23. septembrī Ģertrūdes seniori devās ekskursijā “Gara tūre” pa Vidzemes baznīcām. Dalībniece Vēsma Vilka stāsta par ekskursiju un dalās ar tās fotogrāfijām.

Jau ekskursijas autobusā dalībniekus priecēja pavārītes ceptie, vēl karstie pīrādziņi.

Braucot ārā no Rīgas, Mācītājs Ivars Cišs iepazīstināja dalībniekus ar ieskatu vēsturē par Vidzemes un Kurzemes luterāņu baznīcu atšķirībām un to iemesliem, pirmo latviešu draudžu veidošanos un pirmajiem latviešu izcelsmes mācītājiem.

Ekskursija veda uz Madlienas, Ērgļu, Vestienas, Bērzaunes un Cesvaines baznīcām. Katrā no baznīcām mācītājs Ivars pildīja arī gida lomu, sniedzot informāciju par katru baznīcu.

Vestienā ģertrūdieši apmeklēja arī senās baznīcas drupas, kuras mūri tiek stiprināti un apkārtne kopta joprojām. Senā baznīca ir īpaša ar to, ka tajā tika uzņemta latviešu filma “Mērnieku laiki”. Vairākas reizes gadā drupās svin brīvdabas dievkalpojumus.

Ērgļu un Vestienas draudzēs mēs dzērām kafiju ar vietējo draudžu locekļiem. Vestienas muižā izvietotās skolas ēdnīcā baudījām uz muižas vecās malkas plīts gatavotas pusdienas.

Rīgā ekskursijas dalībnieki atgriezās Dieva Gara pildīti, un ar Liepkalnu maizi un Ērgļu baznīcas ābeļdārza gardumiem somās.

Paldies Dievam un mācītājam Ivaram Cišam par kalpošanu!

Fotogrāfijas no Ģertrūdes ekskursijas:

Vācijā izgatavotās jaunās membrānas

Noslēgusies Ģertrūdes brīnišķīgo Zauera ērģeļu restaurācijas otrā kārta. Uz tās norisi atskatās mūsu ērģelnieks Aigars Reinis.

Restaurācija norisinājusies sadarbībā ar ērģeļbūves firmu “Orgelwerkstatt Christian Scheffler Gmbh” (Vācija), kas ir viena no atzītākajām vācu romantisma laika ērģeļu restauratorēm Eiropā. Firmas restaurācijas darbu klāstā ir slavenas ērģeles Brēmenes Domā, Berlīnes Domā u.c, kā arī Latvijā Rīgas Jēzus baznīcā un Rīgas Svētā Pāvila baznīcā.

Otrās kārtas darbi tika sadalīti vairākos posmos:

• maijā Scheffler darbnīcās Vācijā tika izgatavotas vairāk kā 8 000 ādas membrāniņas un sagatavota āda reģistru slēgu pārādošanai tepat Latvijā;
• no 4. līdz 20.jūlijam tika mainītas visas mazās ādas detaļas ‘’lielajā ērģeļu mājā”. Lai to veiktu, tika demontētas membrānu līstes un izņemta daļa stabuļu. Nomontētas vecās un pielīmētas jaunās membrānas, pārādoti vairāk kā 45 reģistru slēgi. Ievietojot atpakaļ membrānu līstes un jaunveidotos reģistru slēgus, tika regulēti releji, kas nodrišina precīzāku traktūras darbību;
• no 1. līdz 31. augustam uz Vāciju tika aizvestas dažas deformētākās stabules. Tādā stāvoklī tās nebūtu iespējams ievietot atpakaļ ērģelēs, kādēļ tās bija jāremontē. Viena stabule tika izveidota no jauna;
• no 19. līdz 27. septembrim Latvijā ieradās Scheffler firmas līdzīpašnieks Konrāds Šeflers un firmas galvenais intonators Tino Gerigs (ērģeļu galvenais skanējuma meistars). Tika atpakaļ ievietotas visas izņemtās un arī no Vācijas atvestās remontētās stabules. Tika veikta atpakaļ ievietoto stabuļu daļēja intonēšana un visu ērģeļu skaņošana.

Atpakaļ ievietoto stabuļu rindas

Restaurācijas rezultātā šobrīd ērģelēs darbojas visi reģistri un visas skaņas. Varam pilnvērtīgi novērtēt ērģeļu pilno skanējumu. Protams, gaidām vēl arī restaurācijas noslēdzošo kārtu, kurā paredzēts sakārtot spēles galdu un veikt ērģeļu ģenerāltīrīšanu, intonēšanu un skaņošanu. Tas varēs notikt tikai pēc citu lielo darbu beigšanas baznīcas lielajā zālē, jo jebkādi netīrumi, putekļi vai stabulēs iekļuvuši gruzīši var ļoti mainīt ērģeļu skanējumu un tīrskanību. Līdz tam mēs turpinām vākt ziedojumus šai ērģeļu restaurācijas darbu pabeigšanai.

Otrajā Zauera ērģeļu restaurācijas kārtā esam apguvuši 38 534,87 eiro, no kā 7 000,00 eiro ir Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atbalsts, 20 000,00 eiro – Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalsts un 11 534,87 eiro ir draudzē un mākslinieku pašaizliedzīgajā koncertdarbībā saziedotais.

Izsaku pateicību visiem atbalstītājiem un ziedotājiem! Lai pateicība Dievam, ka mums visiem kopā tas ir izdevies!

Ģertrūdes unikālo Zauera ērģeļu restaurācijas otrā kārta fotogrāfijās:

Attīrītas membrānu līstes

Kāpēc Ģertrūdē neskan ērģeles? Par mūsu unikālo Zauera ērģeļu restaurācijas otro kārtu stāsta draudzes ērģelnieks Aigars Reinis.

Jūlijā esam uzsākuši mūsu Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes baznīcas ērģeļu restaurācijas otro kārtu, kas ar starplaikiem norisināsies līdz šī gada septembrim. Restaurācijas laikā tiks nomainītas mazās ādas detaļas lielajā ērģeļu ‘’mājā’’, kuru kopskaits sasniedz 9000 vienību.

Noņemot vecās ādas detaļas, restauratoriem atklājies, ka daudzas no tām darbojušās vēl kopš ērģeļu uzbūvēšanas brīža 1906. gadā. Tas tikai vēlreiz apliecina mūsu ērģeļu izcilo kvalitāti, kas jau 110 gadus ļāvusi instrumentam darboties bez lieliem remontdarbiem visu šo daudzo gadu garumā.

Jaunās membrānas

Jaunās ādas detaļas jūnijā tika izgatavotas Vācijā, “Christian Scheffler Orgelwerkstatt” darbnīcā. Nu tās ir nonākušas pie mums Ģertrūdes baznīcā, kur četru ērģeļmeistaru intensīvā darbā, šobrīd tiek ievietotas tām paredzētajās vietās. Meistari strādā no plkst. 8.00 rītā līdz 22.00 vakarā. Darba procesā daļa stabuļu ir izņemtas, no kurām atsevišķas stabules jau aizceļojušas uz Vāciju, “Christian Scheffler Orgelwerkstatt” darbnīcu renovācijai. Paredzēts, ka tās atgriezīsies Ģertrūdē septembrī.

Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes baznīcas ērģeļu restaurācija sadalīta četrās kārtās. 2013. gadā tika uzstādīts jaunais ērģeļmotors, 2014. gada rudenī tika veikti pirmās kārtas darbi torņa telpā. Nākamajā, trešajā kārtā paredzēta spēles galda renovācija un ceturtās kārtas ietvaros notiks ģenerālā, visu ērģeļu daļu tīrīšana, stabuļu intonēšana un ģenerālā skaņošana. To sapņojam veikt pēc mūsu baznīcas apkures sistēmas sakārtošanas.

Līmēšanas process

Otrās kārtas darbu kopējās izmaksas ir 38 534.87 eiro. Šo summu mums ir izdevies savākt pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstam (20 000 eiro), Valsts Pieminekļu inspekcijas atbalstam (7 000 eiro) un baznīcā saziedotajiem līdzekļiem. Liela daļa ziedojumu savākti pateicoties koncertiem un baznīcā muzicējušajiem ērģelniekiem.

Restaurācijas darbus veic atzīta ērģeļbūves firma no Vācijas – ‘’Christian Scheffler Orgelwerkstatt’’, kas specializējusies romantisma laika ērģeļu restaurācijā. Firma restaurējusi pasaulslavenus instrumentus Brēmenes Domā, Barselonas “Palau de la Musique Catalana”, Helsinku Svētā Jāņa baznīcā, Leipcigas Svētā Tomasa baznīcā, Tallinnas Domā, kā arī Rīgas Jēzus baznīcā un Rīgas Svētā Pāvila baznīcā.

Membrānu līstes ar jaunajām plēšiņām

Atgādināsim, ka 1906. gadā būvētais Ģertrūdes Zauera firmas instruments ir izcils romantisma laika ērģeļbūves paraugs. Tas ir lielākais slavenā vācu ērģeļbūvētāja Vilhelma Zauera (Wilhelm Sauer, 1831 – 1916) darbs Latvijā. No deviņiem Latvijā uzstādītajiem instrumentiem saglabājušies seši izcilā meistara būvētie instrumenti – mūsu Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā, Rīgas Jēzus baznīcā, Piņķu Jāņa baznīcā, Velēnas baznīcā, Kuldīgas Svētās Katrīnas baznīcā un Aizputes Svētā Jāņa baznīcā. Pirms Rīgas Doma baznīca kļuva par koncertzāli 1962. gadā, mūsu Vecā Svētās Ģertrūdes baznīca bija viena no nozīmīgākajām ērģeļu koncertu vietām Rīgā – tā ir Oskara Šepska, Ādolfa Ābeles, Nikolaja Vanadziņa un citu Latvijas mūzikas dzīvei nozīmīgu personību darbības vieta. Uz šīm ērģelēm notika Lūcijas Garūtas kantātes “Dievs, Tava zeme deg” pirmatskaņojums. Arī šodien šīs Zauera ērģeles ir būtiska Latvijas kultūras sastāvdaļa – 2013. un 2014. gadā tās skanējušas Valsts Akadēmiskā kora “Latvija”, Latvijas Radio kora, 2014. gada Pasaules koru olimpiādes garīgās mūzikas programmās. Līdztekus Rīgas Doma slavenajām “Walker” firmas ērģelēm (1884) šis “Sauer” instruments ir izcils romantisma laika ērģeļu paraugs.

Restaurācijas laikā no 4. līdz 21. jūlijam ērģeles Ģertrūdē netiek spēlētas.

Ja vēlaties piedalīties mūsu unikālo ērģeļu atjaunošanas darbā, aicinām ziedot:

• internetā: Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes evanģēliski luteriskā draudze, Ģertrūdes iela 8, LV-1010, reģistrācijas numurs: 90000293463, bankas rekvizīti: AS Swedbank, konta numurs: LV40HABA0551005116532, ar norādi “Ērģeļu restaurācijai”;
• draudzes kancelejā;
• pie ārdurvīm speciāli ierīkotā ziedojumu traukā.

Ziedo un palīdzi ērģelēm atdzimt!

Reizi mēnesī mūsu Ģertrūdes draudzes padome tiekas padomes sēdē, lai pārrunātu, apspriestu un pieņemtu draudzei nozīmīgus lēmumus. Šoreiz vēlamies draudzi informēt par lēmumiem, kas saistīti ar naudas plūsmu draudzē.

Jaunā Ģertrūdes draudzes padome, kuru ievēlējām pagājušā gada maijā, ir iedvesmota aicinājumam un atbildībai rūpēties par mūsu draudzi un tās attīstību. Padome apzinās, ka visticimāk ir pēdējā draudzes padome, kurai ir iespēja Ģertrūdes attīstībai piesaistīt Eiropas Savienības projektu finansiālos līdzekļus. Padomes mērķis visiem ir vienots un skaidrs – strādāt, lai atstātu Ģertrūdi labāku nākamajām paaudzēm – mūsu bērniem un mazbērniem.

Lai 2016. gadā šim mērķim tuvotos draudzes padome ir iecerējusi realizēt vairākus attīstības projektus – pirmkārt, sakārtot baznīcas apskaņošanu gan baznīcas zālē, gan pagrabstāvā, lai uzlabotu dzirdamību un baudītu kvalitatīvu skanējumu. Šī projekta izmaksas ir 3 tūkst. eiro, kam aicinām ziedot no 2015. gada Ziemassvētkiem.

Otrkārt, vēlamies īstenot ērģeļu restaurācijas otro kārtu, kurā restaurēt mūsu ērģeles ir gatavi meistari no Vācijas. Restaurācijas otrā kārta izmaksā 37 tūkst., no kuriem 20 tūkst. esam piesaistījuši no Kultūrkapitāla fonda, 7 tūkst. piesaistīti no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un 10 tūkst. esam uzkrājuši no mērķziedojumiem ērģeļu remontam koncertos un ikdienā. Ģertrūde ir baudījusi savu unikālo Zauera ērģeļu skanējumu vairāk kā 100 gadus – ir laiks par ērģelēm parūpēties, lai tās tikpat labi skanētu arī nākamos 100!

Treškārt, Ģertrūde jau ilgu gadu garumā ir sapņojusi par siltāku dievnamu ziemā. Lai šo problēmu risinātu ir meklēti dažādi risinājumi un iespējas, bet šobrīd draudzes padome sapņo īstenot unikālu projektu, atjaunojot Ģertrūdē tās autentiski iecerēto apsildīšanas sistēmu – siltā gaisa pūšanu uz baznīcēnu kājām. Autentiskā apsildīšanas risinājuma atgriešana Ģertrūdē būtu tikai viens no trijiem baznīcas siltināšanas projekta soļiem – lai Ģertrūdi tiešām padarītu siltāku tiks siltināti arī logi un griesti. Tas būtu nozīmīgs ieguldījums, ko kā mantojumu varēsim atstāt ģertrūdiešu nākamajām paaudzēm. Projekta kopējās izmaksas sasniegtu aptuveni 350 tūkst., no kuriem 85% tiks piesaistīti energoefektivitātes projektā un 15% ir jābūt draudzes līdzfinansējumam. Projekts jāiesniedz līdz 11. aprīlim, tā rezultātus mēs uzzināsim ap draudzes nometnes laiku – par projekta iespējām un attīstību informācija no padomes sekos.

Lai visus šos attīstības projektus veiktu ir nepieciešams draudzes līdzfinansējums, bet tas ir ievērojami mazāk nekā tad, ja netiktu piesaistīti papildu projektu līdzekļi. Tomēr lai īstenotu šos projektus 2016. gada izdevumu plūsma ir lielāka kā ienākumu, tāpēc padome aicina draudzi izvērtēt savas iespējas ziedot.

Ziedojumu plūsma palīdz draudzes padomei un valdei novērtēt draudzes prioritātes. Ja draudze ziedo konkrētiem projektiem – vai tā būtu apskaņošana vai ērģeles, vai baznīcas siltināšana, draudzes valde un padome zina, ka draudze atbalsta šo projektu īstenošanu. Ja draudze kādu projektu neatbalsta, draudzes valde un padome saprot, ka konkrētais projekts nav draudzes prioritāte un savus resursus iegulda citos, draudzes atbalstītos projektos.

Paldies visiem, kuri jau regulāri un aktīvi ziedo, lai Ģertrūdes draudze varētu īstenot savu kalpošanu un vīziju un augt, īstenojot dažādus projektus!

Izvērtējot draudzes ienākumus, secinām, ka ienākumu apmērs 2016. gada februārī salīdzinoši ir bijis par 13% lielāks kā pagājušā gada februārī. Tomēr, lai draudze var ne tikai uzturēt dievnamu un personālu , bet arī ieguldīt baznīcas atjaunošanā un citos izaugsmes projektos, vēlamais ienākumu līmenis mēnesī būtu 18 000 eiro (2016. gada februārī tas bija 12 126).

Ziedot iespējams dažādos veidos:

• Ar mērķziedojumu konkrētam projektam attiecīgi to norādot;
• Kolektēs dievkalpojumos un urnās pie baznīcas durvīm;
• Draudzes kancelejā pie administratores;
• Ar pārskaitījumu izmantojot internetbanku;
• Ar regulāru maksājumu, ko var uzstādīt internetbankā;
• Desmitās tiesas dievkalpojumos.

Ģertrūdes draudzes rekvizīti:

Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes evaņģēliski luteriskā draudze
Ģertrūdes iela 8, Rīga, LV-1010
Reliģiskās organizācijas reģ. Nr.: 90000293463
Bankas rekvizīti: AS Swedbank, konta Nr. LV40HABA0551005116532

Ja būtu bijis iespējams, savas acis būtu izrāvuši un man atdevuši.

Mīļā Ģertrūdes draudze!

Bez manas ziņas kādi no jums uzsākāt, ja tā drīkst teikt, ziedojumu vākšanas akciju, lai palīdzētu man kompensēt ceļa izdevumus uz Ērgļu, Vestienas un Bērzaunes draudzēm. Manā rīcībā nonākusī nauda labu laiku nodrošinās ceļa izdevumus.

Es gribu Jūs mīlestībā norāt par jūs rīcību, jo ar šādu upuri Jūs kausējat manu cieto sirdi. Jo jūtos tā kā tāds, kas aizgriežas no dāvātas mīlestības un uzticēšanās. Un tāpēc, lūdzu piedošanu, ja neesmu atbildējis Jūsu mīlestībai un uzticībai.

Jūsu rīcības dēļ kā dzīvi manā priekšā nostājās apustuļa Pāvila vārdi: “Jo es varu jums apliecināt, ka jūs, ja būtu bijis iespējams, savas acis būtu izrāvuši un man atdevuši.” /Gal. 4:15/ Šos vārdus pirms tam nebiju sapratis. Tā draudze mīl savējos. Tad Dieva pilnība šeit ir iemājojusi. Tā savējiem jāmīl draudze… Šajā brīdī, rakstot šīs rindas, man jācīnās ar slapjumu acīs…

Ja jūs ar prieku mani aizsūtītu vienā virzienā uz vietām, kas pasaules kartē ir baltā krāsā, es justos daudz labāk, es justos pat to nopelnījis. Principā es nemīlu braukt par cita naudu. Tāpēc ļoti ceru, ka Jūsu darba augļi, jūsu nauda ne tikai nesīs Dieva mīlestības vēsti ļaudīm, bet, ka man pat būs iespējams ar šo naudu rīkoties kā Jēzus līdzībā tēlotajam godīgajam kalpam, kas atdeva atpakaļ doto un vēl labus procentus. Vai vismaz, lai nauda ir kā milti tīnē un eļļa krūkā, kas neizsīkst.

Pagaidām Ērgļos, Vestienā un Bērzaunē es vēl tikai “sildu degunu”, bet pēc kāda laika apņemos gan atskaitīties par jūsu naudas izlietojumu, gan ielūgt jūs ciemos uz mūsu tēvzemes vietām, kur pat zeme, tiecoties uz Debesīm, uz Dievu, veidojot paugurus un kalnus, māca cilvēkiem – jūsu piederība, jūsu Tēvija ir Debesīs.

Kristus mīlestībā – Ivars Cišs, mācītājs

Atskaņas no Ģertrūdes vīru ziemas izbraukuma – pārgājiens, kas lauza ledu.

Lai rastu laiku kopīgai sadraudzībai, spirdzinājumam un iedrošinājumam, decembra vidū notika kārtējais draudzes vīru izbraukums, kas šoreiz bija īpašs ar to, ka daļu no izbraukuma vīriem bija iespēja pavadīt kopā ar bērniem un jauniešiem no centra „Ozoli” dodoties kopīgā sniegotā pārgājienā, kas izvērsās par aizraujošu kopā būšanas piedzīvojumu.

Lai arī Rīgā vēl bija vēlīna rudens noskaņa, Madonas pusē, uz kuru vīri devās, Debesu Tēvs bija sarūpējis brīnišķīgi skaistu sniegotu dienu, kas deva svētku un cerību pilnu prieka noskaņu.

Ierodoties Ozolos vīrus sagaidīja atvērtais un pozitīvais Mārtiņš – viens no audzinātājiem. Pasteidzoties notikumiem priekšā – vīrs ar lielo V, kurš viennozīmīgi atrodas īstajā vietā. Pēc savstarpējās vīru un jauniešu iepazīšanās, pirmā bikluma pārvarēšanas, pāris atraktīviem ledlaužiem un kopīgas iepazīšanās maltītes 14 vīri un ap 15 jauniešiem bija gatavi doties kopīgā piedzīvojumā (lai arī pēc tik gardas un pilnīgas maltītes liela daļa klusībā balsoja par nelielu snaudu :) ). Kur šī „vieglā pēcpusdienas pastaiga” vedīs, tajā brīdī, visdrīzāk, nenojauta neviens.

Pārgājienā devāmies pa tuvējās apkārtnes mežiem, kalnienēm, kur viena no ievērojamākajām apskates vietām bija nelielais grāvītis – kā izrādās – Ogres upes sākums. Kādu laiku sekojot Ogres upes plūdumam devāmies nostāk no ceļiem, dziļāk mežā, kur vairāk sniega, vairāk pikošanās prieka.. :) Soli pa solim visi pamazām atraisījās, skraidīja un no sirds izbaudīja draudzīgas pikošanās priekus un draudzīgas sarunas par sapņiem, vēlmēm un nākotnes plāniem, arī politiku, pērļošanu, telefonu remontēšanu pašu spēkiem, utt., utt.

Turpinot ceļu bija pa kāpumam kalnā, gan arī kādas krūmiem aizaugušas vietas, kā arī uzarts lauks. Pikojoties, skraidoties un jokojoties nemaz nepamanījām, ka sāk krēslot un prieka brīžus nomākusi saguruma un slapjo kāju sajūta…

Līdz brīdim, kad mazāko skrējieni palika arvien īsāki, līdz noslēdzās uz kāda no „lielo” pleciem :). Kā dalījās kāds vīrs – „arī man ejot kalnā pa uzarto lauku kājas pinās, bet meitene uz pleciem tik skaisti dziedāja – ar tādu prieku, ka uz brīdi pat aizmirsu par šo kāpiena nogurumu un baudīju – vienkārši ļāvos priekam.”

Bet pēc laika ceļš par izaicinājumu kļuva arī lielākajiem, un tas bija brīdis, kad mūsu bariņš kļuva par komandu, kurā devāmies tālāk jau vairāk uzpasējot un stiprinot viens otru. Bet brīdī, kad likās „nu ir pa sūro”, mūs izglāba līdzpaņemtā termos-tēja un iekurtais ugunskurs, kurā apgrauzdējām līdzpaņemtās desas un māršmelovus. Kā iekurt uguni ziemā, kad viss ir snieglietū – to nu tagad arī zinām – dzīvē noderēs. Desu cepšana ap ugunskuru radīja tādu īpašu kopības sajūtu un sadraudzību. Pienākot krēslai, ugunskurs no siltuma avota pārvērtās arī par gaismas avotu.

Sākumpunktā atgriezāmies jau tumsiņā – un daļai tas noslēdzās ar neviltotu un patiešām dzīvu „Mēs to izdarījām!” izsaucienu. Galapunktā mūs visus pārsteidza negaidīts un ļoti silts pārsteigums – silta zupa, tēja un kliņģeris. Pēc vakariņām visi draudzīgi vienojāmies, ka šis ir bijis „kārtējais skarbais izdzīvošanas pārgājiens”, kurš kaut kā noslēdzies ar krietnu paēšanu :).

Pēc siltajām vakariņām sapulcējāmies kopā uz sadraudzību un pārrunājām dienas gaitā gūtos iespaidus un piedzīvojumus. Tagad viss skarbais ir aiz muguras un palikusi tikai patīkamā piedzīvojuma pēcgarša – pēcpusdienas pastaiga izvērtās brīnišķīgi negaidītā, nedaudz sūrā, bet visnotaļ bagātinošā piedzīvojumā. Brīnišķīga diena, kuras noslēgumā nav tik vienkārši pateikt kurš kuru veda pārgājienā un kāpēc..

Dienu vīri noslēdza netālajā naktsmiera vietā -pirtiņā, kur vakaru pavadījām sadraudzībā, daloties par dienā piedzīvoto, kā arī cits citam un Dievam uzticot savus izaicinājumus, pārbaudījumus un lūgšanas. Viena no Rakstu vietām, kas vīriem atklājās bija 1. Tesalonīkiešiem 2:1 „Jūs paši zināt, brāļi, kāds bija mūsu darba sākums pie jums, ka tas nebija bez panākumiem.”

Dažas no atziņām, ar ko vīri dalījās pēc pārgājiena:

Piedzīvoju to, ka ikvienam no bērniem ir kāds sapnis, kāds talants, kāda cerība, kāds mērķis, kas ir sācis dīgt. Un tik ļoti gribās, lai pasaule sadodas rokās un visiem bērniem šis dīglis izaug par ko diženu. Pēc pasākuma domāju, ko/cik daudz es/mēs varam darīt, lai šiem cilvēka bērniem palīdzētu augt.

Mūsu sirdīm vienmēr ir jābūt atvērtām un gatavām draudzībai, arī iedrošinājumam uzstādīt mērķus un tos sasniegt.

Iemācīties mīlēt cilvēkus var tikai veidojot ar viņiem attiecības ar draudzību un patiesu ieinteresētību viņu dzīvē. Šī bija brīnišķīga mācību stunda!

Nezinu kurš kuru veda pārgājienā – mēs bērnus vai bērni mūs. Varbūt šis pārgājiens bija ceļš pie mums pašiem, ceļš pie sevis, ceļš uz savu sirdi. Varbūt šis pārgājiens bija kādu domu, aizspriedumu un stereotipu laušana. Te mums, vīriem ir par ko lūgt un apdomāt. Pārdomāt, kāds ir mūsu aicinājums un dāvanas. Ko mēs ikviens kā vīrs varam darīt? Mēs kā vīri esam vienoti Kristū, bet kā personības tik dažādi raksturā, aicinājumā, profesijās un dāvanās. Šajā pārgājienā ir jūtams kāds vienojošs spēks, kur neviens nav lieks. Tik brīnišķīgi Tēvs vadīja mūs ikvienu. Ikviens ir spējīgs darīt lielas lietas. Ir vīri, kuriem ir komunikācijas dāvanas, spējas uzklausīt un ieklausīties. Vīri, kuri apveltīti ar spēku – paņemt kādu uz pleciem un panest. Vīri ar mīkstu sirdi un atziņas dāvanām, iedrošināt mazos, uzklausīt, būt par draugu un samīļot. Vīri ar radošām dāvanām un idejām – dāvaniņas, pārsteigumi, apsveikuma kartiņas, vīri ar vadības dāvanām organizēšanā. Vīri ar sirds siltumu. Darboties griboši, čakli un uzņēmīgi vīri, kuri ikdienu pavada darbos, un ne vienmēr var būt klāt izbraukumos, bet ir klāt lūgšanās, ziedojumos atbalstā un idejās.

Fotogrāfijas no izbraukuma:

Viru_izbraukums_Madona_12-13_dec_2015

Turpinot vīru tikšanos, vīru izbraukumu tradīciju ir iecerēts turpināt un organizēt reizi sezonā. Savukārt, reizi divās nedēļās, tāpat kā līdz šim, Ģertrūdes pagrabā piektdienu rītos plkst. 7.00 norisinās vīru lūgšanu brokastis.