SMILŠU SPĒĻU TERAPIJA

Smilšu bildes veidošana

noreply@blogger.com (Unknown) — Mon, 9 Jan 2017 08:31:00 +0200

Psihologs par 2,8 centiem dienā!

noreply@blogger.com (Unknown) — Fri, 6 Jan 2017 14:01:00 +0200

Psihologs par 2,8 centiem dienā!
Jaungada piedāvājums.

Noskaidro, kā Tu vari sevi attīstīt 2017. gadā.
Uzzini savas stiprās puses, kurā no jomām esi spēcīgs un, kā vēl sevi uzlabot.

Konsultācijas rezultātā iegūsi rīcības plānu nākamajām 365 dienām (2,8 centi dienā).
Konsultācijas cena 10 Euro.

Piedāvājums spēkā līdz 31. janvārim.
Pieejamais konsultāciju laiks no plkst. 09:00 līdz 14:00. Konsultācijas ilgums 50 min. (latviešu un krievu valodā).

Adrese: Ūnijas iela 51, Rīga
Tālrunis: +371 26782222
Lai pieteiktos, zvaniet vai aizpildiet pieteikuma formu un es Jums atzvanīšu personīgi Pieteikumu forma: https://goo.gl/forms/iMxV2AL7zJC0jR7M2

Notiek ielāde...

Piedāvāju pārtraukt apburto loku

noreply@blogger.com (Unknown) — Mon, 2 Mar 2015 17:19:00 +0200

PSIHOLOĢISKĀ KONSULTĀCIJA

Sveiki.

Es pat īsti nezinu kā, lai iesāku šeit rakstīt un nezinu vai vispār man būtu šeit jālūdz Jūsu palīdzību!

Bet lieta ir tāda, ka esmu 20 gadus jauna meitene un pēdējā laikā.. precīzāk pēdējos mēnešos man nekas neiet, visu ko iesāku darīt pati ielaižu kaut kādas kļūdas un beigās nekas nesanāk, ar savu mammu īpaši labi nesatieku, jo mans raksturs ir pilnīgi bezcerīgs. Es apzinos to, ka mana mamma mani ļoti mīl un es viņu, bet katra viņas rīcība, katrs izteiktais vārds mani kaitina un tas, ka viņa pārāk lien manā dzīvē. Man jau ir 20 gadi, bet mamma mani uzkata par mazu bērnu, pilnīgi visur bāžās. Vienmēr visam ir jānotiek pa viņas prātam, bet es nevēlos darīt, to ko viņa man tā kā liek, to ko viņa tā kā no manis sagaida un ja es pa kluso kaut ko citu iesāku darīt, man nekas neiet! Pa pēdējiem mēnešiem esmu sastrādājusi sev nelielas nepatikšanas, nekas traks, ar visu var tikt galā, bet es tam neredzu jēgu... Es nekam neredzu jēgu. Visu laiku manā galvā ir viena doma-- kāpēc cilvēkam vispār ir jādzīvo? Saprotu tos, kam ir bērni, jo par tiem ir jāparūpējas un tā.. Bet man to nav un es tos arī negribu, itkā es vēlos kaut ko dzīvē sasniegt, bet... bet ja es kaut ko arī gribētu iesākt, no apkārtējiem (no savas ģimenes ) dzirdu tikai vienu-- tas ir muļķīgu, nu nē, tikai ne to, tu to nepanāksi, tu to neizdarīsi un man automātiski nolaižas rokas. Jūtu, ka uz doto momentu mani varētu salauzt jebkurš ne tā pateiks vārds un es varētu izdarīt lielu, lielu muļķību. Es dziļi sevī apazinos, ka nevēlos izbeigt šo dzīvi, bet es neredzu jēgu dzīvot.. Liekas, ja es nebūtu, tad daudziem būtu tā kā vieglāk dzīvot.. Es pat neprotu visu pateikt..

Atvainojos par to, ka kādam šis stulbais stāsts ir jālasa, bet es nezinu pie kā cita vērsties..

Ar mammu par šo es runāt negribu, jo viņa tāpat neuztvertu nopietni, tikai mani nostādītu tādā situācijā, ka es esmu atkal sliktā un tikai viņi vēlos pāri izdarīt un viss.. Draugu man vispār nav, jo es nevēlos nearvienu kontaktēties. .

Vai varēsiet man lūdzu palīdzēt kaut kā?

Inga

Sveika, Inga!

Paldies, ka uzticēji man savus pārdzīvojumus. Tu pareizi izdarīji, ka uzrakstīji un padalījies.

Inga, Tavas domas un pārdzīvojumi ir pilnīgi normāli. Tas ir ļoti cilvēciski, justies savādākam. Gandrīz katrs cilvēks, kurš ir vērsies pie manis, satraucās, ka viņu domas ir nenormālas vai stulbas, ka es pasmiešos par to, kas viņus satrauc.

Tas, ka Tu lūdz pēc palīdzības parāda, ka esi stiprs un drosmīgs cilvēks. Apzināties sevi un pieņemt savas nepilnības var tikai drosmīgi un stipri cilvēki. Vēl es atzīmēju Tavu vēlmi kaut ko sasniegt dzīvē. Tā ir ļoti svarīga īpašība. Dažās teorijās ir teikts, ka izvirzīt vēlmi realizēties un gūt panākumus dzīvē, tā ir viena no svarīgākajām dzīves prioritātēm.

Man izveidojās priekšstats, ka Tu esi palikusi viena ar savām domām. Un, izlasot Tavu vēstuli, ir skaidrs, ka tās nav vieglākās un iedvesmojošākās domas. Bieži tādās situācijās ir tā - jo vairāk domā, jo smagāk paliek. Tas ir kā skrējiens pa apli. Protams, tajā grūti saskatīt jēgu, tāpēc arī dažreiz parādās domas par pašnāvību. Piedāvāju pārtraukt šo apburto loku. To var izdarīt, daloties ar citiem savās jūtās, domās, pārdzīvojumos. Dalīties var ar jebkuru, bet sākumā ieteiktu runāt ar psihologu.

Psihologs sniegs vajadzīgo atbalstu un tanī pašā laikā būs atklāts un neliekuļos. Psihologa uzdevums ir palīdzēt cilvēkam nostāties uz kājām un palīdzēt virzīties pretī jauniem izaicinājumiem.

Tu jautā, vai es varu Tev palīdzēt?! Noteikti varu! Tev jāizdara vēl viens solis un jāsazinās ar mani (pirmais jau ir izdarīts: Tu uzrakstīji). Tavu jautājumu visefektīvāk ir risināt klātienē, jo problēmas risinājums vienmēr atrodas aiz esošā redzes loka. Mainot vidi, tiekoties ar jauniem cilvēkiem, mainās dzīve un redzējums par to. Lai ieraudzītu risinājumu ir jāpaskatās uz situāciju no citas puses. Dialogs ar sevi notur mūs tur, kur mēs jau esam un neļauj attīstīties tālāk.

Gaidu ziņu no Tevis.

Uz sadzirdēšanos!

Jānis

Atbilde uz jautājumiem nes informatīvu raksturu un nevar būt pilnvērtīgs psiholoģiskās konsultācijas aizvietojums.

Pieteikties uz konsultāciju var pa tālruni: +371 26782222

Ne reizi neesmu izjutusi orgasmu

noreply@blogger.com (Unknown) — Sat, 16 Aug 2014 00:38:00 +0300

PSIHOLOĢISKĀ KONSULTĀCIJA

labvakar!es ar savu problem pie jums.man ir 27 gadi,bet nereizi neesmu izjutusi orgasm.vienkarsi jau rokas nolaizas,jutos ka nepilnvertiga.esmu internet daudz par to lasijusi,meginu atslabinaties,nesanak.uzbudinaties nevaru,kaut ari neteiksu ka esmu nervoza.taisnibu sakot es vairs nezinu ka sev palidzet,tapec lidzu palidzibu jums.paldies

Krista

Labdien, Krista!

Ļoti drosmīga vēstule. Jau pieņemt to, ka es vēlos kaut ko sevī mainīt, ir milzīgs solis uz risinājumu! Godīgi atzīšu, ka pie manis, līdz šim, neviens nav vērsies pēc palīdzības ar šādu problēmu, bet līdzīgas situācijas ir atklājušās un atrisinājušās, strādājot ar citām problēmām.

To, ka tu nevari sasniegt orgasmu, pamatā var būt psiholoģiski un/vai fizioloģiski iemesli. Ja ir fizioloģiskie iemesli, tad tikai ar psihologa atbalstu, problēmu nevarēs atrisināt. Sākumā es vienmēr iesaku vērsties pie atbilstoša mediķa, lai saņemtu speciālista slēdzienu. Tad var precīzāk noteikt, kā var palīdzēt psihologs.

Runājot par psiholoģisko aspektu, to, ka Tu nesasniedz orgasmu , es piedāvāju paskatīties nevis kā uz problēmu, bet kā uz kaut kādas problēmas sekām. Paskaties uz sevi it kā no malas. Piedāvāju paskatīties plašāk:

Vai Tu esi apmierināta ar sevi citās jomās?

Vai dzīvē vēl ir tādas situācijas, ka Tu kaut ko vēlies sasniegt un nevari, un tā dēļ Tev nolaižas rokas un Tu jūties nepilnvērtīga? Iespējams, ka Tavā dzīvē ir kaut kādas citas situācijas, notikumi, kurus var definēt kā problēmu. Iespējams, tas, ka Tu nevari sasniegt orgasmu, ir šīs problēmas turpinājums un/vai sekas. Bieži vien, mēs koncentrējamies uz vienu problēmu un neredzam situācijas kontekstu vai visu problēmsituāciju kopumā.

Šeit var būt daudz saistoši jautājumi, uz kuriem Tu vari atbildēt:

· Par sevi. Tava attieksme pret sevi. Pret sevi, kā veiksmīgu sievieti. Kā Tu saproti jēdzienu - veiksmīga sieviete?

· Par attiecībām. Ar ko Tu esi kopā, ar ko Tu vēlies būt kopā, kāda Tu vēlies būt attiecībās, ar ko kopā vēlies izbaudīt orgasmu?

· Par seksu. Tava attieksme pret seksu. Varbūt, Tev labāk pieņemami vārdi "mīlēties" vai "nodarboties ar seksu". Kas priekš Tevis ir sekss, seksuālās attiecības, mīlēšanās, seksualitāte utt.

· Par emocijām. Emocionālā puse ir ļoti svarīga. Iespējams, ka vārds orgasms jau Tev izsauc stresu un nepatiku. Kā Tu iegūsti pozitīvas emocijas?

· Par vērtībām. Te var iekļaut visus augstāk minētos jautājumus. Kas un kāpēc Tev ir svarīgs?

Es ieskicēju tikai dažus jautājumus, ar kuriem var strādāt tālāk. Esmu gatavs Tev palīdzēt, taču nepietiks ar viedokļu izteikšanu sarakstes veidā. Nepieciešams ir padziļināts psiholoģiskais darbs klātienē vai distancēti caur Skype, pēc iespējām.

Mūsos katrā ir resursi un spēks, lai atrisinātu jebkādas problēmas, tomēr bieži vien ir nepieciešams vēl kāds, lai to palīdzētu atklāt, apzināties un pielietot. Aicinu Tevi neatkāpties, pieņemt lēmumu un izvēlēties speciālistu, kurš palīdzēs. Jo, pieļauju, ka atrisinot šo situāciju, Tu jutīsies laimīga un pārliecināta sevī. Galu galā, risinot jebkuras problēmas, pamatā mēs gribam BŪT LAIMĪGI !!!

Ar cieņu,

Jānis

Atbilde uz jautājumiem nes informatīvu raksturu un nevar būt pilnvērtīgs psiholoģiskās konsultācijas aizvietojums.

Pieteikties uz konsultāciju var pa tālruni: +371 26782222

Ja cilvēks, uz kuru Tu paļāvies Tevi pieviļ!

noreply@blogger.com (Unknown) — Thu, 7 Aug 2014 13:36:00 +0300

PSIHOLOĢISKĀ KONSULTĀCIJA

Labdien! Mani uztrauc manu bērnu liktenis. Jau gandrīz gadu es atrodos Anglijā, pelnu naudu ģimenei, kas atrodas Latvijā. Man ir divi bērni, kuri pašlaik atrodas pie manas vīra mātes. Tur viņi dzīvo nepilnu mēnesi. Kā nonāca, ja atstāju abus bernus vīram? Vienkārši vīrs vienu dienu sāka dzert. Meita to redzot, aizbēga pati pie vecomātes (vīra mātes), bet puika nonāca zem vecomātes pajumtes pēc kādas nedēļas. Visu laiku es ar savu ģimeni sazvanījos pāris reizes dienā, tai skaitā ar vīru. Bet kad jau viņš bija sācis dzert, viņš arvien retāk sāka celt klausuli.... Latvijā mēs dzīvojām īrētajā dzīvoklī, līgums noslēgts saimniekam ar vīru, telefonu arī zin tikai vīrs. Nepatraukti vīram sūtīju naudu, lai nomaksatu īri, jo viņš atrunājās, ka nevar nopelnīt tik daudz.... Kad pagajušajā gada augusta aizbraucu no Latvijas, mans vīrs strādāja Elvi, pēc pāris mēnešiem viņš to darbu pazaudēja, bija jau man tad a
izdomas, ka viņš atlaists alhokola dēļ....Tad kadu laiku viņš sēdēja mājās ar bērniem (meitene gāja skolā, puiku ar starplaikiem viņš veda uz bērnudārzu)......Visu laiku sūtīju naudu, lai ģimene varetu izdzīvot....Nezinu kā, bet šī gada marta mēnesī caur pazinu bija atradis labu atmaksātu darbu. Arī pat taja laikā viņš prasīja, lai sūtu naudu, atrunajoties, ka nepeitiek visam...Šī gada maija mēnesī nopirku meitai biļetes uz Agliju. Domaju, lai meitene atbrauc un paskatās, kā ir citur, tomer nekur kopa nekad neesam ceļojuši..... Tagad, kad vīrs ir aizgājis kaut kur dzerstīties, nevaru pat bērnam nokartot pilnvaru.....Man rokas ir nolaidušās, lai vispār tālak turpinatu ta dzīvot ar vīrieti, kuram nav nekādas atbildības sajūtas. Jā, dzer viņš jau sen....Esmu viņam orta sieva, pirma sieva viņa izdzina no mājas (kaut gan vīrs nekad tadu faktu neatzina), es viņu tanī brīdī pažēloju un aicinaju dzīvot pie sevis, n
oticot viņa solījumiem nekad vairs nedzert. Bet, ja tā atskatās uz kopā pavadītiem gadiem, tadu solījumu bijis neskaitāmas reizes un vienmēr esmu noticējusi šiem solījumiem. Tagad ir tā, ka gribas, lai šis murgs beidzas, vairs neredzēt, nedzirdēt šo cilvēku, šos melus....... Man tagad augusta būs atvaļinājums....ir biļetes uz Latviju uz 12 dienām....bet man nav mājas, kur atgriezties....

Labdien, Inese!

Paldies par atklāto vēstuli!

Tavā vēstulē vienlaicīgi ir jūtamas sāpes un izmisums, kā arī, tajā pašā laikā - mīlestība un spēks. Es spēju iedomāties, cik tev ir grūti! īpaši, ja cilvēks, uz kuru Tu paļāvies Tevi pieviļ un Tu šobrīd neesi kopā ar saviem bērniem.

Katras ģimenes pamatā ir kopīgas vērtības, taču ne vienmēr visiem ģimenē ir vienādas vērtības. Un, visbiežāk, vērtību atšķirība parādās krīzes situācijās. Vērtības parāda, kāpēc mums ir svarīgi būt kopā, ko es iegūstu – realizēju, esot kopā. Un, ja vērtības nesakrīt, tad noteikti būs brīdis, kad uzdosi sev jautājumu: "kāpēc es to daru?".

Ik pa laikam, būtu vērtīgi ar otru pusi apspriest ģimenes vērtības, ko vēlas viņš, vai tas saskan ar Tavām vērtībām, izdarīt secinājumus, pieņemt lēmumus. To svarīgi izrunāt arī ar bērniem. Ir jānovērtē bērnu spēju just un izprast dažādas dzīves situācijas. Tas ir īpaši svarīgi, kad ģimene konfliktē. Bērni visu jūt!!! Ja no viņiem slēpsi savus pārdzīvojumus, sāpes un raizes, tad bērni var sākt fantazēt un piedomāt savus situācijas variantus. Bērni, bieži uzskata, ka viņi kaut ko dara nepareizi un viņu dēļ vecāki strīdas!

Lasot tavu vēstuli, mani neatstāja doma, ka Tu zini, ko darīt un ka Tevī ir pārliecība, ka spēsi sakārtot šo situāciju.

Man ir daudz klientu, ar kuriem es strādāju caur Skype. Tas ir tikpat efektīvi, kā strādājot klātienē. Visbiežāk, konsultācijas caur Skype izmanto tie, kas atrodas ārpus Latvijas.

Dod ziņu, ja Tev ir nepieciešams atbalsts un mēs vienosimies par sadarbības veidu!

Tava situācija aizskar līdz sirds dziļumiem. Novēlu, lai Tu un Tavi bērni justos droši un mīlēti!

Ar cieņu,

Jānis!

Atbilde uz jautājumiem nes informatīvu raksturu un nevar būt pilnvērtīgs psiholoģiskās konsultācijas aizvietojums.

Pieteikties uz konsultāciju var pa tālruni: +371 26782222

MELI PAR MANI!!

noreply@blogger.com (Unknown) — Fri, 25 Jul 2014 15:45:00 +0300

PSIHOLOĢISKĀ KONSULTĀCIJA

Jautājums:

sveiki.Mani sauc Robs un man nav draugu.man nav otras pusites ,jo manuprat esmu nesabiedrisks cilveks un garlaicigs ,un ieraugot mani visi doma ka esmu pretigs es nezinu ko lai daru?Ludzu palidzat

Sveiks Robi!

Paldies par kodolīgu un atklātu jautājumu. Var redzēt, ka šis jautājums Tev ir ļoti svarīgs un ir vajadzīga zināma drosme, lai atzītu, ka kaut kas nav tā, kā Tu vēlies. Ir ļoti jauki, ka risinājumu Tu meklē sevī, nevis vaino apkārtējo pasauli.

Tavā teiktajā dzirdams iekšējs dialogs: esmu neveiksmīgs, nezinošs, garlaicīgs utt. Man liekas, ka Tu bieži izsaki sev tādus "komplimentus". Izraksti visus izteicienus uz papīra (papīrs visu izturēs). Raksti visu tā, kā Tu to sev saki - vārdos un/vai teikumos. Izliec visu savu dialogu "ārā". Tas var likties stulbi. Ja tāda doma ienāks prātā, tad ieraksti sarakstā "tas ir stulbi". Jo vairāk uzrakstīsi, jo labāk. Kad būsi vismaz desmit izteicienus uzrakstījis, saraksta augšgalā uzraksti nosaukumu: MELI PAR MANI!!! Varbūt Tevi tas izbrīna, bet tie tiešām ir meli. Papildini šo sarakstu ikreiz, kad parādās šāds iekšējs dialogs.

Ar šo vienkāršo darbību, Tu izliec savas negatīvas nostādnes par sevi. Darot to regulāri, Tu iemācies neieciklēties uz sevis noniecināšanu. Ar laiku, pretī negatīviem izteikumiem sāc rakstīt pozitīvus pretstatus (labāk to darīt ar sarkanu pildspalvu). Piemēram: garlaicīgs - jautrs, interesants; pretīgs - jauks.

Tas ir vienkāršs, bet ļoti jaudīgs instruments. Tas palīdz dzīvē saredzēt resursus un iespējas.

Protams, tas nav vienīgais ceļš, kā risināt Tavu situāciju. Strādājot individuāli mēs varētu sasniegt rezultātu daudz ātrāk un efektīvāk. Jaunas iemaņas veidojas no 21 līdz 90 dienām. Mana pieredze rāda, ka 3 mēnešu laikā var iegūt draugus un/vai sastapt otro pusīti, tas ir pilnīgi sasniedzams mērķis. Aicinu Tevi sazināties ar mani, izrunāsim, Kā es varu Tev palīdzēt Tavā situācijā.

Kontaktinformāciju var atrast šeit: www.attistibascentrs.eu (Būs īpašas atlaides)

Ar cieņu,

Jānis

Atbilde uz jautājumiem nes informatīvu raksturu un nevar būt pilnvērtīgs psiholoģiskās konsultācijas aizvietojums.

Pieteikties uz konsultāciju var pa tālruni: +371 26782222

Efektīvi un viegli

noreply@blogger.com (Unknown) — Thu, 24 Jul 2014 16:47:00 +0300

Pārsteidzoši, cik efektīvi un viegli bērni darbojās
smiltīs vasaras laikā!!! Un tas ir saprotami, jo daudz vieglāk pārvarēt

grūtības, kad esi atpūties un ir daudz brīvā laika!

40% atlaide bērniem uz psiholoģiskām konsultācijām vasaras laikā.

Mob.t.26782222 (Jānis Broks)

Vēlos izaugsmi darbā, labu komunikāciju ar kolēģiem un līdzcilvēkiem

noreply@blogger.com (Unknown) — Thu, 10 Apr 2014 08:58:00 +0300

PSIHOLOĢISKĀ KONSULTĀCIJA

Labdien!

Esu komunikabla, bet zemā pašvērtējuma dēļ ir grūtības satrādāties ar kolēģiem un atrast otro pusīti. Visu laiku cenšos pozītīvi domāt, bet ik reiz kad notiek kāds nepatīkams notikums uzreiz visas pozītīvās domas pazūtd un roda sevis sodīšana. Kā arī bieži parādās sajūta, ka apkārtējie mani nenovērtē un neuzticās. Tāpēc es molēmu uzrakstīt Jums, jo vēlos izauksmi darbā, labu komunikāciju ar kolēģiem un līdzcilvēkiem.

Anna

Labdien, Anna!

Tev ir ļoti labi resursi. Tu labi apzinies savas stiprās puses un skaidri zini, ko vēlies. Tu neuzdod jautājumus, bet drīzāk aicini uz sadarbību. Ņemot vērā Tavu rakstīto, man šķiet, ka konsultācija klātienē dos Tev zīmīgu izaugsmi personīgajā un profesionālajā sfērā. Aicinu sazināties ar mani un vienoties par individuālo konsultāciju. Kontaktinformāciju var atrast: http://www.attistibascentrs.eu/ vai facebook.com/attistibascentrs

Ar cieņu,

Jānis

Atbilde uz jautājumiem nes informatīvu raksturu un nevar būt pilnvērtīgs psiholoģiskās konsultācijas aizvietojums.

Uzdod savu jautājumu

Pieteikties uz konsultāciju var pa tālruni: +371 26782222

Vai attiecības var izglābt?

noreply@blogger.com (Unknown) — Fri, 4 Apr 2014 17:31:00 +0300

PSIHOLOĢISKĀ KONSULTĀCIJA

Labdien! Mani sauc Aleksandrs man ir 30 gadi. Dzīvoju laulībā jau 5gadus mums ir dēls un viens dēls no viņas pirmajām attiecībām! Mums ir iestājusies krīze, attiecības jūk, mums nav par ko runāt un nav kopīgu mērķu! Viņa rod mierīnājumu vienās no izjukušajām attiecībām, nemitīgi kontaktējoties ar viņu un man tas ļoti sāp! Gribu rast risinājumu, bet man tas neizdodas, visu ko daru vai saku noved viņu līdz asarām, visu laiku kasāmies. Staigāju panīcis, nekas cits nav prāta, kā glābt to kas ir palicis. Viņa ir visa mana dzīve, bet kā lai atgriežu to, kā vairs nav. Kā lai tiekam uz kājām un rodam vismaz vienu kopīgu mērķi? Kāds vispār ir dzīves mērķis? Lūdzu iesakiet kā rīkoties!

Labdien, Aleksandr!

Daudziem Tava situācija liksies pazīstama, bet katrs to izjūt un izdzīvo pa savam. Pēc rakstītā var just, ka tas Tev ir ļoti svarīgi un Tevī ir spēks sasniegt vēlamo. Šajā situācijā es saredzu attiecības, kā galveno tēmu.

Attiecības ir kā plūstošs ūdens. Tās visu laiku mainās: mainās apstākļi, iesaistītie cilvēki un galu galā maināmies mēs paši. Piemēram, to, ko es teicu vakar - droši vien šodien es izteikšu savādāk.

Pēc Tava teiktā man rodas sajūta, ka attiecības Tev ir kā priekšmets, kuru var atrast vai pazaudēt, izveidot vai izjaukt un pat šis priekšmets var aiziet bojā, ja to neizglābs.

Savās attiecībās Tu skaties uz pagātni, bet šobrīd Tu jau esi cits cilvēks un arī Tava sieva ir mainījusies.

Es piedāvāju Tev apgriezties uz 180 grādiem un paskatīties uz nākotni. Padomā:

Kādas attiecības Tev ir svarīgi izveidot?

Kas Tev ir svarīgs ģimenē?

Kas tieši Tev (kā cilvēkam) ir svarīgs?

Tie nav jautājumi uz piecām minūtēm, tie ir jautājumi par vērtībām, tas varētu būt viens no Taviem mērķiem.

Kad tas būs izdarīts, uzdod sev jautājumu (pēdējo jautājumu, kuru Tu uzdevi man):

Ko tagad man ir svarīgi izdarīt, lai sasniegtu savu mērķi?

Esmu pārliecināts, ka Tu ieraudzīsi risinājumu, jo Tevi neviens labāk par Tevi pašu nezin.

Lai Tev izdodas!

Jānis

Atbilde uz jautājumiem nes informatīvu raksturu un nevar būt pilnvērtīgs psiholoģiskās konsultācijas aizvietojums.

Uzdod savu jautājumu

SMILŠU SPĒLES TERAPIJAS PREZENTĀCIJA

noreply@blogger.com (Unknown) — Tue, 1 Apr 2014 13:35:00 +0300

Aicinām uz Smilšu spēlēm…

2014. gada 15. aprīlī

plkst. 19.00 – 21.00
Ūnijas ielā 51

SMILŠU SPĒLES TERAPIJAS

PREZENTĀCIJA

Prezentācijas laikā, neformālā atmosfērā, Jums būs iespēja uzzināt par smilšu spēles terapiju, varēs noskaidrot šīs metodes īpatnības, būtību un pielietošanas iespējas.

Drosmīgākajiem būs iespēja pašiem izveidot savu smilšu bildi.

Prezentācijas tēmas:

kas ir smilšu spēles terapija;
smilšu spēles terapijas priekšrocības;
kam der smilšu spēles terapija;
praktiskās darbības un atbildes uz jautājumiem.

Dalības maksa (prezentācijas dienā): - Eur 10,00.

Dalībnieku skaits ierobežots.

Pieteikties vai uzdot jautājumus pa tālruni: +371 26782222; +371 27845508;

e-pasts: inese.bordane@gmail.com
http://www.attistibascentrs.eu/

5 минут - и вы поймете за что нужно любить родителей...

noreply@blogger.com (Unknown) — Fri, 27 Jan 2012 18:10:00 +0200

Kā iet kopēju ceļu, ja abi to vēlas?

noreply@blogger.com (Unknown) — Sun, 13 Nov 2011 16:47:00 +0200

PSIHOLOĢISKĀ KONSULTĀCIJA

Sveicināti! Man ir radusies problema. Man ir meitene un mēs jau 3 gadus esam kopā. Viņai bija lielas nesaskaņas ģimenē un es viņu uzaicināju dzīvot pie manis.Viss bija labi,mums kopā bija labi,mēs mīlam viens otru. Bet viņas attieksme krasi manījās.Mēs sākām strīdeties,šobrīd strīdi notiek katru dienu.Man ir aizdomas,ka viņai ir cits,bet viņa to noliedz.Ir izveidojusies tāda situācija ka iet viņai ari nav kur un dzīt ārā no mājām es ari viņu tā kā nevaru. Palīdziet lūdzu un pastāstiet ko man darīt šādā situācijā.

Visu labu.

Raitis

-----------------
Labdien, Raiti

Pēc uzrakstītās informācijas var secināt, ka jūsu attiecībās ir iestājusies krīze. Attiecību krīze var iestāties pēc gada, vai trijiem runā ar vēl par 7 gadu attiecību krīzi, bet būtībā jau nav runa par gadiem, bet par to, kas notiek šajās attiecībās kā ir veidojušās attiecības un kādas tās ir bijušas līdz šim.

Attiecību sākumā cilvēki parasti cenšas sevi parādīt no labākās puses, līdz ar to arī otrā pamana pārsvarā tikai pozitīvas īpašības - ir tā saucamais „ rozā briļļu” periods. Uzsākot kopdzīvi nākas dalīt mājvietu, ienest tur savus ieradumus, rituālus un pamazām cilvēks atgriežas pie sev ierastajām reakcijām, uzvedības, kuras otru cilvēku var kaitināt, tracināt. Ilgāka laika posmā iepazīstot otru atklājas uzskati, kas nesakrīt ar otra domām, parādās, iespējams, citādākas vērtības, sāk nepatikt kādā veidā otrs apmierina savas vajadzības un līdz ar to parādās kašķi par sadzīviskām lietām – kaitina nenomazgātie trauki, veļas kastē neieliktās zeķes utt. Uzkrājusies neapmierinātība tiek izlādēta daudzās pat neadekvātās situācijās. Iespējams, ka vienam ir sajūta, ka daudz dod, bet nesaņem pietiekoši pretim uzmanības, kaut kā pietrūkst.

Domstarpības un pārpratumi, neizrunātas lietas rada ieilgušus konfliktus, kuru rezultāts ir partneru savstarpēja atsvešināšanās, kas var novest līdz domām par šķiršanos.

Šajā situācijā būtu ieteicams atrast laiku sarunām, vispirms par to, kas neapmierina, kas satrauc, bet visu „es” formā...es jūtos tā un tā, esmu aizvainots, kad notiek tā un šitā, ka neesat apmierināts ar esošo situāciju...atklāti izrunāt par savām aizdomām, uzklausīt, kas neapmierina otru, ko vēlētos, iespējams vairāk uzmanības.. Mēģinot bez liekām emocijām uzklausīt arī kritiku, izteikt savu viedokli. Liekas emocijas, dusmas apslāpē klausīšanās spēju, runā tikai aizvainojums un nereti uzklausot otru un izsakot ar savas emocijas, izrādās, ka vēl var atrast veidu kā iet kopēju ceļu, ja abi to vēlas.

Jebkurā gadījumā, vispirms ir atklāta saruna. Ja arī pieņemat lēmumu šķirties, tad abiem ir jāvienojas par rīcības plānu kā rīkosieties, jo tālāk jau katram ir jānes atbildība par savu dzīvi pašam.

Ar cieņu, Inese

Uzdod savu jautājumu

Man brīžiem šķiet, ka viņa neprot draudzēties

noreply@blogger.com (Unknown) — Thu, 27 Oct 2011 13:53:00 +0300

PSIHOLOĢISKĀ KONSULTĀCIJA

Labdien!

Jautāšu par savu gandrīz 5 gadus jauno meitu. Man brīžiem šķiet, ka viņa neprot, negrib draudzēties ar citiem bērniem. It kā dārziņā ir viena, otra draudzne, tad vairs nav. Saka, ka nearvienu nedraudzējas. Ir mums māsīca, gadu vecāka par manu sīci. Regulāri tiekamies. Te pēdējā reizē abas meitenes tika palaistas uz bērnu pilsētiņu. Atnākot abām pakaļ, no savas meitas dzirdu - ka māsīca ar viņu neesot spēlējusies, bet sapazinusies ar kādu citu lielāku meiteni, un ka mana esot tikai pakaļ staigājusi. un bij kreņķis un asaras, un beigās bērns nonāca pie secinājuma, ka tuvākajā laikā ar māsīcu tikties negrib.

Kas tas varētu būt - egoisms, jo māsīca nav viņas īpašums, māsīcai ir tiesības spēlēties ar ko vēlas. un kapec meita nespēlējās ar viņām, bet izvēlējās paiet malā

Labdien , Ginta

Bērni uz draudzību un attiecībām skatās citādāk nekā pieaugušie. 5 gados vēl nav izveidojusies vērtību sistēma, arī intereses ir mainīgas un nereti par draugu kļūt tas, kuram uz doto brīdi līdzi ir krāšņāka mantiņa, kāds saldums ,līdz ar to šī draudzība ir nenoturīga un nākamajā dienā par draugu var kļūt kāds cits bērns. Mākslu draudzēties bērns apgūst tikai pamazām un to nevar iemācīt. Draudzēšanās procesam bērnam „jāiziet” cauri pašam , vecāki tikai ar dažādiem paņēmieniem var palīdzēt pārvarēt situācijas, pārdzīvojumus, konfliktus, kas rodas brīdī, kad bērns dibina kontaktus ar vienaudžiem.

Svarīgi ir arī novērot bērna uzvedības īpatnības saskarsmē ar vienaudžiem , jo var parādīties arī tāda rakstura iezīme kā biklums, kautrība, nedrošība un tad ir jāmeklē iemesli šīm izpausmēm – vai tā ir iedzimta rakstura īpatnība vai audzināšanas rezultāts. Vai meitene ir vienīgais bērns ģimenē, vai ir vēl brāļi un māsas ar kuriem veidot attiecību pieredzi, vai ar pārsvarā kontaktus labāk veido ar pieaugušajiem.

Situācijā, kad jūsu meita pārdzīvoja to, ka māsīca pievērsās citai, vecākai meitenei, nevis viņai, liecina, ka tajā brīdī jutās atstumta kad māsīcas uzmanība tika vairāk sniegta otrai. Nav zināms, kāda ir bijusi viņas attieksme pret jūsu meitu un vēl...māsīca un tā otra meitene ir vecākas . Un šajā vecumā pat gada atšķirība dažādās prasmēs ir stipri jūtama. Lai izvairītos no neizdošanās, nepatīkamām emocijām ,jūsu meita izvēlējās paiet maliņā tā dabiski pasargājot sevi. Papildus spriedze iespējams bija arī neprasme veidot kontaktus, pievērst un noturēt pret sevi uzmanību, kas parasti ļoti dabiski izdodas iedzimtiem līderiem.

Svarīgi izprast kā jūtas meitene, ko viņa stāsta par citiem bērniem ,kā viņa redz savu lomu draudzēšanās procesā. Kādēļ saka, ka ar nevienu nedraudzējas....varbūt nemaz pašreiz nevēlas draudzēties, viņa labāk un mierīgāk jūtas arī esot malā. Bet varbūt arī pati pārdzīvo, ka nav draugu jeb nav kopējā kņadā. Parunāt ar audzinātājām, kā viņas saskata šo draudzēšanās situāciju, vai un kā spēlējas ar citiem bērniem. Iespējams jūs uzzināsiet arī ko jaunu par savu meitu un labāk izpratīsiet viņas rakstura īpatnības. Pavērojiet, kādās situācijās jūsu meita jūtas droši, spēj uzņemties iniciatīvu, iedrošiniet, atbalstiet, lasiet kopā pasakas un atrodiet kādu pasaku varoni, kuram meitene vēlētos līdzināties, pārrunājiet, viņa uzvedību, rīcību un pārējo meitene ar savu iztēles palīdzību izdarīs pati, kas būs manāms arī viņas uzvedībā.

Ar cieņu, Inese

Uzdod savu jautājumu.

Sirds sāpēs

noreply@blogger.com (Unknown) — Sun, 28 Nov 2010 23:16:00 +0200

PSIHOLOĢISKĀ KONSULTĀCIJA

Sveiki.Man ir tikai 14. gadi,klase mani neciena, apsaukā, u.t.t. Pēdējā laikā novēroju sevī dīvainas lietas, es zaudēju interesi lietās kuras mani interesē,maz ēdu- pat ēdienus kuri man ir ļoti mīļi, man ir bezmiegs, nevaru aizmigt, taču dažudien es jūtos ļoti nomākts, dažās netik ļoti, vai tā varētu būt depresija? Ilgu laiku, aptuveni mēnesi, neesmu izjutis īstu prieku, prātā šaujas neprātīgas domas, un visbeidzot, sāku neieredzēt pats sevi! Ja tā ir depresija, ko man darīt, kā rīkoties, uz skolu nevēlos doties, tas manu garīgo stāvokli iedragā vēl vairāk.Ceru uz sapratni, paldies jau iepriekš :)

Oskars

Labdien, Oskar!

Es domāju, ka Tu nebūsi pret, ja es Tev teikšu „Tu”? Tu esi malacis, jo tev ir tikai 14 gadi, bet Tu rīkojies kā pieaudzis cilvēks un uzrakstīji mums par savām sirds sāpēm. No sacītā noprotu, ka Tu jūties nemīlēts un atstumts savā klasē? Vai sen Tava klase Tevi ienīst? Vai tas ir noticis pēc kāda notikuma vai situācijas? Kas tas bija?

Redzu, ka Tu esi noraizējies par savu garastāvokli, jo esi apbēdināts un bezpalīdzīgs, lai mainītu situāciju. Ko Tu darīji, lai mainītu attieksmi pret sevi? Vai ir klases biedrs (vai biedri), kuri izturas pret Tevi draudzīgi? Vai Tu runāji ar kādu par to, ka jūties vietuļš, pazemots?

Diemžēl, Tu neko neraksti par saviem vecākiem, par Tavām attiecībām ar viņiem.

Oskar, esmu noraizējusies par Tavu „bezmiegu, apetītes trūkumu, neprātīgajām domām”, tāpēc domāju, ka Tev obligāti jāpastāsta par savu depresīvo stāvokli vecākiem vai skolas psihologam. Viņi obligāti sapratīs un palīdzēs Tev! Pēc noteikta laika Tu jūtīsies mierīgāks, pārliecinātāks!

Lai Tev veicās!

Regīna.

Uzdod savu jautājumu.

Lai turpmāk saņemtu jaunas ziņas tieši uz e-pastu, spiediet šeit

Der izmēģināt visas...

noreply@blogger.com (Unknown) — Sat, 27 Nov 2010 09:23:00 +0200

PSIHOLOĢISKĀ KONSULTĀCIJA

Labdien! Mana problēma ir pārāk lielas, aklas un neadekvātas dusmas, kad bērni (gads un 3 gadi veci) neklausa. Sākumā cenšos savaldīties, bet baigās vairs nevaldu pār sevi, traki kliedzu un rūcu un grūstu bērnu. (bērni, protams, pārbīstas). Es saprotu, ka problēma sakņojas manā bērnībā, tā ir tāda kā bezspēcības izjūta un pēc tam niknums, bet jautājums ir- kā lai savaldās? Vai ar to tā bez ilgstošas terapijas vispār var tikt galā?

Baiba

Labdien, Baiba!

Izklausās, ka Tevī ir sakrājušās negatīvās emocijas, kas izsauc stresu ,kurš nav tikts izlādēts. Šajā situācijā svarīgi ir apzināties savu dusmu cēloņus – nogurums, laika un pozitīvu emociju trūkums, zems pašvērtējums u.c. iemesli...Tādēļ sakrājusies neapmierinātība tiek izgāzta uz tiem, kas paši vēl prasa uzmanību, laiku, robežu uzlikšanu, kuru uzvedība izjauc Tavu līdzsvara sajūtu un bezierunu paklausība ir neiespējama.

Līdz ko apzināsies, kas tieši Tevī izjaucis līdzsvara sajūtu, ka ir jājūtas neadekvāti dusmīgai, tad arī varēsi rīkoties tālāk – novērst iemeslus. Svarīgi apgūt paņēmienus, kas atjauno līdzsvaru dzīvē.

Būtiski ir arī „noķert ” to momentu, kad Tu sāc dusmoties, palikt nikna. Šādos brīžos noder vispopulārākās metodes – saskaitīt līdz desmit, uz īsu brīdi izolēties, elpot lēni un dziļi, spilvena, dīvāna pagrūstīšana, padauzīšana, siltas tējas izdzeršana vai ar kāda fiziska nodarbe. Der izmēģināt visas un Tu pati atklāsi, kuras ir tās, kas noder tieši Tev, un prāts ar pateiks priekšā savas idejas. Bet, ja Tu jūti, ka dusmu cēloņiem ir dziļākas saknes, tad ieteicams ir meklēt speciālista – psihologa vai psihoterapeita palīdzību, kas Tev palīdzēs atrisināt traucējošo problēmu.

Lai izdodas, Inese.

Uzdod savu jautājumu.

Lai turpmāk saņemtu jaunas ziņas tieši uz e-pastu, spiediet šeit

Es nespeju uzticēties

noreply@blogger.com (Unknown) — Tue, 9 Nov 2010 19:03:00 +0200

PSIHOLOĢISKĀ KONSULTĀCIJA

mums abiem ir 23 gadi.esam 3 gadus kopa.bet es nespeju uzticeties viinjam.pirmo gadu viss bijasuper.jo tas man bija paarejas laiks no ieprieksejam attiecibam,kuras isti nevareju aizmirst,bet tomer iemileju tagadejo(ieprieksejais bija dzerajs,tapes izskiros no vija,jo zinaju,ka dzives nebus).dzivojot talak,es nespeju vinjam atlaut,kaa vins saka aiziet ar comiem pasedes,iedzert alu,jo man liekas,ka vinjs nolaidiis ar citu.kaut mes esam runajusi par to visu.vinjs ir teci ,ka vinjam esmu es un citu nevajag,bet man liekas,ka vinjs buus sadzeeries un vienalga,bez jab kadiem sirdsapzinjas parmetumiem nolidis ar citu.es vienkarsi neticu vinjam,liekas,ka vinjs man saka to ko es gribu dzirdet,nevis to kas ir patiesiba.
musu attiecibas juuk araa taadeelj ,ka es nespeju uzticeties un vinjs ie pieksies no parmetumiem un apgalvo ka biji uzticiga,,kaa man ticeeet,uzticeeties vinjam??? mees miilam joprojaam viens otru. luudzu paliidziet.mms abiem negribas skirties,,bet vinam ir noriebies un gruuti dziivot taalaak,ka neuzticos vinjam,,bet es to nespeeju,,kaa man mainiit savas domas,,visu laiku liekas, kaa neesmu vinjam blakus taa vinjs var laist ar citu,piebildiisu ,eesmu paspaarliecinaata un sevi zmu verteju.

Dana

Labdien, Dana!

No Jūsu uzrakstītā noprotu, ka esat noraizējusies par to, ka Jūsu draugs varētu šķirties no Jums sakarā ar to, ka Jūs nespējat tikt galā ar savu greizsirdību. Vēl liekas, ka Jums ir bail no tā, ka Jūsu draugs var nodzerties, tāpat kā Jūsu iepriekšējais.

Jūtams, ka Jūs nekādi nevarat aizmirst savu iepriekšējo draugu. Vai iepriekšējais draugs, lietojot alkoholu, bija neuzticīgs Jums?

Es redzu, ka Jūs mīlat savu draugu un ļoti gribat, lai viņš kopā ar Jums pavadītu vairāk laika. Tāpēc jūtaties pamesta, ja viņš aiziet pie draugiem, kā arī bezpalīdzīga, jo nevarat apturēt viņu. Ko Jūs varat mainīt sevī, lai justos spējīgāka?

Kad viņš aiziet un nepaņem Jūs līdzi, Jūs sākat nicināt sevi un savas attiecības, zīmējot gleznas, ka viņš ir piedzēries un kopā ar kādu citu meiteni, nevis ar Jums. Vai Jums patīk būt ar viņu, kad viņš ir piedzēries?

Jūs rakstat: „dzīvojot tālāk, es nespēju viņam atļaut ar čomiem pasēdēt...”. Cik sen viņš sāka aiziet pasēdēt? Kādā veidā un kādus vārdus Jūs teicāt, aizliedzot viņam to darīt? Vai bija tādi gadījumi, kad Jūs redzējāt, ka Jūsu draugs bija neuzticīgs Jums? Ko viņš darīja?

Vai ejot satikties ar draugiem, Jūsu draugam galvenais mērķis ir izklaidēties ar citām meitenēm?

Dana, laikam Jūs esat nikna uz sevi un jūtaties vainīga, ka aizvainojat draugu ar savu aizdomīgumu.

Jūs rakstat, ka „mēs joprojām mīlam viens otru”. Pamēģiniet atcerēties, kā Jūs mīlat viens otru, kādus mīlestības vārdus teicāt, kā kaislīgi apskāvāt viens otru. Šādos mirkļos, laikam, jutāties dievināta, nozīmīga un laimīga.

Ko Jūs darat un kas Jums vēl jādara, lai uzticētos viņam?

Kas ir greizsirdība? Pastāv tāda doma: „Greizsirdība - spēja mīlēt, nevis ar savu uzvedību pelnīt mīlestību priekš sevis”. (Способность любить без того, чтобы своим поведением заслужить любовь к себе)

Dana, lai Jūsu dvēselē būtu mīlestība un miers...

Regīna

Uzdod savu jautājumu.

Lai turpmāk saņemtu jaunas ziņas tieši uz e-pastu, spiediet šeit

agresivitāte ar daudzām adatām

noreply@blogger.com (Unknown) — Thu, 21 Oct 2010 08:33:00 +0300

PSIHOLOĢISKĀ KONSULTĀCIJA

Manam dēlam ir 4gadi.Viņš ļoti agresīvi uztver aizrādījumus un tiklīdz viņu kāds pamāca ,tā ir noraidoša atbilde pretī.Varētu pat viņu raksturot kā dadzi,kas ar daudzām adatām.Ja nenotiek viss pēc viņa prāta tā dusmojas.Viņa dusmas izpaužas kā pretī runāšana,citreiz arī sišana,košana.Ja ar viņu mēģina izrunāt radušos situāciju ,viņš vienkārši neklausās vai arī saka rītā klausīšu.Paldies par padomu jau iepriekš.

Baiba

Labdien, Baiba.

Lai mazinātu agresivitāti ir jāzina iemesls, kas izsauc šādu agresīvu reakciju. Minēšu vairākus iemeslus, kas šādā vecumā veicina bērnu agresivitāti:

1) ja agresivitāte parādījusies tikai pēdējā laikā un līdz šim nav bijusi raksturīga, tad iespējams bērns kaut kādu iemeslu dēļ izjūt stresu. Tā kā bērni vēl nemāk šajā vecumā izstāstīt par savām sajūtām, viņi it kā uzdod vecākiem mīklu – uzmini nu, ko es ar savu uzvedību gribu pateikt. Pirms reaģēt ar dusmām, neiecietību, aizrādījumiem, sodiem , svarīgi ir apzināties , kas ir izmainījies ģimenē, attiecībās, varbūt bērnu dārzā?

2) Viens no iemesliem ,kādēļ bērns var kļūt agresīvs ir paaugstinātas prasības no vecāku puses, ko viņš nespēj izpildīt. Jūtoties bezspēcīgs, bērns var savas jūtas izpaust agresīvā veidā. Iespējams bērns ģimenē sajūt negatīvu novērtējumu pret kuru protestē, tādēļ asi reaģē uz katru aizrādījumu, pamācību, lai saglabātu savas pašvērtības sajūtu, ka ir labs.

3) Nozīmīgi , cik piepildīta ir bērna „emociju krātuvīte”. Jo mazāk tajā ir pozitīvu emociju, apmierinātības, drošības sajūtas, jo lielāks tukšums, kas ir jāaizpilda. Un visvieglāk uzmanību sev ir pievērst ar negatīvu uzmanību – vismaz kaut kāds uzmanības veids no apkārtējo puses. Svarīgi ir sev pašiem atbildēt - Vai tiek pievērsts pietiekami daudz uzmanības, vai pietiekami daudz kontaktu ir ar zēnu...Jo lielāka distance, jo mazāk kontaktu, jo agresīvāks kļūst bērns.

4) Varbūt bērns vienkārši pārbauda robežas? Un šādi es drīkstu uzvesties...un šādi...??? Ko darīs vecāki? Vai tagad jāapstājas vai varu turpināt?

5) Agresivitāte parādās ar izlutinātiem bērniem, kuriem daudz kas tiek atļauts. Ar „adatainu” uzvedību tiek parādīts, kurš ir saimnieks mājās. Un arī neapzinātā veidā „izskan ” lūgums – vecāki, nospraudiet skaidras robežas, ko drīkst un ko ne.

Bērni šajā vecumā vēl nespēj atbildēt uz jautājumu – kāpēc? Neprot vēl turēt solījumus, arī paškontrole vēl tikai attīstās. Tādēļ ar , iespējams, zēns izjūtot stresu, ka tiks runāts un prasīts kaut kas, ko nesaprot, izvairās no sarunas vai pārceļ nesaprotamo uz rītdienu.

Iespējams, kāds viens vai vairāki iemesli ir izraisījuši bērna agresivitāti. Nezinot situāciju sīkāk ir grūti noteikt cēloņus. Esot vērīgiem, uzmanīgiem, mēģinot izprast zēna agresivitātes cēloņus un tos novēršot, mainīsies arī uzvedība.

Lai jums izdodas!

Inese

Uzdod savu jautājumu.

Lai turpmāk saņemtu jaunas ziņas tieši uz e-pastu, spiediet šeit

visi esam dažādi

noreply@blogger.com (Unknown) — Wed, 6 Oct 2010 18:39:00 +0300

PSIHOLOĢISKĀ KONSULTĀCIJA

Labdien!
Problēma tāda, ka 3gadīgais dēls atsācis čurāt gultā. Tas notiekas jau 2 mēnešus, katru nakti. Man ir aizdomas, ka bērnam ir kāds pārdzīvojums ar ko netiek galā un pēdējais gads, tik tiešām ir bijis daudz visādu pārdzīvojumu. Gribēju noskaidrot, vai manam bērnam būtu piemērota smilšu terapija?
Ar cieņu

Līga

Protams, Jūsu dēlam der smilšu terapija. Es to apgalvoju ar tādu parliecību, jo smišu terapija der visiem. .. varbūt nav ieteicams, ja ir kādas psihiskas saslimšanas.

Gribu atzīmēt, ka smilsu terapija ir viena no psiholoģiskajām metodēm, tas nav atsevišķs terapijas veids. Tik daudz dažādu metožu ir tāpēc, ka mēs visi esam dažādi. Iespējams, Jūsu gadījumā, lai sasniegtu pozitīvas izmaiņas, derēs arī kāda cita metode.

Man ļoti patīk smilšu terapija, man patīk vērot, kā smilšu terapija darbojas, kā cilvēks atklāj sevī jaunus resursus. Tas iedvesmo arī man pašam augt un attīstīties.

Jānis

Uzdod savu jautājumu.

Lai turpmāk saņemtu jaunas ziņas tieši uz e-pastu, spiediet šeit

Dzīves pamats

noreply@blogger.com (Unknown) — Tue, 28 Sep 2010 22:40:00 +0300

PSIHOLOĢISKĀ KONSULTĀCIJA

mekleju risinajumu gimenes attiecibu joma

Gintars

Labdien, Gintar!
Attiecības ir mūsu sociālās dzīves pamats. Mēs visi esam ļoti dažādi. Pilnīgi NORMĀLI, ka mūsu viedokļi, uzskati un spriedumi var būt atšķirīgi. Un, protams, pilnīgi normāli, ka dažreiz veidojas nesaprašanās un konflikti.
Bieži ir neiespējami atrisināt konfliktu bez cita cilvēka (speciālista) palīdzības. It īpaši grūti ir risināt ģimenes konfliktus.
Attiecības, tas ir psiholoģijas lauciņš. Un vislabāk konfliktu risināšanas jautājumos var palīdzēt psihologs.

Es Tev piedāvāju divus variantus:

Aprakstīt situāciju un Tavas grūtības sakarā ar šo situāciju mājas lapā: http://smilsuterapija.lv;
Atnākt uz individuālo konsultāciju, tas, protams, būs efektīvāks variants.

Pieteikties uz individuālo konsultāciju var pa tālruni 26782222

Jānis

Uzdod savu jautājumu.

Lai turpmāk saņemtu jaunas ziņas tieši uz e-pastu, spiediet šeit

Lai kaut ko iegūtu, nereti kaut kas ir ar jāzaudē...

noreply@blogger.com (Unknown) — Wed, 8 Sep 2010 19:16:00 +0300

PSIHOLOĢISKĀ KONSULTĀCIJA

Dzīvoju kopā ar draugu nu jau 12 gadus. Mūsu attiecības ir izirušas jau 8 gadus atpakaļ, bet tomār vēl esam kopā. No mans puses, jo esmu no viņa materiāli atkarīga. No Viņa puses, jo viņam tā ir ērti. Esmu sapratusi, ka mani vairs sāda dzīve neapmierina un gribu tajā visu krasi mainīt, bet tajā pašā laikā, baidos ka nespēšu sevi materiāli nodrošināt... Man jau ir 36 gadi un esmu izkritusi no darba tirgus, jo 4 gadus vairs nestrādāju. Ja aizeju, tad palieku bez ne kā..., bez auto, bez dzīvesvietas utt. Ko Jūs man ieteiktu darīt?

Kristiana

Sveika, Kristiana!

Tu esi tajā vecumā, kad cilvēks sāk atskatīties atpakaļ un izvērtēt savas sajūtas – vai esot pilnbriedā esmu laimīgs un apmierināts, vai ar ne. Ļoti svarīgs ir apmierinājums gan ģimenes, gan darba sfērā, sevis realizācijā. Tavā stāstā es saklausu lielu vēlmi sākt jaunu dzīvi, krasi mainīt dzīves veidu, jo šī apmierinājuma tik svarīgajās dzīves jomās trūkst. Tu vēlies justies apmierināta un piepildīta, un tajā pašā laikā ir bailes, kā būs zaudējot ierasto komfortu. Un šīs bailes ir tikai dabiska reakcija zaudējot stabilitāti, ko dod materiālais nodrošinājums.

Ko darīt.....

Vispirms jāizvērtē vismaz 2 ejamie ceļi, plusi un mīnusi – nezaudēt neko no esošā, bet cīnīties ar diskomfortu sevī vai arī zaudēt stabilitāti, bet iegūt sava spēka sajūtu – ka varu!

Vai apņemšanās krasi mainīt dzīvi ir pietiekami spēcīga?

Lai kaut ko iegūtu, nereti kaut kas ir ar jāzaudē...iespējams šajā gadījumā komforts, ko dod materiālais nodrošinājums. Bet tas nav neatgriezeniski. Ja neesi gatava „ lēkt aukstā ūdenī” uzreiz, sāc pakāpeniski palielināt savu neatkarību , piemēram, sameklējot darbu. Tā pamazām veidojot savu pamatu zem kājām. Darba iemaņas var atjaunot, atklāt sevī, iespējams, kaut ko jaunu kam nodoties. Pakāpeniski virzīties uz saviem nospraustajiem mērķiem. Nemeklē iemeslus, kādēļ Tu to nevari ,meklē ko vari darīt, lai justos apmierināta! Sākot darīt mazumiņu iekustas arī lielais vezums un paveras jaunas iespējas.

Viegli nebūs! Bet darot iegūtais rezultāts nesīs prieku !

Lai izdodas!

Inese

Uzdod savu jautājumu.

Lai turpmāk saņemtu jaunas ziņas tieši uz e-pastu, spiediet šeit

negribu dzert, bet neviens nevar palīdzēt!?

noreply@blogger.com (Unknown) — Tue, 31 Aug 2010 23:29:00 +0300

PSIHOLOĢISKĀ KONSULTĀCIJA

Dzeru....drīz pazaudēšu visus draugus,gan jau ar ģimeni,ieēst nekko nevaru,kamēr sieva nav mājās.....viņa tik barās....konkrēti gribu atmest dzeršanu uz visiem laikiem.....3 reiz biju Straupē,nav naudas,lai nokodētos......bet jūtos vēl stiprs-man 44,pazaudēju 2 darbus,man puisītis 4 gadi,vārdsakot negribu dzert,bet neviens nevar palīdzēt!?
...esmu cēsinieks.

Aivars

Labdien, Aivar!

Vai es saprotu Jūs pareizi: pašlaik Jūs esat izmisumā sakarā ar to, ka esat patoloģiski atkarīgs no alkohola lietošanas. Jūsos notiek cīņa ar sevi. Jūs jūtat, ka zaudējat paškontroli. Jums laikam ir nepārvarama vēlēšanās lietot alkoholu. Jūs ignorējat citas izpriecas, kuras Jums piedāvā dzīve. Es redzu, ka Jums jau paradās nopietnas sociālās problēmas (zaudējāt draugus, darbu, konfliktējat ar sievu), laikam notiek arī izmaiņas raksturā. Varbūt alkoholu lietojat tāpēc, lai izvairītos no ciešanām un sāpēm, gan no fiziskām, gan no garīgām. Alkohola lietošana kļūst par dzīves veidu.

Aivar, es jūtu, ka Jūs esat nopietns, vēl joprojam dzīvi mīlošs cilvēks, drošsirdīgs vīrietis, kurš grib iziet no šī apburtā loka. Tāpēc es ļoti gribu Jums palīdzēt!

Protams, ka es varu to izdarīt tikai ar Jūsu palīdzību, jo tikai Jūs vienīgais varat sev palīdzēt!

Jūs laikam bieži izjūtat spriedzi un trauksmainību, nervozitāti un agresiju. Kad rodas šīs emocijas, pamēģiniet pārveidot tās pretēji, piemēram: atslābiniet visu savu ķermeni, pasmaidiet, pajokojiet par sevi. Protams, ļoti labi atslābināties arī pirms gulēt iešanas un ceļoties no rīta.

Būtu ideāli rakstīt pašnovērošanas dienasgrāmatu par Jūsu uzvedības situācijām, stimuliem, reakcijām un rezultātiem, lai mācītos prognozēt, novērst savu nevēlamo uzvedību un veidot pozitīvu.

Man šķiet, ka Jums ir brīnišķīgs dēls un sieva, kurus Jūs mīlat un kuri vēl joprojam mīl Jūs. Viņi gaida no Jums uzmanību un mīlestību. Kad gribēsies iedzert, pamēģiniet pārslēgt savu uzmanību uz viņiem: palīdzēt, runāt, paspēlēties, pastaigāties utl..

Cenšaties saredzēt savu nākotni: kāda būs Jūsu dzīve, ja turpināsiet dzert, un kāda būs Jūsu dzīve, ja nedzersiet.

Pēdējā doma. Pamēģiniet atbildēt sev uz tādiem jautājumiem: Ko nozīmē priekš Jums alkohola lietošana? Ko Jūs gribat sasniegt (dabūt) no savas uzvedības? Kas būs, ja jūs vairs nedzersiet? Ko zaudēsiet (vinnēsiet)?

Un beigās. Lai „atmestu dzeršanu uz visiem laikiem”, ilgi jāstrādā un jābūt maksimāli pacietīgam. Perfekti – apvienot psiholoģisko un medicīnisko palīdzību.

Es ticu, ka jūs būsiet vinnētājs! Veiksmi Jūsu uzvarā!

Regīna

Uzdod savu jautājumu.

Lai turpmāk saņemtu jaunas ziņas tieši uz e-pastu, spiediet šeit

Kā man ar viņu runāt un kā viņai piedot tēva nodevību?

noreply@blogger.com (Unknown) — Mon, 16 Aug 2010 18:20:00 +0300

PSIHOLOĢISKĀ KONSULTĀCIJA

Mums ir tāda problēma,pirms 17 gadiem kad paliku stāvoklī,mani pameta draugs,tagad ir atnācis atpakaļ,un grib lai tēva un meitas attiecības nokārtotos,tikai kā to izdarīt ja mana 16gad meita vispār neiesaistās sarunā par šo tematu.Kā man ar viņu runāt un kā viņai piedot tēva nodevību.

Sarmīte

__________

Labdien, Sarmīte!

Ja es Jūs pareizi saprotu, Jūs pieņemat atpakaļ savas meitas tēvu un pašlaik pārdzīvojat par to, ka meitai ir sarežģīti izprast Jūsu mīlestības stāstu.

Man liekas, ka pašlaik Jūs atrodaties strupceļā: Jūs mīlat savu meitiņu, savu seno draugu un ļoti gribat, lai viņi arī mīlētu viens otru. Pamēģināsim paskatīties uz konkrēto situāciju ar Jūsu meitas acīm.

Es jūtu, ka meita arī ļoti mīl Jūs un tāpēc viņai ļoti grūti saprast savas mammas un viņas senā drauga rīcību: „Kāpēc man jāmīl kādu svešu vīrieti, kurš tagad saka, ka viņš ir mans tētis? Kur viņš bija 16 gadus? Mamma piederēja man, bet tagad viņa vēlta savu laiku šim vīrietim...” Viņa varētu tā domāt...

Tāpēc viņa neiesaistās sarunās par šo tematu. Sarmīte, es domāju, ka Jums biežāk jāstāsta savai meitenītei par saviem priekiem un bēdām, uzklausiet arī viņas problēmas. Tādas sarunas palīdz saprast cilvēkiem viens otru.

Runājot ar jaunieti, kurai ir 16 gadi, jāatceras, ka šājā vecumā viņa ir vērsta uz sevi, pasauli uztver „caur sevi”, viņai ļoti gribas būt patstāvīgai un neatkarīgai, viņa jūtas, ka ir pieaugusi, taču vēlas, lai arī vecāki palutina, samīlē. Centieties būt maksimāli pacietīgi pret viņas rīcībām un izjūtām (lēnāk braucot, tālāk tiksiet!).
Regīna

Uzdod savu jautājumu.

Lai turpmāk saņemtu jaunas ziņas tieši uz e-pastu, spiediet šeit

neesi otra cilvēka „failā”?

noreply@blogger.com (Unknown) — Fri, 13 Aug 2010 21:42:00 +0300

PSIHOLOĢISKĀ KONSULTĀCIJA

ko darit, ja meitene man saka, ka mani nemil ??? (mes satikamies pusotru gadu un peksni vina man pasaka, ka mani nemil, bet es nevaru saprast kapec, jo vinai nav cita puisa.

Matīs

_________

Sveiks, Matīs.

Saprotu, ka paziņojums, ka Tava meitene Tevi nemīl rada Tevī daudz jautājumu, kas prasa atbildes un spēcīgas emocijas, ar kurām jātiek galā.

Visvienkāršākais un reizē visgrūtākais, ko vari darīt ir izrunāties ar savu meiteni. Atklāta saruna, jautājumi, ko vēlas otrs, ko viņa saprot ar vārdu „mīlēt” un cerams, ar atklātas atbildes, ļaus Tev iegūt mieru un skaidrāk iezīmēsies ceļš, ko darīt tālāk. Svarīgi ir arī drosmīgi uzklausīt atbildes, pārdomāt, izanalizēt.....

Pusotrs gads attiecībās ir tikai sākuma skrejceļš, lai iepazītu viens otru, saprastu, vai vēlas ar šo cilvēku būt kopā visu lidojuma laiku, vai būs labi ar viņu, vai spēs pieņemt otra rakstura īpatnības, ieradumus un vai otrs spēs pieņemt tavējos. Un ne vienmēr trešā cilvēka ienākšana izjauc attiecības. Nereti, iepazīstot otru, saproti, ka nav tas īstais klikšķis, kā tautā to sauc...kaut kas kaitina, neapmierina, ir vienaldzīgs, nav tā sajūta, kas nešauboties liek teikt – man ir viegli ar šo cilvēku, es gribu būt ar viņu kopā. Un tas nenozīmē, ka esi sliktāks, par citiem, tikai neesi otra cilvēka „failā”.

Lai Tev veicas izrunāties un noskaidrot esošo situāciju!

Inese.

Uzdod savu jautājumu.

Lai turpmāk saņemtu jaunas ziņas tieši uz e-pastu, spiediet šeit

Cīņā pret vardarbību ģimenē

noreply@blogger.com (Unknown) — Wed, 24 Feb 2010 21:37:00 +0200

Vardarbība ģimenē - tā ir sena problēma. Šī problēma ir pētīta no visām pusēm.

Pašlaik vardarbības ģimenē problēmas risināšana iziet citā līmenī. Eiropā un Amerikā jau vairākus gadus pastāv atbalsta programmas vardarbīgiem vīriešiem, regulāri notiek atbalsta grupas.

Diemžēl Latvijā tādas grupas un programmas nav.

Divas Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes studentes kursa darba ietvaros pētīja šo problēmu. Tika intervēti daudzi specialisti (psihologi, sociālie darbinieki, juristi u.c.), kuri savā darba praksē sastopas ar vardarbību ģimenē un vardarbīgiem vīriešiem.

Pētījuma rezultāti parādīja, ka ir nepieciešamas atbalsta grupas vardarbīgiem vīriešiem. Par šī darba efektivitāti liecina ārzemju pieredze. Speciālisti izrādīja lielu skepsi sakarā ar to, jo uzskata, ka sabiedrība nav gatava pieņemt, ka palīdzība tiek sniegta ne tikai upuriem, bet arī varmākām.

Pašlaik šīs studentes jau bakalaura darba ietvaros vēlas uzzināt plašākas sabiedrības viedokli par vardarbību ģimenē.

Lūdzu atbalstīt pētījumu un atbildēt uz četriem aptaujas jautājumiem. Jūsu atbildes ļaus dziļāk izprast problēmas būtību un sniegs ievērojamu atbalstu turpmākā cīņā pret vardarbību ģimenē.

Atbildēt uz aptaujas jautājumiem Jūs varēsiet šeit.

Lai turpmāk saņemtu jaunas ziņas tieši uz e-pastu, spiediet šeit

...kā pierādīt mīļotajai meitenei, ka to ļoti mīli...

noreply@blogger.com (Unknown) — Tue, 23 Feb 2010 23:42:00 +0200

PSIHOLOĢISKĀ KONSULTĀCIJA

Satikos ar meiteni gandrīz divus gadus, ļoti mīlu viņu. Dažas dienas pirms gadadienas mēs sastrīdējāmies un viņa mani pameta par to, ka neuzticos viņai. Pēc neilga laika mēs sagājām kopā. Viss bija labi un, es apsolīju, ka mainīšos. Pagāja nepilni 3 mēneši, bet diemžēl vienā dienā izgāzu savas dusmas un to, ka joprojām neuzticos, un viņa mani pameta. Šoreiz es to visu nožēloju daudz vairāk un apsolīju sev mainīties, bet viņa nevēlas ar mani satikties vai runāt ar mani un apgalvo, ka nemīl mani vairs un lai lieku mierā. Es vēlētos iespēju satikt viņu un pierādīt to, ka viņu ļoti mīlu un tas vairs neatkārtosies, bet kā to panākt, ja viņa pat negrib atbildēt uz maniem zvaniem/īsziņām, kur nu vēl satikties?

Atis

-----------------
Sveiks, Ati!

Ja pareizi saklausu, tad Tavs jautājums ir, kā pierādīt mīļotajai meitenei, ka to ļoti mīli, bet viņa par Tevi neko nevēlas dzirdēt.

Attiecības veido divi cilvēki un tikai tava vēlēšanās atjaunot/turpināt attiecības ir par maz. Kā Tev šķiet, vai Viņai ir vēlme atjaunot attiecības? Pats saproti, ka ar varu mīļš nekļūsi.

Katrs kādreiz ir apdedzinājies. Es domāju tiešā nevis pārnestā nozīmē. Apdedzinātu roku mēs saudzējam, cenšamies pasargāt no nejaušiem pieskārieniem. Dažreiz bail pat parādīt sāpīgo vietu. Tas pats notiek ar sasāpinātu sirdi. Es nezinu, kas starp jums ir noticis, bet varbūt Viņai ir vajadzīgs laiks, lai pārdzīvotu notikušo.

Tu solīji mainīties! Par izmaiņām var secināt pēc konkrētiem faktiem. Pēc kādām pazīmēm Tu un citi var saprast, ka kaut kas ir mainījies tevī? Pamēiģini noteikt to priekš sevis. Tu ar savu meiteni vari noslēgt mutisku vai pat rakstisku līgumu, kurā ir atrunāts ko katrs apņemās darīt un/vai nedarīt jūsu attiecībās. Līgumā jāatrunā skaidras un saprotamas, viegli izsekojamas lietas. Obigāti jānorāda, kādas tiek piemērotas sankcijas, ja kāds pārkāpj līguma punktus.

Dusmu izpaušana. Ja tas ir jūsu attiecību izjukšanas iemesls, tad tam ir jāpievērš uzmanību, bet tas nav pieteikts jautājumā.

Veiksmi, Ati!

Uzdod savu jautājumu.

Lai turpmāk saņemtu jaunas ziņas tieši uz e-pastu, spiediet šeit