The Tipping [...]]]> Bērnībā lasīju daudz un aizrautīgi. Pamatā (kā jau mazam zēnam) interese bija par piedzīvojumu romāniem un īpaši iecienīti bija Žila Verna un Džeka Londona darbi. Nenoliedzami lielā vērtē bija arī stāsts par Robinsonu Krūzo. Tad manā dzīvē ienāca dators un tas krietni mazināja manu interesi par grāmatām. Lasīju joprojām daudz, bet nu vairs ne daiļliteratūru. Laikam ritot esmu nonācis pie atziņas, ka laba grāmata ir zelta vērta un esmu izveidojis un nemitīgi papildinu to grāmatu sarakstu, kuras ir vērts izlasīt. Patreiz tās ir grāmatas, kas tiešā vai mazāk tiešā veidā apskata to kā digitālais laikmets ietekmē cilvēku paradumus, dzīvi un ekonomiskos procesus mums apkārt. Un šīs nu ir tās tēmas, kas man šobrīd ļoti interesē. Lasot šādas grāmatas rodas izpratne, pārdomas un vēlme papētīt plašāk. Tāpēc esmu izveidojis blogā jaunu rakstu kategoriju, kurā norādīšu uz grāmatām, kuras esmu izlasījis un iesaku arī citiem.

The Tipping Point var uzskatīt par rakstnieka Malcolm Gladwell zināmāko darbu un šī grāmata ir izdota vairāk kā divos miljonos eksemplāru. Jāpiezīmē, ka Malkolms ir autors arī grāmatām Blink (2005), Outliers (2008) un What the Dog Saw: And Other Adventures (2009).

Grāmatā The Tipping Point autors vienkārši saprotamā un ar piemēriem bagātā veidā stāsta par to kā mazas nianses var radīt lielas izmaiņas. Autors stāsta kā idejas/produkti/vēstījumi var izplatīties kā vīrusi radot epidēmijas un kā šos procesus ietekmē konkrētām spējām apveltīti cilvēki (autors tos grupē: zinātāji/speci, pārdevēji un konektori). Piemēram, parādās kāds jauns tīmekļa serviss vai produkts un pirmo to iemēģina tieši tie cilvēki, kas interesējas par tehnoloģijām (blogeri) un viņu “uzdevums” izskaidrot jeb nogādāt šos servisus līdz pārējiem cilvēkiem (vairākumam). Pie konkrētiem apstākļiem (serviss ir labs, blogeri aktīvi u.c.) ir iespējams sasniegt kritisko masu (grāmatā to sauc par tipping point) un serviss “aiziet”. Spilgts piemērs - Twitter pasaulē un īpaši Latvijā. Grāmatā tiek runāts arī par to kādam ir jābūt produktam/vēstījumam, lai tas būtu saistošs, jeb lipīgs (sticky) un cik svarīgs ir notikumu konteksts. Autors atsaucas uz daudziem interesantiem pētījumiem no dažādām jomām. Interesantas bija rindkopas par pašnāvību “epidēmiju” - jo vairāk par tām raksta presē, jo vairāk cilvēki izdara pašnāvības.

Šis darbs ir saņēmis arī visai daudz kritikas savas uzbūves un daudzo izmantoto piemēru dēļ (no kuriem faktiski sastāv lielākā daļa grāmatas), taču mēs paši esam prātīgi cilvēki un spējam uztvert vajadzīgo informāciju un interpretēt sev tīkamā virzienā. Plānoju jau tuvākajā nākotnē izlasīt arī pārējās šī autora grāmatas.

Grāmatas un autora oficiālā tīmekļa vietne: gladwell.com/tippingpoint
Grāmata iekš Amazon.com: http://www.amazon.com/Tipping-Point-Little-Things-Difference/dp/0316346624

P.S. Vienmēr priecāšos par citu labu grāmatu ieteikumiem!

Iesaku palasīt:

1. Microsoft Press grāmata
2. gramatmaina.lv - grāmatu apmaiņas portāls
3. Diskusija „Grāmata 2.0: paradigmas maiņa”

Tāpat jāpiezīmē, ka draugiem.lv kalendārs piedāvā iespēju veidot notikumus dažādos skatos un, kas pats galvenais, šos skatus var sinhronizēt [...]]]> Latvijas draudzīgākais sociālais tīkls draugiem.lv noslēdz nedēļu ar kādu feinu jaunumu - draugiem.lv kalendāru. Ļoti pievilcīga paskata rīks, kas jau tagad attēlo mūsu draugu vārda un dzimšanas dienu datumus. Protams varam pievienot arī savus notikumus un draugiem.lv kalendārs piedāvā vairākas atgādinājumu iespējas: paziņojums profilā, ziņa uz e-pastu un SMS atgādinājums. Cik es sapratu, tad SMS atgādinājumi ir bezmaksas un tas šim kalendāram ir liels pluss. Sakarīga atgādinājumu sistēma ir tas, kas man šobrīd pietrūkst patreizējā kalendārā. Izmantoju Google Calendar, kas sasaistīts ar datora iCal aplikāciju un ar telefonu un no šāda risinājuma tā vienkārši nedabūt laukā atgādinājumus, ja negribas, lai telefons sinhronizējas automātiski un rij datu pārraides megabaitus. Un viss kas pus-manuāls, arī darbojas tā pusē gadījumu. Šajā aspektā SMS notifikācijas ir kalendārā servisa pārziņā un varētu būt gana ērti.

Tāpat jāpiezīmē, ka draugiem.lv kalendārs piedāvā iespēju veidot notikumus dažādos skatos un, kas pats galvenais, šos skatus var sinhronizēt ar citiem mūsu izmantotajiem kalendāriem. Piemēram, es tikko draugu dzimšanas dienas “iznesu” uz iCal. Patreiz sinhronizācija ir vienvirziena, proti, pamainot notikumus draugiem.lv kalendārā, tie pamainīsies arī manā iCal kalendārā, taču runā, ka ar laiku būs norealizēta arī divvirzienu sinhronizācija. Pluss!

Interesanti kā būs ar iespējām paša draugiem.lv kalendāra ietvaros padalīties ar saviem izveidotajiem kalendāriem. Piemēram, es vadu kādu komandu/grupu un izveidoju treniņu/mēģinājumu grafiku - es gribu vienkāršu veidu kā šo kalendāru padot komandas/grupas biedriem. Jau patreiz ir pieejami vairāki predefinēti kalendāri (Valsts svētki, Visas vārda dienas u.c.) tāpēc pieņemu, ka laika gaitā tiks apmierināta arī mana vēlme dalīties ar saviem kalendāriem.

Kalendārs izskatās labi nostrādāts, piedāvā ļoti svarīgās SMS notifikācijas un dod iespēju sinhronizēties tiem, kas vairāk tā kā gīki. Tomēr.. vai tu lietotu ikdienā šādu kalendāri plašāk par draugu svinamo dienu apskatīšanu? Twitterī kāds minēja, ka draugiem.lv ir tik daudzās darba vietās nogriezts, ka tas arī noteikti ietekmēs šī pakalpojuma izmantošanas apjomus. Vai vispār draugiem.lv vidusmēra lietotājam ir vajadzība pēc kalendāriem? Un tas nav nekāds nopēlums vai kas tāds, es vienkārši skaļi prātoju vai daudziem cilvēkiem šķistu ērta šāda sava laika plānošana kaut kādā datorizētā formā. Kā tu domā?

P.S. Runājot par šiem vārda/dzimšanas dienu kalendāriem, es gribētu abas šīs lietas vienā skatā/kalendārā, lai man nav iCalā jāveido divi atsevišķi kalendāri priekš šīm diezgan līdzīgajām notikumu kategorijām. Jo man nav lielas atšķirība apsveikt draugu vārda vai dzimšanas dienā.

P.P.S. Laikam sapratu kā atrisināt manu augstākminēto problēmu. Iekš sadaļas Tematiskie kalendāri notikumu kategorijām Draugu vārda dienas un Draugu dzimšanas dienas, vajag piešķirt vienu skatu, piemēram, Draugu jubilejas un tad jau no sadaļas Sinhronizācija izgūt saiti uz šo skatu. Kaut kā mazliet ačgārni, bet vismaz darbojas.

Iesaku palasīt:

1. Bloglendārs - Latvijas blogeru pasākumu kalendārs
2. Google Calendar
3. Google Calendar

Viens no pasaules mobilo ierīču ražotājiem un tehnoloģiju novatoriem LG Electronics (LG) paziņo, ka ilgi gaidītais viedtālrunis LG GW620 ar latviešu valodā lokalizēto Android operētājsistēmu būs pieejams tirdzniecības vietās Latvijā jau marta beigās.

Tomēr lokalizētais Android laikam ir vienīgais šī telefona pluss, jo principā tas ir visnotaļ novecojis telefona aparāts (pieejams tirdzniecībā no pagājušā gada novembra). LG oficiālajā produkta mājaslapā tā arī neatradu kuras versijas Android uzstādīts šim telefonam, taču GSMArena.com raksta, ka tas ir Android 1.5, kas ir patiešām kaut kas aizvēsturisks. Piemēram, Nexus One darbina Android 2.1, kam ir visai jūtami uzlabojumi.

Protams, pozitīvi, ka kāds ražotājs beidzot ir lokalizējis Android (un nav vairs pašam jāķimerējas), bet gribētos tomēr, lai [...]]]> Pirms pāris dienām padzirdēju baumas par to, ka kāds Android tālruņu ražotājs beidzot oficiāli Baltijas tirgum ir sagatavojis Android lokalizācijas un šodien no LG ir ienākusies arī oficiālāka informācija par šo faktu. Android operētājsistēma ir lokalizēta LG GW620 telefonam.

Viens no pasaules mobilo ierīču ražotājiem un tehnoloģiju novatoriem LG Electronics (LG) paziņo, ka ilgi gaidītais viedtālrunis LG GW620 ar latviešu valodā lokalizēto Android operētājsistēmu būs pieejams tirdzniecības vietās Latvijā jau marta beigās.

Tomēr lokalizētais Android laikam ir vienīgais šī telefona pluss, jo principā tas ir visnotaļ novecojis telefona aparāts (pieejams tirdzniecībā no pagājušā gada novembra). LG oficiālajā produkta mājaslapā tā arī neatradu kuras versijas Android uzstādīts šim telefonam, taču GSMArena.com raksta, ka tas ir Android 1.5, kas ir patiešām kaut kas aizvēsturisks. Piemēram, Nexus One darbina Android 2.1, kam ir visai jūtami uzlabojumi.

Protams, pozitīvi, ka kāds ražotājs beidzot ir lokalizējis Android (un nav vairs pašam jāķimerējas), bet gribētos tomēr, lai tas tiek veikts arī aktuāliem telefonu modeļiem. Savādāk sanāk vien tāds pliks reklāmas un PR gājiens, bez reāla labuma.

Iesaku palasīt:

1. Tiek prezentēts otrais Android tālrunis - HTC Magic
2. Bite piedāvās mobilos tālruņus ar Google Android operētājsistēmu
3. APSKATS: HTC Tattoo - tautas klases Android telefons

Jāatzīst, ka pēc diezgan stīvā iesākuma, kurā īsumā izskaidrojām kas tad īsti ir elektroniskās grāmatas un kā tādas lasīt, izvērtās visai spraiga diskusija par elektroniskajām grāmatām Latvijā. Un īsumā var teikt to, ka nākotnes prognozes ir visnotaļ drūmas. Grāmatu izdevēji Latvijā uzskata, ka elektroniskajām grāmatām ir jāmaksā tikpat vai tikai mazliet mazāk kā to papīra versijām. Un tas, manuprāt, ir pilnīgs absurds. Jā, izdevējam apskatot grāmatu, acīs griežas cipari, lati un santīmi, tomēr ir jāsaprot, ka būs visai maz cilvēku, kas par tādām naudām pirks digitālas grāmatas, ja tikpat maksās daudz ērtākās to papīra versijas. Pirms kāda laika Twitterī es uzprasīju cik cilvēki ir gatavi maksāt par elektronisku [...]]]> Pirms nepilna mēneša piedalījos Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Grāmatnieku ģildes rīkotajā diskusijā „Grāmata digitālajā vidē. E-grāmata.” (Diskusija norisinājās „Latvijas Grāmatu izstādes 2010” ietvaros) Diskusijas mērķis bija aktualizēt digitālo tehnoloģiju lomu lasīšanas procesā, iepazīties ar jaunākajām lasīšanas ierīcēm, kā arī runāt par e-grāmatu attīstības scenārijiem Latvijā.

Jāatzīst, ka pēc diezgan stīvā iesākuma, kurā īsumā izskaidrojām kas tad īsti ir elektroniskās grāmatas un kā tādas lasīt, izvērtās visai spraiga diskusija par elektroniskajām grāmatām Latvijā. Un īsumā var teikt to, ka nākotnes prognozes ir visnotaļ drūmas. Grāmatu izdevēji Latvijā uzskata, ka elektroniskajām grāmatām ir jāmaksā tikpat vai tikai mazliet mazāk kā to papīra versijām. Un tas, manuprāt, ir pilnīgs absurds. Jā, izdevējam apskatot grāmatu, acīs griežas cipari, lati un santīmi, tomēr ir jāsaprot, ka būs visai maz cilvēku, kas par tādām naudām pirks digitālas grāmatas, ja tikpat maksās daudz ērtākās to papīra versijas. Pirms kāda laika Twitterī es uzprasīju cik cilvēki ir gatavi maksāt par elektronisku grāmatu un vairums nosauca summas, kas nepārsniedz 5Ls. Galu galā patreiz nopērkamie elektronisko grāmatu lasītāji nav nedz lēti, nedz īpaši ērti un Latvijā nebūtu daudz cilvēku, kas gatavi atdot tos ~200Ls par ierīci ar visai šauru pielietojumu (varbūt Apple iPad spēs ko mainīt?).

Tādējādi elektroniskajām grāmatām ir jāmaksā maz, tām ir jābūt nopērkamām/iegūstamām ļoti, ļoti vienkāršā veidā un tikai tad vairums cilvēku sāks apsvērt to iegādi. Visādi citādi - nav vērts censties!

Personīgi es pats ļoti vēlos, lai arī Latvijā izplatās elektroniskās grāmatas, jo tā ir iespēja izdoties un sasniegt noteiktu auditoriju tiem rakstniekiem, kam tas nav bijis iespējas līdz šim līdzekļu trūkuma dēļ (pieņemu, ka izdot grāmatu ir dārgs prieks). Un ko gan patiesam autoram vēl vairāk vajag? Lai viņu lasa pēc iespējas plašāks cilvēku loks, lai viņš spēj tos uzrunāt, likt aizdomāties par kādu autoram nozīmīgu tēmu. Un digitālajā laikmetā iespēja sasniegt plašu auditoriju ir kļuvusi tik reāla un tuva kā nekad iepriekš.

Latvijas gadījumā es digitālo grāmatu attīstības sniegtos labumus es gribētu just Latgalē. Es uzskatu, ka tā šim reģionam ir lieliska iespēja spodrināt un popularizēt savu valodu/kultūru un iznest to braši ārpus reģiona robežām. Un es tiešām to vēlos piedzīvot.

Diskusijā rakstnieks Pauls Bankovskis norādīja uz, manuprāt, lielisku domu - sāciet ar mācību materiālu izdošanu digitālā formātā.

Šīs pārdomas vedina uz pirātisma tēmu no kuras jūtami sabijušies ir tie paši iepriekš pieminētie grāmatu izdevēji. Es teiktu tā, nav pilnīgi nekādas jēgas iespringt pie pirātisma apkarošanas, jo tam nav pilnīgi nekādas jēgas. Punkts! Labāk to enerģiju un resursus ieguldīt savu digitālo izdevumu uzlabošanā un popularizēšanā. Pirātisms digitālajā laikmetā ir visai attāls no zagšanas tās klasiskajā izpratnē. Tā drīzāk ir dalīšanās, kuras gaitā lietotājs neko nezaudē. Iedomājamies, ka mums ir saldējums, ko kāru aci aplūko kaimiņsētas Austra. Mēs viņu varam ar saldējumu uzcienāt, bet jāņem vērā, ka pašiem saldējuma paliks mazāk par tik, cik Austra noēdīs. Tāpēc mēs pirms dalīšanās divtik apdomāsim vai to vispār vēlamies darīt. Digitālajā laikmetā aina ir pavisam cita. Mēs nezaudējam pilnīgi neko padaloties ar savu mp3 kolekciju. Ja mums bija 104 albumi, tad arī padaloties mums paliek tie paši 104 albumi. Tādējādi pirātisms ir tik vienkāršs un pašsaprotams, ka nav nekādas jēgas ar to cīnīties - cilvēks vienmēr atradīs veidus kā tikt pie materiāla, ko vēlas un izdevēju (nav svarīgi grāmatu, mūzikas utt.) galvenais uzdevums ir censties izdarīt visu, lai klientam pēc iespējas vieglāk produktu iegūt pie viņiem. Lai tas ir ērti, lēti, kvalitatīvi un ar pievienoto vērtību. Lai nav jādodas tumšos Interneta nostūros meklēt apšaubāmas izcelsmes lejupielādes vietnes. Protams, vienmēr būs cilvēki, kas aprobežosies ar 128kbps mp3, bet tomēr mēs augam un pienāk brīdis, kad laiks kļūst vērtīgāks un labāk samaksājam tos pāris latus par pareizi noformētu un kvalitatīvu albumu/grāmatu nevis pavadam visu vakaru rokoties pa internetiem un buroties cauri nekvalitatīviem/nepareiziem/lauztiem failiem. Galu galā ar šādu domu izveidots un ļoti veiksmīgi darbojas Apple iTunes Store mūzikas tirdzniecības serviss. Kas gan tikpat veiksmīgi nedarbojas Latvijā un neatstāj mūszemes bāleliņiem citas iespējas kā vien zagt.. :)

Tās ir tikai dažas no būtiskajām un plašajām tēmām, ko var apskatīt diskusijā un saprotams, ka tām visām nepietika laika. Tieši tāpēc jau šonedēļ ir gaidāms šīs diskusijas turpinājums. Ceturtdien 11. martā plkst. 17:30 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (K. Barona ielā 14) norisināsies diskusija ”Grāmata digitālajā vidē. E-grāmata II”. Diskusijā piedalīsies rakstnieks Pauls Bankovskis, blogeris un jauno tehnoloģiju entuziasts Kristaps Skutelis, izdevēja Vija Kilbloka, projekta “egramata.lv” pārstāvis Edgars Ivanovs un AKKA/LAA Juridiskās nodaļas vadītājs Imants Belogrīvs. Diskusiju vadīs Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas “Letonica” vadītājs Uldis Zariņš. Laipni aicināti visi interesenti. Būs pieejams WiFi. Esi Twitterī? Apstiprini savu klātbūtni diskusijā.

Diskusijas pieturas punkti:
- digitālo tehnoloģiju loma lasīšanas procesā,
- jaunākās lasīšanas ierīces,
- autors un viņa darbs digitālajā vidē,
- e-grāmatu tirdzniecības biznesa modeļi Latvijā,
- e-grāmatu pieprasījums un izdevēju piedāvājums Latvijā,
- e-grāmatas kā digitālo bibliotēku sastāvdaļa.

Ar interesi gaidu šo diskusiju un aicinu to apmeklēt arī jūs. Es tiešām uzskatu, ka šī ir ļoti aktuāla tēma un faktiski mēs esam posmā, kad elektroniskās grāmatas ienāk Latvijā un mūsu pašu interesēs, lai šis process kļūtu pēc iespējas izdevīgāks un ērtāks galalietotājiem. Īpaši interesanti būs paklausīties tautā tik ļoti iecienītās AKKA/LAA viedokli ;)

P.S. Par elektronisko grāmatu tēmām latviski raksta arī egramata.lv.

Iesaku palasīt:

1. Diskusija „Grāmata digitālajā vidē. E-grāmata.”
2. Diskusija „Grāmata 2.0: paradigmas maiņa”
3. Latvijas Nacionālā bibliotēka rīko diskusiju „Nācijas atmiņa digitālajā laikmetā”

Jāsaka, ka pirmās domas apskatot šo servisu, ir pozitīvas. Patīkami vienkārši meklēt intereses punktus (viesnīcas, ēstuves utt.) un tagad tas viss vēl apvienojumā ar aktuālām šo vietu fotogrāfijām. Malači, 1188 komanda!

NB! Tomēr viss nav pavisam skaisti un šis serviss tomēr nav bezmaksas. Proti, ir jāpiereģistrējas nosūtot SMS un katru mēnesi 1188 automātiski ieturēs Ls 0,15 par servisa izmantošanu. Vairāk par reģistrāciju var lasīt šeit.

Šoreiz vēlos pastāstīt, ka veikals ir izveidojis partnerprogrammas sistēmu, kas ļauj ikvienam no mums nopelnīt komisijas maksu par ikviena mūsu piesaistītā klienta pirkumu. Viss kas mums ir vajadzīgs ir mājaslapa/s, ko apmeklē cilvēki, kas varētu [...]]]> Es neslēpšu, ka pret Interneta veikalu Dateks es izjūtu visnotaļ siltas jūtas un tas nav nekas neparasts, jo vairāku pirkumu pieredze ir bijusi pozitīva. Ērta preču izvēle un datorkomplektu konfigurēšanas iespēja, ātra pasūtīšana un vēl ātrāka atbilde no tirdzniecības menedžeru puses. Ar prieku skatos kā veikals ir izveidojis sev tematisku blogu blog.dateks.lv, ko regulāri papildina ar klientiem noderīgu informāciju par aktuālajiem piedāvājumiem vai dažādiem ar tehnoloģijām un veikalu saistītiem jaunumiem. Tāpat ir izveidots arī Twitter konts twitter.com/Dateks, kas, manuprāt, mazliet pieklibo un prasās pēc personiskākām niansēm, lai jūt, ka ar cilvēkiem runā veikals. Liekot roku uz sirds saku, ka Dateks.lv noteikti ir Interneta veikals, ko es cenšos ieteikt visiem saviem draugiem, radiem un paziņām!

Šoreiz vēlos pastāstīt, ka veikals ir izveidojis partnerprogrammas sistēmu, kas ļauj ikvienam no mums nopelnīt komisijas maksu par ikviena mūsu piesaistītā klienta pirkumu. Viss kas mums ir vajadzīgs ir mājaslapa/s, ko apmeklē cilvēki, kas varētu iegādāties produktus no Dateks un lapā izvietots reklāmas banneris ar partnerprogrammas saiti.

Visai loģisks ir jautājums par komisijas maksas apjomu un uz to partnerprogrammas Jautājumu/Atbilžu sadaļā varam lasīt sekojošo:

Pašreiz spēkā esošās komisijas maksas ir 1 ls par katru nopirkto preču pozīciju + 1% no pasūtījuma kopsummas. Dateks komplektētajiem datoriem katra sastāvdaļa, ieskaitot programmatūru, tiek uzskatīta par atsevišķu pozīciju. Piemērs: vidējas komplektācijas dators ar cenu 500ls un 10 sastāvdaļām - komisija ir 10pozīcijas x 1ls + 1% no 500ls = 10 + 5 = 15ls. Otrs piemērs: portatīvais dators ar cenu 500ls - komisija ir 1 x 1ls + 1% no 500ls = 1 + 5 = 6ls.

Saku uzreiz, ka affiliate lietas man ir visai svešas, es neesmu piedalījies šobrīd populārākajā Latvijas affiliate programmā, ko izveidojusi kompānija Lattelecom, lai virzītu tirgū savu optiskā interneta pieslēgumu un arī par ārzemju līdzīgas dabas projektiem man ir visai blāva nojausma. Tas gluži vienkārši mani maz interesē un man nepatīk, ka tīmeklis tiek aizgrūsts ar bezjēdzīgām affiliate darboņu veidotām lapām, kam nav nekādas citas vērtības, kā tikai platforma banneru/saišu izvietošanai. Paguglē, kādus brīnumus izdos meklētājserveris, ja mēģināsim atrast informāciju par Lattelecom optisko internetu. Tāpēc man arī grūti spriest par to cik labi vai nelabi ir izveidota Dateks partnerprogramma. Es zinu, ka Aigars no webmarketing.lv šajos jautājumos ir speciālists un es gribēšu no viņa dzirdēt atsauksmes. Jo pamatotas atsauksmes var rezultēties produkta uzlabošanā. Kā jums šķiet, vai komisijas ir pietiekami lielas, lai iesaistītos programmā? Vai sistēma ir gana labi nostrādāta?

Personīgi es uzskatu, ka vienkārši mājaslapā/blogā izvietojot šīs partnerprogrammas banneri būs par īsu un nekādas vērā ņemamas naudas summas šādā veidā nopelnīt nav iespējams. Taču, ja šai lietai pieiet nopietnāk, tad kaut kādas naudas varēs saņemt. Tikai, kā šādas affiliate vīru darbības ietekmēs mūsu Latvijas interneta seju. Kā sēnes uzradīsies salidzini.lv kloni? Būs mums vesels lērums ar tech apskatnieku blogiem? Jebkurā gadījumā pozitīva ziņa no Dateks un ceru, ka šī programma nesīs labumu gan veikalam, gan tiem, kas tajā piedalīsies kā klientu piesaistītāji.

Iesaku palasīt:

1. metaleks.lv ir miris! Lai dzīvo dateks.lv!
2. Pelni ar draugiem.lv - ādiņu veikals
3. Draugiem investīcijas - draugiem.lv atbalsta projekts inovācijām Interneta biznesā

E-prasmju nedēļa (e-skills week) tiks rīkota visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tai skaitā Latvijā. Projekta ietvaros tiks popularizētas inovācijas apmācību un izglītības procesā, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pieejamie pakalpojumi. E-prasmju nedēļas ietvaros dalībniekiem būs iespējams apgūt jaunas IKT iemaņas, kā arī mācību spēkiem apgūt jaunas prasmes, izmantojot e-pakalpojumus un tādējādi uzlabojot mācību procesu. Tāpat plānots sabiedrību informēt par šobrīd pieejamajiem e-pakalpojumiem un to izmantošanu ikdienā. E-prasmju nedēļas projekta mērķis ir veicināt sabiedrībā apziņu, ka arvien vairāk paaugstinās elektronisko prasmju nozīme dzīves kvalitātes uzlabošanā mūsdienu sabiedrībā, kā arī pieaug pieprasījums pēc augsta līmeņa IKT praktiķiem.

Avots: LIKTA.lv

Latvijas otrais labākais ziņu portāls Apollo solās nodrošināt video tiešraidi no Eiropas Savienības Mājas, kur šodien un rīt (2. un 3. [...]]]> Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) sadarbībā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju (RAPLM) no 2. līdz 5.martam rīkos Latvijā pirmo e-prasmju nedēļu ar mērķi veicināt iedzīvotāju sekmīgu integrāciju informācijas sabiedrībā.

E-prasmju nedēļa (e-skills week) tiks rīkota visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tai skaitā Latvijā. Projekta ietvaros tiks popularizētas inovācijas apmācību un izglītības procesā, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pieejamie pakalpojumi. E-prasmju nedēļas ietvaros dalībniekiem būs iespējams apgūt jaunas IKT iemaņas, kā arī mācību spēkiem apgūt jaunas prasmes, izmantojot e-pakalpojumus un tādējādi uzlabojot mācību procesu. Tāpat plānots sabiedrību informēt par šobrīd pieejamajiem e-pakalpojumiem un to izmantošanu ikdienā. E-prasmju nedēļas projekta mērķis ir veicināt sabiedrībā apziņu, ka arvien vairāk paaugstinās elektronisko prasmju nozīme dzīves kvalitātes uzlabošanā mūsdienu sabiedrībā, kā arī pieaug pieprasījums pēc augsta līmeņa IKT praktiķiem.

Avots: LIKTA.lv

Latvijas otrais labākais ziņu portāls Apollo solās nodrošināt video tiešraidi no Eiropas Savienības Mājas, kur šodien un rīt (2. un 3. martā) tiks aizvadītas daudzas interesantas diskusijas un prezentācijas. Iesaku paskatīties prezentācijas un rast ko noderīgu arī sev.

No 2 līdz 5.martam Baltijas Datoru Akadēmija sadarbībā ar v/a Kultūras informācijas sistēmas, visos reģionālo bibliotēku mācību centros rīkos bezmaksas semināru iedzīvotājiem Interneta un TV iespējas informācijas laikmetā, kuros varēs uzzināt par datora un interneta izmantošanas iespējām ikdienas vajadzībām, kā arī par Lattelecom pakalpojumiem iedzīvotājiem. Semināri notiks no 9:00 – 17: Rīgas, Daugavpils, Gulbenes, Jelgavas, Preiļu, Ventspils, Ogres, Liepājas un Valmiera bibliotēku mācību centros, kā arī BDA telpās Rīgā, Tallinas ielā 4.

3.martā plkst.14:00 Gulbenes bibliotēkā viesosies Lattelecom darbinieki Agnese un Arvils, sociālās kustības Pieslēdzies, Latvija! vadītāji, kas klātesošiem demonstrēs kā paša spēkiem apgūt datora lietošanu, izmantojot www.piesledzieslatvija.lv pašmācības vidi Mācies pats. Tāpat 3.martā Baltijas Datoru Akadēmija organizē semināru „IT apmācību kursu iespējas ar ESF līdzfinansējumu”, kurā dalībnieki tiks informēti iespēju saņemt līdzfinansējumu savu darbinieku apmācībām.

4.martā t/c Spice no 12:00 – 16:00 pie Lattelecom klientu apkalpošanas centra notiks e-apkalpošanās vides mans.lattelecom.lv demonstrācija un apmācības. Šajā pašapkalpošanās sistēmā iespējams apskatīt visus apmaksātos rēķinus, sekot līdzi ģimenes tālruņa sarunu izdrukai, kā arī kontrolēt savu nākamo rēķinu. Tiešsaistē iespējams sekot līdzi jau esošajiem pakalpojumiem, pasūtīt jaunus, kā arī uzlabot vai mainīt sev jau pieejamos Lattelecom pakalpojumus.

Arī Baltijas Datoru Akadēmija 4.martā sadarbībā ar V/A Kultūras informācijas sistēmas un Rīgas Centrālās bibliotēkas mācību centru Sociālajā Dienas Centrā, Katoļu ielā 57, Rīgā organizē apmācības Sociālā dienas centra apmeklētājiem datora iemaņu apgūšanā, informācijas meklēšanā internetā, CV sagatavošanā u.tml. BDA pasniedzēji darbosies kā konsultanti, demonstrēs izstrādāto mācības materiālu un apmācīs to izmantošanā gan darbam klasē, gan attālināti e-kursu audio formātā. Izstrādātie materiāli būs pieejami gan SDC, gan V/A KIS, gan ikvienā Latvijas publiskajā bibliotēkā un tie paredzēti izmantošanai jebkuram Latvijas iedzīvotājam.

4. martā Baltijas Datoru Akadēmija sadarbībā ar DBA Competence Center un Oracle Filiāli Latvijā rīkos sacensības Oracle IT speciālistiem, 3. un 5.martā būs līdzīgas sacensības arī par Cisco un Microsoft Windows 7 lietojumiem. Sīkāka informācija www.bda.lv.

Savukārt, Uzziņu dienests 1188 sniegs informatīvo atbalstu ikvienam interesentam par pasākumiem, apmācībā un aktuāliem notikumiem, kas plānoti visā Latvijā e-prasmju nedēļas ietvaros.

Iesaku palasīt:

1. Baltijas Datoru Akadēmija piedāvā bezmaksas IT seminārus
2. Ne-konference BridgeCamp - tilts starp IT speciālistiem un nevalstiskajām organizācijām
3. Latvijā ražots portatīvais dators - Gauja

Darbinieki no jaunām un interesantām Internetu lietām atvērtās kompānijas SIA „Soon” ir apkopojuši informāciju par vairāk nekā 21 000 tvitera lietotājiem Latvijā, izanalizējuši pāri par 350 tūkstošiem tvītu un sagatavojuši kopsavilkumu ērti pārskatāmā dokumentā. Tādējādi tas ir pirmais nopietnais mēģinājums apjaust un pētīt Latvijas Twitter auditorijas apmērus un lietotāju paradumus.

Svarīgākos faktus un atziņas esmu izvilcis tūlītējai apskatei.

LATVIJAS TVITERVERSS SKAITĻOS - Ik dienas tiek radīti ap 14 [...]]]> Mikroblogošanas serviss Twitter ir pēdējo pāris gadu absolūts hīts vispasaules Tīmeklī un arī Latvijā tas ir iemantojis plašu popularitāti par ko norāda fakts, ka Twitter piemin arī nacionālajā televīzijā un radio (mēneša sākumā kopā ar Māri no nombre.lv bijām uzaicināti uz Latvijas Radio 1 raidījumu “Kā labāk dzīvot”, lai parunātu par šo Twitter fenomenu). Twitterī nu ir ne vien tehnoloģiju pārņemtie, bet arī sabiedrībā populāri cilvēki (radio dīdžeji, žurnālisti, politiķi, dažādu jomu speciālisti), kā arī liels skaits “mirstīgo” pilsoņu. Par Twitter gana daudz esmu rakstījis arī iepriekš.

Darbinieki no jaunām un interesantām Internetu lietām atvērtās kompānijas SIA „Soon” ir apkopojuši informāciju par vairāk nekā 21 000 tvitera lietotājiem Latvijā, izanalizējuši pāri par 350 tūkstošiem tvītu un sagatavojuši kopsavilkumu ērti pārskatāmā dokumentā. Tādējādi tas ir pirmais nopietnais mēģinājums apjaust un pētīt Latvijas Twitter auditorijas apmērus un lietotāju paradumus.

Svarīgākos faktus un atziņas esmu izvilcis tūlītējai apskatei.

LATVIJAS TVITERVERSS SKAITĻOS
- Ik dienas tiek radīti ap 14 000 tvīti;
- Pēdējās 100 dienās tvītojuši ir 41% lietotāju; 20 dienās – 39%, 10 dienās – 35%;
- 18% nav neviens tvīts – nav pateikuši pilnīgi neko;
- 81% lietotāju ir mazāk par 100 sekotāju – cilvēku, kas seko publicētajam saturam;
- 83% lietotāju seko mazāk par 100 cilvēkiem;
- Tviteri lieto 51% vīriešu un 49% sieviešu.

CIK DAUDZ RUNĀ
- 18% lietotāju nav neviena tvīta.
- 76% no visiem lietotāju ir mazāk par 100 tvītiem.
- 15% ir vairāk par 200 tvītiem
- 6% ir vairāk par 500 tvītiem
- Tikai 2% lietotāju ir vairāk par 1000 tvītiem.

KAS RUNĀ
Aktīvo Tvitera Latvijas komūnas kodolu veido žurnālisti, radio dīdžeji, reklāmas nozares pārstāvji un ar tehnoloģijām saistīti cilvēki. Daudzi no viņiem ir arī lielāku vai mazāku mediju pārstāvji – ziņu kanālu, radio staciju vai mazo portālu un blogu īpašnieki.

KO RUNĀ
Līdzīgi kā citur pasaulē, priekšplānā izvirzās sociālās aktualitātes – pasākumi, raidījumi vai citi sabiedrībai kopumā svarīgi notikumi. Kā jau minēts iepriekš, tad tviterotāju komūnas kodols ir ar IT nozari saistīti cilvēki, žurnālisti, dīdžeji un reklāmas nozares darbinieki. Tas arī ietekmē sarunu tematiku. Piemēram, parādoties Apple iPad, tas uzreiz kļuva par vienu no vairāk pieminētajiem vārdiem nedēļas garumā.

Vēl pētījumā ir aprakstīts tas, kas (pēc SIA “Soon” darbinieku domām) Twitterī “darbojas” vai “nedarbojas”, respektīvi, kādos veidos var mēģināt gūt labumu no servisa. Tāpat autori dalās savās pārdomās par pašu galveno - vai vispār ir jēga būt Twitterī.

Pētījumu var lejupielādēt šeit: Latvijas_Tviterverss.pdf

Iesaku palasīt:

1. tendenc.es - mēģinājums parādīt par ko runā Latvijas Twitter lietotāji
2. itwitter.lv - Latvijas twitter lietotāju TOPs, tautas skaitītājs/statistika, katalogs
3. radiokrize.wordpress.com - Latvijas Radio izveido krīzes blogu

Diskusijā piedalīsies rakstnieks Pauls Bankovskis, blogeris un jauno tehnoloģiju entuziasts Kristaps Skutelis, izdevēja Vija Kilbloka, „e-lasītāja” projekta vadītājs Dainis Rudušs un Edgars Ivanovs, Guntis Stirna no projekta egramata.lv. Diskusiju vadīs Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas „Letonica” vadītājs Uldis Zariņš un LNB sabiedrisko attiecību speciāliste Signe Valtiņa

Diskusijā tiks skarti arī jautājumi par e-grāmatu tehnoloģijām, standartiem, platformām un to pieejamību pasaulē un Latvijā, par biznesa modeļiem saistībā ar e-grāmatu tirdzniecību, par to, vai e-grāmatas šobrīd Latvijā ir pieprasītas un kāds varētu būt izdevēju piedāvājums nākotnē, kā arī par digitālo bibliotēku lomu e-grāmatu attīstības scenārijos. Uz diskusiju laipni aicināti visi interesenti.

Jāatzīst, ka ar neviltotu [...]]]> Ceturtdien, 25. februārī plkst. 12.00 Ķīpsalas hallē Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar Latvijas Grāmatnieku ģildi „Latvijas Grāmatu izstādes 2010” ietvaros aicina uz diskusiju „Grāmata digitālajā vidē. E-grāmata.” Diskusijas mērķis ir aktualizēt digitālo tehnoloģiju lomu lasīšanas procesā, iepazīties ar jaunākajām lasīšanas ierīcēm, kā arī runāt par e-grāmatu attīstības scenārijiem Latvijā.

Diskusijā piedalīsies rakstnieks Pauls Bankovskis, blogeris un jauno tehnoloģiju entuziasts Kristaps Skutelis, izdevēja Vija Kilbloka, „e-lasītāja” projekta vadītājs Dainis Rudušs un Edgars Ivanovs, Guntis Stirna no projekta egramata.lv. Diskusiju vadīs Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas „Letonica” vadītājs Uldis Zariņš un LNB sabiedrisko attiecību speciāliste Signe Valtiņa

Diskusijā tiks skarti arī jautājumi par e-grāmatu tehnoloģijām, standartiem, platformām un to pieejamību pasaulē un Latvijā, par biznesa modeļiem saistībā ar e-grāmatu tirdzniecību, par to, vai e-grāmatas šobrīd Latvijā ir pieprasītas un kāds varētu būt izdevēju piedāvājums nākotnē, kā arī par digitālo bibliotēku lomu e-grāmatu attīstības scenārijos. Uz diskusiju laipni aicināti visi interesenti.

Jāatzīst, ka ar neviltotu interesi gaidu šo diskusiju, jo pēdējā laikā arvien biežāk aizdomājos par drukātās vs. elektroniskās grāmatas tēmu. Pats pēdējos mēnešos esmu izlasījis vairākas pilna izmēra grāmatas no datora, apsveru e-lasītāja iegādi un mani interesē ko par šīm tēmām var pastāstīt pārējie diskusijas dalībnieki. Es patiešām ceru, ka spēsim raisīt saturīgu sarunu, kas vainagosies ar atziņām, kuras būs konvertējamas taustāmos (cik nu digitāls ir taustāms) darbos.

Iesaku palasīt:

1. Diskusija: “Grāmata digitālajā vidē. E-grāmata II”
2. Diskusija „Grāmata 2.0: paradigmas maiņa”
3. Latvijas Nacionālā bibliotēka rīko diskusiju „Nācijas atmiņa digitālajā laikmetā”

Un man taču nav jāatkārtojas, ka šinī dzīvē nav nekā svarīgāka par internetiem. Un, ka arī mobilajās ierīcēs (ha, mobilās ierīces nevis “prasti” telefoni) internets ir vajadzīgs kā ēst, lai varētu “24 mīnus dažas stundas miegam” būt tiešsaistē visos twitteros, feisbukos, maispeisos, draugos, e-pastos, mikro/makro/foto/porno/audio/video blogos. Jo tikai tā mēs gūsim garīgu piepildījumu..

P.S. Heh, Bite, nekavējies ar kaut ko tikpat pievilcīgu. Lūdzu!