Par televīzijas attīstības un lietošanas paradumu maiņu dažu pēdējo mēnešu laikā Latvijā esam runājuši un rakstījuši gana daudz un arī tagad TV ražotāji nebeidz raisīt sarunas par šīm tēmām. Kā nekā pavisam nesen visiem lielajiem ražotājiem ir publiskoti un veikalu plauktos nonāk 2012. gada modeļi. Vairums no tiem spēj nodrošināt krietni vairāk funkciju nekā tikai parastu TV skatīšanos. Mūsdienīgi televizori ļauj pieslēgties Internetam un uz tiem var uzstādīt dažādas programmas gluži tāpat kā uz viedtālruņiem. Pavisam nesen par televizoru lietām runāju arī radio Star FM tehnoloģiju rubrikā.

Nu arī LG sadarbībā ar Omnicom Media Group ir atpaujājuši vairākus tūkstošus TV lietotāju no visām trijām Baltijas valstīm un apkopotos rezultātus var apskatīt šajā infografikā. Palūkojamies uz to un pamēģinam salīdzināt ar saviem TV lietošanas paradumiem.

Jaunieši Latvijā arvien mazāk laika velta tradicionālā TV skatīšanai un izvēlas alternatīvus brīvā laika pavadīšanas veidus. Tā secināts LG Electronics (LG) pētījumā par televizora pirkšanas un skatīšanās paradumiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Pētījuma rezultāti rāda, ka Baltijas iedzīvotājiem, apsverot jauna televizora iegādi, vissvarīgākais kritērijs šķiet cena, taču jaunieši Latvijā salīdzinoši lielāku uzsvaru liek arī uz tādiem faktoriem kā funkcionalitāte un televizora ekrāna izmērs.

“Pētījuma rezultāti apliecina tendenci, ka jaunieši arvien mazāk laika velta tradicionālā TV skatīšanai. Tas galvenokārt izskaidrojams ar to, ka jaunieši ir apguvuši interneta sniegtās priekšrocības un izvēlas savu brīvo laiku pavadīt pie datora, nevis skatoties tradicionālo TV,” saka Vjačeslavs Sergejevs, LG Electronics Latvia Sabiedrisko attiecību menedžeris Baltijas valstīs. “Taču šī jaunā tendence atspoguļojas arī jaunākajās tehnoloģijās televizoru tirgū – Smart TV funkcija piedāvā iespēju apvienot televizora skatīšanos ar interneta lietošanu, kā arī sniedz pieeju dažādām izklaidējošām un izglītojošām aplikācijām.”

Kā Latvijas (30%), tā arī Lietuvas (34%) un Igaunijas (44%) iedzīvotāji pie televizora ekrāniem visbiežāk pavada vidēji 1-2 stundas dienā, turklāt jaunieši televizoru skatās mazāk nekā iedzīvotāji vecumā virs 50 gadiem. Interesanti, ka Latvijā salīdzinoši liela iedzīvotāju daļa (17%) izvēlas neskatīties televizoru vispār, taču Lietuvā šim apgalvojumam pievienojas tikai 7% iedzīvotāju, savukārt Igaunijā – 4%. Latvijā tieši gados jaunie cilvēki pie televizora ekrāniem pavada vismazāk laika – 28% respondentu vecuma grupā no 15-29 gadiem apgalvo, ka televizoru neskatās vispār, savukārt 19% aptaujāto šajā vecuma grupā pavada mazāk par vienu stundu, skatoties televizoru. Turklāt, pētījuma rezultāti rāda, ka respondenti, kas dzīvo ārpus Rīgas, pie televizora ekrāniem pavada vairāk laika, nekā Rīgas iedzīvotāji.

Iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 74 gadiem televizoru skatās visvairāk – Latvijā 51% iedzīvotāju šajā vecuma grupā vai nu pavada pie televizora ekrāniem vairāk kā 3 stundas, vai arī televizors ir ieslēgts visu laiku, atrodoties mājās. Lietuvā tie ir 54% iedzīvotāju vecumā virs 50 gadiem, savukārt Igaunijā – 44%. Būtiski, ka gados vecākie iedzīvotāji vairāk paļaujas uz TV skatīšanos kā brīvā laika pavadīšanas veidu – Latvijā tikai 8% iedzīvotāji vecumā virs 50 gadiem neskatās televizoru vispār, Igaunijā – 1%, savukārt Lietuvā neviens iedzīvotājs šajā vecuma grupā nav apgalvojis, ka televizora skatīšanai laiku nevelta vispār.

Latvijā 62% aptaujāto minējuši cenu kā būtiskāko kritēriju, izvēloties jaunu televizoru. Lietuvā šim apgalvojumam pievienojas 91% iedzīvotāju, savukārt Igaunijā – 76%. Latvijā cena ir īpaši būtisks faktors iedzīvotājiem, kas vecāki par 40 gadiem. Jāuzsver, ka tikai 55% jauniešu Latvijā vecumā no 15 līdz 29 gadiem cena šķiet nozīmīgākais faktors, izvēloties jaunu televizoru. Interesanti, ka iedzīvotāji, kas dzīvo ārpus Rīgas, cenu uzskata par būtiskāko kritēriju, izvēloties jaunu televizoru.

Latvijā televizora ekrāna izmērs un funkcionalitāte novērtētas par vienlīdz svarīgiem kritērijiem, izvēloties jaunu televizoru – 47% Latvijas iedzīvotāju min kā televizora ekrāna izmēru, tā arī funkcionalitāti kā otru svarīgāko kritēriju. Pētījuma rezultāti Lietuvā rāda, ka otrs svarīgākais kritērijs ir funkcionalitāte, savukārt Igaunijā – ekrāna izmērs. Interesanti, ka Latvijā sievietes par nozīmīgāku kritēriju uzskata televizora ekrāna izmēru, taču vīrieši – funkcionalitāti.

Avots: LGBlog.lv

Pirms nepilna gada Google Street View mašīnas ieradās Latvijā un divus mēnešus vizinājās apkārt bildējot visu, kas pagadās to ceļā. Labi atceros kā šīs mašīnas Vecrīgas pašā sirdī tika atrādītas visiem interesentiem. Neesmu gan piefiksējis no kura tieši brīža Latvija ir pieejama Google Street View kartēs, bet tagad ikviens interesents var doties uz Google kartēm un paklīst pa Latviju. Zemāk vari noskatīties video no Google Street View mašīnu atrādīšanas pasākuma un vairāk uzzināt kādas tad mašīnas mūs visus bildēja pagājušā gada augustā/septembrī.

Kārtējo gadu mūsu hokejisti labu nav spējuši parādīt un varam uz brīdi par latvju zemes oficiālo sporta veidu izvērst smieklīgāko kadru meklēšanu Google Street View kartēs. Pats sevi kartēs nespēju atrast un diemžēl uz mūžiem esmu palaidis garām šīs bildējamās mašīnas. Un kā ar tevi, vai jau atradi savu aizsmērēto seju vai vismaz savu auto šajās kartēs? Mani personīgi mazliet izbrīnīja, ka pamatīgi izbildētas ir arī Purvciema blokmājas savienojošās mazās ieliņas.

Ienācās arī oficiālāka informācija, kas apstiprina to, ka Latvija Google Street View ir pieejama no šodienas:

2012. gada 15 maijs. No šodienas Google Street View kartē tiek iekļauta arī Latvija, kas ļauj lietotājiem apskatīt un pārvietoties 360 grādu līmenī pa ielām un vietām visā valstī ar fotogrāfiskās datu bāzes palīdzību.

Street View ir populāra Google Maps bezmaksas funkcija, kas tika izveidota 2007.gada maijā un ir pieejama jau vairāk nekā 30 valstīs visā pasaulē. Karte ļauj lietotājiem detalizēti izpētīt un orientēties kādā noteiktā pilsētā vai apkaimē ar panorāmas skata palīdzību. Šī funkcija ir pieejama arī tādās Google programmās kā Google Earth un Google Maps mobilo telefonu versijā.

Vietās, kur Street View ir pieejams, “ielu skatu” var apskatīt, pietuvinot karti maksimāli tuvu vai ievelkot no kreisās Google Maps kartes malas oranžo cilvēciņa ikonu vajadzīgajā vietā. Tagad jebkuru vietu var apskatīt un izpētīt vēl pirms ierašanās tajā, kartes lietotājiem būs iespēja Latviju apceļot virtuāli, organizēt tikšanās vietas vai uzzināt ko jaunu izglītošanās nolūkos.
Nekustamā īpašuma pārdevēji un pircēji ar šīs funkcijas palīdzību var būtiski ietaupīt laiku un kartē jau iepriekš izpētīt izvēlētā īpašuma apkārtni. Tāpat šo karti varat izmantot, lai noskaidrotu braukšanas virzienus.

Ulfs Spitzers, Google Street View programmas vadītājs: “ Šodien esam ļoti priecīgi un satraukti, atklājot Street View funkciju Latvijā. Šī funkcija pavērs iespēju Latvijas skaistās pilsētu ielas un apkārtni iepazīt jebkuram interneta lietotājam visā plašajā pasaulē. Tāpat šīs kartes priekšrocības tagad varēs lietot arī uzņēmējdabības un citu nozaru pārstāvji.”

Atbalsts Latvijas uzņēmējiem

Uzņēmēji ar Street View tehnoloģijas palīdzību var veicināt savu biznesu, bezmaksas ievietotjot to savās mājaslapās, tādējādi kļūstot pieejamāki un ērtāk sasniedzami saviem klientiem. Tagad, piemēram, Rīgas nekustamo īpašumu aģents var piedāvāt 360 grādu skatu uz namīpašumu, kas atrodas pārdošanā. Tūrists, vai viņš ir no Lielbritānijas vai Latvijas, uzreiz var apskatīt, vai viņa interesējošā viesnīca atrodas patīkamā apkārtnē.

Google iegulda ārkārtīgi daudz resursu, lai aizsargātu indivīdu privātumu, vienlaikus ļaujot visiem lietotājiem gūt praktisko labumu ar šīs funkcijas palīdzību. Street View satur tikai tos skatus, kurus var redzēt no publiski pieejamām vietām un aizpludina visus mašīnu reģistrācijas nummurus un cilvēku sejas. Jebkurš kartes lietotājs var ziņot par viņaprāt nepiemērotiem skatiem izmanotjot funkciju “Ziņot par kļūdu”. Google ir plaši apspriedusies privātuma aizsardzību gan ar datu aizsardzības pārstāvjiem, gan citām sabiedrības grupām.
Plašāku informāciju par Street View privātuma aizsardzību un to kā šo programmu var izmantot izklaides nolūkos un uzņēmējdarbības veicināšanai, lūdzu, apmeklējiet Street View lapā latviešu valodā: http://maps.google.lv/streetview

Papildu Street View fotogrāfiju ievākšana

Tuvākajās dienās, Google Street View transportlīdzekļi atsāks braukšanu Latvijā, lai savāktu jaunus attēlus Latvijas Street View kartes papildināšanai.

Avots: Informācija medijiem [15.05.2012]

Vēlos painformēt par vēl vienu interesantu pasākumu, kas norisināsies šajā nedēļas nogalē. Ja nebūsiet aizbraukuši uz Talsu pusi lūkoties ralliju vai tepat Biķerniekos neostīsiet drifta sezonas atklāšanas gonkas dūmiņu, aicinu apmeklēt robotikas sacensību. Jāatzīst, ka pats līdz šim tādus pasākumus vēl neesmu iespējis apmeklēt un šis varētu būt pirmais.

Sestdien, 12. maijā, starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā Baltijas Robotikas sacensību «Baltic Robot Sumo» laikā tiks parakstīts sadarbības līgums ar pasaules prestižāko sumo robotu sacensību «All Japan Robot Sumo Tournament» organizatoriem. Līguma mērķis ir veicināt robotikas kustības attīstību Baltijā. Savukārt plkst. 11 sāksies Baltijas sumo robotu sacensības. Tās šogad izvērtušās par vērienīgākajām pastāvēšanas vēsturē: sacensībām pieteikti vairāk nekā 100 dažādi roboti, tādēļ cīņa par ceļazīmi uz Japānas sacensībām būs īpaši spraiga.

Sacensības ir viens no lielākajiem Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) 150. jubilejas gada pasākumiem ar mērķi popularizēt inženierzinātnes. Ieeja un dalība pasākumā ir bez maksas.

Vērot sacensību norisi aicināts ikviens, kam kaut nedaudz interesē tehnoloģijas, fizika un programmēšana – nodarbe atradīsies katram. Kamēr roboti cīnīsies, gan lieli, gan mazi apmeklētāji un līdzjutēji visas dienas garumā varēs iepazīties ar Festo Robotino robotiem, veidot «džoulu zagļus», robotvaboles un muzicējošo zīmuli «Drawdio». Savukārt paši mazākie izzinās inženierzinātnes «Jauno inženieru darbnīcā». Apmeklētāji aicināti arī piedalīties dažādās atrakcijās un spēlēs.

Sacensības varēs vērot arī interneta tiešraidē: http://e-route.lv/index.php/lv/tieraides.html.

Feinās Zanes blogā subjektivs.lv uzzināju, ka Baltijas lielākais zinātnes centrs AHHAA ar izstādi dodas tūrē pa Latviju. 10. – 16. maijam tas uzspēs paviesoties 7 Latvijas pilsētās, un, kas pats galvenais, ieeja pilnīgi par velti. Pirms nedēļas biju uz pāris dienām plezīra braucienā aizdevies uz brālīgo kaimiņzemi un pats Tartu apmeklēju AHHAA (zemāk bildēs redzams kā man tur gāja). Jāsaka, ka ir diezgan interesanti un mazāki bērni vispār varētu būt pilnīgā starā. Tāpēc ļoti rekomendēju nenoslinkot un aizdoties uz tuvāko vietu, kur šī zinātnes izstāde pieturēs.

No pagājušā gada vasaras operators LMT ir iesaistījies globālā tehnoloģiju tendenču pētījumā, ko 12 dažādās Eiropas un Āzijas valstīs rīko Telia Sonera. Pētījuma ietvaros tiek aptaujāti tehnoloģiju lietotāji un eksperti. Iesaistīties var ikviens atbildot uz pētījumu aptauju jautājumiem LMT tehnoloģiju tendenču projekta mājaslapā vai savas izvēlētās mobilās platformas aplikāciju veikalā (Android vai iOS) meklējot lietotni “LMT Tehnoloģiju Tendences”.

Lai identificētu un prognozētu mobilo tehnoloģiju attīstības tendences Latvijā un pasaulē, Latvijas Mobilais Telefons (LMT) ir iesaistījies vēl nebijušā globālā Telia Sonera pētījumā (Telia Sonera Trends), kurā piedalīsies vairāk nekā 12 000 nozaru ekspertu, viedokļu līderu un iedzīvotāju no 12 valstīm. Turpmāk četras reizes gadā ikvienam interesentam arī Latvijā būs iespēja ne tikai iepazīties ar jaunākajiem pētījuma LMT Tehnoloģiju Tendences rezultātiem, bet arī pašam iesaistīties tā tapšanā.

Globālais tehnoloģiju tendenču pētījums veidots sadarbībā ar Telia Sonera un to paredzēts īstenot 12 Eiropas un Āzijas valstīs, tostarp Azerbaidžānā, Dānijā, Gruzijā, Igaunijā, Kazahstānā, Latvijā, Lietuvā, Moldāvijā, Norvēģijā, Somijā, Spānijā un Zviedrijā. Globālais mērogs ļaus nodrošināt regulāru un apjomīgu datu apkopošanu un analīzi, nozīmīgu telekomunikācijas nozares tendenču noteikšanu un salīdzinājumu pasaulē kopumā un atsevišķos tās reģionos.

Avots: http://trends.teliasonera.com/lmt-lv/

Līdz šim LMT jau ir publicējuši vairāku tehnoloģiju tendenču pētījumu datus:

• Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs labprāt norēķiniem izmantotu mobilo tālruni
• Izklaides iespējas telefonā izmanto katrs trešais viedtālruņa lietotājs Latvijā
• LMT Tehnoloģiju Tendences 2011

Šajās dienās ir apkopoti dati kārtējam LMT tehnoloģiju tendenču pētījumam un šoreiz mēs varam gūt ieskatu cilvēku izpratnē par mobilo telefonu un sociālo tīklu drošību.

Aizvien plašāk izmantojot internetu telefonā un sociālos medijus, pieaug interese par drošību un datu aizsardzību, liecina LMT Tehnoloģiju Tendenču otrā pētījuma rezultāti. Sociālo mediju lietošana visās aptvertajās valstīs ir aptuveni vienāda, taču atšķiras rūpes par drošību un datu aizsardzību.

Noslēdzies otrais Telia Sonera grupas Tehnoloģiju Tendenču pētījums, kurā piedalījās vairāk nekā 7500 respondentu no deviņām valstīm. Latvijā aptauju veic Latvijas Mobilais Telefons (LMT). Pētījumā piedalījās arī Lietuva, Igaunija, Spānija, Kazahstāna un Ziemeļvalstis – Zviedrija, Norvēģija, Somija un Dānija.

Sociālos medijus lieto virs 90% viedtālruņu īpašnieku, liecina pētījuma dati no visām valstīm. Latvijā tie ir populārākais tīmekļa lietošanas veids – Facebook, Draugiem.lv un Twitter vietņu apmeklēšana aizņem sesto daļu no visām aktivitātēm mobilajā internetā.

Sociālo tīklu un mediju popularitātes vilnis nes līdzi arī bažas par datu drošību internetā. Taču šīs problēmas apzināšanās ir pašā rītausmā – tikai 19% Latvijas iedzīvotāji uztraucas, ka viņi sociālajos medijos ir izpauduši pārāk daudz privātas informācijas par sevi. Tas ir nedaudz vairāk nekā Igaunijā un Lietuvā, kur privātās informācijas izpaušana uztrauc 15% iedzīvotāju. Visvairāk par ziņu «noplūdi» raizējas Spānijas viedtālruņu lietotāji – trešdaļa jeb 32% uzskata, ka sociālajos medijos par sevi stāsta pārāk daudz.

Kopumā informācijas «noplūde» no sociālajiem tīkliem uztrauc 60% aptaujāto, bet 47% uzskata, ka privāto informāciju internetā ir grūti pasargāt. Interesanti, ka tikai nedaudz vairāk nekā trešā daļa aptaujāto jeb 36% ir veikuši nepieciešamos drošības pasākumus, lai pasargātu sevi no svarīgu datu nonākšanas nevēlamās rokās. Viens no būtiskākajiem šķēršļiem ir nezināšana. Latvijas iedzīvotājiem trūkst informācijas, kā pasargāt savu mobilo telefonu no vīrusiem – 57% aptaujāto nezina, kādus preventīvos pasākumus nepieciešams veikt. Vienlaikus informācijas trūkums par mobilo telefonu drošību neliedz Latvijas viedtelefonu lietotājiem aizvien aktīvāk izmantot datu pakalpojumus. Latvijā viedtālruņu lietotāji patērē vidēji 43 reizes vairāk datus nekā parasto telefonu lietotāji.

Avots: LMT paziņojums presei (08.05.2012)

Lai arī LMT tehnoloģiju tendenču pētījumu projekta realizācija ir tāda pablāva un nepārliecinoša, tomēr uzskatu, ka šādi pētījumi ir ļoti nozīmīgi. Pareizāk gan būtu teikt, ka bez šādu tendenču pētīšanas projektiem nav iedomājama mūsdienīgu uzņēmumu ikdiena un pozitīvākais ir tas, ka rezultāti tiek publiskoti (lai vēl vairāk vairotu cilvēku interesi par konkrēto uzņēmumu un informētu par šīm pašām tehnoloģijām).

Es piekrītu, ka ar mobilajām ierīcēm un sociālo tīklu izmantošanu saistītie drošības jautājumi ir pavisam zaļa tēma un cilvēce tikai burtiski pēdējos piecos gados reāli ir tikusi pie tik plašām iespējām par sevi kaisīt datus pa labi un pa kreisi. Tehnoloģijas nu ir kļuvušas pietiekami caurspīdīgas, lai lietotājs bez liekas aizdomāšanās un tehnoloģiskām barjerām spētu teksta, audio, foto vai video formātā pavēstīt par saviem piedzīvojumiem vai pārdomām. Dažkārt šī pavēstīšanas iespēja ir tik pieejama, ka ļauj radīt muļķīgu un/vai pašu apdraudošu saturu. Var pat uzskatīt, ka lielākā daļa Internetā pieejamā satura ir tieši šāds saturs.

Tomēr būtu īstais laiks apstāties savā skrējienā un aizdomāties par to kur un kādus datus par sevi mēs atstājam.

• Cik sociālajos tīklos un servisos esam izveidojuši kontus un cik no tiem aktīvi izmantojam? Visus neizmantotos būtu vēlams noslēgt, lai tie nekalpo par potenciāliem (privātumu apdraudošiem) drošības caurumiem. Ideālā gadījumā atlikušajiem izmantotajiem servisiem nomainam paroles uz drošām (iekļaujot vismaz trīs rakstzīmju tipus) un ne īsākām par 8 simboliem. Plānojam unikālas paroles visiem saviem servisiem – ideāli izdomāt kaut kādu mehānismu, jeb naming convention (lasi, šablonu) pēc kura ģenerēt unikālas paroles saviem servisiem. Svarīgi tās atcerēties nevis pierakstīt kaut kur.
• Apskatam kādiem servisiem ļaujam piekļūt mūsu sociālo tīklu kontiem un atslēdzam ikvienu, ko vairs neizmantojam. Pārāk bieži ir redzēti gadījumi, kad lietotāju konti tiek nolaupīti vai izmantoti saimniekam pašam par to nezinot un pie vainas ir kāda sen nelietota kontam piesaistīta aplikācija/serviss, kas ir kompromitēts.
• Apdomājam arī to kādu informāciju par sevi izpaužam sociālajos servisos, ko lietojam ikdienā un kā šī izpaustā informācija var tikt izmantota, lai apdraudētu mūsu profesionālo darbību vai privāto dzīvi.
• Ja antivīrusu uzstādīšanu uz mobilajām ierīcēm joprojām uzskatu par lieku darbību un antivīrusu ražotāju vēlmi nopelnīt, tomēr iesaku iziet cauri programmu sarakstam un no telefona izvākt visu, kas netiek izmantots. Tāpat arī ļoti skeptiski pieiet pie jaunu programmu uzstādīšanas bez liela pamatojuma un vajadzības. Īpaši, ja lieto Android ierīci.
• Uzmanīgiem ir jābūt arī tiem kontiem, kas zem sevis apvieno piekļuvi vairākiem servisiem. Piemēram, turam lielā drošībā savu Google kontu, jo tagad nozogot tikai vienu paroli ļaunprātis tiks klāt taviem e-pastiem, dokumentiem, kalendāriem, kontaktiem, datiem utt. Tas pats attiecas arī uz Apple iCloud un Microsoft Live kontiem. Ar laiku šie konti kļūs tikai nozīmīgāki un tādējādi apdraudētāki. Piemēram, Google pēdējā laikā ļoti aktīvi mēģina izglītot savus lietotājus nodrošināt pienācīgu drošību.
• Lai arī datu uzglabāšanas servisi mākoņos kļūst arvien kārdinošāki un pieejamāki, izvērtējam cik ļoti mums tos vajag un kādus datus  vēlamies tur atstāt. Jādzīvo ar domu, ka pilnīgi viss, kas izlikts Internetā kādā jaukā dienā var pazust, tikt nozagts/izmainīts vai mēs varam zaudēt tiesības uz savu saturu. Savu attieksmi vēlams veidot tieši uz šādu paranoidālu spriedumu pamata.
• Uzmanīgi ar bērniem, viņi arvien agrākā vecumā jau sāk iepazīt tehnoloģijas un daļā gadījumu ar tām apietas brīvāk nekā viņu vecāki. Tomēr bērna prāts ir vēl pavisam “zaļš” un viņam nav nekādas izpratnes par savu veikto darbību bīstamību. Savā ziņā vecākiem ir pienākums sekot līdzi tehnoloģijām, lai spētu par tām pienācīgā līmenī izglītot savas atvases.

Mūsdienu tehnoloģijas rada milzum daudz iespēju, tomēr tam ir arī sava cena. Jo vieglāk mums kļūst izplatīt informāciju, jo vairāk ir iespēju sevi šajā procesā apdraudēt. Es iesaku apdomāties par šīm tēmām, palasīt pētījuma datus un lēnā garā un ar apdomu iziet cauri šiem dažiem manis norādītajiem punktiem. Lai tehnoloģijas kalpo jūsu labā nevis rada nepatīkamas vai bīstamas situācijas!

Pāris pēdējo mēnešu laikā kaut kā pavisam saaktivizējusies uz atrašanās vietu balstītā sociālā tīkla Foursquare kustība Latvijā (ja pirmā dzirdēšana par Foursquare – te vari noklausīties radio Star FM raidījumu, kur skaidroju šī tīkla būtību un ieguvumus). Marta pašās beigās kopīgiem spēkiem ieguvām iespēju Rīgai izveidot savu Foursquare nozīmīti un nepilnu mēnesi vēlāk t/c Alfa aizvadījām lielisku Foursquare dienai veltītu pasākumu, kurā ne tikai ieguvām Super Swarm nozīmīti (250 vienlaicīgi iečekojušies cilvēki), bet tika paziņots par Rīgas Foursquare nozīmītes dizainu konkursu, kas pieejams adresē rigabadge.lv. Vēl vienu nepilnu mēnesi vēlāk ir iesniegti vairāki desmiti dizainu un noslēdzies arī konkursa žūrijas (starp kuras locekļiem biju arī es pats) balsojums, kas izkristalizēja labākos 8 dizainus.

Tagad ir aizsākusies Rīgas nozīmītes dizaina konkursa pēdējā fāze – publiskais Interneta balsojums, kur ikviens interesents var nobalsot par viņaprāt feināko dizainu izmantojot kādu no saviem sociālo tīklu kontiem. Šis balsošansa posms ilgs līdz 14. maijam un jau 15. maijā tiks paziņots uzvarējušais dizains, kas tiks nodots Foursquare komandai nozīmītes dizaina fināla izstrādei. Plašāk par konkursa notiekumiem lasi konkursa mājaslapā. Aicinu nebūt kūtriem un dot savu artavu nobalsojot par smukāko nozīmīti. Mēs taču gribam, lai šajā sociālajā tīklā Rīgu reprezentē smuka dizaina nozīmīte un kopā mēs to varam paveikt! :)

Kamēr lielākā daļa tautiešu agrajā svētdienas rītā gonkoja savos sapņos, es biju aizdevies uz Rīgas centru palūkoties uz īstu “Radical” formulu. Jau vakar, kad biju piebraucis uz Biķerniekiem palūkoties autošosejas sezonas atklāšanas gonku, Twitterī izlasīju zemāk redzamo Top Gear Latvija galvenā redaktora Ilmāra Līkuma tvītu. Tas mani ieintriģēja, bet kaut kā automātiski nodomāju, ka tvīts vecs un jau neaktuāls. Tomēr vēlāk noskaidroju, ka notikums vēl tikai būs un šorīt pirms pieciem jau sēdos auto, lai aizbrauktu pie Ministru kabineta, kur bija paredzēts šis notikums.

Uwaga! Rīt @TopGear_LV ātruma flashmobs! Vajadzīgi daži brīvprātīgie no 5:00 līdz 7:00. Sūti D-mesidžu ar kontaktiem! P.S. Jānāk skaidrā 8)

— Ilmārs Līkums (@IlmarsLikums) May 5, 2012

Piebraucot, uzreiz pamanīju pašu “Radical” formulu, smaidīgo Ilmāru Līkumu un Karlīnu Štālu. Jāatzīst, ka pirms šī pasākuma es neko daudz par šo formulu nezināju un tikai pa ausu galam biju kaut kur dzirdējis, ka ar to brauc Karlīne un pavisam nesen bija pat noavarējusi. Mazliet ievācu info un tagad zinu vairāk par formulu.

Radical ir Anglijā ražota divvietīga formula, kuru uz priekšu dzen 1.5 litru 16V RPE-Suzuki dzinējs attīstot 275 Zs lielu jaudu. Formula ir ļoti viegla (apmēram 600 kg) un no 0 – 100 km/h tā spēj paātrināties nepilnās trīs sekundēs. Maksimālais ātrums, ko šī formula spēj attīstīt ir virs 200 km/h. Ar šo formulu Karlīne Štāla jau pāris sezonas piedalās dažādās sacensībās un no šī gada Radical formulas var iegādāties arī Baltijas valstīs, par to oficiālo izplatītāju šeit ir kļuvusi Andra Štāla vadītā Russo Baltic Racing Team. Viņš cer, ka šogad izdosies nopārdot pietiekami daudz šādas formulas, lai jau gada nogalē Biķernieku trasē varētu noorganizēt Radical formulu sacensības. To tipiskais formāts – brauciens ilgst 50 minūtes un tā laikā ekipāžai vismaz vienreiz uz noteiktu laiku ir jāiebrauc boksos (var veikt vai neveikt pilotu maiņu). Kaut ko tādu es ļoti labprāt gribētu redzēt Rīgā. Ja vēlies iegādāties šādu formulu, būs jāšķiras no aptuveni 43 000 Ls, tomēr pastāv iespēja arī izīrēt formulu uz jebkuru posmu. Tas maksās apmēram 10 000 eiro, kas sadalot uz diviem braucējiem nav nemaz tik daudz.

Šorīt pie Radical stūres sēdās Karlīne Štāla un pēc viņas dažus apļus gar Ministru kabinetu izbrauca arī Top Gear Latvija galvenais redaktors Ilmārs Līkums. Jāsaka, ka no malas tas bija iespaidīgs skats – sporta auto pašā Rīgas centrā. Jācer, ka veiksies ar šo formulu tirdzniecību un jau drīzumā tepat Latvijā sagaidīsim īstas gonkas. Totāli bija vērts piecelties tādā agrumā, lai savām acīm pavērotu šo braucienu! Zemāk sauja fotogrāfiju piemiņai.

Pirms pāris nedēļām no Samsung saņēmu uzaicinājumu apmeklēt kompānijas jaunākā un jaudīgākā Android viedtālruņa Galaxy S III prezentācijas pasākumu Londonā. Tā kā par šo ierīci Internets burtiski vārās jau vismaz pēdējo pusgadu, tad ilgi nedomājot piekritu būt klāt un pats savām acīm pavērot flagmaņa prezentāciju. Šajā bloga ierakstā pastāstīšu par svaigākajiem statistikas datiem mobilo tālruņu (arī viedtālruņu) jomā, kā arī izklāstīšu savus iespaidus par Londonā redzēto un dzirdēto. Ar nodomu blogā androids.lv publicēju “tikai” Galaxy S III oficiālo preses relīzi, lai savas pārdomas aiztaupītu šim ierakstam manā personīgo domu vācelītē.

Samsung – līderis mobilo telefonu un viedtālruņu tirgū

Pasaulē atzītā tirgus izpētes kompānija International Data Corporation (IDC) burtiski pirms pāris dienām ir publiskojusi informāciju par šī gada pirmā kvartāla situāciju mobilo telefonu un viedtālruņu tirgus segmentos.

Un tā, 2012. gada pirmajos trīs mēnešos visā pasaulē kopumā ir notirgoti 398,4 miljoni mobilo telefonu. No tiem lauvas tiesu notirgot ir spējusi Samsung un beidzot kļuvusi par tirgus līderi pārspējot Nokia, kas notirgoto mobilo telefonu ziņā ir bijusi līdere kopš 2004. gada. Vismaz tik tālu pagātnē sniedzas IDC Mobile Phone Tracker pētījums. Vēl straujāk ir augusi Apple un ieņem trešo vietu pasaulē pēc pārdoto mobilo telefonu skaita. Tas ir varens sasniegums ņemot vērā, ka Apple ir iespējusi izveidot vien piecus iPhone modeļus no kuriem aktuāli faktiski ir tikai pēdējie divi kamēr Samsung piedāvā ļoti lielu skaitu dažādu mobilo telefonu modeļu pie tam ļoti plašā cenu spektrā. Var teikt, ka Samsung tirgu ir paņēmusi ar savu masu.

Uzmanību iesaku vērst arī uz viedtālruņu statistikas datiem. Kopumā šī gada pirmajos trīs mēnešos ir notirgoti 144,9 miljoni viedtālruņu un arī šajā kategorijā līderis ir Samsung, kas kopš 2011. gada ir piedzīvojis milzīgu notirgoto viedtālruņu skaita pieaugumu un pārspējis Apple. Otrajā vietā īpaši daudz neatpaliekot ierindojas Apple ar saviem iPhone telefoniem un pārējiem spēlētājiem atlikusi pavisam maza pīrāga daļa, ko dalīt savā starpā.

Šajā tabulā ļoti interesanti ir pavērot kādus kritumus ir piedzīvojušas tādas kompānijas kā Nokia, RIM un HTC. Samsung un Apple ne tikai valda, bet kļūst arvien lielāki.

Samsung panākumu atslēga lielā ziņā ir Galaxy sērijas Android viedtālruņi. Ļoti veiksmīgs ir bijis pirmais Samsung Galaxy S modelis (pārdots vairāk nekā 22 miljonos eksemplāru) un milzu apjomos notirgots arī sekotājs Samsung Galaxy S II (pārdots 20 miljonos eksemplāru). Šie modeļi ļoti populāri un labi pirkti ir arī Latvijā. Un principā tas mani nemaz neizbrīna, jo Galaxy S II joprojām ir viens no jaudīgākajiem un vislabāk nostrādātajiem Android viedtālruņiem un pavisam noteikti liela nozīme ir arī visuresošajai Samsung produktu reklāmai.

Šāda statistikas datu pārpilnā ievada galvenais mērķis bija parādīt kāda ir šobrīd aktuālā tirgus situācija mobilo telefonu jomā un plašāk izvērsu arī tirgus līdera Samsung situāciju. Galaxy S sērija līdz šim ir bijusi izteikti veiksmīga un neizskatās, ka Samsung plānotu apstāties pie sasniegtā. Tieši tāpēc tik ļoti tika kāpināta interese par gaidāmo Galaxy S sāgas turpinātāju Galaxy S III. Pēdējo mēnešu gaitā interese par šo produktu tika kurināta ar “nejauši” noplūdušiem ierīces ekrānšāviņiem vai fotogrāfijām un tas tikai norāda uz to cik lielu nozīmi Samsung piešķir šim produktam. Kulminācijas moments – Galaxy S III prezentācija 3. maijā, ko klātienē redzēja 2000 cilvēku un vēl neskaitāmas reizes vairāk cilvēku Interneta tiešraidē.

Galaxy S III prezentēšanas brīdim ir liela nozīme

Šo modeli mēs gaidījām jau kopš gada sākuma un jāatzīst, ka Samsung šoreiz ir ļoti labi notrāpījis ar telefona prezentācijas laika izvēli. Gada pašā sākumā Mobile World Congress laikā konkurenti atklāja savas kārtis izšaujot savus labākos produktus (Sony prezentēja Xperia sērijas telefonus, HTC pasaulei atrādīja One sērijas viedtālruņus un arī LG paziņoja par saviem 2012. gada telefoniem). Šobrīd situācija ir skaidra kā ūdens avotā un Samsung atrādot savu Galaxy S III konkurentus ir iedzinusi stūrī. Pavisam drīz un plaši tiks uzsākta jaunā Galaxy telefona tirdzniecība un konkurentiem vairs nav laika iespēt kaut kā patraucēt Samsung. Viss liecina par to, ka 2012. gada vasara aizritēs Galaxy S III zīmē un tikai ap rudeni varam sagaidīt pirmo reālo konkurentu nākamā iPhone formā. Bet arī tas ir tikai baumu līmenī.

Galaxy S III prezentācijas pasākums (3. maijs, Londona)

Patiesībā bija liels gods būt starp tiem dažiem Latvijas žurnālistiem un apmeklēt jaunā telefona globālās atklāšanas pasākumu Londonā, kas pulcēja ap 2000 mediju pārstāvjus un Samsung partnerus no visas pasaules. Lai arī Londona ir “tepat ap stūri”, tomēr pats to apmeklējis savā mūžā biju tikai vienu reizi un tas notika pirms vairāk nekā 15 gadiem. Atceros, ka toreiz patika London Dungeon muzeja apmeklējums un atmiņā arī palikusi mazā pavazāšanās pa centru (Tower Bridge, Parlamenta ēkas, Trafalgara laukums). Tad es apēdu kaut kādu šaubīgu saldējumu un Bekingemas pils apskate vairs nekādu prieku nesagādāja. Šoreiz gan mūsu grafiks bija tik saspringts, ka brīvs laiks pilsētas apskatei neatlika, bet zinu, ka šajā pilsētā uz kādu brīdi atgriezīšos kad būs noskrējis Olimpiādes trakums. Pavisam noteikti kādu nedēļu varētu tur nodzīvoties, apmeklēt dažu labu dubstep pasākumu un vienkārši paklīst apkārt.

Samsung pasākums norisinājās Earls Court izstāžu centrā, kas ir lielākais šāda tipa komplekss Londonas centrālajā daļā. Starp citu, Earls Court rajonā savulaik ir dzīvojuši tādi slaveni cilvēki kā princese Diāna, Fredijs Merkurijs un Alberts Hičkoks. Ap sešiem vakarā ieradāmies pasākuma norises vietā un pēc pāris kokteiļiem jau varējām virzīties uz prezentācijas telpu, kurā uz milzu ekrāna slīdēja jaunā telefona dizainu raksturojošie krāsu pilieni. Tuvākās aptuveni stundas laikā tikām iepazīstināti ar Galaxy S III galvenajām tehniskajām un funkciju īpašībām. Pēc uzrunām lielais ekrāns tika pacelts uz augšu un visi klātesošie varēja lauzties uz priekšu aptaustīt/sabildēt/nofilmēt pirms mirkļa viņiem un visai pasaulei prezentētos Galaxy S III telefonus.

Kāds ir Samsung Galaxy S III?

Augstākās raudzes tehniskie parametri 

Samsung Galaxy S III tēmē uz jaudīgākā un visādi citādi lieliskākā Android tālruņa titulu un tehniskajā ziņā to var uzskatīt par ļoti labi aprīkotu tālruni. Tam ir 4.8 collas liels Super AMOLED displejs ar izsķirtspēju 720 x 1280 pikseļi (306 ppi pikseļu blīvums). To sedz Corning Gorilla Glass 2, kas ir vēl plānāks un izturīgāks par priekšgājēju. Jāpiezīmē, ka Galaxy S III izmanto PenTile tipa displeju par ko Internetos daudzi rauc uzacis. Tomēr par spīti tam Galaxy S III ir viens no labākajiem displejiem, ko ir gadījies redzēt. Protams, ja izmērs nav šķērslis. Te gan vēlos norādīt, ka rokā telefons nešķiet nemaz tik traki milzīgs. Samsung inženieri ir labi pacentušies un rezultātā ierīce ir ļoti plāna un viegla, nieka 136.6 x 70.6 x 8.6 mm izmēros un 133 g svarā.

Ierīci darbina jaunais Samsung izstrādātais Exynos 4 Quad čipsets ar četru 32nm Cortex-A9 kodolu procesoru, kas darbojas ar takts frekvenci 1.4 GHz. Par grafiku atbild uzlabotais Mali-400MP grafiskais čips. Lai arī prezentācijā pieejamais Galaxy S III vēl nav fināla produkts, tas sintētiskajos benchmark rīkos ir pārāks par tiešo konkurentu HTC One X. Telefons ir aprīkots ar 1 GB operatīvo atmiņu un pircējiem būs izvēle starp 16, 32 vai 64 GB atmiņas modeļiem. Latvijā oficiāli pieejami visdrīzāk būs tikai 16 GB modeļi, lai gan situācija var mainīties atkarībā no pieprasījuma. Telefona atmiņu var papildināt vēl ar 64 GB izmantojot microSD atmiņas karti. Noteiktos reģionos (ASV, Japāna un Koreja) telefons būs pieejams LTE versijā. Galaxy S III izmanto microSIM kartiņu. Telefonam ir NFC atbalsts un tas atbalsta tādas datu pārraides tehnoloģijas kā Bluetooth 4.0, WiFi Direct, DLNA un Galaxy S III ir aprīkots ar MHL-atbalstošu micro-USB portu. Ierīci darbina 2100 mAh baterija.

Tajās dažās minūtēs, kurās sanāca paspēlēties ar Galaxy S III, secināju, ka telefons darbojas fiksi un nekādas lielas bremzes nenovēroju. Pilnīgi izskatās, ka līdz ar ICS Android telefoni beidzot paliks normāli lietojami un nebremzēs.

Telefonam ir 1.9 megapikseļu kamera ierīces priekšpusē un ar to var uzņemt gan attēlus, gan 720p kvalitātes video. Galvenā kamera izmanto 8 megapikseļu sensoru un spēj uzņemt 1080p HD video. Lai arī ar 8 megapikseļu kameru mūsdienās vairs nevienu nepārsteigsi, tomēr Samsung ir pietiekami labi piestrādājuši pie Galaxy S III kameras.

• Kamerai būtu jādarbojas labāk nepietiekama apgaismojuma apstākļos.
• Ir krietni uzlabots kameras darbības ātrums un tagad attēls tiek uzņemts zibenīgi ātri pēc pogas nospiešanas un parādījusies iespēja uzņemt vairākus attēlus pēc kārtas (Burst Shot). To papildina funkcija Best Photo, kas no fiksi uzņemto attēlu kaudzes automātiski izvēlas kvalitatīvāko attēlu. Esmu novērojis, ka līdz ar Android 4.0 arī citi telefonu ražotāji ir krietni uzlabojuši un paātrinājuši savas kameras un arī Samsung tas ir izdevies godam. Attēli tik tiešām tiek uzņemti ātri, tomēr es neiespēju pienācīgi notestēt to automātisko labākā attēla izvēlēšanās funkciju. Pieņemu, ka normālos apgaismojuma apstākļos tā varētu darboties tīri labi.
• Tagad arī filmēšanas brīdī var uzņemt attēlus.
• Face Zoom funkcija attēlos atpazīst cilvēku sejas un tas ļauj uzņemt labākas bildes – fokusā būs mūsu izvēlētie cilvēki. Face Slideshow un Group Tag seju atpazīšanu iznes jaunos augstumos un ļauj ātri apskatīt konkrētu cilvēku bildes, piemēram, fotogrāfijas, kurās figurē mūsu ģimenes locekļi (pirms tam gan viņi jāsagrupē).

Pilna tehniskā specifikācija:

Programmatūra: Android 4.0 (Ice Cream Sandwich)

Samsung Galaxy S III darbojas ar jaunāko Android 4.0 (Ice Cream Sandwich) versiju un izmanto TouchWiz grafisko saskarni, kas ar gadiem kļūst sakārtotāka un uz Galaxy S III vars nav tik besīgi koša un nejēdzīga kā tas bija agrāk. Tā kā ar tehniskajiem parametriem mūsdienās īpaši nepārsteigsi un neatšķirsies, tad šoreiz Samsung milzīgu uzsvaru liek uz dažādiem Android uzlabojumiem. Šoreiz to ir patiešām daudz un daļa no tiem pietiekami interesanti, lai aprakstītu mazliet plašāk.

• Smart Stay ir ļoti interesanta funkcija. Telefons ar priekšējo kameru vēro saimnieka acu kustības (izklausās baisi, vai ne?) un ja uz ilgāku brīdi savu skatienu no telefona novērsīsim, tas automātiski samazinās ekrāna apgaismojumu.
• Direct Call ļauj uzreiz uzzvanīt cilvēkam, kam rakstam SMS. Vienkārši paceļam telefonu pie auss un ierīce veiks zvanu mums vēlamajam adresātam. Tas reāli darbojas un noteikti dažkārt var noderēt.
• Smart Alert funkcija novibrē telefonu (un midžina ar gaismas diodi), kad paņemam to rokā un mūsu prombūtnes laikā ir iekrājies kāds neatbildēts zvans vai nelasīta ziņa.
• S Voice ir ļoooooooti līdzīgs Apple virtuālajam balss asistentam Siri. Darbojas arī tikpat līdzīgi un izsaucams pasakot “Hi, Galaxy”. Tagad ar balsi var ne tikai noskaidrot laika apstākļus, bet arī veikt citas funkcijas, piemēram, atvērt kameras aplikāciju un uzņemt attēlu, apklusināt modinātāju, pacelt vai noraidīt zvanus, kā arī kontrolēt mūzikas pleijeri vai nobloķēt telefona ekrānu. S Voice saprot angļu, itāļu, vācu, franču, spāņu un korejiešu valodu, bet ir vajadzīgs datu pieslēgums, jo komandas tiek analizētas mākonī. Neesmu īpašā starā, ka kārtējo reizi tiek brutāli nokopēts konkurenta darbs, bet prezentācijas laikā nebija iespējas normāli notestēt šo funkciju, kaut redzēju, ka daļu komandu telefons veiksmīgi saprot un izpilda.

• Social Tag telefonā esošajos attēlos atpazīst mūsu draugu sejas un sasaista tās ar viņu Facebook vai Google+ kontiem.
• S Beam ļauj fiksi sapārot divus Galaxy S III telefonus (pagaidām šī funkcija darbojas tikai starp Galaxy S III telefoniem), lai ātri nosūtītu datus. Sākotnēji savienojums tiek veikts izmantojot NFC tehnoloģiju, bet līdzko ierīces sapārotas un vēlamies nosūtīt lielāku failu, telefoni automātiski ieslēdz Wi-Fi savienojumu (Wi-Fi Direct) un spēj nosūtīt datus ar ātrumu līdz pat 300 Mbps.
• Ar AllShare Cast telefonu var caur Wi-Fi savienot ar TV, laptopu vai planšetdatoru, lai uz to ekrāniem (mirroring) attēlotu telefonā notiekošo.
• PopUp Play ir interesanta fiška, kad var uz mājas ekrāna iznest un sev vēlamā vietā novietot kādu telefonā esošu video un tas tur tiek atskaņots neatkarīgi no tā ko mēs daram. Tādējādi varam skatīties video un vienlaicīgi pārlūkot tīmekli vai rakstīt īsziņas draugiem. Redzēju kā tas darbojas dzīvē. Nezinu cik tas ir vajadzīgi, bet darbojas OK un nekas diži nebremzēja.

Samsung savus Galaxy S III (kā pierasts) apveltījis ar sauju savu servisu, piemēram, Music Store utt. un sadarbībā ar Dropbox piedāvā 50 GB vietu uz trīs gadiem.

Dizains un emocijas

Telefona dizains pagaidām raisa vienas vienīgas vilšanās sajūtas gan man, gan daudziem ļaudīm viscaur Interneta plašumos. Pie tik sahaipota produkta gribējās tomēr sagaidīt ko vairāk par kārtējo plastmasīgo nieciņu. Bet tā ir globāla Samsung “problēma”, vairums šīs kompānijas veidoto produktu ir izteikti plastmasīgi. Galaxy S III plastmasīguma ziņā vairāk atgādina Galaxy S nekā Galaxy S II, kura korpuss bija ar patīkami raupju tekstūru.

Zem displeja joprojām nav pazudusi fiziskā poga, taču tā ir kļuvusi šaurāka un mazāk pamanāma. Abās pusēs tai izvietoti sensoru taustiņi, kuru apgaismojums nodziest, kad neko nedaram ar telefonu.

Jaunais Galaxy būs pieejams divās krāsās – baltā (marble white) un tumši zilā (pebble blue). Personīgi man pie sirds vairāk iet tumši zilais variants, jo tam ir patīkams “zīmējums”. Samsung gan cenšas uzsvērt cik ļoti viņi tuvojas dabai veidojot šī telefona dizainu. Tam pat ir pielāgotas skaņas un ekrāntapetes. Pat mājas ekrāns simulē čamdīšanos pa ūdens virsmu. Ja plastmasas korpusi netraucē, tad Galaxy S III netraumēs. Telefons tiešām ir plāns un pat par spīti savam izmēram rokā guļ pietiekami ērti. Vienkārši skaidrs, ka dizaina un korpusa ziņā Galaxy S III nekādus pārsteigumus nesagādā un netur līdzi HTC One S metāliskajam vai One X polikarbonāta korpusiem. Un es nemaz nesāku runāt par dizaina ikonām no Apple.

Aksesuāri

Beidzot Samsung ir nolēmuši piedāvāt bagātīgu aksesuāru klāstu sākot no vienkāršākiem telefonu maciņiem un beidzot ar dažādām pārejām un pat bezvadu lādētāju. Tas gan izklausās feini un varētu būt ērti izmantojams ikdienā. Noliekam telefonu uz šāda lādētāja (tie būs arī dock veidā) un telefons pats uzlādējas.

Rezumē – Galaxy S III turpinās veiksmīgi aizsākto ceļu

Lai arī telefons tā uzreiz nespēj izraisīt “Oh un Ah” sajūtas, tomēr nevar noliegt faktu, ka tas tehniski ir viens no jaudīgākajiem un arī labākajiem 2012. gada Android viedtālruņiem. Tas vistiešākajā veidā parāda kāds šobrīd ir Android platformas maksimums un kādi ir tās plusi un mīnusi. Galaxy S III lieliski turpina līdz šim veiksmīgo Galaxy S sēriju un ja cilvēki kā traki pirka pirmos divus modeļus, tad es pieņemu, ka arī Galaxy S III tiks nopārdots milzu kvantumos. Jau tagad Galaxy S III iepriekšpasūtījuši 4x pircēju vairāk nekā Galaxy S II brīdi pirms tā tirdzniecības uzsākšanas. Pilnīgi izskatās, ka mums aug Android pasaules iPhone. Un patiesībā, ja cena nav būtiskākais un vēlamies iegādāties šobrīd (lasi, drīzumā) labāko pieejamo (Android) viedtālruni, tad būs grūti izdomāt iemeslu kāpēc neieteikt Galaxy S III. Protams, plašākas pārdomas būs pēc Galaxy S III testa, pagaidām sanācis vien tāds pirmo iespaidu apskats.

Bet kāds gan brīnums, jo galu galā, tam tikpat kā nav līdzvērtīgu konkurentu. No tiešajiem konkurentiem man īsti prātā nenāk nekas vairāk par HTC One X. Tādi telefoni kā Nokia Lumia 900, Sony Xperia S, Samsung Galaxy Nexus, manuprāt, ir pakāpi zemākas ierīces. Ar iPhone es īsti salīdzināt nevēlos. Apple ideoloģijas piekritējiem arī tehniski nekonkurētspējīgais iPhone 4 būs daudzreiz labāks par Galaxy S III (te gan lielākā daļa problēmas ir Android) un nākamo iPhone vēl jāsagaida – šausmīgi nemīlu ņemties ar baumošanu.

Izskatās, ka 2013. gadu Samsung iesāks ar vēl lielāku atrāvienu no pārējiem konkurentiem un mazāk veiksmīgiem ražotājiem dzīve kļūs tikai vēl sarežģītāka, lai neteiktu bezcerīgāka.

Pieejamība

Telefoni tirdzniecībā lielajos reģionos nonāks maija beigās un jūnijā tiem vajadzētu parādīties arī Latvijā. Nepiesaistīta Galaxy S III cena būs zem 500 Ls robežas.

Papildus atziņas

Lai arī šis nav mans pirmais tāda veida pasākums, tomēr šoreiz tā līdz kaulam guvu atziņu, ka turpmāk ir nopietnāk jāgatavojas šādiem braucieniem. Obligāti ir jāiepērk kāda sakarīga vietējā operatora SIM kartiņa ar “biezu” datu plānu, lai ir pilna neatkarība no pasākuma vietā esošā Wi-Fi, kas var nedarboties kā nākas un ļoti traucēt vēstīt par notiekošo. Tāpat ir pēdējais laiks piemeklēt un nopirkt papildus baterijas/uzlādētājus telefonam, lai tas ļoti aktīvā režīmā spēj nodarboties vismaz 20 stundas. Šādi pasākumi ir ļoti saspringti un nav brīva laika lādēt aparatūru. Tāpat ir pēdējais laiks nopirkt ļoti viegli un ilgspēlējošu portatīvo datoru (sliecos uz MacBook Air 13″), kas kalpotu kā pamata darba rīks. Esošais vecais melnais MacBook ir relatīvi liels/smags un ar švaku bateriju, lai šādā pasākumā varētu kaut ko jēdzīgu iesākt. Šoreiz mēģināju kompja vietā iztikt ar iPad un secināju, ka tas tomēr ir neērts aktīvam un nopietnam darbam. Ideālā gadījumā jāiegādājas un jāapgūst foto/video aparatūra.

Kad visi šie priekšnoteikumi ir izpildīti, tad var no visas sirds nodoties darbam pasākuma laikā. Laicīgi ievākt un apstrādāt materiālu, sagatavot rakstus un iespēt komunicēt ar lasītājiem. Protams, var uzskatīt, ka tas viss ir lieki, jo takš “lielie” svešzemju blogi to visu izdarīs ātrāk/kvalitatīvāk. Es gan uz to visu skatos mazliet savādāk un mani neinteresē ko citi dara. Man ir svarīgi spēt latviski pastāstīt par redzēto saviem lasītājiem un man ir tādas pašas iespējas kā “lielajiem” ja jau esam vienā pasākumā. Un blogerim ir pavisam cita darba specifika nekā klasiskam žurnālistam, kas var notusēt pasākumā un tad “kaut kad vēlāk” sagatavot par to rakstu. Interneta cilvēki 24/7 ir Tīmeklī un te svarīga ir zibenīga reakcija un atbildes uz jautājumiem uzreiz kā tie rodas.

Manos plānos ir atrisināt lielāko daļu šo tehnisko detaļu un jau nākamajos pasākumos (TechEd Europe 2012) nostrādāt cik vien labi spēju. Šie pasākumi galu galā ir saspringts, bet sasodīti interesants darbs nevis plezīra braucieni :)

P.S. Saldajā ēdienā kāds interesants pārdomu raksts krievu valodā par to, ka mobilo sakaru tirgus ir uz lūzuma robežas. Ražotāji ir ieciklējušies skrējienā pēc gigaherciem un gigabaitiem, kā arī smukāku ikonu zīmēšanā, bet ir pavisam attāli no reālām cilvēku vajadzībā. Steidzam palasīties un iekomentējam pašu pārdomas.

Krūtis? Koa? Viss kārtībā, šis joprojām ir tehnoloģiju blogera Kristapa blogs un es (diemžēl?) neesmu pārmeties no gadžetu testēšanas uz krūšu testēšanu. Tomēr vēlos izmantot iespēju un painformēt jūs par kādu, manuprāt, ļoti svarīgu iniciatīvu. Es iešu pārbaudīties kampaņa veidota ar domu vairot izpratni par krūts veselības jautājumie, konkrēti krūts vēzi un tā laicīgas diagnostikas iespējām. Noskaties zemāk izlikto video – tas uzskatāmi izskaidro situāciju un ceru, ka motivēs apzināt un aizvest pārbaudīties sev dārgās sievietes. Ir izveidota karte, kurā var atrast sev tuvākos pārbaudīšanās punktus. Paritini zemāk un kārtīgi izpēti kā pats vari pārbaudīt savas dāmas krūtis. Un noslēdzot šo manu uzsaukumu uz tehnoloģiskas nots, atgādināšu, ka populārais bildīšu sociālais tīkls Instagram (ko pavisam nesen par miljardu ASV dolāru nopirka Facebook) vairs neskaitās cool. Boobstagram, lūk, tas ir COOL! :)

Krūts vēzis var skart ikvienu no mums. Ar to var saslimt mūsu mammas, meitas, māsas, sievas, draudzenes, skolotājas… Tā ir visbiežākā onkoloģiskā saslimšana Latvijā un  biežākais nāves iemesls sievietēm līdz 60 gadu vecumam. Katru gadu mirst vairāk nekā 400 sievietes. Fakti ir skumji un pat šokējoši, tomēr daudz vairāk sieviešu ne vien izdzīvo, bet izveseļojas un turpina dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.

Avots: Es iešu pārbaudīties

Ja neizdodas izlasīt pamācību, šeit meklē lielāku infografika versiju

Marta sākumā Apple prezentēja sava populārā planšetdatora iPad jaunāko modeli, kas, lai arī pēc kārtas ir trešais iPad modelis, tomēr nosaukts vienkārši kā jaunais iPad. Vizuāli tas gandrīz neatšķiras no priekšgājēja, tomēr būtiskas izmaiņas ir piedzīvojis planšetdatora displejs – tam ir 4 reizes vairāk pikseļu nekā iPad 2, tādējādi visi objekti un teksts tiek attēlots daudz precīzāk un asāk. Ierīce arī tikusi pie jaudīgāka procesora, labākas kameras un ātrākas mobilās datu pārraides iespējām. Ņem gan vērā, ka ārpus ASV robežām 4G datu pārraide nedarbosies, būs jāiztiek ar šobrīd populāro 3G datu pārraides kategoriju. Savas pārdomas par jauno iPad es izklāstīju jau tā prezentācijas brīdī.

Pēc ilgām pārdomām es aizgājušajā ziemā iegādājos savu pirmo planšetdatoru un mana izvēle krita par labu Apple iPad 2. Tieši šo produktu izvēlējos vairāku apsvērumu vadīts. Man ir svarīgi, lai ikdienā izmantotie produkti ir kvalitatīvi nostrādāti un man ir svarīga labi attīstīta ekosistēma (programmatūra, servisi, iespējas). iPad ar uzviju izpilda abus punktus un savu izvēli līdz šim neesmu nožēlojis. Tieši otrādi, redzot kāda situācija šobrīd valda Android planšetdatoru tirgū, vēl jo vairāk priecājos, ka nopirku tieši iPad. Es šo ierīci izmantoju grāmatu un žurnālu lasīšanai, kā arī aktīvi darbojos sociālajos tīklos neatkarīgi no savas atrašanās vietas. Tiesa, esmu sapratis, ka pirkt vienkāršāko Wi-Fi versiju nebija tā labākā doma, jo, lai arī tā ir lētāka, tomēr ikdienā bieži vien ir slinkums no mobilā telefona radīt Interneta pieslēgumu bez kura planšetdatoram ir visai maz jēgas. Mans nākamais planšetdators pavisam noteikti būs aprīkots arī ar mobilās datu pārraides iespēju. iPad 2 displeja izšķirtspēja nepriecē, bet nedomāju, ka tikai tāpēc es ierīci nomainīšu uz jauno iPad. Lai gan pagaidām grūti spriest, jo jaunās paaudzes iPad vēl neesmu iespējis redzēt savām acīm. Kopumā es sevi neuzskatu par hardcore planšetdatoru lietotāju, bet ikdienas solī tas man lieti noder. Ja meklē kādu, kam planšetdators ir aizvietojis klasisko datoru, iepazīsties ar Lattelecom sociālo mediju kontu operatoru Andreju :) Iesaku arī palasīt Mika (onkulis.com) bloga ierakstu, kurā viņš stāsta par savu pieredzi ar iPad.

Protams, tieši laikā jautājums vai ir vērts nomainīt savu esošo iPad uz jauno un ko iesākt tiem, kas vēl ir sava pirmā planšetdatora meklējumos. Īsumā var teikt tā:

• ja jums NAV planšetes, iPad 3 neapšaubāmi ir labākā planšete pasaulē, kuru nopirkt;
• ja jums IR pirmais iPad modelis, ir vērts apsvērt iPad 3 iegādi;
• ja jums IR iPad 2 – ja vien jūs spējat pretoties Retina Display šarmam, var visai komfortabli gaidīt nākamo gadu;
• ja jums žēl naudas, bet planšeti vienalga gribas, ir piemērots brīdis iegādāties iPad 2. Var arī mazlietiņ lietotu.

Jauno iPad var iegādāties oficiālā Apple produkcijas izplatītāja Capital veikalos un zemāk var apskatīt jaunā iPad cenas. Par pāris latiem lētāki iPad meklējami iDeal veikalos. Te apskatāms saraksts ar tirdzniecības vietām, kur pieejami Apple produkti.

• 16GB WiFi             Ls 339
• 32GB WiFi             Ls 409
• 64GB WiFi             Ls 479
• 16GB WiFi+4G      Ls 427
• 32GB WiFi+4G      Ls 497
• 64GB WiFi+4G      Ls 567

Vai plāno iegādāties jauno iPad? Un visvairāk man interesē iPad 2 lietotāju viedoklis šajā jautājumā :)