij aij aij... nē nu šito gan tā nedrīkst atstāt... protams, tad kad Busulis pārdzēries uzrāpjas uz skatuves Valsts svētkos un knapi stāvot kājās zem finiera griež savus hītus, tikmēr tas ir forši, un tad kad J.Millers atkal pabīda kārtējo savu „saldo” slavas saulītē, atkal viss ir normāli. Kašers mums ir stila kalngals, jo redz cik viņš māk stilīgi ģērbties un frizūras taisīt, bet vot Zverevs... jā tas ir losis platformenēs, viņš tak izskatās vienkārsi atbaidoši... un šitā varētu uzskaitīt visu pēc kārtas.

Paskatieties, kā sabraukušie krievu tūristi uzvedās Turcijā... jūs viņus tad te uz rokām nēsāsiet.

Nu ok, uztaisa Krutojs savai dzimenei pieskaņotu tusiņu, salido ar savām privātajām lidmašīnām viesi, un būtu vēl tikai jābrīnās, kāpēc viņi visi nelaiž uz Monako... pareizi... jo tur tā normāli nevar „dušu atvestji”, a tas vai „Jaunais Vilnis” nav 100%kvalitatīvāks par visām tām mūsu vietējām talantu fabrikām un Okartes skatuvēm kopā ņemtām, tas paliek atklāts jautājums, daži kaut kā mazliet aizmirst, ka Latvija ir tik ļoti maziņa, un ka tai ir jārēķinās ar kaimiņiem.

Tikai Jomas ielas tantēm viss vienalga, un viņām šī ir pelnošākā nedēļa visā viņu ogu sezonā..

Pasaka par tiltu...

noreply@blogger.com (Unknown) — Mon, 23 Jul 2012 07:24:00 +0000

Reiz, sen senā karaļvalstī, kurai cauri tecēja lielā likteņupe, reiz karalis pavēlēja savienot abus likteņupes krastus uzbūvējot tiltu, tādu lielu skaistu un ar vantīm, lai visi pamanītu cik karaļvalsts ir varena un skaista. Sacīts darīts, tilts tika uzbūvēts, iedzīvotāji raudot prieka asaras klausījās tilta atklāšanas koncertu, dzēra, dejoja, kāvās, bet tas jau atkal prieku nemazināja. Nepagāja ne ilgs laiks, kad kāds zemnieks reiz izdomāja palikt slavens ar to, ka varētu barot baložus ar baltmaizi pašā tilta galotnē, jo redz tie baloži tik augstu lidinājās, ka nebija viņus iespējams nemaz noķert kur nu vēl ar baltmaizi pabarot. Sacīts darīts, saposies zemnieciņš devās ceļā, gāja trīs dienas un trīs naktis, kamēr viņš ieraudzīja to, dēļ kā bija nācis, vantis vien likās 3 verstis garas, bet tas zemnieku neatturēja, jo katru dienu arot laukus, rokas bija norūdītas un viņš sāka kāpt augšup, bet to pamanīja karaļa sardzes vīri, kas taures pūšot sāka dzīt uzņēmīgo zemnieku lejā, jo tilts jau nebija domāts baložu ēdināšanai, nemaz nerunājot par vanagu trenēšanas vietu. Kamēr zemnieciņš uzrāpās līdz tilta smailei, baltmaizi jau viņš bija apēdis, un nezināja ko nu tagad iesākt un gaužām apraudājās, uz ko karaļa sardzes vīri viņam jautāja:”Kādēļ tu raudi?” „Redz ,biju izdomājis baložus pabarot, bet baltmaizi pa ceļam visu apēdu”, atbildēja zemnieks. Sardzes vīri deva komandu karaļa maizniekam ātri piegādāt vissmalkāko baltmaizi karaļvalstī, lai tik zemnieks izpildītu savu viskarstāko vēlēšanos, tā nu baltmaize tika sagādāta gan, bet zemnieks tādu brīnumu pirmo reizi rokās turēdams un pat nezinādams, kā to sauc, ātri vien visu pats apēda un noteica, „tādu mantu jau baložiem nevar barot”, un ar karaļa sardzes vīriem devās no tilta lejup.

Ar to viss nebeidzās, jo pēc kāda laika cits zemnieks dzirdēdams šo stāstu, sāka domāt, ka ja jau tas putns no gaisa nekrīt, tad jau viņš varēs arī lidot, sameistarojis no dēļiem spārnus arī viņš devās uz leģendārā tilta virsotnes iekarošanu. Uzkāpis līdz pašai tilta smailei zemnieks pat pabrīnījās cik daudz tautas atnākuši viņu apbrīnot, piesēja spārnus pie rokām, sāka tās vicināt un leca nost, bet zemnieks jau par tādām augstām zinātnēm kuras mācīja karaļpilī neko nezināja, nezināja viņš, kas ir aerodinamika, kas ir fizika, viņš visu dzīvi bija nostrādājis gaterī, un zināja, tikai to ka no viena 3 metrīga baļķa sanāk gandrīz viens kubs kokmateriāla.

Karalis palika galīgi dusmīgs par saviem padotajiem, un lika norīkot apsardzi, lai šādi lidotāji –izmēģinātāji vairs neuzdrošinātos veikt nesankcionētus lidojumu izmēģinājumus, bet apsargi arī ir tikai cilvēki, te nosnausties gribās, te iedzert kādu alus pinti, sēdēja karalis un izdomāja, nē tur ir vajadzīgs, kāds vecākais, un nu jau 2 apsargus sāka vadīt sardzes priekšnieks, bet tas jau tomēr ir pulka cilvēku, kā var zināt, ka šis labāks vai tas sliktāks, un te nu karalim radās jauna ideja, vajadzīgs tak ir kadru atlases speciālists, tas nu tika meklēts pat kaimiņvalstīs, līdz tika atrasts ar. Bet pagājis bija jau vesels mēnesis un sargi prasīja nopelnīto naudu, te nu karalis saprata, ka nošāvis ir greizi un nepieciešams ir tilta grāmatvedis, lai nauda tiktu pareizi saskaitīta un pareizi aprēķināta. Grāmatvedis tika sameklēts, bet pēc laika atklājās, ka smēre ar ko tika likts nosmērēt tilta vantis nemaz nav ticis smērēts, un nauda pazudusi nezināmā virzienā. Karalis pavisam dusmīgs palicis, lika norīkot Tilta direktoru, kas tika iecelts no brālēna draugu vidus, tāds uzticams un godājams vīrs, kurš nekad naudu nebija žēlojis karaļa izpriecām.

Pagāja labs laiks, zemnieku - lidotāju vairs nebija, un pēc kārtējā kara nāca grūti laiki, vajadzēja savilkt jostas kopā, karalis deva rīkojumu tilta direktoram izvērtēt, kurš nu būtu no darba atlaižams, tilta direktors sēdēja un funktierēja, kā nu laidīs vaļā grāmatvedi, tad jau viņam algu un citus labumus nevarēs sarēķināt, tam nu bij jāpaliek, bet kā tad bez kadru inspektora, ja nu vajadzēs sameklēt jaunus kadrus, kā viņš tos tad sameklēs, tad jau viņš arī jāatstāj, bet ko darīt ar apsardzes priekšnieku, ja jau viņa nebūs sardze pa naktīm pļēguros un visādi citādi mēģinās laiku pavadīt, ne ar automātu pa tiltu maršēs, nu jāpaliek ir arī viņam. Bet ir taču kaut kas jāatlaiž, plāns ir jāpilda, ekonomēt uz kaut ko vajag, tā nu tika pieņemts lēmums, abus apsargus atlaist, jo savādāk nemaz nevar, ekonomija būs, neviens jau tik un tā neatšķirs lelli no dzīva cilvēka naktī un karalis būs apmierināts cik viņš gudrs un apsviedīgs cilvēks būdams varējis ieekonomēt, pat tur kur tas nav bijis iespējams.

Ar to arī šo pasaku beigšu, un arī tu mazais lasītāj vari iet čučēt...

Par RIMI, apsardzi un ikriem.

noreply@blogger.com (Unknown) — Fri, 08 Jun 2012 13:56:00 +0000

Nebija īsti laika un gribēšanas kaut ko jaunu rakstīt, jo darbu pāri ausīm un šādām aktivitātēm īsti negribējās pievērsties, bet nu šodienas gājiens uz Rimi veicīti „Bērnu pasaule”, beidzās mazliet savādāk, nekā sākotnēji tika ieplānots, stāsts apmēram tāds pats kā Ēzopa autobiografijā, kad Ēzops dodoties uz pirti satika pilsētas galveno policistu, kuŗš viņam uzdeva jautājumu: „Ēzop uz kurieni dodies?”. Ēzops atbildēja, ka nezinot. Nu tad kārtības labad Ēzopu aizvilka uz cietumu, kur jau priekšniekam viņš atklāja kārtējo savu pērli:”Redz, kā sanāk es brīvs cilvēks būdams devos uz pirti nomazgāties, bet nokļuvu cietumā, uz kurieni pavisam nebija domas nākt.” Tad nu lūk. Viss šis stāsts būs ar dažām pamācībām.

Apmēram mēnesi atpakaļ , paviesojos tajā pašā Rimi, kura ledusskapī ieraugot nelietojamus uzturā ikrus nobildēju pirmo reizi, iešāvu toreiz bildi Instagram, un acīmredzot uzreiz paliku „populārs” šī veikala vadītāja acīs. Jo šodien viss atkārtojās tieši pēc tāda paša scenārija, atkal ieraugu neēdamus ikrus, atkal iebildēju, bet šoreiz pa taisno jau iešauju Twitterī, un dodos tālāk provianta meklējumos, bet tad pie manis piesteidzas jaunēklis, apsardzes darbinieka formā un man saka: „Follow me”. Es uzreiz izbrīnīts, ar ko tā esmu pagodināts, vai ko nozadzis, vai jau tikko kaut ko pazaudējis, bet nē, izrādās, visa lieta esot nelikumīgi uzņemtajā fotogrāfijā, kuru nu man tagad esot jādzēš ārā. Jaunajam apsardzes darbiniekam sāku apmēram skaidrot, kas ir smārtfons, kas ir tādi servisi kā Twitter, kas ir Latvijas Tvitera viens no ietekmīgākajiem tviteristiem „LOL”:D:D:D, kamēr nonācām līdz apcerējumiem, cik ātri šis jaunēklis ar saindēšanās pazīmēm aizbrauks uz slimnīcu, ja es viņam to ikru kilogramu uzsaukšu un viņš uzreiz viņus apēdīs. Jāsaka gan, ka maniem apcerējumiem par sociālo tīklu ietekmi uz vidusmēra patērētāju, atnāca klausīties arī jaunēkļa kolēģis, bet nu man baigi bija jāsteidzas, tāpēc lūdzu man pasaukt jau pašu veikala vadītāju. Kas arī tika darīts, arī ar šo laipno dāmu mēs padiskutējām, kāpēc Rimi tirgo 9 dienas vecus ikrus, un kurš normāls cilvēks, pat ja šie ikri atrastos viņu pašu ledusskapī, tos vēl pēc 9 dienām ēstu. Kam viņa arī piekrita, ka pati ēst viņus neriskētu tomēr PVD prasības ir ievērotas un praktiski visas normas un prasības ir ievērotas. Protams neviens jau neaizliedz tirgot ikrus šodien, kurus rīt jau vairs nedrīkstēs. Bet nu nodzeniet to skopumu, nu neņemiet tik lielus apjomus, ka jātirgo jau ir 3, šķiras produkti par 1.škiras produkta cenu. Visā visumā jāsaka tā, Rimi tomēr čeko sociālos tīklus un katru ziņu, bet viņiem ļoti nepatīk, ja vēl teiktais ir ar kaut ko dokumentēts, jo viņi ir tik „pareiza” kompānija.

Vispār apkopojot šito visu pasācienu varu tikai uzslavēt operatīvo apsardzes dienestu, kuri tik ātri reaģēja uz manējo brīvi pausto uzskatu. Un Rimi "Bērnu pasaule" vadītājai par izpratni.

Un tad vēl mazliet par ikriem.

Tātad, ir dažādu veidu un šķiru sarkanie ikri, tie tiek iegūti no Foreles, Laša u.t.t. u.t,j,p, Runājot par Forelēm tas vēl ir pavisam atsevišķš stāsts, jo Dānijā audzēto fermeru foreļu ikri vispār defaultā tiek uzskatīti par viskvalitatīvākajiem.

Atcerieties, sarkanie ikri ir dārgs produkts un pieņemiet to kā aksiomu. Bet kā atšķirt labus no sliktiem ikriem, un kādus labāk iegadāties. Mazumtirdzniecībā ir konservēti un vaļēji, ikri, kas tajā konservu kārbā darās mēs uzzināt nevaram, jo nespēsim novērtēt to kvalitāti attiecīgi arī garšu, kāda piemīt tikai svaigiem ikriem. Protams atnākot mājās šādus konservētos ikrus var pārbaudīt ļoti vienkārši: atveram vaļā bundžu un apgriežam to otrādāk, labi ikri paliks bundžas iekšpusē, savukārt bojāti izkritīs no bundžas visi un uzreiz. Nezinu kāpēc tā ir, bet tā ir un viss.

Pavisam ideāli vaļējā tirgošanā esošiem ikriem būtu jāizskatās šādi tīra oranža nokrāsa, ikru masa ir irdena, nav arī trauka apakšā šķidruma:

Mazliet pastāvējuši ikri no apakšas sāk plīst un sāk veidoties sula, ikri paliek tumšāki, kas ir vēl OK, bet nu tad viņi patiešām ir jānolikvidē gandrīz vai tajā pašā dienā.

Bet nu tad kad ikri jau no ilgstošas stāvēšanas ir zaudējuši savas sākotnejās īpašības, ikri sāk pārsprāgt un veidojas ikru un ikru sulas zampa, ikri kļūst tumši sarkani, un vispār ir metami ārā, jo nav lietojami uzturā, tieši tādi, kādi arī tika nobildēti un nopulicēti tviterī mana taimlainā

Pirmā pazīme, ka nopirktajiem ikriem tiek izmantotas "tehnoloģijas" ir ikru garšā sajūtams rūgtenums, un nedod Dievs Jūs vēl tādus iedosiet saviem bērniem, tā garšojošiem ikriem tiek pievienots stiprs alerģents, saukts arī par urinotropīnu (vai tā kaut kā), kurš noārda visu kuņģa mikrofloru, bet bērniem pēc šādu ikru lietošanas 110% parādās alerģijas pazīmes, un jaunās mammas tad meklē palīdzību forumos, kas noticis un citus bla bla bla, skaidrs ir viens, nepērkiet visādus sūdus un dzīve būs daudz patīkamāka.