<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>
<?xml-stylesheet type="text/xsl" media="screen" href="/~d/styles/rss2full.xsl"?><?xml-stylesheet type="text/css" media="screen" href="http://feeds.feedburner.com/~d/styles/itemcontent.css"?><rss xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/" xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/" xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/" xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom" xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/" xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/" xmlns:feedburner="http://rssnamespace.org/feedburner/ext/1.0" version="2.0">

<channel>
	<title>Edgars Koroņevskis</title>
	
	<link>http://www.koronevskis.lv/raksti</link>
	<description>ikdienas piezīmes</description>
	<lastBuildDate>Thu, 18 Apr 2013 18:52:44 +0000</lastBuildDate>
	<language>lv</language>
	<sy:updatePeriod>hourly</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>1</sy:updateFrequency>
	<generator>http://wordpress.org/?v=</generator>
		<atom10:link xmlns:atom10="http://www.w3.org/2005/Atom" rel="self" type="application/rss+xml" href="http://feeds.feedburner.com/EdgarsKoronevskis" /><feedburner:info uri="edgarskoronevskis" /><atom10:link xmlns:atom10="http://www.w3.org/2005/Atom" rel="hub" href="http://pubsubhubbub.appspot.com/" /><item>
		<title>Sociālo mediju monitorings – semināra prezentācija</title>
		<link>http://feedproxy.google.com/~r/EdgarsKoronevskis/~3/tb0kStcickg/</link>
		<comments>http://www.koronevskis.lv/raksti/2012/10/16/socialo-mediju-monitorings-seminara-prezentacija/#comments</comments>
		<pubDate>Tue, 16 Oct 2012 13:11:42 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Edgars Koroņevskis</dc:creator>
				<category><![CDATA[Internet komunikācija]]></category>
		<category><![CDATA[Sabiedriskās attiecības (PR)]]></category>
		<category><![CDATA[Sociālie mediji]]></category>
		<category><![CDATA[mediju komunikācija]]></category>
		<category><![CDATA[sociālie mediji]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.koronevskis.lv/raksti/?p=1123</guid>
		<description><![CDATA[Seminārā &#8220;Interneta un sociālā mārketinga stratēģija&#8221; dalījos pieredzē un padomos par sociālo mediju monitoringu. Prezentācijā pieminētie raksti blogā: Turkebab krīzes komunikācija Mans Rimi klientu karte un Twitter Pārējos rakstus par sociālo mediju tēmu varat lasīt sadaļā &#8220;Sociālie mediji&#8220;. Citas prezentācijas varat skatīt sadaļā Par mani. Par citu pieredzi, padomus iesaku lasīt vortālā Webradar.lv Prezentācija &#8220;Sociālo [...]]]></description>
				<content:encoded><![CDATA[<p>Seminārā &#8220;<a href="http://www.liaa.gov.lv/lv/jaunumi/seminara-interneta-un-sociala-marketinga-strategija-tiesraide" target="_blank"><strong>Interneta un sociālā mārketinga stratēģija</strong></a>&#8221; dalījos pieredzē un padomos par sociālo mediju monitoringu. Prezentācijā pieminētie raksti blogā:</p>
<p><strong><a title="Twitter krīzes komunikācijā. Turkebab" href="http://www.koronevskis.lv/raksti/2012/07/23/twitter-krizes-komunikacija-turkebab/" target="_blank">Turkebab krīzes komunikācija</a></strong></p>
<p><strong><a title="RIMI jaunā lojalitātes kampaņa – klientu karte" href="http://www.koronevskis.lv/raksti/2011/01/12/rimi-jauna-lojalitates-kampana-klientu-karte/" target="_blank">Mans Rimi klientu karte un Twitter</a></strong></p>
<p>Pārējos rakstus par sociālo mediju tēmu varat lasīt sadaļā &#8220;<strong><a title="Sociālie mediji" href="http://www.koronevskis.lv/raksti/category/socialie-mediji-2/" target="_blank">Sociālie mediji</a></strong>&#8220;. Citas prezentācijas varat skatīt sadaļā <a title="Par Edgaru Koroņevski" href="http://www.koronevskis.lv/raksti/autors/" target="_blank"><strong>Par mani</strong></a>. Par citu pieredzi, padomus iesaku lasīt vortālā <a href="http://www.webradar.lv" target="_blank"><strong>Webradar.lv</strong></a></p>
<h2>Prezentācija &#8220;Sociālo mediju monitorings&#8221;</h2>
<p><iframe src="http://www.slideshare.net/slideshow/embed_code/14750014" frameborder="0" marginwidth="0" marginheight="0" scrolling="no" width="476" height="400"></iframe></p>
<h4>Atslēgvārdi:</h4><ul>info komvent ru loc:LV, internet komunikacija, labas sabiedriskās attiecību un žurnālistikas piemērs, pozitīvs žurnālistikas piemērs, sociālie mediji prezentācija, sociālo mēdiju monitorings, sociālo mēdiju nozīme prezentācija</ul>]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.koronevskis.lv/raksti/2012/10/16/socialo-mediju-monitorings-seminara-prezentacija/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>1</slash:comments>
		<feedburner:origLink>http://www.koronevskis.lv/raksti/2012/10/16/socialo-mediju-monitorings-seminara-prezentacija/?utm_source=rss&amp;utm_medium=rss&amp;utm_campaign=socialo-mediju-monitorings-seminara-prezentacija</feedburner:origLink></item>
		<item>
		<title>Google Analytics zināšanu pārbaudes tests</title>
		<link>http://feedproxy.google.com/~r/EdgarsKoronevskis/~3/IpRby9-uayY/</link>
		<comments>http://www.koronevskis.lv/raksti/2012/10/03/google-analytics-zinasanu-parbaudes-tests/#comments</comments>
		<pubDate>Wed, 03 Oct 2012 04:30:22 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Edgars Koroņevskis</dc:creator>
				<category><![CDATA[Internet komunikācija]]></category>
		<category><![CDATA[Web dizains]]></category>
		<category><![CDATA[google analytics]]></category>
		<category><![CDATA[zināšanu pārbaude]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.koronevskis.lv/raksti/?p=1115</guid>
		<description><![CDATA[Pirmdienas vēlā vakarā izlēmu vēlreiz ievākt mazliet vairāk informācijas par Google analytics certified individual testu, atradu atlaižu kodu, iegādājos testu un nolēmu testa nolūkos mēģināt izpildīt testa jautājumus &#8211; rezultātā tas arī veiksmīgi izdevās.  Testu var aizpildīt Google testing center lapā. Šī eksāmena maksa ir 50$, bet uz nezināmu laiku darbojas šāds kods &#8220;BrianCliftonBook2010&#8220;, kas [...]]]></description>
				<content:encoded><![CDATA[<p>Pirmdienas vēlā vakarā izlēmu vēlreiz ievākt mazliet vairāk informācijas par Google analytics certified individual testu, atradu atlaižu kodu, iegādājos testu un nolēmu testa nolūkos mēģināt izpildīt testa jautājumus &#8211; rezultātā tas arī <a title="Edgars Koronevskis Google Analytics" href="http://d.pr/i/gy4M" target="_blank"><strong>veiksmīgi izdevās</strong></a>.  Testu var aizpildīt <a title="Google  testing center" href="https://google.starttest.com/" target="_blank"><strong>Google testing center lapā</strong></a>. Šī eksāmena maksa ir 50$, bet uz nezināmu laiku darbojas šāds kods &#8220;<strong>BrianCliftonBook2010</strong>&#8220;, kas sniedz 50% atlaidi. Dažādas grāmatās esot pieejami kodi, kas sniedz iespēju aizpildīt bezmaksas. Diemžēl pašam tādu kodu neizdevās atrast.</p>
<p>Sagatavoties testam palīdzēs daudz un dažādi palīgmateriāli, iepriekšējo pieredzi papildināju ar <a href="http://www.google.com/intl/en/analytics/iq.html?&amp;rd=1" target="_blank"><strong>Google analytics IQ lessons</strong>.</a> Ļoti noder ikdienā un testa aizpildīšanā Brian Clifton &#8220;<a title="Web metrics" href="http://ukbooksite.com/en/book/Advanced-Web-Metrics-with-Google-Analytics-9781118168448" target="_blank"><strong>Advanced Web Metrics with Google Analytics</strong></a>&#8221; jaunākā grāmata. Angļu valodā ir pieejamas arī <a title="grāmatas par google analytics" href="http://ukbooksite.com/en/search?keywords=google+analytics&amp;category=0" target="_blank">citas grāmatas par Google analytics</a> tēmu, tomēr jāņem vērā, ka GA attīstās tik ātri, ka nākas papildināt zināšanas dažādos blogos, sekot līdzi GA oficiālajam blogam utml.</p>
<p><span id="more-1115"></span></p>
<p>Mazliet par paša  testa norisi: testam ir laiks 90 minūtes un 70 jautājumi, pareizām jābūt vismaz 80% atbildēm. Testu var iepauzēt un turpināt 5 dienu laikā. Aizpildīšanas laikā var arī izlaist jautājumus un atbildēt tos vēlāk. Mani pārsteidza, ka diezgan daudz jautājumu ir par Adwords, to sasaisti ar Analytics. Daži jautājumi ir par GA saskarni un to gan nākas meklēt pašā sistēmā, apskatīt. Lielākā daļa jautājumu ir āķīgi, var būt vairākas atbildes, iespējams, ka pat visas atbildes ir patiesas utm. Testa pildīšanas laikā var izmantot grāmatas, internet mājas lapas, bet jautājumi lielākoties ir specifiski un informāciju tik ātri neatrast, tad vajag izmantot zināšanas un loģiku. Testa laikā uzzināju arī dažas pašam jaunas nianses. Testa beigās netiek paziņotas atbildes uz jautājumiem, vien pasaka, kurās jomās vajadzētu uzlabot zināšanas.</p>
<h4>Atslēgvārdi:</h4><ul>tests angļu valodas zināšanu pārbaudei, angļu valodas zināšanu tests, āķīgi jautājumi, web dizains ir, vid tests, vid loģikas tests, Tests zinasanu parbaude vid, testi angļu valodas zināšanu pārbaudei, parbaudes tests VID, dizaina kodi &lt;center&gt;</ul>]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.koronevskis.lv/raksti/2012/10/03/google-analytics-zinasanu-parbaudes-tests/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>3</slash:comments>
		<feedburner:origLink>http://www.koronevskis.lv/raksti/2012/10/03/google-analytics-zinasanu-parbaudes-tests/?utm_source=rss&amp;utm_medium=rss&amp;utm_campaign=google-analytics-zinasanu-parbaudes-tests</feedburner:origLink></item>
		<item>
		<title>Klientu atbalsts e-pastā un Twitter</title>
		<link>http://feedproxy.google.com/~r/EdgarsKoronevskis/~3/VV_wve87amQ/</link>
		<comments>http://www.koronevskis.lv/raksti/2012/08/06/klientu-atbalsts-e-pasta-un-twitter/#comments</comments>
		<pubDate>Mon, 06 Aug 2012 10:56:52 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Edgars Koroņevskis</dc:creator>
				<category><![CDATA[Biznesa vadība]]></category>
		<category><![CDATA[Sociālie mediji]]></category>
		<category><![CDATA[bite]]></category>
		<category><![CDATA[CRM]]></category>
		<category><![CDATA[klientu atbalsts]]></category>
		<category><![CDATA[LMT]]></category>
		<category><![CDATA[manslmt]]></category>
		<category><![CDATA[tele2]]></category>
		<category><![CDATA[twitter komunikācija]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.koronevskis.lv/raksti/?p=1106</guid>
		<description><![CDATA[Pirms pāris nedēļām bija aktuāls jautājums visiem lielākajiem telekomunikāciju operatoriem. Jautājuma aptuvenā būtība – vai viņi piedāvā konkrētu tālruņa modeli. Ikdienā ne brīdi nedomājot šo jautājumu uzdotu aktīvajiem Twitter pārstāvjiem, tomēr šoreiz izlēmu iet ierasto ceļu, izmantot iespēju nosūtīt jautājumu e -pastā. Vai tiešām Twitter ir vien paplašinājums esošajam klientu atbalstam? Atbildi meklē raksta beigās. [...]]]></description>
				<content:encoded><![CDATA[<p>Pirms pāris nedēļām bija aktuāls jautājums visiem lielākajiem telekomunikāciju operatoriem. Jautājuma aptuvenā būtība – vai viņi piedāvā konkrētu tālruņa modeli. Ikdienā ne brīdi nedomājot šo jautājumu uzdotu aktīvajiem Twitter pārstāvjiem, tomēr šoreiz izlēmu iet ierasto ceļu, izmantot iespēju nosūtīt jautājumu e -pastā. Vai tiešām Twitter ir vien paplašinājums esošajam klientu atbalstam? Atbildi meklē raksta beigās.</p>
<p><span id="more-1106"></span></p>
<h2>Bite</h2>
<p>Nosūtīju 19.jūlijā pl. 12 e-pastu uz <a href="mailto:info@bite.lv">info@bite.lv</a> – man atnāca automātiska atbilde, ka vēstule ir saņemta. Taisnības labad ir jāsaka, ka atnāca uzreiz divas automātiskās atbildes un katrā no tām bija atšķirīgs teksts (es tiešām ceru, ka nesajaucu Biti ar Tele2 šajā gadījumā, e-pastus izdzēsu). Atbildi saņēmu 3.augustā ar atvainošanos par novēlotu atbildi. (atbildes ilgums – 15 dienas)</p>
<h2>Tele2</h2>
<p>E-pastu uz <a href="mailto:info@tele2.lv">info@tele2.lv</a> nosūtīju 19.jūlijā, automātiska atbilde. Atbildi saņēmu 1.augustā 20:34. Atkal – atvainošanās par novēlotu atbildi. (atbildes ilgums – 13 dienas) Centīgi meklējot kādu e-pasta adresi Tele2, tomēr padevos un Twitter kontā vaicāju par Tele2 e-pasta adresi. Izrādās, ka nav tik vienkārši arī <strong><a href="http://www.tele2.lv/klientu_apkalposana/tele2_tirdzniecibas_vietas.html" target="_blank">sazināties ar tirdzniecības vietām</a></strong> &#8211; tālruņi nav norādīti.</p>
<h2>LMT</h2>
<p>Aizpildīju <a href="http://www.lmt.lv/lat/kontakti/jautajumi" target="_blank"><strong>kontaktformu LMT mājas lapā</strong></a> 9.jūlijā (jautājums bija mazliet atšķirīgs, bet tomēr), atbildi saņēmu 17.jūlijā. Uz vaicājumu, kādēļ tik ilgi ir jāgaida, saņēmu skaidru atbildi, ka jautājumi tiek atbildēti rindas kārtībā (atbildes ilgums – 8 dienas). Ar <a href="http://twitter.com/manslmt" target="_blank"><strong>@manslmt</strong></a> Twitter personības palīdzību visus jautājumus atrisināju faktiski vienā vakarā un nākamajā dienā man bija rezervēts tālrunis, to varēju iegādāties un visas formalitātes nokārtot.</p>
<h2>Kopsavilkums</h2>
<p>Pastāv alternatīva zvanīt uz klientu centriem &#8211; šo iespēju izmantoju vienīgi LMT, nogaidot 10 minūtes, šo izpriecu pabeidzu bez rezultāta, rezultātā izvēlos nosūtīt e-pastu, nevis gaidīt rindā, tērēt laiku un naudu, lai uzdotu savu vienkāršo jautājumu, turklāt citiem noteikti ir degošāki jautājumi. Vai tiešām uzņēmumiem ir tik milzīgas slodzes vai nesakārtoti iekšējie procesi, kas traucē prasmīgi apstrādāt e-pasta pieprasījumus? Izskatot šī mazā nevilšus eksperimenta rezultātus, jāsecina, ka klientu apkalpošana Twitter vidē un e-pastā ir ļoti atšķirīga. Twitter atbildes varu sagaidīt ātri, savukārt e-pastu komunikācija noteikti vilktos ļoti ilgi, ņemot vērā, ka šī ir tikai pirmā atbilde uz jautājumu. Ja arī Twitter&#8217;ī klientu atbalsts būtu tikpat raits kā e-pastu sarakstēs, to neviens neizmantotu un tas ātri vien beigtu savu darbu. Paldies tiem uzņēmumiem, kuri izmanto Twitter sniegtās priekšrocības, atbild ātri, risina problēmas raiti un rezultātā jūtos tagad kā VIP klients, jo redzu, ka &#8220;parastajiem&#8221; cilvēkiem dzīve ir daudz grūtāka. Ja vēlaties uzlabot savus biznesa procesus, ik pa laikam paši izmēģiniet iejusties klientu pusē un pārbaudīt, kā šie procesi darbojas.</p>
<h4>Atslēgvārdi:</h4><ul>info sms com tr loc:LV, automātiskā atbilde par e-pastu, edgars e twitter, email e-zee com au loc:LV, info artis pl loc:LV, lmt informatīvais atbalsts, sabiedrisko attiecību kampaņa lmt, vip e pl loc:LV</ul>]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.koronevskis.lv/raksti/2012/08/06/klientu-atbalsts-e-pasta-un-twitter/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>5</slash:comments>
		<feedburner:origLink>http://www.koronevskis.lv/raksti/2012/08/06/klientu-atbalsts-e-pasta-un-twitter/?utm_source=rss&amp;utm_medium=rss&amp;utm_campaign=klientu-atbalsts-e-pasta-un-twitter</feedburner:origLink></item>
		<item>
		<title>Twitter krīzes komunikācijā. Turkebab</title>
		<link>http://feedproxy.google.com/~r/EdgarsKoronevskis/~3/oc4dWjUIGv4/</link>
		<comments>http://www.koronevskis.lv/raksti/2012/07/23/twitter-krizes-komunikacija-turkebab/#comments</comments>
		<pubDate>Mon, 23 Jul 2012 05:35:44 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Edgars Koroņevskis</dc:creator>
				<category><![CDATA[Mārketings]]></category>
		<category><![CDATA[Sabiedriskās attiecības (PR)]]></category>
		<category><![CDATA[Sociālie mediji]]></category>
		<category><![CDATA[internet mārketings]]></category>
		<category><![CDATA[kebabi]]></category>
		<category><![CDATA[krīzes komunikācija]]></category>
		<category><![CDATA[LMT]]></category>
		<category><![CDATA[online mārketings]]></category>
		<category><![CDATA[Positivus]]></category>
		<category><![CDATA[sociālie mediji]]></category>
		<category><![CDATA[Turkebab]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.koronevskis.lv/raksti/?p=1084</guid>
		<description><![CDATA[Sociālie mediji kā Twitter jau ir sevi pierādījuši kā jaudīgu informācijas kanālu, tas īpaši var noderēt krīzes komunikācijā.  Šis raksts ir neliels ieskats ar manu viedokli par gadījumu ar &#8220;Turkebab&#8221; šīs nedēļas nogales Positivus festivālā. Pēc kaujas visi ir gudri un mācās tikai no savām kļūdām, bet tomēr dažas atziņas ir radušās. Iesākumam neliels ieskats Latvijas [...]]]></description>
				<content:encoded><![CDATA[<p>Sociālie mediji kā Twitter jau ir sevi pierādījuši kā jaudīgu informācijas kanālu, tas īpaši var noderēt krīzes komunikācijā.  Šis raksts ir neliels ieskats ar manu viedokli par gadījumu ar &#8220;<a href="http://turkebab.lv" target="_blank"><strong>Turkebab</strong></a>&#8221; šīs nedēļas nogales Positivus festivālā. Pēc kaujas visi ir gudri un mācās tikai no savām kļūdām, bet tomēr dažas atziņas ir radušās.</p>
<p>Iesākumam neliels ieskats Latvijas vēsturē &#8211; tieši pirms gada bija <a href="http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/53074/visa-latvija-nedarbojas-tele2-tikls" target="_blank"><strong>lielā Tele2 krīze</strong></a> – tīkls nedarbojās, uzņēmuma vadību sazvanīt nevar, vienīgais komunikācijas kanāls Twitter konts ilgstoši klusē. Cilvēki nesapratnē, noticis ārkārtējs nobrukums, bet uzņēmums par to neziņo &#8211; cilvēki vīlušies: kādēļ sekot twitter kontam, ja ārkārtas situācijā tur nekāda informācija netiek publicēta. Tiklīdz Tele2 Twitter konts sāka „runāt”, tur rakstīto regulāri sāka pārpublicēt arī ziņu aģentūra „LETA”, tālāk šīs ziņas tika publicētas citos portālos. Twitter kļuva par organizācijas galveno saiti ar auditoriju, tikai vēlāk sāka parādīties paziņojumi presei un detalizētāka informācija. Šis bija pirmais spilgtais gadījums, kas parādīja, cik noderīgs var būt Twitter kā komunikācijas kanāls, ja tas ir izveidots par plaši atpazīstamu un uzticamu. Cits jautājums &#8211; cik efektīvi tas tika izmantots. Līdzīgs gadījums bija citam telekomunikāciju uzņēmumam Blackberry  &#8211; <strong><a href="http://money.cnn.com/2011/10/13/technology/blackberry_outage/index.htm" target="_blank">globāls nobrukums bija BlackBerry tīklam</a></strong> – tā vadītājs izmantoja Iphone un Youtube, lai ierakstītu un <a href="http://www.youtube.com/watch?v=zQ1esvGae_s" target="_blank"><strong>publicētu uzrunu savai auditorijai</strong></a>.</p>
<h2>Turkebab</h2>
<p>Turkebab ir viens no nedaudzajiem man zināmajiem uzņēmumiem, kas ar Twitter palīdzību un digitālā mārketinga aktivitātēm ir izveidojuši savu klientu loku Internetā &#8211; pirmās ēstuves atklāšanā ar Twitter akciju un informāciju sociālajos medijos viņi panāca lielu atpazīstamību, ēstuvi gāza apkārt, par viņiem<a title="Turkebab – turku kebabi Latvijā?" href="http://pods.lv/2009/09/17/turkebab_-_turku_kebabi_latvija/" target="_blank"><strong> Coolynx (pods.lv)</strong></a>  runāja vēl pirms viņu atvēršanās. Līdz ar plašām akcijām kolektīvās iepirkšanās portālos auga lojālo klientu skaits, kuri par to dalījās arī Twitterī. Viss labi līdz brīdim, kad lasi portālos, ka tavs iecienītais kebabu gatavotājs ir ķezā, dodies skatīt Twitter kontu, bet tur tukši un vientuļi, nav nekādas informācijas &#8211; atliek izmantot <a href="https://twitter.com/#!/search/realtime/turkebab" target="_blank"><strong>Twitter meklētāju</strong></a>.</p>
<p><span id="more-1084"></span></p>
<p>Uzņēmuma pirmā rīcība būtu atzīt situāciju (ne vainu), pavēstīt, ka notiek sadarbība ar PVD, lai noskaidrotu situācijas apstākļus. Šaubas par plašāku un tūlītēju komunikāciju Twitter varētu radīt situācija, ka pamatbizness atrodas Rīgā un negadījums ir noticis Salacgrīvā, tādēļ lieki šo jautājumu necilāt, bet, ņemot vērā, cik ātri un plaši šī informācija izplatījās, publicēt informāciju iespējami ātri Twitter kontā būtu pareizākais solis. Klusēšana un atbilde „bez komentāriem” ziņu portālos – tā ir pati sliktākā lieta, ko darīt krīzes brīdī. Ja vien „neizdodas” pateikt kaut vēl graujošāku un padziļināt krīzi. Žurnālistiem vajag informāciju materiālam, klienti grib zināt, kas notiek. Informācijas vakuumu &#8220;lieliski&#8221; aizpildīja Twitter &#8211; pirmais solis uz dažādu baumu un spekulāciju rašanos. Latvijā Twitter un citi sociālo mediju kanāli ir kļuvuši par nozīmīgu avotu gan iegūt informāciju no pārbaudītiem kontiem, gan arī iegūt viedokļus, informāciju no citiem cilvēkiem, meklēt jaunas ziņu tēmas. Sociālajos medijos saziņa un informācijas apmaiņa notiek daudz ātrāk kā ierastajos medijos, tādēļ informācija izplatās ļoti strauji, krīzes komunikācija tikai tradicionālajos medijos &#8211; ar to ir par maz. Nesenie notikumi ar Swedbank baumām ļoti labi pierādīja, cik ātri baumas var izplatīties sociālajos medijos.</p>
<p><strong>Papildināts 23.07.2012  14:30</strong></p>
<p>Piemērs, kā vadošā ziņu aģentūra LETA/Nozare.lv izmanto ziņā Twitter profilā publicēto informāciju:</p>
<blockquote><p>«Turkebab» tvitera kontā pausta atvainošanās visiem, «kam šonedēļ esam sabojājuši pozitīvo nedēļas nogali». Uzņēmums norāda, ka darbinieki ir satraukušies par izveidojušos situāciju un tiek gaidītas PVD analīzes, jo «joprojām nav skaidri [saslimšanas] iemesli».</p></blockquote>
<p>Ziņa ir pieejama <a href="http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/430061-pvd_turpmak_pastiprinati_uzraudzis_turkebab"><strong>TVnet</strong></a> un citos ziņu portālos. Šādā veidā arī Twitter ne-lasītājus sasniedz informācija no šī sociālā medija.</p>
<h2>Neliela notikumu hronoloģija</h2>
<p>Man nav informācijas par to, kā Twitter ieraksti ir ietekmējuši tālāko ziņu tapšanu, tomēr īss izklāsts:</p>
<p>Pl. 11:09 Twitter lietotāja @Mazliet_lotes publicēja <a href="https://twitter.com/mazliet_lotes/status/226589729871761408" target="_blank"><strong>ierakstu par kebabiem un slimnīcu</strong></a>. Vienā brīdī Lote L. jeb <a href="https://twitter.com/mazliet_lotes/"><strong>@mazliet_lotes</strong></a> kļuva par iespējams biežāk pieminēto Latvijas twitter lietotāju (<a title="Raksti par Turkebab" href=" http://bit.ly/LF9mrb"><strong>google rezultāti</strong></a>) un tas viss sākās ar šo Twitter ierakstu, kas strauji izplatījās tālāk un ticis retvītots vismaz 79 reizes.</p>
<p>Pl. 11:48 LETA publicēja ziņu &#8220;Vairāki festivāla &#8220;Positivus&#8221; apmeklētāji saindējušies ar ēdienu; epidemiologi uzsākuši izmeklēšanu&#8221; &#8211; par Turkebab nav nekas minēts.</p>
<p>Pl. 12:58 LETA publicēja ziņu &#8220;Festivāla &#8220;Positivus&#8221; apmeklētāji saindējušies ar &#8220;Turkebab&#8221; ēdienu&#8221; &#8211; PVD pārstāve apstiprina, ka, visticamāk, pie vainas ir Turkebab.</p>
<p>Pāris minūtes vēlāk LETA publicē papildinātu ziņu &#8211; izdevies sazināties ar Turkebab pārstāvi, kura atturējās no sīkākiem komentāriem.</p>
<p>Pl. 19:34 Turkebab <strong><a href="https://twitter.com/TurKebab/status/226716865412599808" target="_blank">beidzot sāk runāt Twitter kontā</a></strong>, ka PVD ir atļāvis atjaunot tirdzniecību (bez konteksta paskaidrojuma). Nezinātājs varētu saprast, ka ir aizvērtas visas ēstuves. Diemžēl ieraksts jau nākamajā dienā (svētdien) liecina, ka konta pārvaldniekam šī šķiet vien čatošana. Protams, sākt diskusijas ar katru čivinātāju nav risinājums, bet publicēt svarīgāko informāciju gan.</p>
<p><img class="aligncenter" title="Turkebab klusē" src="http://koronevskis.lv/raksti/wp-content/uploads/2012/07/turkebab/turkebab_kluse.png" alt="" width="464" height="344" /></p>
<p>Daudzi Turkebab klienti izmantoja Twitter, lai vaicātu par kompensācijām. Lai arī par to ir pāragri spriest, tomēr informatīva un neitrāla atbilde ir labāk par klusumu atbildes vietā uz neskaitāmiem jautājumiem no nelaimīgajiem Turkebab klientiem.</p>
<h2>Sociālie mediji &#8211; tiešais kanāls sarunai ar auditoriju</h2>
<p>Twitter un citi sociālie mediji ir iespēja nepastarpināti vērsties pie auditorijas – nav mediju (vidutāju), kas komunikācijas plūsmā varētu aizkavēt, mainīt vai noraidīt jūsu sniegto ziņojumu. Turkebab laikus neizmantoja savu ierasto informācijas kanālu, pieviļot savus <a href="http://followerwonk.com/analyze/turkebab?op=fl" target="_blank"><strong>4000+ sekotājus (statistika)</strong></a>. Turklāt tie ir tikai patstāvīgie lasītāji, ja būtu pieejama detalizēta profila statistika, apmeklētība būtu lielāka, ņemot vērā informācijas apriti Twitterī, nezinātāji meklētu informāciju Google (twitter profils kā 2.rezultāts). Twitter sekotāji (atskaitot robotus un konkurentus) ir vistiešākā auditorija  &#8211; uzņēmuma klienti, visdrīzāk lojāli klienti, kas varētu aizstāvēt, atbalstīt uzņēmumu, zīmolu krīzes brīdī. Arī šobrīd ir vismaz pāris cilvēki kā <strong><a href="https://twitter.com/VilhelmsM/status/227090479894888448" target="_blank">Vilhelms, kas turpina atbalstīt Turkebab</a></strong> Twitter. Tomēr uzņēmums domāja savādāk.</p>
<p><img class="aligncenter" title="Vilhelms par Turkebab" src="http://koronevskis.lv/raksti/wp-content/uploads/2012/07/turkebab/vilhelms_turkebab.png" alt="" width="493" height="249" /></p>
<h2>Ziņa izskan tālumā</h2>
<p>Līdzīgs gadījums pilsētas svētkos visdrīzāk paliktu reģionālā līmenī, tomēr atgadījums un zīmols negatīvā atspoguļojumā izskanēja nacionālā līmenī – ziņu portālos, televīzijā, radio. Par nelaimi ir saslimis arī kāds Igaunijas iedzīvotājs un tādēļ šī ziņa izskan arī Igaunijā, kur Turkebab ir ēstuve (frančīzes): portāla Dz.ee ziņas virsraksts ir „<em>izdevies</em>”: <a href="http://www.dzd.ee/915148/v-latvii-v-turkebab-otravilsja-jestonec-i-ewe-chelovek-10/" target="_blank"><strong>В Латвии в Turkebab отравился эстонец и еще человек 10</strong></a>&#8220;, arī Igaunijas <a href="http://uudised.err.ee/index.php?06257758" target="_blank"><strong>TV sižetā par Positivus festivālu</strong></a> beigās pieminēja par Turkebab nedienām un <a href="http://rahvahaal.delfi.ee/news/eestlanevalismaal/eestlane-positivusel-kas-sina-voi-su-lahedased-soid-samuti-kahtlast-kebabi-liha.d?id=64708058" target="_blank"><strong>Delfi.ee raksts</strong></a>.</p>
<p>Mediju (arī sociālo) konstruētā realitāte ir jāpieņem kā spēles noteikums, ja vien nav tūlītēji un dzelžaini argumenti, to nedrīkst uzreiz noliegt, lai cik neiespējami tā šķistu, jo patiesība ir nevis realitāte, bet tas, kā to uztver cilvēki savās galvās. Ja konkrētajā situācijā nav nekādu faktu, kas ļautu apgāzt vai apstiprināt aizdomas, tad mērķis ir šos faktus iegūt un tas uzņēmumam ir jākomunicē ar auditoriju, ka „mums nav vienalga, mēs rīkojamies”, neļaut nostiprināties negatīvajam tēlam/informācijai (lieki teikt &#8211; pirmais iespaids ir noteicošais). Ja aizdomas neapstiprināsies, tad krīze būs mazāka, būs vieglāk piecelties. Ja tomēr apstiprināsies, tad ir jāspēj atzīt kļūdas, atvainoties un laboties.</p>
<h2>Reputācija</h2>
<p>Pirms nav zināmi rezultāti un sīkāka informācija ir pāragri spriest un tiesāt, tomēr visdrīzāk, ka gaļa steigas dēļ nav kārtīgi izcepta un visdrīzāk cilvēka faktors (varbūt tomēr salāti vai Cola..?!), tomēr tas rada jautājumu katram, kurš lasīja par šo gadījumu – cik droši ir iegādāties kebabu kādā no Rīgas ēstuvēm? Kā atbildēt uz šo jautājumu  &#8211; tas ir tagad uzņēmuma ziņā, tomēr ziņa, ka tiks pastiprināta kvalitātes kontrole un sadarbībā ar PVD kā neatkarīgu auditu labprātīgi visas ēstuves tiks pārbaudītas, varētu uzlabot situāciju. Pareiza atbilde uz šo jautājumu un rīcība būs stūrakmens tālākajā attīstībā – pašu ziņā, cik tas būs stabils. Šobrīd reputācija ir spēcīgi iedragāta, to atzīst arī Turkebab pārstāvis (šādai informācijai ar konkrētiem skaitļiem būtu jāparādās uzreiz, nevis novēloti un tikai starp citu). Lūkosim, kādi būs<a href="http://www.zimolutops.lv/ietekmigakie-zimoli/twitter/"><strong> Twittertopa</strong></a> rezultāti augusta sākumā.</p>
<p><a href="https://twitter.com/TurKebab/status/227062313298046976"><img class="aligncenter" title="Turkebab reputācija" src="http://koronevskis.lv/raksti/wp-content/uploads/2012/07/turkebab/turkebab_reputacija.png" alt="Turkebab reputācija" width="482" height="380" /></a></p>
<h2>Krīze un krīzes krīze</h2>
<p>Tiklīdz parādās negatīva informācija, tā arī citi vēlas dalīties ar savu negatīvo pieredzi gan Twitter, gan rakstu komentāros – kādam mitra maize, kādam saskābusi mērce, citam slikta dūša bijusi arī iepriekš. Bijušie darbinieki, neapmierināti klienti, konkurenti, Positivus neapmierinātie &#8211; viņi visi var brīvi izteikt viedokli, vēl vairāk padziļinot krīzi. No lasītāju skatu punkta, protams, anonīmi komentāri ir mazāk vērtīgi, tomēr tie kopā var vēl vairāk padziļināt krīzes atstātās sekas.</p>
<p>Mana ikdiena ir internet komunikācija, es daudzas lietas uztveru savādāk (lasi &#8211; kritiskāk). Tieši tādēļ sekojot līdzi <a href="http://twitter.com/turkebab" target="_blank"><strong>@turkebab</strong></a> un Mareka Matisona (<a href="http://twitter.com/marruciic" target="_blank"><strong>@marruciic</strong></a>) sarakstei svētdienas vakarā, izlobīju sev dažas atziņas:</p>
<p>Lai kā steigtos un gribētu ātrāk izdarīt lietas, rakstītajam ir jābūt gramatiski pareizi un izlasāmam. &#8220;kad apjsutam problemu tad nekavejities un negaidit pvd savad vietas sledzam. &#8221; (<a href="https://twitter.com/TurKebab/status/227065440919232512" target="_blank"><strong>Tw</strong></a>) Uzņēmuma konts ir vizītkarte un šāda rakstība vairāk atgādina sarakstes ar maz zināmiem internet veikaliem, kuru atbildes e-pastos kļūdu ir vairāk kā burtu. Vai arī nesenā <strong><a href="http://www.cehs.lv/2012/07/cehs-lv-atbilde-pegasus-com-lv/" target="_blank">sarakste starp cehs.eu un cehs.lv</a></strong>.</p>
<p>Emocionālas atbildes uz racionāliem jautājumiem nav veids, kā veidot konstruktīvu dialogu. Sarakste beigās izvērtās par personīgu &#8220;uzbraucienu&#8221;, turklāt negodīgu, jo nav zināms, kas sēž otrā pusē (lai arī mēs daudzi zinām, tomēr tas nav publiskots). Lai arī cik saspringts laiks, emocijām nav vieta oficiālā uzņēmuma kontā.</p>
<h2>Nobeiguma vārds</h2>
<p>Krīze var pārsteigt katru uzņēmumu, krīzes plāns ir vēlams arī internet komunikācijā. Šādos gadījumos būtiskākais ir saglabāt vēsu prātu, rīkoties pārliecinoši. Atcerēsimies, ka pateiktu vārdu atpakaļ nepaņemsi, turklāt Internet modernās tehnoloģijas, acīgi lietotāji ātri vien to piefiksē, tādēļ pirms publicēt, rūpīgi padomāt. Kā spilgts piemērs ir Laimas saldumi un Vanšu tilta kāpējs.<br />
<img class="aligncenter" src="http://d.pr/i/hw94+" alt="" /></p>
<p>Neveiksmīgi publicēts Twitter ieraksts (neliela ķeza) tika dzēsts un atvainošanās vietā bija mēģinājumi taisnoties (rezultātā &#8211; katastrofa) &#8211; <strong><a href="http://d.pr/i/pdcI" target="_blank">skatīt ekrānskatu</a></strong>.</p>
<p>Turpināšu sekot līdzi notikumu attīstībai. Novēlu Turkebab iespējami ātri atgūties no šī sitiena, nenoniecināt to, ko paši tik rūpīgi esat būvējuši &#8211; savu sociālo mediju auditoriju, izdarīt būtiskus secinājumus no šī notikuma.</p>
<p>Bet.. es pats neesmu aktīvs Turkebab klients, kebabus esmu iecienījis nogaršot esot ārzemēs, bet izmantoju iespēju izmēģināt dažādas kebabu ēstuves arī Rīgā &#8211; ik pa laikam nākas ieraudzīt pa kādai jaunai, tādēļ, ja vēl neesi pamēģinājis <a href="http://www.draugiem.lv/africana/" target="_blank"><strong>kebabnīcu Birznieka Upīša ielā 10</strong></a>, tad iesaku izmēģināt. Ļoti garšīgi kebabi, noteikti labāki par tiem, kuri ir izvietoti Mildas tirdziņā ielas sākumā atvērtajos kebabu salonos. Protams, vislabākie kebabi pasaulē ir nelielās Vācijas ieskrietuvēs un ielas treileros.</p>
<p>P.S. Positivus festivāla apmeklētājiem rūpes sagādāja ne tikai Turkebab, bet arī LMT sakari, arī par to ir vairāki raksti portālos, bet <a title="Mans LMT" href="http://twitter.com/manslmt" target="_blank"><strong>@manslmt</strong></a> Twitter konts līdz ar piektdienas vakaru ir apklusis. Varbūt arī pats konta pārvaldnieks ar vienīgo paroli ir devies uz festivālu un palicis bez sakariem. Cilvēku viedoklim par #lmt var sekot līdzi <strong><a href="https://twitter.com/#!/search/realtime/manslmt" target="_blank">Twitter meklētāja plūsmā</a></strong>. Neliels papildinājums: vortāls 7guru.lv raksta par <a title="LMT un Positivus 2012" href="http://www.7guru.lv/zinas/krizes-situacijas-zimoliem-jaspej-paverst-sava-laba" target="_blank"><strong>LMT krīzes komunikācijas novērtējumu un neizmantotajām iespējām</strong></a>.</p>
<h4>Atslēgvārdi:</h4><ul>edgars tālums, krīzes komunikacija, turkebab krīze, turkebab, bite mārketinga komunikācijas, virusa marketing latvija, krīzes komunikācija nesen, kā mediji latvijā izmanto twitter, komunikācija krīzes situācijā, twitter turkebab</ul>]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.koronevskis.lv/raksti/2012/07/23/twitter-krizes-komunikacija-turkebab/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>13</slash:comments>
		<feedburner:origLink>http://www.koronevskis.lv/raksti/2012/07/23/twitter-krizes-komunikacija-turkebab/?utm_source=rss&amp;utm_medium=rss&amp;utm_campaign=twitter-krizes-komunikacija-turkebab</feedburner:origLink></item>
		<item>
		<title>Attālināta darba vieta jeb strādā no jebkuras vietas</title>
		<link>http://feedproxy.google.com/~r/EdgarsKoronevskis/~3/ydmvEnz4iI4/</link>
		<comments>http://www.koronevskis.lv/raksti/2012/05/31/attalinata-darba-vieta-jeb-strada-no-jebkuras-vietas/#comments</comments>
		<pubDate>Thu, 31 May 2012 05:30:31 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Edgars Koroņevskis</dc:creator>
				<category><![CDATA[Ikdiena]]></category>
		<category><![CDATA[IT]]></category>
		<category><![CDATA[darba vieta]]></category>
		<category><![CDATA[dropbox]]></category>
		<category><![CDATA[elastīgais darba laiks]]></category>
		<category><![CDATA[teamviewer]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.koronevskis.lv/raksti/?p=1074</guid>
		<description><![CDATA[Šodien, 31.maijā, Microsoft aicina piedalīties interesantā iniciatīvā „Strādā no jebkuras vietas”: &#8220;Iniciatīvas laikā Latvijas organizācijas un to darbinieki tiks rosināti izmantot jauno tehnoloģiju sniegtās priekšrocības &#8211; mobilitāti, efektivitāti, dodot darbiniekiem iespēju strādāt no jebkuras vietas. Tāpat iniciatīvas uzdevums ir likt aizdomāties tās dalībniekiem par savu resursu lietderīgu izmantošanu un līdzsvaru starp darbu un privāto dzīvi.&#8221;  [...]]]></description>
				<content:encoded><![CDATA[<p>Šodien, 31.maijā, Microsoft aicina piedalīties interesantā iniciatīvā „<a href="http://www.microsoft.com/lv-lv/about/strada-no-jebkuras-vietas.aspx" target="_blank"><strong>Strādā no jebkuras vietas</strong></a>”: &#8220;Iniciatīvas laikā Latvijas organizācijas un to darbinieki tiks rosināti izmantot jauno tehnoloģiju sniegtās priekšrocības &#8211; mobilitāti, efektivitāti, dodot darbiniekiem iespēju strādāt no jebkuras vietas. Tāpat iniciatīvas uzdevums ir likt aizdomāties tās dalībniekiem par savu resursu lietderīgu izmantošanu un līdzsvaru starp darbu un privāto dzīvi.&#8221;  Krizdabz jau uzrakstīja <a href="http://krizdabz.lv/darbs/microsoft-iniciativa-%e2%80%9estrada-no-jebkuras-vietas-31-05-2012/trackback/" target="_blank"><strong>savu viedokli par šo tēmu.</strong></a></p>
<p><span id="more-1074"></span></p>
<p>Iepriekšējie gadi ziņu aģentūrā vienkārši lika pieņemt elastīgu darba laiku un vietu, jo bieži nācās strādāt un pieslēgties IT darba jautājumiem attālināti gan brīvdienās un naktīs, gan esot tālu no stabila tīkla. Līdz ar to radās pieradums strādāt dažādās vietās. Ar vajadzību strādāt šādā veidā vien nepietiek, tam vajag arī tehnisko atbalstu – ar laiku esmu apaudzis ar dažādiem darba rīkiem, kurus pielietoju pēc vajadzības: 15” Thinkpad portatīvais, 12” Thinkpad mazais portatīvais, Android planšetdators, Tele2 mobilais internets, klasiskais piezīmju bloks un vienmēr līdzi esošais telefons. Izmantoju Zelta zivtiņas mobilo internetu ar apmaksu par reālo patēriņu, jo mobilo internetu pārāk daudz neizmantoju, turklāt šodien uzzināju, ka <a href="http://zeltazivtina.lv/lv/jaunumi/tarifi-un-akcijas/vasaras-naktis-zz-internets-par-brivu " target="_blank"><strong>vasarā no 23-7 naktī internets būs bezmaksas</strong></a> – tas tiem naktsputniem, kuriem patīk strādāt naktīs ārpus mājas. Pēdējā laikā gan novēroju, ka bez datora ir labāka iedvesma un idejas ģenerējas labāk,  tādēļ izmantoju bloknotu pierakstiem, skicēm un vēlāk idejas detalizēju jau datorā.</p>
<h3>Attālinātās tehnoloģijas</h3>
<p>Lai varētu attālināti darboties, divas man noderīgākās programmas ir Teamviewer un Dropbox. Teamviewer izmantoju gandrīz katru dienu, lai pieslēgtos attālinātiem datoriem. Iepriekš izmantoju Radmin, tomēr tas ir ar savām problēmām, savukārt <a href="http://teamviewer.com" target="_blank"><strong>Teamviewer</strong></a> bezmaksas versija ir ātri uzstādāma, ļoti patīk iespēja kopēt tekstu starp datoriem. Otra programma, bez kuras vairs nevaru iedomāties savu darba ikdienu, ir <a href="http://db.tt/4YIQRXJ" target="_blank"><strong>Dropbox</strong></a> – iespēja uzglabāt datus mākonī, sinhronizēt datus starp ierīcēm. Retu reizi gadās vajadzība tikt pie dokumentiem mobilajā tālrunī, tad noder dropbox web pieeja. Līdz šim nav iznācis izmēģināt <a href="https://skydrive.live.com/" target="_blank"><strong>Microsoft SkyDrive</strong></a>, <a href="https://skydrive.live.com/" target="_blank"><strong>Box.com</strong></a> vai <a href="https://www.cubby.com" target="_blank"><strong>Cubby</strong></a>.</p>
<p>Papildus apgūstu jaunas Android aplikācijas planšetdatorā, kuras palīdz veidot darāmo darbu sarakstu, sekot līdzi statistikai, lasīt meilus utml. Ļoti patīk atzīmēt lasāmos rakstus ar <a href="https://play.google.com/store/apps/details?id=com.readability" target="_blank">Readability</a> un pēc tam tie automātiski ielasās planšetdatorā, kur tos varu izlasīt esot ceļā vai ārpus mājas.</p>
<h3>Vērtību maiņa darbiniekiem</h3>
<p>Kāds pētījums, kuru pirms ilgāka laika lasīju, ziņoja, ka Skandināvijas valstīs gados jaunāki darbinieki elastīgu darba laiku uzskata par lielāku vērtību nekā atalgojums – mūsdienās cilvēki arvien vairāk grib būt noteicēji par savu laiku un izvēlēties darba vietu, kura  tā sniedz. Ja nav jāatrodas visu laiku birojā, ir iespēja brīvāk izvēlēties darba vietu, sev vēlamo atmosfēru, īpaši svarīgi tas varētu būt radošākiem cilvēkiem, tomēr katram darba devējam pašam vajadzētu izvērtēt, cik lielu vaļu dot darbiniekam. Tehnoloģijas arvien vairāk atbalsta darbinieku mobilitāti, saziņas iespējas komandas ietvaros, negatīvā puse &#8211; mazinās cilvēku „dzīvā” komunikācija.</p>
<p>Pirms vairāk kā pusgada pametu darbu ziņu aģentūrā LETA, lai varētu vairāk laika veltīt ģimenei. Pēc ģimenes pieauguma biju plānojis strādāt no mājām ar privātiem projektiem, tomēr ātri vien sastapos ar realitāti – lai arī abi vecāki ir klāt, tomēr bērns it īpaši pirmajos mēnešos prasa daudz rūpes, uzmanību. Tas kā neliels brīdinājums tiem jaunajiem tēviem, kas plāno līdzīgi – laiks darboties atliek vien vēlos vakaros :)</p>
<p>&nbsp;</p>
<h4>Atslēgvārdi:</h4><ul>attālināti pieslēgties datoram, darbs majas bez datora, dažādas idejas darba vietai, kā pieslēgties darba datoram, lattelecom attalinata piekluve, pieslēgties attālinānti lmt datoram</ul>]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.koronevskis.lv/raksti/2012/05/31/attalinata-darba-vieta-jeb-strada-no-jebkuras-vietas/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		<feedburner:origLink>http://www.koronevskis.lv/raksti/2012/05/31/attalinata-darba-vieta-jeb-strada-no-jebkuras-vietas/?utm_source=rss&amp;utm_medium=rss&amp;utm_campaign=attalinata-darba-vieta-jeb-strada-no-jebkuras-vietas</feedburner:origLink></item>
		<item>
		<title>Vienotas vadlīnijas un platforma valsts iestāžu mājas lapām</title>
		<link>http://feedproxy.google.com/~r/EdgarsKoronevskis/~3/6AgkwKRA-EM/</link>
		<comments>http://www.koronevskis.lv/raksti/2012/05/29/vienotas-vadlinijas-un-platforma-valsts-iestazu-majas-lapam/#comments</comments>
		<pubDate>Tue, 29 May 2012 05:30:21 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Edgars Koroņevskis</dc:creator>
				<category><![CDATA[Biznesa vadība]]></category>
		<category><![CDATA[Internet komunikācija]]></category>
		<category><![CDATA[drupal]]></category>
		<category><![CDATA[Lietojamība]]></category>
		<category><![CDATA[valsts iestāžu mājas lapas]]></category>
		<category><![CDATA[valsts komunikācija]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.koronevskis.lv/raksti/?p=1063</guid>
		<description><![CDATA[Ikdienā jau vairākus gadus neesmu saistīts ar mājas lapu izstrādes biznesu, tomēr arvien sekoju līdzi jaunumiem Latvijas web izstrādes jomā, vērtēju jaunos projektus. Īpaši uzmanību pievēršu valsts iestāžu mājas lapām, jo visbiežāk par to izveidi maksājam mēs, nodokļu maksātāji. Tātad šīs lapas mazas kripatiņas veidolā pieder arī man un mana vēlme ir sasniegt savus mērķus [...]]]></description>
				<content:encoded><![CDATA[<p>Ikdienā jau vairākus gadus neesmu saistīts ar mājas lapu izstrādes biznesu, tomēr arvien sekoju līdzi jaunumiem Latvijas web izstrādes jomā, vērtēju jaunos projektus. Īpaši uzmanību pievēršu valsts iestāžu mājas lapām, jo visbiežāk par to izveidi maksājam mēs, nodokļu maksātāji. Tātad šīs lapas mazas kripatiņas veidolā pieder arī man un mana vēlme ir sasniegt savus mērķus šajās lapās iespējami ātri, nevis bezgalīgi ilgi klejot un lēkāt no viena portāla uz otru. Vērtējot iestāžu mājas lapas gan no lietotāja, gan izstrādātāja puses jāsecina, ka daudzām Latvijas institūcijām arvien ir ļoti plašas iespējas uzlabot vienu no galvenajiem komunikācijas rīkiem. Nav vērts izgudrot divriteni divreiz un par to arī dubultā samaksāt, lapas veidojot, vērtīgi ir iepazīties ar citu valstu pozitīvo un mazāk sekmīgo pieredzi. Citās valstīs kā Zviedrija, Somija, Nīderlande, Lielbritānija, ASV, Jaunzēlande ir valsts iestādēm paredzētas detalizētas un plaši aprakstītas vadlīnijas satura izveidei, tehniskai izstrādei, dažas izmanto vienotu tehnisko platformu.<br />
<span id="more-1063"></span></p>
<p><strong>Cik gatavas valsts institūcijas sekmīgi vadīt mājas lapu izstrādi?</strong></p>
<p>Web izstrādes projekti nav šo mazo valsts institūciju pamatkompetence, projekta vadība notiek pieredzes ietvaros, lēmumu par dizainu izdrukātā veidā patīk/nepatīk līmenī pieņem nodaļu vadītāji vai iestādes vadītājs vienpersonīgi. Novērojumi liecina, ka dažkārt dizaina saskaņošana atmodina pasūtītāja pārstāvjos vēlmi izpausties ārpus ikdienišķajiem darba pienākumiem un savas slēptās mākslinieka dotības izlikt dizaina vēlmju sarakstā. Pirms gadiem mazākos valsts iepirkumos mājas lapu izstrādei cirkulēja viena veidne mājas lapu specifikācijai iepirkumiem, daudzas funkcijas vajadzēja vai nē – tās drošības pēc iekļāva iepirkumu nolikumā. Citkārt valsts iestādēs strādājošie paziņas, studiju biedri vaicāja pēc mājas lapas izstrādes nolikuma parauga, izmantoja citos iepirkumos publicētus dokumentus utml. Vienota standarta trūkums padarīja apgrūtinošu darba uzdevuma izveidi abās pusēs, radot neapmierinošu gala rezultātu. No šiem ierēdņiem, kuri pieņem darbu, nevar prasīt prasmes izvērtēt lapas atbilstību jebkādiem kvalitātes kritērijiem, ja tie nav konkrēti noteikti. MK noteikumi nr. 171 „Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā” regulē valsts iestāžu satura izvietošanu mājas lapās, mazliet arī tehniskās prasības, kas ir novecojušas un netiek atjaunotas.</p>
<p><strong>Vienota tehniskā platforma</strong></p>
<p>RAPLM un Valsts Kancelejas veiktais pētījums 2010.gadā liecināja, ka 114 valsts iestādēm ir 54 dažādas satura vadības sistēmas – par šo sistēmu ieviešanu/izstrādi valsts ir maksājusi un turpina šo zooparku uzturēt. Speciāli veidoti, nestandarta risinājumi prasa iedziļināšanos, daudzas mājas lapas ir sastingušas, jo izstrādātāji ir pazuduši un vienīgais risinājums visbiežāk ir atkal jauna mājas lapa, satura pārvietošana. Šāda sadrumstalotība noteikti nav efektīva, iespējams, vienota tehniskā platforma būtu risinājums. Valsts mājas lapu sektora administrācijas rīku centralizācija varētu nodrošināt dažādus servisus, kurus izmantotu valsts institūcijas līdzīgi kā ikdienā izmantojam Youtube, Flickr utml., tikai atbilstoši valsts pārvaldes vajadzībām. Līdzīgi kā ITIL paredz pakalpojumu katalogu tā arī šajā gadījumā izveidot definētu pakalpojumu, moduļu sarakstu. Iespējams, ka izstrādātāji varētu piedāvāt valsts iestādēm dažādus moduļus integrācijai ar citām programmām, satura papildināšanai vai citus web servisus. Ņemot vērā iepirkumu likumu, lētāko moduļu iegādi varētu veikt bez konkursiem, tas mudinātu radīt universiāli pielietojumus moduļus, kurus var izmantot atkārtoti, nevis katram mājas lapas projektam atkārtoti izstrādāt līdzīgus risinājumus.</p>
<p>Mana paša pieredze ar Drupal ir ļoti maza, atzinīgus vārdus par to no manis nedzirdēt, jo saskarsme minimāla, tomēr vairākus gadus jau sekoju līdzi ārvalstu pieredzei Drupal pielietošanai valsts institūciju mājas lapu izstrādei. Piemēram, Lielbritānijas valsts iestādēs aktīvi izmanto Drupal kā satura vadības platformu, atsevišķi izstrādātāji specializējas tieši uz šo jomu. Latvijas banka ir sākusi izmantot Drupal kā mājas lapu tehnisko platformu atsevišķiem projektiem &#8211; arī šobrīd ir <a href="http://www.bank.lv/par-latvijas-banku/iepirkumi-latvijas-bankas-izsludinatie-atklatie-konkursi" target="_blank"><strong>izsludināts konkurss jaunas specializētas mājas lapas izstrādei</strong> </a>uz Drupal vai Joomla bāzes (pieļauju, ka drupal ir vēlamāks). Latvijas Banka to <a href="http://www.bank.lv/images/stories/iepirkumi/2012-41-2.pdf" target="_blank"><strong> argumentēti pamato ar vēlmi</strong></a> saglabāt projekta ilgtspēju, samazināt mācīšanās laiku un izvairīties no sistēmu &#8220;zooparka&#8221;.</p>
<p><strong>Zināšanu bāze, vienotas apmācības iespējas</strong></p>
<p>Līdz ar vienotu tehnisko risinājumu ir iespēja veidot atbilstošu zināšanu bāzi, to papildināt ar jaunām zināšanām, kuras turpina veidot daudzie cilvēki, kuri darbojas ar šo vienoto sistēmu. Ja kādai iestādei tiek izveidots funkcionāls modulis, to var izmantot arī citi, tā izmantošanas dokumentāciju atrodot vienotā zināšanu bāzē.</p>
<p>Savulaik esmu vairākas lekcijas un praktiskās nodarbības vadījis valsts iestāžu darbiniekiem par satura sagatavošanu, internet mājas lapu administrāciju, diemžēl atšķirīgās satura vadības sistēmas radīja grūtības uztvert informāciju, dalībniekiem bija savi kontekstuālie jautājumi, dažāda izpratne par vienkāršam lietām. Vari sniegt vienkāršus padomus, kā daudzveidot saturu, tomēr ja to tehniski nevar ieviest, tad šādām apmācībām ir maza nozīme. Arī ja netiek īstenota vienota izstrādes platforma, pamatuzdevums būtu izveidot metodiskos norādījumus, pārbaudes sarakstus, kas palīdzētu labāk izvērtēt gan vajadzības, gan paveiktā kvalitāti.</p>
<p><strong>Meklētāju optimizācija</strong></p>
<p>Valsts iedzīvotāji lieto un lietos Google kā meklēšanas līdzekli, tādēļ meklētājprogrammu (Google, Bing, Yandex uc.) optimizācija ir obligāti iekļaujama, ar pāris vienkāršām vadlīnijām var panākt, lai informācija arī šajos meklētājos būtu labāk atrodama un ērtāk pārskatāma, piemēram, nelikt visur vienādu page title – Valsts zāļu aģentūra, Labklājības ministrija <a href="http://www.zva.gov.lv">http://www.zva.gov.lv</a> un pat Latvija.lv (vieglāk ir pateikt, kur šis princips ir ievērots, nevis turpināt uzskaitījumu).</p>
<p><strong>Lietojamības novērtējums</strong></p>
<p>Kādā lekcija man uzdeva jautājumu – kādēļ valsts iepirkumos IT sistēmu, mājas lapu izstrādei netiek likts vērtēšanas kritērijs lietojamība? Jāpiekrīt, ka atmetot dziļās pārdomas par lietojamības ļoti sarežģīto dabu un subjektivitāti, šis būtu ļoti noderīgs punkts, jo lielākā daļa valsts iepirkumu šajā saistībā balstās uz ērtību funkcionalitātē, dizaina praktiskumu, nevis dizaina estētiku, vizuālo pievilcību kā tas būtu dažāda veida produktu un pakalpojumu promo lapās. Būtiskākā problēma ir un paliek fakts, ka lietojamība ir subjektīva un tās novērtējumu iepirkumu komisija neviens negribēs uzņemties, tādēļ šādus kritērijus ir vienkāršāk izsvītrot, neradot sev liekas raizes. Par lietojamības atdevi uz turpmāko uzturēšanu vislabāk ir gatavi uzklausīt privātie uzņēmēji, kuri ilgtermiņā novērtē biznesa ilgtspēju un jaunas iespējas, nevis tikai iespējami mazināt riskus.</p>
<h2> &#8221;Pērles&#8221;</h2>
<p>Gatavojot šo rakstu, izlases kārtībā apmeklēju dažas valsts iestādes mājas lapas, lai izvērtētu situāciju, novērtētu izmaiņas, vai tās ir notikušas, piemēram, Labklājības ministrijas mājas lapā, kurā arvien saites <a href="http://lm.gov.lv/text/56" target="_blank"><strong>nevar atšķirt no pārējā teksta</strong></a>.</p>
<p><strong>Auditorijas novērtējums</strong></p>
<p>Atsevišķi vēlētos izcelt LR Veselības inspekcijas mājas lapu, kurā ir izvietota arī <a href="http://www.vi.gov.lv/lv/sakums/test1 " target="_blank"><strong>lapas novērtējuma anketa</strong></a>. To aizpildot var iegūt vērtīgākus datus par vienkāršu aptaujas formu, kurā jautājums „Kā jums patīk mūsu jaunā mājas lapa?” parasti ir papildināts ar atbilžu variantiem jā, nē un vecā bija labāka. Ļoti gribu cerēt, ka Veselības inspekcija šo anketu paredzēja jau sākotnējā darba uzdevumā un tā bija viņu ideja veidot šādu novērtējumu.</p>
<p><strong>Robežsardzes hobiji</strong></p>
<p>Mani iepriecināja Robežsardzes mājas lapā nejauši atrasta sadaļa „Vaļasprieki” – tajā uzskaitīti daži darbinieki un viņu vaļasprieki, interesanta informācija, kāda citās mājas lapās nav atrodama, tomēr lapas redaktoram būtu jāzina, ka gif formāts nav paredzēts foto attēlu saglabāšanai.</p>
<h2>Nobeiguma vietā</h2>
<p>Šīs ir manas mazliet saraustītās pārdomas par situāciju, jo katrs punkts būtu atsevišķa raksta vērts, vēlāk papētīšu sīkāk, cik ļoti pēdējā gada laikā ir izdevies pavirzīties uz priekšu valsts mājas lapu centralizācijas izvērtējumā. Zemāk ir prezentācija no iepriekšējā gada konferences „Sociālie mediji un web@valsts pārvalde.lv”, par to plašāku informāciju var atrast <a href="http://www.mk.gov.lv/vk/konference-web/" target="_blank"><strong>Valsts kancelejas mājas lapā</strong></a> un <a title="Konference „Sociālie mediji un web@valsts pārvalde.lv”" href="http://www.koronevskis.lv/raksti/2011/04/29/konference-socialie-mediji-un-webvalsts-parvalde-lv/" target="_blank"><strong>kādā no iepriekšējiem šī bloga rakstiem</strong></a>. Daudzas no šeit izklāstītajām idejām tika skatītas un papildinātas konferences darba grupā, ar kuras rezultātiem var iepazīties <a href="http://www.mk.gov.lv/file/files/valsts_kanceleja/dg_kopsavilkums_vk_konferencei_2011.pdf" target="_blank"><strong>šajā ziņojumā (PDF)</strong></a>. Lai arī prezentācija ir vairāk kā gadu veca, tā arvien nav zaudējusi savu aktualitāti, iespēju iepazīties ar citu valstu pieredzi.</p>
<div id="__ss_9935350" style="width: 595px;">
<p><strong style="display: block; margin: 12px 0 4px;"><a title="Ārvalstu labā prakse un ieguvumi, optimizējot valsts pārvaldes mājaslapas" href="http://www.slideshare.net/EdgarsKoronevskis/rvalstu-lab-prakse-un-ieguvumi-optimizjot-valsts-prvaldes-mjaslapas" target="_blank">Ārvalstu labā prakse un ieguvumi, optimizējot valsts pārvaldes mājaslapas</a></strong> <iframe src="http://www.slideshare.net/slideshow/embed_code/9935350" frameborder="0" marginwidth="0" marginheight="0" scrolling="no" width="595" height="497"></iframe></p>
<div style="padding: 5px 0 12px;">Skatīt citas prezentācijas: <a href="http://www.slideshare.net/EdgarsKoronevskis" target="_blank">Edgars Koroņevskis</a></div>
</div>
<h4>Atslēgvārdi:</h4><ul>kārtība kādā iestādes ievieto informāciju internetā, iepirkums mājas lapas izveide specifikācija, valsts mājas lapu nolikums, tehniskā specifikācija web lapu, promo lapas, nolikums par interneta majas lapas, modulu maju bankas vertejumi, moduļu mājas australia, mājas lapu dizaina nolikums, mājas lapas izstrādes specifikācija 2012</ul>]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.koronevskis.lv/raksti/2012/05/29/vienotas-vadlinijas-un-platforma-valsts-iestazu-majas-lapam/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>4</slash:comments>
		<feedburner:origLink>http://www.koronevskis.lv/raksti/2012/05/29/vienotas-vadlinijas-un-platforma-valsts-iestazu-majas-lapam/?utm_source=rss&amp;utm_medium=rss&amp;utm_campaign=vienotas-vadlinijas-un-platforma-valsts-iestazu-majas-lapam</feedburner:origLink></item>
		<item>
		<title>Salaspilī lauku produktu tirdziņš</title>
		<link>http://feedproxy.google.com/~r/EdgarsKoronevskis/~3/qvrrGh9t90Y/</link>
		<comments>http://www.koronevskis.lv/raksti/2012/05/08/salaspili-lauku-produktu-tirdzins/#comments</comments>
		<pubDate>Tue, 08 May 2012 12:33:46 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Edgars Koroņevskis</dc:creator>
				<category><![CDATA[Ikdiena]]></category>
		<category><![CDATA[eko produkti]]></category>
		<category><![CDATA[Pūku priedītes]]></category>
		<category><![CDATA[Salaspils]]></category>
		<category><![CDATA[Salaspils novads]]></category>
		<category><![CDATA[Salaspils svētki]]></category>
		<category><![CDATA[tirdziņš]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.koronevskis.lv/raksti/?p=1050</guid>
		<description><![CDATA[Turpmāk katru sestdienu Salaspilī pie kultūras nama Rīgava notiks zemnieku tirdziņš, kurā varēs iegādāties dažādu lauku produkciju, piemēram, dārzeņus, ziedus, stādus, kā arī viesu nama „Pūku Priedītes” ražoto produkciju &#8211; lauku kūpinājumus, mājas desu, maizi. Vairāk par viesu namu piedāvāto produkciju var iepazīties viņu mājas lapā Latvijas delikateses. Vismaz Pūku Priedītes stendā visu produkciju var [...]]]></description>
				<content:encoded><![CDATA[<p>Turpmāk katru sestdienu Salaspilī pie kultūras nama Rīgava notiks zemnieku tirdziņš, kurā varēs iegādāties dažādu lauku produkciju, piemēram, dārzeņus, ziedus, stādus, kā arī viesu nama „<a href="http://pukupriedites.lv" target="_blank"><strong>Pūku Priedītes</strong></a>” ražoto produkciju &#8211; lauku kūpinājumus, mājas desu, maizi. Vairāk par viesu namu piedāvāto produkciju var iepazīties viņu mājas lapā <a title="Latvijas eko produkti" href="http://latvijasdelikateses.lv" target="_blank"><strong>Latvijas delikateses</strong></a>. Vismaz Pūku Priedītes stendā visu produkciju var pagaršot un pārliecināties, cik tā ir garšīga. Pirmais tirdziņš notika 5.maijā un skopās informācijas dēļ pārdevēju un apmeklētāju skaits nebija liels, tomēr cerams, ka laika gaitā arī tas mainīsies un tirdziņš kļūs apmeklētāks un dzīvīgāks.</p>
<p>12.maijā notiks arī ikmēneša gadatirgus Salaspils botāniskajā dārzā – turp aicināti visi, kuri vēlas iegādāties stādus savam dārzam, pārdošanā ir arī lauku labumi, parasti piedāvājumā ir dažādi amatnieku izstrādājumi. Vairāk informācijas var iegūt <a href="http://www.nbd.gov.lv/" target="_blank"><strong>Botāniskā dārza mājas lapā</strong></a>.</p>
<p>Pavisam drīz jau klāt būs Salaspils novada svētki &#8211; vairāk informācijas <a href="http://www.salaspils.lv/lv/novada-svetki-2012/" target="_blank"><strong>Salaspils mājas lapā</strong></a>, jauniešiem un manam krustbērnam noteikti patiks Musiqq uzstāšanās, jācer, ka koncerts nebūs pārāk vēlu.</p>
<h4>Atslēgvārdi:</h4><ul>lauku kupinajumi, lauku labumi salaspils, tirdziņš salaspilī, Tirdziņš tirdziņš Salaspilī</ul>]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.koronevskis.lv/raksti/2012/05/08/salaspili-lauku-produktu-tirdzins/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		<feedburner:origLink>http://www.koronevskis.lv/raksti/2012/05/08/salaspili-lauku-produktu-tirdzins/?utm_source=rss&amp;utm_medium=rss&amp;utm_campaign=salaspili-lauku-produktu-tirdzins</feedburner:origLink></item>
		<item>
		<title>Androidinabox.com – Ķīnas internetveikals Android ierīcēm</title>
		<link>http://feedproxy.google.com/~r/EdgarsKoronevskis/~3/UPJ3rHQfqp4/</link>
		<comments>http://www.koronevskis.lv/raksti/2012/04/18/androidinabox-com-kinas-internetveikals-android-iericem/#comments</comments>
		<pubDate>Wed, 18 Apr 2012 18:24:06 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Edgars Koroņevskis</dc:creator>
				<category><![CDATA[IT]]></category>
		<category><![CDATA[Android]]></category>
		<category><![CDATA[androidinabox]]></category>
		<category><![CDATA[atsauksmes]]></category>
		<category><![CDATA[Ķīnas internetveikals]]></category>
		<category><![CDATA[planšetdatori]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.koronevskis.lv/raksti/?p=1134</guid>
		<description><![CDATA[Šis internetveikals ir specializējies tieši Ķīnā ražotu android ierīču pārdošanā, piedāvājumā ir gan telefoni, gan planšetdatori, gan android spēļu konsoles. Androidinabox tāpat kā daudzi citi Ķīnas internetveikali nodrošina bezmaksas piegādi visā pasaulē, tostarp arī uz Latviju. Veikalam tiešie piegādātāji ir paši ražotāji, tādēļ cenas ir konkurētspējīgas. Iegādājoties kādu preci, iepriekš varat novaicāt, vai konkrētā prece [...]]]></description>
				<content:encoded><![CDATA[<p>Šis internetveikals ir specializējies tieši Ķīnā ražotu android ierīču pārdošanā, piedāvājumā ir gan telefoni, gan planšetdatori, gan android spēļu konsoles. Androidinabox tāpat kā daudzi citi Ķīnas internetveikali nodrošina <strong>bezmaksas piegādi </strong>visā pasaulē, tostarp arī uz Latviju. Veikalam tiešie piegādātāji ir paši ražotāji, tādēļ cenas ir konkurētspējīgas.</p>
<p><span id="more-1134"></span></p>
<p>Iegādājoties kādu preci, iepriekš varat novaicāt, vai konkrētā prece ir pieejama noliktavā. Veikals piedāvā standartā 6 mēnešu garantiju, to par papildus maksu var pagarināt. Ja iegādājaties planšetdatoru (tableti) varat iegādāties uzreiz arī dažādas papildus lietas (accesories) – apvalkus, ekrāna aizsargus. Iegādājoties tos, izvērtējiet, lai atbilstu jūsu “tabletes” modelim. Accessories vari iegādāties arī citos internetveikalos, piemēram, <a title="dinodirect" href="http://dinodirect.com" target="_blank">dinodirect</a> vai meklēt ebay.</p>
<p>Klientu serviss ir atsaucīgs, ātri atbild uz jautājumiem (pēc Ķīnas laika), attiecīgi vakarā uzdoti jautājumi tiks atbildēti agri no rīta darba dienās. Gadījās problēma, ka iepriekš pasūtīta prece vairs nebija pieejama un naudu pārskaitīja atpakaļ uz paypal kontu. Vēlāk iegādājos citu modeli, kurš tika atsūtīts aptuveni 3 nedēļu laikā. Sūtījuma tika piešķirts tracking kods, ar kuru varēju sekot sūtījuma virzībai. Veikals uz pakas bija norādījis tikai 10$ vērtību (lai arī reālā vērtība bija virs 200$), tā bez papildus muitas nodevām veiksmīgi nonāca pasta nodaļā.</p>
<p>Maksājumu līdzeklis Paypal un kā vienmēr, tas palīdzēs aizstāvēt savas intereses, ja piepeši ir kaut kas ne tā. 45 dienu laikā pēc pirkuma veikšanas var iesniegt Paypal sūdzību un izvirzīt prasību par naudas atmaksu, tomēr šis internetveikals ir atvērts uz sadarbību, situāciju risināšanu, tādēļ problēmām nevajadzētu rasties.</p>
<h2>Interesantākie piedāvājumi no Androidinabox.com</h2>
<p>Ar <a href="http://www.androidinabox.com/android-tv-box.html"><strong>TV box</strong></a> palīdzību varat pārveidot savu televizoru par multimediju centru – pārlūkot Internetu, skatīties filmas no ārējā cietā diska, pat lejupielādēt torrentus!</p>
<p>Plašs planšetdatoru piedāvājums, piemēram, viens no populārākajiem ipad kloniem ir <a href="http://www.androidinabox.com/new-mini-cube-u30gt-pea-dual-core.html"><strong>Cube U30GT</strong></a> par labu cenu. Šajā planšetdatorā ir labs akumulators, spilgts ekrāns, pieeja android market jeb google play vietnei, lai ielādētu jaunas aplikācijas, modelim arī ir Win8 GUI, nedomājiet, ka tur ir windows 8.</p>
<p>Neuzķerieties uz piedāvājumiem iegādāties tos Latvijā kolektīvās iepirkšanās portālos vai ss.lv sludinājumos, ja par zemāku cenu ar visu piegādi var tos iegādāties no Ķīnas, vienīgi ilgāk ir jāgaida un ir risks ar muitas nodevām, tomēr izvēloties androidinabox veikalā papildus iespēju kārtīgi iepakot ļaus samazināt iespējamību maksāt muitas nodevas. To izvērtē VID muitas pārstāvis.</p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.koronevskis.lv/raksti/2012/04/18/androidinabox-com-kinas-internetveikals-android-iericem/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		<feedburner:origLink>http://www.koronevskis.lv/raksti/2012/04/18/androidinabox-com-kinas-internetveikals-android-iericem/?utm_source=rss&amp;utm_medium=rss&amp;utm_campaign=androidinabox-com-kinas-internetveikals-android-iericem</feedburner:origLink></item>
		<item>
		<title>Domēnvārds briesmās!</title>
		<link>http://feedproxy.google.com/~r/EdgarsKoronevskis/~3/j0kTM9OgKl0/</link>
		<comments>http://www.koronevskis.lv/raksti/2012/03/02/domenvards-briesmas/#comments</comments>
		<pubDate>Fri, 02 Mar 2012 13:26:48 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Edgars Koroņevskis</dc:creator>
				<category><![CDATA[Biznesa vadība]]></category>
		<category><![CDATA[Internet komunikācija]]></category>
		<category><![CDATA[IT]]></category>
		<category><![CDATA[DNS]]></category>
		<category><![CDATA[domēnvārdi]]></category>
		<category><![CDATA[hostings]]></category>
		<category><![CDATA[internet adreses]]></category>
		<category><![CDATA[internet komun]]></category>
		<category><![CDATA[nic.lv]]></category>
		<category><![CDATA[web izstrāde]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.koronevskis.lv/raksti/?p=1034</guid>
		<description><![CDATA[Šodien saskāros ar kādu gadījumu, kurā mājas lapas faktiskais īpašnieks nokļuvis situācijā, ka viņa mājas lapas adrese viņam juridiski nepieder. Daudzo gadu laikā šis nav ne pirmais, ne pēdējais gadījums, tādēļ arī top šis raksts, lai mudinātu padomāt domēnu īpašniekus par šo aspektu. Šādi gadījumi veidojas reizēs, kad domēna vārdu reģistrāciju uztic izdarīt mājas lapas [...]]]></description>
				<content:encoded><![CDATA[<p>Šodien saskāros ar kādu gadījumu, kurā mājas lapas faktiskais īpašnieks nokļuvis situācijā, ka viņa mājas lapas adrese viņam juridiski nepieder. Daudzo gadu laikā šis nav ne pirmais, ne pēdējais gadījums, tādēļ arī top šis raksts, lai mudinātu padomāt domēnu īpašniekus par šo aspektu. Šādi gadījumi veidojas reizēs, kad domēna vārdu reģistrāciju uztic izdarīt mājas lapas izstrādātājam vai hostinga (izmitināšanas) pakalpojumu sniedzējam un tas nereģistrē pasūtītāja kontaktpersonu kā domēna administratīvo kontaktpersonu. Rezultātā – apdraudēta brīva piekļuve domēna vārdam. Kad slēdz sadarbības līgumu, tad visi ir draugi un par iespējamo līguma laušanu, sadarbības pārtraukšanu nedomā, bet tieši šis ir īstais brīdis, lai par to laicīgi padomātu un aizstāvētu savas intereses jau no paša sākuma. Ja nākas šķirties vai pakalpojuma sniedzējs vienkārši pazūd, tad var rasties konfliktsituācija par domēna vārda piederību – šādi gadījumi tālāk tiek risināti iesaistot Nic.lv un vajadzības gadījumā arī tiesvedība.<br />
<span id="more-1034"></span><br />
Katrs pats var pārliecināties par sava domēna kontaktinformāciju <a href="http://www.nic.lv/whois" target="_blank">nic.lv mājas lapā</a>. Turklāt pārliecinieties, ka pie administratīvās personas informācija ir pilnībā jūsu, nevis uzņēmuma nosaukums un e-pasts ir palicis <a href="mailto:dns@manshostings.lv">dns@manshostings.lv</a>. Tehniskā kontaktpersona savukārt ir tiesīga veikt dažādas tehniskās izmaiņas, kas ir saistītas ar domēnvārdu. Pakalpojuma sniedzējus (izstrādātājus, hostinga sniedzējus, iekšējā IT nodaļa) var norādīt šajā sadaļā, tomēr lieki šīs tiesības ārpus organizācijas piešķirt nevajag. Ja domēnvārda maiņas ir reta lieta organizācijā, vēlams to veikt pašiem, sekojot līdzi norādēm no pakalpojuma sniedzēja puses.</p>
<p>Daļai organizāciju būtiski ir reģistrēties nic.lv lietotāju sistēmā, lai vajadzības gadījumā varētu veikt izmaiņas iespējami ātri, pārvaldīt savus domēnus, piemēram, gadījumos, ja jūsu esošais hostinga sniedzējs dažādu iemeslu dēļ ilgstoši nedarbojas un nākas mainīt serveri  vai NS ierakstus. Nic.lv noteikumi paredz, ka klientu portālā veiktās izmaiņas stājas spēkā 30 minūšu laikā, savukārt rakstisks un e-pasta iesniegums var tikt apstrādāts līdz trim darba dienām!</p>
<h2>Domēnvārdu aizsardzība</h2>
<p>Līdzīgi kā ar jebkura zīmola aizsardzību Internetā, arī domēnvārdus vajag rezervēt laicīgi, pirms jebkādu publisku aktivitāšu publiskošanas. To labi ilustrē kāds gadījums ar bārdu – <a title="Kādēļ šis raksts ir sadaļā autotehnika?? " href="http://auto-tehnika.delfi.lv/dazadi/digi-parekss-bankas-internetbanka.d?id=1866909 " target="_blank">2001.gadā Parex banka izsludināja konkursu par internetbankas nosaukumu</a>. Paldies Delfiem, kuri arvien ir atrodami google un varu dalīties gan ar saiti, gan arī palasīt komentārus, kurus iepriekš neesmu lasījis. Uzvarēja nosaukums digi.lv, tomēr bija kāda liktenīga kļūda – šī adrese tika nebija piereģistrēta rezultātu paziņošanas brīdī un to ātri vien reģistrēja kāds cits – kā vēsta leģendas – citas bankas cilvēks (šo šodien apstiprināja delfi komentāri). Parex banka izlīdzējās ar subdomēnu: <a href="http://digi.parex.lv" target="_blank">digi.parex.lv</a> Līdzīgi kāds paķēra etalons.lv, turpinās tiesvedība par positivus.lv.. šis saraksts turpinātos vēl diezgan gari.</p>
<p>Papildus pamatdomēnam ir ieteicams iegādāties arī populārākos starptautiskos domēna vārdus – tie nemaksā tik daudz, lai nenodrošinātos ar tiem, piemēram, .com domēns uz gadu maksā ap 5 Ls, pagarinot mazliet dārgāk. Ja uzņēmums ir mazs, tad ārzemju domēnvārdu sagrābšana varētu būt mazāk satraucoša, tomēr uzņēmumiem, kuri strādā arī ārpus Latvijas, tas noteikti ir nozīmīgāk. Katram pašam izvērtēt, kāds ir nepieciešamais aizsardzības līmenis.</p>
<h4>Atslēgvārdi:</h4><ul>cik ātri ns ieraksts stājas spēkā, domēna maiņa google, domēnvārdu serviss ir</ul>]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.koronevskis.lv/raksti/2012/03/02/domenvards-briesmas/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>2</slash:comments>
		<feedburner:origLink>http://www.koronevskis.lv/raksti/2012/03/02/domenvards-briesmas/?utm_source=rss&amp;utm_medium=rss&amp;utm_campaign=domenvards-briesmas</feedburner:origLink></item>
		<item>
		<title>Ķīnas internetveikals Dino Direct – bezmaksas piegāde uz Latviju</title>
		<link>http://feedproxy.google.com/~r/EdgarsKoronevskis/~3/GQP8_WNIIFA/</link>
		<comments>http://internetveikali.com/dinodirect-kinas-internetveikals-ar-bezmaksas-piegadi-uz-latviju/#comments</comments>
		<pubDate>Wed, 25 Jan 2012 17:56:12 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Edgars Koroņevskis</dc:creator>
				<category><![CDATA[Ikdiena]]></category>
		<category><![CDATA[atsauksmes]]></category>
		<category><![CDATA[dinodirect]]></category>
		<category><![CDATA[Ķīnas elektronika]]></category>
		<category><![CDATA[Ķīnas internetveikali]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.koronevskis.lv/raksti/?p=1020</guid>
		<description><![CDATA[Šoreiz izlēmu padalīties ar pieredzi saistībā ar Ķīnas internetveikaliem. Līdzās Ebay pastāv daudz un dažādi Ķīnas internetveikali, kuri piedāvā bezmaksas piegādi visā pasaulē, tostarp uz Latviju. Personīgi kā pirmais, ar kuru no šī plašā loka pirms ilgāka laika iepazinos ir Dealextreme.com Pieļauju, ka daudziem Latvijā bija līdzīgi. Šobrīd maisam ir gals vaļā un arī šobrīd [...]]]></description>
				<content:encoded><![CDATA[<p><img class="aligncenter" title="Dino direct veikals" src="http://c.lefux.com/images/DinoDirect-Logo.gif" alt="" width="461" height="93" /></p>
<p>Šoreiz izlēmu padalīties ar pieredzi saistībā ar Ķīnas internetveikaliem. Līdzās Ebay pastāv daudz un dažādi Ķīnas internetveikali, kuri piedāvā bezmaksas piegādi visā pasaulē, tostarp uz Latviju. Personīgi kā pirmais, ar kuru no šī plašā loka pirms ilgāka laika iepazinos ir <a href="http://Dealextreme.com">Dealextreme.com</a> Pieļauju, ka daudziem Latvijā bija līdzīgi. Šobrīd maisam ir gals vaļā un arī šobrīd dealextreme piedāvājumi jau tiek salīdzināti ar cenām ebay un citos internetveikalos no draudzīgās Ķīnas Tautas republikas.<br />
Ja kādreiz ir vajadzīgi kādi sīkumi, nelielas dāvanas vai vienkārši ir garš laiks, tad mans pēdējā laika favorīts  ir internetveikals <a href="http://www.dinodirect.com/?d=993311" target="_blank"><strong>DinoDirect</strong></a>.</p>
<p><span id="more-1020"></span></p>
<p><a href="http://www.dinodirect.com/" target="_blank"><strong>DinoDirect</strong></a> aptuveni reizi mēnesī mēdz atsūtīt uz mājām arī drukātu katalogu ar informāciju par viņu jaunākajiem piedāvājumiem, kuponiem utml. Interesanta lasāmviela, ko pāršķirstīt, paskatīties, dažkārt pasmieties par cilvēku izdomu ražot dažādus lielākus un mazākus niekus. Dažkārt gan var atrast labas idejas dāvanām, tikai tās ir laicīgi jāpasūta, lai tiešām to varētu īstajā dienā gaviļniekam pasniegt.</p>
<p>Vislabākās cenas var atrast <a href="http://www.dinodirect.com/shopways/clearance-sale/" target="_blank">noliktavas tīrīšanas sadaļā</a> un <a href="http://www.dinodirect.com/big-sale/" target="_blank">izpārdošanas sadaļā</a> &#8211; tajās esmu atradis dažādas lietas par labām cenām, piemēram, sīkas datorlietas, kabeļus, sunim pavadas, velo lampas utml. Internetveikals piedāvā arī apģērbus, apavus, bet nezinu, cik tie varētu būt pieprasīti. Ja tuvojas nozīmīgs pasākums, var riskēt un pasūtīt kādu saviesīgu kleitu. Tāpat kā citos internetveikalos un ebay var atrast ļoti plašu dažādu <a href="http://www.dinodirect.com/cool-gadgets/?d=993311" target="_blank">gadgetu piedāvājumu</a> &#8211; sākot no USB piespraužamiem niekiem līdz ļoti praktiskiem rīkiem ceļotājiem. Ievērojiet, ka produktu sortēšanas iespējās ir atzīme Discount: High to low. Izmantojot šo iespēju, varat redzēt, kurām precēm ir vislielākās atlaides. Papildus arī lapas kreisajā pusē izvietotie filtri palīdzēs atrast labāko piedāvājumu, precizējot preces kategoriju un cenas intervālu. <strong>Lasiet atsauksmes!</strong> Ja paši pievienojat foto, atsauksmes, var pelnīt dino punktus un pēc tam iegūt atlaidi nākamajiem pirkumiem! Nepaslinkosi un ietaupīsi.</p>
<p>Ja vēlies izmēģināt laimi ar lētiem ķīniešu elektronikas brīnumiem, tad visbiežāk to ir vērts darīt pērkot pa tiešo, piemēram, kādu no<a href="http://www.dinodirect.com/ebook-readers/" target="_blank"> e-grāmatu lasītājiem</a>, nevis pērkot tos ss.lv vai kolektīvās iepirkšanās portālos kā <a href="http://www.evroskidka.eu/lv/item-67/" target="_blank">Evroskidka</a>, kur mēģina notirgot lētu preci, uzvārīties un vēl dzēst citu cilvēku komentārus (viens puisis bija aizbraucis izmēģinājis, pateica, ka pilnīgs mēsls un neatbilst specifikācijai &#8211; vairākus viņa komentārus vienkārši izdzēsa. Piedāvājums arī bez normāla apraksta &#8211; cerams, ka kāds no tiem pircējiem vēlāk PTAC vērsīsies). Nez kādu garantiju piedāvā šie ss.lv tirgotāji? Dažkārt var atrast piedāvājumus, kuri ir gana lēti, lai bērniem uzdāvinātu kādu sīkumu, piemēram, <a href="http://www.dinodirect.com/2gb-1-8-tft-lcd-screen-mp4-mp3-media-digital-player.html" target="_blank">pleijeri ar lcd ekrānu par 20$</a> ar visu piegādi. Mēs savā laikā sapņojām par kasešu pleijeri Aiwa, kas tirgū maksāja bargu naudu. Par ko tagad bērni sapņo? (izņemot bakuganus puikām)</p>
<h2>Piegāde uz Latviju</h2>
<p>Dinodirect sūta arī uz Latviju &#8211; nav problēmu. Neesmu pircis stipri dārgas preces, lai saskartos ar papildus nodokļu maksāšanu, lai arī preces vērtība ir vairākkārt pārsniegusi šo 10 eiro robežu, tomēr nav nācies maksāt. Papildus aprēķiniem iesaku populāro vietni <a href="http://Muitaspaligs.lv " target="_blank"><strong>Muitaspaligs.lv</strong> </a> Preces pasūtu katru atsevišķi, lai tās nekavē citus sūtījumus, ja kāda prece noliktavā nav utml. Tikai šādās reizēs nākas pildīt pastā bik vairāk šīs lapas. Ātrākais sūtījums no veikala ir bijis 2 nedēļas, savukārt ilgākais aptuveni 6 nedēļas.</p>
<h2>Dinodirect atlaižu kuponi – promo codes</h2>
<ul>
<li>Ja līdz 31.janvārim, 2012 iegādāsies preci virs 100$, izmanto kuponu ddchristmasus03 un saņemsi 20$ atlaidi!</li>
<li>Jebkurā laikā reģistrējies dinodirect un iegūsi 5$ kuponu pirkumiem virs 50$.</li>
</ul>
<h2>Mobilās aplikācijas</h2>
<p>Ja vēlies izmantot <a href="http://www.dinodirect.com/?d=993311" target="_blank"><strong>DinoDirect</strong></a> savā mobilajā tālrunī/planšetdatorā, vari izmantot kādu no piedāvātajām<a href="http://www.dinodirect.com/hot-topics-shop-on-the-go-with-dinodirect.html?AdAnalytics=513|0|1471|2|0" target="_blank"> mobilajām aplikācijām Iphone vai Android</a>. Tādējādi vari sekot līdzi jaunākajiem piedāvājumiem, sekot līdzi pasūtījumiem vai vienkārši pārskatīt veikala piedāvājumu reizēs, kad vēlies kādu neierastāku izklaidi.</p>
<p>Komentāros varat padalīties ar saviem atradumiem Dinodirect mājas lapā, kā arī padalīties ar citiem Ķīnas internetveikaliem, kuri šķiet gana pievilcīgi.</p>
<p>Vairāk par Ķīnas internetveikaliem un gadgetu iegādi tepat Latvijā vari lasīt <a title="Labas dāvanas meklējumos" href="http://www.koronevskis.lv/raksti/2010/04/18/labas-davanas-meklejumos/"><strong>šajā bloga ierakstā</strong></a>.</p>
<h4>Atslēgvārdi:</h4><ul>ķīnas internetveikali, ķīnas interneta veikali, kīnas internetveikals, bezmaksas piegade uz Latviju, kinas interneta veikals, dino kiniesu internet veikals, interneta veikali produktu piegadei no kinas, ķīniešu interneta veikali, internetveikali ķīnā, piegade no kinas</ul>]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://internetveikali.com/dinodirect-kinas-internetveikals-ar-bezmaksas-piegadi-uz-latviju/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>8</slash:comments>
		<feedburner:origLink>http://internetveikali.com/dinodirect-kinas-internetveikals-ar-bezmaksas-piegadi-uz-latviju/?utm_source=rss&amp;utm_medium=rss&amp;utm_campaign=kinas-internetveikals-dino-direct-bezmaksas-piegade-uz-latviju</feedburner:origLink></item>
		<item>
		<title>Blogs par kolektīvo iepirkšanos Latvijā</title>
		<link>http://feedproxy.google.com/~r/EdgarsKoronevskis/~3/_90u30Cxwqs/</link>
		<comments>http://www.koronevskis.lv/raksti/2012/01/24/blogs-par-kolektivo-iepirksanos-latvija/#comments</comments>
		<pubDate>Tue, 24 Jan 2012 15:12:05 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Edgars Koroņevskis</dc:creator>
				<category><![CDATA[Internet komunikācija]]></category>
		<category><![CDATA[Kolektīvā iepirkšanās]]></category>
		<category><![CDATA[akcijas portāli]]></category>
		<category><![CDATA[izdevigi]]></category>
		<category><![CDATA[izdevigi.info]]></category>
		<category><![CDATA[kolektīvā iepirkšanās]]></category>
		<category><![CDATA[Kolosali.lv]]></category>
		<category><![CDATA[kuponi]]></category>
		<category><![CDATA[kuponu portāli]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.koronevskis.lv/raksti/?p=1017</guid>
		<description><![CDATA[Atsevišķi bloga raksti par kolektīvo iepirkšanos ieguva pietiekami plašu ievērību, tādēļ nolēmu šo tēmu turpmāk aprakstīt atsevišķā blogā un tapa jauns blogs Izdevigi.info. Tur atrodami gan praktiski padomi no paša pieredzes, gan arī komentāri par kolektīvās iepirkšanās notikumiem Latvijā. Kolektīvā iepirkšanās ir pietiekami saistoša Latvijas iedzīvotājiem, to apliecina plašā interese par šāda veida rakstiem, meklējot [...]]]></description>
				<content:encoded><![CDATA[<p style="text-align: justify;">Atsevišķi bloga raksti par kolektīvo iepirkšanos ieguva pietiekami plašu ievērību, tādēļ nolēmu šo tēmu turpmāk aprakstīt atsevišķā blogā un tapa jauns blogs <a href="http://izdevigi.info" target="_blank"><strong>Izdevigi.info</strong></a>. Tur atrodami gan praktiski padomi no paša pieredzes, gan arī komentāri par kolektīvās iepirkšanās notikumiem Latvijā. Kolektīvā iepirkšanās ir pietiekami saistoša Latvijas iedzīvotājiem, to apliecina plašā interese par šāda veida rakstiem, meklējot papildus informāciju par kuponu portāliem.</p>
<p style="text-align: justify;"><span id="more-1017"></span></p>
<p style="text-align: justify;">Tiem, kuri vēlas apskatīt lielāko daļu kolektīvās iepirkšanās lapu, var izmantot šo <strong><a title="Kolektīvās iepirkšanās portālu saraksts" href="http://izdevigi.info/kolektivas-iepirksanas-portalu-saraksts-decembris-2011/" target="_blank">akcijas portālu sarakstu</a></strong>! Ja ikdienā nepietiek laika sekot līdzi visiem portāliem, tad izmanto kādu no kuponu apkopotājiem, piemēram, <a href="http://kolosali.lv" target="_blank"><strong>Kolosali.lv</strong></a>, kas apvieno piedāvājumus no 34 akciju portāliem.</p>
<p style="text-align: justify;">Jaunā bloga <a href="http://izdevigi.info" target="_blank"><strong>Izdevigi.info</strong></a> statistika liecina, ka šī tēma ir ļoti karsta, cik ilgi šī jaunā mārketinga metode darbosies Latvijā, vai tā uz palikšanu vai tomēr tas burbulis plīsīs, pagaidām ir pāragri spriest.</p>
<h4>Atslēgvārdi:</h4><ul>kolosali lv, kolektīvās iepirkšanās portālu saraksts, kolosali, foto kolektīvā iepirkšanās, kolektīvā iepirkšanās ceļojumi, kolektīvās iepirkšanās portāls londonā, kolektīvā iepirkšanās portāli, iepirkšanās londonā, pārdod kolektīvās iepirkšanās portālu, sociālās akcijas mērķis</ul>]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.koronevskis.lv/raksti/2012/01/24/blogs-par-kolektivo-iepirksanos-latvija/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		<feedburner:origLink>http://www.koronevskis.lv/raksti/2012/01/24/blogs-par-kolektivo-iepirksanos-latvija/?utm_source=rss&amp;utm_medium=rss&amp;utm_campaign=blogs-par-kolektivo-iepirksanos-latvija</feedburner:origLink></item>
		<item>
		<title>Patiesais Twitterspēks un projekts Palidzēsim.info ir noslēdzies</title>
		<link>http://feedproxy.google.com/~r/EdgarsKoronevskis/~3/oPcolPWx2PE/</link>
		<comments>http://www.koronevskis.lv/raksti/2012/01/23/patiesais-twitterspeks-un-projekts-palidzesim-info-ir-nosledzies/#comments</comments>
		<pubDate>Mon, 23 Jan 2012 06:45:53 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Edgars Koroņevskis</dc:creator>
				<category><![CDATA[Ikdiena]]></category>
		<category><![CDATA[Internet komunikācija]]></category>
		<category><![CDATA[Sociālie mediji]]></category>
		<category><![CDATA[#palidzesim]]></category>
		<category><![CDATA[cotea]]></category>
		<category><![CDATA[labdarība]]></category>
		<category><![CDATA[nutricia]]></category>
		<category><![CDATA[palidzesim.info]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.koronevskis.lv/raksti/?p=1012</guid>
		<description><![CDATA[Nu jau aizgājušā gada pirms Ziemassvētku laiks pagāja visnotaļ darbīgā noskaņā, līdzdarbojoties Palīdzesim.info projekta virzībā (iepriekš blogā jau bija lasāms par šo akciju). Šīs akcijas mērķis bija savākt papildus līdzekļus autiņbiksīšu iegādei Kapseļu ielas bērnu centram. Akcijas ideja radās pavisam nejauši – no dažiem Twitter ierakstiem, tā uzņēma arvien lielākus apgriezienus un rezultātā akcijas noslēgumā [...]]]></description>
				<content:encoded><![CDATA[<p>Nu jau aizgājušā gada pirms Ziemassvētku laiks pagāja visnotaļ darbīgā noskaņā, līdzdarbojoties <strong><a href="http://palidzesim.info" target="_blank">Palīdzesim.info</a></strong> projekta virzībā (iepriekš <a title="Ziedosim bērniem! Palīdzēsim kopā!" href="http://www.koronevskis.lv/raksti/2011/12/21/ziedosim-berniem-palidzesim-kopa/" target="_blank">blogā jau bija lasāms par šo akciju</a>). Šīs akcijas mērķis bija savākt papildus līdzekļus autiņbiksīšu iegādei Kapseļu ielas bērnu centram. Akcijas ideja radās pavisam nejauši – no dažiem Twitter ierakstiem, tā uzņēma arvien lielākus apgriezienus un rezultātā akcijas noslēgumā jau šī gada 9.janvārī varējām nogādāt bērnu centram ziedotāju un akcijas atbalstītāju sarūpētās dāvanas. Lūk šo akciju vēlētos nodēvēt par patieso Twitterspēku, jo tiešo Twitter bija galvenais akcijas komunikācijas kanāls. Par akcijas noslēgumu un apskatīt lielo atskaiti vari lasīt <a href="http://palidzesim.info/jaunumi/" target="_blank">projekta mājas lapā</a>.<br />
<span id="more-1012"></span></p>
<h3>Projekta video kopsavilkums</h3>
<p><object width="500" height="284" classid="clsid:d27cdb6e-ae6d-11cf-96b8-444553540000" codebase="http://download.macromedia.com/pub/shockwave/cabs/flash/swflash.cab#version=6,0,40,0"><param name="allowFullScreen" value="true" /><param name="allowscriptaccess" value="always" /><param name="src" value="http://www.youtube.com/v/O_s2pzJ6IPI?version=3&amp;hl=lv_LV&amp;rel=0" /><param name="allowfullscreen" value="true" /><embed width="500" height="284" type="application/x-shockwave-flash" src="http://www.youtube.com/v/O_s2pzJ6IPI?version=3&amp;hl=lv_LV&amp;rel=0" allowFullScreen="true" allowscriptaccess="always" allowfullscreen="true" /></object></p>
<p>Par video izveidi liels paldies Mārim Lagzdiņam!</p>
<p>Akcija ir beigusies, bet tie, kuri vēlas turpināt ziedot, to var darīt &#8211; uzzini par šīm iespējām vairāk <strong><a href="http://palidzesim.info/ziedot/">Palīdzesim.info mājas lapā</a></strong>!</p>
<p>Īpašs paldies arī <a title="Serveriem.lv - draudzīgākais hostings Latvijā" href="http://serveriem.lv" target="_blank">serveriem.lv par hostingu</a> – kā vienmēr uzticams un stabils! Prieks sadarboties un ļoti iesaku to arī citiem izmantot. (tiem, kam serveru tēma ir tuva – atgādinu par <a title="Serveru hostings Latvijā un ārzemēs: pieredze un ieteikumi" href="http://www.koronevskis.lv/raksti/2012/01/18/serveru-hostings-latvija-un-arzemes-pieredze-un-ieteikumi/" target="_blank">iepriekšējo rakstu</a>, kas ir guvis plašu atsaucību)</p>
<p>Liels paldies visiem ziedotājiem, atbalstītājiem! Lai labdarība nav tikai vienreiz gadā, lai ikdienā jums ir vēlme un iespēja palīdzēt citiem, it sevišķi tiem, kuriem to vajag visvairāk &#8211; bērniem!</p>
<h4>Atslēgvārdi:</h4><ul>info phonak com pe loc:LV</ul>]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.koronevskis.lv/raksti/2012/01/23/patiesais-twitterspeks-un-projekts-palidzesim-info-ir-nosledzies/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		<feedburner:origLink>http://www.koronevskis.lv/raksti/2012/01/23/patiesais-twitterspeks-un-projekts-palidzesim-info-ir-nosledzies/?utm_source=rss&amp;utm_medium=rss&amp;utm_campaign=patiesais-twitterspeks-un-projekts-palidzesim-info-ir-nosledzies</feedburner:origLink></item>
		<item>
		<title>Serveru hostings Latvijā un ārzemēs: pieredze un ieteikumi</title>
		<link>http://feedproxy.google.com/~r/EdgarsKoronevskis/~3/giMtKoIDfjA/</link>
		<comments>http://www.koronevskis.lv/raksti/2012/01/18/serveru-hostings-latvija-un-arzemes-pieredze-un-ieteikumi/#comments</comments>
		<pubDate>Wed, 18 Jan 2012 15:04:53 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Edgars Koroņevskis</dc:creator>
				<category><![CDATA[IT]]></category>
		<category><![CDATA[altushost]]></category>
		<category><![CDATA[eleven2]]></category>
		<category><![CDATA[internet projekti]]></category>
		<category><![CDATA[Latvija]]></category>
		<category><![CDATA[serveriem.lv]]></category>
		<category><![CDATA[serveru hostings]]></category>
		<category><![CDATA[VPS]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.koronevskis.lv/raksti/?p=999</guid>
		<description><![CDATA[Severa izvēle ir neatņemama Internet projektu sastāvdaļa, tā maiņa projektu darbības laikā vai vēl trakāk, projekta palaišanas brīdī, ir ļoti nepatīkams process, tādēļ vislabāk ir laicīgi izvēlēties sadarbības partneri, kurš nodrošinās jums šo pakalpojumu. Šo izvēli nāksies jums izdarīt, ja vien neplānojat paši uzturēt serveri zem galda. Vairāku gadu darbības laikā ir nācies pārbaudīt uz [...]]]></description>
				<content:encoded><![CDATA[<p style="text-align: justify;">Severa izvēle ir neatņemama Internet projektu sastāvdaļa, tā maiņa projektu darbības laikā vai vēl trakāk, projekta palaišanas brīdī, ir ļoti nepatīkams process, tādēļ vislabāk ir laicīgi izvēlēties sadarbības partneri, kurš nodrošinās jums šo pakalpojumu. Šo izvēli nāksies jums izdarīt, ja vien neplānojat paši uzturēt serveri zem galda. Vairāku gadu darbības laikā ir nācies pārbaudīt uz savas ādas daudz un dažādus servera hostinga pakalpojumus sniedzējus gan Latvijā, gan ārpus tās. Nolēmu padalīties ar savu pieredzi, varbūt citiem noder, jo meklējot savus hostinga sniedzējus ilgi lasīju citu atsauksmes, forumus.<span id="more-999"></span></p>
<h2 style="text-align: justify;">Uzticams serveru hostings Latvijā</h2>
<p style="text-align: justify;">Iepriekšējos gados esmu testējis vairākus hostinga pakalpojumu sniedzējus, tomēr nu jau ilgāku laiku esmu apstājies pie <a title="Serveriem.lv - uzticams serveru hostings Latvijā" href="http://serveriem.lv/?ref=koronevs" target="_blank"><strong>Serveriem.lv</strong></a> – mazs, bet ļoti ņiprs hostinga pakalpojumu sniedzējs. Par šī servisa priekšrocībām, tehnisko rocību un pieredzi kopumā būs atsevišķs raksts, tomēr tiem, kuri vēlas par ļoti labām naudiņām uzticamu serveri mājas lapai, blogam, e-pastiem, ftp un citām vajadzībām, ļoti iesaku izvēlēties Serveriem.lv Statiskām lapām bez datu bāzēm, failu uzglabāšanai tiek piedāvāts bezmaksas konts. Ar pārējiem cenu piedāvājumiem var iepazīties<strong> <a href="http://serveriem.lv/web/lv/sakums/tradicionalais-hostings/?ref=koronevs" target="_blank">hostinga sniedzēja mājas lapā</a></strong>.</p>
<h2 style="text-align: justify;">Serveru hostings ārzemēs</h2>
<p style="text-align: justify;">Ja liela daļa apmeklētāju jūsu mājas lapai atrodas ārpus Latvijas, tad kļūst aktuāls jautājums par ārzemju hostinga pakalpojumiem. Pamatprincips vēsta, ka serveris ir jāizvieto iespējami tuvu pakalpojumu saņēmējam – ja jūsu auditorija ir ASV iedzīvotāji, vērtīgāk ir izvietot mājas lapu kādā no ASV datu centriem, savukārt ja Eiropā – tad Eiropas datu centros.</p>
<h3 style="text-align: justify;"><strong>Hostings Eiropā</strong></h3>
<p style="text-align: justify;">Eiropas hostinga piedāvājumu skaits ir ļoti plašs, populārākie datu centri ir Amsterdama, Londona, Stokholma, bet pēc vajadzības katrā valstī var atrast servera hostinga pakalpojumu sniedzēju. Katram ir sava negatīvā un pozitīvā pieredze ar tiem – vēlējos padalīties ar pozitīvu pieredzi. Šobrīd izmantoju atsevišķiem projektiem <a title="Altushost serveru hostings" href="http://clients.altushost.com/aff.php?aff=437" target="_blank"><strong>Altushost.com</strong></a> servera hostingu – no pieejamajiem datu centriem Nīderlandē, Luksemburgā un Zviedrijā esmu izvēlējies Zviedrijas datu centru <a href="http://www.portlane.com/en" target="_blank">Portlane</a>. Šim datu centram ir ļoti labs savienojums ar Baltijas valstīm, Skandināviju, kā arī ar Rietumeiropu. Ping uz šo datu centru daudz neatšķiras no ping uz dažādiem datu centriem Latvijā, tādēļ var teikt, ka šī ir laba alternatīva, ja vēlas apvienot Latvijas un Eiropas serverus. Iespēja saņemt naudu atpakaļ 30 dienu laikā sniedz ļoti labu iespēju izmēģināt serveru darbību. Papildus vēršu uzmanību, ka VPS serveri ir fully managed, var izvēlēties starp OpenVZ un Xen virtualizāciju. Tehniskais atbalsts ātri risina problēmas, izpilda vajadzīgās lietas saistībā ar serveru vadību, VPS administratora cPanel administrācijas panelis par 12.95$ mēnesī, vienkāršā hostinga lietotājiem cPanel administrācijas rīks ir standartā, bez maksas. Vienīgais mīnuss ir trafika ierobežojums, bet to katram pašam jāizvērtē savas vajadzības. Ja gribi izmēģināt Altushost piedāvājumu, ar kuponu KORO iegūsi papildus 15% atlaidi serveru hostingam.</p>
<h3 style="text-align: justify;">Serveru hostings ASV</h3>
<p style="text-align: justify;">Internet tīkls ASV ir ļoti jaudīgs, tādēļ servera datu centra izvēli varētu ietekmēt auditorijas pārsvars vienā vai otrā okeāna krastā, atbilstoši izvēlēties tuvāku servera izvietošanas vietu. Tomēr lapai ir jābūt diezgan masīvai, internet resursus prasošai, lai izteikti izjustu atšķirību.<br />
<a title="Eleven2 hostings" href="http://www.eleven2.com/1215.html" target="_blank"><strong>Eleven2 hostinga serviss</strong></a> piedāvā izvēlēties datu centru ASV vai Eiropā (Londona), tādējādi tas var noderēt gan tiem, kuri meklē ASV hostingu, gan arī Eiropas hostingu par labu cenu. <a title="Eleven2 hostings" href="http://www.eleven2.com/1215.html" target="_blank"><strong>Eleven2</strong></a> pārsteidz ar to, ka pats uzņēmuma vadītājs aktīvi iesaistās lietotāju forumos, dažkārt atbild uz servisa jautājumiem. Reiz nācās piedzīvot 5 stundu pārrāvumu datu centrā, tad vadītājs pats atbildēja uz jautājumiem, atjaunoja statusus. Viņa vārdiem runājot, šāds pārrāvums viņiem esot pirmo reizi 6 gadu laikā. Visu pārējo laiku serveri darbojās ļoti labi, uptime bija teicams, ar ļoti retiem, īsiem pārrāvumiem. Kopumā ir ļoti labs tehniskais atbalsts, mazas lietas var atrisināt online čatā. Eleven2 piedāvā saviem klientiem izmantot CloudFlare pakalpojumu bezmaksas – tas ir CDN (Content Delivery Network) serviss. Pats neesmu izmantojis, tomēr citiem ir labas atsauksmes. Vairāk par šo servisu un tā sniegtajām iespējām var lasīt <strong><a href="http://www.cloudflare.com/features-cdn" target="_blank">CloudFlare mājas lapā</a></strong>. Pasūtot <a title="Eleven2 hostings" href="http://www.eleven2.com/1215.html" target="_blank"><strong>Eleven2</strong></a> hostingu uz gadu, var ietaupīt 40%, pameklējot internetā, var atrast arī dažādus promo kodus. Izmēģināšanu drošāku dara iespēja 60 dienu laikā saņemt naudu atpakaļ, ja tomēr nav tas, kas ir gaidīts.</p>
<h3 style="text-align: justify;">Hostings Austrālijā</h3>
<p style="text-align: justify;">Latvijā salīdzinoši maz vajadzētu Austrālijas serverus, tomēr, ja nu kādam gadās, man ir ļoti atbilde uz šo jautājumu. Visilgāk un grūtāk ir nācies meklēt un testēt hostinga pakalpojumu sniedzēju Austrālijā. Pieredze liecina, ka Austrālijas internet savienojums ar Eiropu ir visnotaļ ilgs, ņemot vērā signāla garo ceļu, tādēļ ātru lapas darbību var nodrošināt serveris kontinenta iekšienē. Daudzi no pakalpojumu sniedzējiem serverus ir izvietojuši Okeānijas valstīs – Indonēzijā, Filipīnās, bet ne pašā Austrālijā, izmēģināju dažus hostinga variantus, tomēr serveru konfigurācija, stabilitāte neatbilda gaidītajam. Atrast labu cenas un kvalitātes apvienojumu bija grūti līdz brīdim, kad atradu <a href="http://www.panthur.com.au/" target="_blank"><strong>Panthur</strong></a> – Austrālijā izvietoti serveri, laba cena sākot no 4 Austrālijas dolāriem mēnesī (tas gan pavisam mazām lapām) un ļoti labs tehniskais atbalsts (daudz gan nav bijusi saskare). Ar Panthur klientu atsauksmēm var iepazīties viņu <a href="http://www.panthur.com.au/members/testimonials.php" target="_blank">mājas lapas sadaļā Atsauksmes</a>.</p>
<h2 style="text-align: justify;">DNS serveri</h2>
<p style="text-align: justify;">Turpmāk pāris vārdi tiem, kuri ir dziļāk serveru administrācijā. Ja vēlies mājas lapai uzlabot stabilitāti, tai ir apmeklētāji no visas pasaules, nebūt atkarīgs no servera pakalpojumu sniedzējiem (lasi – no hostinga NS serveriem), iesaku izmēģināt <a href="http://www.zerigo.com/ref/cggs44" target="_blank"><strong>Zerigo DNS</strong></a> servisu. Šie DNS serveri ir izvietoti visā pasaulē <a href="http://www.zerigo.com/managed-dns/global-network" target="_blank">6 dažādās vietās</a>, tādēļ nodrošina ātrāku darbību un garantētu 99,99% stabilitāti. DNS ierakstu TTL konfigurācijas iespējas sākas no 1 minūtes, tas ir īpaši noderīgi, ja ir plānota servera migrācija: pāris dienas pirms servera migrācijas nomaina TTL uz mazāku vērtību, kādu laiku pēc servera migrācijas, ja viss ir kārtībā, šo TTL atkal paaugstina līdz 1 -3 dienām. Tādā veidā dns ierakstu atjaunošanās notiks daudz ātrāk. Vienkāršs DNS serviss maksā no 19$ gadā, nodrošinot līdz 1 miljonam pieprasījumu mēnesī.</p>
<p style="text-align: justify;">Nopietnākiem risinājumiem, kuros vajag izmantot slodzes balansēšanu pa ģeogrāfiski vairākiem serveriem, var izmantot <a href="http://www.zerigo.com/ref/cggs44" target="_blank"><strong>Zerigo</strong></a> piedāvāto <a href="http://www.zerigo.com/managed-dns/features" target="_blank"><strong>GeoDNS</strong></a>. Tas piedāvā līdz pat atsevišķām valstīm noteikt serveru piesaisti konkrētajam domēnam, piemēram, atverot adresi piemers.com Latvijas lietotājus novirzīt uz Latvijas serveri, savukārt ASV lietotājus – uz ASV serveri utml. DNS plāns, kurā ir iekļauts arī GeoDNS, maksā sākot no 40$ mēnesī. <a href="http://www.zerigo.com/ref/cggs44" target="_blank"><strong>Zerigo</strong></a> piedāvā arī bezmaksas DNS plānu, tas var noderēt vienkāršākiem projektiem, izmēģināšanai (ierobežojums 50 000 pieprasījumi mēnesī).</p>
<p style="text-align: justify;">DNS pasaules testiem iesaku izmantot šo bezmaksas servisu<strong> <a href="http://www.whatsmydns.net/" target="_blank">whatsmydns.net</a></strong> &#8211; tas ļauj pārbaudīt gan dns izmaiņas migrācijas procesā, gan arī testēt GeoDNS risinājumus.</p>
<p style="text-align: justify;">Jāpiebilst, ka <a href="http://serveriem.lv" target="_blank"><strong>serveriem.lv</strong></a> kā standarta pakalpojumu piedāvā nameserveri (NS) gan Latvijā (divi), gan arī Lielbritānijā, tādā veidā arī ārzemju lietotājiem ir pieejams tuvāks NS serveris.</p>
<h2 style="text-align: justify;">Noslēgumā</h2>
<p style="text-align: justify;">Servera ģeogrāfiskais izvietojums ir tikai viens no faktoriem mājas lapas ātrdarbībā – ja mājas lapa būs optimizēta ātrai ielādei, tad arī servera atrašanās būs mazāk nozīmīga ātrai lapas darbībai. Būtiskākais faktors ir servera darbības statbilitāte, lai tas strādātu korekti un nebūtu pārrāvumi darbībā. Papildus mājas lapu darbības kontrolei varat izmantot <a href="http://uptimerobot.com" target="_blank"><strong>uptimerobot.com</strong></a> iespēju – bezmaksas iespēja automātiski pārbaudīt serveru darbību, iegūt atskaiti par tā darbību ilgākā laika posmā, saņemt e-pasta paziņojumus vai RSS plūsmā sekot līdzi. Savukārt <a href="http://www.uptrends.com/aspx/free-website-server-network-monitoring-tool.aspx" target="_blank"><strong>uptrends.com</strong></a>, <strong><a title="Loads.in testēšanas rīks" href="http://loads.in" target="_blank">loads.in</a></strong> ir tikai daži no online servisiem, kuri ļauj testēt mājas lapas ielādi no dažādām vietām pasaulē. <strong><a href="http://www.uptrends.com/aspx/free-website-server-network-monitoring-tool.aspx" target="_blank">Uptrends piedāvātais risinājums</a></strong> ir visērtākais, ja vēlas aptvert visu pasauli.</p>
<p style="text-align: justify;">Neaizmirsīsim, ka šie serveri ir pieejami citiem, tādēļ svarīgu informāciju uz serveriem ir jāglabā aizsargātā veidā, lai tai nevarētu piekļūt. Nākas paļauties uz šo serveru administratoru godaprātu, tādēļ uzticams ir jāizvēlas ne tikai serveris, bet arī tā uzturētājs.</p>
<h4>Atslēgvārdi:</h4><ul>hostings latvija, labakais hostings latvija, hostingi latvijā, latviesu serveru hostings, izvietoja savus serverus LATNET datu centrā, nano hostings atsauksmes, serveris lv atsauksmes, labakie vps latvija, latviesu kompanija arzemes, labākie mājas lapas serveri latvijā</ul>]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.koronevskis.lv/raksti/2012/01/18/serveru-hostings-latvija-un-arzemes-pieredze-un-ieteikumi/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>18</slash:comments>
		<feedburner:origLink>http://www.koronevskis.lv/raksti/2012/01/18/serveru-hostings-latvija-un-arzemes-pieredze-un-ieteikumi/?utm_source=rss&amp;utm_medium=rss&amp;utm_campaign=serveru-hostings-latvija-un-arzemes-pieredze-un-ieteikumi</feedburner:origLink></item>
		<item>
		<title>McBub.com – Singapūras internetveikals</title>
		<link>http://feedproxy.google.com/~r/EdgarsKoronevskis/~3/TduccWR9uAM/</link>
		<comments>http://www.koronevskis.lv/raksti/2012/01/12/mcbub-com-singapuras-internetveikals/#comments</comments>
		<pubDate>Thu, 12 Jan 2012 18:38:38 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Edgars Koroņevskis</dc:creator>
				<category><![CDATA[Internetveikali]]></category>
		<category><![CDATA[Ķīnas internetveikali]]></category>
		<category><![CDATA[mcbub.com]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.koronevskis.lv/raksti/?p=1138</guid>
		<description><![CDATA[Nesen nācās pasūtīt kādu lietu no Ķīnas internetveikaliem, tomēr caur google atradu nejauši šo preci ne-Ķīnas internetveikalā, kurš saucās McBub.com Tas atrodas Singapūrā. Lai arī lielākā daļa preces sortimenta izcelsme visdrīzāk ir Ķīna, tomēr tur parādās preces, kas citos Ķīnas internetveikalos neparādās. Veikala sortiments &#8211; gadžeti, elektronikas, USB spraužamie, bērnu rotaļlietas utml. McBub piedāvā arī [...]]]></description>
				<content:encoded><![CDATA[<p>Nesen nācās pasūtīt kādu lietu no Ķīnas internetveikaliem, tomēr caur google atradu nejauši šo preci ne-Ķīnas internetveikalā, kurš saucās <a href="http://mcbub.com" target="_blank"><strong>McBub.com</strong></a> Tas atrodas Singapūrā. Lai arī lielākā daļa preces sortimenta izcelsme visdrīzāk ir Ķīna, tomēr tur parādās preces, kas citos Ķīnas internetveikalos neparādās. Veikala sortiments &#8211; gadžeti, elektronikas, USB spraužamie, bērnu rotaļlietas utml. McBub piedāvā arī <a href="http://www.mcbub.com/category/cheap-McBub-in-UK-1303/" target="_blank"><strong>preču izsūtīšanu no Lielbritānijas</strong></a>, bet tur izvēle ir ļoti maza.</p>
<p><span id="more-1138"></span></p>
<p><img title="More..." alt="" src="http://internetveikali.com/wp-includes/js/tinymce/plugins/wordpress/img/trans.gif" /><strong>Piegāde</strong></p>
<p>Pasūtījums, kura kopējā vērtība bija mazliet virs 20 dolāriem, tika nodrošināts ar tracking kodu un tādēļ varēju sekot līdzi piegādei. Preci izsūtīja 2 darba dienu laikā, sākās ceļš uz Latviju. Trekinga kods darboties sāka tikai brīdī, kad sūtījums tika izsūtīts, bet tad parādījās starpvalstu sūtīšana un detaļas nekādas. Bet pēc nedēļas parādījās informācija, ka sūtījums jau ir Latvijā &#8211; nopriecājos, ka ātri, tomēr pagāja vēl nedēļa, kamēr tas izgāja cauri muitai un Latvijas pasta šķirošanai. Ar trekinga koda palīdzību varēju doties pēc paciņas vēl bez uzaicinājuma papīra. Diemžēl mcbub.com veikals bija uzlicis deklarēto vērtību 15$ un tas mazliet pārsniedza 10 eiro robežu, tādēļ nācās maksāt papildus muitas nodokli. Vēlams tomēr vienmēr vienoties iepriekš par mazākas summas deklarēšanu, cerēju, ka veikals par to būs padomājis, tomēr nekā. Rezultātā nācās piemaksāt 1 Ls Latvijas pastam par nodevu un vēl 1,2 Ls muitas nodeva. Prece bija kārtīgi iepakota, nekādas vainas.</p>
<p><strong>Interesantas lietas, kuras var atrast šajā internetveikalā:</strong></p>
<p><strong><a href="http://www.mcbub.com/item/Brand-New-Blue-Anti-Dozing--Drowsy-Larum-Drive-Safety-Alert-Alarm--CG101060--135233/" target="_blank">Pret-aizmigšanas ierīce  &#8211; ja baidies aizmigt pie auto stūres, šis var noderēt </a></strong></p>
<p><strong><a href="http://www.mcbub.com/item/New-soap-holders-116597/" target="_blank">Stilīgi ziepju turētāji</a></strong></p>
<p>Bet varbūt .. <a href="http://www.mcbub.com/item/Classic-Spine-Massager-Lower-Back-Massaging-Device-Health-Care--HB108875--142513/" target="_blank"><strong>Kosmodisc par 16 dolāriem ar visu piegādi.</strong></a></p>
<p>Labas lietas dāvanām var atrast sadaļā <a href="http://www.mcbub.com/giftzone" target="_blank"><strong>Gift Zone</strong></a>.</p>
<p><strong>Kopsavilkums</strong></p>
<p>Lai arī pieredze ar šo internetveikalu ir tikai viens pirkums, tomēr vajadzības gadījumā izmantošu to vēlreiz. Patika, ka arī nelielam pirkumam bija iespēja izmantot tracking kodu, kas citos tās puses internetveikalos par tik mazām summām ir retāk pieejams.</p>
<h4>Atslēgvārdi:</h4><ul>internetveikali no kinas</ul>]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.koronevskis.lv/raksti/2012/01/12/mcbub-com-singapuras-internetveikals/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		<feedburner:origLink>http://www.koronevskis.lv/raksti/2012/01/12/mcbub-com-singapuras-internetveikals/?utm_source=rss&amp;utm_medium=rss&amp;utm_campaign=mcbub-com-singapuras-internetveikals</feedburner:origLink></item>
		<item>
		<title>Ziedosim bērniem! Palīdzēsim kopā!</title>
		<link>http://feedproxy.google.com/~r/EdgarsKoronevskis/~3/IjxgjOo8zm4/</link>
		<comments>http://www.koronevskis.lv/raksti/2011/12/21/ziedosim-berniem-palidzesim-kopa/#comments</comments>
		<pubDate>Wed, 21 Dec 2011 13:40:03 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Edgars Koroņevskis</dc:creator>
				<category><![CDATA[Ikdiena]]></category>
		<category><![CDATA[Internet komunikācija]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.koronevskis.lv/raksti/?p=987</guid>
		<description><![CDATA[Viss sākās ar Zanes Bojāres (@zancy_) ierakstu par aicinājumu ziedot Kapseļu ielas bērnu centram – līdz šim nebiju par to dzirdējis, arī Google tante nebija pārāk izsmeļoša. Pieteicos ziedot bērniem, vienlaikus piedāvājot arī savu palīdzību – tā jau tās dienas vakarā tika izveidota iniciatīvas mājas lapa http://palidzesim.info Tajā ir izvietota būtiskākā informācija par centru un [...]]]></description>
				<content:encoded><![CDATA[<p><iframe width="640" height="360" src="http://www.youtube.com/embed/XuCD0Lh4dpk" frameborder="0" allowfullscreen></iframe></p>
<p style="text-align: justify;">Viss sākās ar Zanes Bojāres (<a title="Zane Bojāre Twitter" href="http://twitter.com/@zancy_" target="_blank">@zancy_</a>) ierakstu par aicinājumu ziedot Kapseļu ielas bērnu centram – līdz šim nebiju par to dzirdējis, arī Google tante nebija pārāk izsmeļoša. Pieteicos ziedot bērniem, vienlaikus piedāvājot arī savu palīdzību – tā jau tās dienas vakarā tika izveidota iniciatīvas mājas lapa <strong><a href="http://palidzesim.info/">http://palidzesim.info</a></strong> Tajā ir izvietota būtiskākā informācija par centru un iespējām ziedot. Katrs, kuram nav svešs PayPal, var ziedot arī ar Paypal palīdzību uz manu e-pastu <a href="mailto:edgars@koronevskis.lv">edgars@koronevskis.lv</a>, tālāk šī nauda tiks nodota autiņbiksīšu iegādei. Daudzi ziedotāji jau ir izmantojuši iespēju ziedot ar PayPal.</p>
<p style="text-align: justify;">Ziedojuma lielums nav tik svarīgs – galvenais ir vēlme palīdzēt un līdzdarboties, nepalikt vienaldzīgam! Arī ziedojot pa vienam latam, kopā izdotos iegūt ievērojamu summu! Tā būtu maza, bet nozīmīga dāvana mazajiem bērniem. Ziedojumi tiks vākti līdz 1.janvārim. Kā pateicību daudzajiem ziedotājiem, esam izveidojuši arī interaktīvu apsveikuma kartīti. To var skatīt <a title="Palīdzesim pateicība ziedotājiem" href="http://palidzesim.info/par-kustibu/apsveikums/" target="_blank"><strong>Palidzesim.info mājas lapas sadaļā Apsveikums</strong></a>.</p>
<p style="text-align: justify;"><strong>Kopā mēs varam palīdzēt vairāk!</strong></p>
<p style="text-align: justify;">Liels paldies mūsu atbalstītājiem, kuri ir publicējuši informāciju tālāk, piemēram, <a href="http://www.tvnet.lv/sievietem/aktuali/404116-aicina_ziedot_autinbiksites_sociala_aprupes_centra_berniniem" target="_blank"><strong>Tvnet</strong></a> un <a href="http://www.maminuklubs.lv/labdariba/ziedosim-autinbiksites-rigas-sociala-aprupes-centra-bernu-un-zidainu-nodalai/" target="_blank"><strong>Maminuklubs.lv</strong></a>. Personīgs paldies Dmitrijam no <a title="Serveriem.lv draudzīgais hostings" href="http://serveriem.lv" target="_blank"><strong>Serveriem.lv</strong></a> – draudzīgākais hostings Latvijā. Seko līdzi arī Twitterī hashtags #palidzesim.</p>
<h4>Atslēgvārdi:</h4><ul>ziedosim lv, ziedosim kopa, ziedosim latvijai, email m-a-k-e-moneyonline com loc:LV, email rss com ar loc:LV, info m-a-k-e-moneyonline com loc:LV, www ziedosim lv</ul>]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.koronevskis.lv/raksti/2011/12/21/ziedosim-berniem-palidzesim-kopa/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		<feedburner:origLink>http://www.koronevskis.lv/raksti/2011/12/21/ziedosim-berniem-palidzesim-kopa/?utm_source=rss&amp;utm_medium=rss&amp;utm_campaign=ziedosim-berniem-palidzesim-kopa</feedburner:origLink></item>
	</channel>
</rss>
