Komentāri par e – BAZNĪCA ✞

Komentēt Kas tad patiesībā ir apustuliskā sukcesija? no jean

jean — Sat, 26 Sep 2026 12:42:11 +0000

Interesanti vai LELB joprojām — kā arhibīskapa Vanaga laikā — uzstāj un lepojas, ka LELB bīskapi esot tā saucamajā “apustuliskajā sukcesijā”, tas ir, fiziskā roku uzlikšanas uz galvu nepārtrauktā ķēdē, kas, viņuprāt, esot nepārtraukta kopš paša apustuļa Pētera, kuru Romas katoļu baznīca uzskata par pirmo pāvestu. Un tā viens pēc otra pāvesti nākamajam pāvestam uzlikuši rokas uz galvas, un tad caur Zviedrijas baznīcu, kura 16. gadsimtā pilnībā pārgāja luterismā, arī Vanags ticis pie šīs sukcesijas, jo viņu amatā iesvētīja tā brīža Zviedrijas baznīcas arhibīskaps.

Vai šī maldu mācība — ka LELB šī apustuliskā amata nodošanas pēctecība ir zīme, kas parādot, ka LELB nav 16. gs. jaunveidojums, bet atrodas nepārtrauktā saistībā ar apustuļu un viduslaiku Baznīcu — joprojām LELB ir spēkā?

P.S. LELB radās 20. gadsimta sākumā.

Komentēt Labāk “mēs”, nekā “es” no Roberto

Roberto — Tue, 08 Sep 2026 11:02:20 +0000

Domājams autors norāda uz anglo-sakšu (t.i. galvenokārt jeņķu) kristietības paradoksu – “personīgās attiecības ar Jēzu”. Šis ir interesants moments, jo, kas īsti slēpjas aiz “personīgām attiecībām”?

Šeit ir liels risks tikt pieviltiem ar jūsmīgām runām un piedzīvojumu stāstiem par “personīgām attiecībām ar Jēzu”

Komentēt Labāk “mēs”, nekā “es” no Janis Karklins

Janis Karklins — Wed, 26 Aug 2026 04:28:55 +0000

Interesantas pārdomas. Gandrīz jāpiekrīt, bet tomēr vai ticība nesākās tieši ar manām personīgajām attiecībām ar Jēzu. Vai mans “es” izslēdz “mēs” un otrādi? Izskatās, ka šis ir izņemts no konteksta vai arī prasās plašāks iztirzājums.

Komentēt Upurēt miesas lietas garīgu lietu labā no Janis Karklins

Janis Karklins — Wed, 05 Aug 2026 04:34:27 +0000

“Gluži kā gājiens uz Aglonu..”

Komentēt Reformētie baptisti – vai jauna mağistrāle uz elli? no martinsz

martinsz — Mon, 25 May 2026 04:28:54 +0000

Jā, pēdējā laikā patiesi vērojama liela reformēto baptistu aktivitāte. Manuprāt tas lielā mērā varētu būt Džona Makartura, Džona Paipera nopelns un ASV, kur reformēto baptistu kustība ir itsevišķi plaša. Vēl viens iemesls varētu būt, ka jauni vīri meklē kaut ko stingrāku un ir apnikusi sievišķīgā baznīca ar slavas dziesmām, ar mīlas dziesmām par Jēzu.

Komentēt Latvijas Kristīgo Radio kritizējoša vēstule no Roberto

Roberto — Wed, 22 Apr 2026 14:26:59 +0000

līdzībā es teiktu: .. suņi rej, bet karavāna iet tālāk.

Komentēt Latvijas Kristīgo Radio kritizējoša vēstule no talyc

talyc — Wed, 22 Apr 2026 14:14:03 +0000

…līdz ar luterāņu mācītāja Ulda Rožkalna aiziešanu mūžībā šķiet nomiris arī beidzamais klausāmais gabals tajā radio

Komentēt Jēzus pasūta nāvi no gviclo

gviclo — Tue, 07 Apr 2026 06:01:56 +0000

Starp citu, Holbeins ir pazīstams arī ar 1522. gada kokgriezumu "Luters kā Hercules Germanicuss ".

Komentēt Čats ar bijušo luterāņu arhibīskapu no talyc

talyc — Wed, 01 Apr 2026 10:41:38 +0000

…apmērm tā? ,,Kurš gan spēj pretargumentēt e-kardināliem Vai pašam e-pāvestam?

“Šie vārdi ir smagi, kas viņos var klausīties?”(Jņ.6:60) …Vai tā?

Komentēt Čats ar bijušo luterāņu arhibīskapu no Weenpatny

Weenpatny — Mon, 30 Mar 2026 12:31:52 +0000

Varbūt tas kaut kādā mērā aizskāra viņa (apustuliskā) statusa godu, un arī tas bija zināms, ka E-baznīcēni bija pazīstami kā tādi… nevisai cieņu pret šo statusu izjūtoši – lecīgi, durstīgi, bezkaunīgi, paštaisni?

Komentēt Čats ar bijušo luterāņu arhibīskapu no Roberto

Roberto — Wed, 25 Mar 2026 13:28:54 +0000

Reiz (pirms nepilniem piecpadsimt gadiem) mēs bijām nolēmuši izjautāt Jāni Vanagu un pat aicinājām e-baznīcēnus iesūtīt jautājumus, taču toreiz arhibīskaps mums iedeva kurvīti.

Komentēt Harizmātiskā kustība – termini no Weenpatny

Weenpatny — Mon, 23 Mar 2026 21:11:13 +0000

Jā, tà gan – gadi paskrien, pieredze vairojas. Kādreiz par šiem “harizmātiem” jeb jusmotājiem bija tikai visai teorētisks priekšstats – no studenta redzes punkta. Varbūt bija nācies pabūt vienā vai otrā no viņu masu pasākumiem, tā teikt, studiju sakarā, bet tagad, pavadot dekādēs savu darba dienu viņu vidū, ir izkristalizējusies pavisam noteikta pārliecība: Luther’a skarbie vārdi par Thomas Münzer’a un viņu sekotāju darbību nebūt nav reformatora “dusmu lēkmes”, bet gan visai trāpīgi spriedumi. Šos ļaudis tik tiešām dzenā cits, svešs gars, kas ir naidā ar veselīgo mācību… Atliek tikai pārlūkot Thomas Münzer’a biogrāfiju, ko viņš ar viņam dāvāto svētību pasāka in kā reliģiskās lepnības gars – šī straume viņu ierāva Dieva vārda misusing atvarā. Katrs ikviens var par to painteresēties un pasmelties atziņas, ka
Luther’a attieksme pret švermeriem nebūt nebija ieļaunota.
Vairākas reizes viņš aicināja Münzer’u uz sarunām. Tās tika garīgā augstprātībā noraidītas – kā tad nu tāds Dieva apustulis kā Münzer’s lai ielaužas ar tik zema lidojuma un miesas prāta pārņemtu, garīgumam pretēju tipu kā Luther’s… Ja palasa Münzer’a noniecinošus izteikumus par Luther’u, jebkuri komentāri ir lieki. Arī ja mūsdienu jūsmotāji – varbūt – distancējās no Münzer’a, viņa gars un tā ievirze spiežas ārā pa visām vīlēm viņu vidū.

Un vēl kas ir ļoti zīmīgi: viņi ar lielu entuziasmu uztver jaunos trendus – šī laika un pasaules garā uzbūvētas teorijas, kuru filozofisko koncepciju avoti ir klaji bezdievīgas nostādnes; tomēr jūsmotājus pusmetru virs zemes neaošā iedvesma, viņus vadošais gars neatklāj šo klajo beizdievibu: viņi paliek akli pret to, un aizvien aktīvi jauni “zinātnisko” trendu līdzskrējēji. Sākotnēji es biju par to ļoti patsteigts, jo biju sagaidījis konservatīvu stāju no viņu eksaltētās dievbijības. Bet nekā, taisni otrādi… viņi ir liberālāki par lieberāļiem.

Komentēt Patiesas mīlestības lūgšana no gviclo

gviclo — Sun, 22 Mar 2026 10:23:34 +0000

Šeit Bonhēfers gluži vai acis man atdarīja.

To, ko nekad to nebiju iedomājies.

Mums apkārt ir nevis neticīgie…

kā mēs esam raduši domāt

Bet apostāti. Mums apkārti ir apostāti, no kristietības atkritušie vai krististību (zinājušie bet) noraidījušie.

Jo viņi, piedzimstot un uzaugot šajā kultūrā, nevarēja to nezināt, un nevarēja nebūt tās izvēles priekšā – pieņemt vai noraidīt.

Apostāti, nevis neticīgie.

Interesants pavērsiens.

Komentēt Kā cilvēks tiek atbrīvots no velna valstības no Weenpatny

Weenpatny — Sat, 21 Mar 2026 12:34:04 +0000

Tad nu īstenībā jau ir arī tā, kā Luther’s Ersmus saka: cilvēkam pašam nav nekādas brīvas gribas / vēlmes / tieksmes atbrīvoties no velna varas vai nonākt Dieva varā. Viņš arī vislabprātāk gan ir velna gūstā no dzimšanas līdz kapa malai. To mēs redzam ik soļa šajā nosodītajā pasaulē. Cilvēks šajā pasaulē ir viens velna jājamzirdziņš – labāk sakot: jājamlops. “Kā lops stāvu es Tavā priekšā” (cf. Psalms 73:22) – bez nekādas sajēgas un teikšanas. Cietumnieks bez savas ziņas un noteikšanas. Kas viņu jāj, tam viņš pieder: Dievam vai velnam. Ja viņu jāj Dievs, viņš pieder Dievam un dara, ko viņš grib. Un ja viņu jāj velns, tad viņš vēlas, ko velns grib, un iet turp, kurp velns grib. Cilvēkam nav nekādas brīvas izvēles, doties pie viena vai pie otra jātnieka, meklēt vienu vai otru jātnieku, bet gan jātnieki paši cīkstas savā starpā, kuram nu piederēs tas jājamlops un kurš nu būs kungs pār viņu. Tad nu ko lai saka par to? Lai tas stiprākais uzvar! (Lūka 11:21-23).

Citiem vārdiem sakot: no Luther’a puses, rakstā ir iemaisījies viens vai otrs (piētisks) pāpratums. :)

Komentēt Garīgā amata atjaunošana un baznīcas patiesā būtība no Weenpatny

Weenpatny — Sat, 21 Mar 2026 11:15:07 +0000

Taisni vai jauki saliktas lietas

Pie vajadzības būtu labi ievērot arī praksē, he, he! Es domāju, ka Loto daudz šķēpu ticis lauzts par šo – un tas arī vēl jo projām stipri lauž luterismu. Ir lietas, kas teitan tiešām nav svarīgas (adiaforas ), un tomēr – kas ir tad būtu svarīgs vai tas svarīgākais? Es domāju amatam atbilstīgs izglītības standarts. Jūsmotāju vidū, kā zināms, kancelē drīkst uzrausties teju vai ikviens “mūžības skartais”. Rezultāts tad ir bieži vien gatavais vājprāts. Bet arī vice versa piemēri ak, vai! Te man nāk Kierkegaard’s prātā – viņš labprāt runā ar bērniem, jo vismaz pie tiem pastāv cerība, ka viņi pieaugot pieņemsies prātā, iegūs tādu kā briedumu, bet kad tas ir tiktāl: ak Kungs, apžēlojies! Attiecinām to uz lielajiem titulu un augsto godus nesējiem (eminemcēm un ekselencēm).