Jaunuo rezideņču programa paradzāta latgaliski rokstūšim literatim, tulkuotuojim, žurnalistim, scenaristim, latgalīšu volūdys, literaturys i Latgolys kulturys pietnīkim, tymā vydā ari uorzemu literatim, kas roksta latgaliski, voi uorzemu literatim i pietnīkim, kas roksta ap Latgolu voi pietej Latgolys kulturu, voi tulkoj nu/iz latgalīšu volūdu. Programys mierkis ir veicynuot latgalīšu volūdys, literaturys i latgalistikys atteisteibu i populariziešonu, nūdrūsynojūt platformu augstvierteigu daildorbu latgalīšu volūdā i Latgolai veļteitu pietejumu pīaugumam.

Beja dūmuots, ka kalendarajā godā programu varēs izmontuot četri daleibnīki – literati, žurnalisti, scenaristi, pietnīki voi tulkuotuoji. Diveji daleibnīki ir īprīškejuo gods publiskūs latgalīšu literaturai veļteitūs konkursu “Latgolys prozys skaitejumi” i latgaliskais dzejis slams “Rogovkys dzejis voga” uzvarātuoji, kas ituo gods programā ir Inga Kaļva-Minina i Silvestrs Solovjevs, bet divejus daleibnīkus izalaseitu rezidenču programys konkursā. Rezidenču programys pyrmajā godā tyka sajimti treis interesentu dasacejumi, leidza ar kū izlamts dūt vareibu rodūši atsateisteit vysim grybātuojim – literatei Dagnejai, tulkuotuojam Lauram Magazeiņam i muzikim Sovvaļnīkam.

Dagneja, izmontojūt redzidencis vareibu, īceriejuse struoduot pi sova jaunuo dzejis kruojuma, kas sauksīs “Mīleibys volūdā” i byus veļteits mīleibai nu vysaidu redzīņu. Tulkuotuojs Laurs Magazeiņs struoduos pi myusu dīnu ukraiņu autora Artema Čeha (1985) stuostu kruojuma “D rajons” fragmentu tulkuojuma latgaliski, bet Sovvaļnīks (eistajā vuordā Ingars Gusāns) rezidencē raudzeis raksteit jaunys dzīsmis, kas byutu daļa nu ituo gods golā izdūšonai paradzātuo albuma “Cārtumi”.

Pavasarī sovu rezidencis laiku Lūznovys muižā, struodojūt pi debejis dzejūļu kruojuma, jau izmontuoja latgaliskuo dzejis slama “Rogovkys dzejis voga” 2024. gods nūtikšonys uzvarātuojs Silvestrs Solovjevs. Jis par itaidu vareibu soka: “Par kū es dūmuoju pārnejā vosorā, kod, siežūt pi golda sovā ustobā, pīraksteju kaidu dzejūli, kas īguoja pruotā? Tys eistyn nabeja par tū, ka piec goda, sokūt paļdis jam, siediešu iz balkona Marejis rezidencē Lūznovys muižā i struoduošu pi sova pyrmuo dzejis kruojuma izdūšonys. Itei beja unikala pīredze – lobi apstuokli, breineigs muižys personals, i viesturyskuo atmosfera radeja maksimali ārtu i rodūšu vidi. Raudzeju vysu izlaist caur sevi i ļaut īt uorā jaunūs dorbūs, kas veļteiti Rēzeknei i Latgolai. Šaļtim, izbaudūt rodūšū procesu, daguoja apstastuot i sev apzynuotai īskaidruot tū, kas nūteik, kur atsarūnu, kū doru, kam situaceja ruodejuos par daudzi natycama i vysa pīredze kūpā eistyn naaizmierstoma.”

Ar rezidenču programys daleibnīku dorbim laika gaitā varēs īpasazeit kotrys grybātuojs – jūs fragmentus atkareibā nu autora sagataveituos publikacejis varēs puorskaiteit latgalīšu kulturys ziņu portalā lakuga.lv. Programys eistynuotuoji paradz, ka rezidenču programa byus ilgtermeņa nūtikšona, deļtuo interesenti cyta gods suokuos byus aicynuoti pīsasaceit 2026. gods rezidenču programai. Taipat, jamūt vārā ituo gods pīredzi i daleibnīku profesionalū darbeibu, programys mierki i vierzīni varātu palikt vēļ plotuoki.

Rezidenču programu finansiali atbolsta Vaļsts kulturkapitala fonds, Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba i latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”.

Latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv ituo gods MAF “Regionalūs, vītejūs i diasporys medeju atbolsta programys” projektu konkursā dabuojs atbolstu divejim portala īsnāgtajim projektim. Projekts “Latgaliskās kultūrtelpas dažādības, izaicinājumu un aktualitāšu atspoguļojums portālā lakuga.lv” (kūpejais finansiejums 32 842,65 eiro) ir svareigs atbolsts portala pastuoveigajai darbeibai, nūdrūsynojūt portala funkcejis, atbolstūt portala komandu i latgaliski viestejūt par latgaliskuos kulturys aktualitatem, procesim, cylvākim i nūtikšonom. Projektā plānuoti 46 roksti, kas papyldynuoti ar originalu foto saturu treis rubrikuos – “Reportaža”, “Lakuga.lv vaicoj” i “Perosneiba. Pa latgalīšu pādim” –, skaiteituoju aptaujis, kai ari vaira nakai 180 socialūs teiklu īrokstu (tymā vydā ari video formatā). Projektā portalam tolkā īt divejis jaunys žurnalistis – Anželika Litvinoviča nu Daugovpiļs, ar kurū portals jau sasadorbuojs cytūs projektūs, i Inta Marija Savicka nu Varakļuonu.

Taipat atbolstu dabuojs projekts “Raidierakstu latgaliski sērija portālā lakuga.lv 2. sezona” (finansiejums 13 291,02 eiro), kurā daškiertais finansiejums sadz izmoksys septeņu video formata epizožu sataiseišonai. Plānuotajuos epizodēs tiks atspīgeļuoti redzīni i pieteiti vaicuojumi par literaturu, jaunīšim, kulturpolitiku i cytim tematim. Projektā epizodis tiks papyldynuotys ar satura atspīgeļojūšim rokstim portalā lakuga.lv i 14 eisajim video. Taipat projektā tiks sagataveiti vysmoz 40 socialūs teiklu īroksti, kai ari tiks veikta klauseituoju redzīņa nūskaidruošona par aktualajom temom, ekspertim, vaicuojumim i atgrīzeniskū saiti socialajūs teiklūs. Pyrmū raidīroksta sezonu vari nūsaklauseit ITE.

“Medeju atbolsta fonda finansiejums ļaun portalam vaira pīsavērst analitiskuokim rokstim i taida veida publikacejom, kas prosa vaira resursu. Ari itūgod turpynuosim izvaicuot redzīņu liderus i nūzaru profesionaļus rubrikā “Lakuga vaicoj”, izzynuot latgalīšu stuostus vysā pasaulē rokstu serejā “Personeiba. Pa latgalīšu pādim” i veiduot reportažys i latgaliskūs nūtikšonu. Taipat ar prīcu varim paviesteit, ka itūgod aizsuoktais raidīroksts “Mīti” pīdzeivuos ūtrū sezonu – turpynuosim uzrunuot sovu auditoreju ari audio i video formatā, škatynojūt vysaidus Latgolys problemvaicuojumus,” soka portala lakuga.lv redaktore Laura Melne.

Ituo gods MAF projektu konkursā atbaļsteitūs projektu vydā ir 19 projekti, kas viesteis ap temom, kas saisteitys ar Latgolu.

Latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv vys vēļ ir vīneigais medejs Latvejā i pasaulī, kura saturs kasdīnā teik veiduots tikai latgalīšu rokstu volūdā. 

Latgalīšu volūdys i kulturys vosorys kursūs “Vosoruošona 2025”, kas suoksīs svātdīnis, 27. juļa, piecpušdīnē i byus da catūrtdīnis, 31. juļa, prīškpušdīnis, byus vareiba nūstyprynuot zynuošonys latgalīšu rokstu volūdā, jaunumim latgalīšu volūdys atteisteibā, izzynuot vaira par metodem, resursim i leidzeklim, kas byutu nūdareigi vuiceibu prīškmata “Latgalīšu rokstu volūda” vuiceišonā školā, padzilinuot zynuošonys par latgalīšu literaturu, Latgolys kulturviesturi i myusu dīnu latgaliskuos kulturys procesim. Taipat kursu daleibnīkim byus vareiba pīsadaleit rodūšajuos nūdarbeibuos, pasadaleit ar sovu i izzynuot cytu školuotuoju pīredzi, sasatikt ar latgaliskuos kulturvidis personeibom, kai i kursu vokoru pasuokumūs dabuot īdviesmi i prīškstotu par latgalīšu kulturys aktualitatem.

Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociaceja, kas ir vīna nu vosorys kursu reikuotuoju, regulari reikoj školuotuoju apvuiceibys i kursus, kab styprynuotu latgalīšu volūdys školuotuoju zynuošonys, bet “Vosoruošona” īrosts ir vareiba intensivu kursu veidā dabuot jaunuokū informaceju ap latgalīšu volūdu i, izmontuot volūdys specialistu i latgalīšu kulturys ekspertu kluotyn byušonu, kab vuiceitūs i izzynuotu volūdu, sajimtu metodiskū atbolstu i pasadaleitu ar sovu pīredzi.

Kursūs “Vosoruošona” aicynuoti dasasaceit školuotuoji nu vysys Latvejis, kuri školuos jau vuica voi tyvuokajā laikā plānoj vuiceit latgalīšu rokstu volūdu, taipat var dasasaceit pedagogejis studenti i cyti latgalīšu volūdys i kulturys interesenti, par pīmāru, žurnalisti, kulturys darbinīki i cyti, kurim latgalīšu volūda iz prīšku varātu nūderēt profesionalajā darbeibā, styprynojūt volūdys zynuošonys i lūmu sabīdreibā.

Vosorys kursim “Vosoruošona” var dasasaceit da 20. juņa, aizpyldūt tīšsaistis anketu ITE. Vītu skaits kursūs īrūbežuots. Vaira dasacejumu gadīnī prīškrūka byus latgalīšu rokstu volūdys školuotuojim, kuri jau vuica volūdu školā voi plānoj tū dareit tyvuokajā laikā. Ar precizu kursu programu byus vareiba īpasazeit tyvuok nūtikšonai. Piec kursu nūslāguma tūs daleibnīki sajims 36 stuņžu aplīceibu. Kursu leidzmoksuojums nu daleibnīka itūgod ir 30,00 eiro. Kursūs teik nūdrūsynuota nakšņuošona, ādynuošona (treis reizis dīnā), kai i intensiva vuiceibu, rodūšūs darbneicu i nūtikšonu programa.

Vosorys kursi “Vosoruošona” pyrmū reizi nūtyka 2000. godā, itūgod byus jau 15. “Vosoruošonys” sasatikšona. Latgalīšu volūdys i kulturys kursus “Vosoruošona 2025” reikoj Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociaceja (LVLKŠA), latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” i Nautrānu vydsškola. Nūtikšonu atbolsta Sabīdreibys integracejis fonds nu Kulturys ministrejis daškiertūs Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu, Latvīšu volūdys agentura, Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba i Nautrānu apvīneibys puorvaļde.

Apsavērt, kai guoja īprīškejuos reizis kursūs (2023. godā) var latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv rokstā ITE.

Jaunajā izdavumā “Kai palikt par eistynu luoci” kūpā ar luocānu Meikuleņu i juo draugim – meitineiti Martu, začineiti Pūdzeņu, ezeiti Pukšynu i cytim — muozī i lelī skaiteituoji sešuos puosokuos varēs īpazeit emocejis – naticeibu sev, augstpruoteibu, sirdeigumu, baili, skumi i prīcu, kai ari rībumu pret cytaidū. Kotrai puosokai kluotyn ir socialuos pedagogis Laurys Mičulis-Šustis sagataveiti aizdavumi, kurī emocejis paleidzēs saprast vēļ lobuok. Taipat, kab vīgluoka skaiteišona, gruomota papyldynuota ar gryutuokūs vuordu skaidruojumim latvīšu literarajā volūdā. Puosokys i aizdavumus papyldynoj muokslineicys Līgys Mundys kruosainuos ilustracejis.

Gruomotys atkluošonā, kas paradzāta par reizi piec Leldīnis, 22. aprelī, 12 stuņdēs Rēzeknis vaļstspiļsātys Bārnu biliotekā varēs satikt obejis gruomotys autoris, izzynuot vaira ap Meikuleņu, juo draugim, gruomotys tapšonys procesu, kai ari dzierdēt emoceju puosokys i luocāna i juo draugu pīdzeivuojumus Rēzeknis Tautys teatra aktrisis Jolantys Leitānis bolsā.

Stuostus par luocānu bibliotekare, literate i pīcu bārnu mama Meldra Gailāne roksta jau vaira nakai 20 godu. Jī pi Meldrys atguojuši reizē ar pleiša luocānu, kas kai bolva kaidā konkursā sovulaik pi saimis tics, atbraucūt nu Reigys. Luocāns, kuru suokuos sauce par Mikī i Mikiju, dzeivojūt Latgolā, palyka par Meikuleņu. Pyrmū reizi Meikuleņa (voi tūlaik vēļ Mikija) pīdzeivuojumus pasauļs izzynuoja 2012. godā izdūtajā gruomotā “Mikijs un viņa draugi”, bet 2018. godā izguojušajā gruomotā “Meikuleņš īpazeist omotus” luocāna pīdzeivuojumi turpynojās jau kai Meikuleņam, izzynojūt vysaidus omotus — ausšonu, izšyušonu, klyugu peišonu i cytus. Leidza ar aicynuojumu iz jaunuokuo izdavuma par luocānu Meikuleņu svātkim, “Volūda” pīduovoj vareibu digitalā veidā tikt ari pi īprīšk izdūtuos gruomotys “Meikuleņš īpazeist omotus” (2018) digitaluos versejis, kai ari sovulaik sagataveituo, bet da ituo naizdūtuo “Meikuleņš īpazeist omotus” kruosojamuos gruomotys digitaluo varianta – obejūs izdavumūs daīmams teksts kai latgalīšu rokstu, tai latvīšu literarajā volūdā. Digitalūs izdavumus var nūpierkt i zamynīluodēt latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” atbolsta platformys-veikala http://voluda.lv sadaļā “Volūda saimem i bārnim”.

Izdavumu saimem i bārnim “Kai palikt par eistynu luoci” izdavuse latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”, bet izdūšonu finansiali atbaļstejuse Vaļsts kulturkapitala fonda mierkprograma „Latvīšu viesturyskūs zemu atteisteibys programa“. Programu Latgolā administrej Latgolys regiona atteisteibys agentura. Gruomotys atkluošonys nūtikšonā tolkā īt Rēzeknis vaļstspiļsātys Bārnu biblioteka i Rēzeknis Tautys teatris.

Jaunais izdavums “Kai palikt par eistynu luoci” daīmams kusteibys “Volūda” atbolsta platformā-veikalā http://voluda.lv, dizaina koncepta veikalā “Kabata” i gruomatneicā “Liesma” Rēzeknē, kai i “Jānis Roze” gruomatneicu teiklā i škārsteikla veikalā.