Šīs dienas lasījumi:
Psalmi /Ps. 89:11-15/
Vēstules /Rom. 9:1-21/
Vecā Derība /Hoz. 12:1-14:10/

PSALMI

Tu esi notriecis Rahabu beigtu, Tu esi izklīdinājis Savus ienaidniekus ar Savu vareno roku.
Tev pieder debess, Tev pieder arī zeme, pasaule, un, kas to pilda, to Tu esi radījis.
Tu esi radījis ziemeļus un dienvidus; Tābors un Hermons gavilēs teic Tavu Vārdu.
Tev ir spēcīgs elkonis, Tava roka ir stipra, Tava labā roka pacelta.
Taisnība un tiesa ir Tava troņa pamati, žēlastība un uzticība iet Tavā priekšā.

VĒSTULES

Es runāju patiesību Kristū, es nemeloju, arī mana sirdsapziņa to apliecina Svētajā Garā:
man ir lielas skumjas un nepārtrauktas sāpes sirdī.
Es vēlētos būt nolādēts, atstumts no Kristus, par labu saviem brāļiem, kas pēc miesas ir mani brāļi,
israēlieši, kam pieder bērnu tiesa, dievišķā godība, derības, bauslība, kalpošana, apsolījumi, tēvi,
no kuriem arī Kristus cēlies pēc miesas, kas ir Dievs pār visiem, augsti slavēts mūžīgi! Āmen.
Tomēr nav sacīts, ka Dieva vārds ar to būtu zaudējis spēku. Jo ne visi, kas cēlušies no Israēla, ir patiesi israēlieši.
Ne arī tāpēc, ka tie cēlušies no Ābrahāma, visi ir viņa bērni. Nē! “Pēc Īzāka tavs dzimums tiks noteikts.”
Tas jāsaprot tā: nevis miesīgie bērni ir Dieva bērni, bet apsolījuma bērni tiek atzīti par Viņa dzimumu.
Jo tie ir apsolījuma vārdi: ap šo pašu laiku Es nākšu – tad Sārai būs dēls.
Bet tas nav vienīgais piemērs; arī Rebeka, kad tā bija grūta no sava vīra Īzāka, mūsu ciltstēva,
vēl pirms viņas bērni bija piedzimuši, pirms tie bija darījuši ko labu vai ļaunu,
tā saņēma šādu apsolījumu: vecākais būs jaunākā kalps, –
kā ir rakstīts: Jēkabu Es mīlēju un Ēsavu Es ienīdu.
Kas no sacītā izriet? Vai Dieva rīcība ir netaisna? Nepavisam ne!
Uz Mozu Viņš saka: Es žēloju, ko Es žēloju, un būšu līdzcietīgs, pret kuru gribu.
Tātad ne no cilvēka gribēšanas vai skriešanas, bet viss no Dieva žēlastības.
Tā raksti saka uz faraonu: uz to Es tevi esmu nolicis, lai pie tevis parādītu Savu spēku un lai Mans Vārds tiktu daudzināts visā pasaulē.
Tātad, kuru Viņš grib, to Viņš žēlo un, kuram grib, tam apcietina sirdi.
Tu varbūt man iebildīsi: ko tad Viņš vēl pārmet? Kas tad spēj pretoties Viņa lēmumam?
Cilvēka bērns! Kas tu tāds esi, ka gribi ar Dievu tiesāties? Vai gan veidojums drīkst teikt savam veidotājam: kāpēc tu mani tādu esi radījis?
Jeb vai podniekam nav vara no tā paša māla darināt vienu trauku godam un otru negodam?

VECĀ DERĪBA

Efraims no visām pusēm Mani ielenc ar meliem un Israēla nams ar viltu. Bet arī Jūda neturas stingri pie Dieva – svētā un uzticīgā.
Efraims lokās katrai spēcīgākai vēsmai līdzi un skrien pakaļ austrumu vējam. Katru dienu viņš vairo postu; ar Asuru viņi slēdz derību, un eļļu viņi izved uz Ēģipti.
Bet ar Jūdu Tas Kungs ies tiesā un piemeklēs Jēkabu saskaņā ar viņa ceļiem, un atmaksās viņam pēc viņa darbiem.
Jau mātes miesās viņš satvēra brāli aiz viņa papēža un savā vīra spēka pilnībā viņš cīnījās ar Dievu.
Viņš cīnījās ar eņģeli un to uzvarēja, jo viņš raudāja un lūdzās žēlastību. Bētelē viņu tad sastapa Dievs un ar Viņu turpat runāja,
Dievs Tas Kungs, debesu karapulku Dievs, Kungs Cebaots ir Viņa vārds.
“Tādēļ atgriezies pie sava Dieva, glabā savu žēlsirdību un taisnību, cerē un paļaujies vienmēr uz savu Dievu!”
Bet Kānaānam ir rokā nepareizi svari, un viņš labprāt mīl krāpt.
Un Efraims saka: “Es esmu bagāts, esmu sev ieguvis pietiekami daudz mantu; visā manā darbā nav nekāda pārkāpuma, ko varētu saukt par grēku!”
Bet Es, Tas Kungs, Es esmu tavs Dievs kopš Ēģiptes laikiem un likšu tev atkal dzīvot teltīs, kā tas parasts svētku laikā,
un Es runāju uz praviešiem, Es dodu tik daudz atklāsmju, un Es izpaužos ar praviešu muti runātajās līdzībās.
Gileādā valda elku kalpība, tādēļ viņi arī iznīks; Gilgalā viņi ziedo vēršus, bet tādēļ arī viņu ziedokļi kļūs kā akmeņu kaudzes tīrumu vagu galā!
Jēkabam bija jābēg uz Sīriju, Israēlam bija jāpaliek par kalpu sievas dēļ, un otras sievas dēļ viņš ganīja lopus.
Bet pēc tam Tas Kungs lika pravietim izvest Israēlu no Ēģiptes un lika pravietim viņu pasargāt.
Bet tagad Efraims Viņu stipri sarūgtina ar saviem elkiem; tāpēc viņu asinis nāks pār viņiem, un Tas Kungs viņiem atmaksās par to pazemojumu, ko viņi Viņam nodara!

Kad Efraims runāja, visos radās bailes, un viņš bija ieguvis lielu cieņu Israēlā; bet tad viņi krita grēkā ar Baalu un dabūja tādēļ galu.
Bet tagad viņi grēko arvien vairāk; no sava sudraba viņi darina elka dievu tēlus pēc savas iedomas, tas tomēr ir amatnieka roku darbs. Un tomēr viņi augsti teic šos tēlus, sacīdami: “Kas grib šos teļu tēlus skūpstīt, tiem jānes kaujamam upurim dzīvi cilvēki!”
Tādēļ viņi kļūs kā agrīnas rīta miglas vāls, kā rīta rasa, kas jau rīta agrumā izzūd, kā pelavas, ko vējš aizpūš no klona, kā dūmi, kas iziet pa skursteni.
Es turpretī esmu Tas Kungs, tavs Dievs, jau kopš Ēģiptes laikiem. Cita Dieva bez Manis tev nebūs pazīt un arī neviena cita glābēja kā vienīgi Mani.
Es taču gādāju par tevi tuksnesī, saules svelmes izkaltušajā zemē.
Bet, kad viņi nu ir atraduši labas ganības, kad viņi paši ir labi paēduši un kad viņiem arī pašiem tālāk pietiek barības, tad viņu sirds kļūst lepna un viņi Mani aizmirst.
Tad arī Es pret viņiem kļūšu kā lauva, un kā leopards Es gribu viņiem uzglūnēt ceļmalā.
Es viņiem stāšos pretī kā lāču māte, kurai nolaupīti mazuļi, un saplosīšu viņu apcietināto sirdi un aprīšu viņus turpat kā lauva; meža zvēriem būs viņus saplosīt!
Israēl, tu grūd sevi postā; vienīgi Es esmu tavs glābiņš un atbalsts.
Kur tad nu ir tavs ķēniņš, kas tev palīdzētu visās tavās pilsētās? Un kur ir tavi tiesneši, par kuriem tu teici: dod man ķēniņus un vadoņus?
Lai nu arī tā – Es taču tev devu reiz Savās dusmās ķēniņu, un to Es atkal tev atņemšu Savā bargumā!
Sakrāti ir Efraima noziegumi, un saglabāti ir visi viņa grēki.
Viņam būs jāpiedzīvo sāpes kā dzemdētājai, Viņš ir neizpratīgs bērns, jo, kad laiks pienāk, viņš negrib traukties ārā no mātes miesām.
Bet Es gribu atsvabināt viņus no pazemes valsts varas un izglābt no nāves. Nāve, kur ir tava inde un sērgas? Elle, kur ir tavs iznīcības spēks? Un tomēr līdzcietība Manu acu priekšā paliek apslēpta!
Lai gan viņš, Efraims, ir auglīgs brāļu vidū, tad tomēr celsies un brāzīsies pāri viņam Tā Kunga rītenis no tuksneša, tā ka izsīks viņa akas un izžūs viņa avoti, un ienaidnieks izlaupīs un aiznesīs projām no viņa dārgumu krātuves visas dārglietas.

Samariju izpostīs un pārvērtīs par tuksnesi, jo viņi ir nepaklausīgi savam Dievam; viņiem būs jākrīt no zobena. Viņu mazos bērnus sašķaidīs un viņu grūtās sievas uzšķērdīs ienaidnieki.
Atgriezies, Israēl, pie Tā Kunga, sava Dieva, jo tu esi kritis sava pārkāpuma dēļ!
Iegaumējiet labi savā prātā šos vārdus, atgriezieties pie Tā Kunga un sakait Viņam: “Piedod mums visus mūsu pārkāpumus un esi mums žēlīgs, tad mēs atnesīsim ziedam nevis vēršus, bet mūsu lūpu upurus.
Asurs nebūs vairs mūsu glābējs, mēs nejāsim vairs ar zirgiem un neteiksim vairs nevienam no mūsu roku darinājumiem: tu esi mūsu dievs! – Tikai pie Tevis lai bāri atrod žēlastību.”
Es griezīšu par labu viņu atkrišanu, Es viņus labprāt mīlēšu, jo Manas dusmas pret viņiem izzudīs.
Es būšu Israēlam kā rasa, lai viņš ziedētu kā lilija un riestu saknes kā Libānas ciedra koks,
un viņa zari lai kupli izplešas uz visām pusēm. Lai viņš tad būtu tik skaists kā eļļas koks, un lai šā koka smarža būtu tik jauka kā Libānas ciedra smarža.
Un lai viņi visi atkal sēdētu viņa paēnā, lai viņi pārtiktu no pašu audzētās labības un zaļotu kā vīnakoks; lai atmiņas par to būtu kā Libānas vīns.
Efraim, ko Man vairs var nozīmēt tavi elka dievi? Es pats uzklausīšu Efraimu un vadīšu viņu tālāk. Es viņam būšu kā zaļojoša ciprese. Tikai Manī tev jāatrod savi īstie augļi.
Kas ir gudrs, lai visu to saprastu, un saprātīgs, lai visu to atzītu? – “Tā Kunga ceļi ir taisni, un taisnie staigā pa tiem, bet pārkāpēji tajos klūp.”

Par šo Bībeles lasīšanas plānu
Citu dienu Svēto Rakstu lasījumi
Mācītāja Nikija Gambela komentārs šīs dienas rakstu vietām angļu valodā

Šīs dienas lasījumi:
Psalmi /Ps. 89:1-10/
Vēstules /Rom. 8:18-39/
Vecā Derība /Hoz. 10:1-11:11/

PSALMI

Ezrahieša Etana gudrības dziesma.
Es dziedāšu par Tā Kunga žēlastību visos laikos, paudīšu ar savu muti Tavu uzticību radu radiem,
jo Tu, Kungs, esi solījis:”Uz mūžīgiem pamatiem lai būtu celta Mana žēlastības derība!” Un kā debesīm nesatricināmi ir pamati Tavai uzticībai.
Tu esi arī sacījis:”Es esmu slēdzis derību ar Savu izraudzīto, esmu zvērējis Savam kalpam Dāvidam:
Es nostiprināšu tavu dzimumu uz mūžiem un celšu tavu troni uz radu radiem.” (Sela.)
Debesis lai teic Tavus brīnumus, ak, Kungs, un Tavu uzticību svēto draudzē.
Jo kas ir līdzīgs Tam Kungam debesīs, kas līdzinās Tam Kungam no dievu dēliem?
Dievs ir bijājams svēto pulkā, Viņš ir liels un iedveš bailes visiem, kas ir ap Viņu.
Dievs Kungs Cebaot, kas ir tāds kā Tu? Stiprs ir Tas Kungs, un Viņa uzticība ir ap Viņu.
Tu valdi pār trakojošo jūru; kad jūras viļņi ceļas, Tu tos klusini.

VĒSTULES

Es domāju, ka šī laika ciešanas ir nenozīmīgas, salīdzinot ar nākamo godību, kas atspīdēs pār mums.
Arī visa radība ilgodamās gaida to dienu, kad Dieva bērni parādīsies savā godībā.
Jo radība pakļauta iznīcībai nevis aiz savas patikas, bet aiz Tā gribas, kas viņu tai pakļāvis; tomēr viņai dota cerība.
Jo arī pati radība reiz tiks atsvabināta no iznīcības verdzības un iegūs Dieva bērnu apskaidrību un svabadību.
Jo mums ir zināms, ka visa radība vēl aizvien līdz ar mums klusībā nopūšas un cieš sāpes.
Bet ne vien viņa, arī mēs paši, kas jau esam apveltīti ar pirmo debess balvu – Garu, ar ilgu pilnām nopūtām gaidām, kad saņemsim savu bērnu tiesu, savas miesas pilnīgo atpestīšanu.
Jo cerībā mēs esam pestīti. Bet tas, kas jau redzams, nav vairs cerība. Jo, ja kāds jau ko redz, vai tam uz to vēl jācer?
Bet, ja ceram uz to, ko neredzam, tad to ar pacietību sagaidām.
Bez tam arī Gars nāk palīgā mūsu nespēkam; jo mēs nezinām, ko mums būs lūgt un kā; bet pats Gars aizlūdz par mums ar bezvārdu nopūtām.
Bet Tas, kas izpētī sirdis, saprot, ko Gars grib, jo Tas pēc Dieva gribas iestājas par svētajiem.
Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti.
Jo, kurus Viņš sākumā nozīmējis, tos Viņš nolēmis darīt līdzīgus Sava Dēla tēlam, lai Viņš būtu pirmdzimtais daudzu brāļu starpā.
Bet, kurus Viņš iepriekš nolēmis atpestīt, tos Viņš arī aicinājis; un, kurus Viņš aicinājis, tos Viņš arī taisnojis; bet, kurus Viņš taisnojis, tos Viņš arī pagodinājis.
Ko nu sacīsim par visu to? Ja Dievs par mums, kas būs pret mums?
Viņš jau Savu paša Dēlu nav saudzējis, bet To par mums visiem nodevis nāvē. Kā tad Viņš līdz ar To mums nedāvinās visas lietas?
Kas vēl apsūdzēs Dieva izredzētos? Vai Dievs, kas mūs taisno?
Kas mūs pazudinās? Vai Kristus Jēzus, kas ir nomiris, vēl vairāk, kas ir augšāmcēlies un ir pie Dieva labās rokas, kas arī mūs aizstāv?
Kas mūs šķirs no Kristus mīlestības? Vai ciešanas, izbailes, vajāšanas, bads, plikums, briesmas vai zobens?
Gluži, kā ir rakstīts: Tevis dēļ mēs ciešam nāvi augu dienu, mēs tiekam turēti līdzīgi kaujamām avīm.
Nē, visās šinīs lietās mēs pārpārim paliekam uzvarētāji Tā spēkā, kas mūs mīlējis.
Tāpēc es esmu pārliecināts, ka ne nāve, ne dzīvība, ne eņģeļi, ne varas, ne lietas esošās, ne nākamās, ne spēki,
ne augstumi, ne dziļumi, ne cita kāda radīta lieta mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas atklājusies Kristū Jēzū, mūsu Kungā!

VECĀ DERĪBA

Israēls bija kā zaļojošs un sastīgojis kupls vīnakoks, kas nesa savus augļus. Bet, jo vairāk viņam bija augļu, jo vairāk viņam bija sacelts ziedokļu svešiem dieviem, un, kur vien zeme bija labāka, tur viņi uzcēla skaistākos pielūgsmes stabus saviem elkiem.
Viņu sirds ir jau sašķelta; tagad viņus drīz skars viņu grēku sods. Viņu ziedokļus sagraus, un viņu pielūgsmes stabus iznīcinās.
Jau tagad viņiem jāsaka: mums nav ķēniņa, jo mums nebija Tā Kunga bijības; ko mums tagad vairs arī ķēniņš var līdzēt?
Viņi runā tukšus vārdus un zvēr veltīgi cits citam, un slēdz derību savā starpā, tādēļ sodība uzzeļ kā indīgas nezāles visās tīruma vagās.
Samarijas iedzīvotājiem ir rūpes par Bet-Avenas teļa tēlu; samariešu tauta skumst šā tēla dēļ, un viņas elku priesteri trīs par savu varu un godību, jo tā viņiem zudīs.
Tiešām, šo pašu teļu aizvedīs uz Asīriju par dāvanu ķēniņam Jarebam. Efraims paliks kaunā, un Israēls sajutīs kaunu savu nodomu dēļ.
Jo Samarijas ķēniņš ir jau projām, izzuzdams kā putas uz ūdens.
Avenas kalnāji ir jau izpostīti; tieši to dēļ jau arī Israēls apgrēkojās; ērkšķi un dadži aug uz šo kalnāju ziedokļiem. Un viņi teiks: jūs kalni, pārklājiet mūs! – un pakalniem: krītiet uz mums!
Kopš Gibejas dienām tu esi tiešām grēkojis, Israēl, un tavi ļaudis tikpat grēcīgi palikuši joprojām. Bet viņus pārņems nesaskaņas, kas būs ne gluži līdzīgas tām, kādas bija vērstas pret ļauniem ļaudīm Gibejā.
Taču Es pats viņus pārmācīšu pēc Sava prāta, proti – lai tautas tiktu sapulcinātas pret viņiem, kad Es viņus sodīšu viņu divēju noziegumu dēļ.
Efraims ir kā labprāt pie kulšanas pieradis vērsis. Es viņam uzlikšu jūgu uz viņa daiļā kakla; Es gribu jāt uz Efraima muguras; Jūdam būs art un Jēkabam ecēt.
Tāpēc sējiet taisnību, tad jūs pļausit mīlestību; uzplēsiet jaunu atziņas līdumu, jo vēl ir laiks meklēt To Kungu, tiekams Viņš nāktu un liktu nolīt pār jums Savai taisnībai.
Bet jūs sējat bezdievību un tādēļ pļausit ļaunumu un ēdīsit melu augļus.
Jo tu paļaujies uz savu ceļu un uz savu varonīgo karavīru pulku; tad tavā tautā izcelsies liels kara troksnis, kas sagraus visus tavus apcietinājumus līdzīgi tam, kā citkārt Šalmans sagrāva Bet-Arbelu sadursmes laikā, kad drupās dabūja galu māte ar saviem bērniem.
To pašu jūs piedzīvosit arī Bētelē savas lielās nelietības dēļ, proti – rīta ausmā dabūs galu Israēla ķēniņš.

Kad Israēls bija jauns, Es viņu, Savu dēlu, iemīlēju un atsaucu šurpu no Ēģiptes.
Bet, ja Israēla ļaudis saucu tagad, tad viņi novēršas no Manis, nes ziedojumus baaliem un kvēpina elka dieviem.
Es satvēru Efraima rokas un vadīju viņu, bet viņi neievēroja, ka Es viņiem palīdzēju.
Ar cilvēciskām saitēm Es viņus vilku pie Sevis, ar mīlestības saitēm, Es padarīju vaļīgākas jūga sakas ap viņu kakliem un ēdināju viņus.
Viņi neatgriezīsies gan vairs uz Ēģiptes zemi, taču Asurs būs viņu ķēniņš, jo viņi negrib atgriezties pie Manis.
Zobens pakļaus sev viņu pilsētas, satrieks viņu cietokšņus un aprīs viņu diženākos viņu padomu dēļ.
Mana tauta ir piekususi, lai atgrieztos pie Manis, un, kad viņai to sludina, tad neviena sirds neceļas šiem vārdiem pretī.
Bet kā Es lai rīkojos ar tevi, kā Es tevi lai atstāju, Efraim, kā lai Es nododu tevi citu rokās, Israēl? Vai lai Es vienkārši nepārvēršu tevi par Admu un nesagrauju drupās kā Ceboimu, kad abas šīs pilsētas tika izpostītas? Bet Mana sirds noskaņota citādi, Es esmu par daudz dedzīgs Savā žēlsirdībā,
lai Es rīkotos pēc Savu dusmu versmes un lai Es izšķirtos Efraimu iznīcināt galīgi. Jo Es esmu Dievs un ne cilvēks, Es esmu Svētais tavā vidū, bet Es nenākšu pie tevis Savu dusmu bargumā.
Tad viņi sekos Tam Kungam, un Viņa balss būs skaļa kā lauvas rūkoņa. Un, Viņam lauvas balsī runājot, drebēdami nāks bērni no rietumu puses.
Un tie, kas Ēģiptē, arī nāks drebēdami kā putni, un tie, kas Asura zemē, nāks kā baloži. Un tad Es viņus nometināšu viņu mājokļos, saka Tas Kungs.

Par šo Bībeles lasīšanas plānu
Citu dienu Svēto Rakstu lasījumi
Mācītāja Nikija Gambela komentārs šīs dienas rakstu vietām angļu valodā

Šīs dienas lasījumi:
Salamana Pamācības /Sal. pam. 17:25-18:6/
Vēstules /Rom. 8:1-17/
Vecā Derība /Hoz. 8:1-9:17/

SALAMANA PAMĀCĪBAS

Nepraša dēls ir sava tēva sēras un mātes, savas dzemdētājas, apbēdinājums.
Jau nav labi taisno sodīt, ne nu vēl dižciltīgo sist, kas rīkojas taisnīgi.
Sapratīgais savaldās savā runā, un sapratīgais ir cilvēks ar aukstu un apsvērīgu prātu.
Nejēgu atzītu par gudru, ja viņš klusētu, un par sapratīgu, ja viņš valdītu savu muti.

Kas norobežojas no citiem un turas pats par sevi, tas meklē savu iegribu un pretojas visam, kas labs.
Vientiesīgam nejēgam nav prieka par saprātu, bet viņam patīk izpaust to, kas mīt viņa sirdī.
Kur nokļūst bezdievis, tur ierodas arī nicināšana un negods ar izsmieklu.
Vārdi īsta vīra mutē ir kā dziļi ūdeņi, un gudrības avots ir kā plata un strauja upe.
Nav labi izrādīt cienību kādam bezdievim un tādēļ nodarīt pāri taisnajam tiesas priekšā.
Vientiesīga neprašas lūpas pavedina uz bāršanos, un viņa mute cīnās, lai beidzot viņš pats saņemtu sitienus.

VĒSTULES

Tad nu tiem, kas ir Kristū Jēzū, vairs nav nekādas pazudināšanas.
Jo dzīvības Gara bauslība Kristū Jēzū tevi ir atsvabinājusi no grēka un nāves bauslības.
Jo, ko bauslība nespēja, nevarīga būdama mūsu miesas dēļ, to ir darījis Dievs: sūtīdams Savu paša Dēlu grēcīgās miesas veidā un grēka dēļ, Viņš grēku, kas bija miesā, pazudinājis uz nāvi,
lai bauslības taisnība tiktu piepildīta mūsos, kas nedzīvojam vairs miesai, bet Garam.
Jo miesas cilvēki tiecas pēc miesas lietām, bet Gara cilvēki pēc Gara lietām.
Miesas tieksme ved nāvē, bet Gara tieksme – uz dzīvību un mieru.
Jo miesas tieksme ir naidā ar Dievu: tā neklausa Dieva bauslībai, jo tā to nespēj.
Miesas cilvēki nevar patikt Dievam.
Bet jūs neesat miesā, bet Garā, tik tiešām, ka Dieva Gars mīt jūsos. Bet, ja kādam nav Kristus Gara, tas nepieder Viņam.
Bet, ja Kristus ir jūsos, tad miesa gan ir mirusi grēka dēļ, bet gars ir dzīvs taisnības dēļ.
Un, ja jūsos mājo Tā Gars, kas Jēzu uzmodinājis no miroņiem, tad Viņš, kas Kristu Jēzu uzmodinājis no miroņiem, arī jūsu mirstīgās miesas darīs dzīvas ar Savu Garu, kas ir jūsos.
Tātad, brāļi, mūs vairs nekas nesaista ar miesu, ka mums būtu jādzīvo pēc miesas;
jo, ja jūs pēc miesas dzīvojat, tad jums jāmirst. Bet, ja jūs Gara spēkā darāt galu miesas darbībai, tad jūs dzīvosit.
Jo visi, ko vada Dieva Gars, ir Dieva bērni.
Jo jūs neesat saņēmuši verdzības garu, lai atkal kristu bailēs, bet jūs esat saņēmuši dievbērnības Garu, kas mums liek saukt: Aba, Tēvs!
Šis pats Gars apliecina mūsu garam, ka esam Dieva bērni.
Ja nu esam bērni, tad arī mantinieki – Dieva mantinieki un Kristus līdzmantinieki; jo tiešām, ja līdz ar Viņu ciešam, mēs līdz ar Viņu tiksim arī apskaidroti.

VECĀ DERĪBA

Liec bazūni pie mutes! Un sauc ar skaļu balsi kā sargs: kā ērglis ienaidnieks metas uz Tā Kunga namu, – jo viņi pārkāpuši Manu derību un atstājušies no Maniem baušļiem.
Tad viņi nāks un sauks Man pretī: Tu esi mūsu Dievs, mēs, israēlieši, pazīstam Tevi!
Israēls ir atmetis to, kas labs; tāpēc ienaidnieks viņus vajās.
Viņi ieceļ ķēniņus, bet bez Manis, viņi izrauga vadoņus, bet Es to nedrīkstu zināt. No sava sudraba un zelta viņi darina elka tēlus vienīgi tāpēc, lai tie drīz atkal tiktu iznīcināti.
Es noraidu un neieredzu tavu teļa tēlu, Samarija! Manas dusmas ir iedegušās pret viņiem. Cik ilgi viņi vēl priecāsies nesodīti?
Jo šis teļš ir nācis no Israēla, amatnieks to ir darinājis, un tas nevar būt Dievs; tāpēc Tas Kungs sagraus pīšļos šo Samarijas teļa tēlu.
Jo viņi sēj vēju un pļaus vētru; viņu sēja nedīgs, un tās stiebri nedos nekādu graudu, nedz miltu, un, ja arī kāds mazums rastos, tad to aprīs svešinieki.
Israēls jau tagad top saēsts; jau tagad ar israēliešiem citas tautas apietas kā ar bezvērtīgu trauku
par to, ka viņi skrien pie asīriešiem kā meža ēzelis savas iedomības apmātībā. Efraims ir pārdevis sevi mīļākiem.
Lai gan viņi ir pārdevuši sevi citām tautām, Es tomēr sapulcināšu viņus kopā; un viņi drīz izdēdēs zem valdnieku ķēniņa smagās nastas.
Jo Efraims ir uzcēlis daudz altāru apgrēcībai, un tie ir kļuvuši arī viņam pašam par apgrēcību.
Ja Es viņam arī tūkstošreiz uzrakstītu priekšā Manus baušļus, tomēr tie viņam paliktu sveši un šķistu kāda sveša mācība esam.
Kaut viņi arī daudz lopu kauj upuriem un ēd viņu gaļu, Tas Kungs tomēr netur labu prātu uz viņiem; Viņš tomēr pieminēs viņu noziegumus un sodīs viņu grēkus; lai tad viņi iet atpakaļ uz Ēģipti.
Israēls ir aizmirsis savu Radītāju un cēlis sev pilis; arī Jūda joprojām ierīko sev lielā skaitā nocietinātas pilsētas. Bet Es likšu ugunij uzliesmot viņu pilsētās, un tā aprīs viņu greznās ēkas!

Nepriecājies, Israēl, un nedaudzini pats sevi kā citas tautas, jo tu esi atkritis no sava Dieva un tu centies saņemt netiklības algu par savu neuzticību, lai tev visi kloni būtu pilni labības.
Bet tieši tādēļ klons un vīna spaidi tevi neuzturēs, un neraudzēta vīna tev pietrūks.
Tavi ļaudis nepaliks Tā Kunga zemē, bet Efraims būs spiests doties atkal uz Ēģipti un baudīt Asīrijā nešķīstu labību.
Tur viņiem nebūs pa spēkam ziedot Tam Kungam nedz vīnu, nedz arī darīt ko citu, kas Viņam patiktu. Viņu ziedojumi būs līdzīgi apbēdināto sēru maizei, no kuras kļūst nešķīsti visi, kas no tās ēd, jo šī maize apbēdinātiem jāēd vieniem pašiem atsevišķi un to nebūs nest Tā Kunga namā.
Ko tad jūs darīsit dažādos gadskārtējos svētkos un Tā Kunga svētku dienā?
Jo redzi, posta dēļ viņiem jādodas projām. Ēģipte viņus savāks vienkopus, un Mofa būs viņu kapa vieta. Kur tagad atrodas viņu sudraba dārgumi, tur augs nātres; ērkšķi un dadži pārklās viņu mājokļus.
Ir klāt pienākušas piemeklēšanas dienas, tuvojas atmaksas dienas; zinait to, Israēla ļaudis! Pravieši tagad ir ģeķi un apgarotie – prātu zaudējuši tavu daudzo noziegumu un tava lielā naida dēļ.
Tie, kas stāv nomodā pār Efraimu, agrāk turējās pie mana Dieva; tagad Efraims uz viņu raugās ar neuzticību. Pravietis ir slazdu valgi visos viņa ceļos, un naids ir Dieva namā.
Viņi dziļi sabojājuši paši sevi un iestiguši lielā postā kā citkārt Gibejas dienās; tāpēc Viņš pieminēs viņu noziegumus un piemeklēs viņos viņu grēkus!
Es atradu kādreiz Israēlu kā vīnogas tuksnesī un redzēju jūsu tēvus kā agrīnus vīģes koka augļus. Bet pēc tam viņi pieslējās Baalam-Peoram un zvērēja uzticību kauna pilnajam elkam, un kļuva tikpat riebīgi kā viņu iemīļotais elka dievs.
Tāpēc Efraima godībai būs izgaist kā putnam; viņa ļaudīm nebūs turpmāk vairs ne dzimšanas, ne grūtniecības, ne apaugļošanās!
Ja viņi arī censtos uzaudzināt savus bērnus, Es viņus atstāšu tomēr bez bērniem, lai nebūtu vairs cilvēku! Bēdas viņiem, kad Es atteikšos no viņiem!
Efraims, kā Es viņu Savā garā skatu, ir labi iedēstīts, kopts un skaists kā Tira un tomēr būs spiests savus bērnus nodot slepkavas rokās.
Dod viņiem, Kungs! Bet ko Tu viņiem īsti lai dotu? Dod viņiem neauglīgas mātes miesas, savītušas un izsīkušas krūtis!
Visa viņu ļaunprātība saistās ar Gilgalu. Tur Es sāku viņus ienīst, un viņu ļauno darbu dēļ Es viņus izmetīšu no Sava nama un neparādīšu viņiem turpmāk nemaz vairs mīlestības; visi viņu valdītāji ir atkritēji!
Efraims ir sagrauts un tārpu saēsts; viņa sakne ir sakaltusi, tas nevar nest augļus, un, ja viņiem arī piedzimtu bērni, Es nogalināšu šos viņu miesas mīļotos augļus.
Mans Dievs viņus atmetīs, jo viņi Viņam nav bijuši paklausīgi. Tā viņi klejos, bez miera maldīdamies tautu starpā.

Par šo Bībeles lasīšanas plānu
Citu dienu Svēto Rakstu lasījumi
Mācītāja Nikija Gambela komentārs šīs dienas rakstu vietām angļu valodā

Šīs dienas lasījumi:
Psalmi /Ps. 88:10b-19/
Vēstules /Rom. 7:7-25/
Vecā Derība /Hoz. 6:1-7:16/

PSALMI

Es Tevi piesaucu, ak, Kungs, ik dienas, es Tev izstiepju pretī savas rokas:
“Vai Tu darīsi brīnumus mirušo vidū, jeb vai aizgājušie celsies Tevi godāt? (Sela.)
Vai kapā sludinās Tavu žēlastību un Tavu uzticību nāves valstībā?
Vai Tavas rīcības brīnumus atzīs un paudīs tumsībā un Tavu taisnību aizmirstības zemē?”
Es turpretī skaļi kliedzu pēc Tevis, Kungs, un ik rītus mana lūgšana paceļas pie Tevis.
Kāpēc Tu, Kungs, atstum manu dvēseli un apslēp Savu vaigu no manis?
Es esmu nožēlojams un līdz nāvei novārdzis jau no pašas jaunības, man jānes Tavas bardzības briesmas, ka esmu gandrīz izmisis.
Pār mani iet Tavu dusmu uzliesmojumi, Tavas šausmu pilnās briesmas mani spiež nost.
Tās mani apņem kā ūdens plūdi cauru dienu, tās nepārtraukti ir ap mani.
Tu man atņem biedrus un draugus, tikai tumsa paliek man uzticīga!

VĒSTULES

Kas nu no tā izriet? Vai pati bauslība ir grēks? Nekādā ziņā ne! Bet to gan varu teikt: es nebūtu pazinis grēka, ja nebūtu bijis bauslības, jo es nebūtu zinājis, kas ir iekāre, ja bauslība nesacītu: tev nebūs iekārot!
Bet grēks, šī baušļa ierosināts, modināja manī visādas iekāres. Jo bez bauslības grēks ir nedzīvs.
Es kādreiz dzīvoju bez bauslības, bet, kad nāca bauslis, grēks kļuva dzīvs, bet es nomiru.
Tā izrādījās, ka bauslis, kam vajadzēja nest dzīvību, man atnesa nāvi.
Jo grēks, baušļa aizlieguma ierosināts, pievīla mani un ar to man atnesa nāvi.
Tātad bauslība kā tāda ir svēta un bauslis kā tāds – svēts, taisns un labs.
Vai tad labais man varēja atnest nāvi? Protams, ka ne! To ir darījis grēks. Tas, lai atklāti parādītos kā grēks, izlietodams labo par līdzekli, man ir nesis nāvi, lai, darbojoties bauslim, kļūtu pārpārim grēcīgs.
Mēs zinām, ka bauslība ir garīga, bet es esmu miesīgs, pārdots grēka varā.
Jo es pats nesaprotu, ko daru; jo nevis to, ko gribu, es daru, bet, ko ienīstu, to es daru.
Bet, ja es to daru, ko negribu, es piebalsoju bauslībai un atzīstu, ka tā ir laba.
Bet tad jau vairs es tas neesmu, kas dara ļaunu, bet manī mītošais grēks.
Jo es zinu, ka manī, tas ir, manā dabīgajā miesā, nemīt nekas labs. Labu gribēt man ir dots, bet labu darīt ne.
Jo labo, ko gribu, es nedaru, bet ļauno, ko negribu, to es daru.
Bet, ja es to daru, ko negribu, tad darītājs neesmu vairs es, bet manī mītošais grēks.
Tad nu šādu bauslību es atrodu, ka, gribot darīt labu, man iznāk ļaunais.
Mans iekšējais cilvēks ar prieku piekrīt Dieva bauslībai.
Bet savos locekļos es manu citu bauslību, kas karo ar mana prāta bauslību un padara mani par grēka bauslības gūstekni, kas ir manos locekļos.
Es, nožēlojamais cilvēks! Kas mani izraus no šīs nāvei lemtās miesas?
Pateicība Dievam mūsu Kungā Jēzū Kristū! Tā nu es ar savu prātu kalpoju Dieva bauslībai, bet ar savu miesu grēka bauslībai.

VECĀ DERĪBA

nāciet, atgriezīsimis atkal pie Tā Kunga! Viņš mūs gan ir saplosījis, Viņš mūs arī dziedinās; Viņš mūs ir sasitis, un Viņš arī pārsies mūsu brūces.
Pēc divām dienām Viņš mūs darīs jauna dzīvības spēka pilnus; trešajā dienā Viņš liks mums piecelties, lai mēs dzīvotu Viņa vaiga priekšā.
Tad mēs veltīsim visu savu uzmanību un neatlaidīgi centīsimies, lai atzītu To Kungu. Jo Viņš atmirdzēs kā skaista rīta ausma cauri mākoņu plīvuram un nāks pie mums kā lietus, kas veldzē zemi.
Ko lai Es tev daru, Efraim, un tev, Jūda? Jo jūsu mīlestība ir kā rīta mākonis un kā rasa, kas ātri nozūd.
Tādēļ jau Es arī lieku šaust viņus ar praviešu runām un nogalinu viņus ar Manas mutes vārdiem, lai Mana taisnība atmirdzētu kā uzaustoša gaisma.
Jo Man ir prieks par mīlestību un ne par upuriem nokautiem lopiem, Man patīk Dieva atziņa un nebūt ne dedzināmie upuri.
Bet viņi kā Ādams ir pārkāpuši derību un kļuvuši Man neuzticīgi.
Jo Gileāda ir pilsēta, kas pilna elku dievību un asiņainu noziegumu.
Un priesteri ar savu atbalstītāju baru ir kā slepkavas, kas uzglūn ceļiniekiem un žņaugdami nogalina viņus uz Sihemas ceļa; tik tiešām, viņi dara visnegantākos darbus, kas vien viņiem patīk!
Israēla namā Es redzu notiekam lietas, kuras skatot Mani pārņem šausmas, jo tur Efraims nododas netiklībai un Israēls aptraipa sevi ar nešķīstību.
Tomēr arī Jūdam vēl paredzēta svētīga pļauja, kad Es pārvedīšu atpakaļ Savu tautu no trimdas!

Kad vien Es taisos dziedināt Israēla vainu, redzams kļūst Efraima noziegums un Samarijas ļaunprātība, ka viņi rīkojas viltīgi un kā zagļi ielien namos un kā plēsoņas aplaupa cilvēkus ārpus viņu mājokļiem.
Un tomēr viņi negrib savā garā sajust, ka Es nojaušu visu viņu ļaunumu. Viņu ļaunie darbi nostājas kā liecinieki viņiem visapkārt: tie tagad visi Man skaidri saskatāmi Mana vaiga priekšā.
Ar savu ļaunumu viņi iepriecina ķēniņu un ar saviem meliem augstākos pārvaldniekus.
Viņi visi ir laulības pārkāpēji, kas līdzīgi aizkurtam ceplim, ko maizes cepējs, iejaucis un samīcījis mīklu, pārtraucis bikstīt un kurināt, kamēr mīkla pilnīgi izrūgst savā pareizā skābumā.
Šodien, mūsu ķēniņa svētku dienā, mūsu lielkungi slīgst kā neprātā vīna skurbumā, un pats ķēniņš sniedz roku bezkauņām un viņa smējējiem.
Viņu sirds kā maizes krāsns deg viltotā padevībā, kad viņi nes ziedojumus un krāpj ļaudis; gan visu nakti liekas guļam šīs maizes krāsns kurinātājs, un līdz ar to šķiet atlaidies arī viņu dusmu niknums, bet no rīta tās atkal iedegas visgaišākās liesmās.
Viņi visi ir sakarsuši kā krāsns, tā ka viņi it kā rīdami aprij savus tiesnešus, un visi viņu ķēniņi krīt, un neviens nav starp viņiem, kas Mani piesauktu.
Efraims maisās starp citām tautām, viņš ir kā rausis, ko neviens neapgriež uz otru pusi.
Svešinieki aprij viņa spēkus, bet viņš pats to neliekas manām; jau metas sirmi viņa galvas mati, bet viņš pats to neredz.
Israēla augstprātība nodod nepārprotamu liecību pret viņu pašu; viņi tomēr neatgriežas pie Tā Kunga, sava Dieva, un nemeklē Viņu.
Efraims ir kā ievilināts balodis, kas neko neizprot: reizēm viņi aicina palīgā ēģiptiešus, tad atkal griežas pēc palīdzības pie asīriešiem.
Kamēr viņi tā šurpu turpu skraida, Es uzmetīšu viņiem Savu tīklu un noķeršu viņus kā putnus gaisā, un pārmācīšu viņus, kā tas jau tiek sludināts viņu draudzei.
Bēdas viņiem, ka tie vairās no Manis. Viņiem jātop iznīcinātiem, jo viņi atstājušies no Manis. Un Es tomēr būtu gribējis viņus atpestīt, ja viņi nepaustu melu mācības pret Mani.
Viņi arī nepiesauc Mani no sirds, bet vaimanā un kauc, izstiepušies savās guļasvietās. Viņi pulcējas labības un vīnogu sulas dēļ un noiet šo lietu dēļ savā starpā līdz asām nesaskaņām un asiņainām sadursmēm, bet pret Mani viņi ir nepaklausīgi un atstāj Mani, būdami pilni neuzticības.
Es pamācu viņus un stiprinu viņu spēkus, bet viņi domā ļaunu par Mani.
Viņi neatgriežas pie Visuaugstākā, viņi ir kā nelietojams stops. Viņu lielkungi kritīs no zobena savas nekaunīgās valodas dēļ. Viņu draudi radīs tikai nicinājuma pilnus smieklus par viņiem Ēģiptes zemē!

Par šo Bībeles lasīšanas plānu
Citu dienu Svēto Rakstu lasījumi
Mācītāja Nikija Gambela komentārs šīs dienas rakstu vietām angļu valodā

Mīļie Ģertrūdieši! 25.jūlijā tiekamies šī gada draudzes dienā, kopīgā priekā piedzīvojot dažādas aktivitātes un notikumus! Draudzes dienas programma:

9:00-10:00 Ierašanās un reģistrācija

10:00 Dievkalpojums

11:00 Kafijas pauze

11:30 Lielā uzruna “Laimīgā nelaime” – priesteris, garīgais līdzgaitnieks, sociālantropologs Jānis Meļņikovs. 

“Dzīvē ir mirkļi, kas sagādā prieku un laimi, un tā vien vēlamies, lai tie nekad nebeigtos. Taču tā nenotiek – mēs piedzīvojam neveiksmes un brīžus, kas ir bēdīgi un nelaimīgi. Un lai arī cik ļoti mēs tos nevēlamies, tie tomēr ir neizbēgami. Laimes brīži ir tie, kuru dēļ vērts dzīvot un tiekties ko darīt, lai tos sasniegtu, tomēr neveiksmes, un pat nelaimes, ir mirklis, kad cilvēks visvairāk aug, mācās un pilnveidojas. “Laimīgā nelaime” ir par pieredzēm, kas var pavērt citus dzīves apvāršņus par kuriem nekad nebijām iedomājušies,” teic Jānis Meļņikovs.

13:00 Pikniks – uz pikniku esam aicināti ņemt līdzi to, ko paši labprāt baudītu un to piedzīvot kopā ar brāļiem un māsām.

15:00 “Ģertrūdes lampiņa” – sarunas un semināri par mums būtisko.

Semināra “no Es uz Mēs” laikā trīs pāri dalīsies ar lielākajiem izaicinājumiem, pārsteigumiem un prieka brīžiem, kas gadās, kad cilvēks no ierastā individuālā un labi pārzinātā dzīvesveida nonāk atkailinošās situācijās, neērtās sarunās, komunikāciju pārpratumos, interešu konfliktos – citiem vārdiem – attiecībās. Kā “pārslēgties” no “es” domāšanas uz “mēs” domāšanu? Kā uztvert otra vajadzības un vēlmes? Kā attiekties pret savām? Latvijas Kristīgās studentu brālības vadītājs Ulvis Kravalis sarunāsies ar trīs brīnišķīgām ģimenēm – Aiju un Māri Rekšņiem, Katrīnu un Gati Ozoliem un Ievu un Vari Kārkliem.

Seminārs “Es, mēs, Dievs un daba”– Klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības mazināšanās, patēriņa sabiedrība… šie vārdu salikumi arvien biežāk parādās medijos un cilvēku sarunās. Izaicinājumi ir lieli, bet vai revolucionāras pārmaiņas šodienas situācijā ir iespējamas? Zinām, ka viss ir slikti un Planētai neklājas viegli, bet ko es varu darīt savā ikdienā, mājā, darbā, brīvajā laikā? Saruna ar cilvēkiem, kuri domā un rīkojas, lai planētas resursi neizsīktu. Weronika Felcis ir neatkarīga izvērtēšanas (evualuation) eksperte, pētniece Latvijas Universitātē. Feministe starp Katoļiem, ekoloģe starp izvērtētājiem, aktīviste starp sociologiem, poliete starp latviešiem. Elgars Felcis ir pētnieks un pasniedzējs Latvijas Universitātē. Vides un ilgtspējas aktīvists, cenšas dažādu disciplīnu zinātni komunicēt plašāk sabiedrībā. Latvijas permakultūras biedrības vadītājs. Weronika un Elgars ir vecāki trīs bērniem un kopš 2018. gada vada atvērto saimniecību “Zadiņi” Smiltenes novadā. 

16:30 Draudzes vakara pasākums

18:00 Vakariņu zupa

19:00 Slavēšanas un pielūgsmes vakars ar aizlūgšanām

21:00 Mājupceļš.

Ja jums ir kādi jautājumi, rakstiet draudzes.dienas@gertrude.lv, kā arī rakstiet, ja vienīgais šķērslis dalībai ir finanses.

UZ PRIECĪGU SATIKŠANOS DRAUDZES DIENĀ!

]]> http://gertrude.lv/2020/07/gertrudes-draudzes-dienas-programma/feed/ 0 http://gertrude.lv/2020/07/bibeles-lasijumi-21-julijs/ http://gertrude.lv/2020/07/bibeles-lasijumi-21-julijs/#comments Mon, 20 Jul 2020 23:00:18 +0000 http://gertrude.lv/?p=16010

Šīs dienas lasījumi:
Psalmi /Ps. 88:1-10a/
Vēstules /Rom. 6:15-7:6/
Vecā Derība /Hoz. 3:1-5:15/

PSALMI

Dziesma. Koraha dēlu dziesma. Dziedātāju vadonim. Ezrahieša Hemana pamācības dziesma.
Kungs Dievs, mans Pestītājs, caurām dienām un naktīm es Tevi piesaucu.
Lai mana lūgšana nonāk Tavā priekšā, uzklausi manu karsto lūgšanos!
Jo mana dvēsele ir bēdu un ciešanu pilna, un mana dzīvība tuvojas pazemei.
Es tieku pielīdzināts tiem, kas jau guldīti kapa bedrē, esmu kļuvis par vīru bez spēka.
Starp mirušiem ir miteklis man, līdzīgi nosistajiem, kas guļ kapā, kurus Tu vairs nepiemini, kas ir atšķirti no Tavas rokas.
Tu esi mani iemetis visdziļākā pazemes bedrē, pašā drūmākajā un baigākajā tumsā.
Uz mani gulstas Tavas dusmas, Tu liec Saviem bangainiem ūdeņiem velties pār mani. (Sela.)
Tu esi man atsvešinājis manus draugus, Tu dari mani viņiem par biedēkli; es esmu ieslēgts un netieku laukā.
Mana acs īgst no bēdām.

VĒSTULES

Ko nu tālāk? Vai lai grēkojam, tāpēc ka neesam padoti bauslībai, bet žēlastībai? Nekādā ziņā ne!
Vai nezināt, ka tam, kam jūs sevi nododat par paklausīgiem kalpiem, jums arī kā kalpiem jāklausa, vai nu grēkam uz nāvi, vai paklausībai Dievam – uz taisnību.
Bet pateicība Dievam, ka jūs, kas bijāt grēka vergi, no sirds esat kļuvuši paklausīgi tai mācībai, kurā esat mācīti,
un, no grēka atsvabināti, kalpojat taisnībai.
Es runāju cilvēcīgi jūsu cilvēcīgās vājības dēļ, jo, tāpat kā jūs senāk savus locekļus bijāt nodevuši par vergiem netikumībai un netaisnībai, kalpodami netaisnībai, tā tagad nododiet savus locekļus par kalpiem taisnībai, lai kļūtu svēti.
Jo, kamēr jūs bijāt grēka vergi, jūs neklausījāt taisnībai.
Kādi bija jūsu toreizējās dzīves augļi? Tādi, par kuriem jums tagad jākaunas! Viņu gals ir nāve!
Bet tagad, kad jūs esat atsvabināti no grēka un esat kļuvuši par Dieva kalpiem, jūsu ieguvums ir svēttapšana un tās gals – mūžīga dzīvība.
Tātad grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Jūs jau zināt, brāļi, es jau runāju uz tādiem, kas pazīst bauslību, – ka bauslībai pār cilvēku ir noteikšana vienīgi tik ilgi, kamēr tas ir dzīvs.
Piemēram, precēta sieva pēc bauslības saistīta ar vīru, kamēr tas dzīvs, bet, kad vīrs mirst, viņa kļūst brīva no bauslības, kas viņu saista pie vīra.
Tātad, ja tā, vīram dzīvam esot, nodosies citam vīram, viņu sauks par laulības pārkāpēju; bet, ja vīrs ir miris, viņa ir brīva no bauslības saistībām, un viņa, piederēdama citam vīram, nav vairs laulības pārkāpēja.
Tāpat arī jūs, mani brāļi, līdz ar miesīgo Kristu esat nonāvēti bauslībai un piederat citam, Tam, kas uzmodināts no mirušiem. Tāpēc nesīsim augļus Dievam!
Jo, kamēr mēs dzīvojām miesā, bauslības modinātās grēcīgās kaisles spēcīgi darbojās mūsu locekļos, tā ka mēs nesam augļus nāvei.
Tagad turpretim bauslība zaudējusi savu spēku pār mums, jo mēs viņai, kas mūs saistīja, esam miruši, tā ka nu varam kalpot jaunā garā un nevis pēc vecā burta.

VECĀ DERĪBA

Un Tas Kungs sacīja man: “Ej vēlreiz un iemīli precētu sievu, kas ir cita mīļākā un kas pārkāpj laulību, tāpat kā Tas Kungs mīl Israēla bērnus, kaut viņi labāk piegriežas citiem dieviem un mīl šiem dieviem ziedojumam domātos rozīņu raušus.”
Un es ieguvu viņu par piecpadsmit sudraba gabaliem un par pusotra sieka miežu.
Tad es viņai teicu: “Paliec pie manis kā mana vienīgā ilgu laiku, atturies no netiklības un nepiederi nevienam citam vīram, tad arī es būšu pret tevi kā tavējais un tomēr būšu atturīgs.”
Jo ilgu laiku Israēla bērni būs bez ķēniņa un pārvaldniekiem, bez kaujamiem upuriem un bez altāra, bez efoda, bez terafīma.
Pēc tam Israēla bērni atgriezīsies un meklēs To Kungu, savu Dievu, un Dāvidu, savu ķēniņu, un, bijībā trīsēdami, nāks pie Tā Kunga un pie Viņa žēlastības pēdējās dienās.

Klausaities Tā Kunga vārdu jūs, Israēla bērni! Jo Tam Kungam ir pamats norāt zemes iedzīvotājus, tāpēc ka zemē nav uzticības, nav mīlestības un nav Dieva atziņas.
Toties ik uz soļa dzirdama Dieva zaimošana, skan nepareizi zvēresti, tiek pausti meli, notiek slepkavības, zādzības, laulības pārkāpšanas, un viens asiņains noziegums seko otram.
Tādēļ zemes stāvoklis būs nožēlojams, un visiem tās iedzīvotājiem klāsies ļauni; iznīcība skars pat zvērus laukā, putnus apakš debess un pat zivis jūrā!
Tomēr nebūs sūdzēties, nedz arī kādu nosodīt, jo visa tava tauta jau ir kā priesteri, ar kuriem tā pati ir pastāvīgi nemierā.
Tāpēc tu, priesteri, kritīsi gaišā laikā, un līdzās tev kritīs pravietis naktī; tā Es iznīcināšu tavu māti, visu tautu.
Un Mana tauta iznīkst kopā ar viņiem aiz atziņas trūkuma, un tā negrib neko mācīties. Ja tu, priesteri, esi atmetis Dieva vārdu, tad Es atmetīšu arī tevi, ka tu vairs nekalposi kā Mans priesteris. Tu aizmirsīsi sava Dieva baušļus, tāpēc Es aizmirsīšu tavus bērnus.
Jo vairāk viņu top, jo vairāk viņi grēko pret Mani, tāpēc Es pārvērtīšu viņu godu kaunā.
Viņi aprij Manas tautas upurus par viņas grēkiem un kāri ilgojas pēc jauniem viņas noziegumiem.
Tāpēc tautai klāsies tāpat kā priesteriem; Es likšu viņiem smagi sajust viņu rīcību un atmaksāšu viņiem, kā viņi ar saviem darbiem to ir pelnījuši.
Viņi ēdīs, bet nebūs paēduši, viņi nodosies miesas kārībām, bet nevairosies, jo viņi atteikušies no Tā Kunga un necienī Viņu.
Netiklība, vīns un vīnogu sula paņem prātu.
Mana tauta prasa padomu savam koka tēlam un stiba sniedz tiem atbildi. Tiešām, netiklības gars viņus tā apmulsinājis, ka viņi kā netikļi izturas pret To Kungu, savu Dievu, atstādamies no Viņa un kalpodami elkiem.
Augstu kalnos viņi nes tiem ziedojumus, un pakalnos viņi kvēpina tiem ozolu, papeļu un skābaržu biezajā un patīkamajā paēnā un pavēnī. Tāpēc arī jūsu meitas kļūst netikles un jūsu līgavas laulības pārkāpējas.
Es nesodīšu jūsu meitas, kad tās nodosies netiklībai, un jūsu vedeklas, kad tās pārkāps laulību, jo viņi paši saietas ar netiklēm un nes ziedojumus kopā ar tempļa priekameitām. Bet neprātīgā tauta ies postā.
Ja tu, Israēl, arī pārkāp laulību, tad lai vismaz Jūda neapgrēkojas! Neejiet uz Gilgalu un nekāpiet augšup uz Bet-Avenu un nezvēriet, sacīdami: tik tiešām, ka Tas Kungs dzīvo!
Jo Israēls traucas savā nepakļāvīgajā spītībā kā neprātīga un niķīga govs; vai gan tādēļ Tas Kungs liks viņiem ganīties kā jēram plašā tuksnešainā zemē?
Efraims ir pievienojies elka dievu pielūdzējiem; lai tad viņš arī iet.
Viņi ir nodevušies uzdzīvei un netiklībai; viņu kungiem ir prieks, ja viņi izdara ko negodīgu.
Vējš viņus aiznesīs projām visus kopā uz saviem spārniem; viņi būs spiesti palikt kaunā, noliekušies pār saviem ziedojumiem!

Klausaities tad nu šo, priesteri, un ievēro to labi tu, Israēla nams, un uzklausi to uzmanīgi, tu ķēniņa nams! Sods sagaida jūs, jo jūs esat kļuvuši par slazda valgu Micpas kalnā un par izplestu ķērēju tīklu Tabora kalnā.
Jūs esat kļuvuši savā izlaidībā par dziļu ķeramo bedri Sitimā. Bet Es kļūšu viņiem visiem par pārmācības rīksti!
Es labi pazīstu Efraimu, un arī Israēls nav apslēpts Manā priekšā; Es tātad zinu, ka Efraims uzvedas netikli un Israēls kļuvis nešķīsts.
Viņi nebūt nedomā par to, lai atgrieztos pie sava Dieva, jo viņu sirdī mājo nešķīstības un netiklības gars un viņi nepazīst un neatzīst To Kungu.
Israēla augstprātības gars nodod skaidru liecību pret viņiem. Tādēļ abi, Israēls un Efraims, kritīs savu noziegumu dēļ; ar viņiem kopā kritīs arī Jūda.
Viņi nāks tad ar savām avīm un ar saviem vēršiem meklēt To Kungu, bet neatradīs Viņu, jo Viņš pa to laiku ir novērsies no viņiem.
Viņi nonievā To Kungu un dzemdina svešus bērnus; tādēļ arī jaunais mēness ar tam veltītiem upuru svētkiem viņus aprīs līdz ar viņu mantojuma daļu.
Bazūnējiet ar trauksmes bazūnēm Gibejā, pūtiet taures Rāmā! Un sauciet kara trauksmē Bet-Avenā: mēs tev sekosim, Benjamīn!
Tiešām, Efraims kļūs par neauglīgu kailatni – dienā, kad Es viņus sodīšu. Par to Es jau sen Savā uzticībā esmu biedinājis Israēla ciltis!
Jūdas lielkungi ir kļuvuši līdzīgi ļaunprātīgiem robežu zīmju pārstatītājiem; tāpēc Es izliešu pār tiem Savas dusmas kā ūdeni.
Efraims ir pakļauts varmācībai un tiek smagi spaidīts; tas viņam tā pēc taisnības, jo viņš pasācis sekot elku dievu nīcīgajiem likumiem.
Es esmu Efraimam kā kode un Jūdas namam kā grauzējs ķirmis.
Kad nu Efraims sajuta savu kaiti un Jūda savu strutojošo brūci, tad Efraims griezās pie Asīrijas un sūtīja sūtņus pie Jareba; bet viņš jau nevar jums ne palīdzēt, nedz arī dziedināt jūsu strutojošās brūces.
Jo tiešām Es nostājos pret Efraimu kā lauva un pret Jūdas namu kā jauns lauva. Es, jā, tiešām Es saplosu viņus un aizeju, Es aiznesu viņus, un viņiem nav nekāda glābēja.
Es aiziešu atkal atpakaļ Savā vietā, kamēr viņi atzīs savus pārkāpumus un meklēs Manu vaigu. Kad viņiem klāsies ļauni, viņi meklēs Mani un sacīs:

Par šo Bībeles lasīšanas plānu
Citu dienu Svēto Rakstu lasījumi
Mācītāja Nikija Gambela komentārs šīs dienas rakstu vietām angļu valodā