Viesizrādes 30. janvārī
plkst. 13.00 un 17.00
Pamatskolā ”Rīdze”
Kr. Valdemāra 2

Biļetes var iegādāties Biļešu Paradīzes tirdzniecības vietās un www.bilesuparadize.lv

Pēc J. Poruka stāsta “Kauja pie Knipskas” motīviem

Ekskursija skolas laikā

Kauja pie mīlestības, kauja pie naida, kauja pie vienaldzības un kauja pie draudzības, kauja pie katra sirdsapziņas un kauja pie cilvēcības…

Izrāde nominēta 2008./2009. sezonas “Spēlmaņu nakts” balvai 2 nominācijās – “Gada izrāde bērniem vai jauniešiem” un “Gada kostīmu mākslinieks/māksliniece”.

Izrādes laikā skatītāji pārvietosies no telpas uz telpu, no ainas uz ainu, reizēm paliekot vērotāju pozīcijās, bet reizēm iesaistoties notikumos un palīdzot izrādes dalībniekiem – Klaipēdas Universitātes Liepājas aktieru kursam.

Lomās: Klaipēdas Universitātes Liepājas teātra aktieru kursa studenti – Agnese Jēkabsone, Laura Jeruma, Anete Berķe, Madara Melne, Ilze Šiškina, Ilze Būde, Edgars Ozoliņš, Viktors Ellers, Kaspars Kārkliņš, Gatis Maļiks, Pēteris Lapiņš, Mārtiņš Kalita
Režisori – Mārtiņš Eihe
Dramatizējums – Krista Burāne
Māksliniece – Kristīne Vītola

Vēl informāciju vari meklēt : http://liepajasblogs.lv/
Normunda Naumaņa recenzija

Izrāde ir savādāka nekā citas. Iesaku!

Turklāt regulāri tiek piekļūts cilvēktiesību aktīvistu kontiem ne tikai no Ķīnas, bet arī citām valstīm. Piekļuves informācija visticamāk tiek iegūta no malware programmām. Google lūdz lietotājus lietot antivīrusus, un ugunsmūrus, lai izvairītos no šādu datu noplūdes.

Viss šis ir novedis pie tā, ka Google vairs necenzēs rezultātus ķīnas lietotājiem. Turpmāko nedēļu laikā, tiks noskaidrots, vai Google.cn un Googles pārstāvniecība Ķīnā tiks slēgta, vai arī turpinās strādāt bez jebkādas cenzūras.

Sīkāk par šo var lasīt Googles blogā.

Jaunā bloga adrese www.piedabas.lv.

Šis blogs arī nekur nepazudīs, tikai jauni ieraksti visticamāk neparādīsies biežāk kā reizi pāris mēnešos.

Par savu Salacas mauciena pieredzi internetā ir izteikušies:

Māris T http://specialists.blogs.lv

Mārtiņš Bruņenieks http://aiz.miga.lv

Rezultāti, komentāri un bildes http://laivas.lv

Un vēl par sevi ir devuši ziņu:

Ivars Vertuls

Maija http://paija.blogspot.com/

Par to kad tas notiks un kā. Pieteikšanās atklāta!

TAS notiks naktī
no 21. uz 22. augustu
būs tumšs, iespējams, arī slapjš
un nebūs nekādas žēlastības
un laivās kāps visi, jo
TAS būs Salacas Mauciens 2009
Gatavojies!

21.augusta vakarā jau sesto reizi startē lietpratēju aprindās jau novērtētais nakts airēšanas pasākums ar sagaidāmajām izjūtām atbilstošu nosaukumu “Salacas Mauciens”.
Pasākuma ideja ir vienkārša kā slepkavība bez iepriekšēja nodoma – 95km pa Salacu no viena gala līdz otram, vienā naktī, bez atpūtas vietām, bez nakšņošanas, teltīm. Datums21.08. starta laiks 21.oo

Statistikai
Pavisam bijuši 158 dalībnieki, no kuriem 32 piedalījušies divas vai vairāk reizes. (Visas reizes piedalījies tikai Kaspars).
Lielākais vidējais ātrums – 9.76km/h (kas ir arī trases rekords – 9h 1min), mazākais – 4.43km/h
Ātrakais gads – 2005.

Vidējais dalībnieks brauc ar ātrumu 6.54-7.41km/h (tātad ap 6.94km/h)
un upē pavada apmēram 13.5 stundas.
Lai veicas!

Pasākuma nolikuma projekts (kajaki, smailes, kanoe,..).

Pasākuma nolikuma projekts (pūšļi un citādi domājošie).

Dalības reitingi un nolikumā piesauktais saraksts dalības maksas aprēķinam.

Papildus informācija:
SM2003
SM2004
SM2005
SM2007
SM2008

Aprīļa tēzes:

Sešu gadu laikā pamazām sākam saprast ko tad īsti gribam redzēt un ko īsti mēģinam piedāvāt.

• Pasākums kā jau varbūt esat manījuši ir mazliet psihodēlisks ;).
• Uzsvars ir vairāk uz piedzīvojumu, ne sacensību (taču ir zinams, ka pašreizējais trases rekords ir o9 stundas un 1 min ;)
• Gribās lai pasākums ir vairāk personisks un atmiņā paliekošs, nevis vienkārši mauciens (kaut kāda pretruna sanāk, vai kā ;)
• Noteicošais nav masveidība, bet gan dalībnieku gandarījuma sajūta, varbūt pat zināms personiskums
• Sponsori tas protams ir jauki, taču tikai tad ja tiem (sponsoriem) patīk pati ideja un viņi ir pārliecinati par atdevi
• Pasākums ir veicams tīriem entuziastiem. Nav jabūt airēšanas korifejiem. Nu mazliet ‘iekšas’ gan prasās un apņēmība (varbūt spītība) ar par ļaunu nenāks
• Drošība ir ļoti svarīga, tāpēc par spīti ikgadējiem protestiem kajakiem tomēr būs jābrauc divatā
• Iespējamās briesmas jau pirmkārt ir tumsa un ūdens, upes krastos iekritušie lapu koki, jāuzmanās no tīkliem (Vīķi) un tīklu stiprinājuma stabiņiem (galvenokārt jau brauciena gaišajā daļā)

Protams ja ir jaunas idejas, viss ir runājams.

Kādi pārsteigumi sagādāti Latvijas astronomiem ANO izsludinātajā Starptautiskajā astronomijas gadā? Minēsim divus piemērus. Latvijas vecākais populārzinātniskais gadalaiku izdevums “Zvaigžņotā Debess” (‘ZvD’) pirmo reizi savas pastāvēšanas jau vairāk nekā 50 gados nav saņēmis finansiālu valsts atbalstu. Valsts budžets “glābts” arī uz Baldones observatorijas (kods 069 IAU observatoriju sarakstā) rēķina. Šis valsts nozīmes zinātnes objekts kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas ir pastāvējis ar centralizētu vai mērķfinansējumu, kas šogad nav paredzēts. Kā šīs Observatorijas darbība, tā “ZvD” izdošana ir apdraudēta.

Latvija Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gada 1. maijā, un Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā šogad gatavojas atzīmēt dalības ES piekto gadskārtu, nodēvējot Latvijas līdzdalību kā “zelta iespēju”. Taču 2000. gadā Lisabonā ES Ministru Padomē nospraustais mērķis – 2010. gadā kļūt par konkurētspējīgāko uz zināšanām balstīto ekonomisko sistēmu pasaulē – un 2002. gadā Barselonā konkretizētais: Lisabonas stratēģiskā mērķa sasniegšanai zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju finansējumam 2010. gadā jābūt 3% no IKP, noteica Latvijas iestāšanās ES ne tikai iespējas, bet arī pienākumus Latvijas valstij.

Tādā kārtā tieši Eiropas Savienības direktīvas kļuva par atbalstu Latvijas zinātniekiem, arī astronomiem: LU Astronomijas institūta infrastruktūras projekta ietvaros par Eiropas Savienības struktūrfonda ERAF (Eiropas Reģionālās attīstības fonds) līdzekļiem 2005. gadā Vācijā (Carl Zeiss Jena) tika atjaunots pārklājums Baldones Šmita teleskopa spogulim (diametrs 1.20 m), 2006. gadā fotoplašu kasetes turētāja vietā teleskopa tubusā uzstādīta lādiņsaites matrica (CCD), iezīmējot fotogrāfiskās ēras beigas un digitālās astronomijas sākumu LUAI Astrofizikas observatorijā. Šmidta (Schmidt) sistēmas teleskops – vienīgais šāda veida teleskops Baltijā un viens no šīs sistēmas lielākajiem teleskopiem pasaulē, kura vairāk nekā 40 gadu darbības laikā (uzstādīts 1966. gadā) iegūts ap 25500 debess uzņēmumu ar unikālu informāciju par šajā laika posmā kosmiskajā telpā notikušajām izmaiņām, kuru LU AI septiņgadu (2007-2013) plāna ietvaros ir paredzēts digitalizēt saskaņā ar Starptautiskās astronomijas savienības IAU 2000. gada Rezolūciju B3 (Safeguarding the Information in Photographic Observations), padarot šo informāciju pieejamu visas pasaules astronomiem.

LUAI Astrofizikas observatorija Baldones Riekstukalnā – vienīgā profesionālā observatorija Latvijā, kur nodarbojas ar novērojumiem optiskajā astronomijā (oglekļa zvaigžņu pētniecība, novas Andromedas galaktikā, komētu uzņēmumi u.c.), – 2006. gadā nosvinēja 60. gadskārtu, atzīmēdama astrofizikas attīstību Latvijas Zinātņu akadēmijā kopš 1946. gada (sagatavoti zinātņu doktori, publicēti desmiti rakstu krājumu, ASV tulkotas monogrāfijas) un Latvijas Universitātē pēc 1997. gada (tiek gatavoti bakalauri, maģistranti, doktoranti). Ar Šmidta teleskopu Baldones Riekstukalnā ir atklāts vairāk nekā 350 oglekļa zvaigžņu, 70 novas galaktikā M31, pēdējā laikā – vairāk nekā 10 asteroīdu, tostarp arī Zemei bīstamu (sk. “ZvD”, 2008/09, Ziema).

Visa ar astronomiskas observatorijas celtniecību Riekstukalnā un Latvijas astronomu pārējo veikumu (radioastronomijas attīstība, ZMP fotogrāfiskie un lāzernovērojumi u.c.) saistītā notikumu gaita ir tikusi atspoguļota “Zvaigžņotajā Debesī”. Šis rakstu krājums, kas iznāk jau vairāk nekā pusgadsimtu, ir vecākais plaša profila dabas zinātņu sasniegumiem veltītais populārzinātniskais žurnāls Latvijā un guvis arī starptautisku ievērību. “ZvD”, iespējams, ir vienīgā joma zinātnē, kur mūs var apskaust (un apskauž) astronomiskā sabiedrība Baltijas valstīs.

Šis žurnāls kalpo kā apmaiņas literatūra, ar tā palīdzību LU AI bez maksas iegūst savam zinātniskajam darbam nepieciešamās daudzu astronomisko observatoriju un institūtu zinātniskās publikācijas un izdevumus, kuru iegādei pašreizējās finansēšanas apstākļos Latvijas astronomiem nebūtu līdzekļu.

“ZvD” ir arī palīgs skolām: tajā tiek publicēti astronomijas, fizikas, matemātikas olimpiāžu uzdevumi un atrisinājumi. Gandrīz katrā laidienā atrodamas studentu un doktorantu publikācijas, tā sniedz aprakstus par ārvalstu un Latvijas zinātniekiem un mācību spēkiem.

Bez savas izglītojošās lomas “ZvD” visu pastāvēšanas laiku (kopš 1958. gada) ir kalpojusi arī valodas dzīvotspējas uzturēšanai, piedaloties zinātniskās terminoloģijas izstrādāšanā un lietošanā.

Lai gan sabiedrības un tostarp skolu jaunatnes interese par astronomiju un citām dabas zinātnēm vispār ir liela, informētības un, galvenais, – izpratnes līmenis par kosmosa objektiem un parādībām bieži vien ir visai zems un neadekvāts mūsdienu zinātnes sasniegumiem. Visdažādākā informācija par jebkuru tēmu, kas pieejama pasaules tīmeklī, nereti ir dezinformējoša, un tieši pie “ZvD” griežas samulsinātie interesenti, lai noskaidrotu izdzīvošanas iespējas, kā, piemēram, tas bija par kādu planētu, kurai “vajadzēja” uz Zemes izraisīt katastrofu (sk. “ZvD”, 2003, Vasara, 94.-95.lpp.), vai par “sertificētiem” zvaigžņu nosaukumiem (sk. “ZvD”, 2002/2003, 95.lpp.), ko no “starptautiskiem zvaigžņu reģistriem” par naudu izsniedz veikli darboņi. IAU, kuras dalībvalsts ir Latvija, XXVI Ģenerālajā Asamblejā Prāgā 2006. gadā pat pieņēmusi speciālu Rezolūciju 4 par astronomijas jautājumu popularizēšanas nepieciešamību sabiedrībā (sk. “ZvD”, 2006/07, Ziema, 3.-5.lpp.).

“ZvD” sekmē ne tikai normālu mācību procesu skolās, dodot visaktuālāko un korektāko informāciju par jaunākajiem dabas zinātņu sasniegumiem, bet, ieinteresējot jaunatni, veicina arī tās piesaistīšanu zinātnei un tehnikai. “ZvD” pašlaik uztur sakarus ar ārzemēs studējošiem Latvijas jauniešiem, publicēdama viņu populārzinātniskos rakstus. Īpaši pieminams Mārtiņš Sudārs, praktikants kosmisko izstrādņu kompānijā Thales Alenia Space (Turīna, Itālijā), kam astronomiju apgūt palīdzējusi “ZvD” (sk. “ZvD”, 1999/2000, Ziema, 81.lpp.).

Vēl atzīmējams, ka zinātniskās literatūras ieguvumus (sk. žurnālu, grāmatu uzskaitījumu “ZvD”, 2009, Pavasaris) 2009. gadā no apmaiņas pret “ZvD” var vērtēt virs Ls 3000.

Vai tieši 2009. – Starptautiskais astronomijas gads – būs liktenīgs “Zvaigžņotajai Debesij” un Baldones observatorijai? Vai zaudējums nākotnē neizvērtīsies ievērojami lielāks nekā dažu tūkstošu latu “ietaupījums”, īpaši ņemot vērā vēl to, ka Latvija nopietni gatavojas dalībai Eiropas Kosmosa aģentūrā ESA sadarbības valsts statusā (sk. “ZvD”, 2009, Pavasaris)? Vai, iesaistoties kosmisko pētījumu un kosmisko tehnoloģiju izstrādes projektos, dibināsim jaunas aģentūras un laidīsim postā novērojumu bāzes ar uzkrāto unikālo informāciju un unikāliem astronomiskiem instrumentiem, neraugoties uz ieguldītiem ERAF līdzekļiem?

Baldones observatorijas darbības nodrošināšanai (teleskopa u.c. instrumentu tehniskā apkope, sakaru, elektroenerģijas, apsardzes u.c. pakalpojumi, sīki remonti u.tml.), astronomisko fotouzņēmumu arhīva saglabāšanai un “ZvD” izdošanai nepieciešamie līdzekļi nav mērāmi miljonos. Ņemot vērā krīzes situāciju valstī, varētu atgriezties kaut 1998. gada līmenī, t.i., ilgi pirms “treknajiem gadiem”, kad tika piešķirti Ls 15400 (LUAI Astrofizikas observatorijai) un Ls 5500 (‘Zvaigžņotajai Debesij’). Starptautiskā valūtas fonda prasība pazemināt algu ir izpildīta pilnībā: AO nelielais apkalpojošais personāls ir pieradis saņemt atalgojumu zem iztikas minimuma, un “ZvD” redakcijas kolēģija ir darbojusies un darbojas sabiedriskā kārtā.

LZA Dr.astron.h.c. Dr.phys. Andrejs Alksnis, “ZvD” red. kolēģ. loc. (1958 ), IAU biedrs (1964)
LZA koresp. loc. Dr.habil.math. Agnis Andžāns, “ZvD” atbild. redaktors
Dr.sc.comp. Mārtiņš Gills, “ZvD” atbild. red. vietn., IYA2009 koordinators Latvijā
Irena Pundure, “ZvD” atbild. sekretāre
Dr.phys. Ilgmārs Eglītis, LUAI AO vadītājs, IAU biedrs

(more…)

Šobrīd gan viss darbojas beta stadijā, kamēr izdomāšu vislabāko veidu, lai mūzika turpinātu skanēt arī pēc lapas pārlādes vai cita ieraksta apskatīšanas blogā. Vēl ir vēlme pievienot statistiku, lai redzētu cik no Jums izmanto šo mūzikas klausīšanās iespēju.

Novēlu izbaudīt mūziku, iepazīt jaunus māksliniekus, un pretēji daža cilvēka domām, mums patīk princips dzīvē, ja mēs varam izvēlēties par ko vēlamies maksāt.

Un protams paldies jamendo.com par šo burvīgo iespēju.