Tas, ko es nesaprotu – kāpēc AB dambis netiek attīstīts un ir atstāts pilnīgi bez vērības? Viegli pameklējot informāciju, var atrast gan plānus uz AB dambja būvēt koncertzāli, gan informāciju par to, ka dambis ir ļoti sliktā stāvoklī un bīstams cilvēkiem (saite).

Lai nu kā, vasarā ik pa laikam uz AB dambja tiek rīkoti dažādi pasākumi – sākot no “oligarhu” kapusvētkiem un beidzot ar smilšu skulptūru festivāliem. Tātad, ja jau tiek pieļauta tūkstošiem cilvēku pulcēšanās šajā teritorijā, gluži dzīvībai bīstams tas, visticamāk, nav.

AB dambis varētu būt lielisks tūrisma objekts un pastaigu vieta. Tur varētu būt pāris skaistas āra kafejnīcas ar skatu uz Vecrīgu. Tur varētu būt ziemas slēpošanas trase vai mini Mežaparks ar dažādām aktivitātēm. Es nespēju saprast, kādēļ tik lieliska vieta ir atstāta novārtā.

Ziemā uz dambja skats bija krietni bēdīgāks, kad nesen biju turp aizstaigājis, vismaz bija svaigi nopļauta zāle. Tomēr – salauzti soliņi un atkritumu kaudzes nav gluži tas, kas šai vietai vislabāk piestāvētu.

Jautājums – kāpēc ir šāda situācija?

Priecāšos, ja komentāros padalīsieties ar informāciju vai viedokli. Janvārī es biju visai nīgrs un gatavs mēģināt iekustināt Rīgas Domi/medijus, lai radītu vismaz kaut kādu diskusiju par to, kāpēc viena no Rīgas skaistākajām vietām izskatās pēc miskastes. Atkarībā no atsaucības – varbūt tā arī būs jādara.

Vēl pāris bildes no AB dambja (jāatzīmē, ka ziemā tur izskatījās sliktāk) –

Papildinājums:

Satvītojos ar Nilu Ušakovu, viņš sola, ka šovasar AB dambis tikšot remontēts. Tātad – pagaidām tēmu nopauzēju, skatīsimies, kā būs rudenī.

@VilhelmsM šogad plano remontēt

— Nils Ušakovs (@nilushakov) May 7, 2012

@VilhelmsM pa vasaru

— Nils Ušakovs (@nilushakov) May 7, 2012

Mani interesē reklāma, komunikācija un mārketings, un es nebūt necenšos apgalvot, ka ķirurgam būtu jāmācās no YouTube video vai tiesnesim no Wikipedia. Es neapgalvoju, ka augstskola ir slikta vai nevajadzīga, bet es uzskatu, ka ir muļķīgi pieņemt, ka augstskola ir zināšanu vai labas dzīves garants.

Iemesli, kādēļ es nestudēšu:

- Man ir apnicis nomest zemē laiku

Es esmu paspējis veltīt jau 12 gadus, lai pārliecinātos par Latvijas izglītības sistēmas greizumu. Kā jau to esmu apgalvojis, es uzskatu, ka vidusskolā neesmu iemācījies teju nekā praktiski pielietojama un noderīga, tā vietā pavadot laiku veidojot plastilīna dzīvniekus, taisot .gif animācijas Paint, mācoties visas pasaules valstu galvaspilsētas no galvas un cenšoties kaut nedaudz iebraukt trigonometrijā. Un man ir apnicis.

Var bārstīties ar demagoģiskiem iemesliem par to, ka skola “iemāca domāt, trenē atmiņu vai ļauj paplašināt redzes loku”. Bullshit. Lai to darītu, nav jāmācās telefongrāmata no galvas vai kvantu fizika. Prāta spējas var visnotaļ lieliski attīstīt arī, stimulējot radošumu un mācot noderīgas lietas. Vai vismaz pasniedzot šķietami garlaicīgas lietas no interesanta skatpunkta (šis īpaši attiecas uz eksaktajiem priekšmetiem).

Tāpat ir visai milzīga atšķiriba starp teoriju un praksi, ja runājam par mācību procesu. Zināšanas, kas būtu jāiegūst un zināšanas, kas tiek iegūtas, ir divas pilnīgi dažādas lietas.
Es mācos vācu valodu gadus piecus, bet manas zināšanas tajā nav tādas, lai es spētu CV ierakstīt kaut pamatlīmeni – es melotu. Franču valodu es mācos 3 gadus un situācija ir tieši tāda pati. Es ļoti labi apzinos, ka tā lielā mērā ir manis paša vaina, tomēr ticu, ka, ja būtu ieinteresēts šo valodu mācības, es neilgā laikā iemācītos daudz vairāk.

Manā subjektīvajā uztverē skola ir robotu rūpnīca.

Iesaku izlasīt Seta Godina bezmaksas grāmatu “Stop Stealing Dreams“, visnotaļ noderīgi.
Pilnai laimei vēl der noskatīties Kena Robinsona TED lekciju “Do schools kill creativity? “, kā arī tā paša Kena Robinsona Changing Education Paradigms
.

- Izglītības kvalitāte Latvijas augstskolās

Pēdējo gadu laikā es apzināti esmu apzināti runājis ar desmitiem esošo un bijušo studentu, lai uzzinātu, cik noderīgas ir studijas, ko viņi ir iemācījušies un, vai viņiem patīk tas, ko viņi dara.

Viedokļi ir visnotaļ atšķirīgi – ir cilvēki, kas man ir tiešā tekstā pateikuši “Nestudē, tas nav tā vērts”, bet netrūkst arī zvērinātu izglītības aizstāvju.

Kamēr Ventspils augstskola sevi promotēs ar urliska paskata džeku, kas apskāvis plīša pīli, bet SPPA aicinās mācīties pie viņiem reklāmu ar baneri, kas veidots MS Word, izmantojot attēlu, kas iegūts gūglējot “smiling woman” – es turpināšu ar skepsi izturēties pret augstskolām.

- Studiju programmas neatbilst manām vēlmēm

Es neredzu, kur Rīgā studēt reklāmu. Varbūt vēl komunikāciju, trendīgo “multimediju mākslu/komunikāciju” un vēl šo to, bet arī šīs programmas mani nevilina.

Runājot ar studentiem un absolventiem, kā arī pats paskatoties augstskolu vides dzīvē, man nav nekāda kārdinājuma turp doties. Sūdzības par sausu teoriju, bezjēdzīgiem milzu apjoma konspektiem un tā tālāk.

Te vietā ir Ērika Stendzenieka citāts no intervijas Playboy -

Ja es dotos studēt, es studētu komunikāciju Vidzemes augstskolā, par kuru esmu dzirdējis tikai labākās atsauksmes. Bet – tā ir Valmiera un tie ir 4 gadi. Un tā ir paliela mācību maksa.
Man nav nekādu pretenziju pret Valmieru, bet darba iespējas tur varētu būt visai ierobežotas. Četrus gadus dzīvot uz kakla vecākiem + vēl sliktākajā gadījumā ņemt studiju kredītu es nevēlos. Galīgi nevēlos.

- Milzīgs laika patēriņš

Lai gan saredzu savu nākotni reklāmā un digitālajā mārketingā, manas intereses ar to neaprobežojas. Ir desmitiem lietu, ko es vēlos apgūt vismaz elementārā līmenī, sākot no webdizaina, affiliate mārketinga, SEO optimizācijas, foto un video uzņemšanas un apstrādes, elementāras programmēšanas, un beidzot ar vēlmi izkopt savu rakstības stilu, pagatavot garšīgus ēdienus un iepazīties ar daiļliteratūras klasiku. Es gribu sarunvalodas līmenī iemācīties pāris valodas, paceļot pa pasauli un izlasīt desmitiem un simtiem komunikācijas un mārketinga grāmatu.

Ja es došos studēt un turpināšu strādāt, man tam nebūs laika. Vai nu es studēšu ķeksīša pēc, kā to dara ļoti daudzi man pazīstami cilvēki (nē, paldies), vai nu nespēšu pilnvērtīgi darīt visu. Man ir gājis pietiekami grūti jau pēdējos divos gados, cenšoties savienot mācības vidusskolā ar darbu. Nav viegli mosties 7:00 no rīta un atgriezties mājās pēc 21:00.

Es nevēlos to milzīgo bezjēdzīgi patērētā laika daudzumu, es nevēlos to stresu un negulētās naktis, un es nevēlos to visu darīt ķeksīša pēc. Man tas nav vajadzīgs.

- Milzīgs naudas patēriņš

Četru gadu laikā tikai studijām aizietu tuvu 6000 Ls, neskaitot dzīvošanu un mācību materiālus utt.
Rupji rēķinot, mēnesī tas ir 150 Ls mēnesī par studiju maksu un vēl vismaz tikpat dzīvošanai. Plus, zaudētā peļņa, pateicoties tam, ka četrus gadus (4 gadi manā uztverē ir milzīgs laika posms) nav iespējams absolūti pilnvērtīgi strādāt.

Ar ietaupīto naudu ir iespējams darīt visai daudz. Iegādāties simtiem grāmatu, mēnešiem ceļot pa pasauli (HelpX), iziet DJ un/vai foto kursus, iegādāties tehniku, iziet dažādas maksas apmācības internetā (Lynda) utt. utjp.

No kā man būs lielāks ieguvums – izmocīta papīra gabala vai reālām zināšanām un pieredzes?

- Laiki ir mainījušies, papīram vairs nav nozīmes

Es ar visnotaļ lielu skepsi uztveru argumentu: “Nu jā, bet kaut kādu papīru jau vajag, kur tad ņem darbā bez papīra?” Bullshit.

Es ticu, ka šādi darba devēji eksistē lielā skaitā, bet nevēlos ticēt, ka domājošs darba devējs izvēlēsies augstskolas diplomu reālu zināšanu, pieredzes un prasmju vietā. Ja izvēlēsies, šaubos, ka vēlētos pavadīt savu laiku pie šāda darba devēja.

Man apkārt ir ļoti daudz spilgtu piemēru – cilvēku, kuri ir sasnieguši daudz, pametot augstskolu vai pat neuzsākot tajā mācības. Es nedomāju, ka labākie un darba tirgū vērtīgākie programmētāji vai dizaineri ir tie, kas cītīgi sēdējuši augstskolas skolā. Tieši otrādi – labākie ir tie, kas caurām naktīm urbušies cauri koda rindām un nemitīgi mācījušies ko jaunu.

- Laiki ir mainījušies, internets piedāvā bezgalīgi daudz iespēju

Mēs dzīvojam interneta laikmetā, kad atbilde uz jebkuru jautājumu ir sekunžu attālumā. Teju jebko ir iespējams iemācīties pašmācībā, mums ir nelimitēta piekļuve bezgalīgam daudzumam informācijas. Iemācīties spēlēt bandžo, rakstīt JavaScript kodu vai salabot velosipēdu ir vieglāk, kā tas ir bijis jebkad. Un tas ir jānovērtē. Pirms 5 vai 10 gadiem (kad neeksistēja Google vai YouTube) spēles laukums izskatījās daudz savādāk – iedomājieties, kas notiks nākotnē.

Akadēmiskā vide, protams, nespēj tik strauji mainīties līdzi, jo zināšanas strauji noveco. Pasniedzēji mēdz nezināt, kas ir infografiks, tviteris vai pat RSS. Vai tieši otrādi – māca par RSS kā par ko jaunu un noderīgu.

Agrāk augstskolu vide bija krietni vērtīgāka, jo pieeja informācijai bija limitēta. Laiki ir mainījušies.

Tāpat internets ļauj strādāt no jebkuras pasaules vietas. Es spēju iedomāties ne vienu vien veidu, kā, vismaz teorētiski, varētu sevi nodrošināt ar portatīvo datoru sēžot jebkurā pasaules vietā, kurā ir pieejams normāla ātruma internets. Interneta laikmetā nav starpības, vai portatīvais dators tavās rokās atrodas Pļavnieku blokmājā, centra kafejnīcā vai Portugāles pludmalē.

- Iespēja jebkurā brīdī sākt

Tā gan būtu baltā karoga vicināšana, bet vissliktākajā gadījumā, ja Dzīve mani ļoti aplauzīs, es sākšu studēt pēc gada. Vai diviem. Vai desmit. Nekas daudz jau nebūs mainījies, bet šādā gadījumā varbūt iestāšos ar citu attieksmi, nevis to milzu skepsi, kas manī ir patlaban.

Ja palikšu Latvijā, es nopietni apsvēršu domu iziet foto skolu (pusotrs gads). Varbūt, kā jau minēju, iziet DJ kursus, lai iemācītos rīkoties ar audio tehniku. Varbūt vēl kādus kursus. Katrā ziņā, man būs nauda un laiks, lai to vajadzības gadījumā darītu.

- Manī mīt milzīga vēlme mācīties un izglītoties

Es apzinos, ka tas varbūt izklausās ironiski, bet tā tiešām ir. Vienkārši – ar izglītošanos es saprotu pavisam citas lietas, nevis akadēmisko izglītību.

TED lekciju skatīšanās, reklāmas un komunikācijas grāmatu lasīšana, jaunu prasmju apgūšana, nozares blogu un portālu lasīšana, konferenču un semināru apmeklēšana, dalība workshopos un braucieni uz ārzemēm, kvalitatīvu preses izdevumu lasīšana utt. utjp.

Šim blogam sānu izvēlnē ir sadaļa “Grāmatas” – tur es (bez vērtējumiem vai komentāriem) apkopoju izlasītās grāmatas. Man šķiet, ka tā es nedaudz vairāk sevi motivēšu – ja grāmatu saraksts mēnešiem paliks nemainīgs, tas būs redzams publiski.

Man noteikti netrūks, ko darīt.

-Atrunas

Es ļoti labi apzinos savu tieksmi pārspīlēt un jaunības maksimālismu. Protams, augstskola ir noderīga iestāde un, ja man būtu bezgalīgs laika un naudas apjoms, es labprāt pabeigtu kaut 5 augstskolas (es īstenībā tiešām varētu atrast n-tās specialitātes, ko vēlētos studēt – sākot no filosofijas un psiholoģijas, beidzot ar žurnālistiku un ekonomiku).

Galvenie atslēgvārdi, kāpēc nē – laiks, nauda, kvalitāte. Un daudzas zudušas iespējas.

Es apzinos arī, ka daļa manu ideju šķitīs radikālas vai utopiskas. Galvenais šī raksta mērķis – pateikt, ka es ļoti labi apzinos, ko es daru. Es rēķinos ar sekām. Un es ticu, ka sekas būs lieliskas.

P.S. Ilgi svārstījos, bet komentāri šim ierakstam ir slēgti. Ja vēlaties man kaut ko pateikt, sakiet dzīvē. Paldies par uzmanību.

P.P.S. Es nezinu, vai šo ierakstu būtu publicējis, bet pēc Dienas raksta palika sajūta, ka daudz kas ir palicis nepateikts. Gan Dienas raksts, gan šis bloga ieraksts, galvenokārt, kalpos kā lielisks atskaites punkts, uz kuru varēšu atskatīties pēc pieciem vai divdesmit gadiem.

P.P.P.S. Patiesībā man būtu vēl daudz sakāma, bet šis raksts jau tāpat ir pārlieku apjomīgs. Es centos būt kaut cik objektīvs, bet atklāts reizē. Ja Tu esi nonācis šajā rakstā tik tālu – paldies! Es to novērtēju.

Šoreiz izmantoju iespēju savākt lielisku kompāniju, izīrēt dzīvokli un vēlreiz doties uz Porto.

Dažas piezīmes par Portugāli un pārējo:

- Portugāle ir skaista

Nav pat jāmeklē īpaši tūrisma objekti vai apskates punkti, Portugāle ir sasodīti skaista un tūristu nesabojāta valsts. Skats uz Douru upi un Eifeļa tiltu ir priceless, tāpat kā okeāna piekraste, daudzās baznīcas un mazās ieliņas.

Lielāko daļu laika pavadījām Porto, bet aizbraucām arī līdz netālajai Gimarešai. Gimarešā ar gaisa tramvaju ir iespējams uzbraukt visai augstā un klinšainā kalnā, no kura paveras visai skaists skats uz pilsētu. Iesaku!

- Portugāle ir lēta

Naktsmītnes, ēdiens, transports – lēti. Vīns un sangrija – ļoti lēti. Arī lidmašīnas biļetes uz Portugāli nevarētu nosaukt par dārgām.

Lidmašīnas biļetes ar visām nodevām un karšu komisijām – 125 Ls, lidojot caur Londonu (2/3 cenas sastādīja nokļūšana Londonā). Var atrast arī izdevīgākas cenas, bet šoreiz svarīgi bija lidot konkrētā laika periodā.

Pārtikas cenas ir ļoti dažādas – mazā maizīte maksā 7 eiro centus, ūdens – sākot no 10 centiem, siers un gaļa – lētāk kā Latvijā, savukārt, ir lietas, kas maksā dārgāk – piemēram, mazais Snickers maksā 1 eiro. Kopumā – nedomāju, ka pārtika maksā dārgāk kā Latvijā, drīzāk otrādi.
Vakariņas ar vīnu mazā vietējā restorāniņā “Roma” – 3-6 Ls.

Nedēļu vēlāk es biju Strasbūrā, Francijā, kur cenas mani šokēja. Sīpolu zupa restorānā maksāja tuvu 10 eiro, pudele vīna – 30 eiro. Protams, var atrast lētākas vietas vai ēst McDonalds, bet man parasti ir vēlme izbaudīt valsti, nevis skraidīt apkārt, meklējot lētākās ēstuves. Portugālē cenu līmenis ir pavisam draudzīgs – tātad, cenas netraucē baudīt.

- Airbnb ir spēks, viesnīcas ir vakardiena.

Braucot četratā, katra nakts īrētā dzīvoklī izmaksāja mazāk kā 10 Ls uz cilvēku. Un pieredze ir pilnīgi nesalīdzināma – lētajās Ibis tipa viesnīcās tu jūties kā tūrists, kamēr, paņemot dzīvokli uz nedēļu, tu iegūsti plašumu, brīvību un ērtības, turklāt tiešām vari justies tā, it kā tu tur dzīvotu.

Mūsu lētais dzīvoklis bija tuvu centram, tas bija aprīkots ar trauku mašīnu, veļas mašīnu, ledusskapi, tajā bija gan trauki, gan dvieļi. Ātrs Wi-Fi bez papildus samaksas, TV ar kaudzi ārzemju kanālu utt. utjp. Divas atslēgas, kas nodrošināja papildus brīvību.

Pēdējā naktī palikām mājoklī pie lidostas, jo reiss bija agri no rīta. Tur par līdzīgu cenu ieguvām divas istabas, bet bija visnotaļ patīkami papļāpāt ar mājas saimnieci.

Abi dzīvokļu izīrētāji bija ārkārtīgi draudzīgi, pretimnākoši, piedāvāja palīdzēt noorganizēt taksi (kas bija ārkārtīgi noderīgi). Katrā ziņā – mana pirmā pieredze ar Airbnb bija lieliska.

Vairāk par Airbnb vari izlasīt manā rakstā šeit, piereģistrēties iespējams šeit.

- Portugāle nav tūristu valsts

Pagājušā vasarā biju Horvātijā – Horvātija ir ļoti skaista valsts ar labiem laikapstākļiem, bet sajūtu līmenī man tur patika daudzreiz mazāk kā Portugālē. Šķiet, ka galvenais iemesls bija tūristu pūļi.
Kāda jēga no skaistas pludmales, ja uz katru kvadrātmetru ir divi atpūtnieki? Kāda jēga no glītas vecpilsētas, ja nevari iziet tai cauri, negrūstoties ar tūkstošiem autobusu tūristu? Kāda jēga no skaistiem skatiem, ja tos aizēno simtiem viltotu Ray Ban tirgotāju? Es saprotu, ka tā droši vien ir mana īpatnība, bet man tas ļoti traucē.

Portugālē tūristu nav. OK, viņi tur ir un mēs braucām nesezonā, bet viņi pilnībā netraucē. Transporta sistēmas ir tūristiem draudzīgas un saprotamas, bet pati Portugāle nav tūristiem pakārtota.
Ielas bieži vien ir netīras, pat centrālajās ielās ir manāmi grausti un nabadzība. Portugālē var nemeklēt sterilitāti un kūrortu atpūtu, lai gan arī tā tur noteikti ir atrodama.
Pie okeāna ir plašums un skaistums, bet tur praktiski nav cilvēku. Apkārtne ir ļoti sakopta un ērti pieejama, bet nekas netraucē baudīt.

Šī paša iemesla dēļ man pilnīgi neinteresē, piemēram, Turcija un Ēģipte. Es droši vien esmu stereotipu pārņemts, bet malšanās starp Austrumeiropas tūristu tūkstošiem nav manā gaumē.

- Sabiedriskais transports nav dārgs, bet ir ērts

Lai pārvietotos pilsētā, var nopirkt 1 vai 3 dienu Andante kartes (7 un 15 eiro), kas ļauj Porto pārvietoties ar visiem transportiem bez ierobežojumiem. Mēs gan šoreiz šo iespēju neizmantojām.

Porto ir tādi paši e-taloni, kā Latvijā, tikai tos var uzpildīt atkārtoti. Par pašu karti jāiemaksā 0.5 eiro maksa, brauciena maksas ir atkarīgas no attāluma – 1 līdz 1.8 eiro, ja nemaldos.

Uz Gimarešu un citām tuvējām pilsētām (apmēram stundas brauciena attālumā, var pielīdzināt Rīga-Sigulda) var aizbraukt par ~ 3 eiro. Vilcieni ir daudzreiz modernāki kā Latvijā.

- Portugāles bildes

Jau kādu laiku atpakaļ nolēmu pilnībā pāriet uz fotografēšanu ar telefonu. Ziepju trauki man dažādu iemeslu dēļ neinteresē un nepatīk, bet spoguļkameras un cita lielizmēra tehnika ir nepraktiskas un dārgas, īpaši ceļojot tikai ar rokas bagāžu.

Fotokamera bija galvenais iemesls, kāpēc pirms pāris mēnešiem nomainīju iPhone 3GS uz iPhone 4 – fotokamera ir ļoti manāmi pārāka, turklāt man ļoti noder gan zibspuldze, gan priekšējā kamera.
Ja lietošanā ir iPhone 4S, vispār nesaredzu nekādu attaisnojumu ziepju trauku lietojumam. iPhonogrāfija FTW.

Es ļoti labi apzinos, ka brīžiem esmu krietni pārspīlējis ar lomo-vintāž efektiem un bilžu pārgaismošanu, bet kopumā esmu ļoti apmierināts ar fotogrāfijām. Fotografēt ar telefonu ir superērti un, eksperimentējot ar manuālo fokusu, gaismas iestatījumiem un filtriem, var iegūt pat ļoti baudāmu iznākumu.

Flickr sets ar +- labākajām bildēm atrodams – http://ej.uz/portugalesbildem.

- Es gribu atgriezties Portugālē

Es drīz (beidzot!) beigšu vidusskolu un, kā jau tas publiskajā telpā ir izskanējis un netiek slēpts, studēt tuvāko gadu laikā neplānoju (iemesli noteikti ir atsevišķa bloga raksta vērti).

Aizvien vairāk prātoju par to, ka gribu kādu laiku padzīvot ārzemēs, tai skaitā arī Portugālē. Ideālais variants būtu pa mēnesim Portugālē, Spānijā, Itālijā, iespējams, arī Marokā. Kopš atgriešanās no Portugāles es galvā cīnos ar dažādām dilemmām un iespējām, bet skaidrs ir tas, ka šāds izbrauciens man noteikti mēnesī neizmaksātu vairāk kā studijas + dzīve Rīgā.

Arī tas ir atsevišķa bloga raksta vērts, bet tikai pirms pāris mēnešiem iepazinos ar tādiem interneta servisiem kā Helpx un esmu sapratis, ka iespēju netrūkst – vajag vienīgi tās izmantot.

Lai vai kā, man ir skaidrs, ka Portugālē atgriezīšos ne reizi vien. Portugāle ir lieliska un es no sirds iesaku turp aizbraukt.

Īss un amatierisks video -

Kā rūdītu iPhone cienītāju un Windows skeptiķi, jau toreiz Windows Phone 7 mani ļoti patīkami pārsteidza. Tieši tāpēc man bija ļoti interesanti iepazīties ar šobrīd jaudīgāko un iespaidīgāko plaši pieejamo Windows Phone 7 telefonu – HTC Titan.

Raksturlielumi:

- milzīgs 4.7 collu ekrāns, 480×800 pikseļu izšķirtspēja
- 8 megapikseļu kamera, HD video ieraksts, dubultā LED zibspuldze
- 1.5 GHz procesors
- 16 GB atmiņa
- Microsoft Windows Phone 7.5 (Mango) operētājsistēma

Iespaidi par telefonu:

- Ekrāns ir milzīgs un iespaidīgs, tomēr nerodas sajūta, ka tas būtu absurdi liels (šāda sajūta man bija nesen testējot Samsung Galaxy Note). Man personīgi šāds telefona izmērs būtu nepraktisks, tomēr, lietojot telefonu, ekrāna izmērs šķiet patīkams.
- Lai gan DPI jeb pikseļu blīvums ir manāmi zemāks kā iPhone, ekrāns ir ļoti spilgts, kvalitatīvs un nekādas pretenzijas nerada.
- Dizaina un sajūtu līmenī tālrunis ir ļoti kvalitatīvs un ērti lietojams. Viens sīkums tomēr traucē – bloķēšanas poga telefona augšpusē. Samsung Galaxy S II un citiem viedtālruņiem šī poga ir novietota sānā un tas ir nenoliedzami ērtāk, lai bloķētu telefonu, turot to vienā rokā.
- Ātrdarbība, pateicoties 1.5 Ghz procesoram, ir lieliska – lielākoties viss darbojas ļoti ātri, plūstoši un skaisti.
- 8 megapikseļu kamera uzņem kvalitatīvus attēlus, iebūvētajā kameras aplikācijā ir pieejami plaši kameras iestatījumi.
- Vilšanos raisa priekšējā kamera, kuras kvalitāte ir ļoti zema (bet, visticamāk, priekšējo kameru vidējais viedtālruņa lietotājs neizmanto īpaši bieži).
- Ir ērta kameras poga, kas jebkurā brīdī aktivizē fotokameru.
- Pēc iPhone lietošanas prasās pēc fiziskas pogas, lai ērti pārslēgtos starp skaļuma/klusuma režīmiem.

Iespaidi par Windows Phone 7 un aplikācijām:

- Skaista, kvalitatīva un ātrdarbīga operētājsistēma ar milzīgu nākotnes potenciālu.
- Dizaina un vienkāršības ziņā, iespējams, pat pārspēj iOS. Piemērs – viss notiek pilnekrāna režīmā un augšējā josla ar operatora nosaukumu, baterijas atlikumu un pārējo parādās tikai pavelkot joslu. Manuprāt, tas ir ļoti pozitīvi vērtējams – kādēļ, lai es nepārtraukti skatītos uz operatora nosaukumu?
- Lai gan Marketplace strauji attīstās, pagaidām aplikāciju pieejamība nav pārāk liela. Tādas aplikācijas kā Picplz vai Instagram pagaidām un Windows Phone 7 nav pieejamas.
- Tāpat, trūkst dažādas absolūti nepieciešamas aplikācijas, piemēram, YouTube – Marketplace atrodamā ir vienkārši īsceļš uz neglīto un neērto mobilo web versiju.
- Ierastās aplikācijas (Evernote, Foursquare, Twitter) uz Windows Phone 7 izskatās ļoti neparasti – tās ir ļoti pielāgotas Metro interfeisam. Tiesa, gan izskats, gan lietošanas ērtums ir visnotaļ pozitīvi vērtājams.
- Integrētais Bing meklētājs, kam uz korpusa atvēlēta vesela poga, ir ļoti glīts, bet nepraktisks. Meklēšanas rezultāti ir daudz neprecīzāki kā Google.
- Telefonā instalētās HTC aplikācijas (bilžu apstrādes programma, piezīmju programma u.c.) man personiski sajūsmu neradīja, bet tas uzskatāms par gaumes jautājumu.
- Zune programmatūra, kas nepieciešama, lai piepildītu telefonu ar mūziku, man nešķita ērta. MP3 failus uzreiz ievilkt telefonā man neizdevās, vispirms tie jāpievieno Zune mūzikas bibliotēkai. Viss process kopumā man šķita vēl neērtāks kā iTunes (es esmu Drag’n drop piekritējs).
- Milzīgs mīnuss priekš manis ir latviešu klaviatūras neesamība – ar telefonu neizdosies rakstīt ar garumzīmēm un mīkstinājuma zīmēm.

Verdikts:

Windows Phone ir skaista un lieliska telefonu platforma un es ļoti, ļoti ceru, ka tai izdosies iekarot pieklājīgu tirgus daļu turpmākajos gados. Pieņemot, ka aplikāciju pieejamība un latviešu valodas atbalsts ir tuvākā laika jautājums, domāju, ka jau pēc neilga laika Windows Phone 7 būs perfekta izvēle.

Ja būtu nepieciešamība izvēlēties, HTC Titan būtu mana nākamā izvēle pēc iPhone un es to ikdienā lietotu daudz labprātāk kā jebkuru Android telefonu.
Vērts atgādināt – telefonu salīdzināšana pēc gigaherciem, RAM apjoma vai kameras megapikseļu skaita ir absurds. Par spīti nosacīti mazākai jaudai, HTC Titan darbojas daudz stabilāk un skaistāk kā jebkurš no Android flagmaņiem.

Ja nekad neesi saskāries ar Windows Phone tālruni, vērts iepazīties ar tā interfeisu pirms izdarīt jebkādus tālākus spriedumus:

P.S. Ja HTC Titan ieinteresēja, ar krietni detalizētāku telefona apskatu vari iepazīties Kristapa rakstā WindowsPhone.lv

Pagāja zināms laiks un es sapratu, ka iPad ir maģija. Tā ir lieliska, noderīga un ērta ierīce par ļoti pieņemamu cenu. Kad iznāca iPad 2, izmantoju iespēju iegādāties vecās paaudzes iPad lētāko Wi-Fi variantu, bet vēlāk radās izdevība par smieklīgu cenu iegādāties iPad 2 ar 3G. Tagad ar iPad esmu apradis un labprāt padalīšos lietošanas pieredzē – gan, lai informētu skeptiķus par to, ka iPad nav bling bling ierīce bez jēgas, gan palīdzot tiem, kas vēl domā, vai iegādāties iPad/svārstās starp iPad un citiem planšetdatoriem. Gan jau arī iPad esošie lietotāji atradīs ko noderīgu manis rakstītajā.

Par iPad pielietojumu:

Laikam jāsāk ar to, kas ir būtiskākais – no skaistas un ērtas ierīces nav nekādas jēgas, ja tai nav pielietojuma. Tieši šī iemesla dēļ iPad un citām planšetēm joprojām ir daudz skeptiķu, pazīstu arī vairākus cilvēkus, kas iegādājušies iPad un tas putējis plauktā, līdz ticis pārdots.

Vajadzības atšķirās un ticu, ka iPad nebūt nav pirmās nepieciešamības prece. Tomēr, pastāstīšu, kā iPad izmantoju es pats.

- Ziņu, blogu, internetu lasīšana

Es ļoti daudz lasu gan drukāto presi, gan interneta resursus, lai vienmēr būtu lietas kursā par notiekošo. Uz datora nav ērti lasīt stundām ilgi vai atrodoties ceļā. Uz datora lasīt vispār nav ērti. Telefons, savukārt, ir par mazu nopietnai, ilgstošai lasīšanai.

iPad, savukārt, ziņu un blogu lasīšana ir maģiska. Aplikācija Flipboard  pārvērš Facebook un Twitter draugu un sekojamo cilvēku satura haosu par izcili ērtu žurnāla tipa izdevumu, kurā varu vienuviet apskatīt draugu Facebook bildes un Twitterī publicētās saites.

Aplikācija Zite ir mans visu laiku labākais iPad atklājums – pēc salinkošanas ar Twitter, Facebook un Google Reader un interešu pievienošanas (piemēram, Advertising, Hip-Hop, Social Media), tā atrod ziņas no visiem iespējamiem pasaules resursiem, kas lasītāju varētu interesēt. Un Zite algoritmi ir fantastiski, aplikācija ņem vērā to, kurus resursus un rakstus esi ilgāk lasījis, pielāgojot nākamās ziņas aizvien precizāk Tavām interesēm. Man nav jāiet cauri miljons nelasītiem rakstiem RSS lasītājā, es varu relaksēti reizi dienā iziet cauri vislabākajiem no labākajiem rakstiem, nelasot pārējo drazu. Zite aplikācija ir unikāli uz iPad (tagad arī uz iPhone), tai ir arī konkurenti, bet Zite ir nenoliedzami labākā pieejamā.

Runājot par lasīšanu – galvenais, protams, ir ērtais iPad formāts. Lasīt iPad ir tikpat ērti vai ērtāk kā lasīt fizisku avīzi vai žurnālu. Ilgstoši lasīt datorā ir neērti, nejēdzīgi un nedabīgi.

- Piekļuve internetam sekundēs un datora aizstāšana gan ikdienā, gan ceļojumos

Darba dēļ man ir nepieciešams vienmēr varēt piekļūt internetam. Kad nebiju iegādājies iPad, uz skolu ikdienā līdzi nēsāju portatīvo datoru. Sākumā tas bija 2.5 kg smags 16″ laptops; kad nevarēju izturēt svaru un anormālo neērtumu, iegādājos netbuku (netbuki ir sātana izgudrojums), kad mani nervi vairs nespēja izturēt netbuku, no tā atbrīvojos un iegādājos 13″ Lenovo ThinkPad datoru. Lai cik viegls un plāns nebūtu dators, tas vienalga ir smags un neparocīgs ātrai piekļuvei internetam.

Ja es gribu atbildēt uz e-pastu, man iPad izņemšana no somas un piekļuve internetam aizņem apmēram 3 sekundes. Ja es gribu atbildēt uz e-pastu, izmantojot datoru, man datora izņemšana no somas, iziešana no Stand By, modema startēšana un pārlūka atvēršana aizņem vairākas minūtes. Un, ja tas un citas lietas internetā ir jādara daudzreiz dienā, tas ir SASODĪTI neērti.

Ar iPhone nepavisam nepietiek šādos gadījumos tīri izmēru dēļ. Ja uz e-pastu atbildi vēl var uzbakstīt no telefona, ir daudzas lietas, ko izdarīt telefonā ir neparocīgi vai pat neiespējami.

iPad sver tikpat, cik viena mana mācību grāmata, un aizņem mazāk vietas somā. Ņemot vērā milzīgo darbības laiku un niecīgos izmērus, man tas gandrīz vienmēr ir somā arī situācijās, kad datoru līdzi nestaipītu. Braucot ceļojumos iPad ir neaizvietojams – augustā braucu ar autobusu uz Horvātiju un varēju skatīties seriālus, spēlēt spēles, lasīt un sakarīgi pavadīt laiku, kamēr datoru līdzi nekad šādā braucienā neņemtu. Martā  lidošu uz Portugāli, un atkal – nekādā gadījumā neņemtu līdzi datoru, bet iPad būs perfekts šādam braucienam.

- Datora aizstāšana mājās

Dators nav ērta ierīce brīvā laika pavadīšanai. Dators ir lieliska ierīce radīšanai (teksta, videklipu utt.), darbam, programmēšanai un kam tik vēl ne. Bet dators nav ērts tām darbībām, kam vismaz es veltu lielāko daļu brīvā laika – lasīšana, video skatīšanās, Facebook+Twitter+Draugiem, mūzikas klausīšanās un tā tālāk.

Ar MacBook Air un citām ierīcēm ir drusku savādāka situācija, bet portatīvā datora lietošana pēc pieraduma pie iPad ir katastrofa. Tas ir milzīga izmēra, smags, neparocīgs, nenormāli skaļš, nenormāli uzkarstošs (klēpjdators, lol) un ar mirgojoši kaitinošām diodēm priekšpusē, kas novērš uzmanību. Es, protams, aprakstu pats savu primāro datoru, bet pieļauju, ka tādi datori ir lielākajai daļai vidusmēra cilvēku. 4 gigabaiti RAM un divkodolu procesors man neko nedod, ja ierīce ir nožēlojami nepraktiska.

Vēl viens negatīvi ietekmējošs faktors manā gadījumā, protams, ir lietošanas ērtums, ātrums un sistēmas interfeiss – visos datoros lietoju Windows. Jāatzīstās, ka vienīgais iemesls, kāpēc pagaidām lietoju datorus ar Windows, ir tas, ka Mac ir sasodīti dārgs. Ja varētu to atļauties, būtu aizmigrējis uz Mac jau sen.

Pastāstīšu tikai vienu piemēru. Situācija – gribu noskatīties YouTube mūzikas klipu, teiksim, Riekstu Armijas klipu “Mobilizācija”.

Process uz iPad: sēžu dīvānā, paņemu iPad, atveru YouTube Favourites, noskatos klipu perfektā kvalitātē ar normālu skaņu.

Process uz datora, ja tas ir izslēgts: sēžu dīvānā, paņemu datoru (kura baterija tur mazāk par stundu), ieslēdzu to (paiet ~3 minūtes līdz atveras Firefox), atveru YouTube Favourites, pagaidu līdz klips sāk lādēties, nomainu rezolūciju uz 720p, pagaidu vēl druciņ, sēžu ar ārā lādējošos, rūcošu, pārkarsušu un smagu ierīci ar čarkstošu/klusu skaļruni un skatos klipu.

Es, protams, pārspīlēju, bet domai jābūt skaidrai. Es pat nesākšu runāt par jaunu video meklēšanu vai video/bilžu pārlūkošanas ērtumu un ātrumu un tā tālāk.

Šeit varētu taisīt milzīgu atkāpi par iPad interfeisa pareizumu: par to, ka multitāskings un 17 atvērti logi ar mirgojošiem Skype mesidžiem, Twitter un Facebook ziņām, e-pastiem un 28 aktīviem tabiem pārlūkā, kā arī kaudzi widgetu uz desktopa nav īsti pareizais veids, kā pavadīt laiku. Īpaši, ja skaties filmu vai seriālu jeb centies koncentrēties darbam. Bet tad šis raksts kļūtu vēl garāks un to mēs negribam.

ŅEM VĒRĀ – iPad nav datora aizstājējs. Ja ir nepieciešams nopietni strādāt/rakstīt/darīt jebko advancētu, iPad datoru nevar aizstāt. Tas jāsaprot – normālam vidusmēra cilvēkam ar iPad vien nepietiks.

- Spēļu spēlēšana

Es nekad neesmu sevi uzskatījis par īpaši aktīvu geimeri un nevienā no datoriem man nav instalēta neviena spēle. Man riebjās spēļu dzenāšana uz datora kaut vai tāpēc, ka pieprasa nemitīgu iedziļināšanos datora parametros un kaudzi naudas, lai geiminga pieredze būtu iespējami laba. Pēc konsolēm arī pagaidām neredzu nekādu vajadzību – ne stacionārājām, ne pārnēsājamām.

iPad, savukārt, spēlēt spēlītes man ir milzīgs prieks. Neatkarīgi no tā, vai runa ir par casual spēlītēm kā Fruit Ninja (visu laiku labākā spēle vispār) vai nopietnākiem šūteriem, braukšanas spēlēm vai, piemēram, Mirror’s Edge- geiminga pieredze uz iPad ir lieliska.

iPad paliekot populārākam un jaudīgākam, arī geimings iegūs ļoti daudz. Pāris dienas pirms šī raksta publicēšanas iznāca iPad un iPhone versija populārajam GTA III, kas ir teju identiska oriģinālam un maksā smieklīgu naudu (5$). Tas ir tikai laika jautājums līdz daudzas populāras spēles tiks portētas uz iPad, kaut gan jau šobrīd spēļu izvēle ir milzīga.

Turklāt spēlīšu dzenāšana iPad vismaz man šķiet daudz sociālāka un foršāka padarīšana kā nopietns geimings tīklā, naktīm ieslēdzoties savā istabā. Skolā esmu radījis Fruit Ninja atkarību kaudzei cilvēku un spēlēšanas process, līdzīgi Nintendo Wii vai Xbox Kinect, ir daudz draudzīgāks par nopietnu geimingu.

- iPad spēja pielāgoties jebkurām specifiskām vajadzībām un interesēm

Ja Tev patīk fotografēt, Tu vari lejupielādēt kādu no n-tajām lieliskajām foto apstrādes programmām, kas foto apstrādi padarīs ātru, ērtu un neticami vienkāršu. Turklāt iPad aplikācijas maksā salīdzinoši niecīgas summas (atceramies, cik maksā kaut vai primitīvākās Photoshop versijas). Iesaku aplikāciju Snapseed – izcila un vienkārša.

Ja Tev patīk ceļot, Tu vari atrast simtiem aplikāciju, kas palīdzēs saplānot maršrutu, atrast apskates objektus, saglabāt kartes, rezervēt viesnīcu.

Ja aizraujies ar mūzikas veidošanu, iPad par dažiem dolāriem Tev ļaus iespēlēt ritmus uz virtuālas bungmašīnas vai spēlēt klavieres. Jā, tas neaizstās fiziskas klavieres, bet, ja salīdzina ierīci Tavā somā un tūkstošiem latu vērtus instrumentus, kas sver simtiem kilogramu – iPad sniedz grūti aptveramu iespēju daudzumu jebkuram radošam cilvēkam. Par 5$ aplikācijā Garage Band varēsi izvēlēties starp dažnedažādiem instrumentiem un to variācijām. Un es esmu pilnīgi 100% pārliecināts, ka talantīgs un radošs cilvēks ar 5$ aplikācijas piedāvātajām iespējām varēs radīt ģeniālus, izcilus un leģendārus skaņdarbus, kamēr nīgri skeptiķi iegādāsies tūkstošiem latus vērtas klavieres un ļaus tām noputēt. (Starp citu, Gorillaz ir radījis veselu albumu vienīgi uz iPad).

Man šķiet, ka digitālās mūzikas radītājiem iPad sniedz īpaši lieliskas iespējas – uz iPad ir pieejams, piemēram, populārais Fruity Loops.

Šie ir tikai piemēri, pastāv neskaitāmas nozares, kurās iPad sniedz unikālas iespējas – tas ir izcils rīks, piemēram, pilotiem un mediķiem. Tāpat, domāju, ka arī matemātikas, fizikas, dabaszinību un citu eksaktu nozaru cienītājiem iPad rada milzumdaudz jaunu iespēju.

Kāpēc iPad, nevis citi planšetdatori?

Runājot par iPad konkurenci ar citiem planšetdatoriem – iPad joprojām 95% gadījumu būs labākā izvēle.

Es ļoti optimistiski skatos uz Windows 8 ierīču plāniem (mobilā Windows 7 OS ir lieliska un, atšķirībā no visiem pārējiem konkurentiem, tās interfeiss nav neveiksmīgi aizņemts no iOS). Tāpat man ļoti cerīgs liekas jaunais Asus EEE Pad Transformer montrs ar 4 kodolu procesoru, glītu dizainu un pievienojamu dokstaciju, kas to pārvērš nosacītā netbukā.

Bet citādi – iPad konkurenti pārsvarā ir smieklīgi un vienīgais iemesls tos izvēlēties varētu būt cena. Es saprotu vēlmi iegādāties 7″ ACME planšeti par 90 latiem, bet nebūt nesaprotu vēlmi iegādāties dažādas plastmasīgas grabažas par cenu, kas ir analoga iPad. Argumentācija? Paņemiet rokās tās ierīces un patestējiet. Galleria Riga augšējos stāvos ir elektronikas veikals ar visvisādām planšetēm, ko iespējams notestēt. Paspaidiet, paspēlējieties.

Ir jābūt anormālam Android vai Windows fanātam, lai nenovērtētu to, kā strādā iPad. Bez nevienas aiztures, ar līdz sīkākajām detaļām perfektu interfeisa dizainu, izcilu ātrdarbību, perfektu un intuītivu interfeisu utt.

—

Par cenu un “value for money”:
Var atrast neskaitāmu daudzumu ierīču, ko iPad spēj aizstāt – sākot no digitālajiem foto rāmjiem un pārnēsājamajiem DVD atskaņotājiem (tiešām kāds tādus vēl pērk?), beidzot ar radio un e-grāmatu lasītājiem. Un te vērts padomāt tieši izmaksu kontekstā – es zinu cilvēkus, kas par 100 Ls pērk pārnēsājamos DVD atskaņotājus un par 150 Ls e-grāmatu lasītājus. Vai netbukus par 250 Ls. Ņemot vērā, cik daudzas ierīces iPad var aizvietot, tā cena nebūt nav dārga. Vēl var uz tā cenu skatīties kontekstā ar iPhone cenām – ierīce, kas ir daudz lielāka izmēros un dod daudz vairāk iespēju, maksā krietni lētāk.

Papildus jāņem vērā, ka ir ļoti daudz veidu, kā iPad var palīdzēt sevi atpelnīt. Teiksim, žurnāla Wired elektroniskā, interaktīvā un iespaidīgā iPad versija maksā, šķiet, 2.99 eiro. Narvesen žurnāla papīra izdevums maksā ~5 Ls. Līdzīga situācija ir ar programmatūru un daudz ko citu.

–
iPad vai iPad2? Wi-Fi vai 3G?

Ļoti individuāla izvēle. Ja ierīci izmantosi lasīšanai, internetam un video un pārsvarā lietosi mājās, lētākā vecā iPad versija būs tieši laikā.
Atšķirība starp iPad un iPad 2 ir lietošanas ātrumā (visai būtiska), jaudā (spēlēm jāpērk iPad 2), svarā un plānumā (manāma) + kamerās (vismaz man kameras ir ļoti nebūtiskas).
Tā kā cenas atšķirība ir paliela, es, visticamāk, šobrīd iegādātos veco iPad ar 3G, bet, ja nav žēl piemaksāt – iPad 2 tomēr ir krietni pārāks. Turklāt, mobilie operatori piedāvā visai pieņemamus nomaksas piedāvājumus.

–
Par pārējo:

Es patiešām uzskatu, ka, jo lielāka būs iPad un līdzīgu ierīču izplatība, jo pasaule būs labāka. Sākot ar skolām un fantastiskām iespējām mācību procesā jau sākumskolas gados (nerunājot par ietaupītu skolas somas svaru), turpinot ar cilvēkiem, kas nedraudzējas ar datoriem. Mana vecmamma nelieto ne datoru, ne mobilo telefonu; datori viņu biedē. Ar iPad, savukārt, viņai nav nekādu problēmu un nedomāju, ka man būtu jelkādas grūtības viņu 5 minūtēs apmācīt, kā izlasīt jaunākās ziņas, paklausīties radio vai veikt videozvanu ar radiem Austrālijā. Tikmēr datorprasmes viņai un citiem veca gadagājuma cilvēkiem saistās ar mocībām.

Pirms iPad iegādes, jāapzinās, ka tā, lielākoties, ir ekstra, nevis nepieciešamība. Ar iPad daudz ko var darīt ērtāk, ātrāk un labāk, bet vidusmēra cilvēks var paveikt to pašu arī ar datoru. Ja galvenie laika kavēkļi internetā ir Spoki.lv pārskatīšana, Draugiem.lv galeriju komentēšana un Skype sarakstes, diez vai iPad būs prātīgs ieguldījums. Tāpat, arī tieši otrādi – ja esi programmētājs vai Linuxists, droši vien iPad nebūs Tavas dzīves svarīgākā vēlme. Bet citādi – iPad ir izcila ierīce, kas paver ļoti plašas iespējas. Turklāt, ja labi pameklē, pirmās paaudzes iPad labā stāvoklī var atrast par cenu zem 200 Ls.

—

Ja ir vēlme, lai iesaku noderīgākās iPad aplikācijas/spēles vai atbildu uz citiem jautājumiem par iPad – droši rakstiet komentāros. Iespēju robežās centīšos līdzēt.

P.S. Labākais raksts latviešu valodā, ko vērts palasīt par iPad, ir atrodams Reiņa blogā. Raksts gan ir gadu vecs un kopš tā laika daudz kas ir kļuvis vēl labāks, bet domai joprojām jābūt skaidrai. Pievienojos visam rakstītajam.

Tie, kas ir skeptiski par iPad, ir skeptiski par Apple vispār. Ir jābūt diezgan plānam, lai neredzētu to inženierijas un grafiskās saskarnes ģenialitāti, kas tur ir ielikta. iPad ir produktu produkts. Stikls, alumīnijs, ierastā recepte. Skaists ekrāns. Tā pati vide, kas iPhone. Iespējas ir tik ierobežotas, cik ierobežota ir aplikāciju izstrādātāju fantāzija. Jau no laika gala bija skaidrs, ka iOS pamatā ir ārkārtīgi pievilcīga platforma aplikāciju izstrādātājiem un tā arī piešķir iPad (un iPhone) tā unikālās iespējas. Dzelzis pats par sevi ir skaists, bet tas nebūtu nekas bez aplikācijām, kas uz tā ir pieejamas.

 

P.S.S. iPad ir fantastiska ierīce arī vienkārši muļķīgām un mazāk muļķīgām izklaidēm. Priecīgus svētkus, centīšos 2012. blogot vairāk, labāk un garāk kā 140 zīmēs.

Par Airbnb es uzzināju nepilnu gadu atpakaļ, kad par jauno un veiksmīgo interneta projektu bija atrodams raksts žurnālā Forbes. Toreiz būtiski ieinteresējos un laiku pa laikam ieklīstu lapā, lai patīksminātos par neticami plašo piedāvājumu.

Airbnb

Kādēļ es esmu milzīgā sajūsmā par Airbnb?

1) Milzīgais piedāvājums un iespējas – izīrēt iespējams gan veselu lidmašīnu-viesnīcu, gan mājiņas kokos, gan milzīgas villas, pilis un salas. Lielais vairums tomēr, protams, ir gluži vienkārši un normāli mājokļi, ko, atkarībā no piedāvājuma, iespējams noīrēt gan pilnībā, gan, piemēram, istabu.

2) Cenas – cenu līmenis ir daudz, daudz zemāks kā viesnīcām un iespējams atrast patiesas pērles. Īpaši svarīgi tas ir attiecībā uz tādām metropolēm kā Londona, Berlīne vai Ņujorka, kurās iespējams atrast izcilus piedāvājumus pašos pilsētu centros.

3) Iespēja nopelnīt un padarīt dzīvi interesantāku, izīrējot savu mitekli – manuprāt, šī ir lieliska iespēja gan iegūt papildus ienākumus pavisam neparastā veidā, gan vienkārši padarīt dzīvi interesantāku, uzņemot cilvēkus no visām pasaules malām.

Pieļauju, ka pie perfektas apstākļu sakritības varētu pat atpelnīt dzīvokļa īri ar Airbnb.
Respektīvi, īrē smuku 2 vai vairāk dzīvokli centrā un piedāvā vienu no istabām iekš Airbnb. Interesantāka dzīve, daudz jaunu paziņu no visas pasaules, paplašināts redzesloks un papildus ienākumi. Pagaidām konkurence, piemēram, Rīgā nav liela, bet citu pilsētu iemītniekiem iespējas ir vēl plašākas – piemēram, Liepājā šobrīd piedāvāti tiek 3 mājokļi.

4) Izcila mājaslapas kvalitāte – kā ļoti jauns projekts, tas, manuprāt, ir uzskatāms par absolūtu paraugu, kādam būtu jāizskatās interneta servisam. Glīts dizains, viegli saprotams interfeiss, ērta pārskatāmība, visas nepieciešamās funkcijas, iespēja ielogoties ar Facebook utt.
Iesaku apskatīt sadaļu Collections – tajā atlasīti labākie mājokļi gan lielākajās pilsētās, gan, piemēram, sgatavota kolekcija piedzīvojumu meklētājiem Āfrikā. Vērts ieskatīties!

Papildus jāmin arī ekselenta iPhone aplikācija – gaidu arī iPad versiju.

Visiem mājokļiem ir pievienotas vairākas fotogrāfijas (daudziem par brīvu profesionālu fotogrāfu un arī papildus uzticamību nodrošinājis pats Airbnb), pievienoti sīki apraksti, redzamas atsauksmes, apskatāms izīrētāja profils, vieta kartē, daļai iespējams pat apskatīt māju un apkārtni ar Google Street View.

5) Uzticamība – pirmkārt, ir nodrošināta ļoti standartizēta un kvalitāti garantējoša mājokļu pievienošana – uzreiz iespējams mājokļus atlasīt pēc dažādiem parametriem, piemēram, vai tajos ir Wi-Fi/gaisa kondicionieris utt.
Tu redzi, ja ar Londonas dzīvokļa izīrētāju tev ir kopīgi draugi Facebook, tāpat tu vari atlasīt mājokļus, kuros jau ir mitinājušies tavi Facebook draugi.

6) Kvalitātes un drošības garantijas – Airbnb tomēr ir daudz ērtāks un drošāks variants par couchsurfing. Man nav pilnīgi nekādu iebildumu pret couchsurfing, bet Airbnb tomēr būs daudz draudzīgāks variants, ja meklē garantijas vai vēlies ceļot ar ģimeni. Turklāt – nekādu pienākumu uzņemt kādu savā mājoklī.

Neesmu sīkāk iedziļinājies, bet lielākajās valstīs Airbnb piedāvā “Airbnb Host Guarantee” līdz pat $50,000 , kas darbojas kā apdrošināšana. Latvijā pagaidām gan nē.

Tāpat tiek piedāvāti Airbnb telefona numuri, kam zvanīt vajadzības gadījumā, un citi drošību garantējoši līdzekļi.

7) Dažāda veida bonusu sistēmas. Pievienojot savu mājokli Airbnb, Tu saņemsi 50$ savam nākamajam braucienam. Piesaistot servisam draugu, Tu saņemsi 25$. Visiem labi.

Daži no piedāvājumiem:

Airbnb ir izcils gan tad, ja zini kurp doties un meklē lētu istabu Londonas centrā par 40$ vai māju Madeirā, gan arī tad, ja nezini un ļauj sevi pārsteigt.
Par 400 dolāriem, piemēram, ir iespējams izīrēt pašam savu salu Fidži. Salu. Jā, par 400$. Ar palmām un kokosriekstu kokiem un personīgo pavāru un apkopēju.

Airbnb, manuprāt, ir izcils piemērs arī kā stārtaps un interneta projekts – tā izaugsmes tempi un servisa piedāvātā kvalitāte ir aprīnojami. Vērts noskatīties pusstundu garo Bran Chesky runu par to, kā Airbnb radies – video.

Tā kā pašam diemžēl vēl nav sanācis pārbaudīt to, kā serviss darbojas praksē, aicināju izteikt savu viedokli sociālo mediju un interneta pārzinātājam Artūram Mednim:

Kopš to atklāju, vairs nedzīvoju viesnīcās, tikai lielos dzīvokļos lielpilsētu centros, maksājot mazāk kā par mazu viesnīcas istabiņu nomalē. Ļoti labs serviss, patīk, visiem iesaku.

Bloga Onkulis.com autors Miks, kurš patlaban dzīvo Kambodžā, savukārt, raksta:

Airbnb ir nācies izmantot jau divas reizes, vienu reizi Londonā un pēc tam Kuala Lumpurā. Manuprāt, viesnīcās tagad ir vērts dzīvot tikai tad, ja tam ir kāds īpašs iemesls, visādi citādi sāku meklējumus Airbnb un tikai tad, ja nekā nav skatos uz hoteļiem.

Ļoti priecāšos, ja komentāros padalīsieties ar savu pieredzi, izmantojot Airbnb – galu galā, man pašam vēl priekšā pirmā rezervācija šajā servisā un labprāt uzzinātu, kā veicies Jums.

P.S. Reģistrējoties Airbnb caur rakstā izvietotajām saitēm, pirkuma gadījumā arī man tiks labums.
Mans šī brīža mērķis ir pavasarī aizdoties uz Londonu, tāpēc būšu tikai priecīgs, ja reģistrēsieties, izmantosiet šo lielisko servisu un padosiet rakstu tālāk draugiem. :)

Vēl jāatzīstās, ka man ir Apple sabojāts prāts un visus telefonus, lai kā arī negribētu, salīdzinu ar iPhone. Agrāk lietoju iPhone 2G, tagad man ir iPhone 3GS un iPad 2, tādēļ pie Apple produkcijas esmu paspējis ļoti pierast.

Šis nebūs tālruņa apskats. Apskatu, kuros salīdzinātas fotogrāfijas, benčmārku testi, ātrdarbība un citas būtiskas lietas, ir pilni interneti. Šoreiz es centīšos vairāk vērtēt telefonu no vienkārša lietojamības viedokļa, nevis tehniskajiem parametriem.

Plusi:

- Telefons ir neticami viegls un plāns. Neticami. Sajūta tāda, ka no tā būtu izņemta baterija.
- Ļoti liels un spilgts ekrāns (4.3 collas). Man patiktu ikdienā lietot tālruni ar tik lielu ekrānu.
- Jauda. Divkodolu 1.2 Ghz procesors un 1 GB operatīvās atmiņas nav tikai skaitļi.
- Vēlreiz – jauda. HD video ies griezdamies, jaudīgas spēles darbosies bez aizķeršanās.
- Fotokamera un videokamera. 8 megapikseļu kamera uzņem lieliskus attēlus, video iespējams uzņemt līdz pat Full HD kvalitātei. Ārkārtīgi plašas iebūvēto iestatījumu iespējas.
- Jaudīga iebūvētā zibspuldze, kas lieti noderēs arī kā lukturītis (it kā sīkums, tomēr – man tas ir visai svarīgi).
- Divu megapikseļu priekšējā kamera ir patīkams pluss – kaut gan video zvanus ikdienā neveicu, neredzu iemeslu, kādēļ gan to nedarīt, ja tas ir tik ērti izdarāms.
- Iekļautas foto un video apstrādes programmas – pozitīvi.
- 16 GB iebūvēta atmiņa, kā arī iespēja to papildināt ar microSD karti – visnotaļ patīkami, ņemot vērā kā mainās, piemēram, iPhone cena tikai dēļ iebūvētās atmiņas apjoma.
- Android piedāvātās iespējas un atvērtība. Visu ir iespējams kontrolēt un mainīt. Uz telefona Tu vari lejupielādēt torrentus un atarhivēt .rar failus. Ar attiecīgu pāreju telefonam iespējams pat piespraust USB atmiņu, ja ir tāda vajadzība. Principā, ierobežojumu nav – telefons piedāvā tādas pašas iespējas kā dators.
- Ērta failu nogādāšana telefonā. Drag and drop, met visu, ko gribi un tas strādās. Ja nestrādās, tam būs attiecīga programma.
(Neliela atkāpe – visvairāk nikns par iPhone mazspēju es esmu bijis situācijā, kad vēlējos iekopēt vienu MP3 failu savā telefonā, bet tas nebija izdarāms, neizdzēšot visu esošo mūziku. Telefons bija sasinhronizēts ar citu datoru. Tieši tāpēc es “drag and drop” tomēr vērtēju kā milzīgu, milzīgu plusu.)
- Video atskaņošana – nekas nav jākonvertē, viss tiek saprasts. Nav pat jāmeklē īpašas programmas, kas atskaņotu visu, jo iebūvētais atskaņotājs tiek galā ar svarīgāko.
- FM radio. Sīkums, bet patīkami. Es gan radio neklausos, bet citiem noteikti patiks.
- Iespēja uzlabot to, kas nepatīk. Nepatīk iebūvētais mūzikas atskaņotājs? Lejupielādē citu. Nepatīk virtuālā klaviatūra? Sameklē citu.
- Widgeti un tas, ka vari pielāgot sākumekrānus kā vien vēlies. Widgetu izvēle pārsteidza, vari uzstādīt, piemēram, widgetu, kurā vienmēr rādās tuvākā Foursquare vieta, kur iečekoties.
- Kustīgie fona attēli – tā nav nepieciešamība un es tādus visticamāk neizmantotu, tomēr man patīk, ka ir iespējams ko tādu uzstādīt uz telefona – izskatās pat ļoti labi.
- Viegli nomaināma baterija. Ja vēlies vari nēsāt līdzi kaut 10 liekas baterijas, ko momentā varēsi nomainīt.
- Iebūvētais rīks Kies Air, kas ļauj kontrolēt visus telefona failus, izmanotojot Wi-Fi un pārlūkprogrammu, ir ļoti noderīgs. Varbūt ne pārāk izskatīgs, bet ļoti funkcionāls gan.
- Android Market telefonā nonoliedzami izskatās daudz pievilcīgāk kā agrāk. Aplikāciju un atjauninājumu lejupielādēšana ir ļoti ātrs, ērts un nesāpīgs process. Īpaši patīkami, ka aplikācijas iespējams instalēt no datora pārlūkprogrammas un tās pavisam maģiski un ātri nonāk telefonā.
- Android aplikāciju straujā izaugsme – biju pārsteigts, ka tādas aplikācijas kā Evernote, Wunderlist un Picplz ir tādā pašā vai pat labākā kvalitātē kā uz iOS. Kopumā – Android Market izvēle kļūst daudz lielāka, labu aplikāciju ir salidzinoši daudz.
- Augšējā joslā netiek rādīts operatora nosaukums, bet vieta aizpildīta ar noderīgāku informāciju. Sīkums, tomēr citos telefonos traucējošs – es taču zinu, kādu operatoru lietoju.
- Ārkārtīgi ērta kontaktu integrācija, kurā telefons pats māk apvienot visu vajadzīgo zem viena kontakta – piemēram, numurus, e-pastu, WhatsApp kontu un Facebook profilu.
- Tādas aplikācijas kā Skype un WhatsApp uz Android ir daudz, daudz ērtāk lietojamas un ieintegrētas kā, piemēram, uz iPhone.

Mīnusi:

- Vieglums un plānums rada trausluma sajūtu, tomēr tas ir mānīgi. Pēc internetos atrodamiem testiem, mešanu zemē S II pārcieš daudz labāk par jaunāko iPhone.
- Metālisku elementu trūkums tālruņa dizainā. Tas īsti nav mīnuss, bet es tomēr izvēlētos smagāku un pamatīgāku tālruni.
- Nav fiziskas kameras pogas – tas ļoti pietrūks, ja vēlēsies izmantot telefonu kā pilnvērtīgu ziepju trauku.
- Palēna kameras darbība. Pēc kameras taustiņa nospiešanas ir vairāku sekunžu aizture, līdz iespējams uzņemt nākamo fotogrāfiju.
- Interneta lapas un aplikācijas lielā daļā gadījumu nav pielāgotas tik lielam ekrānam. Atverot, piemēram, TVNET mobilo versiju vai pārlūkojot galerijas Draugiem.lv aplikācijā, bildes izskatās graudainas.
- Android. Pat uz šāda līmeņa tālruņa Android mīnusi nekur nezūd. Man radās sajūta, ka Android ir sasodīti nestabils un laiku pa laikam krešo viss, kas vien var nokrešot (tas gan laikam vairāk uz aplikāciju izstrādātāju sirdsapziņas). Bez pārtraukuma nākas saskarties ar mistiskiem Licence Agreement logiem. Ar visu manu nosacīti geekisko dabu – man patiešām neinteresē, cik daudz operatīvās atmiņas patērē konkrēta aplikācija un, cik ļoti procesoru noslogo skatītais video. Man vajag, lai viss strādā un nebremzē. Es nevēlos uz telefona instalēt antivīrusu. Es nevēlos uz telefona instalēt citu klaviatūru vai citu ikonu dizainu.
- Interfeisa dizains. Standarta dizains varbūt nav saucams par briesmīgu (salīdzinājumā ar citu ražotāju Android telefoniem), bet par īpaši askētisku arī ne. Pirmā lieta, ko, paņemot rokās S II, jautāja mans kolēģis – kāpēc sākumekrānā ir izmantoti 3 dažādi fonti?
Te gan jāpiebilst, ka telefona interfeisu ir iespējams mainīt (cik noprotu, atlaužot programmatūru). Kolēģim redzēju pat ļoti glītu modifikāciju.
- Problēmas ar aplikācijām. Situācija ļoti, ļoti strauji uzlabojas un aplikācijas parādās aizvien vairāk un labākas, tomēr – aplikāciju ziņā Android noteikti zaudē iPhone.
Papildus jāmin kaitinošās Google reklāmas, ko par absolūti nepieciešamām uzskata, šķiet, katrs aplikācijas izstrādātājs. Kāda jēga no Angry Birds bez maksas, ja man jāskatās uz milzīgu AdSense baneri visas spēles garumā? Turklāt, reklāmas nav glīti ieintegrētas, bet gluži vienkārši uzmestas pa virsu gatavām aplikācijām, tādējādi bojājot kopskatu.
- Cena. Tā diemžēl nav visai draudzīga, bet tomēr – atbilstoša šāda līmeņa telefonam. Turklāt – mobilie operatori S II piedāvā visai izdevīgus nomaksas nosacījumus.

Piezīmes, kas nav ne plusi, ne mīnusi:

- Baterija – šķiet, ka telefonam ar šādu ekrāna izmēru un jaudu, baterija ir atbilstoša. Man šķita, ka tā īpaši daudz netur, tomēr – biju sākumekrānu apkrāvis ar Twitter un Foursquare widgetiem, tāpec tas nav uzskatāms par īpašu pārsteigumu. Sanāca parunāt ar Tomu no Boot.lv, kas jau ilgāku laiku ir S II īpašnieks – viņs bateriju min kā galveno telefona trūkumu, tomēr līdzi gluži vienkārši nēsā vēl vienu rezerves bateriju.
(Taisnības labad jāsaka, ka, piemēram, geokešinga tūrēs vai uz festivāliem es braucu pat ar divām ārējām baterijām savam iPhone.)
- Ekrāna (un vispār telefona) izmērs – daudziem tas būs par lielu. Tas ir ļoti individuāls jautājums – man personīgi tik liels ekrāns visnotaļ labi patīk, bet pāris kolēģes nebija ar mani vienisprātis.

Verdikts:

Ļoti, ļoti spēcīgs telefons ar ārkārtīgi plašām piedāvātajām iespējām. Man personīgi būtu jāiemācās sadzīvot ar Android, par kuru man joprojām ir iespaids, ka tas ir negatavs produkts – tomēr daudzi Android uzskatīs par būtisku plusu, jo tas piedāvā salīdzinoši atvērtu operētājsistēmu un daudzas funkcijas, ko nespēj piedāvāt konkurenti.

Es personīgi ļoti ticu Windows Phone 7 attīstībai – ar šo platformu sanāca iepazīties tikko tā tika globāli prezentēta un, sekojot līdzi, platformas atīstībai – es uz to lieku ļoti lielas cerības. Būtu interesanti, ja Samsung Galaxy S II būtu pieejams arī ar Windows Phone 7 operētājsistēmu – šādas runas vienubrīd pavīdēja, tomēr izskatās, ka konkrētais modelis gan pie Windows netiks.

Paldies @SamsungLV par doto iespēju izmēģināt telefonu! Ceru, ka manas testētāja piezīmes būs noderīgas, lemjot par telefona izvēli.

Izglītības sistēma man ir ļoti sasāpējusies tēma un, lai cik pretrunīgi netiktu vērtēti Viestura Dūles “Intelektuālās apokalipses” raidījumi un radītā kustība, man ir prieks, ka kāds atļaujās par to konstruktīvi runāt.

Pirms pāris dienām man bija jāliek eksāmens informātikā. Vispārībā tam negatavojos, tikai ātri iemetu aci pagājušā gada eksāmenā.

To, kas īsti ir personālais ciparasistents, es meklēju caur Ipad. Man tiešām nebija ne jausmas, kas tas tāds ir un, kāpēc man tas šobrīd jāzin.
Informātika nav tas priekšmets, kurā 10 vai 15 gadus mācīt vienu un to pašu. Pietiek jau ar to, ka lietojam un apgūstam 10 gadus vecu operētājsistēmu, kaut Google radās pirms 7 gadiem un YouTube pirms 6.

Te var apskatīt 2010. gada eksāmenu – .pdf fails

Arī šī gada eksāmens izcēlās ar absurdi noformulētiem jautājumiem un definīcijām no 90to gadu sākuma.

Es gan strīdētos arī par to, bet nu labi. Pieņemsim, ka Microsoft Office zināšanas (Word, Excel, Power Point, Access) ir ļoti nepieciešamas un ir svarīgi gadiem tās apgūt. Bet tas noteikti neizslēdz normālu prasmju un zināšanu iekļaušanu mācību programmā.

Manā pirmajā vidusskolas informātikas stundā mums tika iedots tests, lai novērtētu mūsu zināšanas. Ja jautājumus par diskešu formatēšanu vēl varētu pieciest, tad jautājums “Cik daudz operatīvās atmiņas ir modernam datoram?” ar pareizo atbildi “64 Mb” gan manī raisīja visai lielas dusmas. Šķiet, toreiz atķeksēju kā absurdu domāto variantu “32 Gb”, jo tas bija tuvāk reālajai atbildei uz jautājumu.

Problēma ir tāda, ka vidusmēra jaunieša zināšanas par megabaitiem, datu pārnēsāšanas ierīcēm un citām ar IT saistītām lietām, kas nav draugiem.lv slepenie smaidiņi, ir vājas. Un, ja skolā iemāca, ka 64 megabaiti operatīvās atmiņas ir kruti, man bail, ka tas tā arī tiek uztverts.

Vēl mēs informātikā vidusskolā taisījām kustīgas .gif animācijas iekš Paint. Šī temata apguvi, manuprāt varētu reducēt, uzrakstot uz tāfeles ar sarkanu marķieri: “Nekad netaisiet kustīgus .gif attēlus Paint!“.

Lai izvairītos no tukšas kritizēšanas, uzskaitīšu dažus tematus, ko, manuprāt, obligāti vajadzētu apgūt -

- Varbūt vērtīgāk būtu iemācīt skolēniem apieties ar Google Docs, ko varētu izmantot ērtai projektu vai mājasdarbu veidošanai kopā ar citiem, vai kā informācijas apmaiņas rīku par stundām un mājasdarbiem (jau labu laiku izdevies šo ieviest savā klasē, ļoti ērti)?
- Varbūt vērtīgāk būtu parādīt skolēniem, kas ir Dropbox un kā apstrādāt bildes Picasa?
- Varbūt vērtīgāk būtu mācīt par operētājsistēmām un to atšķirībām un sniegt ieskatu dažādās OS vidēs, tā vietā, lai radītu no Microsoft atkarīgus cilvēkus?
- Varbūt vērtīgāk būtu mācīt interneta etiķeti un to, ka anonīmi un naidīgi komentāri nav OK?
- Varbūt vērtīgāk būtu sniegt īsu ieskatu sociālajos medijos?
- Varbūt censties iemācīt kā reāli taisīt prezentācijas, kas skolēniem vairumā gadījumu ir traģiski noformētas un man uz tām skatoties ir kauns, ne tikai iemācīt Power Point iespējas?
- Varbūt centies iemācīt elementāru gaumi, kaut tajā apstāklī, ka Clip Art attēlus NEVAJAG izmantot prezentācijās un Word dokumentos, nevis rādīt kā tas darāms?

Problēma lielā mērā slēpjas skolotājos, tomēr viņi pat gribēdami nevar apiet sistēmu, ja eksāmenos parādās šādi jautājumi. Es noņemu cepuri Rīgas 6. vidusskolas informātikas skolotāja priekšā – skolai un skolēniem vajadzētu ļoti lepoties. Viņa gatavotos un brīvi pieejamos materiālus es, mācoties citā skolā, izmantoju noformējot ZPD (ar kuru ieguvu atzinību valsts mērogā) un tas ir lielisks piemērs tam, kādi līdzekļi jāizmanto.

Redzot, cik aktīvi skola iesaistās sociālajos medijos, man prieks, ka vismaz kaut kur kaut ko dara pareizi. Zinu, ka šis nav vienīgais pozitīvais piemērs – situācija kļūst labāka un, piemēram, manai skolai ir lielisks Twitter konts, kas gan, protams, ir skolēnu iniciēts un apsaimniekots.

Novirzoties nedaudz prom no informātikas kā priekšmeta, jāatzīmē vēl pāris faktori saistībā ar interneta un tehnoloģiju izmantošanu skolu kontekstā (kas gan ir atkarīgi no skolas un skolotājiem).

Greizi sakonfigurēti datortīkli, kas katrā ielogošanās reizē uzmet vienu un to pašu Tildes Biroja jauninājumu (visticamāk – gadiem vecu) un katrā Firefox palaišanas reizē uzmet Skype plug-in logu gan ir skolas problēma, bet ticu, ka tā ir daudz kur.

Tāpat – kāda jēga lepoties ar nenormāli dārgām elektroniskajām tāfelēm, ja skolotāji tās izmanto tikai kā projektoru vai vienkārši uz tām rakstot (kas noteikti nav racionālāk kā izmantot marķieri un tāfeli)?

Varbūt skolotājiem vajadzētu iziet absolūti elementārus interneta un tehnoloģiju lietošanas kursus, lai mājasdarbam paredzētais .doc fails neatrastos šī viena faila izvietošanai izveidotā speciālā e-pastā, bet gan, piemēram, Dropbox vai Google Docs un saīsināts ar saišu īsinātāju, piemēram, ej.uz/majasdarbs1234

Kā pozitīvu piemēru varu minēt skolvadības sistēmu “E-klase”, kam ļoti veiksmīgi daudz kur ir izdevies izkonkurēt klašu žurnālus un citus neērtus dokumentācijas veidus. Protams, servisam ir trūkumi un skolotāji joprojām nemāk vai nevēlas to pilnvērtīgi izmantot, tomēr pati sistēma ir vērtējama kā ļoti ērta un funkcionāla.

Es nevēlos šo ierakstu publicēt, lai pasūdzētos. Šeit minētais ir niecīga daļa no tā, kas manī krājies gadiem un licis zaudēt jelkādu cerību par to, ka izglītība varētu būt vajadzīga un noderīga.

Dzīve izmācīs.

P.S. Ļoti iesaku noskatīties šo lielisko video. Par izglītības sistēmu globālā līmenī.

Es ceru, ka ar rakstiem izdosies gan ierādīt ko jaunu saviem lasītājiem, gan nedaudz atsvaidzināt blogu, gan nedaudz pareklamēt aprakstītās vietas. Tāpat, ceru, ka tas būs iemesls man pašam iepazīt jaunas vietas, jo foršu vietu apmeklēšana manā pārbāztajā ikdienā ir palikusi kā viens no retajiem atpūtas līdzekļiem.

-

MiiT pats sevi definē šādi – “veikals | kafejnīca | atpūtas stūrītis | darbnīca | dizaina studija | novietne”. Es MiiT definētu kā ap velosipēdiem (un ar tiem saistīto) radītu atpūtas vietu, kur pašiem trim īpašniekiem Vaitekūniem justies maksimāli labi, darot savu sirds lietu.
MiiT nosaukums ir vārdu spēle – latviski “mīt” saistās ar pedāļu mīšanu, angliski – ar tikšanos, no otra gala MiiT ir TiiM jeb “komanda”. Un galu galā – nosaukums ir saistīts ar Jelgavas, no kurienes nāk īpašnieki, seno nosaukumu – “Mītava”.

Ar katru apmeklējuma reizi es Miit iemīlu aizvien vairāk. Es centos saprast, kādēļ un galu galā arī sapratu. Miit ir perfekts. Tajā ir lielisks interjers, pietiekams, bet ne pārlieks plašums, lieliska un neuzbāzīga mūzika, lieliski cilvēki, lieliski ēdieni un dzērieni, perfekta atrašanās vieta, ērti dīvāni, labākā un svaigākā prese, foršs iekšpagalms, kur vasarā noteikti būs terase. Un smaidīgi, draudzīgi un runātīgi īpašnieki aiz letes.

Turklāt Miit nav kārtējais vienkāršais bārs vai kafejnīca, tā koncentrēšanās uz velosipēdiem padara to gan foršāku, gan funkcionālāku. Turpat blakus ērtajiem dīvāniem, aiz stikla durvīm atrodas darbnīca, kur tiek skrūvēti un laboti riteņi. Citi velosipēdi sakārti pie sienām vai nolikti pie ieejas. Miit atvērās rudenī, jau uz velosezonas pašām beigām – ticu, ka sākoties siltākam laikam šī būs riteņotāju paradīze.

Ja sākotnēji Miit piedāvāja tikai dzērienus, tad nu jau šeit iespējams arī paēst. Darbdienās darbojas virtuve, piedāvājot zupu un maizītes (nav vēl sanācis notestēt). Miit pārdod arī lieliskos mafinus no kaimiņos esošā Muffins & More un manis sen slavētos virtuļus no cita kaimiņa – The Donuts. Lielisks sadarbības piemērs, ko derētu pārņemt daudzām vietām.

Vēl – patīkami sīkumi. Ātrs Wi-Fi, galda hokejs (šķiet, bija arī futbols), labākā prese (Ir, Klubs, Veto, Playboy), foršas grāmatas. Smuki apzīmēta siena un citi patīkami interjera elementi. Milzīga siena – tāfele priekš labiem vārdiem. Zīmuļi un uzlīmes ar Miit apdruku.

Un – sasodīti gaumīga vizuālā identitāte. Viss noformējums ir maksimāli baudāms, plakāti ir lieliski. Visi vizuāļi nāk no šī talantīgā cilvēka – rodins.lv.

Papildus tam visam, Miit notiek arī pasākumi. Akustiskie koncerti, svinības, tvītapi, ikvīkenda ballītes, ruļļu cīņas (kurš ātrāk nomīs 500 m uz stendam pieskrūvēta Ērenpreisa) un viss kas cits. No pēdējā laika koncertētājiem atceros Imantu Daksi un Goran Gora, kas arī ir perfekti piemēroti Miit pievakares mierīgumam.

Miit ir vieta, kas tapusi no sirds. Prieks par to, ka kas tāds Latvijā top. Veiksmes visiem trim Vaitekūniem!

Lai mana bloga lasītājiem būtu foršāks pirmais apmeklējums un lielāka motivācija aiziet uz Miit, ja tas vēl nav izdarīts – sarunāju, ka īpaši jums, dārgie lasītāji, pasakot paroli “meisters.lv“ jebkura kafija maksās par 50% lētāk. Atlaide spēkā līdz mēneša beigām (2011. gada marts).

Tiekamies Miit!

Kontakti un informācija:
Adrese: Lāčplēša iela 10 (netālu no Brīvības)
Mājaslapa: miit.lv
Twitter: @miit_tiim
Foursquare: šeit
Facebook: šeit

P.S. Bildes es sazagos no miit.lv, ceru, ka netiks ņemts ļaunā.

Tikko kā (šodien) parādījās arī Martas tulkotais, ironiskais, apjomīgais (un jau ~3 gadus vecais) raksts par hipsteriem.

Lai arī hipsterisms tiek apsmiets ļoti daudz, tā katrā ziņā ir interesantāka un neparastāka subkultūra kā pierastās. Jo vairāk lasu par hipsteriem un to iezīmēm, jo vairāk saredzu tās draugos, kolēģos un pats sevī.

Hipsteru kultūras pirmssākumi jāmeklē jau 40.-50. gados, bet pēdējos gados tā ir reinkarnējusies. Vairāk iekš Wiki.

Ja kļūdos, labojiet, bet – hipsterismam raksturīgas iezīmes (vairāk lokāli). Protams, tas nenozīmē, ka katram hipsteram piemīt tās visas.  -

• hipsteri neatzīst sevi par hipsteriem
• vizuāli – nēsā Wayfarer vai citas brilles ar clear lens lēcām – t.i. bez optiskām lēcām, flaneļa kreklus, slim fit un skinny fit bikses  utt.
• mīl vintage – Retrospectro, Pērle utt.
• ballīšu vietas – Pērle, Piens, Miit utt.
• mūzika – Radio 101, mūzika Grēviņa gaumē  (britu independent mūzika utt.), vecā mūzika (Bītli utt.)
• lieto Iphone, Ipod, Mac u.c. Apple produkciju
• smēķē tinamo tabaku vai Parliament cigaretes (lokālie hipsteri tā nedarot)
• mīl lomo fotografēšanu, kā arī Iphone aplikācijas, kas to imitē (Hipstamatic u.c.), arī Polaroid, Zenit u.c.
• brauc ar fixie riteņiem vai citiem veciem (vintage) velo
• Tumblr – cieņā
• ciena filozofiju un labas grāmatas
• atklāti vai paslepus nicina sabiedrību, tās vērtības; nodala sevi no tās
• nepatika pret popkultūru, tās iezīmēm
• kafija, kafijotavas un pasēdētavas – globāli tas būs Starbucks, lokāli – kaut vai Coffee Inn, es nezinu
• tieši tāpat – mīl arī tējnīcas
• ironija – hipsteri mīl ironiju un sarkasmu
• lieto Moleskine plānotājus
• atbalsta zaļo domāšanu, eko šmeko

Brīnišķīgas pazīmes. Es nezinu, kas tieši Jums no tā nepatīk, bet es parakstos teju zem visiem punktiem.

Man šķiet, ka vairāk trendīgi par pašu hipsterismu, ir to nolikt. Es domāju, ka vienkāršāk ir paņemt gatavu viedokli un tam pielāgoties, nekā radīt savu. Kā Liepnieks saka – stulbeņi dzīvo baros. Es domāju, ka būs krietni grūti atrast kādu, kurš atzīs – jā, hipsteri ir forši.

Es nesaku, ka hipsteri ir trends, kam jāseko. Es nesaku, ka hipsteru vizuālais tēls nevar tikt dēvēts par muļķīgu (kaut tas ir būtiski pārspīlēts, jebkurā subkultūrā var sameklēt komiskus indivīdus no kuriem veidot tāda veida video kā šī ieraksta sākumā).
Plus vēl – Latvijā hipsteru kultūra ir transformēta un savādāka kā ārzemēs. Es neredzu ārzemju hipsterus un neko par viņiem nezinu. Varbūt ārzemēs izpausmes arī ir krietni vairāk apsmiešanas vērtas.

Papildiniet mani. Apstrīdiet mani.

P.S. Es šo ierakstu iesāku jau novembra beigās, ļāvu apputēt ar putekļiem, bet tad, redzot, cik lielu diskusiju izraisīja viens nieka tvīts, sapratu, ka jāizmanto šī brīnišķīgā iespēja sadzīt uz blogu trafiku, indīgus komentārus un ar dzīvi neapmierinātus cilvēkus. Flame on!