Piip.lv

Pope approved

2011-01-26T21:17:00.001+02:00

Silikona apziņa (Made in China)

2010-08-04T11:09:00.000+03:00

Kad vēl biju sīkāks, atceros, tika runāts par Ķīnas populācijas un teritorijas blīvuma straujos pieaugumu , kas varētu rezultēties masveida migrācijā ārpus vēsturiskās Ķīnas teritorijas. Tagad šādas runas ir pierimušas. Tai pat laikā, šķiet, lielākā daļa mikročipu nāk tieši no Ķīnas. Un varētu teikt pasaule lēnām tiek piepludināta ar atmiņas un funkcionāliem silikona neironiem, kuri ir pagaidām bez apziņas, bet ar potenciālu apzināties. Ķīna darbojas kā silikona orgānu donors.

Šodien izlasīju interesantu rakstu "Would you still be conscious if your neurons were replaced by (functionally identical) silicon chips?" - www.philosophyetc.net. Un rezultātā radās doma ka ja tiešām būs iespēja kādā brīdī aizvietot gaļīgo ļumekli galvaskausā ar silikona elementiem, mēs kļūsim par Ķīniešiem, vismaz, kas attiecas uz izcelsmi. Tas pats attiecas uz androīdiem vai robotiem par kuriem cilvēce sajūsminās, kā panaceju pret fizisku darbu. Un varbūt, kad ideja ar Ķīniešu robotiem būs iesakņojusies.. Lai gan drīzāk būs vērojams tas par ko raksta Aldous Huxley iekš Brave New World.

Bildīte piešķir šim nenopietnumam tādu metaforisku telpiskumu :)

Doma - nepamanītā dzīvības forma (apziņas parazīti)

2010-08-03T09:30:00.003+03:00

Centrālais cilvēces motīvs ir atbrīvoties no domām, idejām un vēlmēm. Domas un idejas ir kā savdabīga uz cilvēces parazitējoša dzīvības forma jeb cilvēce ir kā domu subprodukts. Cilvēks domu nesaprot, cilvēks to sajūt velmju un instinktu formā. Domu saprot tikai doma. Paralēles var saskatīt iekš Daodedzin, Budas un citās reliģiskās mācībās. Arī šī dzīvības forma vairojas un evolucionē, attīstās un iet bojā, piemēram, notiekot paradigmu maiņai, no domām tiek prasīta spēja adaptēties, pretējā gadījumā tā pārstāj būt.

Domai ir vajadzīgs nesējs, vajadzīga nepārtraukta vides un konteksta maiņa, kas ir domu augsne un iztikas avots, tāpat domām ir nepieciešamas citas domas, kas palīdz domai kļūt absolūtai. Ja domā nav potenciāla būt absolūtai, citas domas to iznīcinās.
Viena no domu pamatīpašībām ir tajā ka domas rašanās brīdī eksistē divas identiskas, bet pretējas jeb konkurējošas domas, kuru mērķis ir vienai otru iznīcināt, tas ir, izdzīvo patiesākais princips, kas nodrošina to ka noteiktā nākotnē tiks sasniegta absolūta universālās apziņas atjaunošanās.

Doma ir daļa zudusī kosmiskā universālā saprāta, intelekta vai apziņas, jeb citiem vārdiem, materiālais visums ir absolūta zudusī sadrumstalotā apziņa. Un cilvēcei ir tas gods kalpot par esošā izziņas rīku, kas rezultēsies absolūtā realitātes likumu pakļaušanā un brīvā ar tiem manipulācijā.

Šeit izteiktā doma ir centiens vairoties un pilnveidoties. Atšķirībā no dzīvniekiem, domas spēj radīt jaunus vairošanās mehānismus, un iespied prese, televizors un internets ir vieni no tiem.

Viens no simbolismiem, kas liecina par mūsu patstāvīgo cīņu ar domām ir vēlme uzpīpēt. Vēlme uzpīpēt ir neapzinātas domas izpausme velmē apmierināt iekšēju neskaidrību vai jautājumu, ko cilvēks ir iemācījies nospiest pīpējot, jo brīdī kad cilvēks uzpīpē, vēlme uzpīpēt nomirst līdz ar to nomirst sākotnējā doma. Ja pavēro sevi brīdī kad smēķi nav pie rokas, domas sāk raisīties daudz straujāk un haotiskāk, kas noved pie citām domām utt. Šeit izpaužas hermofrodītiskā domas vairošanās spēja. Efektīvākais mehānisms kā atbrīvoties no vēlmēm un līdz ar to arī domām ir tās apmierināt.

Pretējs process kurā var novērot domu spēku ir cilvēces sociālās izpausmes, kas savā būtībā nav nekas vairāk kā savdabīgas seksuālas orģijas starp domām.

Domu par domām un.. tram-ta-ram.. Rotaļājies prāts, rotaļājies!

Tā es mēģinu atmest pīpēšanu! :)

Nākotnes smarža - par HTC Desire un Android

2010-08-02T14:40:00.000+03:00

Tas par ko tika rakstīts pirms gadiem zinātniskajā fantastikā un pareģojumi ko izteikuši dažādi cilvēki par tehnoloģijām un ne tikai, lai arī daļēji, tomēr piepildās. Un tas noved pie ļoti patīkamas sajūtas, ka mēs dzīvojam nākotnē. Fantāzija, sapņi, domas, tā ir degviela, ar ko tiek darbināta mūsu kopīgā laika mašīna, un, jo intensīvāk mēs spēsim šo degvielas formu izkopt, jo straujāka būs mūsu kolektīvā virzība.

Jau kādu mēnesi spēlējos ar HTC Desire telefonu. Un nu beidzot jūtu ka varētu uzrakstīt tādu kā savu ierīces izvērtējumu. Daudz laba par šo ierīci ir teikts iekš citām interneta vietnēm (datuve.lv, krizdabz.lv). Un par speceni arī nav vērts no jauna rakstīt ja to visu var izlasīt šeit - HTC Desire. Es mēģināšu gari neizplūstot paskatīties uz rīku no tāda, savādāka, rakursa.

Te es aprakstīšu HTC Desire, bet, manuprāt, daudz, bet ne viss protams, attiecas arī uz citiem telefoniem ar Android operētājsistēmu, lielos rupjos vilcienos, tagad ražoto telefonu tendences ir skaidri redzamas, lieli ekrāni, lielas izšķirtspējas, jaudīgi procesori, pēdējie updeiti.

Par HTC Desire materiālajiem mīnusiem / trūkumiem:

Draņķīgs akumulatora darba laiks. Ja intensīvi izmanto internetu, mūziku, video, kartes un citus labumus, ierīce prasās pie lādētāja jau dienas beigās. Ja galvenā funkcija ir telefons, tad vismaz man ir izdevies aparātu izvilkt divas dienas.
Aizmugurējais vāciņš aiz kura slēpjas HTC Desire akumulators, SIM un citi labumi, paspaidot nedaudz krakšķ (uz stiprinājumiem) un vāks pirmajā brīdī pie ņemšanas nost šķiet diezgan trausls un klipši uz kā tas turas tādi neuzticīgi, lai gan vāks turas labi.
Mana ierīce nāca ar 4GB, kas, manuprāt, tomēr ir par maz kā defaultā ietilpība šādas klases aparātam.
Subjektīvs hardvērisks neparocīgums, austiņu ieeja atrodas telefona augšpusē. Tā kā HTC Desire lieku pildīt savas iPod Nano funkcijas, bija pierasts ka mazajam verķītim ieeja bija apakšpusē, to varēja vienkārši izņemt no kabatas, pārslēgt mūziku un bāzt atpakaļ. Ar HTC Desire ir tā, ka telefons jāapgriež par 180 grādiem rokā pirms var pārslēgt mūziciņu.

Par HTC Desire (Android) nemateriālajiem mīnusiem / trūkumiem:

Iekš Android Market Place Latvijas lietotājiem nav pieejami maksas softiņi un arī daļa bezmaksas softiņu, kas skaidrojams ar kaut kādām mistiskām reģionu padarīšanām.
Nav iespējas uzlikt tīru Android operētājsistēmu, kas kavē atjauninājumus. Laigan domājams ka Google turpmāk sarunās ar citiem Android ierīču ražotājiem formu, ka Android atjauninājumi visiem aparātiem nāks reizē.
HTC Sense nāk ar jau preinstalētām integrācijām ar sociālajiem tīkliem un citiem verķīšiem, kurus nav iespējams atinstalēt.
Android īpatnība ir tajā ka lielāko daļu softu aizverot, atmiņa netiek atbrīvota, programma paliek fonā. Pedantiskums kas radies lietojot vecākus kompjus traucē vairāk nekā neatrīvota atmiņa, tas ir ja es softiņu neizmantoju, nafig to vēl jāglabā atmiņā, reāli jau tas netraucē, vairāk tāda kā smadzeņnieze.
Daudz programmu, kas veic sakās veicam vienu un to pašu, tomēr paiet kāds laiciņš kamēr izdodas atrast labāko sev piemērotāko.
Problēmas ar mūzikas peyerīšiem un mūzikas tagiem. ja tagi vai nosaukums ir kādā no krievu burtu kodējumiem, plejerīši var vai nu vispār mūziciņu neatvērt, vai rāda vai nu jautājumus vai ķeburus. Itkā izdevās atrast pleyerīti kas ar šo problēmu tiek galā (Astrop Player Beta), bet tākā rīks vēl ir beta, arī tur ir problēmas.
Vakar kā reiz parādījās Android 2.2 OTA atjauninājums priekš HTC Desire. Uzinstalēju un pārstāja darboties gan foto, gan video kameras (problēma pieņemu nav globāla, bet tomēr). Rezultāta nolēmu veikt Factory reset, un tā kā kontakti bija iekš paša telefona, kurus aizmirsu nobekapot, pazaudēju visus savus kontaktus. Factory resets palīdzēja un viss sāka darboties. Pozitīvais no tā visa ir tāds, ka tagad visus savus kontaktus savadīju iekš Google Contacts, kurus pēc tam HTC Desire ievilka sevī, būs mācība, ka šis tomēr ir dators un ar datoriem vis kas mēdz gadīties, tāpēc jābekapojas vai jādzīvo mākonī cik tas ir iespējams.
AVI playeru deficīts, ir, bet pagaidām tādas betas vien.

Un tagad par labumiem.
Materiālie HTC Desire labumi:

Ierīce ir arī telefons.
Manuprāt stilīgākais aparāts, kas pašlaik ir pieejams.
Ekrāns skatāms no visām pusēm un pat saulē ja uzliek maksimālo spilgtumu ļoti labi lasāms.
Radio, kompass, Accelorometrs, GPS, auss sensors.
Ļoti plāns un pasmags rīks.
Neskaitot aizmugurējo vāka krakšķi, sajūta paliek, ka ierīce ir ļoti kvalitatīvi uztaisīta. Tam visam tāda kā maza piebilde, ierīcei ir tāda itkā neslīdīga aizmugrējā virsma, tomēr, ja aktīvi skraida vai brauc ar riteni, must have ir gumijas prezītis telefonam, piemēram tāds kā otrajā bildītē augstāk. Apiešanās ar ierīci uzreiz paliek komfortablāka. un ja uzlīmē ekrāna aizsargplēvi, gandrīz vai naglas prasās dzīt galdā.

Nemateriālie HTC Desire (Android) labumi:

Liels bezmaksas pieejamo softiņu klāsts iekš Android tirgus
Tirgū nepieejamos softiņus var atrast failu apmaiņas sevisos.
HTC Sense, patīkama saskarne, lai arī ar man liekām sociālajām fīčām un preinstalētiem softiņiem, bet ar kaudzi foršu widgetu un citām patīkamām lietām.
Ja izmanto pareizos softiņus, telefonu var vispār neslēgt pie datora failu pārnešanai, visu var izdarīt pa gaisu.
40% no visa interneta ko patērēju, patērēju caur telefonu.
Arī audiogrāmatas, mūzika un audio podkāstu konsumācija ļoti ērta, tas pats attiecas arī uz vide podcastiem (100%).

Lai arī negatīvām lietām veltīju vairāk vārdu nekā pozitīvām, ierīce ir gandrīz perfekta un, manuprāt, perfektākā, kas ir pašlaik pieejama. Ja nu kādam pietrūkst apcerējumu, te ir linki un vēl mazliet - datuve.lv, krizdabz.lv.

Un atgriežoties pie ievada, jūtos kā varonis no kādas zinātniskās fantastikas, kur cilvēkiem ir ierīces, kurās viņi var vērsties pie viszinošā orākula ar kādu jautājumu, kas tiem sniedz atbildi, saņemt failus, klausīties mūziku un video, ierakstīt gan skaņu kan kustīgu bildi, lasīt ziņas utt.
Modernās mobilās tehnoloģijas ir kas līdzīgs benzīna smaržai saulainā vasarā - atmiņas par nākotni.

Localhost

2010-07-17T10:24:00.000+03:00

Nošķīstošā kafija

2010-06-02T01:42:00.001+03:00

Veltijums Kakao.lv. Karote, kas aplipināta ar šķīstošo kafiju vai kakao. Atliek iemērkt karstā ūdenī un kafija izšķīst. Ja pie rokas nav karsta ūdens vai krūzes, iespējams var izmantot kā ko vēl revolucionārāku, kā sūkājamo kafiju. (avots)

Motivācija

2010-05-28T23:41:00.000+03:00

Es jau šeit pieminēju motivāciju. Te iet runa par to, ka materiālā atalgojuma palielināšana nebūt negarantē lielāku produktivitāti, un mēdz būt pat pretējs efekts. Tie, kam šī ideja nav jauna, iepatiksies video, kurš uzrunā gan audiāļus, gan vizuāļus gan digitāļus. Vienkārši perfekta forma kā kaut ko iebarot youtube paaudzei.

Padomju aģitatīvie plakāti

2010-05-28T08:30:00.001+03:00

Neko daudz nepiebildīšu, te ir viens plakāts, divas variācijas. Sanāca tā, ka pirmajam ar plikumiem, uzskrēju pirmajam, uzskrēju un kādu brīdi brīnījos, tad iegūglēju un šķiet atradu oriģinālu. Mulsinošais seksuālais internets.

Social Web

2010-05-27T21:22:00.000+03:00

Acīmredzamais nepamanītais

2010-05-27T06:30:00.002+03:00

Lietas mēdz būt tik acīmredzamas, ka tās nepamana. Kāda dizaina kompānija radija ideju par stetoskopa un playera austiņu kombināciju. Nez cik praktiski, bet ideja labi kalpo par atgādinājumu, ka arī ierastās lietās var saskatīt ko interesantu, izdomāt kādu jaunu pielietojumu un to ka dizains iespārda. (avots)

Kafijas maisiņš

2010-05-26T20:59:00.001+03:00

Pasen iešāvās prātā ideja radīt kafijas maisiņu. Tādu pašu kā tējas maisiņu, tikai ar pupiņu nešķīstošo kafiju iekšā. Un arguments šādam kreatīvam būtu ļoti vienkāršs, lai nav jāgaida kamēr kafija nosēžas vai jācīnās ar tās peldošājām daļiņām.

Pirmais solis, izķidāt tēju no maisiņa un aizvietot to ar malto pupiņu kafiju.

Otrais solis, ielikt jaunizveidoto kafijas maisiņu krūzītē.

Trešais solis, ieliet krūzē ar jaunizveidoto kafijas maisiņu ūdeni.

Ceturtais solis, pakustināt un pabakstīt kafijas maisiņu, lai vārošais ūdens kļūst par dzeramu kafiju.

Piektais solis, pagatavot etalonpupiņukafiju un salīdzināt abas divas.

Pēdējais solis, pieliet pienu un izdzert visu, kas palicis.

Secinājums, šādai kafijai iztrūkst tekstūras (ne tās, kas nāk līdzi ar nenosēdinātu kafiju, bet citas), kas ir tradicionāli pagatavotai pupiņu kafijai. Un garšo arī nedaudz pēc papīra, līdzīgi kā kafijas aparātos ar papīra filtru. Viss.

Sculptris

2010-05-26T11:14:00.008+03:00

Uzgāju ļoti interesantu 3D modelēšanas rīku - Sculptris. Vienkāršs un diezgan intuitīvs rīks. Ja nu kāds vēlas izpausties iekš 3D, pamēģināt izveidot kādu skulptūru, tad šis te varētu būt tāds kā advancētāks Paint, tikai priekš 3D. Rīks ir bezmaksas un izmērā ļoti maziņš.

Tur zemāk tas, kas, nedaudz paspēlējoties, sanāca man.

Dokumentālā filma par pixeļiem

2010-05-25T13:00:00.000+03:00

Vienkārši atsauca nostaļģiju. Par primajām mājas spēļu konsolēm, ko mēs vel spēlējam uz vecajiem teļukiem. Atceros, ka nevarēju saprast, kā tas viss strādā. Pirmā doma bija, ka viss, kas notiek uz ekrāna, visas kombinācijas, ir ierakstītas kā uz lentes, un spiezjot podzinjas, es izvēlos, kuru kadru man parādīt. Tad sāku domāt ka varbūt tomēr katrs mazais objektiņš ir kā maziņa filmiņa, un fons ir cita filmiņa vai bilde un es kontrolēju to pozīciju, kā arī kuru kadru no objekta filmiņas attēlot.
Tad es uzzināju par spraitiem.

Es (Identitāte vs. anonimitāte internetā)

2010-05-25T01:10:00.000+03:00

Izlasīju iekš Rīgas Laika interviju ar Artūru Medni. Tur tiek runāts par internetu, klasisko vs. jauno, anonimitāti u.c. tēmām. Tas viss atsauca atmiņā domu par "es" internetā, un vai šis "es", esot anonīms, kaut kādā veidā neizkropļojas. Nēesmu līdz galam izfilosofējies, tākā, ja nu kādam ir kāds viedoklis, laipni aicināti komentāros.

Agrāk šķita, ka, tiešām, anonimitāte ir viena no interneta pamatvērtībām. Proti, ka man ir iespēja teikt, un teiktais ir patstāvīgs, bez cilvēka, tas ir, ka nav svarīgi kas to saka svarīgi ir tikai tas ka kāds no visiem to pasaka, ka šāds sakāmais tomēr ir bijis sociumā.
Kļūstot vecākam un neinteresantākam, viedoklis ir pretējs. Internets ir vide, kur cilvēki tomēr pavada laiku un atstāj pēdas. Un personifikācija tomēr ir dabiskāka un cilvēkiem pieņemamāka. Cilvēkiem jālepojas ar savu "es", iespēja izteikties anonīmi mazina lepnumu, vai atļauj teikt kaut ko ar ko pats cilvēks nebūt nelepojas, manuprāt.

Leposimies ar sevi un to ko mēs sakām un darām. Nobeigumā video no Mr Freeman, par "es" - "Я"

Purvs un mēs

2010-05-23T22:12:00.000+03:00

Arī es esmu beidzot saņemusies kaut ko uzrakstīt. Esmu piip.lv Iņ daļa. Kaut kur pusē ierakstu turpina piip.lv Jaņ daļa.

Tas viss sākās pirms pāris gadiem, kad ar ģimeni bijām ekskursijā uz Traķiem. Nakšņojām pie ļoti viesmīlīga onkuļa, kurš brīvajā laikā taisa ļotenes un citus lidojošus brīnumus. Tā nu pie brokastu galda viņš mums parādīja video, kur kāda ārzemnieku grupa tiek vesta ekskursijā pa purvu. Izskatījās kā mega labs pasākums. Tas gan mums prasīja pāris gadus saorganizēties, bet kāda vasaras agrā rīta mēs bijām ceļā uz Traķiem. Neskatoties uz to, ka no mūsu grupas kādi 3 cilvēki jau apmēram nojauta, kas mūs sagaida. Tam laikam īsti nekas nespēj sagatavot.

Ieradāmies uz pasākumu kā pilsētnieki ar līdzi paņemtiem gumijniekiem, visvecākajiem un ērtākajiem kokvilnas džemperiem un tādā garā. Domājām, ka tā būs tāda kā pastaiga pa pļavu ar peļķītēm. Gids uz mums paskatījās un teica, ka mēs galīgi nesaprotam, uz kurieni esam atbraukuši un kas mūs sagaida. Ideālā gadījumā vajag sintētiku un kādas krosenes, kas cieši turās ap kāju. Tā kā viņam ir bijusi pieredze ar tādiem kā mēs, tika izdalīti apaviņi un sintētika, cik nu bija. Bridām kopā divi bariņi, mēs, tie, kas bez baltajiem mētelīšiem (video), un lietuviešu vecpuišu ballīte, tie, kas baltajos tērpos (cūku gripas tematika). Jāatzīst, ka mirkli, kad ierodas lietuvieši vecpuiši manāmi jautrā prāta un pilnīgi neekipēti, basām kājām un plānos baltos ķitelīšos, pārņem šausmas par to, kas mūs sagaida. Lai nu kā, beigās tā bija lieliska kompānija un mirklī, kad kāds bija jāmeģina izvilkt no purva, visi palīdzēja visiem.

Pirmie gida vārdi, jo ātrāk sajūtīsiet purvu savā mutē, jo mazāk pretīgi tas būs. Kopā pastaiga pa purvu aizņēma aptuveni pusotru stundu, bet purvā šķita, ka ir pagājušas četras, brist pa dublīšiem, kas tev ir līdz kaklam, nav nemaz viegli. Bet vispār, daudz smieklu un smaidu, vācu zemūdeņu un "mamma teica, visi mēs cūkas esam".

Mūsu gaitas tika filmētas. Ilgi centos saņemties izrediģēt filmiņu, un vakar kā reiz uznāca iedvesma. Rediģēju vidjiku pirmo reizi, rezultāts tāds-tāds, bet galvenais ir saturs un cilvēku emocijas, vienvārdsakot pasākums bija Patosa pārpilns. Šis bija viens no retajiem eventiem, kur visi cilveki visu laiku smaida, un nevis vienārši smaida, bet tā patiesi, kā bērni tikuši vidē, kas ir jauna un neiepazīta. Dabas krūts cilvēkos, šķiet, atraisa tādu pirmatnēju pozitīvismu.

Vienvārdsakot noskaties video (ar skaņu ieteicams), un ja pasākums ieinteresē,atsūti epastu uz anda.fridrihsone iekš gmail.com, un viņa jums nosūtīs tālāko kontaktinformāciju.

Iņ mīļākais raidījums (par gardumiem un virtuves noslēpumiem)

2010-05-23T22:11:00.000+03:00

Jaņ man laipni atļāva ieblogot par manu pēdēja laika mīļāko raidījumu.

Pēc maniem novērojumiem Latvijā cilvēki pa lielām iedalās divās grupās - tādi, kam patīk labi un garšīgi paēst, nobaudīt ko jaunu un iehevot fine dinning experience, un tajos, kam ēdiens interesēt tik vien, lai apmierinātu izsalkumu, saturam un formai nepievēršot uzmanību.

Tā kā es piederu pie pirmās grupas, tad Masterchef Australia ir mans ikvakara baudījums. Vienkārši cilvēki, kam pavārmāksla ir kaislība un aicinājums, piedalās sacensībās.

Kas mani saista?
Pirmkārt, jau azarts cilvēkos. Viņu iedvesma, gatavība pamest daudz ko, lai piepildītu savu sapni.

Otrkārt, jaunas receptes un horizonts uz ēdienu gatavošanu, jo mums nākot no kotlešu, kartupeļu, karbonāžu un rasola nācijas ir samērā šaurs redzējums uz šīm lietām.

Treškārt, raidījums ir ārkārtīgi pozitīvs un acīm patiess baudījums.

Ceturkārt, var uzzināt daudz visādus knifiņus, kā novērst, lai āboli un citi augļi neiegūst brūngano nokrāsu, kā pareizi lietot alumīnija foliju un visādus citus kulinārijas brīnumus, kas jūsu ikdienišķo kotleti vai kartupeļu putru ar minimālām pūlēm padarīs par daudz baudāmāku barību.

Polārā panorāma

2010-05-23T21:35:00.002+03:00

Šī zemāk ir mana pirmā polārā panorāma. Internetā ik pa laikam sanāca uzskriet uz šādām bildītēm, bet īsti nevarēju saprast kā sauc šo tehniku, pēc kāda laiciņa pavadīšanas iekš Google, atradu korekto nosaukumu, polar panorama. Ja interesē, vairāk līdzīga tipa bildītes, te būs links uz visvareno meklētaju, links. Uzveidot ko tādu ir pavisam vienkārši, kaut vai pēc šīs te pamācības.

Nedaudz trikī pārts ir dabū gandrīz perfektu pašu panorāmu, tā lai gali saiet kopā, konkrēti es iebaroju nedaudz vairāk kā 360 grādu bilžu gabaliņus iekš Photoshop photomerge. un pateicu lai tamais tikai nopozicionē un sablendē. Pēc tam nogriezu galus no abām pusēm tā, lai bilde lipinātos kopā no abiem galiem vismaz idejā. Pēc tam uzvilku pāris horizontālus guidlainus paņēmu skew transform, lai savietotu galu patternus ar guidlainiem. Paņēmu offset filtru lai pārbaudītu vai bilde normāli skroolējas. Tālāk jau pēc manuāļa.

Nebula un 3D

2010-05-22T23:16:00.000+03:00

Viens, ja kāds mekē kaut ko jaunu un atzītu palasīt no zinātniskās fantastikas, pirms kāda laiciņa tika paziņoti Nebula balvas 2010 ieguvēji (links).
Divi, iespējams rodas jauna klasika, arī no zinātniskās fantastika, daudzi kritizē pašu ideju, jo tas padara tagadējos tv nederīgus, bet tik un tā (links).

Oda ātrumam un vecam opelītim

2010-05-22T00:38:00.000+03:00

Zemāk bildē ir redzama šī mītiskā mašīna. Ar ko šī mašīnīte ir kļuvusi pieminēšanas vērta, neskaitot mūsu vadāšanu uz laukiem, kartupelīšu piegādi, mum,s rīdziniekiem un citām labām lietām. Manuprāt, pat TopGear nav tādas disciplīnas, masīna, kas vislēnāk uzņem ātrumu no 0 līdz 100km/h. Šī te būtu uzvarētāja. pirmkārt ieskrieties līdz 60km/h ir pagrūti, un tas prasa aptuveni 35 sekundes. Sastrēgumos to nevar manīt, bet braucot normālā satiksmē un braucot līkumos visu laiku gribas atturēties no bremzēšanas, jo pēctam atkal būs lēnītēm jāuzņem tik šajā gadījumā dārgais ātrums. Kad veiksmīgi esam tikuši līdz 80km/h, tas prasa vēl kādas 15-20 sekundes atliek vēl 20km līdz simtam. Lai no 80km/h ieskrietos līz 100km/h, nepārspīlējot, paiet vel 45 sekundes. Kopumā lai ieskrietos līdz 100km/h paiet pusotra minūte.
Mašīnīte tagad gaida sirds transplantāciju.

Pac-Man Google Interaktīvais logo

2010-05-22T00:27:00.000+03:00

Google, atzīmējot Pac-Man 30. jubīli, izveidojusi jaunu Google Doodle. Itkā nekas īpašs, un visi viņu tā kā tā pamanīs(, ja jūs nēesat kā es, kas praktiski visu meklē caur Google Chrome omnibāru). Bet šis logo ir interaktīvs un reāli uzspēlējams. Vajag tikai nedaudz uzgaidīt un logo atdzīvosies. Stilīgi.

Sapnis par Cilvēku un uzņēmumu

2010-05-20T13:29:00.000+03:00

Lielā uzņēmumā cilveks jūtas lēnām samazinamies līdz maziņam cilvekam un rezultātā vinš jūtas nenozīmīgs. Mazā uzņēmumā cilveks jūtas lēnām augam līdz lielākam cilvēkma un rezultātā viņš jūt ka ir par šauru. Un, ja cilvēks nespēj augt līzi uzņēmumam vai uzņemums neaug līdzi cilvekiem, abi varianti noved pie neapmierinātības. Un lai to atrisinātu, būtu jāsamazina uzņemumā pavadāmais laiks un jāļauj laikam nostabilizēties robežā, kad ārpus darba laiks (laiks idejam un saviem projektiem un cita veida izaugsmei) motivē cilvēku labak strādāt un labs darbs nodrošina vairak ārpus darba laika un naudisku resursu. Vismaz tā es šonakt nosapņoju. Sapnis visdrīzak uzburbuļoja šīs te grāmatiņas iespaidā, Drive: The Surprising Truth About What Motivates Us (amazon, audible).

Sapnis par torrentiem

2010-05-20T09:03:00.000+03:00

Šonakt nosapņoju, ka daudz dažādus labumus varot atrast torrentos.(?)

Četras tematiskas grāmatas

2010-05-18T20:51:00.008+03:00

Blogojot, protams vajag arī kādu postu par grāmatām, te būs, četras grāmatas kas ienāktu prātā ja man jautātu, kas ir tās četras grāmatas kas pirmās tev ienāk prātā, ko esi tuvākā vai tālākā pagātnē izlasījis.

Šim postam ir arī dramatisks pavērsiens. Domājams, esmu nedaudz lisdeksisks. Un lasīt man ir pagrūti. Tāpēc izvēlos grāmatiņas klausīties un no augstāk minētajām esmu izlasījis tikai God's Debris, jo brīdī kas šī grāmata iznāca vēl nebija ierunāta audio versija, bet tagad ir. Viss, dramatiskā pavērsiena beigas un atpakaļ pie grāmatiņām.

Ernest Becker - The Denial of Death (amazon, audible), šī ir viena no labākajām tematiskajām grāmatām ko esmu izlasījis un ko vēlētos ieteiktu katram izlasīt. Kā vēsta nosaukums, grāmata ir par cilvēka laicīguma faktu un to kā šis fakts ietekmē mūsu dzīves. Grāmata ir diezgan suģestējoša un ar ļoti lielu vērienu. Mēģinot apvert gandrīz visus dzīves aspektus un izskaidrot Human Condition. Tiek atrasti cēloņi varnībai un grafomānijai, rituāliem un sabiedrības nozīmei mirstīga indivīda dzīvē, līderiem un fanatismam un daudz kam citam. Ļoti interesanta grāmata, kas liek paskatīties uz visu apkārt notiekošo no pavisam cita, neierasta, bet atsvaidzinoša skatu punkta. Ja kādam ir bail no nāves tēmas, tas nav nebūt tas kas parādās katra otrā teikuma galā, un galu galā grāmata vairāk ir par Human Condition.

Scott Adams - God's Debris (pdf, amazon, audible), kā rakstīts uz vāka, šī grāmata ir kā domas eksperiments no Dilberta autora. Grāmatas sižets ir ļoti vienkārš, Pastnieks piegādā vīram paciņu, un tālāk notiek pastnieka un vīra sarunas par visvisādām tēmām, sākot ar brīvu gribu un laimi, beidzot ar dievu un tā inkarnācijām. Galu galā izrādās ka vīriņš nav parasts vīriņš, tas tā intrigia. Ar visu savu lisdeksiju, izlasīju vienā vakarā. Tātad, ja interesē filosofiskas tēmas par pasauli, dievu, laiku un brīvu gribu, netradicionālā daiļliteratūras formā ar ļoti arternatīvu pieeju, no sirds ieteiktu.

Jeff Jarvis - What Would Google Do (amazon, audible), ja interesē Google fenoments, šī ir must read grāmata. Bet pat vairāk nekā par Google, šeit tiek runāts par jaunām tendencēm mārketingā, klientu atbalstā utt. Grāmata par to, kā ir mainijies bizness kopš Google parādīšanās.

Sean Carroll - From Eternity to Here (amazon, audible), šī grāmatiņa iznāca šī 2010 gada janvārī. Reti ir izdevies uzbrist uz grāmatām, kas ir teju tikokā iznākušas un kuras klausoties tiešām jūti, ka uzzini kautko jaunu un nekur citur nedzirdētu. Grāmata mēģina izskaidrot laiku. Itkā skan nodrāzti, bet tomēr nē. Autora prāt laiks un entropija ir nesaraujamas sastāvdaļas un no šī te tālāk risinās grāmatiņa. Ja interesē entropijas jautājumi un laiks tādā populārzinātniskā formā, noteikti ieteiktu izlasīt. Pats vēl esmu izurbies cauri 10%, bet jau tagad gribas ieteikt citiem.

Šeit ir vairāk tādas kā tematiskas grāmatas, bet esmu liels zinātniskās fantastikas cienītājs un varbūt laikam ejot ieblogošu kādas četras sci-fi grāmatiņas, kas pirmās ienāk prātā.

Lampa kā grāmatzīme

2010-05-18T18:28:00.000+03:00

Kāds vīriņš nolēma apvienot lampu ar grāmatzīmi, te ir tas kas šim cilvēkam ir izdevies. Manuprāt, ļoti stilīgs elements ar kuru es varētu ciemiņiem parādīt ka es lasu un esmu inteliģents.

(avots)

Lai top krēslas

2010-05-18T18:19:00.001+03:00

Iesakuma dievs teica, lai top gaisma un gaisma tapa. Tad Ēriks Kū (Eric Ku) teica, krēsls un krēslas tapa.

(avots)