Man palūdza painformēt par Eiropas Komisijas un platjoslas Interneta mērījumu kompānijas SamKnows kampaņu, kuras mērķis ir nodrošināt Eiropai uzticamus un precīzus statistikas datus par platjoslas veiktspēju Eiropā. Ņemot dalību šajā kampaņā, brīvprātīgie saņems īpaši izveidotu platjoslas mērierīci (SamKnows Whitebox), kas iespraužama izmantotajā modemā/maršrutētājā. Testēšanas periodā (2 gadi) ierīce sekos līdzi dažādiem tīkla parametriem un automātiski nosūtīs datus uz SamKnows, kur tie tiks apkopoti, apstrādāti un atskaišu formā ik mēnesi apskatāmi arī pašiem kampaņas dalībniekiem. Pētījuma rezultāti palīdzēs EK lemt par ātrgaitas platjoslas interneta infrastruktūrai nepieciešamajām investīcijām. Ja ir interese, dodies uz kampaņas mājaslapu un reģistrējies. Ak, jā, pirmie 2000 cilvēku, kas piereģistrēsies pētījumam, piedalīsies „iPad2” planšetdatora izlozē.

„2011. gadā realizējām projektu, kur pastiprināti uzraudzījām komercpraksi elektronisko sakaru pakalpojumu jomā, īpašu uzmanību pievēršot piedāvājumos minētajam pakalpojumu raksturojumam (piemēram, reklamētajam interneta ātrumam) kontekstā ar piedāvātajām cenām. Pārkāpumi galvenokārt bija saistīti ar pakalpojumu, cenu un akciju aprakstiem piedāvājumos. Izvēloties pakalpojuma sniedzēju, aicinām patērētājus pievērst uzmanību pakalpojuma raksturojumam, salīdzināt piedāvājumus, rūpīgi iepazīties ar līguma nosacījumiem un papildus informāciju, jo ne vienmēr tas, kas šķietami ir izdevīgāks, tāds ir. Arī tad, kad līgums jau noslēgts, jāatceras, ka pakalpojumam jāatbilst līgumā atrunātajam,” informē Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa.

“Ikvienam Eiropas Savienības iedzīvotājam vajadzētu būt iespējai lietot uzticamu un likumīgu internetu, bez slēptiem ierobežojumiem vai lēnāku nekā tiek solīts,” uzsver EK Digitālās programmas komisāre Nēlija Krusa. “Mums nepieciešams ievākt informāciju par faktisko platjoslas interneta kvalitāti nepastarpināti no Eiropas patērētājiem. Ar šiem datiem mēs varēsim objektīvi novērtēt situāciju, lai atbilstoši nodrošinātu atbalstu un investīcijas.”

Pētījumu veic pieredzējusī platjoslas interneta mērījumu firma „SamKnows”. Projekta mērķis ir ievākt precīzus datus par interneta pakalpojumu ātrumu un uzticamību Eiropas valstīs, un ar pētījuma rezultātiem varēs iepazīties gan Eiropas Komisija, gan arī interneta pakalpojumu sniedzēji un patērētāji. Lai sniegtu statistiski reprezentatīvu izlasi, pētījumam nepieciešami vairāk nekā 100,000 pētījuma dalībnieku visā Eiropā.

Atklāti runājot es diezgan piesardzīgi raugos uz šādu kampaņu. No vienas puses es saprotu, ka doma jau svētīga un laba – ir jāpēta kādas kvalitātes Interneta pakalpojumus nodrošina Interneta pakalpojumu sniedzēji, tomēr mani baida, ka man mājās stāvēs svešs aparāts, kas no mana Interneta savienojuma nokasītus datus milzu apjomos (tie ir gigabaiti datu mēnesī) uz savu galvu sūtīs prom kaut kādai svešai organizācijai. Respektīvi man būtu ļoti daudz jautājumu pirms šādu ierīci piekristu uzstādīt savās mājās. Uz daļu no šiem jautājumiem kampaņas mājaslapā ir arī atbildes un tās ir vērts palasīt.

Kas ir Whitebox?
SamKnows ir izstrādājis pielāgotu aparatūras ierīci, ko var vienkārši iespraust jau uzstādītajā maršrutētājā. Tā veic virkni ar pārbaudēm, ko izstrādājis SamKnows un apstiprinājušas valdības un akadēmijas visā pasaulē, kā vislabāko pārbaudes metodi platjoslas veiktspējas izmērīšanai. Ierīces iespraušanai nav nepieciešamas īpašas tehniskās iemaņas, un tā neapkopo nekādus citus datus, atskaitot datus par platjoslas veiktspēju.

Kāda ir šī projekta būtība?
Šī projekta mērķis ir izveidot platjoslas patērētāju kopienu Eiropā un pievienoties jau esošajām plašajām kopienām ASV un AK. Katrs no brīvprātīgajiem saņems SamKnows Whitebox, kas veiks interneta savienojuma veiktspējas pārbaudes. Brīvprātīgie varēs arī piekļūt SamKnows ziņošanas sistēmas apkopotajiem datiem. Cilvēki varēs pārbaudīt savus IPS, un kopienas datus izmantos Eiropas Komisija, lai noteiktu Eiropas ISP pašreizējo veiktspēju un identificētu gūtos panākumus un potenciālās problēmas.

Cik daudzi cilvēki ir nepieciešami?
Mēs vēlamies nosūtīt 10 000 Whitebox ierīces Eiropas iedzīvotājiem, kas pievienosies SamKnows platjoslas mērījumu kopienai.

Cik ilgi šis projekts notiks?
Šī projekts ilgs 2 gadus.

Kādus manus datus SamKnows apkopos?
SamKnows būs nepieciešams Jūsu vārds, adrese un e-pasta adrese, lai nosūtītu Whitebox un ievadītu Jūs kā mūsu sistēmas lietotāju. Šī informācija netiks kopīgota ar citām pusēm.

Vai varat redzēt manus pārlūkotos datus?
Mēs neapkopojam personīgos pārlūkošanas datus, kas tiek pārsūtīti caur ierīci. Whitebox pārbauda Jūsu platjoslas lietošanu, lai nolemtu, vai atcelt pārbaudes, piemēram, gadījumā, ja lejupielādējat kādu lielu failu, lai novērstu nepareizus testa rezultātus. Whitebox simulē pārlūkošanas veikšanu vienkāršās tīmekļa vietnēs, lai izveidotu drīzāk pārlūkošanas ātruma, nevis jūsu veiktās pārlūkošanas, metriku.

Cik droša ir ierīce? Vai tā ļauj jums piekļūt manam tīklam?
Pēc noklusējuma šī ierīce neatļauj attālo piekļuvi. Traucējummeklēšanas nolūkā mēs varam lūgt atļauju piekļūt ierīcei pa drošu SSH tuneli. Tas nenodrošinās mums piekļuvi Jūsu mājas datoriem.

Kas ir Whitebox ražotājs?
Whitebox ir TP-Link maršrutētājs, kas izmanto mūsu pielāgotu aparātprogrammatūru. Tas darbojas kā tilts, respektīvi, tas nenodrošina IP adresēšanu un šķērsos tīkla trafiku tieši caur tā portiem, neradot konfliktus un neradot nepieciešamību atkārtoti konfigurēt tīkla adresēšanu. SamKnows nodrošina programmatūru. Tiek izmantota GPL licencēta programmatūra: files.samknows.com/~gpl/.

Kādas pārbaudes veic SamKnows Whitebox?
Pašlaik SamKnows Whitebox veic šādas pārbaudes:

• vairākpavedienu HTTP lejupielādes ātruma pārbaude;
• vairākpavedienu HTTP bāzēta augšupielādes ātruma pārbaude;
• savienojuma pieejamība;
• trīce;
• latentums (gan ICMP, gan UDP);
• pakešu zudums (gan ICMP, gan UDP);
• DNS vaicājumu atrisināšanas laiks;
• DNS vaicājuma kļūmju biežums;
• tīmekļa lapas ielādes laiks;
• tīmekļa lapas ielādes kļūmju biežums;
• videostraumējuma veiktspēja.

Cik liela daļa no platjoslas tiek izmantota SamKnows pārbaužu laikā?
Whitebox pārbaužu grafika ietvaros tiks izmantoti aptuveni 3 GB lejupstraumes datu un 1 GB augšupstraumes datu mēnesī.

Kas notiks ar SamKnows Whitebox projekta beigās?
Projekta beigās varēsiet paturēt Whitebox savai personīgajai lietošanai.

Vai man būs jāatdod atpakaļ Whitebox ierīci, ja vēlēšos pārtraukt dalību projektā?
Jā. Ja vēlaties beigt dalību projektā, Jums būs jāatdod mums atpakaļ Whitebox ierīce.

Kādā veidā Whitebox ierīce ir savienota ar manu tīklu?
Whitebox ierīce ir jānovieto starp maršrutētāju un tīkla datoriem. Visas ar Ethernet kabeli pie maršrutētāja pievienotās ierīces tagad būs jāpievieno Whitebox ierīcei. Tādēļ SamKnows ierīce vienmēr atpazīst tīkla izmantošanu un nekad neveic testus laikā, kad Jums ir nepieciešama pilna platjosla.

Tā kā par WhiteBox ierīci tiek izmantots parasts TP-Link maršrutētājs, tad Internetos jau var atrast gudriniekus, kas no testa ierīces ir nonesuši speciāli pielāgoto OpenWRT programmatūru un uzlikuši kādu citu softu tādējādi padarot ierīci noderīgu saimniecībā, un, protams, izslēdzot sevi no testa. Ak, jā, Eiropas Komisija un SamKnows būs dusmīgi arīdzan. Kā ar tevi, vai tu labprātīgi mājās uz sava Interneta pieslēguma karinātu šādu datu savācēju? Varbūt es viens tāds tik paranoidāli noskaņots. Te gan ir vērts atsēsties un padomāt par to cik daudz datu par ikkatru mūsu soli dažādiem tīmekļa pakalpojumu sniedzējiem ir jau tagad.

Iesaku izlasīt:

• Iespēja piedalīties EXPO 2010
• lattelecom.tv – Lattelecom sāk testēt Interneta TV (ielūgumi)
• Eiropas pilsoņu debates

Vakar ienācās preses relīze no Nokia un tajā kompānija ziņo, ka vesels lērums Nokia telefonu saņem jaunāko operētājsistēmas versiju Nokia Belle. Jā, jūs nepārlasījāties, Symbian Belle tagad tiek dēvēta par Nokia Belle. Acīmredzot Nokia visiem spēkiem cenšas atkratīties no Symbian vārda izmantošanas, jo tas vairs nav īsti stilīgi un mūsdienīgam telefonam pieņemami. Tā ir patiešām laba ziņa, jo Nokia Belle ir ilgi gaidīts atjauninājums un tagad tas ir pieejams vairākiem diezgan svaigiem Nokia tālruņiem. Pagājušās vasaras beigās Nokia prezentēja trīs pirmos Nokia Belle telefonus (Nokia 603, Nokia 700, Nokia 701) un Nokia 701 biju apskatījis blogā – man šis telefons patika.

Nokia Symbian viedtālruņiem Nokia N8, Nokia E7, Nokia E6, Nokia X7, Nokia C6-01 un Nokia C7 ir pieejams programmatūras atjauninājums Nokia Belle. Atjauninājums minētajiem Nokia viedtālruņiem sniedz virkni uzlabojumu – gan jauna izskata tālruņa saskarni, gan arī ātrāku darbību un papildu funkcijas.

Nokia Belle piedāvā vēl vairāk personalizēšanas iespēju nekā līdz šim – tālrunim var uzstādīt līdz pat sešiem sākuma ekrāniem, kuros iespējams izvietot biežāk lietotās programmas un lietotnes, turklāt tiešsaistes sīkrīki veidoti ērtāk un plašāk pārskatāmi.

Jaunā un uzlabotā Nokia Belle saskarne iekļauj arī tādas jaunas funkcijas kā, piemēram, foto lietotnes ar HD kvalitātes video ierakstīšanu ar ātrumu 30 kadri sekundē un vizuāli uzlabotu interneta pārlūku, kas atbalsta augstas kvalitātes video satura pārlūkošanu. Arī tālruņa izvēlne ir ērtāk pārvaldāma, kā arī sākuma ekrānos ir pievienota jauna paziņojumu (notifications) josla. Nokia Belle iekļauj arī vairākas papildu Microsoft® lietotnes, piemēram, Lync un One Note, kas būs pieejamas bezmaksas lejupielādei drīzumā.

Nokia N8, Nokia E7, Nokia E6, Nokia X7, Nokia C6-01 un Nokia C7 viedtālruņiem jauno programmatūras versiju iespējams uzstādīt ar datora starpniecību, lietojot Nokia Suite programmas jaunāko versiju (3.3)

Nokia Belle tuvāko nedēļu laikā būs pieejama arī viedtālrunim Nokia 500.

Avots: Preses relīze

Iesaku izlasīt:

• Kā izskatīsies jaunā Symbian Belle? Pēc Android!
• Nokia N9 pieejams Latvijā
• APSKATS: Nokia 701 – viens no pirmajiem Symbian Belle telefoniem

Jau kādu nedēļu ik pa laikam aizdomājos par dažādu tehnoloģiju grandu reklāmas kampaņām un īpaši manu uzmanību ir piesaistījušas dažas konkrētas video reklāmas. Šoreiz nespēju tikt pāri Samsung un Microsoft pēdējiem veikumiem, jo man ir grūtības pašam sev noformulēt kāpēc man šķiet riebīgas šīs reklāmas. Tajās tiek diezgan tiešā un brutālā veidā apsmieti konkurējošus produktus lietojoši cilvēki un aptuveni ar to arī beidzas reklāmas video ideja. Samsung reklamējot savu Galaxy S II viedtālruni smejas par cilvēkiem, kas stāv rindā pēc iPhone un Microsoft smejas par Gmail lietotājiem.

Šāda “to citu” paņemšana uz zoba nav nekas jauns, tomēr tā pati “Hi, I’m a Mac” reklāmas video sērija bija daudz gaumīgāka un smaidu uzdzenoša. Tomēr šīs pēdējās Samsung un Microsoft reklāmas raisa pavisam pretējas emocijas. Kur ir problēma? Kāpēc viena apsmiešana mums patīk un cita liekas izteikti riebīga? Vai tas ir saistīts ar to kurā ierakumu pusē (lasi, kādus produktus lieto) atrodies? Man pavisam noteikti ir antiptātijas pret kompāniju, ja tā reklamē savus produktus izsmejot konkurentus un jo īpaši konkurentu produktu lietotājus (kas, smejies vai nē, ir pašu potenciālie klienti). Diez vai apvainots cilvēks ies pie uzņēmuma, kas viņu ir apvainojis. Noskaties šos reklāmas video un pasaki ko tu par tiem domā un kāpēc tā domā. Paldies!

Hi, I’m a Mac reklāma

Pārējās šīs Samsung reklāmas skaties šeit

Microsoft Office 365 vs Google GMail

Iesaku izlasīt:

• Microsoft Office 2010 lieliskā reklāma
• “Brīvs no reklāmām” – draugiem.lv paliek bezkaunīgi
• Kā darbojas Windows 8 [video]

Šorīt mani uzrunāja Pilseta24.lv portāla pārstāvis un palūdza atbildēt uz 13 jautājumiem par karjeru, mūsu valsti, cilvēkiem, dzīvi un laimi. Jautājumi interesanti un, lai arī pēc pirmā skata vienkārši, tomēr atbildes nemaz tik raiti man nerakstījās. Sapratu, ka man ne īsti patīk atbildēt uz “Nosauc n vislabākos/vissliktākos notikumus/produktus” tipa jautājumiem, jo ir pagrūti tā viennozīmīgi izdalīt kaut kādas lietas vai notikumus. Vienmēr ir dažādi skatu punkti, vienmēr ir plusi un mīnusi. Tomēr atbildes sagatavoju un šo mini interviju var lasīt pilseta24.lv portālā.

Kaut arī atbildes sagatavoju jau no rīta, par daļu no jautājumiem domāju visu dienu un vēlos arī bloga ierakstā piefiksēt atbildes. Pieņemu, ka pēc gadiem būs interesanti palasīt kādi man uzskati bija tālajā 2012. gadā un kā tie ir mainījušies laikam ritot uz priekšu un man vairojot savu dzīves pieredzi. Es priecāšos, ja pie šī raksta komentāros arī tu pamēģināsi atbildēt kaut uz daļu no šiem jautājumiem. Pat ja nevēlies atbildēt publiski, vismaz pie sevis vari padomāt par šīm tēmām.

1. Trīs svarīgākie notikumi Jūsu pārstāvētajā nozarē pēdējā laikā?

Man daudz būtiskākas šķiet tendences nevis konkrēti notikumi, tāpēc norādīšu trīs, manuprāt, nozīmīgākās tendences IT jomā.

Pirmkārt – pēdējā laikā ļoti aktivizējušies autortiesību aizstāvji un nepieredzētos apmēros cenšas izveidot rīkus un mehānismus, ar kuriem var atklāt un sodīt autortiesību pārkāpējus, jeb, vienkāršiem vārdiem runājot, tīmekļa pirātus. Runa ir par ASV virzītajiem likumprojektiem SOPA (Stop Online Piracy Act), PIPA (Protect IP Act) un Eiropā aktuālāko ACTA līgumu, kas, lai arī idejiski šķiet saprotami (pirātisms satura radītāju acīs ir problēma), tomēr realizācijā var apdraudēt Interneta darbību pašos tā pamatos, ierobežot cilvēktiesības un vairot cenzūru.

Otrkārt -  arvien populārākas kļūst elektroniskās grāmatas. Piemēram, grāmatu tirgotājs Amazon nu jau spēj notirgot vairāk elektroniskās kā papīra grāmatu versijas. Tas gan ir saprotams, jo elektroniski ir daudz ātrāk un vienkāršāk iegādāties grāmatas – tās burtiski pāris mirkļu laikā nonāk līdz mums un tās var ērti lasīt elektroniskajos e-lasītājos. Amazon arī labi iezīmē tendenci, ka par lētām naudām tiek tirgoti e-lasītāji, un pamatā uzņēmums pelna tirgojot caur tām saturu (grāmatas, žurnālus, mūziku un video saturu). Pavisam nesen kompānija Apple prezentēja jaunumus mācību materiālu jomā. Tagad uz Apple veidotajiem iPad planšetdatoriem skolnieki un studenti var izmantot interaktīvos mācību materiālus. Tādējādi grāmatas un mācību materiāli arvien vairāk no papīra formāta pāriet digitālā formātā.

Treškārt – arvien vairāk mūsu dzīvēs ieviešas dažādas mobilās tehnoloģijas, spēcīgi attīstās tādas mobilās platformas kā Android un Apple iOS. Viedtālruņi kļūst arvien pieejamāki un to modeļu dažādība dažkārt ir pat nomācoši liela. Viedtālruņu izplatība nodrošina iespēju aktīvāk izmantot dažādus Interneta servisus – sociālos tīklus, e-pasta servisus un izklaides lietotnes. Arvien vairāk dati tiek glabāti “mākoņos”, jau pēc dažiem gadiem lielākā daļa mūsu datu fiziski atradīsies dažādos mākoņservisos – tiem varēsim ērti piekļūt neatkarīgi no izmantotās ierīces tipa.

2. Kādi Jums ir lielākie izaicinājumi tuvākajā laikā?

Izaicinājumi pamatā saistīti ar manu izglītošanos. Tuvākajā laikā vēlos realizēt dažus sev uzstādītos mērķus akadēmiskās un profesionālās izglītošanās jomā.

3. Ko Jūs domājat par latviešu aizceļošanu uz ārzemēm?

Manuprāt, tā ir loģiska reakcija uz valstī pastāvošo situāciju. Nespēja šeit atrast darbu un tādējādi uzturēt ģimeni daudzus spiež doties laimes meklējumos uz citām zemēm. Tas mani neizbrīna un, atklāti sakot, man nav ko pārmest. Galu galā katrs pats savas laimes kalējs. Mani gan mazliet bažīgu dara, ka no Latvijas un neatgriešanos aizbrauc jaunieši, jo tieši uz viņu pleciem balstās Latvijas nākotne. Es uzskatu, ka ir jāizmanto iespējas iegūt izglītību un pieredzi ārzemēs, tomēr pēc tam gribētu šos jauniešus redzēt atpakaļ Latvijā. Tieši viņu pieredze, jaunības degsme un plašais redzeslauks būs svarīgs, lai Latvija augtu un attīstītos.

4. Nosauciet latvieti ar ko var lepoties visa Latvija?

Lai arī īpaši nesekoju sporta aktivitātēm, esmu patiesi priecīgs par ikviena mūsu sportista sasniegumiem pasaules mērogā. Mūsu sportistiem bieži vien tehniskais nodrošinājums nav tādā līmenī kā lielvalstīm, un tādējādi daudz vairāk ir atkarīgs no paša sportista fiziskās un emocionālās sagatavotības līmeņa. Vienmēr priecājos un lepojos par mūsu sportistu sasniegumiem – viņi ir patiesi varoņi!

5. Vieta, kur varat relaksēties un atjaunot spēkus?

Tā kā ikdienā apkārt ir daudz cilvēku un nemitīgs troksnis, tad pienāk brīdis, kad no tā visa gribas mazliet paiet nost un atpūsties klusumā. Klusumu var atrast ārpus lielpilsētas bruģa. Dažkārt pietiek aizbraukt pastaigāt gar jūru, bet pēc lielāka miera un klusuma devas dodos uz laukiem pie vecākiem. Parasti gan pāris dienas ir maksimums, ko spēju pavadīt mierā un klusumā, līdz atkal sirds sauc pēc pilsētas piedāvātajām aktivitātēm.

6. Labākais notikums Jūsu dzīvē pēdējā laikā?

Pēdējā laika spilgtākais notikums, kas atmiņā palicis, ir brauciens uz ASV. Vienmēr interesanti iepazīt svešas kultūras un redzēt kā cilvēki dzīvo un domā citviet.

7. Kāds ir Jūsu mīļākais ēdiens un dzēriens?

Neesmu īpaši izvēlīgs ēdienu un dzērienu ziņā, bet man garšo makaronu ēdieni. No dzērieniem pēdējā laikā esmu iecienījis mate tēju.

8. Kāda ir Jūsu labākā un sliktākā īpašība?

Pie labajām īpašībām noteikti vēlos pieminēt komunikāciju spējas – man patīk runāt ar cilvēkiem un uzskatu, ka protu ātri rast kopīgu valodu ar tiem. Pie sliktajām īpašībām varu pieminēt slinkumu – dažkārt vajag lielu gribasspēku, lai saņemtos paveikt kādu ne pārāk interesantu darbiņu.

9. Kas ir labākais, ko cilvēce ir ieviesusi?

Ir daudz labu lietu, ko cilvēce ir izveidojusi. Sākot no riteņa, elektrības un beidzot ar dažādiem tehnoloģiskiem risinājumiem, tomēr man šķiet, ka milzu nozīme ir Interneta tīkla izveidošanai. Tas ir ļoti būtiski mainījis pasauli, nodrošinot cilvēkiem iespēju sazināties savā starpā, apgūt jaunas lietas un darīt labu citiem.

10. Ja Jūs būtu Dievs, ko Jūs gribētu mainīt pasaulē?

Es labprāt piekoriģētu (samazinātu) cilvēku vēlmi pēc varas un naudas. Tā ir darījusi ļoti daudz slikta un tā sagraus šo pasauli. Kad tiktu nobremzēta šāda akla skriešana pēc naudas un varas, parūpētos par to, lai cilvēki vairāk cienītu viens otru.

11. Kas ir Jūsu elks? Kāpēc?

Man nav tādas personas, ko varētu nosaukt par elku. Tādas varbūt bija bērnībā. Tagad saprotu, ka nekas nenotiek tāpat vien un pie visa ir pamatīgi jāpiestrādā. Kad esi gana daudz strādājis, panākumi neizpaliks.

12. 10 ballu sistēmā – cik laimīgs Jūs pašlaik jūtaties?

Viss ir kārtībā, lieku 7 balles.

13. Jūsu novēlējums Latvijai.

Cieniet viens otru! Dariet labu, neprasot neko pretī, un turiet acis/ausis vaļā pēc jaunām zināšanām!

Iesaku izlasīt:

• Kad gribēšana lielāka par varēšanu
• Google Chromebook jau no 15. jūnija, vai tas mainīs pasauli?

Pavisam nesen blogā rakstīju par ASV virzītajiem un neviennozīmīgi vērtētajiem autortiesību aizsardzības likumprojektiem SOPA un PIPA. Šajās dienās Latvija parakstīja līdzīga līguma Eiropas versiju – ACTA. Interneta vidē par šo tēmu tagad notiek skaļas diskusijas, kas dažkārt pāraug klajās rupjībās. Tomēr nepamet sajūta, ka vairumam klaigātāju nav īsti lielas izpratnes par ACTA būtību un tamdēļ tādai klaigāšanai nav lielas jēgas. Juridiskās lietās gudrāki cilvēki norāda, ka nekas traks jau patiesībā tā uzreiz nenotiks.

Lai arī esmu pret Interneta darbības ierobežošanu, pagaidām tikai lasu viedokļus un veidoju savu nostāju ACTA jautājumā. Vēlos paziņot par LU rīkotu ACTA tēmai veltītu diskusiju. Ceru uztrāpīt tai sekot līdzi vismaz Interneta tiešraidē un aicinu pievienoties arī jūs – izmantosim iespēju uzzināt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem ACTA sakarā.

26. janvārī Latvijas valdība parakstīja ACTA līgumu, kas paredzēts autortiesību pārkāpumu novēršanai internetā. Tāds ir valdības galvenais arguments, parakstot šo līgumu.

2012. gada 1. februārī pulksten 16.30 Latvijas Universitātes Mazajā aulā (Raiņa bulvārī 19) LU Debašu klubs organizē publiskās debates. Debates plānotas, lai vispusīgi aplūkotu ACTA līguma iespējamās pozitīvās un negatīvās sekas, jo līdz šim par paredzamajām sekām ir maz informācijas.

Debates norisināsies britu parlamentāro debašu stilā. Atbilstoši šim debašu stilam, debatēs piedalās valdības un opozīcijas komandas, kurās tās ar argumentu palīdzību aizstāvēs vai noliegs nepieciešamību pievienoties ACTA līgumam.

Debates tiks arī translētas tiešraidē Latvijas Universitātes portālā.

Avots: Latvijas Universitāte

Iesaku izlasīt:

• Eiropas pilsoņu debates
• Latvija.lv – atrodi informāciju par valsts un pašvaldību pakalpojumiem
• Latvijas Universitāte studentiem un pasniedzējiem piedāvā veidot blogus

Pie mana ieraksta par Apple jaunumiem izglītības sfērā raisījās visnotaļ spraigas diskusijas un tika aizskarta arī interaktīvo tāfeļu tēma. Līdz šim es zināju, ka Latvijas skolās šādas tāfeles ir un bija aptuveni skaidrs arī to darbības veids. Tomēr bija ļoti daudz neskaidrību un vienam aktīvam komentētājam palūdzu uzrakstīt plašāk par šo tēmu. Lai jūs nebaida fakts, ka viņš Latvijā virza viena ražotāja veidotas tāfeles – raksts sagatavots objektīvi. Par sevi Valdis Linde saka tā: “Strādāju uzņēmumā “Baltijas Biroju Tehnoloģijas” par projektu vadītāju un viens no maniem galvenajiem uzdevumiem ir SMART produktu virzība Latvijas tirgū. Ārpus darba laika sekoju līdzi jaunumiem IT nozarē – dažreiz kaut ko par sev interesējošām tēmām piefiksēju blogā vlinde.lv. Tā nu ir sagadījies, ka man ir iespēja savas intereses apvienot ar darbu. Vēlos norādīt, ka šajā rakstā ir pausts mans personīgais viedoklis un tas nav saistīts ar uzņēmuma kopējo politiku un uzskatiem.”

Kristaps Skutelis (krizdabz)

Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā ar tehnoloģiju klātbūtni savā dzīvē saskaramies gandrīz katrā dzīves situācijā. Izņēmums, protams, nav arī mācību iestādes. Laiks, kad skolēni mācījās uzdoto mācību vielu tikai no grāmatām un no skolotāju stāstītā ir beidzies.

Pateicoties Eiropas Reģionālā attīstības fonda realizētajiem projektiem tuvākajā laikā katrā Latvijas skolā būs vismaz viena interaktīvā tāfele:

• 3.1.3.1. aktivitāte „Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana”
• 3.2.2.1.2. apakšaktivitāte “Izglītības iestāžu informatizācija”
• 3.1.3.3.1. apakšaktivitāte “Speciālās izglītības iestāžu infrastruktūras un aprīkojuma uzlabošana”
• 3.1.1.1. aktivitāte „Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai”

Ne mazāk interesants ir fakts, ka pārsvarā Latvijas rajonu skolas ir daudz labāk aprīkotas ar jaunajām tehnoloģijām nekā Rīgas skolas. Protams, ir arī Rīgas skolas, kurās interaktīvās tāfeles jau labu laiku ir ikdiena un neatņemama mācību procesa daļa. Daudzas skolas augstākminēto projektu ietvaros vai ar vietējo pašvaldību atbalstu jau ilgāku laiku savās skolās lieto interaktīvās tāfeles.

Izplatītākās interaktīvās tāfeles Latvijas skolās

Latvijas skolās visizplatītākās ir SMART Board (smarttech.com) un ActivBoard (prometheanworld.com) interaktīvās tāfeles. SMART Board interaktīvās tāfeles jau no pašiem pirmsākumiem ir saistījušās ar rokas pieskāriena vadību, tomēr šīs tāfeles var vadīt ne tikai ar rokas pieskārienu, bet jebkuru rīku. Ilgu laiku ActivBoard tāfeles izmantoja tikai vadību ar speciāli šim procesam paredzētiem rīkiem. Tomēr šobrīd ir pieejama jau atsevišķa ActivBoard interaktīvo tāfeļu sērija, kuru var kontrolēt gan ar rokas pieskārieniem, gan rīkiem. Līdz ar to šobrīd par galveno atšķirību vienai vai otrai tāfelei ir kļuvusi interaktīvās tāfeles programmatūra.

ActiveBoard interaktīvā tāfele

SMART Board interaktīvā tāfele

Interaktīvo tāfeļu programmatūra

Arī par programmatūras iespējām ir jāsaka, ka principā abu programmatūru pamata funkcionalitāte un iespējas ir ļoti līdzīgas, līdz ar to skolotājam būtu jāizvēlas to programmatūru, ar kuru viņam ir ērtāk un saprotamāk sagatavot un pasniegt interaktīvo saturu savās stundās.

Nedaudz atšķirīga ir interaktīvo tāfeļu ražotāju un izplatītāju filozofija par sagatavoto materiālu pieejamību. SMART Notebook programmatūrā sagatavotais materiāls gandrīz vienmēr ir pieejams bez maksas un to ir iespējams atvērt gandrīz jebkurā citā interaktīvo tāfeļu ražotāja programmatūrā. Visus pieejamos materiālus ir iespējams ērti rediģēt un pielāgot skolotāja un skolnieku vajadzībām. SMART Notebook tiek nodrošinātas plašas importa iespējas, kas dod iespēju strādāt ar jau iepriekš sagatavotiem materiāliem, kas ievērojami atvieglos skolotāja darbu ikdienā. Latvijas situācijā šis faktors ir ļoti nozīmīgs, jo bieži vien vienā skolā ir 2 – 3 dažādu ražotāju interaktīvās tāfeles.

Savukārt, ActivInspire programmatūrā sagatavotos materiālus ar faila plašinājumu *.flipchart ir iespējams atvērt tikai un vienīgi ar to pašu radīto programmatūru, kā arī bieži vien ir liegta iespēja materiālu rediģēt. Tas, protams, ierobežo skolotāju lietot šos materiālus uz citām interaktīvajām tāfelēm. Tomēr tai pat laikā tā ir lieliska priekšrocība izdevējam, kurš nevēlas, lai viņa materiāls tiktu pārveidots vai pārpublicēts.

ActiveInspire - programmatūra ActiveBoard interaktīvajām tāfelēm

SMART Notebook - programmatūra SMART Board interaktīvajām tāfelēm

SMART Board tāfeles Latvijā izplata – SIA Baltijas Biroju Tehnoloģijas (bbt.lv). Savukārt, ActivBoard interaktīvās tāfeles oficiālais izplatītājs ir SIA Lielvārds (lielvards.lv).

Materiāli interaktīvajām tāfelēm

Šobrīd Latvijā jau ir vairāki izdevēji, kas nodarbojas ar Latvijas Izglītības ministrijas standartiem atbilstošu interaktīvo mācību materiālu sagatavošanu. Viens no tiem ir Zvaigzne ABC, kas gatavo interaktīvos materiālus, kurus ir iespējams lietot uz jebkuras interaktīvās tāfeles. SIA Lielvārds arī izstrādā materiālus tieši priekš pašu izplatītajām ActivBoard tāfelēm. Viņu materiālu mīnuss noteikti ir tajā, ka tos iespējams atvērt tikai uz viņu izplatītajām ActivBoard tāfelēm un tikai ar ActiveInspire programmatūru. Par materiālu saturu gan neko komentēt nevarēšu. Tik zinu ka tas lielākoties ir piesaistīts viņu pašu izdotajām grāmatām. Tāpat brīvi pieejami ir par Eiropas naudu sagatavoti interaktīvie materiāli Dabas zinībām – dzm.lv. Tomēr pašlaik Latvijā vēl nav nodrošināta pietiekoši efektīva iespēja skolotājiem ar saviem resursiem apmainīties. Tādējādi, liela daļa skolotāju, kas strādā ar interaktīvajām tāfelēm, bieži gatavo savas interaktīvās prezentācijas, atbilstoši savam mācīšanas stilam.

iZvaigzne veidotie interkatīvie mācību materiāli

Interaktīvā tāfele ir labs rīks skolotājiem, ar kuru iespējams interesantākā, vienkāršākā un skolēniem saprotamākā veidā pasniegt mācību saturu. Principā visas mūsdienu tehnoloģijas, kuras iespējams izmantot izglītības vajadzībām, ir veidotas ar vienu domu – atvieglot mācību procesu gan skolotājam, gan skolēnam. Šo tehnoloģiju iesaistīšana mācību procesā ļauj skolēniem vairāk izprast pasniedzamo vielu, jo skolotāja stāstītais var tikt papildināts ar neskaitāmajiem piemēriem, tāpat jaunās tehnoloģijas un to piedāvātās iespējas ir labs veids, kā piesaistīt skolēnu uzmanību mācību vielai.

Šobrīd iespēju iepazīties ar interaktīvajām tāfelēm un to programmatūrām nodrošina gandrīz katrs interaktīvās tāfeles izplatītājs. Es noteikti ieteiktu skolotājiem izmantot šo iespēju, lai saprastu, kuras interaktīvās tāfeles sniegtās funkcijas un, galvenais – programmatūras saprotamība un viegla vadība ir skolotājam vispieņemamākā, jo šis nu būs rīks ar kuru vēl ilgu laiku skolotājam būs jāsadzīvo!

Cik maksā interaktīvās tāfeles?

Cenas manis pieminētajiem ražotājiem ir līdzīgas. Tāfeles komplekta (interaktīvā tāfele + projektors + uzstādīšanas darbi + apmacība) cena ir 2500 – 3500 LVL. Cena ir atkarīga arī no tāfeles izmēra un projektora. To ļoti ietekmē vai tiek izvēlēts DLP vai LCD projektors, vai projektors ir pie griestiem vai tas ir tuvās projekcijas projektors. Protams, tirgū ir pieejami arī lētāki risinājumi, bet tie nespēj konkurēt ar programmatūras nodrošinātajām iespējām un lietošanas ērtumu.

Kas mūs sagaida nākotnē?

Tāfeles jau tagad ir aprīkotas ar vairāku pieskārienu vadību, dodot iespēju vairākiem lietotājiem vienlaicīgi darboties pie šim tāfelēm.  Turpmākajos gados, manuprāt, vairāk tiks strādāts pie programmatūras – attīstot to iespējas. Pieļauju, ka populārāki varētu kļūt interaktīvie displeji vai interaktīvās tāfeles ar iebūvētajiem datoriem. Interaktīvās tāfeles nākotnē varētu līdzināties milzīgiem iPad planšetdatoriem.

Iesaku izlasīt:

• DISKUSIJA: “Vai interaktīvie mācību materiāli radīs apvērsumu izglītības sistēmā?”
• Sākas pieteikšanās Accenture ziemas programmēšanas skolām
• Samsung Latvijā prezentē interaktīvos Smart TV televizorus

Mēs dzīvojam pasaulē un laikā, kad Apple spēj ik dienas saražot un nopārdot vairāk iPhone viedtālruņus (402 tūkstoši) nekā pasaule spēj piedzemdēt bērnus (300 tūkstoši). Pat ja šie skaitļi ir mainīgi, tik un tā ir novērojama izteikta tendence. Apple pēdējos gados darbojas ļoti efektīvi un par to liecina vakar publiskotie divu pēdējo ceturkšņu finansu dati. Lasi Apple preses relīzi šeit un te arī video materiāls. Par šo notikumu raksta arī macrumors.com.

Kupertino bāzētā kompānija pēdējā pusgada laikā ir nopelnījusi 13 miljardus ASV dolāru, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā iepriekšējā periodā. Kompānija ir pārdevusi 5,2 miljonus Macintosh datoru (26% vairāk salīdzinot ar pagājušo gadu), 37,04 miljonus iPhone viedtālruņu (128% vairāk salīdzinot ar pagājušo gadu), 15,4 miljonus iPod mūzikas atskaņotāju (21% mazāk salīdzinot ar pagājušo gadu) un 15,43 miljonus iPad planšetdatoru (111% vairāk salīdzinot ar pagājušo gadu). Apple ir sasniegusi jaunus pārdošanas rekordus iPhone, iPad un Macintosh produktu kategorijās. Tāpat rekorda līmenī ir arī pēdējā perioda peļņas rādītāji.

Neesmu finansists un man grūti spriest par konkrētām šo skaitļu niansēm, tomēr kopumā var redzēt, ka Apple (priekš sava izvēlētā biznesa modeļa) ir sasodīti veiksmīga kompānija. Un tā ik mirkli izplešas piesaistot arvien jaunus pircējus. Tas nebūtu nekāds liels brīnums, ja Apple ražotu lētus produktus, bet ir tieši pretējais – Apple produkciju par lētu pavisam noteikti nevar nosaukt. Protams, visinteresantāk ir vērot tās nišas, kur Apple produkti ir izteikti līderi un kur konkurenti vai no ādas lien laukā, lai kaut mazliet spētu izkarot savu vietu zem Saules. Labs piemērs ir planšetdatoru kategorija, kur vairums cilvēku zinās iPad nevis kādu citu produktu. Konkurence ir ļoti laba lieta un prieks, ka Apple ir nospraudis tik augstus kvalitātes standartus, ka citiem ražotājiem ir jāiespringst, lai spētu lietotājiem piedāvāt simpātiskus produktus.

Kaut kad nesen lasīju par to, ka ASV prezidents Obama reiz Stīvam Džobsam pārmeta kāpēc Apple savus produktus ražo Ķīnā nevis ASV. Uz to Stīvs atbildēja vienkārši – ASV šobrīd nav iespējams tik ātri un kvalitatīvi saražot tik daudz produktu, lai spētu apmierināt augošo pieprasījumu pēc iProduktiem. Te tev nu bija ASV lielvara, kas nespēj savai kompānijai nodrošināt pietiekami daudz kvalificēta (un lēta) darbaspēka. Iesaku izlasīt plašo The New York Times rakstu par šo tēmu.

Interesanta informācija par Apple pēdējiem diviem ceturkšņiem:

• Pēdējo ceturkšņu peļņas rādītāji ir augstākie visā Apple vēsturē
• Arvien labāk tirgojas MacBook Pro un MacBook Air datori
• Notiek veiksmīga izplešanās Asia-Pasific reģionā
• 100 miljoni programmu lejuplādes Mac App Store veikalā
• Puse no visiem iPod atskaņotājiem ir iPod Touch (iPod aizņem >70% tirgus daļu)
• iTunes Store ir 20 miljonu dziesmu katalogs, 1,7 miljardu peļņa
• Royal Dutch Shell, Credit Suisse, Covidian, Nike, Facebook izmanto iPhone biznesa vidē
• 1,5 miljoni iPad tiek izmantoti izglītības iestādēs
• Pārdoti 315 miljoni iOS ierīču
• 85 miljoni pieteikušies iCloud servisiem
• App Store šobrīd pieejamas 550 000 lietotnes no kurām 170 000 ir iPad lietotnes
• Lietotņu izstrādātājiem izmaksāti 4 miljardi ASV dolāru
• Apple šobrīd ir 358 veikali visā pasaulē (ģenerē 17,1 miljonu peļņu)
• Veikalus apmeklējuši 110 miljoni cilvēku (pirms gada tie bija 76 miljoni)
• Apple ir 97,6 miljardi ASV dolāru uzkrājumi

Iesaku izlasīt:

• Amazon notirgo vairāk elektroniskās grāmatas nekā to papīra (hardcover) versijas
• LMT sāk pieņemt pieteikumus uz iPhone 4S
• Apple prezentē iPhone 4S, sajūsmas maz

Pieņemu, ka daļa no jums kaut reizi mūžā ir izmantojuši kādu no Internetā pieejamajiem failu apmaiņas servisiem. Gadās taču, ka vajag kaut kur “uzkačāt” failus, lai nodotu informāciju draugiem. Es nebrīnīšos, ja MegaUpload ir viens no šāda tipa servisiem, kas nāk prātā uzreiz. Tad nu ziņoju, ballīte ir beigusies un Mega impērijai tiesībsargi ir pielikuši treknu punktu skaidrojot, ka servisa veidotāji atbalsta pirātisku materiālu izvietošanu un īpaši neiespringst cīņā pret autortiesību pārkāpumiem.

ASV valdība, FIB un autortiesību sargsuņu divu gadu ilgušā kopīgā darba rezultātā vakar tika apstādināta failu apmaiņas servisa (impērijas) MegaUpload darbība, atņemti viņu 18 domēnvārdi, iesaldēti 60 bankas/Paypal konti, apturēti tūkstoši serveru, iesaldēti uzkrātie 50 miljonu dolāru aktīvi, arestēti vairāki servisa veidotāji, kas strādāja izkaisīti pa visu pasauli. Apsūdzētāji ziņo, ka šī rūpala autori kopš 2005. gada, kad MegaUpload tika nodibināts, nopelnījuši vairāk nekā 175 miljonus ASV dolāru un pamatā nauda nākusi nelikumīgi apgrozot ar autortiesībām aizsargātus materiālus. Gandrīz simts lappuses garais apsūdzības raksts brīvi izlasāms Internetā.

Šis pats apsūdzības raksts atklāj, ka servisa autori dzīvojuši patiešām karalisku dzīvi un paspējuši sapirkties šikus autiņus (Mercedes Benz, Maserati, Rolls Royce, Lamborghini), milzu TV, Harley Davidson un ūdensmotociklus. MegaUpload veidotāji sev algās gada laikā sapelnījuši miljoniem ASV dolāru. Impērija vairākos datu centros visā pasaulē uzturējusi milzu datu apjomus (>25 petabaitus) un atsevišķi serveri nodarbojušies ar YouTube video kopēšanu. MegaUpload darbinieku iekšējā sarakste atklāj, ka viņiem ir bijis plāns nokopēt pilnīgi visus YouTube atrodamos mūzikas video un ar tiem papildināt savu servisu.

Lai arī MegaUpload veidotāji regulāri raidīja signālus, ka rūpējas par autortiesībām, izņem ar tām aizsargātus darbus, tomēr iekšējā sarakste atklāj, ka tas viss ir bijis maldinošs priekškars un patiesībā tieši pirātiskas filmas/mūzika  ir tas, kas cilvēkus interesē un tāpēc pēc iespējas vairāk to nodrošinot saviem lietotājiem, var vairāk nopelnīt. Sevi autori mēdza dēvēt par mūsdienu pirātiem. Un tamdēļ nav nekādas brīnums, ka šādai organizācijai ir pieliks gals.

Interneta aktīvistu grupa Anonymous jau pieteikuši karu organizācijām, kas slēgušas MegaUpload un visas nakts garumā bombardējuši to mājaslapas padarot tās nepieejamas.

Nesen jau rakstīju par ASV virzītajiem SOPA/PIPA likumprojektiem, kas dažādām korporācijām un autortiesību aizstāvjiem ļaus daudz vienkāršāk un ātrāk tikt galā ar visiem, kas pārkāpj likumu. Ja man nav īsti žēl, ka tiek pievērti šādi servisi, kas brutāli dzīvo no pirātisku materiālu stumdīšanas pa Internetu, tad man būs daudz lielākas pretenzijas, kad virzītā likumdošana spiedīs maniem ikdienā izmantotajiem servisiem cenzēt savus lietotājus. Bet tad atkal, ne visi šajā pasaulē ir vienlīdzīgi un kamēr MegaUpload ar skaļu blīkšķi aizver ciet, Google uzturētajā YouTube videoservisā joprojām ir pilns mūzikas klipu un filmu. Acīmredzot, sava nauda un vara ir jāprot pielietot, lai biznesu noturētu virs ūdens un Google tas pagaidām izdodas labāk par tādiem pozeriem kā MegaUpload. Un kas tagad notiks ar, piemēram, DropBox, Rapidshare u.c. servisiem, kur lietotāji izvieto savus datus?

Iesaku izlasīt:

• Converse sponsorē Latvijas populārāko podkāstu – JoCast
• Grooveshark – klausies mūziku Internetā bez maksas
• Diskusija: Pilsonis internetā – vai līdzdalībai internetā ir reāla ietekme? [12.09.2011]

Šodien Apple ir paziņojuši par vairākiem jauniem produktiem, kas paredzēti izglītības iestādēm un to dalībniekiem (studentiem, pasniedzējiem). Tu vari doties uz Apple in Education tīmekļa vietni un izlasīt visu par prezentētajiem jaunumiem. Vari arī noskatīties visu aptuveni stundu garo prezentācijas video.

Ja nemaldos, tad pirms kāda laika Stīva Džobsa biogrāfijā es lasīju par to, ka Stīvs ar Apple ir ieplānojis mainīt telekomunikāciju pasauli. To viņš paveica ar iPhone. Bija vēl dažas citas jomas, kas Stīva prāt ir nepietiekami kvalitatīvi apstrādātas un kurās ir vieta lieliskiem Apple produktiem un servisiem. Piemēram, mūzika. iTunes ir ļoti būtiski ietekmējis visas pasaules mūzikas biznesu. Atceros, ka Stīvam bija vēlme mainīt arī izglītības procesus un šodien mēs redzam produktus, kas realizē viņa sapņus arī šajā jomā.

Vakar es apmeklēju apgāda Zvaigzne ABC veidotā interaktīvā mācību materiāla prezentācijas pasākumu un redzēju, ka arī Latvijā sāk kustēties ledus šajā jomā. Sāk parādīties līdzīgi produkti un lēnā garā izglītojas skolotāji un skolniekiem rodas iespējas apgūt mācību vielu daudz interaktīvākā veidā. Man savā ziņā ir skaudība par tiem bērniem, kas skolā sāks iet pēc gadiem 5-10, viņiem mācības būs pavisam citādas nekā tās bija manos skolas gados, kad vienīgie materiāli bija apšmulētas grāmatas. Es saskatu, ka interaktīvie mācību materiāli kļūs tikai populārāki kā bērnu/studentu, tā arī pieaugušo apmācības procesā. Tas man šķiet loģisks attīstības solis, kad mācību procesā tiks iestrādātas mūsdienīgas tehnoloģijas. Bērni vairs nav tie, kas bija pirms 10 gadiem un viņi ir pelnījuši mūsdienīgas apmācības metodes.

Un man patiešām patīk kā Apple ir izveidojusi savus produktus. Lai arī Apple šobrīd nav vienīgie, kas piedāvā digitālus mācību materiālus (ir vēl arī, piemēram, Kno), tomēr ābolkompānijas veidotie produkti man šķiet vienkārši uztverami un tie darbojas intuitīvi. Protams, kārtējo reizi žēl, ka Latvija ir tāda bedre, kur parasti datori ir diezgan liela eksotika, kur nu vēl Apple produkti. Un neizskatās, ka lieliskie un kvalitatīvi nostrādātie Apple produkti masveidā ienāks Latvijā pirms šo zemi būs pārpludinājuši šaubīgas kvalitātes Android planšetdatori uz kuriem arī jau pavisam drīz noteikti parādīsies savi interaktīvo mācību materiālu risinājumi.

iBooks 2 – mācies moderni

Kompānija ir atjaunojuši savu e-grāmatu lasīšanas programmu iBooks un pievienojuši tai jaunu sadaļu – Textbooks, kas mums varētu būt saprotama kā Mācību grāmatas. Tagad uz iPad caur iBooks ir iespējams piekļūt modernām mācību grāmatām, kuras ir sagatavojušas pasaulē populāras mācību materiālu izdevniecības. Grāmatas vairs nav pliks teksts, tajās ir animācijas, video, pārbaudes darbi – tās ir patiešām interaktīvs mācību materiāls. Skolnieki un studenti var ērti meklēt sev vajadzīgo informāciju, veikt piezīmes, kā arī pārdomāti atkārtot apgūto vielu. Iedomājamies, ka tagad vairs uz skolu nebūs jāstiepj pilna skolas soma ar neērtām papīra grāmatām – visu vajadzīgo varēs apgūt no planšetdatora. Mācību materiāliem vienmēr jābūt aktuāliem un nopirkta papīra grāmata aktuālāka vairs nepaliks kamēr digitālus materiālus var nemitīgi pielabot un papildināt. Bez tam Apple nodrošinājis, ka mācību grāmatas nemaksās vairāk par $15. iBooks jaunākā versija jau pieejama App Store un nemaksā neko.

Atjaunoju iBooks un pats apskatījos kā mācību grāmatas izskatās dabā. Jāatzīst, ka viss darbojas patiešām patīkami, ir saprotami un materiāli ieturēti patiesi gaumīgā Apple stilā. Uzreiz redzu, ka bērniem šādi materiāli var radīt vēlmi mācīties un apgūt jaunas lietas.

Noskaties iBooks 2 video un te iepazīsties ar iPhone un iPod paredzētajām mācību lietotnēm.

iBooks Author – veido mācību materiālus

Viena lieta ir mācīties no citu sagatavotiem mācību materiāliem, pavisam cita – tos veidot. Apple ir parūpējušies par abām pusēm un pasniedzējiem bez maksas piedāvā iBooks Author rīku (lejuplādē to no Mac App Store) ar ko var veidot modernus mācību materiālus un publicēt tos iBooks mācību materiālu sadaļā.

iBooks Author ir patiešām vienkāršs redaktors, kas ļauj veidot mācību materiālus, kas sastāv no teksta un dažādiem multimediju elementiem – video, animācijas, jautājumu bloki utt. Apple ir sagatavojuši vairākus šablonus, lai pasniedzējiem nav jādomā par vizuālo noformējumu. Izveidotos materiālus uzreiz var apskatīties un notestēt kā tie darbosies uz skolnieku planšetdatoriem.

Noskaties iBooks Author video.

iTunes U – veseli studiju kursi vienuviet

Apple ir pilnveidojuši iTunes U sadaļu, kas jau kopš 2007. gada apkopo dažādus bezmaksas mācību materiālus – lekciju video, podkāstus, prezentācijas. Tagad bez maksas ir pieejama iTunes U lietotne, kas ļauj šiem kursiem piekļūt no iPhone, iPod Touch un iPad ierīcēm. Servisā ir pieejami mācību materiāli no daudzām mācību institūcijām, arī no leģendārajām  Stanford, Yale, Oxford, un UC Berkeley universitātēm. iTunes U varam arī paši veidot un publicēt pilnīgus lekciju kursus par kādu mums zināmu tēmu.

Iesaku izlasīt:

• Apple iTunes Store jau 500 000 lietotnes [infografiks]
• DISKUSIJA: “Vai interaktīvie mācību materiāli radīs apvērsumu izglītības sistēmā?”
• Konference: “Apple risinājumi biznesam – mīti un realitāte”

Jā, jūs neesat pārklausījušies – uz Stīva un viņa komandas kaislīgās mīlas augļa iPad ir iespējams darbināt Windows 7. OK, darbināt varbūt nav precīzākais apzīmējums, drīzāk uz šīs ierīces ir iespējams izmantot Windows 7 un tai paredzētus produktus. Tev priekšā ir vecais labais iPad un no ekrāna pretī raugās vēl vecākais un pierastais Windows 7. Tu vari darboties ar Microsoft Office programmām tāpat kā uz pierasti parasta PC datora. OnLive serviss nodrošina arī PC spēļu darbināšanu.

OnLive Desktop serviss ir cēlies no OnLive spēļu straumēšanas servisa (lasi par to vairāk Wikipedia rakstā) un nodrošina iespēju piekļūt Windows no dažādām ierīcēm un tā vienkāršoti runājot mēs caur Internetu slēdzamies klāt kaut kur tālumā darbinātu virtualizētu Windows produktu sesijām. Šāda attālināta Microsoft produktu lietošana nav nekas jauns, tomēr izskatās, ka beidzot tehnoloģijas ir attīstījušās tik tālu, ka tās ļauj piedāvāt šādus produktus arī parastiem mājas lietotājiem, kam nav ne mazākās sajēgas par to kā reāli tas darbojas. Un nevajag arī. Tipiski iPad lietotāji diez vai vispār būs spējīgi izprast šo brīnišķīgo tehnoloģiju darbības nianses :) Bet te arī viss ir pārdomāts, izveidojam lietotāja kontu, uzstādam lietotni un piesakāmies tajā ar OnLive kontu. Tālāk tehnoloģijas pašas visu izdarīs lietotāja vietā un pēc mirkļa mūsu priekšā būs Windows 7. Visu labāk vienmēr spēj izskaidrot video:

Tiek piedāvāti vairāki pakalpojuma plāni un OnLive Desktop ir iespējams izmantot arī bez maksas. Šajā plānā ir pieejami 2 GB drošas diska vietas mākoņos (datu glabāšanai My Documents mapē), kā arī Microsoft Office ietilpstošās Word, Excel un Powerpoint programmas – varēsim apskatīt un veidot ofisa dokumentus. Paši gan nevarēsim uzstādīt citas programmas, bet to var izdarīt izvēloties citu pakalpojuma plānu un maksājot ikmēneša abonēšanas maksu. Te lasi vairāk par OnLive Desktop servisa plāniem.

Ir labi, ka ir radīta šāda iespēja Windows darbināt uz produktiem, kurus cilvēki izmanto, bet kas iepriekš nekā nebija iedomājami ar Windows. Šādā formā Windows var iedabūt veselā lērumā iepriekš neapgūtu ierīču (plānā ir Android ierīces, Mac un PC datori, kā arī speciāli MicroConsole plānie klienti un gudrāki TV). Tādējādi daudziem cilvēkiem tik pierastos Windows logus ir iespējams aiznest līdz lietotājiem, kas ir tikuši tālāk par parasti pierasto PC kasti. Īpaši noderīgi tas būs cilvēkiem, kas ne mirkli nespēj bez Microsoft Office rīkiem. Saprotams, ka pagaidām šāds serviss nespēs radīt tādu lietojamības pakāpi kā gadījumā, kad Windows uzstādīts uz datora, tomēr tas jau tagad darbojas pietiekami labi, lai varētu izmantot kā pakalpojumu vairāk vai mazāk regulāri. Te lielu lomu spēlē tas, ka ir vairāki servisa plāni sākot ar bezmaksas lietošanas iespēju.

Windows 7 uz iPad – tik vienkārši kā 1-2-3

1) Dodamies uz OnLive Desktop servisa mājaslapu un par velti izveidojam lietotāja kontu: desktop.onlive.com/go/signup. Sagaidam reģistrācijas apstiprinājuma e-pastu un apstiprinam to.

2) Ja mums ir iPad vai iPad 2 un vismaz 1 Mbps Interneta pieslēgums (Microsoft rekomendē 1.5 – 2 Mbps) dodamies uz Apple App Store (US) un lejuplādējam OnLive Desktop lietotni: itunes.com/app/OnliveDesktop.

3) Pagaidām kādu laiku (man dažas pirmās dienas neizdevās pieslēgties šim pakalpojumam) un palaižam OnLive lietotni uz sava planšetdatora. Ievadam pirmajā punktā izveidotā servisa lietotāja datus un lietojam Windows 7 uz mūsu iPad.

Es pats pirms nedēļas padzirdēju par šo servisu, un, lai arī principā tas nav pieejams Latvijā, nolēmu pamēģināt to palaist. Piereģistrēju OnLive Desktop kontu, sagaidīju un apstiprināju reģistrācijas e-pastu. Štatu App Storē tiku pie OnLive Desktop iPad lietotnes un dažas pirmās dienas neizdevās pieslēgties līdz pašai Windows sesijai. Pieņemu, ka pagaidām tas viss ir testa stadijā un pieprasījums lielāks par spēju izveidot attiecīgās virtuālās mašīnas un sesijas.

Tomēr šodien beidzot tiku klāt un mazliet pabakstījos. Interesanti redzēt Windows logus uz iPad, bet kopumā viss darbojas tīri labi. Vietām var just, ka bilde nespēj laicīgi atstraumēties un tad viss ir izplūdis (skaties pēdējo raksta bildi), tomēr kopumā pie laba Interneta pieslēguma viss darbojas kā nākas. Varu apskatīt un veidot Microsoft Office dokumentus un izmantot piedāvāto diska vietu mākoņservisā, kurai, cik pieņemu var vai varēs piekļūt vēlāk arī no datora. Tad jau rezultātā sanāk tīri seksīgs risinājums. Un patīkami, ka standarta iespējas var lietot pavisam bez maksas. Atliek vien sagaidīt Android lietotni, jo uz šīs platformas planšetdatoriem tikpat kā nav sakarīgu teksta/tabulu redaktoru.

Tā kā OnLive pamatā nodarbojas ar spēļu nodrošināšanu šādās sesijās, tad mūsu kontā ir pieejamas pāris spēlītes, tomēr te laikam ir vajadzīgs pavisam brangs Interneta pieslēgums, lai varētu spēlēt spēles pavisam bez aizturēm un pienācīgā kvalitātē. Nopietnām spēlēm pagaidām laikam šāds risinājums vēl neder, bet visādām bumbiņu stumdīšanas spēlītēm būs tieši laikā.

Iesaku izlasīt:

• Microsoft Apps drīzumā uz Symbian ierīcēm
• Microsoft prezentē mobilo ierīču platformu Windows Phone 7 (+ 9 telefonus)
• Windows Vista SP1 un Windows Server 2008 palaisti ražošanā