No grafika tik tiešām redzam, ka aprīlī Zviedrijā piedzīvots būtisks Interneta trafika apjoma kritums un tas tikai norāda uz to, ka likums darbojas un cilvēki baidās. Tomēr visai drīz bailes nozudušas un ir atsācies trafika pieaugums, kas tikai norāda uz to, ka zviedri turpina zagt pirātiskus materiālus ne mazāk kā iepriekš. Interesanti, ka pat pirmajās 24 stundās pēc likuma pieņemšanas populārajam torrent trekerim The Pirate Bay bija pieslēgušies 384,657 zviedri, kas ir gandrīz 5% no nācijas kopējā [...]]]>

Šī gada 1. aprīlī Zviedrijā spēkā stājās Intellectual Property Rights Enforcement Directive (IPRED), kas deva tiesības autortiesību turētājiem iegūt to personu datus, kas tiek turēti aizdomās par Interneta pirātismu, lai pēc tam tos nodotu varasiestādēm izskatīšanai un sodu uzlikšanai. Pēc likuma pieņemšanas Zviedrija uzreiz piedzīvoja 30% kritumu Interneta trafika apjoma ziņā, kas ir saprotams, jo tieši failu apmaiņas servisi ģenerē vislielāko trafiku. Tas ir ļoti uzskatāmi redzams Netnod Internet Exchange publiskotajā grafikā.

No grafika tik tiešām redzam, ka aprīlī Zviedrijā piedzīvots būtisks Interneta trafika apjoma kritums un tas tikai norāda uz to, ka likums darbojas un cilvēki baidās. Tomēr visai drīz bailes nozudušas un ir atsācies trafika pieaugums, kas tikai norāda uz to, ka zviedri turpina zagt pirātiskus materiālus ne mazāk kā iepriekš. Interesanti, ka pat pirmajās 24 stundās pēc likuma pieņemšanas populārajam torrent trekerim The Pirate Bay bija pieslēgušies 384,657 zviedri, kas ir gandrīz 5% no nācijas kopējā iedzīvotāju skaita un tas ir milzīgs skaits pirātu.

Šādu likumu pieņemšana ne vien rada problēmas “parastajiem” Interneta lietotājiem, bet arī rada milzīgas peļņas iespējas tiem, kas pratīs izveidot vienkāršas un lētas tehnoloģijas kā slēpt savas darbības Tīmeklī. Zviedru pētnieki ir izskaitījuši, ka šobrīd Zviedrijā savas darbības Internetā slēpj jau 6-7 procenti Interneta lietotāju (kas ir vairāk kā pusmiljons lietotāju) un turpmāk šie skaitļi tikai pieaugs.

Kā ir ar Latviju, vai ir publiski pieejama informācija par to kādi Interneta datu apjomi ik dienas/mēnešus/gadus ienāk/izplūst no valsts?

Iesaku palasīt:

1. Blatforma Music: šovs turpinās!!!
2. Izmanto.lv - atlaižu kuponi Internetā
3. Vēlies pirkt rotaļlietas internetā? Rotallietas.lv

FireFox pārlūka ietekme uz internetu šajos piecos gados ir bijusi krietni lielāka kā daudzi to [...]]]> Šonedēļ Mozilla Firefox svin pārlūka piecu gadu jubileju. FireFox komanda par godu savai jubilejai ir izveidojusi īpašu jubilejas tīmekļa lapu, kur apmeklētāji var iepazīties ar īsu multfilmu par FireFox, apskatīt FireFox piedāvājumus kā svinēt viņu dzimšanas dienu. FireFox jubilejas sauklis ir „Light The World” (Izgaismo pasauli!), viņi aicina savus fanus veidot dažādas projekcijas, spēlēties ar gaismu tā, lai tiktu iekļauts FireFox logo. Piemēram - ballītē ar projektoru vienkārši palaist FireFox logo uz sienas vai izveidot trafaretu, ar kura palīdzību projicēt uz sienām FireFox simboliku. Pēcāk šīs darbības iespējams publicēt turpat FireFox jubilejas mājaslapā un attiecīgi - svinēt kopā ar visu pārējo pasauli. FireFox ir izsludinājis arī plakātu konkursu par godu savai jubilejai. Cilvēki tiek aicināti iesūtīt savas vizuālās interpretācijas par pārlūka svētkiem. Apskatīt pagaidām labākos darbus un iegūt vairāk informācijas ir iespējams šajā lapā.

FireFox pārlūka ietekme uz internetu šajos piecos gados ir bijusi krietni lielāka kā daudzi to iedomājas. Tieši FireFox padarīja daudzas funkcijas par cilvēku ikdienu, bez kā šobrīd būtu grūti iedomāties interneta lietošanu. Cilnes. Meklētājs, kas integrēts pārlūkā. Lejupielāžu menedžeris, kas vienuviet parāda visas veiktās ielādes. Dizaina maiņas iespēja. Papildinājumi, kas rada teju bezgalīgas pielāgošanas iespējas. Paroļu saglabāšanas funkcija. Pat slavenā, oranžā RSS ikona tika radīta tieši FireFox pārlūkam. Tāpat FireFox ir ļoti būtiski uzlabojis drošības līmeni pārlūkos.Interesanti arī, ka YouTube pie kura mēs tik ļoti esam pieraduši, radās vēl nesenāk kā FireFox, tādejādi abu attīstība ir gājusi roku rokā. Kad FireFox bija tikko parādījies, internetā visbiežāk video tika attēloti lietojot QuickTime, Windows Media vai Real Player. Būtu grūti tādu situāciju iedomāties šobrīd. Mozilla pati ir publicējusi visai garu un detalizētu rakstu, kurā atskatās uz piecos gados padarīto, iezīmē svarīgākos attīstības posmus, kā arī nedaudz ļauj ieskatīties savos nākotnes plānos.

FireFox tuvākajā nākotnē plāno attīstīt savu mobilo pārlūku. Šobrīd tas beta versijā darbojas tikai uz Nokia N800/N810/N900 mobilajām ierīcēm, bet nākotnē atbalstīto modeļu skaits, protams, paplašināsies. Jau drīzumā gaidāmas versijas gan priekš Symbian, gan Android mobilo telefonu operētājsistēmām. Tāpat - FireFox paredz lielas izmaiņas pārlūku video jomā - parādīsies uz HTML-5 bāzēti video, atvērtie video kodeki u.c.

Saistībā ar nozīmīgiem notikumiem šajos piecos FireFox pastāvēšanas gados nevar nepieminēt arī FireFox Download Day pagājušā gada jūlijā, kad FireFox 3 tika lejupielādēts vairāk kā 8 miljonus reižu 24 stundu laikā. Līdz ar to FireFox uzstādīja pasaules rekordu un kārtējo reizi parādīja sevi kā ļoti nozīmīgu spēlētāju interneta vidē. Bet, ja skatamies kopējo statistiku par pieciem gadiem - FireFox ir ticis lejupielādēts vairāk kā miljardu reižu.

Viena no spēcīgākajām FireFox iezīmēm ir ļoti lojāla un produktu mīloša lietotāju auditorija. Tieši daudzie papildinājumi un uzlabojumi, kas balstīti uz lietotāju atsauksmēm un vēlmēm, ir padarījuši FireFox par to, kas tas ir šobrīd. Grūti iedomāties, kāds internets šajos piecos gados būtu izveidojies bez FireFox eksistences, katrā ziņā- tas būtu pavisam citādāks. Pats būtiskākais, ko FireFox ir izdevies panākt drīzāk ir nevis kādas konkrētas jaunas funkcijas ieviešana, bet gan vispārējās latiņas celšana. Ar katru jaunu uzlabojumu, FireFox piespiež arī konkurentus attīstīties. Tieši tāpēc mums jāsaka viņiem paldies - pat, ja ikdienā nelietojam FireFox.

Iesaku palasīt:

1. The Internet Movie Database (IMDb.com) svin 19 gadu jubileju
2. Winamp svin 10 gadu jubileju
3. Mozilla Firefox 3.5 pieejams lejupielādei

Ņemot vērā latvju tautas kūtrumu, pieņemu, ka būs cilvēku daļa, kas nepiekritīs pievienoties iTwitter, bet es tomēr ieteiktu to izdarīt. Nav jau nekas sarežģīts.

Interesantākais šajā projektā ir statistika, kas pagaidām diezgan viennozīmīgi parāda, ka visvairāk Twitteri Latvijā izmanto vīrieši (>70%) un vidējais servisa lietotāju vecums ir 22-30 gadi (>65%). Tomēr jāpagaida, kad servisam pieteiksies kaut daži [...]]]> CivCiv.lv autors Artis Āre ir izveidojis iTwitter.lv, ko var uzskatīt par mēģinājumu apzināt Latvijas Twitter lietotājus, lai beidzot būtu skaidrība cik tad īsti mēs esam, no kuriem Latvijas nostūriem nākam un kādās jomās darbojamies. Autors tālredzīgi aicina norādīt Twitter konta tipu, lai izdalītu uzņēmumus no privātpersonu veidotajiem. Tāpat arī pareizs domu gājiens Artim par TOPa veidošanu. Nav īsti jēgas no tūkstošiem sekotāju, ja lielākā daļa no tiem ir spameru konti no Kenijas. iTwitter TOPā uzskaita tikai aktuālos lietotājus no Latvijas, kas var radīt kaut aptuveni nojausmu par to, kuriem Latvijas Twitter lietotājiem ir vērts sekot.

Ņemot vērā latvju tautas kūtrumu, pieņemu, ka būs cilvēku daļa, kas nepiekritīs pievienoties iTwitter, bet es tomēr ieteiktu to izdarīt. Nav jau nekas sarežģīts.

Interesantākais šajā projektā ir statistika, kas pagaidām diezgan viennozīmīgi parāda, ka visvairāk Twitteri Latvijā izmanto vīrieši (>70%) un vidējais servisa lietotāju vecums ir 22-30 gadi (>65%). Tomēr jāpagaida, kad servisam pieteiksies kaut daži tūkstoši lietotāju, lai mēs iegūtu precīzāku situāciju par Latvijas Twittero-sfēras stāvokli. Tāpēc piesakies pats un atgādini par to saviem draugiem un paziņām!

Iesaku palasīt:

1. tendenc.es - mēģinājums parādīt par ko runā Latvijas Twitter lietotāji
2. „Lielie bērnu slimnīcai” - Twitter.com lietotāji, vecāki un citi cilvēki grib palīdzēt Bērnu slimnīcai
3. OPEN.LV uzskatāmais piemērs kā nevajadzētu izmantot Twitter

Psihologs Ansis Jurģis Stabingis ātruma pārsniegšanu salīdzināja ar smēķēšanu: “Tas ir paradokss – cilvēki lieliski apzinās, ka tas ir slikti, bet vienalga turpina to darīt.” Viņš uzskata, ka daļēji pie tā vainojama Latvijā pastāvošā braukšanas kultūra: “Mūsu kultūrā ātrums ir vērtība. Ātri - tas ir labi, un pārsēžoties pie auto stūres cilvēkiem ir grūti mainīt savu domāšanu.”

Avots: [...]]]> Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) izveidojusi jaunu kampaņu “Ātrums. Nāvīgi viltīgs. Esi gudrāks!”. Tajā tiks skaidroti psiholoģiskie iemesli, kuru dēļ cilvēki pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu Latvijā. Statistika liecina, ka visbiežāk pieļaujamo braukšanas ātrumu Latvijā pārsniedz jaunieši vecumā no 18-24 gadiem, kā arī cilvēki ar jaunām un dārgām automašīnām. Lielākais šogad reģistrētais braukšanas ātrums esot bijis 280 km/h. Pēc Krievijas un Norvēģijas ekspertu aprēķiniem, samazinot vidējo braukšanas ātrumu valstī par 10% tiek glābtas aptuveni 150 cilvēku dzīvības no viena miljona kopuma. CSDD direktors A.Lukstiņš informēja, ka kampaņas kopējās izmaksas ir 32 000 latu.

Psihologs Ansis Jurģis Stabingis ātruma pārsniegšanu salīdzināja ar smēķēšanu: “Tas ir paradokss – cilvēki lieliski apzinās, ka tas ir slikti, bet vienalga turpina to darīt.” Viņš uzskata, ka daļēji pie tā vainojama Latvijā pastāvošā braukšanas kultūra: “Mūsu kultūrā ātrums ir vērtība. Ātri - tas ir labi, un pārsēžoties pie auto stūres cilvēkiem ir grūti mainīt savu domāšanu.”

Avots: Diena.lv

Teikšu kā ir, video patiešām ir spēcīgi un patiesi. Nevajag daudzmiljonu kampaņu, lai nofilmētu pārgudriem specefektiem pārbāztu video klipu - ar šo pilnībā pietiek. Es nezinu kā jūs, bet mani kā regulāru atļautā ātruma pārsniedzēju šie abi reklāmas video “atsēdināja”. Un laikam nav cita veida mūsu sabiedrībā kā pret netikumiem cīnīties ar šoka terapijām.

Iesaku palasīt:

1. Jauna CSDD kampaņa: “Redzi jostu - sprādzējies!”
2. Saeima aizliedz Latvijas iedzīvotājiem vadīt ārvalstīs reģistrētu auto
3. Ar ko ir noderīgas jaunās Google AdSense reklāmas

Pirms dažām dienām šis uzņēmums Twitterī izveica mazu eksperimentālu konkursu, kurā piedaloties (retvītojot viņu rakstītu ziņu) pirmie 25 tika pie savu Mobilly kontu papildināšanas par 2 latiem un pāris nozīmītēm. Konkurss pats par sevi varbūt nav īpaši nozīmīgs, taču man prieks, ka Mobilly netur sveci zem pūra un padalās ar konkursa rezultātiem, kas, savukārt, var likt aizdomāties par šādu konkursu rīkošanu turpmāk.

Eksperimenta mērķis bija noskaidrot: 1. Vai mūsu Twitter draugi ir gatavi RT ziņu par Mobilly? 2. Vai mūsu Twitter draugiem, [...]]]> Mobilly ir norēķinu sistēma, kas sniedz iespēju veikt maksājumus (par auto stāvvietu, sabiedriskā transporta biļetēm u.c.) ar īsziņu un internetā. Es pats esmu pasācis autostāvvietu apmaksai izmantot Mobilly, jo tas ir ērti - noparkojies un no auto nosūti SMS (protams, ja ir skaidrība kādā parkinga maksas zonā atrodies). Nav jālien laukā un lieki jāknakstās ap parkinga automātu. Īpaši aktuāli tas ir lietus/sniega apstākļos, kad ir vēlme pēc iespējas minimizēt uzturēšanās laiku “ārpasaulē”.

Pirms dažām dienām šis uzņēmums Twitterī izveica mazu eksperimentālu konkursu, kurā piedaloties (retvītojot viņu rakstītu ziņu) pirmie 25 tika pie savu Mobilly kontu papildināšanas par 2 latiem un pāris nozīmītēm. Konkurss pats par sevi varbūt nav īpaši nozīmīgs, taču man prieks, ka Mobilly netur sveci zem pūra un padalās ar konkursa rezultātiem, kas, savukārt, var likt aizdomāties par šādu konkursu rīkošanu turpmāk.

Eksperimenta mērķis bija noskaidrot:
1. Vai mūsu Twitter draugi ir gatavi RT ziņu par Mobilly?
2. Vai mūsu Twitter draugiem, ir Mobilly konti?
3. Ko var sasniegt ar nelielu budžetu?

Es uzskatu, ka eksperiments bija izdevies, un aicinu LV uzņēmumus aktīvi izmantot tā saucamos jaunos medijus, lai pierādītu sev, ka tos var izmantot ne tikai jaunumu publicēšanai, bet arī konkrētu biznesa mērķu sasniegšanai.

Avots: Mazais Twitter eksperiments un tā rezultāti

Kā redzam no rezultātiem, tad arī ar maziem ieguldījumiem var “iekustināt” sociālo tīklu lietotājus un es pat teiktu tā: jo oriģinālāka konkursa ideja, jo lētāk tā var izmaksāt. Šajā gadījumā pozitīvais pluss bija tāds, ka ļoti vienkāršā veidā varēja tikt pie papildus naudas savā Mobilly kontā un tieši tāpēc es pats šajā konkursā arī ņēmu dalību. Šoreiz pat tie divi lati nebija noteicošais, vienkārši man ērtāk retvītot ziņu nekā meklēt kodu karti, pieteikties Mobilly lapā un veikt naudas ieskaitījumu kontā. Interesanti, ka šis konkurss arī palielināja jauno reģistrāciju skaitu, kas laikam izskaidrojams ar to, ka cilvēks pēc dabas ir slinks un ir vajadzīgas kaut kādas darbības, kas viņu “pagrūž” uz reģistrāciju. Un konkurss var būt noderīgs, tas raisa cilvēku diskusijas par uzņēmumu. Nu, kaut vai vienkāršs: “Kas tas Mobilly vispār ir?”. Teorijā tas viss izklausās vienkārši un jauki. Labums uzņēmējam, labums klientiem vai potenciālajam klientam.

Tomēr svarīgi ir neaizrauties ar šāda veida (retvītošanas) konkursiem, jo pie noteikta vienādu atbilžu skaita savās ziņu slejās, cilvēki var krasi mainīt domas par uzņēmumu, kas iniciējis konkursu. Savulaik tieši šādā veidā greizi nošāva Open.lv. Nav jau īsti mehānisma, kā izskaust šādus konkursus un atliek vien cerēt, ka nebūs daudz tādu uzņēmumu (personu?), kas būs gatavi “10 minūšu” slavas dēļ šādi apdraudēt savu tēlu Internetā. Kaut kā iegājies, ka cilvēki ļoti labi atceras tieši slikto un mīl slikto arī “padot tālāk”. Mobilly gadījumā es jau biju apmierināts viņu klients un tāpēc šāds konkurss neizraisīja sliktas asociācijas. Diez kā būtu, ja par uzņēmumu es uzzinātu tieši no šādiem spam-tvītiem.. :) Kādas ir jūsu domas par šāda veida konkursiem Twitterī? Vai piedalaties? Vai tracina tāds spams? Ko darīt, kā būt?

P.S. Vēl gribu piezīmēt, ka Mobilly ne vien veiksmīgi aizsāka konkursu, bet arī veiksmīgi to novadīju. Retvītoju ziņu, uzzvanīju uzņēmumam un meitēns otrā vada galā ļooti operatīvi nokārtoja visas nepieciešamās formalitātes. Tas atstāja tādu pozitīvu iespaidu par uzņēmumu. Malači!

Iesaku palasīt:

1. Mobilly.lv - tagad ar īsziņu vari apmaksāt arī vilciena biļetes
2. tendenc.es - mēģinājums parādīt par ko runā Latvijas Twitter lietotāji
3. SEOLinks.lv - uzlabo savus SEO rezultātus

Garlaicības mākts un meteorīta iedvesmots, izveidoju ko līdzīgu (kas nemaz nav līdzīgs) tvitera globālajām tendencēm. Protams, Latvijas mērogs ir ļoti mazs, tvītu daudzums – minimāls, tāpēc tādu pašu algoritmu kāds tiek izmantots globāli, nederēs mums. Tad nu lai redzētu, kādas varētu būt tendences un kuras ir pašas aktīvākās, ķēros pie darba. Piesavinājos ttop.lv datubāzē esošos lietotājus un maigi katru pusminūti liku botam izsekot vienam jaunam lietotājam, lai tviteris nesadusmojas un nedomā, kad esmu kāds ļauns bots :). Tad, kad tas bija padarīts sāku ievākt tvītus un no tiem vilkt ārā iespējamās tendences, pēc kā, noteiktos laika intervālos tās ģenerēt. Nākotnes plāni nav zināmi, bet nu tiekšos uz algoritmu optimizāciju, lietotāju [...]]]> Intars no biezpie.nu ir aizsācis veidot kādu interesantu un potenciāli ļoti noderīgu rīku. Tendenc.es ir ne vien projekts ar labākajās web 2.0 veidotu nosaukumu, bet cenšas parādīt par ko visvairāk runā Latvijas Twitter lietotāji (vakar/šodien/šonedēļ). Par projektu pats autors raksta šādi:

Garlaicības mākts un meteorīta iedvesmots, izveidoju ko līdzīgu (kas nemaz nav līdzīgs) tvitera globālajām tendencēm. Protams, Latvijas mērogs ir ļoti mazs, tvītu daudzums – minimāls, tāpēc tādu pašu algoritmu kāds tiek izmantots globāli, nederēs mums. Tad nu lai redzētu, kādas varētu būt tendences un kuras ir pašas aktīvākās, ķēros pie darba. Piesavinājos ttop.lv datubāzē esošos lietotājus un maigi katru pusminūti liku botam izsekot vienam jaunam lietotājam, lai tviteris nesadusmojas un nedomā, kad esmu kāds ļauns bots :). Tad, kad tas bija padarīts sāku ievākt tvītus un no tiem vilkt ārā iespējamās tendences, pēc kā, noteiktos laika intervālos tās ģenerēt. Nākotnes plāni nav zināmi, bet nu tiekšos uz algoritmu optimizāciju, lietotāju papildināšanu (automatizētu) un API (ja kaut kas tāds maz būs nepieciešams kādam).

Avots: biezpie.nu

Angliski runājošo Twitter lietotāju pasaulē ir pieejami daudz un dažādi rīki ar kuriem sekot līdzi Twitter tendencēm - aktuālajām tēmām. Latvijā ar to ir pačābīgāk, mums nav īsti lokāla servisa, uzzināt par ko latvju bāleliņi šobrīd “cepas”. Vieni varbūt teiktu, ka nav jau īsti vajadzības, jo cik tad nu mums Latvijā to Twitter lietotāju. Piekrītu, ka mūsu nav daudz, vien kādi 5-10 tūkstoši (oficiālas informācijas vienkārši nav). Tomēr ik pa laikam parādās tādi Twitter konti, kuru autori kaut kādā jomā ir Latvijā populāri (piemēram, radio zvaigzne Toms Grēviņš, Latvijas Televīzijas Panorāma, radio SWH raidījums BB Brokastis u.c.). Šie trīs ir ļoti uzskatāmi un veiksmīgi piemēri, kā piesaistīt jaunus lietotājus Twitterim (kas beidzot nav IT fanāti) un īpaši gribu uzsvērt raidījuma BB Brokastis veiksmes stāstu, kad vienas dienas laikā viņu Twitter kontam sāka sekot vairāk kā 1000 lietotāju. Šādu servisa lietotāju parādīšanās arvien straujāk Twitteri stumj mainstream zonā un arvien vairāk cilvēku (es saku vairāk, nevis daudz) sāk par šo servisu interesēties. To es novēroju kaut vai pēc tā, ka pēdējā laikā arvien vairāk ienāk ļaudis no meklētājserveriem, kas meklējuši informāciju par Twitteri. Tieši tāpēc jo aktuāli ir šādi ap Twitteri veidoti papildus servisi.

tendenc.es - Latvijas Twitter lietotāju tendences

Es nevaru teikt, ka pagaidām tendenc.es ļoti labi attēlotu aktuālos sarunu tematus un ir jāiegulda liels darbs informācijas apstrādes algoritmu uzlabošanā, lai izsijātu bieži pieminētos vārdus, kas ir latviešu valodas uzbūves pamatelementi. Ir visai maz jēgas starp tendencēm redzēt, piemēram, vārdu “patīk”, ja nav skaidrs kas tieši patīk. Toties tieši no tendenc.es es uzzināju par brīvdienās notikušo traģisko ugunsgrēku Rīgā, jo atsevišķos tvītus biju kaut kā veiksmīgi palaidis garām. Būtu labi, ja šī projekta izstrādei pieslēgtos arī citi cilvēki un kopā pamēģinātu izveidot servisu, kas būs noderīgs daudziem (īpaši tiem, kas vēl nelieto Twitter). Tā būtu vieta, kur ātri un saprotami uzzināt, kas dotajā brīdī aktuāls Latvijas Twitterī. Gluži tāpat, kā par Latvijas blogos aktuālo vēsta nekur.lv.

Interesanti, ka Artis Āre neko tādu nav centies iekļaut savā Twitter agregatorā civciv.lv, jo, manuprāt, tur šādam servisam būtu visīstākā vieta. Kā nekā, tas ievāc pamatīgu informāciju par Twitter lietotājiem no Latvijas un atliek vien apstrādāt šos datus un attēlot. Arti, parādi mums uz ko esi spējīgs! ;)

Iesaku palasīt:

1. itwitter.lv - Latvijas twitter lietotāju TOPs, tautas skaitītājs/statistika, katalogs
2. dtweet.lv - sasaisti savu Twitter kontu ar draugiem.lv “Runā” profilu
3. TwitCam - pareizais video risinājums priekš Twitter

Avots: LATA

Konferencē varēs noklausīties prezentācijas par sekojošām tēmām:

Avots: publicitātes informācija

Par šīs filmas tapšanu es zināju jau kādu laiciņu pirms tās pirmizrādes, taču pašu pirmizrādi [...]]]> Viestura Kairiša jaunākā dokumentālā filma ir stāsts par latviešu kamaniņu braucēju, olimpiskās bronzas medaļas ieguvēju, dīdžeju Mārtiņu Rubeni. Filma ir radošs Mārtiņa portrets, tajā ir emocionāli uzrunājošs stāsts un līdz šim uz ekrāna neredzēta sporta estētika. Vienlaicīgi ar panākumiem profesionālajā sportā Mārtiņš kļuva pazīstams uz Latvijas alternatīvās mūzikas skatuvēm kā DJ Betons, domubiedru apvienības Varka Kru dalībnieks. Varkas cilvēki vieni no pirmajiem Rīgā spēlēja drum‘n bass mūziku no vinila platēm. Kā redzēsim filmā, neviens nav ideāls, pat Mārtiņš ne. Un arī sabiedrība ne vienmēr viņa cīņas uzņem ar ovācijām. Kad Mārtiņš izcīnīja olimpisko bronzas medaļu, viņš saņēma tautas mīlestību, viņu sveica Valsts prezidente, viņam piešķīra gada labākā sportista titulu. Kad Mārtiņš iestājās par cilvēktiesību ievērošanu Ķīnā un badojās pie Ķīnas vēstniecības, viņam nācās saskarties ar sabiedrības un oficiālu iestāžu neizpratni.

Avots: publicitātes informācija

Par šīs filmas tapšanu es zināju jau kādu laiciņu pirms tās pirmizrādes, taču pašu pirmizrādi veiksmīgi biju palaidis garām un tikai pirms pāris dienām pamanīju reklāmas bannerus mūžoranžajā portālā. Zināju, ka filmu obligāti ir jānoskatās un vakar to arī izdarīju. Jāsaka, ka tas, ko redzēju uz ekrāna visai ļoti nesakrita ar to, ko biju domājis sagaidīt.

Uz filmu es gāju ar domu uzzināt vairāk par domubiedru apvienību Varka kru, kurā ietilpst filmas galvenais varonis - Mārtiņš Rubenis, kas savulaik spēlēja drum and bass mūziku kā dj Betons. Es vispār izjūtu lielu cieņu pret Varka, Bio Codes u.c. “to laiku” apvienībām un tajā ietilpstošajiem dj, kas savulaik Latvijā ienesa elektronisko mūziku. Toreiz es vēl sēdēju dziļajos Latgales laukos un man bija visai blāva nojausma par to, kas ir elektroniskā mūzika un nebija jau arī nekādu dižo iespēju par to uzzināt. Tagad, kad es šai scēnai stāvu tuvāk, redzu, cik sadrumstalota tā ir un kā cilvēki mēdz radīt problēmas, kur tām vispār nevajadzētu būt. Tomēr filmā par šo Mārtiņa dzīves pusi bija pieminēts ļoti maz.

Filma man šķita ļoti, ļoti emocionāla un tajā uzzināju, ka Mārtiņa dzīve nebūt nav viegla. Tēvu īsti nav zinājis. Māte nomirusi vēl mazam esot. Lielajā sportā nekas nekad nav viegli. Mūžīgā cīņa ar sevi treniņos un pret konkurentiem trasē. Tomēr režisors ir spējis Mārtiņu attēlot kā nesatricināmi mierīgu cilvēku, kas par spīti viņam nelabvēlīgajiem likteņa pavērsieniem, spēj neapstāties un turpināt darīt iesākto.

Filma liek aizdomāties par daudz ko. Par to cik cilvēki tomēr ir divkoši. Vienu dienu visi priecājas par to, ka Mārtiņš dabū medaļu. Citu dienu tikpat aktīvi viņu noķengā par badošanos kā protestu pret Ķīnas valdības piekopto politiku. Un būtiskākais: filma liek aizdomāties par savu pārliecību un cik tālu mēs esam gatavi iet tās vārdā. Es varbūt tik ļoti neaizdomājos par Ķīnā notiekošajām nejēdzībām un, atklāti sakot, esmu pārāk liels egoists, lai šī tēma mani kaut kā uzrunātu. Tomēr izjūtu cieņu pret Mārtiņu, kas savas pārliecības vārdā ir gatavs apdraudēt savu sportista karjeru un “publisko tēlu”. Un tikai tā, svēti ticot saviem uzskatiem, var sasniegt ko patiesi ievērības cienīgu.

Man šajā sakarā to visu gribas attiecināt uz elektronisko mūziku. Tu vari sakostiem zobiem veidot pasākumus cilvēkiem, spēlēt popsūdu un domāt tikai par to, lai atnāktu pēc iespējas vairāk cilvēku, kas “simply doesn’t give a shit”, bet tu vari darīt to, kas ir tavs aicinājums. Vākt, izzināt, pētīt to, kas pašam patīk, spēlēt to tiem pārdesmit tādiem pašiem un rezultātā gūt tādu emocionālo piepildījumu, ko nesniegs nekāda nauda.. nekad. Cik cilvēku, tik pārliecību. Vienam tā ir politika, citam māksla un vēl kādam - reliģija, kuras dēļ gatavs sevi kaut uzspert gaisā.

Es vēlos publiski pateikt paldies filmas režisoram Viesturam Kairišam par lielisko darbu un aicinu arī jūs noskatīties šo filmu, kas tikai trīs nedēļas tiks rādīta kinoteātrī K-Suns. Pēc filmas noskatīšanās no kinoteātra izgāju laukā slapjām acīm, tik ļoti tā uzrunāja mani. Un zinu, ka šo filmu noskatīšos vēlreiz.

Iesaku palasīt:

1. Filma :: “Кин-дза-дза!”
2. Filma :: “Табор уходит в небо”
3. Filma :: “Manderlay”

Mājas komplekts VIP piedāvā šādas iespējas:

Par šo pakalpojumu ziņoju blogā, jo pats esmu Lattelecom klients jau [...]]]> No šīs nedēļas Lattelecom sāk piedāvāt jaunu pakalpojumu: Mājas komplekts VIP, kas ir patiešām lieliska ziņa. Tagad pamata saziņas pakalpojumiem - internets, Interaktīvā televīzija un mājas telefons, garantēta laba cena un augstākā kvalitāte Latvijā. Īpaši izdevīgi tos pasūtīt komplektā - viens piegādātājs, viens pakalpojumu un servisa nodrošinātājs, viens rēķins!

Mājas komplekts VIP piedāvā šādas iespējas:

• ļoti ātra informācijas apmaiņa – līdz 500Mbit/s;
• e-pasta adrese ar sevis izvēlētu domēna vārdu;
• bezvadu interneta iekārtas ( bezvadu rūteris un tīkla karte);
• Interaktīvā televīzija
• populārākie TV kanāli, tajā skaitā HD kvalitātē - Pamata, Paplašinātā un HD pakas jau iekļautas abonēšanas maksā;
• raidījumu ierakstīšanas, pārraižu arhīva, kanālu bloķēšanas, un citas unikālas iespējas;
• filmu noma un karaoke;
• iespēja televīziju vienlaicīgi skatīties uz līdz pat 4 televizoriem;
• bezmaksas sarunas Lattelecom tīklā un īpaši izdevīgi tarifi sarunām uz ārzemēm;
• īpašs mājas telefona numurs;
• savs Lattelecom menedžeris;
• profesionāls tehniskais atbalsts visu diennakti;
• pakalpojumu ierīko tikai fiziskām personām, kuras neveic komercdarbību;
• Mēneša maksa Ls 49,97.

Par šo pakalpojumu ziņoju blogā, jo pats esmu Lattelecom klients jau vairākus gadus (sākās viss ar “parasto” DSL) un nu jau dažus mēnešus apmierināts Lattelecom optiskā Interneta klients. Lattelecom spēj piedāvāt stabilu pakalpojumu un man šo dažu (3-4) gadu laikā nav bijusi neviena pretenzija par pakalpojumu kvalitāti, tāpēc iesaku to visiem saviem draugiem un paziņām. Jau 100 Mbit/s Internets ir ārprātīgs ātrums, ko vidusmēra lietotājs pilnībā nespēs izmantot un te pēkšņi tiek piedāvāts piecas reizes ātrāks. Tas ir ko vērts! Tagad tiešām var iegūt lielisku komplektu: Internets + digitālā televīzija (pie tam HD kvalitātē) un, kas nav maznozīmīgi, no viena pakalpojumu sniedzēja.

Vienīgā “problēma” ir tāda, ka patlaban Lattelecom optiskais Internets vēl nav visur pieejams. Precīzāk pat būtu teikt, ka tas ir pieejams faktiski tikai pa Rīgu. Taču arī te atbildīgie ir izdomājuši labu veidu kā sazināties ar saviem klientiem. Pakalpojuma mājaslapā optika.lattelecom.lv ir pieejama karte, kur var atzīmēt kurās vietās ir vēlme pēc optiskā interneta. Ja jums vēl nav pieejams šis pakalpojums, dodamies un balsojam.

P.S. Nē, šajā rakstā nav neviena “netīra” Lattelecom affiliate programmas linka.. :)

Iesaku palasīt:

1. Lattelecom DSL pieslēgumu klientiem plāno palielināt ātrumu
2. Lattelecom jaunums - Mājas komplekts
3. Lattelecom optiskais internets

HTC līdz šim ir izlaidusi trīs (dažādos operatoros/valstīs ir pieejamas šo telefonu vairākas citas modifikācijas) Android tālruņus HTC Dream (G1), HTC Magic un HTC Hero, kurus ir pagrūti nosaukt par budžeta vai pat vidējas klases ierīcēm. Toties ar šiem tālruņiem HTC ir parādījusi, ka spēj izveidot kvalitatīvus un uzticamus telefonus. Tagad ir pienācis laiks piedāvāt ierīci plašākām tautas masām un šo nišu HTC centīsies aizpildīt ar HTC [...]]]> Google iniciētās un Open Handset Alliance spēcīgi turpinātās mobilo ierīču platformas Android viens no galvenajiem trumpjiem ir daudzās un dažādās ierīces, kurās tā ir sastopama. Android darbina mobilos telefonus, multimediju ierīces un e-grāmatu lasītājus.  Ja runājam konkrēti par telefoniem, tad Android telefonus piedāvā (vai plāno piedāvāt) tādi  mobilo tālruņu ražotāji kā HTC, Motorola, Acer, LG, Samsung, Sony Ericsson u.c. Es atļaušos izteikties, ka pagaidām veiksmīgākos Android tālruņus ražo tieši HTC un viņu jaunums ir vienkāršais “budžeta” klases HTC Tattoo (iepriekš saukts par HTC Click).

HTC līdz šim ir izlaidusi trīs (dažādos operatoros/valstīs ir pieejamas šo telefonu vairākas citas modifikācijas) Android tālruņus HTC Dream (G1), HTC Magic un HTC Hero, kurus ir pagrūti nosaukt par budžeta vai pat vidējas klases ierīcēm. Toties ar šiem tālruņiem HTC ir parādījusi, ka spēj izveidot kvalitatīvus un uzticamus telefonus. Tagad ir pienācis laiks piedāvāt ierīci plašākām tautas masām un šo nišu HTC centīsies aizpildīt ar HTC Tattoo, kas tiek veidots izmantojot lētākas tehnoloģijas (piemēram, mazāks rezistīvais displejs) un papildinot to ar pakalpojumiem, kas varētu ieinteresēt jauniešus (iespēja izveidot pašam savu Tattoo dizainu).

Tattoo izmēru ziņā ir pievilcīgi mazs (106 x 55.2mm) un plāns (14mm) telefons, kas sver tikai 113 gramus. Pēc skata tas ļoti atgādina pirms vairākiem gadiem ražoto HTC Touch. Pēc tehniskajiem rādītājiem HTC Tattoo ir ļoti līdzīgs HTC Hero (abiem ir līdzīgi 528MHz procesori, ap 256Mb operatīvās atmiņas un 512Mb ROM). Atšķirību uzskaitījumu var sākt ar displeju. HTC Tattoo aprīkots ar 2.8 collas lielu QVGA rezistīvo skārienjūtīgo displeju ar darba izšķirtspēju 240×320 pikseļi, kam nav multitouch atbalsta. Taču telefonā iestrādāts akselerometrs un pagriežot ierīci uz sāna, ekrāns pārslēgsies landscape režīmā. Tattoo kamera ir ar 3.15 megapikseļu matricu un bez zibspuldzes (HTC Hero tā ir 5 megapikseļi). Telefons darbojas GSM tīklos un datus spēj pārraidīt pa mobilo sakaru tīkliem (HSDPA, HSUPA), kā arī WiFi, Bluetooth un USB datu kabeli (uz telefona ir miniUSB pieslēgvieta). Pie bonusiem var pieminēt 3.5mm audio pieslēgvietu, kas ir īpaši patīkams fakts, jo ar telefonu varam klausīties arī FM radio. Tāpat tam ir A-GPS atbalsts un digitālais kompass navigācijai. Datu uzglabāšanai izmantojamas microSD atmiņas kartes. Pie dzīvības ierīci uztur 1100mAh akumulators, kura pietiks 320h (2G) gaidīšanas un 6h 30min (2G) sarunas režīmā. HTC Tattoo “pildīts” ar Android 1.6 un HTC veidoto lielisko un vizuāli pievilcīgo HTC Sense lietotāja saskarni.

Parunāsim par to, kādas sajūtas raisās lietojot šo telefonu. No dizaina viedokļa tas ir lielisks. Patiešām. Izmēros mazs, bet ne sīks un ļoti patīkami guļ plaukstā. Telefons pieejams vairākās krāsās (brūns, balts, grafīta, melns) un man uz testiem bija pelēkais/grafīta. Korpusa krāsojums matēts (stūri ar laiku noteikti noberzīsies) un pēc skata patīkams. Galvenie vadības taustiņi izvietoti zem displeja un reprezentē HTC ražotajās Android ierīcēs tik pierastos Home, Menu, Back un zvanīšanas taustiņus. Navigācijas taustiņš tagad ir apaļa vairākpozīciju poga, kas aizstāj iepriekšējos HTC telefonos atrodamo kursorbumbiņu, kas noteikti nebija tas ērtākais vadības risinājums. Lietojot telefonu man kaut kā automātiski gribējas, lai to vidējo navigācijas pogu aptverošā josliņa ir skārienjūtīga un ritināma (kā tas notiek Apple iPod pleijeros), bet principā neko sliktu par Tattoo taustiņiem pateikt nevaru. Uz telefona sāniem ir skaļuma regulēšanas taustiņš, audio pieslēgvieta un miniUSB pieslēgvieta datu pārraidei un lādēšanai.

Teikšu kā ir, displejs ir manāmi sliktāks par to, kas pieejams visiem pārējiem HTC ražotajiem Android tālruņiem. Pat mans vecais labais G1 displeja kvalitātes ziņā pārspēj to. Ja izmēru vēl var diezgan vienkārši pieciest, tad mazāka (salīdzinot ar Hero) izšķirtspēja jau visnotaļ jūtami traucē attēlot Android un HTC Sense interfeisu tā pienācīgajā krāšņumā. Man šķita, ka arī klikšķi uz Tattoo reģistrējas mazliet sliktāk nekā uz Hero vai Dream (G1). Pie tā var pierast (spiežam mazliet spēcīgāk) un pat aprast. Uz Tattoo var just, ka labi darbojas auto korekcijas algoritmi un pat uz tik maza ekrāna teksta ievade no virtuālās klaviatūras nesanāk tik kļūdaina kā biju paredzējis. Jāpiezīmē, ka virtuālajai klaviatūrai ir vairāki režīmi: pilnais izklājums un daļējais, kur virtuāli attēloti mazāks skaits taustiņu, taču ar vairākiem iespējamajiem simboliem uz tiem. Tomēr rakstot ziņas mēs noteikti gribēsim turēt telefonu landscape režīmā, jo ekrāns tomēr ir par mazu, lai normāli (vertikāli) turot telefonu varētu ērti lietot virtuālo klaviatūru (taustiņi mazi un tuvu kopā sabāzti). Displejs kopumā nav slikts, tas vienkārši ir sliktāks nekā pārējiem iepriekš veidotajiem HTC Android telefoniem.

Visu trīs HTC iepriekš veidoto Android telefonu vārgā puse ir to kamera, kas nespēj uzņemt augstas kvalitātes attēlus un video. Un HTC Tattoo nav izņēmums. Gaišā laikā uzņemto attēlu kvalitāte vēl ir vidēja/ciešama, taču tumšākos apstākļos nav jēgas to pat slēgt iekšā - tāpat neko neredzēsim, jo aparāts nav aprīkots kaut ar parastāko zibspuldzi.

HTC Tattoo darbina Android 1.6, ko papildina HTC uzlabotais lietotāja interfeiss HTC Sense (šāda pati programmatūra ir arī HTC Hero). Par Android nav daudz ko stāstīt, jo tas izskatās un darbojas līdzīgi arī uz citām ierīcēm tomēr Tattoo nes sev līdzi dažas patīkamas izmaiņas. Tā kā ierīcei ir FM uztvērējs (ar RDS atbalstu), tad aktuāla ir aplikācija, kas spēlēs šos radio. Un aplikācija (tāpat kā viss HTC Sense) ir satriecoši ērta un pievilcīga. Kā jau Android, tas sev līdzi nes lielisko sasaisti ar Google servisiem (Gmail, Google Calendar objekti sinhronizējas zibenīgi) un klāt vēl nāk piesaiste Twitter, Facebook, Flickr atbalsts, kur mums vien atliek ievadīt savus lietotāja datus. Tattoo pieejami septiņi mājas ekrāni (home screen) uz kuriem var izvietot ikonas, mapes un Android, HTC vidžetus (laika prognozes, e-pasts, Twitter, pulksteņi u.c.). Patīkamus uzlabojumus ir piedzīvojis arī pārlūks, tam tagad ekrāna apakšā ir ielādes progresa josla un adreses josla uzslīd uz augšu, kad tā nav vajadzīga, tādējādi taupot jau tā dārgo ekrāna platību. Programmas varam iegūt Android Market, kur jau tagad ir pieejamas vairāk par 10 000 aplikācijām starp kurām varam sameklēt mums vajadzīgās. Android joprojām nav pieejams oficiāls latviešu valodas rakstības atbalsts, taču to var iegūt neoficiālos veidos (kas tomēr nederēs vairumam lietotāju). Pieaugot platformas popularitātei latviešu valoda noteikti tiks iekļauta un es pieņemu, kas tas notiks pat samērā drīz. Baterijas lādiņa telefonam, to samērā aktīvi izmantojot, pietika aptuveni divām dienām. Ar ātrdarbību nebija nekādu problēmu, viss notiek fiksi un bez manāmas aizķeršanās. Sarunu kvalitāte ar šo telefonu ir normāla un nav nekādu lieku trokšņu un kropļojumu.

Telefons ir brīvi pieejams Latvijā. To var nopirkt sākot no 1 lata pie sakaru operatora Bite (slēdzot līgumu) vai par aptuveni 200Ls bez piesaistes kāda operatora tīklam.

Verdikts

Telefona vislielākais trumpis viennozīmīgi ir Android apvienojumā ar HTC Sense interfeisu. Šis tandēms darbojas ne vien vizuāli pievilcīgi, bet ērti un stabili. Tie, kas aktīvi izmanto Google servisus, priecāsies par to kā Android ierīces ar tiem saistītas. Telefons pats izskatās lieliski un apvienojot ar pašveidotu korpusu vispār lieliski. Un, protams, cena 200 lati par tik spēcīgu ierīci ir laba. Es teiktu, ka HTC Tattoo ir labs/lēts variants kā tagad un tūlīt iepazīties ar Android sniegtajām iespējām, paturot prātā, ka nākamais gads būs bagāts ar lieliskiem un jaudīgiem Android tālruņiem.

+ Android OS + HTC Sense UI
+ Cena
+ Dizains
- Displejs
- Kamera
- Pagaidām nav latviešu rakstības atbalsta

HTC Tattoo specifikācijas: http://www.htc.com/europe/product/tattoo/specification.html
Bite piedāvātie tarifu plāni šim telefonam: http://www.bite.lv/lv/htc/plans
Telefona cenas citos Latvijas veikalos: http://www.salidzini.lv/search.php?q=htc+tattoo&cn=100&cl=

P.S. Paldies Bite Latvija un Līgai Mūrniecei personīgi par iespēju apskatīt šo telefonu.

Iesaku palasīt:

1. HTC Tattoo – Androids masām
2. androids.lv draugiem 20Ls atlaide pērkot Android telefonus pie Bite
3. Bite piedāvās mobilos tālruņus ar Google Android operētājsistēmu