No bibliotēkas līdz zināšanām

Turku Lietišķo Zinātņu universitātes bibliotēka

noreply@blogger.com (Sarmīte) — Wed, 25 Jan 2023 09:34:00 +0000

Hamburgas Tehniskās Universitātes Bibliotēka

noreply@blogger.com (Sarmīte) — Wed, 25 Jan 2023 07:50:00 +0000

LIBER KONFERENCE “BIBLIOTĒKAS PĒTNIECĪBAI UN INOVĀCIJĀM”

noreply@blogger.com (Sarmīte) — Tue, 24 Jan 2023 11:20:00 +0000

Rīgas Politehnikuma inženieru nodaļas absolventam Gustavam Ādolfam Agtem – 170

noreply@blogger.com (Sarmīte) — Thu, 10 Dec 2020 12:44:00 +0000

RTU Zinātniskās bibliotēkas Retumu lasītavas vadītāja Brigita Ālere bibliotēkas 5.stāvā Retumu lasītavā aicina apskatīt divas izstādes. Viena no tām veltīta Rīgas Politehnikuma inženierzinātņu nodaļas absolventam Gustavam Ādolfam Agtem, kuram šogad aprit 170 gadu jubileja.

Viņš bija vācbaltiešu izcelsmes inženieris. Viņa lielākie nopelni saistāmi ar darbību Rīgas galvenā inženiera amatā. Viņa vadībā uzcelti Lielie Spīķeri, ostas elevators, tiltiņš pār kanālu pie Bastejkalna. No 1899.gada līdz 1906.gadam viņš bija Rīgas ielu dzelzceļu akciju sabiedrības vadītājs. 1901.gadā tika atklāta pirmā elektriskā tramvaja satiksme. Gustavs Ādolfs Agte ir arī viens no Mežaparka apbūves rajona pamatlicējiem. Izstādē var aplūkot daļu no Ādolfa Agtes privātbibliotēkas kolekcijas.

No pasta ratiem līdz tvaika rumakiem…

noreply@blogger.com (Sarmīte) — Thu, 10 Dec 2020 12:36:00 +0000

Ekspozīcija veltīta Dzelzceļa vēsturei un sastāv no 2 daļām – viena stāsta par dzelzceļa attīstību pasaulē, otra – par dzelzceļa vēsturi Latvijā.

Izstādi veidojusi un ar ekspozīciju iepazīstina RTU Zinātniskās bibliotēkas Retumu lasītavas vadītāja Brigita Ālere.

Pirmie sliežu ceļi tika uzbūvēti jau XVI gadsimtā Vācijā. Sliedes bija no koka un vagonus pa tām vilka zirgi. XVIII gadsimtā jau sāka izmantot čuguna sliedes. Tomēr īstā dzelzceļa attīstība sākās ar tvaika mašīnas izgudrošanu. Pirmo tvaika lokomotīvi uzbūvēja 1804.gadā angļu konstruktors Ričards Trevitiks. Tomēr viņa izgudrotā lokomotīve izrādījās par smagu tā laika čuguna sliedēm. Apmēram 10 gadus vēlāk angļu inženieris Džordžs Stīvensons izgudroja vairākas veiksmīgas tvaika lokomotīvju konstrukcijas. 1825.gadā uzņēmumā “Robert Stephenson and Company” tika uzbūvēta pirmā lokomotīve ar nosaukumu Locomotion No.1, un šajā pašā gadā atklāja arī pirmo dzelzceļu starp Dārlingtonu un Stoktonu Anglijā. Pēc vairākiem gadiem Roberta Stefensona rūpnīcā ražotās lokomotīves nonāca arī Latvijā. 1858. gadā 40 lokomotīvju pasūtījumu veica Rīgas-Dinaburgas Dzelzceļa sabiedrība, savukārt 1860. gadā četras tvaika lokomotīves nopirka Krievijas Dzelzceļu galvenā sabiedrība, kura pārvaldīja Sanktpēterburgas-Daugavpils-Varšavas dzelzceļu. Bibliotēkas krājumā ir gan dažādas rokasgrāmatas dzelzceļa būvniecībā, dzelzceļa augstceltņu, tuneļu būvniecībā, gan arī mācību grāmatas par dzelzceļu, izdotas 19.gadsimta otrajā un 20.gadsimta pirmajā pusē. Izstādē var aplūkot arī vairākas rasējumu mapes – piem., 1915.gadā izdotais rasējumu albums 3daļās par pasažieru lokomotīves 1-3-1 uzbūvi, Vidussibīrijas dzelzceļa līnijas tilta pār Jeņiseju 1896.gada rasējumu mape, kā arī vairākas lielformāta fotogrāfiju mapes, kas stāsta gan par Ziemeļusūrijas dzelzceļa būvniecību 1894.–1897. gadā, gan par Rietumsibīrijas un Jekaterinburgas –Čeļabinskas dzelzceļa būvniecību 1892.–1896.gadā.

Iespaidīgs ir A2 formāta fotogrāfiju albums par Austrumķīnas dzelzceļa būvniecību 1897. – 1903. gadā. Interesants izdevums ir 1930.gadā izdots Vācu dzelzceļa pārvaldes tehniskās nozares laikraksta tematiskā burtnīca “Lokomotīves šodien”. Uzmanību piesaista Maskavas–Kazaņas dzelzceļa biedrības dokumentu mape ar atskaitēm par ietaupītajiem līdzekļiem sniega tīrīšanai un sliežu ceļu remontdarbiem ziemas apstākļos. Atskaites ir par 1902./1903. gada ziemu līdz pat 1909./1910.gada ziemai.

Otra dzelzceļam veltītās izstādes daļa stāsta par tā attīstību Latvijā. Latvijas teritorijā dzelzceļus sāka būvēt Krievijas impērijas laikā. Pirmais vēstnesis bija Sankt-Pēterburgas – Varšavas dzelzceļa posma Ostrova – Dinaburga (Rītupe-Daugavpils) atklāšana 1860.gada 8.novembrī. Dzelzceļa projektēšana sākās daudz agrāk. 1847.gadā Rīgas Biržas komiteja vērsās pie Krievijas valsts iestādēm ar lūgumu ļaut būvēt dzelzceļu no Rīgas uz Dinaburgu (Daugavpili), ar iespēju vēlāk izbūvēt dzelzceļu no Daugavpils uz Krievijas centrālajām guberņām. Piecus gadus ilga Rīgas Biržas komitejas sarunas ar Krievijas impērijas valsts pārvaldes institūcijām, līdz 1852.gada maijā tika saņemta atļauja uzsākt tehniskos sagatavošanas darbus, bet 1853.gada maijā tika saņemta atļauja dibināt Rīgas – Dinaburgas dzelzceļa akciju sabiedrību.

1861.gada septembrī tika atklāta Rīgas – Dinaburgas dzelzceļa līnija, kad plkst.14.00 vienlaicīgi no Rīgas un Daugavpils (Dinaburga) ceļā devās pirmie vilcieni. Tas bija aizsākums vietējā dzelzceļa tīkla izveidei. Turpmākajos 40 gados notika strauja jaunā transporta līdzekļa izplatība Baltijas guberņās. 20.gadsimta sākumā Latvijas teritorijā jau bija dzelzceļu tīkls 1927 km garumā, kuru veidoja sešas galvenās tranzīta maģistrāles un atsevišķi šaursliežu pievedceļi. Dzelzceļi darbojās saskaņā ar Krievijas impērijas normatīvajiem aktiem, un to galvenais uzdevums bija nodrošināt preču plūsmu starp Iekškrievijas guberņām un Baltijas jūras ostām. Izstādē apskatāmi vairāki interesanti izdevumi, kas atspoguļo dzelzceļa attīstību Latvijas teritorijā. Rīgas – Orlas dzelzceļš bija lielākā dzelzceļa kompānija, kuras pārvaldei tika uzcelta ēka tagadējā Gogoļa ielā 3. Izstādē var aplūkot šādus izdevumus: albums “Tilti uz Rīgas – Orlas dzelzceļa līnijas”, Rīga – Orla dzelzceļa atskaite par artēzisko aku uzstādīšanu Rīgas dzelzceļa mezgla pārveides procesā 1902.–1906.gadā, kā arī albums par dzelzceļa Rīga – Bolderāja būvniecību. Šo līniju uzbūvēja, lai varētu ērtāk nogādāt uz Rīgu preces no Bolderājas ostas. Līdz ar šīs līnijas izbūvi tika uzcelts arī pirmais dzelzceļu tilts pār Daugavu Rīgā. Tilta galīgo projektu izstrādāja inženieri brāļi Strūves. Būvdarbus vadīja RPI profesors H.Besārs. Tilts bija paredzēts ne vien dzelzceļa satiksmei pa vienvirziena sliedēm, bet arī gājējiem un pajūgiem. Jau pirms I Pasaules kara tilts tika atzīts par nepiemērotu pieaugošās dzelzceļa satiksmes vajadzībām, tāpēc 1914.gadā uzcēla jaunu dzelzceļa tiltu pār Daugavu. Vecais tilts stipri cieta gan I Pasaules kara, gan Bermonta uzbrukuma laikā. Tiltu atjaunot sāka 1924.gadā, bet galvenos atjaunošanas darbus veica 1937. un 1938.gadā. Izstādē var aplūkot unikālu LU docenta P.Pavulāna 1926.gadā izdotu darbu “Rīgas vecā dzelzs tilta atjaunošanas darbi” ar detalizētu darba procesu aprakstu un oriģinālfotogrāfijām, kā arī kāda LU Inženierzinātņu fakultātes studenta 1939.gada fotoalbumu “Rīgas vecā dz. Daugavas tilta pārbūves darbu fotoreportāža” ar unikālām tilta pārbūves darbu fotogrāfijām. Tajā redzams, ka ilgu laiku uz Daugavas bija divi dzelzceļa tilti. 1944.gada rudenī vācu armijai atkāpjoties tiltu pilnībā iznīcināja. Pēc kara to vairs neatjaunoja. Pateicoties Rail Baltica globālajam projektam pāri Daugavai atkal būs 2 dzelzceļa tilti.

Profesorei Emīlijai Gudriniecei 100

noreply@blogger.com (Sarmīte) — Fri, 18 Sep 2020 13:47:00 +0000

Emīlija Gudriniece

(1920. 03.08. - 2004. 04.10.) bija latviešu ķīmiķe. No 1978. gada — Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe, no 1996. gada — valsts emeritētā zinātniece.

1948. gadā absolvējusi Latvijas Valsts universitātes Ķīmijas fakultāti. Pēc tam docējusi Latvijas Valsts universitātē līdz 1958. gadam, no 1956. līdz 1958. gadam bijusi Ķīmijas fakultātes dekāne.

1958. gadā sākusi pasniegt Rīgas Politehniskajā institūtā, divus gadus bijusi institūta zinātniskā prorektore (1959—1961). No 1963. līdz 1989. gadam vadījusi Organiskās sintēzes un biotehnoloģijas katedru, bija arī tās izveidotāja.

E.Gudriniece izstrādāja jaunu 1,3-diketonu sulfurēšanas un nitrēšanas metodi. Ir vairāk nekā 800 zinātnisko un populārzinātnisko rakstu autore.

Kā veltījumu profesores simtgadei Zinātniskās bibliotēkas vecākās bibliotekāres Maija Piekuse, Dace Kivliša un sistēmbibliotekāre Oksana Zaiceva ir izveidojušas divas izstādes.

Daces veidotā izstāde “Profesores Emīlijas Gudrinieces darba un dzīves atspoguļojums” apskatāma Ķīmijas filialbibliotēkā darba laikā. Tajā ir materiāli un eksponāti no E. Gudrinieces personīgā arhīva un no bibliotēkā pieejamajiem resursiem.

Pirmo reizi Maija un Oksana sagatavojušas tik plašu virtuālo izstādi "Profesorei Emīlijai Gudriniecei 100". Izstāde stāsta par profesores dzīvesgājumu, darbību zinātnē un par viņas vaļaspriekiem. Ir arī publikaciju rādītājs un saņemtās balvas. Izstāde ir gan interesanta, gan labs pamudinājums apgūt virtuālo izstāžu veidošanu un izaicinājums katrai bibliotēkas darbiniecei atrast savu tēmu, ko parādīt citiem izstādē.

Rīgas Centrāltirgus toreiz un tagad.

noreply@blogger.com (Sarmīte) — Wed, 03 Jun 2020 13:37:00 +0000

Turpinot trešās grāmatas “Rīgas pilsētas Centraltirgus izbūve 1924–1930” stāstu Brigita ar fotoaparātu ir izstaigājusi Centrāltirgus apkārtni un dod mums iespēju salīdzināt senās fotogrāfijas un mūsdienu skatu.

Attēlā redzamais skats fotografēts no tagadējā zivju paviljona.

Debarkadera būvniecība

Dzelzceļa uzbērums

Kanālmalas krastu nostiprināšana toreiz.

Kanālmalas krastu nostiprināšana tagad

Būvbiroja locekļi

Grāmatu stāsti … 3.stāsts.

noreply@blogger.com (Sarmīte) — Wed, 03 Jun 2020 13:07:00 +0000

Šoreiz RTU Zinātniskās bibliotēkas Retumu lasītavas vadītāja Brigita Ālere sagatavojusi stāstu par fotogrāfiju albūmu “Rīgas pilsētas Centraltirgus izbūve 1924–1930” no arhitektūras vēsturei veltītās izstādes RTU Zinātniskās bibliotēkas Retumu lasītavā.

Šajā albūmā ievietotās fotogrāfijas parāda visu tirgus būvniecības gaitu, sākot ar cepelīnu angāru nojaukšanu Vaiņodē, beidzot ar tirgus atklāšanu 1930.gada 1.novembrī.

Neliela atkāpe vēsturē – jau 1909. gadā Rīgas pilsētas vadība izteica nepieciešamību par Centrālā tirgus ierīkošanu, bet Pirmais Pasaules karš apturēja šīs ieceres realizāciju.

1922. gada 28. decembrī Rīgas dome pieņēma lēmumu par centrālā pilsētas pārtikas tirgus ierīkošanu un celtniecību.

Tirgus projekts tika izstrādāts pilsētas arhitekta Pāvila Dreimaņa vadībā. Tā izstrādē piedalījās arī inženieris Vasilijs Isajevs, arhitekts Pāvils Pavlovs un būvinženieris Georgs Tolstojs. Celtniecības uzraudzībai nodibināja īpašu tirgus būves komisiju, kuras priekšsēdētājs bija inženieris Jānis Jagars (studējis RPI Mehānikas fakultātē (1911-1917), Baltijas Tehniskās augstskolas absolvents).

Tika pieņemts lēmums par interesantu un ļoti saimniecisku risinājumu – nevis visas būves celt no jauna, bet tirgus ierīkošanai no valdības atpirkt Pirmā pasaules kara laikā ķeizariskās Vācijas armijas Vaiņodē izbūvētos dirižabļu (cepelīnu) lidostas angārus.

Sākotnēji bija iecerēts cepelīnu angārus ( katra angāra augstums bija 37,4 m, platums 47,2 m, garums 240 m) kā tirgus paviljonus saglabāt to oriģinālā izskatā, bet tie neatbilda moderna tirgus sanitārajām prasībām — lielais augstums radītu plašas temperatūras svārstības un trūktu nepieciešamā aprīkojuma tik liela tilpuma apsildīšanai un saimnieciskai ekspluatācijai, tādēļ nolēma izmantot tikai angāru augšējās, noslēdzošās fermu daļas, pašas celtnes ceļot no mūra un dzelzsbetona.

Tirgus celtniecības darbus uzsāka 1924. gada jūnijā, vispirms nojaucot divas rindas tā saucamo sarkano spīķeru, kuri bija uzcelti 19. gadsimta beigās. Projekts paredzēja piecus paviljonus: lielāko (5000 m²) iecerēja vairumtirdzniecībai un gaļas apstrādei, bet mazākos, katru pa 2592 m² — mazumtirdzniecībai. Pēc konstrukciju pielāgošanas haļļu augstums bija 20,5 m, platums — 35 m.

Attēlā redzama cepelīnu angāru nojaukšana Vaiņodē. Pirmo angāru nojauca ar pārvietojamu dzelzs torņu palīdzību. Gadījās arī neveiksme – torņa sabrukšana trošu nevienmērīgas savilkšanas dēļ. Šis starpgadījums arī ir iemūžināts fotogrāfijās. Otro angāru nojauca ar mastu palīdzību. Albūmā redzamajās fotogrāfijās otrā angāra nojaukšana iemūžināta ļoti detalizēti – pa posmiem.

Visas piecas ēkas tika celtas uz betona pamatiem, pagraba telpām izmantoti dzelzsbetona pārsegumi, bet ēku sienas būvētas no ķieģeļiem. Ēku pārsegumus izveidoja no angāru pārsegumu kopnēm, kas tika apsegtas ar arkām.

Jauno tirgu būvēja savam laikam ļoti modernu, ar milzīgām saldēšanas iekārtām, 1258 kvadrātmetrus lielu saldētavu, liftiem kravas pārvešanai visos angāros, iespaidīgām noliktavām un ejām pagrabos, kas piegādātājiem ļāva nodrošināt ērtu piekļuvi visiem paviljoniem.

Kravas sākumā veda arī pa kanālu, no kura paviljonos varēja nokļūt pa divām ejām. Preces līdz Otrajam pasaules karam piegādāja arī pa dzelzceļu. Vēl tagad saglabājies perons un debarkaders preču izkraušanai starp kanālu un mūsdienu Gaļas paviljonu.

Pārtikas produktu stendi – gaļas produktu, piena produktu, augļu, miltu un lašu stendi.

Lai tirgum varētu brīvi piekļūt pircēji, gar jaunceltnēm un tālāk pa 13. janvāra ielu izveidoja tramvaju maršrutu apli un pār kanālu uzbūvēja divus tiltus.

Centrāltirgus tika atklāts 1930. gada 1.novembrī ar Centrāltirgus būves komisijas priekšsēdētāja, pilsētas valdes locekļa, inženiera Jāņa Jagara runu.

Pārtikas tirdzniecība Centrāltirgū sākās 1930. gada 10. novembrī un tas bija tajā laikā lielākais un modernākais tirgus Eiropā.

ERASMUS projekts Vroclavā.

noreply@blogger.com (Sarmīte) — Fri, 08 May 2020 13:31:00 +0000

Pašā pavasara plaukumā – laikā no 2019. gada 13.-17. maijam - vecākās bibliotekāres Ingrīda Sika un Ilvija Miza devās uz Silēzijas vēsturisko galvaspilsētu, bijušo Hanzas pilsētu Vroclavu Polijā, lai uzzinātu, kā strādā poļu kolēģi. Šobrīd, kad nevaram nekur aizeļot, Ingrīda dalās jaukās atmiņās un aicina kopā doties atmiņu ceļojumā.

Vroclavas zinātnes un tehnoloģiju universitātes galvenā ēka.

Viesojāmies Vroclavas zinātnes un tehnoloģiju universitātes bibliotēkā, ko tā īsti ļoti sazarotās struktūras dēļ tikai par bibliotēku nevar uzskatīt – tas ir zinātniskās un tehniskās informācijas centrs, kurā ietilpst gan tradicionālā, gan elektroniskā bibliotēka.

Ierodoties D-21 korpusā, virsdrēbes obligāti jāatstāj garderobē, nedrīkst ienest ne pārtiku, ne dzērienus.

Mūs sagaida Barbara – Zinātniskās informācijas un elektronisko resursu departamenta vadītāja, kura visu projekta laiku rūpējās par mūsu labsajūtu un interesēm.

Bibliotēkā ir atvērta tipa studiju telpas 2 stāvos - 400 ar datoriem aprīkotas vietas, grupu telpu nav.

Strādā ar ALEPH, un ALEPH arī integrēta individuālo telpu rezervēšanas un atslēgu izsniegšanas sistēma. Krājums brīvpieejā ir tikai filiālēs, kas bibliotēkā ir ap 20, katrā vidēji 2 darbinieki.

Studentu pilsētiņu abos Odras krastos savieno gaisa trošu vagons.

Studenti un personāls brauc, uzrādot apliecības, bet tūristi par maksu. Dodoties uz vienu no filiālēm, arī mums bija iespēja izmantot šo oriģinālo transportlīdzekli.

Viena no bibliotēkas filiālēm.

Interesanti, ka par rezervēto grāmatu neizņemšanu studentiem bloķē kontus (maksimāli – uz 1 mēnesi).

Open Science nodaļa lepojas ar pašu veidoto datubāzi DONA, kas ņem datus no Web of Science, Scopus un kurā tiek apkopota informācija par savu zinātnieku publikācijām, t.sk. citējamības indeksiem. Šo datubāzi veido vairāk kā 10 cilvēki, un katru gadu tiek publicēts universitātes personāla publikāciju citējamības pārskats.

Universitātes pirmā publikācija datēta ar 1945. gadu, bet kopējais publikāciju skaits DONA 2019. gada sākumā - 212 500. Gadā pievieno ap 6000 ierakstu.

Interesanta ir universitātes korpusu arhitektūra, turklāt, tā kā apgūta industriālā teritorija, kā aizgājušā laikmeta zīme apbūvē iekļauts arī kaut kas no pagātnes …

Vēl mums tika piedāvāta iespēja iepazīties ar Vroclavas universitātes jaunuzcelto bibliotēku. Universitāte Leopoldina ar 2 fakultātēm tika dibināta 1702. gadā, reorganizēta 1945. gadā, bet par atjaunotās universitātes sākumu tiek uzskatīts 1989. gads.

Jaunās ēkas ekspluatācija sākta 2018. gadā un tās platība - 37 652 m² . Krājuma pārvietošanu bija plānots pabeigt līdz 2019. gada septembrim.

Lieto Kongresa bibliotēkas klasifikāciju, ASV bibliotēkas sistēmu (saņemts 1/2 milj. USD vērtībā ziedojums no ASV).

Bibliotēkas 2 stāvos būs grāmatas brīvpieejā ar darba vietām lietotājiem, individuālajām un grupu telpām, bet 2 stāvi būs paredzēti galvenajām lasītavām (1 stāvs tikai kabīnes ar rezervēšanas sistēmu). Par 10 gadiem vecākas grāmatas atradīsies krātuvē, brīvpieejā – tikai jaunākās.

Īpašu vietu bibliotēkā ieņem lasītavas. Ir Kolekcijas lasītava, kurā pieejami novadpētniecības materiāli par Lejassilēziju, speciālās lasītavas (mūzikas, karšu, manuskriptu) ar īpašām krātuvēm un speciālām pielaidēm (pat ne visiem bibliotēkas darbiniekiem). Piegādātos eksemplārus lietotāji lasītavās izmanto īpašas drošības apstākļos bibliotekāra klātbūtnē. Bibliotēkas krājumā ir arī inkunābulas - līdz 1500. gadam izdotas grāmatas.

Viena diena bija atvēlēta, lai mēs varētu iepazīties ar vienu no Vroclavas lielākajiem dārgumiem – Ossolineum. To 1817. gadā Ļvovā izveidoja Jozefs Maksimilians Osoliņskis (1748-1826), un tās bija grāmatu, manuskriptu, numismātikas un muzeja eksponātu kolekcijas.

Pēc Otrā pasaules kara Ļvova vairs neietilpa Polijā, līdz ar to kolekcija palika PSRS teritorijā. 1946. – 1947. gadā daļu no kolekcijas nodeva Vroclavai kā "Ukrainas tautas dāvanu poļu tautai". No Ļvovas tika nogādātas 217 450 vienības, tai skaitā 7 068 manuskripti, taču tiek lēsts, ka aptuveni 70% kolekciju palika Ļvovā.

Kopš 1990. gada Ossolineum kļuvis par svarīgu valsts zinātnisko un kultūras iestādi. Kolekcijas pastāvīgi tiek papildinātas, saņemot vērtīgas dāvanas un privātās kolekcijas. Ossolineum kolekcijā uzskaitītas aptuveni 1 700 000 vienības. Ossolineum resursi pieejami tikai lasītavā.

Ossolineum filiāle ir Pana Tadeuša muzejs, kas glabā poļu tautas īpašo dārgumu - Adama Mickeviča episkās poēmas “Pans Tadeušs” manuskripta oriģinālu. Muzejā simtiem vēsturisku priekšmetu, digitāli dokumenti un fotoattēli, 3D animācijas displeji, kas ir fantastisks veids, kā uzzināt par romantisma laikmetu Polijā.

Poļu kolēģi interesējās arī par bibliotēku darba aktualitātēm un bibliotekāru dzīvi Latvijā un mūsu stāstīto apkopoja intervijā portālā bibliotekāriem un informācijas darbiniekiem EBIB, kur tā lasāma poļu valodā.

Arī mēs uzzinājām interesantu informāciju par allaž aktuālo bibliotekāru atalgojuma jautājumu: atbilstoši Polijas likumdošanai pensijas vecumu sasniegušam darbiniekam jāizvēlas saņemt pensiju vai turpināt strādāt un saņemt algu - abas vienlaicīgi saņemt nav atļauts. Tāpat ir noteikti amati, kuros strādājošajiem ir vecuma ierobežojums.

Un vēl – tā kā Polijā izsenis ļoti spēcīga bijusi arodbiedrību ietekme, tad arodbiedrības darbības rezultātā universitātes darbinieki ieguvuši tiesības uzzināt, kāds ir atalgojums citiem attiecīgo amatu ieņemošajiem darbiniekiem (bez personas datiem), un iespējas interesēties vadības līmenī par trūkumiem savā darbā, to novēršanu un iespējām arī saņemt atalgojumu, kādu saņem analoģisku amatu ieņemošais kolēģis.

Projekta noslēgumā mums tiek dotas dažas stundas brīnišķīgā Vroclavas universitātes Botāniskā dārza baudīšanai.

Grāmatu stāsti … Turpinājums …

noreply@blogger.com (Sarmīte) — Fri, 08 May 2020 12:25:00 +0000

Turpinām stāstu par grāmatām. Šoreiz Retumu lasītavas vadītāja Brigita Ālere aicina ielūkoties mums jau zināmā arhitekta un RPI docenta Eduarda Kupfera (1873-1919) otrajā grāmatā “Strādnieku dzīvojamā māja strādnieku dzīvokļu un ļaužu uzturas līdzekļu izstādē”, Rīgā, 1907.gadā.

Kā jau iepriekš stāstīts, Eduards Kupfers nāk no senas Kurzemes mācītāju, skolotāju, ārstu un zinātnieku dzimtas. Studiju gados viņš daudz ceļoja, līdz ar to labi iepazina pilsētbūvniecības principus daudzās valstīs.

1907.gadā E.Kupfers aktīvi piedalījās izstādes “Strādnieku dzīvojamā māja” organizēšanā un saņēma godalgas gan par divdzīvokļu mājas plāniem, gan par mēbeļu projektiem. Šīs izstādes materiāli ir izdoti atsevišķā grāmatā E.Kupfera sakārtojumā, kurā autors diezgan detalizēti stāsta par izstādes veidošanas principiem un godalgoto autoru darbiem.

Lūk, ko raksta pats Eduards Kupfers:

“Šī raksta nolūks – dot pārskatu par izstādē uzstādītiem strādnieku dzīvokļiem līdz ar viņu ierīkojumiem. Ikvienam strādnieku dzīvoklim pienāktos būt tādam, ka tas pie maza samēra pietiktu mājas dzīves vajadzībām. Labam dzīvoklim – arī strādnieka dzīvoklim – jākalpo veselīgai ģimenes dzīves attīstībai; tam vajag noderēt tiklab par omulīgu uzturas vietu, kā arī modināt jautru sajūtu. No ģimenes, no dzīvokļa tiek iznesta ārējā dzīvē sirsnīga saprašana uz cēlu un daiļu, tiek modināta mīlestība uz kārtību, paveicināta patika uz darbu, nodibināta ģimenes labklājība.”

Šī izstāde ir pirmā tā laika Krievijā, kurā mēģināts risināt strādnieku dzīvokļu jautājumu.

Kādai tad ir jābūt strādnieku mājai?

Un grāmatas autors sniedz skaidrojumu – “Strādnieku mājai pēc iespējas jābūt tuvu darba vietai, lai tā patiesībā noderētu par atpūtas vietu un strādnieks savā ģimenē pēc iespējas daudz varētu izlietot no sava svabadā laika. Šejienes apstākļos vienai strādnieku ģimenei vajadzīga vismazākais viena prāva dzīvojamā istaba līdz ar ķēķi un citām blakus telpām, kas attiecas uz satiksmi un ērtību, kā priekšnamu, trepēm, atejas vietu, pieliekamo kambari, pagrabu un bēniņiem, ja iespējams arī vēl vienu kambari kā guļamistabu vienai vaj vairāk pie ģimenes piederīgām pieaugušām personām.”

Tālāk grāmatā uzsvērts, ka strādnieka miteklim jābūt pietiekoši plašam ar lieliem logiem, labu vēdināšanu, kā arī gaumīgi iekārtotam. Ne velti tika izsludināts projektu konkurss ne tikai pašām ēkām, bet arī atsevišķs konkurss mēbelēm un telpu iekārtojumam.

Eduards Kupfers raksta – “Lai tehniskā un praktiskā ziņā izpildītu izstādes sprausto uzdevumu, proti gādātu paraugus strādnieku mājām, kuras piemērotas vietējiem apstākļiem, izstādes komiteja griezās pie arhitektu biedrības Rīgā ar lūgumu, lai pēdējā viņai šinī ziņā sniegtu arodniecisku pabalstu. Arhitektu biedrība labprāt pakalpoja šim vispār noderīgam uzņēmumam un – ievērojot īso laiku un šauros naudas līdzekļus – viņas locekļu starpā izrakstīja sacīksti uz godalgām, lai iegūtu plānus priekš strādnieku dzīvojamās mājas, kas piemērota Rīgas apstākļiem.”

Tika piešķirtas 2 godalgas – I godalga 75 rubļu apmērā tika arhitektiem K.Pēkšēnam un E. Laubem, bet II godalga 50 rubļu apmērā tika piešķirta RPI docentam, arhitektam Eduardam Kupferam. Šie godalgotie projekti tad arī tika realizēti šajā izstādē.

Tālāk atkal teksts no grāmatas – “Izstāde bija izraudzījuse par savu sevišķu uzdevumu uzstādīt pilnīgu strādnieku dzīvokļu ierīkojumu. Lai šo jautājumu pienācīgi apstrādātu un mazturīgai šķirai vestu tuvāku viņa racionālu atrisinājumu, izstādes komiteja arī šinī lietā griezās pie arhitektu biedrības. Tā 1906.gada decembrī, lai iegūtu projektus vajadzīgiem ierīkojuma priekšmetiem strādnieka dzīvoklī, izrakstīja vispārēju sacensību Baltijas provincēs zem sekojošiem nosacījumiem:

Sacensība aptver istabas un ķēķa ierīkojumu un proti top prasīts:

Dzīvojamai istabai:

1 lielais ģimenes galds priekš 4-6 personām

1 mazs darba galds

apmēram 6 krēsli (divējāda tipa)

1 beņķis – ar kasti zem sēdekļa

1 vaj 2 istabas lietas veļai, drēbēm un māju rīkiem

1 pāris gultu (eventueli dubultgulta)

1 bērnu gulta

1 mazgājamais galdiņš

Ķēķim:

1 galds ar lietojamu pagaldi

2 soliņi

1 plaukts ķēķa traukiem.

Visām mēbelēm vajag būt pēc iespējas lietderīgām un lētām – vienkāršu, bet patīkamu veidu, kurām vienība.”

Arī šajā konkursā II godalgu saņēma Eduards Kupfers. Pavisam tika iesniegti 26 projekti, 7 atzīti par neatbilstošiem, no atlikušajiem godalgoti tikai 3.

Arhitekts Eduards Kupfers vienmēr uzsvēra 20.gadsimta pilsētnieka nepieciešamību pēc veselībai nekaitīga un psiholoģiski labvēlīga mājokļa. Tāpēc liela nozīme ir dārzam, kas sniedz gan atpūtu un prieku, gan iztikšanu.

Autors raksta – “Tur ārā aiz pagalma atronas tukšs tīrums. Lāpstu rokā un nedzīvais zemes gabaliņš pārvēršas par dārzu. Tur tad drīzi vien mazos laukumos kārtīgi sadalītas rindojas dobe pie dobes priekš mājas mātes, priekš ķēķa un pagraba vajadzībām. Ogu krūmi un augļu koki šos stādījumus ierobežo. Bet priekšā uz maza apaļuma un kā izgreznojums turpmākām sakņu dobēm pavasaros uzzied leknā pilnībā pašaudzinātas puķes: vijolītes, gailenītes, Marijas puķītes, raibie smaržojošie sīpoli, tālāk: neļķes un lefkojas, rezēdas un pamātītes, asteres, ģerānijas, jurģīnes. Pie ieejas dārziņā tikpat kā taisnas sveces stāv koku rozes, un saules puķes noliec smagi galvas, sarkanas magones un tītiņi mums sveicina pretim aiz sētas. Šinī maigā košumā strādnieks čakls un jautrs strādā pa savām brīvstundām. Pie godīga dienas darba tas var aiztaupīt laiku un naudu, lai še priekš savas mājas strādātu tālāk. Viņam apkārt tā laime, visi priecīgi grābj un ravē, strādā darbu, kas pašiem patiešām patīk – patīkams rosīgs skats.”

Tālāk var aplūkot izstādes eksponātus fotoattēlos.

Bibliotēkas darbs ārkārtas situācijas laikā fotogrāfijās.

noreply@blogger.com (Sarmīte) — Tue, 05 May 2020 09:22:00 +0000

Bibliotēkas darbs turpinās arī ārkārtas situācijas laikā. Īpaši aicinām izmantot e-resursus ORTUSā vai bibliotēkas mājaslapā. ORTUSā pieejama arī informācija par izmēģinājuma un papildu brīvpieejas elektroniskajiem resursiem. Latvijas Standartu Datubāze pieejama bibliotēkas jaunās ēkas pirmajā stāvā (Paula Valdena iela 5, ieeja no Zunda kanāla puses) darbdienās no 11.00–15.00.

Arī LNB bibliotēka šajā laikā nodrošina brīvu piekļuvi lielākam skaitām e- resursu.

Bibliotēkas lietotājiem līdzņemšanai pieejamas grāmatas, nevajadzīgās grāmatas var nodot pašapkalposanās automātā. Sīkāka informācija atrodama mājaslapā Informācija par bibliotēkas pieejamību līdz ārkārtas situācijas beigām.

Retumu lasītavas vadītāja Brigita Ālere un Informācijas un tehnoloģiju nodalas vadītāja Maija Neilande ir sagatavojušas fotoreportāžu par darbu ārkārtas apstākļos.

Bibliotēka atvērta darbdienās no 11:00 - 15:00. Pārējā laikā zvaniet, rakstiet, atbildēsim.

Grāmatas varat saņemt iepriekš pasūtot. Apmeklējot bibliotēku, jāievēro 2 m distance.

Nodotās grāmatas tiek dezinficētas.

Pārējā laikā strādājam ar bibliotēkas krājumu; norakstām veco daļu, komplektējam jaunus izdevumus, strādājam, lai krājums būtu pieejams gan bibliotēkā, gan attālināti. Esam gandarītas, ka līdz šim ieguldīts liels darbs bibliotēkas automatizācijā un darbā ar krājumu. Šajos ārkartas apstākļos tam ir īpaši liela loma.

Piedalāmies gan RTU sanāksmēs u.c. pasākumos, gan Latvijas bibliotekāru biedrības, LATABA u.c. sanāksmēs, kopsapulcēs, vebināros.

Šis ir laiks, kas licis daudz ko iemācīties no jauna.

Grāmatu stāsti

noreply@blogger.com (Sarmīte) — Mon, 20 Apr 2020 13:29:00 +0000

Laikā, kad ne visi bibliotēkas pakalpojumi ir pieejami lietotājiem, un nav iespējams apskatīt klātienē arhitektūras izglītībai veltīto ekspozīciju RTU Zinātniskās bibliotēkas Retumu lasītavā, Brigita Ālere (Retumu lasītavas vadītāja) aicina virtuāli ieskatīties izstādē izlikto grāmatu lapaspusēs...

Šoreiz stāsts par Rīgas politehniskā institūta docenta, arhitekta Eduarda Kupfera (1873-1919) 1914.gadā Pēterburgā izdoto grāmatu “Dzīvojamā ēka”.

Eduards Kupfers nāk no senas Kurzemes mācītāju, skolotāju, ārstu un zinātnieku dzimtas. Studiju gados viņš daudz ceļoja, līdz ar to labi iepazina pilsētbūvniecības principus Vācijā, Itālijā, Šveicē, Beļģijā, Somijā u.c. Eiropas valstīs. Īpašu vērību arhitekts veltīja modernās dzīvojamās ēkas uzbūvei un iekārtojumam gan Rīgas elitārajos, gan rūpnīcu rajonos. 1907.gadā E.Kupfers aktīvi piedalījās izstādes “Strādnieku dzīvojamā māja” organizēšanā un saņēma godalgas gan par divdzīvokļu mājas plāniem, gan par mēbeļu projektiem. Šīs izstādes materiāli ir izdoti atsevišķā grāmatā E.Kupfera sakārtojumā. Arī šī grāmata ir apskatāma izstādē, bet par to būs atsevišķs stāsts.

Eduards Kupfers pazīstams arī kā viens no Mežaparka ēku projektētājiem. Savus teorētiskos villu kolonijas izveides principus publicēja rakstā “Villu kolonija Ķeizervalde pie Rīgas” ( Kupfer E. Die Willenkolonie Kaiserwald bei Riga // Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen.- 1908, 122.-130.lpp.). Šajā apcerē arhitekts uzsvēra 20.gadsimta pilsētnieka nepieciešamību pēc veselībai nekaitīga un psiholoģiski labvēlīga mājokļa. Tāda mājokļa vislabākā atrašanās vieta būtu ārpus pilsētas. Vislabāk – pilnīgi savrupa māja vienai ģimenei, kuru apvieno izpratne par dzīvesveidu, par darbu un atpūtu. Tāda Eduardam Kupferam šķita laikmeta izvirzītā prasība modernajai arhitektūrai un 20.gadsimta pilsētbūvniecībai.

Un tagad aicinām ielūkoties grāmatas “Dzīvojamā ēka” lapaspusēs.

450 lapaspušu biezajā grāmatā aprakstīta dzīvojamās ēkas vēsturiskā attīstība, dzīvojamo ēku veidi, dzīvojamo telpu formas un iekārtojums u.c. jautājumi. Grāmatā ir bagātīgs ilustratīvais materiāls gan ar savrupmāju un īres namu attēliem, gan arī ar strādnieku māju un vasarnīcu attēliem.

Divdzīvokļu īres nams Zasulaukā, arhitekts E.Kupfers.

Mēs varam apskatīt gan vidusslāņa savrupmājas pilsētā un laukos, gan arī daudzdzīvokļu īres namus.

Savrupmāja Rīgā, arh. H.Šēls

Savrupmāja Tīringenē

Īres nams Rīgā, arh. A.Reinbergs

Īres nams Rīgā, arh. E.Laube

Arhitekts Eduards Kupfers projektējis vairākas savrupmājas Mežaparkā, kuras arī var aplūkot šajā grāmatā.

Mežaparks grāmatā dēvēts par Carskij ļes (Царский Лес)

Vairākas nodaļas grāmatā atvēlētas dažādu telpu iekārtojumam.

Bērnistabas iekārtojums Vīnē un Minhenē

Dāmu kabinets. Minhene

Vannas istabas iekārtojums Amerikā

Ēdamtelpa pilsētas un lauku mājā

E.Kupfers daudz domājis ne tikai par strādniekiem domātu ēku projektiem, bet arī par to telpu aprīkojumu.

Liela sadaļa grāmatā veltīta strādnieku kolonijām, rindu mājām un dārzu pilsētām.

Viendzīvokļu rindu māja Drēzdenes dārzu pilsētā Hellerau

Mūsdienu progresīvajā pilsētbūvniecībā dārzu pilsētas ir ar augstu kultūrvēsturisko nozīmi, uzskatīja arhitekts Eduards Kupfers.

Tallinas Tehnoloģiskās universitātes bibliotēkas simtgade.

noreply@blogger.com (Sarmīte) — Fri, 10 Jan 2020 12:53:00 +0000

2019. gada 11. decembrī Tallinas Tehnoloģiskās universitātes bibliotēka atzīmēja simtgadi. Tā kā mūsu bibliotēka ir sens TTU bibliotēkas sadarbības partneris, bibliotēkas direktore Aija Janbicka - Vība un direktores vietniece Sarmīte Krauze tika uzaicinātas piedalīties 100 gadu jubilejas svētkos. Tagad dalāmies iespaidos par šo dienu.

Atceroties savu vēsturi, TTU bibliotēka piedāvā iepazīties ar svarīgākajiem notikumiem 100 gados.

Bija apskatāmas arī izstādes “Our reading material 100 years ago” un "Tallinn University of Technology Library 100".

Bibliotēkas apmeklētāji tika aicināti Ziemassvētku egli rotāt ar novēlējumiem bibliotēkai.

Galvenie notikumi risinājās 11. decembrī. Ar baloniem rotātajā bibliotēkā apmeklētājus cienāja ar dzimšanas dienas torti – Nāc un padari savu dienu saldāku!

11. decembris bija starptautiskā prezentāciju diena, kurā ar prezentāciju piedalījās arī Sarmīte.

Prezentāciju dienā uzstājās Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Latvijas bibliotēku pārstāvji. Ļoti interesanta un uzskatāma bija prezentācija par Tallinas Tehnoloģiskās universitātes bibliotēkas vēsturi. Pēc bibliotēkas jaunā direktora Tonis Liibeka uzstāšanās varēja sajust, ka bibliotēku nākotnē gaida lielas pārmaiņas. Īpaša vērība tiks veltīta digitalizācijai un e-resursiem. Tikām iepazīstināti ar Zviedrijas pieredzi darbā ar OA. Interesanti bija salīdzināt mūsu bibliotēkas un Aalto universitātes Mācību centra pieredzi un secinājumus. Pārsteidzoši daudz vienādu atziņu.

Notika arī vairāku grāmatu atvēršana. Interesanti bija atkal izstaigāt bibliotēku un redzēt ieviestos jaunumus.Sevišķi aktuāla ir kabīne telefona sarunām, kā arī klusā zona bibliotēkā.


Svētku vakarā viesus un TTU bibliotēkas darbiniekus restaurētā pilī iepriecināja ar koncertu .

Bibliotekas direktors cienāja ar torti. Sirsnīga bija tikšanās ar TTU bibliotēkas kolēģiem.

Bija prieks un gandarījums piedalīties šajā pasākumā. Tas prasīja arī ieguldīt lielu sagatavošanās darbu un atbildību par prezentāciju.

Kā balva bija vakara pastaigas pa skaisti un oriģināli izrotāto Tallinu Ziemassvētku un Jaungada gaidās.

Tallina mūs priecēja ar neskaitāmām sudrabainām gaismiņām.

Manuprāt ir vērts turpināt sadarbību ar Tallinas Tehnoloģiskās universitātes bibliotēku un Aalto universitātes Mācību centru. Saskatu daudz iespēju, ar kurām vajadzētu iepazīties dziļāk un padomāt par labās prakses apgūšanu – piem., izstāžu veidošana, darbs ar krājumu, komplektēšanas veidi, pakalpojumi lietotājiem, vēstures atspoguļošana u.c..

ERASMUS projekts Izmirā

noreply@blogger.com (Sarmīte) — Mon, 23 Dec 2019 09:26:00 +0000

Aizritējis vairāk kā gads, kopš vecākā bibliotekāre Ingrīda Sika ar kolēģi Ilviju laikā no 2018. gada 26.-30. martam ERASMUS+ Staff Mobility projekta ietvaros devās iepazīt Izmiras bibliotēkas. Ingrīda dalās atmiņās par mobilitātes nedēļu.

Izmira (senais nosaukums - Smirna) – Turcijas visrietumnieciskākā pilsēta gan ģeogrāfiski, gan pēc būtības, trešā lielākā valstī.

Nelielu izbrīnu vien raisīja samērā zemais angļu valodas zināšanu (brīžiem pat varētu teikt – nezināšanas) līmenis gan pilsētā, gan Izmiras ekonomikas universitātē, ko apmeklējām. Universitāte atrodas Izmiras rajonā Balçova, kas attīstījies, pateicoties atklātajam karstajam avotam. Universitāte ir privāta, tā un arī bibliotēka dibinātas 2001. gadā. Izveidotas par ziedojumiem no Veselības un izglītības kameras, grāmatas ziedojis britu konsuls. Studentu skaits universitātē ap 10 000, fakultātes sākotnēji bijušas 3, 2018. gadā - 8. Mācību maksa – 10 000 EUR/gadā, medicīnas fakultātē – pat 12 000 EUR/gadā.

Iepazīstot tuvāk bibliotēkas darbu, uzzinājām, ka tiek lietota Kongresa bibliotēkas un Djui klasifikācija, komplektēšana notiek sistēmā Yordam, kas darbojas no pārlūka, ierakstus paši neveido, bet izmanto WorldCat un līdzīgu Turcijas katalogu. Krājums sevī ietver 56 000 nosaukumu, kā arī 43 abonētās datubāzes, kuru izmaksas galvenokārt sedz valsts.

Bibliotēkā strādā 6 pilna laika un 12 nepilna laika (Ekonomikas universitātes studenti) darbinieki. 2 nedēļas sesijas laikā bibliotēka atvērta visu diennakti.

Interesanti, ka izsniedzamo eksemplāru skaits ir limitēts gan studentiem, gan pasniedzējiem. Reģistrējot studenta ID karti, lietošanā uz laiku var saņemt klēpjdatoru. Akadēmiskajam personālam, tāpat kā studentiem, jāmaksā arī kavējuma nauda, ko atskaita Personāla daļa.

Bibliotēku var lietot jebkurš lietotājs, kurš samaksā gada maksu, kas ir vienīgā skaidras naudas operācija, jo universitātē automatizācija un tehnoloģiju attīstība ļoti augstā līmenī. Vēl interesanti, ka SBA pasūtījumus var veikt tikai akadēmiskais personāls, kas pats apmaksā pasta izdevumus.

Man bija gods jau otro reizi (pirmoreiz Stambulā 2015. gadā) apmeklēt Turcijas bibliotēku nedēļas pasākumus, kas ir gana iespaidīgs notikums.

Bibliotēku nedēļā paviesojāmies vairākās bibliotēkās, kas bija sagatavojušas īpašus bibliotēku nedēļai veltītus pasākumus. Kā pirmo minēšu Izmiras Tehnoloģiju institūtu (İzmir Institute of Technology - İYTE), kas, iespējams, ir labākā tehniskā universitāte Turcijā. Institūta bibliotēkā norisinājās interesants pasākums - PECHA-KUCHA sesija, kad uzaicināto bibliotēku pārstāvji prezentēja savu bibliotēku tieši 6 minūtes (PowerPoint prezentācijas, video) un, beidzoties noteiktajam laikam, stāstītājs tika brīdināts. Ātri, īsi un kodolīgi! Bibliotēku nedēļas pasākuma laikā tika apbalvoti labākās fotogrāfijas, labākās karikatūras un labākās vēstules par bibliotēku autori.

Vēl apmeklējām Yaşar universitāti (Yaşar University), kas bibliotēku nedēļas ietvaros piedāvāja atraktīvā Alpera Almeleka lekciju par harizmu, ko klausīties bija interesanti pat turku valodas nepratējam. Trešais bibliotēku nedēļas pasākums, ko apmeklējām, bija Gētes institūtā Izmirā, kur viesojās Judith Böttger no Minhenes pilsētas bibliotēkas.

Un tad pienāca diena, kad arī mums bija jāprezentē Latvija, Latvijas akadēmiskās bibliotēkas un mūsu Rīgas Tehniskās universitātes zinātniskā bibliotēka visiem Izmiras bibliotekāriem, kuri bija uzaicināti uz Bibliotēku nedēļas pasākumu Izmiras ekonomikas universitātē.

Turki nav biklie un kautrīgie latvieši – jautājumi bira kā no pārpilnības raga, interese par “ārzemniecēm no Latvijas ” bija milzīga, un ierobežotā laika dēļ pat uz visiem jautājumiem nevarējām atbildēt.

Un ja jau Turcijas bibliotēkas, tad pēc pilnas programmas: apmeklējām arī slaveno Celza (Celsus) bibliotēku Efesā, ko 114.-117. g. konsuls Gajs Jūlijs Akvila uzbūvēja savam tēvam.

Bibliotēkas celtni vispirms izpostīja goti, bet 1000. gadā – zemestrīce. Tagad te saimnieko dažādu nokrāsu minči …

Kā pēdējo projekta noslēgumā daudzveidībai skatījām mazu Bademler ciemata bibliotēku, kas šķita ļoti simpātiska ar savu kārtību un iekārtojumu.

Ciemats vispār īpašs ar to, ka tajā netiek plānots būvēt nevienu reliģisku celtni, lai izvairītos no dažādiem ar ticībām saistītiem konfliktiem un sadursmēm.

Līdz ar to iespaidiem bagātais projekts bija noslēdzies.

Rudens seminārs.

noreply@blogger.com (Sarmīte) — Thu, 07 Nov 2019 15:09:00 +0000

Oktobris ir RTU un RTU Zinātniskās bibliotēkas jubilejas mēnesis. Tāpēc oktobra Spodrības dienā bibliotēkā paliek vien daži spodrinātāji. Pārējais bibliotēkas kolektīvs tradicionāli dodas izbraukuma seminārā uz kādu Latvijas vai Baltijas valstu bibliotēku. Lai izbraukums būtu pēc iespējas piepildītāks, to papildinām arī ar interesantiem objektiem un kultūras iepazīšanu. Bibliotekāra darbā nevienas zināšanas nav liekas.

Par rudens semināru savos iespaidos dalās Brigita (vecākā bibliotekāre, Retumu lasītavas vadītāja).

25.oktobra rītā bibliotēkas kolektīvs devās ikgadējā pieredzes apmaiņas braucienā. Kopā ar mums savu pēdējo dienu Latvijā aizvadīja mūsu praktikante Linda no Vācijas. Galamērķis – Dubultu kultūras kvartāls, kas ietver sevī bibliotēku, mūzikas un mākslas skolu.

Vispirms mūsu ceļš veda uz Durbes pili.

Durbes pilī mūs sagaidīja ļoti enerģiska un zinoša gide, kura izrādīja visus pils stūrīšus.

Bez pastāvīgās ekspozīcijas varējām apskatīt arī mežģīņu izstādi.

Tālāk ceļš veda uz Milzkalni, kur Šlokenbekas muižas krodziņā bija paredzētas pusdienas. Varēja just, ka esam izjaukušas ierasto kārtību vietējiem krodziņa apmeklētājiem, aizņemot gandrīz visas vietas pie galdiņiem. Pusdienas bija garšīgas un atlika laiks iegriezties Milzkalnes bibliotēkā un apskatīties Ceļu muzeja ekspozīciju.

Nākamā pietura – Ragaciema sedums – daudzām no mums bija atklājums.

Nebija pat nojausma, ka jūras malā varētu būt tik jauka un interesanta vieta, vēl jo vairāk tāpēc, ka no šosejas nav nekādas norādes. Ieelpojušas priežu un jūras smaržu, varējām doties uz Dubultiem, lai apmeklētu bibliotēku, kā arī mūzikas un mākslas skolu.

Inta (vecākā bibliotekāre) papildina Brigitas aprakstu par Ragaciema sedumu kā vietu ar būdām, kurās zvejnieki glabāja tīklus,enkurus, zvejas inventāru. Tā viņiem bija kopā pulcēšanās vieta, kurā rīkoja kopīgas apspriedes. Tāds mazs, skaists brīvdabas muzejs šodien.

Dubultos mūs sagaidīja Jūrmalas Centrālās bibliotēkas direktore un laipni izrādīja savu valstību. Esošajās telpās bibliotēka darbu uzsākusi 2018. gada decembrī.

Bibliotēkas iekārtojums ir ļoti mājīgs un lietotājiem draudzīgs, ar modernām tehnoloģijām un iekārtām redzes invalīdiem. Konferenču / pasākumu telpa saplūst ar apkārtējo parku. Pēc bibliotēkas apciemojām arī mūzikas un mākslas skolas. Laiks paskrēja nemanot un bija jāpošas mājupceļam. Pateicāmies jaukajām direktorēm un mūsu profesionālās pilnveides un kolektīva saliedēšanas diena bija galā.

RTU Zinātniskajā bibliotēkā EBSCOhost datubāzes "Applied Science & Technology Source Ultimate" izmēģinājums!

noreply@blogger.com (Maija N.) — Tue, 29 Oct 2019 13:51:00 +0000

EBSCO datubāzē Applied Science & Technology Source Ultimate pieejami pilnteksti no vairāk nekā 1300 akadēmiskajiem un vadošajiem rūpniecības un profesionālo un tehnisko sabiedrību žurnāliem.
Datubāzē iekļauto žurnālu saraksts: https://www.ebscohost.com/titleLists/aps-coverage.pdf

Datubāze pieejama līdz 2019. gada 18. decembrim!

Piekļuve RTU tīklā no EBSCO platformas: http://search.ebscohost.com/ → EBSCOhost Web → Applied Science & Technology Source Ultimate.
No RTU portāla ORTUS: Bibliotēka → E-resursi → Izmēģinājuma datubāzes → Applied Science & Technology Source Ultimate → Atvērt datubāzi → EBSCOhost Web → Applied Science & Technology Source Ultimate.
Piekļuve ārpus RTU tīkla (ar ORTUS paroli): https://auth.rtu.lv/php/redirect.php?goto=https://search.ebscohost.com → EBSCOhost Web → Applied Science & Technology Source Ultimate.

Konsultācijas var saņemt:

RTU Zinātniskajā bibliotēkā Paula Valdena ielā 5
pa tālr. 67089102
e-pasts: uzzinas@rtu.lv

Pieteikties apmācībām datubāžu izmantošanā: http://ej.uz/apmacibam

RTU Zinātniskajā bibliotēkā "EBSCO Academic Search Ultimate" izmēģinājums!

noreply@blogger.com (Maija N.) — Wed, 03 Apr 2019 09:00:00 +0000

EBSCO daudznozaru datubāze Academic Search Ultimate ietver vairāk kā 10 000 pilntekstu žurnālu un citu periodisko izdevumu inženierzinātnē, matemātikā, fizikā, ķīmijā, biomedicīnā, bioloģijā, zemes un vides zinātnē, astronomijā, veselības nozarē, tiesību zinātnē, psiholoģijā u.c.
Datubāzē iekļauto žurnālu saraksts: https://www.ebscohost.com/titleLists/asn-journals.pdf
Pārējo datubāzē iekļauto izdevumu saraksts: https://www.ebscohost.com/titleLists/asn-other.pdf

Datubāze pieejama līdz 2019. gada 30. jūnijam!

Piekļuve RTU tīklā no EBSCO platformas: http://search.ebscohost.com/ → EBSCOhost Web → Academic Search Ultimate
No RTU portāla ORTUS: Bibliotēka → E-resursi → Izmēģinājuma datubāzes → Academic Search Ultimate
Piekļuve ārpus RTU tīkla (ar ORTUS paroli): https://auth.rtu.lv/php/redirect.php?goto=https://search.ebscohost.com → EBSCOhost Web → Academic Search Ultimate

Konsultācijas var saņemt:

RTU Zinātniskajā bibliotēkā Paula Valdena ielā 5
pa tālr. 67089102
e-pasts: uzzinas@rtu.lv

Pieteikties apmācībām datubāžu izmantošanā: http://ej.uz/apmacibam

The International Monetary Fund eLibrary

noreply@blogger.com (Maija N.) — Wed, 03 Apr 2019 08:00:00 +0000

IMF eLibrary piedāvā integrētu tiešsaistes piekļuvi svarīgai pasaules ekonomikas informācijai, ko izmanto valdības un akadēmiskās institūcijas, pētnieki un biznesa organizācijas.
IMF eLibrary apkopo publikācijas par finanšu krīzi, makroekonomiku, globalizāciju, tirdzniecību, demogrāfiju, politiku, starptautiskajām attiecībām. Tiešsaistes bibliotēka ļauj piekļūt IMF resursiem, periodiskajiem izdevumiem, statistikas datubāzēm, grāmatām un analītiskiem dokumentiem, pētījumiem un pētniecības datiem.

Piekļuve RTU tīklā: http://www.elibrary.imf.org/
No RTU portāla ORTUS: Bibliotēka → E-resursi → The International Monetary Fund eLibrary.
Piekļuve ārpus RTU tīkla (ar ORTUS paroli): https://auth.rtu.lv/php/redirect.php?goto=http://www.elibrary.imf.org/

"SAE International" e-grāmatu kolekcijas izmēģinājumu līdz 03.03.2019.

noreply@blogger.com (Maija N.) — Tue, 19 Feb 2019 13:30:00 +0000

RTU Zinātniskā bibliotēka piedāvā SAE International e-grāmatu kolekcijas izmēģinājumu IEEEXplore Digital Library platformā.

SAE ir tehnisko ekspertu globālā asociācija kosmosa, automobiļu un komerciālo transportlīdzekļu nozarēs. SAE International piedāvā vērtīgu e-grāmatu kolekciju, kas apkopo jaunāko pētījumu rezultātus.

Pieejami grāmatu pilnie teksti PDF formātā ar iespēju lejupielādēt.

Piekļuve RTU tīklā: http://ieeexplore.ieee.org/browse/books/title/?refinements=4218472176

No RTU portāla ORTUS: Bibliotēka → E-resursi → Izmēģinājuma datubāzes → SAE.

Piekļuve ārpus RTU tīkla (ar ORTUS paroli): http://ieeexplore.ieee.org.resursi.rtu.lv/browse/books/title/?refinements=4218472176

Grāmatu skaits pa tematiem (Topics) http://ieeexplore.ieee.org.resursi.rtu.lv/xpl/saeinternational

Transportation (196)

Components, Circuits, Devices & Systems (162)

General Topics for Engineers (127)

Aerospace (26)

Geoscience (17)

Fields, Waves & Electromagnetics (12)

Engineered Materials, Dielectrics & Plasmas (3)

Konsultācijas var saņemt:

· RTU Zinātniskajā bibliotēkā Paula Valdena ielā 5

· pa tālr. 67089102

· e-pasts: uzzinas@rtu.lv

Pieteikties apmācībām datubāžu izmantošanā: http://ej.uz/apmacibam

Tikšanās LNB bibliotekāru stāvā – Skandināvijas pieredze

noreply@blogger.com (Sarmīte) — Fri, 01 Feb 2019 14:14:00 +0000

30. janvārī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bibliotēkzinātnes lasītavā notika kārtējais pasākums ciklā „Tikšanās bibliotekāru stāvā: pieredzes stāsti”. Tajā izskanēja Skandināvijas valstu bibliotēkām veltīts profesionālās literatūras apskats, stāstījums par jauno Oodi bibliotēku Helsinkos (Somija), kā arī iespaidi, kas gūti, iepazīstot Dānijas bibliotēku pieredzi. Par Dānijas bibliotēkās redzēto un uzzināto stāstīja RTU Zinātniskās bibliotēkas vecākā bibliotekāre Maija Piekuse

un RTU Zinātniskās bibliotēkas bijusī darbiniece Lāsma Zariņa, kura tagad ir Jelgavas pilsētas bibliotēkas direktore.

RTU Zinātniskajā bibliotēkā "Emerald Engineering eJournal collection" izmēģinājums!

noreply@blogger.com (Maija N.) — Wed, 23 Jan 2019 07:00:00 +0000

Emerald Engineering eJournal collection inženiertehniskās tematikas kolekcijā iekļauts 31 augstas kvalitātes pilnteksta žurnāls. Pārklājums no 1997.gada.

Piekļuve RTU tīklā: https://www.emeraldinsight.com/action/showPublications?category=10.1555%2Fcategory.40057660

Piekļuve ārpus RTU tīkla (ar ORTUS paroli): https://auth.rtu.lv/php/redirect.php?goto=https://www.emeraldinsight.com/action/showPublications?category=10.1555%2Fcategory.40057660

Datubāze pieejama līdz 16.02.2019.

Konsultācijas var saņemt pa tālr. 67089102, e-pasts: uzzinas@rtu.lv

RTU Zinātniskajā bibliotēkā jauna EBSCO datubāze - "Applied Science & Technology Source"

noreply@blogger.com (Maija N.) — Fri, 11 Jan 2019 08:00:00 +0000

Datubāze pieejami pilnteksti no vairāk nekā 1200 akadēmiskajiem un vadošajiem rūpniecības un profesionālo un tehnisko sabiedrību žurnāliem, kā arī konferenču materiāliem.

Piekļuve RTU tīklā no EBSCO platformas: http://search.ebscohost.com/ → EBSCOhost Web → Applied Science & Technology Source

Piekļuve ārpus RTU tīkla (ar ORTUS paroli): https://auth.rtu.lv/php/redirect.php?goto=https://search.ebscohost.com → EBSCOhost Web → Applied Science & Technology Source

RTU Zinātniskajā bibliotēkā BiblioRossica datubāzes izmēģinājums!

noreply@blogger.com (Maija N.) — Tue, 20 Nov 2018 13:00:00 +0000

BiblioRossica ir elektroniska bibliotēku sistēma pētniekiem, skolotājiem un studentiem.
Tā piedāvā zinātniskās un mācību literatūras kolekcijas humanitārajās, tehniskajās un dabas zinātnēs krievu valodā.
BiblioRossica ietver vairāk nekā 17 000 publikāciju par psiholoģiju, nanotehnoloģiju, bioekoloģiju, pedagoģiju, arhitektūru, pilsētvides pētījumiem un citām disciplīnām.

Piekļuve RTU tīklā: http://www.bibliorossica.com/

Piekļuve ārpus RTU tīkla (ar ORTUS paroli): http://www.bibliorossica.com.resursi.rtu.lv/

Konsultācijas var saņemt pa tālr. 67089102, e-pasts: uzzinas@rtu.lv

Latvijai simts RTU Zinātniskajā bibliotēkā

noreply@blogger.com (Sarmīte) — Mon, 12 Nov 2018 11:18:00 +0000

"Rosetta Stone Library Trial Solution" izmēģinājums!

noreply@blogger.com (Maija N.) — Mon, 05 Nov 2018 07:00:00 +0000

RTU Zinātniskā bibliotēka piedāvā izmēģināt interaktīvo digitālo rīku Rosetta Stone no EBSCO platformas.
Rosetta Stone piedāvā uzlabot lasīšanas, runāšanas un klausīšanās prasmes 30 dažādās valodās (angļu, spāņu, vācu, franču un citās).

Piekļuve RTU tīklā no EBSCO platformas: http://search.ebscohost.com/ → Rosetta Stone Library Trial Solution

Piekļuve ārpus RTU tīkla (ar ORTUS paroli): https://search-ebscohost-com.resursi.rtu.lv/ → Rosetta Stone Library Trial Solution

Konsultācijas var saņemt pa tālr. 67089102, e-pasts: uzzinas@rtu.lv