[email protected]

Ar cieņu, Puaro.lv administrācija

Uzņēmums nesniedza atbildi uz Neatkarīgās jautājumu, kādā stāvoklī atrodas uzņēmuma nomināli lielākais dārgums – metālkausēšanas krāsns – tikai dažas dienas, bet ziemas dienas pēc tam, kad uzņēmumam pārtraukta dabasgāzes padeve. Šo krāsni uzņēmums KVV Liepājas metalurgs saņēma no tā priekšteča Liepājas metalurga, kura bankrota procedūras laikā uzņēmuma administrators Haralds Velmers nodrošināja krāsns apsildīšanu (tātad ne krāsns sildīja, bet krāsni sildīja) un bija sarīkojis ekskursiju uz uzņēmumu, lai visi pārliecinātos, ka pēc 2013./2014. gada ziemas krāsns atradīsies darboties spējīgā stāvoklī. Tika skaidrots, ka bez apsildīšanas krāsns pārvērtīsies par metāllūžņiem. Tagad nav zināms, vai KVV Liepājas metalurgs spēj turpināt krāsns uzturēšanu un vai uzskata to par vajadzīgu, jo nu jau divas reizes Liepājas metalurga un KVV Liepājas metalurga izpildījumā ir praktiski pierādīts, ka uzņēmums savā tagadējā konfigurācijā ir tehniski un ekonomiski dzīvotnespējīgs. Proti, nav attaisnojuma tam, ka vienā ielas pusē metālu izkausē un atdzesē aizripināšanai uz otru ielas pusi, kur tas ir atkal jāuzkarsē līdz apstrādei vajadzīgajai temperatūrai.

Ar TV Kurzeme palīdzību vakar bija iespējams sekot notiekošajam uzņēmumā, kur vairāki simti neatlaisto, bet arī nenodarbināto cilvēku bija ieradušies prasīt janvāra darba algu izmaksu. Viņi draudēja, ka pretējā gadījumā neļaus uzņēmumam pārdot janvārī saražoto armatūru. Uzņēmuma pārvaldnieks Igors Talanovs solīja vismaz lielāko daļu no algas strādniekiem līdz dienas beigām izmaksāt. Viņš skaidroja, ka ar ieņēmumiem no armatūras pārdošanas taču bija jāsedz daudzi rēķini, lai, piemēram, apmaksātu ostas pakalpojumus par armatūras iekraušanu kuģos, jo pretējā gadījumā taču nebūtu iespējams saņemt par armatūru naudu, ko tagad atdošot strādniekiem.

Visloģiskākais risinājums šķiet metālkausēšanas krāsns norakstīšana zaudējumos un darbības koncentrēšana metālapstrādē. Ja tas vispār iespējams, tad atbilstoši Liepājas domes priekšsēdētāja Ulda Seska ierosinājumam izmantot uzņēmuma teritoriju, t.i., infrastruktūru industriālā parka attīstīšanai pēc tā paša parauga kā bijušā Liepājas gaļas kombināta teritoriju. Tur patlaban strādā 14 dažādi ražotāji. Daži tur redzētie metālapstrādes produkti nav neko daudz mainījušies kopš 19. gadsimta 80. gadiem, kad stieples un naglas Liepājā sāka ražot fabrika Bekers Co.

Ministru prezidents Māris Kučinskis nolēmis paplašināt savu biroju, lai varētu labāk pārraudzīt veselības un izglītības nozares.

“Noteikti tiks pieslēgts citu ministriju atbalsts un tas tiks pieskatīts arī no premjera puses. Man acīmredzot arī nāksies paplašināt biroju, kas būs nepopulārs lēmums, bet, ja kādus procesus grib vadīt, tad ir nepieciešami arī cilvēki,” norāda Kučinski.

Premjers uzsver, ka ir nepieciešams uzlabot Pārresoru koordinācijas centra (PKC) darbu un ar stipriem cilvēkiem paplašināt biroju.

“PKC bija paredzēts kā ekselences centrs, kurā jūs varat atrast analītiķus, kuri pārzina katru nozari. Šobrīd es nevarētu teikt, ka PKC tāds būtu. Ja gribi vadīt procesus horizontāli, tad ir jābūt arī stipriem cilvēkiem – gan šādās atbalstošajās institūcijās, gan koordinācijai arī premjera birojā. Tādēļ es biroju paplašināšu ar 2-3 cilvēkiem,” sacīja Kučinskis.

Kučinska biroju šobrīd vada Māris Krastiņš, kurš līdz šim strādāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā par valsts sekretāra vietnieku informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos. Ministru prezidenta preses sekretārs ir Andrejs Vaivars, bijušais ziņu aģentūras BNS nacionālo ziņu galvenais redaktors. Ministru prezidenta birojā strādā arī četri štata un divi ārštata padomnieki.

Līdzšinējais Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas vecākais konsultants Artis Grinbergs ir Ministru prezidenta padomnieks ekonomikas jautājumos, bijusī Valsts kancelejas direktora vietniece Eva Upīte – padomniece juridiskajos jautājumos, savukārt Latvijas Republikas vēstniece Beļģijas Karalistē Lelde Līce-Līcīte – vēstniece padomniece Eiropas Savienības jautājumos. Darbu Māra Kučinska birojā turpina padomniece ārpolitikas jautājumos Dace Treija-Masī.

Ministru prezidenta ārštata padomnieks makroekonomikas jautājumos ir Jānis Salmiņš, Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktora vietnieks, savukārt padomnieks sociāli politisko procesu jautājumos – sociologs Aigars Freimanis. Ministru prezidenta parlamentārā sekretāra amatā iecelts Armands Krauze.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: BNS

Līdz ar Lielbritānijas reformēto, jauno statusu Eiropas Savienībā (ES), imigrantiem Lielbritānijā dzīve vairs nebūs tik zaļa un pabalsti kļūs mazāki un izrādās, tas būtiski ietekmēs arī tur jau dzīvojošos latviešu imigrantus ar bērniem.

Kā zināms, latviešu imigranti Lielbritānijā saņem bērnu pabalstus pat tad, ja bērns palicis dzīvot Latvijā. Summa – 82 mārciņas jeb 104 eiro mēnesī, tomēr turpmāk bērnu pabalstu pielīdzinās tam, kādu imigrants saņemtu savā izcelsmes valstī – Latvijas gadījumā tās būtu 8,5 mārciņas jeb 11 eiro mēnesī.

Savukārt visiem potenciālajiem imigrantiem, kas plāno braukt pārcelties uz dzīvi Lielbritānijā, pēc jauno reformu stāšanās spēkā, nāksies nostrādāt vismaz 4 gadus, pirms tie varēs pretendēt uz kādiem pabalstiem.

iframe width=”640″ height=”392″ class=”tv3play” src=”http://tvplay.skaties.lv/embed?id=707311″ frameborder=”0″ allowfullscreen/iframe

[email protected]

Ar cieņu, Puaro.lv administrācija

Vērtējot ieceri pacientus ranžēt pēc prioritātēm, tiesībsargs aģentūrai LETA norādīja, ka šajā idejā ir saskatāma loģika, neatliekamus un akūtus gadījumus izvirzot par prioritāti. Taču jebkurā gadījumā veselības aprūpes sistēmai ir jābūt pieejamai, ja mainās ierastā kārtība, tad visus esošos un potenciālos pacientus par to ir laikus jābrīdina, lai neveidotos lieks stress un uztraukums, ka cilvēki nesaņems valsts veselības aprūpes pakalpojumus.

Jansona ieskatā šajā iniciatīvā ir saskatāmi gan plusi, gan mīnusi.

Runājot par ieguvumiem, viņš norāda, ka pakalpojuma pieejamība prioritārā secībā pati par sevi ir ļoti apsveicama lieta, lai tiešām pakalpojumu varētu saņemt prioritāri tie, kam ir nopietni draudi veselībai un dzīvībai, un īpaši prioritārās grupas, piemēram, bērni, grūtnieces, cilvēki ar smagām saslimšanām un citi.

Tomēr Jansons uzsvēra, ka šāda kārtība “noteikti rada palielinātu korupcijas risku, jo pie mūsu sistēmas, apziņas un kultūras, kāds, kuram vajadzība nebūs tik prioritāra, noteikti pacentīsies “iespraukties” prioritārajā galā”. Līdz ar to nopietni jāstiprina kontroles mehānisms, sacīja Jansons.

Tiesībsargs uzsvēra, ka joprojām ir neskaidra rindu veidošanās caurskatāmība. Līdz ar to ir jautājums, vai pastāv prioritāro pacientu vienots izvērtēšanas mehānisms (konkrēti kritēriji) vai tas tiks uzlikts uz ģimenes ārstu pleciem, piemēram, lai izvērtētu cilvēkiem ar akūtām saslimšanām paredzamos izmeklējumus pie speciālista.

Pastāv risks, ka “citām personām” gaidīšanas rindas vairākkārt pagarināsies. Turklāt tiesībsargam arī rodas jautājums, ko plānots darīt ar tiem, kas jau tagad ir gaidīšanas rindās, proti, kā tiks šķiroti vienas grupas pacienti.

“Skaidrs, ka pieaugs neapmierinātība, jo ar pieejamību jau tā ir gauži bēdīgi, jau šobrīd laiku pa laikam Tiesībsarga birojā saņemam iesniegumus, kur kāds sūdzas, ka pat iepriekš saskaņots ārsta izmeklējums/operācija tiek pārcelts uz vēlāku laiku, jo kvota izmantota kādam steidzamākam gadījumam,” pauda tiesībsargs.

Jansons uzver, ka nav pieļaujams rindas organizēšanu atstāt tikai ārstniecības iestādes ziņā. Tiesībsarga ieskatā VM turpmākie speramie soļi situācijas sakārtošana būtu iestrādāt normatīvajā regulējumā maksimālo gaidīšanas laiku, kādā veselības aprūpes pakalpojums jānodrošina, kā arī gaidīšanas laika ievērošanas kontroles mehānismu.

Tiesībsargs norāda uz atbildīgo personu, it īpaši to, kuras ir tiešā saziņā ar pacientiem, uzdevumu spēt ļoti kvalitatīvi izskaidrot par jaunajām kārtībām vai izmaiņām veselības aprūpes organizēšanā.

Kā ziņots, VM iecerējusi, ka no jūlija ārstniecības iestādes pacientus rindā uz izmeklējumiem pierakstīs prioritārā secībā atkarībā no vajadzības.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja VM pārstāvis Oskars Šneiders, līdz šim slimnīcas pacientus grupās nav dalījušas, tomēr esot skaidrs, ka, raugoties uz pacientu medicīniskajām indikācijām, visiem pakalpojumi vienlīdz īsā laikā var nebūt nepieciešami. Piemēram, cilvēkiem ar akūtām saslimšanām izmeklējumus pie speciālista nepieciešams veikt steidzami, bet tajā pašā laikā cilvēkam ar hroniskām saslimšanām izmeklējumi jāveic novērošanas nolūkos, un “nav tik izšķiroši, vai izmeklējums tiek saņemts februārī vai maijā”, skaidroja Šneiders.

Kā paredz decembrī valdības apstiprinātie grozījumi “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā”, ārstniecības iestādēm ir jānodrošina, ka sekundāros ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus prioritāri saņem personas, kuras saņem neatliekamo medicīnisko palīdzību, kā arī bērni un grūtnieces. Šai pacientu grupai seko cilvēki, kuriem izsniegta darbnespējas lapa, lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus, kas saistīti ar diagnozi, par kuru izsniegta slimības lapa. Pēc tam seko personas, kurām iepriekšējā izmeklēšanas reizē atklātas pazīmes, kas prasa tālāku izmeklēšanu, bet pēc tam seko “citas personas”.

Šneiders piebilda, ka grozījumu ideja ir ārstniecības iestādēm noteikt nepieciešamību rindas “vadīt” atkarībā no pacienta vajadzībām. Viņš gan atzina, ka cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām uz pakalpojumiem būs jāgaida ilgāk, tomēr tie ir tie pacienti, “kas var gaidīt”. “Pacients no tā nekādā veidā neciešs, jo nav izšķiroši, vai saņem pakalpojumu februārī vai aprīlī,” izteicās ministrijas pārstāvis.

Viņš atzina, ka kopumā šāda sistēma pašu rindu jautājumu nerisinātu un tās īsākas nekļūtu, tomēr tā ļautu pakalpojumu nodrošināt tiem pacientiem, kuriem pakalpojums nepieciešams ātrāk.

Šneiders pastāstīja, ka Nacionālais veselības dienests vēl tiksies ar ārstniecības iestāžu pārstāvjiem, lai pārrunātu tehniskos risinājumus.

Plānots, ka šāda pacientu prioritizēšana slimnīcām būs jāsāk no 1.jūlija.

Sākumlapa

• 08 Feb ’16

  9.februārī visā Latvijā atzīmēja Vispasaules drošāka interneta dienu!

  9.februārī jau 13.gadu pēc kārtas tika atzīmēta Vispasaules drošāka interneta diena, kuras sauklis “Kopā par labāku internetu!”, aicinot ikvienu būt pozitīvam internetā un veidot labāku interneta vidi. 

  Drossinternets.lv, kā ierasts, organizēja vairākus pasākumus un aktivitātes, iesaistot skolas, bibliotēkas, bērnus un jauniešus. Vairāk lasi šeit 

  Sīkāk

• 01 Feb ’16

  Es, Vaifijs, dodos ciemos pie jums!

  PinSaku visiem bērniem, kuri atsūtīja man vēstules, mīļu jo mīļu paldies! Es lasīju, skatījos, smaidīju un esmu lepns, ka man ir tik daudz draugu. Es gribu ar jums visiem draudzēties un pastāstīt par savām mājām – datoru vēl vairāk, tāpēc došos ciemos uz:

  Gaidiet!
  Jūsu draugs, Vaifijs.

  Sīkāk

• 11 Jan ’16

  Trīs jaunas īsfilmas par intīmu fotogrāfiju sūtīšanu

  2015.gadā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) bērnu un pusaudžu Uzticības tālrunis 116111 ir saņēmis vairāk kā 670 jauniešu zvanus par dažādiem apdraudējumiem internetā, kas ir divas reizes vairāk nekā pērn.

  

  Lai izglītotu bērnus un jauniešus par drošību internetā, VBTAI sadarbībā ar Drossinternets.lv un režisori Aiju Strazdiņu izstrādāja 3 īsfilmas par drošību internetā. Īsfilmās attēlotas trīs situācijas, ar kurām ir saskārušies jaunieši reālajā dzīvē. Jaunieši sociālajos tīklos cilvēkam, kurš uzdodas par pretējā dzimuma jaunieti, nosūta intīmas fotogrāfijas, savukārt šie cilvēki, kuri bieži vien arī dzīvo tepat Latvijā, nevis kā pirms tam norādījuši citās valstīs, sāk šos bērnus šantažēt, pieprasa naudu vai arī vēl citus intīmus materiālus, tostarp kailfoto un video. Noskaties video šeit

  Sīkāk

• 07 Okt ’15

  Oktobris – Eiropas kiberdrošības mēnesis

  PinOktobris ir pasludināts par Eiropas kiberdrošības mēnesi, kurā Eiropas iedzīvotājiem tiek atgādināti drošas informācijas tehnoloģiju lietošanas un datu apstrādes priekšnosacījumi.

  Kiberdrošība ir arī droša interneta satura pieejamība internetā, jo īpaši bērniem. 2014. gadā www.drossinternets.lv  Ziņojumu līnija ir saņēmusi un apstrādājusi vairāk nekā 600 ziņojumu par nelegālu saturu internetā, tai skaitā bērnu seksuālas izmantošanas materiālus, pornogrāfiju, kas pieejama nepilngadīgajiem, vardarbīgu saturu u.c. Ziņojumu līnija sadarbībā ar Valsts policiju un interneta pakalpojuma sniedzējiem nodrošina nelegālā satura dzēšanu vai bloķēšanu.

  Arī Jūs varat atbalstīt Eiropas kiberdrošības mēnesi, ziņojot par nelegālu un kaitīgu  saturu internetā šeit . Ziņot varat anonīmi.

  Sīkāk

• 21 Sep ’15

  Jauna grāmata bērniem – VAIFIJA SKOLA

   Pin

  Sīkāk

Bieži vien aknas ilgi cieš klusu un darbības traucējumi, kas pāraug nopietnās kaitēs, attīstās nemanāmi. Cilvēks pat gadiem ilgi nenojauš, ka ar aknu darbību viss nav tik labi, kā vajadzētu būt.

Tomēr ir vesela virkne pazīmju, kas brīdina, ka vajadzētu steigšus konsultēties ar ārstu, jo aknas ir sākušas „buksēt”.

Mūsdienās dzīves temps kļūst arvien ātrāks, un cilvēki ēdienreizēs vairs nesēžas pie pusdienu galda, lai bez steigas ieturētu maltīti. Tā vietā darba dienas steigā tiek ieķerts kāds hamburgeris, cīsiņš mīklā vai vēl kāds ātrās ēdināšanas piedāvātais brīnums tuvējā ieskrietuvē vai kioskā. Arī nedēļas nogalēs ieturēšanās bieži pārvēršas īstās dzīrēs, kur kuņģī tiek likts „viss, kas nekustas”. Turklāt noskalots ar kādu saldi lipīgu gāzētu dzērienu un pilnai laimei vēl „uz veselību” ierauts mēriņš. Un kad vairs nevar kustēt, norijam tableti „labākai kuņģa darbībai”. Pazīstama situācija?

Kurš gan tādā brīdī domā, ko par šīm gastronomiskajām izpriecām „saka” aknas! Tas, kādu kaitējumu mēs nodarām šīm organisma nerimtīgajām strādniecēm, kas uzmana tīrību mūsu organismā, nerimtīgi filtrējot un izvadot no ķermeņa toksīnus, ar kuriem esam bagātīgi piestūķējušies, paklausot mirkļa iegribām vai smaržu vilinājumam no tuvējās pončiku bodes mums nerūp, jo, raugi, – nekas taču nesāp. Mēs pat neapzināmies, cik svarīgs  orgāns organisma funkcionēšanā ir  aknas – tās nodrošina mūsu spēju izdzīvot.

Tomēr arī aknas var sabuntoties. Ja toksīnu ir pārāk daudz, aknu darbība sāk buksēt, tās vairs netiek galā ar savām funkcijām. Pirmkārt, aknas var salīdzināt ar akumulatoru. Kad cilvēks ir paēdis, viņš uzlādē aknas ar vajadzīgajām uzturvielām, un tad, kad viņš neēd, uzņemtās uzturvielas tiek izmantotas. Proti, ja nebūtu aknu un nebūtu šo uzkrājumu, tad cilvēkam visu laiku vajadzētu ēst, tādā veidā uzturot organismu pie dzīvības. Otrkārt, aknās tiek sadalītas olbaltumvielas, tauki un ogļhidrāti, un no uzņemtajām pamata pārtikas vielām organisms veido to, kas viņam tajā brīdī ir vajadzīgs.

Bieži vien brīdi, kad aknas saka „pietiek!” mēs nepamanām, jo tās pieklājīgi čukst, un mums nekas nesāp. Tomēr ir vesela virkne pazīmju, kas sūta nepārprotamus brīdinājumus, ka ar aknām tomēr viss nav tik labi, kā vajadzētu.

Lai neattaptos tikai tad, kad ir aknu kaite ir jau ielaista, tātad daudz grūtāk, ilgāk un sarežģītāk ārstējama (ja vispār vēl kaut kas ir glābjams!), aknu raidītos SOS signālus nedrīkst ignorēt.

Pazīmes, ka ir traucēta aknu darbība

1. Vispārējs vājums un apetītes zudums.

2. „Lielās darīšanas” – jāiet uz tualeti bieži un izkārnījumi ir bālgani.

3. Strauji pasliktinās ādas stāvoklis: tā kļūst pārlieku sausa vai taukaina, uzrodas sīkas pūtītes un apsārtumi, āda un gļotāda kļūst dzeltena.

4. Mutē pēc ēšanas ir rūgta garša.

5. Sāpes kuņģa rajonā pēc trekna ēdiena notiesāšanas, gremošanas traucējumi (un nelāpieties ar „Mezim”!).

6. Sāpes vai diskomforta sajūta labajā paribē

7. Palielinās vēdera apmērs (uzkrājas šķidrums).

8. Slikta dūša.

9. Aplikta mēle.

10.Dzelteni acu āboli (te nu aknas kliedz pilnā balsī!).

Pārbaudīji sevi? Izsaki viedokli komentāros un seko mums Facebook un Twitter!

Lembergs: «Nelutināsim dēlu pa rokām»

Beidzamajā laikā Lembergu ģimenes dzīve rit starp divām pilsētām Ventspili un Rīgu. Tieši tādēļ arī Kristīnes un Aivara dēlēns Artūrs pasaulē nāca Rīgas Dzemdību namā. Sarunā ar »Vakar ziņām« Aivars Lembergs atklāj, kā aug dēliņš un kā tagad mainījies viņa dzīves ritms.

Ļauj vecākiem naktīs izgulēties

Brīvdienās visa ģimene bijusi kopā un nodevusies mazā dēliņa auklēšanai. «Pirmās naktis ar sievu uz maiņām auklējām, bet tagad jau vairs nevajag. Nu jau dēls normāli ēd un normāli guļ, un ļauj arī vecākiem izgulēties. Protams, astoņas stundas jau neguļ, bet tas ir normāli, tā tam jābūt. Mani īpaši iepriecina fakts, ka dēlēns aug un attīstās tā, kā grāmatā rakstīts,» stāsta laimīgais tētis.

Līdz ar mazuļa ienākšanu ģimenē mainījies arī Ventspils mēra dzīves ritms, jo pēc darba tagad jāsteidz mājās, lai palīdzētu sievai saimniecības lietās. Savukārt dēliņu jau no mazotnes Aivars audzina pēc vecajām un labajām tradīcijām. «Bērni uz rokām jāņem tik daudz, cik to prasa katra situācija. Nevajadzīga ucināšana nav nepieciešama. Ja bērns pierod tikai pa rokām, tad vēlāk viņu vairs nevar no rokām dabūt ārā. Mēs nelutināsim mazo,» atklāj Aivars Lembergs.

Dēlēns ēd mammas pienu

Pagaidām Lembergi ar jaunajiem pienākumiem tiek paši galā. Aivars neizslēdz iespēju, ka auklīte tuvākajā nākotnē noteikti būs, bet šobrīd Kristīne nemaz neatļautu dēliņu izlaist no sava redzesloka. Turklāt Artūrs aug veselīgi, jo ēd mammas pienu. Bērna pūriņu – gultiņas un ratiņus – vecāki jau sagādāja pirms dēliņa dzimšanas. «Tagad jau nav nekādu problēmu, jo ir pamperi, salvetes un video novērošanas iekārtas, ko vecāki var ievietot bērna guļamistabā. Kādreiz jau nekas tāds nebija pieejams un nebija pat centrālā ūdens. Vajadzēja ar spaini nest ūdeni no akas un to visu vēl sildīt. Pēc tam, kad bērns tika nomazgāts, viss vēl bija jānones lejā. Tos laikus ar mūsdienām nevar pat salīdzināt,» tā Ventspils mērs.

Visus baumotājus nepārrunās

Interneta medijos un iknedēļas žurnālos ieviesušās pamatīgas kļūdas. Lembergu dēliņš pasaulē nāca nevis Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, bet gan Rīgas Dzemdību namā, jo Kristīne tieši tobrīd ar vīru un vecāko dēlu Martinu Kristoferu bijusi Rīgā. Pēc Lembergu bērniņa piedzimšanas kāda ziņu aģentūra zvanījusi Aivaram un vaicājusi, vai speciāli par godu Aivara sievas dzemdībām Stradiņu dzemdību nodaļā veikts remonts, uz ko Aivars atbildējis tikpat neloģiski, cik neloģiski noformulēts jautājums: «Atbildēju, ka bija tāds uzdevums ministram, bet vajadzēja uzbūvēt jaunu dzemdību nodaļu. Tā kā viņš to nav izdarījis, ir zaudējis amatu. Tāpēc, ka Stradiņos nebija uzbūvēta jauna dzemdību nodaļa, izvēlējāmies Rīgas Dzemdību namu. Nu kas tic šīm nepatiesajām baumām, lai arī tic. Nu ko es varu darīt, nepārrunāšu taču visus baumotājus.

Skatīt
Skatīt
Skatīt
Skatīt
Skatīt

Nedz pirmdien, nedz otrdien neviens šajā filiālē neatbildēja uz telefona zvaniem: laikam gatavojās nozīmīgajam pasākumam. Tāpēc nosūtīju divus epastus uz radniecīgām iestādēm: uz Labklājības ministriju un VSAC filiāli Ropaži. Pasta sūtījumu saturs bija līdzīgs: neprātīgi gribējās uzzināt, uz kāda pamata valsts (!) iestādē svin – nebūsim naivi! – padomju armijas un kara flotes dienu, kuru ar eifēmisma palīdzību daži dēvē par «vīriešu dienu»?

Protams, atbilde pagaidām nav atsūtīta nedz no Ropažiem, nedz no ministrijas: tur ir ko padomāt – kaut kā taču ir jāattaisno sava pārliecība, kas, maigi sakot, neatbilst viedoklim par neatkarīgas valsts norobežošanos no okupācijas armijas svētkiem. Ja šādus «svētkus» svin Klondaika vai citas izklaides iestādes, tas, protams, ir cits stāsts – tās kopā ar citiem okupantu un slepkavu armijas faniem var svinēt kaut vai čekas dibinātāja Dzeržinska vecmāmiņas kāzu dienu, taču valsts iestāde… Vai šīs iestādes vadībai ir jelkāda nojausma par to, kas ir 23. februāris kā «vīriešu diena»?

Ja nezina, atgādināsim. Šis ir tieši tas gadījums, kad meli ir kāda mīta pamatā. 1938. gadā Staļins izdomāja, ka Pilsoņu kara laikā, tieši 1918. gada 23. februārī, sarkanā armija sagrāvusi vāciešus pie Narvas un Pleskavas, tāpēc šis datums turpmāk būšot sarkanarmijas dzimšanas diena. Kurš gan pārbaudīs, vai vadonis melo? Protams, viņš nemelo. Taču kaujas pie abām pilsētām notika 25. februārī un 5. martā, un sarkanarmija šajās kaujās neizrādīja varonību, bet gan tieši otrādi – plukataini bēga uz Petrogradu. 23. februāri Staļins pievilka klāt aiz matiem: 1918. gada 22. februārī Ļeņins uzrunāja proletariātu: sociālistiskā tēvzeme ir briesmās, tāpēc jāpiesakās sarkanarmijā. Meli turpinājās arī 1995. gadā, kad Krievijas valsts dome šo padarmijas dienu pārdēvēja par «tēvzemes aizstāvju dienu», jo sarkanā armija, lūk, 1918. gada 23. februārī esot uzvarējusi Vācijas karaspēku pie Narvas un Pleskavas…

Dižuma piestrāvota šī diena ir vēl sakarā ar 1944. gada čečenu deportācijām, kuras veica tā pati varonīgā sarkanā armija, 1944. gada 23. februārī uz Centrālāziju deportējot vismaz pusmiljonu čečenu. No viņiem galapunktu nesagaidīja vairāki tūkstoši cilvēku. Visi, sākot ar zīdaiņiem un beidzot ar sirmgalvjiem, tika apsūdzēti nodevībā. Varbūt vēl atgādināt par to, ka šī pati armija iebruka mūsu zemē, nesot teroru un iznīcību: tas notika 1919., 1940. un 1944. gadā. Varbūt pieminēt arī to, ka sarkanarmija asiņaini izrēķinājās ar tiem, kas mēģināja atgūt brīvību – 1953. gadā Austrumvācijā, kad vācieši sacēlās pret staļinisko režīmu; 1956. gadā Ungārijā – saceļoties pret komunistisko režīmu, gāja bojā gandrīz 3000 ungāru, kurus apšāva un ar tankiem sašķaidīja sarkanarmija sava maršala Žukova vadībā. Bija arī Prāgas pavasaris 1968. gadā, kas izvērtās par Prāgas rudeni, kad ap 6000 padomju tanki devās uz Čehoslovākiju «glābt sociālismu». Gāja bojā desmitiem civiliedzīvotāju, ap 300 000 cilvēku pameta valsti. Savukārt 1962. gadā padomju armija apkāva cilvēkus pati savā valstī: padvalsts vadītājs Hruščovs pavēlēja armijai apšaut cilvēkus, kas Novočerkaskā protestēja pret cenu kāpumu un algu pazeminājumu. Varbūt atgādināt par ārprātīgajām sarkanarmiešu zvērībām, kuras viņi 1944. gadā pastrādāja Austrumprūsijā, izvarojot un nogalinot tūkstošiem karagūstekņu un jebkura dzimuma un vecuma civiliedzīvotājus – sievietes, bērnus un sirmgalvjus?…

Tik krāsainus un varonības pilnus piemērus varētu daudzināt bez apstājas, sevišķi jau, runājot par Latvijas un citu Baltijas valstu okupāciju, ko veica tā pati padomju armija. Taču katru gadu atrodas «nezinīši», kas svētā vientiesībā 23. februārī svin «vīriešu dienu». Un kāpēc ne slepkavu dienu? Tas būtu patiesāks nosaukums. Aizlikt sev priekšā vairogu «jā, bet mēs dienējām armijā, tāpēc svinam»? Ar dienēšanu šādā armijā nav gods lepoties, tāda dienēšana vienkārši jānožēlo, tā ir vīrišķības jēdziena atšķaidīšana ar nelietībām un zvēriskumu. Bet, lai cildinātu vīrišķību, var atrast arī citas dienas: tas ir 16. marts – latviešu leģionāru piemiņas diena, un 11. novembris – Lāčplēša diena.