Pēc centrālā statistikas biroja datiem, kas attiecas uz tūrismu un uzņēmējdarbību – vienīgie rādītāji, kuriem varēju atrast datu šķirošanu pēc novada – uzrāda pozitīvas ziņas. Cik nu tie dati ir, tie rāda progresu. Tūristu skaits pieaug, uzņēmumu skaits pieaug. Ļoti liela kāpuma nav, taču izguldītie, apkalpotie latvieši no citiem novadiem 2012. gada kļuvuši, ja nemaldos, par aptuveni 200 vairāk nekā 2009. gadā. Ārzemju tūristus gan nav izdevies piesaistīt – tādi ir aptuveni lielākoties daži padsmiti ceturksnī. Pašnodarbinātās personas, SIA un individuālie komersanti kopumā ņemot ir palielinājušies, bet arī relatīvi par padsmit no aptuveni 300. Dati ir pieejami sākot no 2009. gada, tāpēc īsti nevaru spriest par 2007. gada pēckrīzes sekām, bet pēc apskatītā intervāla ekonomika izskatas pēc stagnācijas ar minimālu izaugsmi. Vai tam ir kāds sakars ar pašvaldību un tās vēlētajām personām neņemos teikt. Katrā ziņā politiķi, ja arī ir vārījuši krāmus, nav sataisījuši podus ar negatīvu zīmi attiecībā pret novadu.

Šogad es neesmu pacenties apmeklēt jebkādu partiju tikšanos (ja tādas vispār bija) – mana dzīve notiek Rīgā un Burtnieku novadā mans ieguldījums ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Vienīgā sasaiste ar Burtnieku novada pašvaldību šo četru gadu laikā ir bijusi mana ceļa akcija: esmu vienreiz vērsies pie Burtnieku novada pašvaldības, kad viena gada (šķiet, 2010.) vasarā organizēju parakstu vākšanu par iesniegumu, lai pašvaldība salabo vienu no saviem asfalta ceļiem nomainot segumu beigtā posmā. Atminos, ka dažās dienās vienatnē savācu vismaz 100 parakstus. Mēneša laikā no iesnieguma iesniegšanas vienā lietainā dienā bedrēm tika uzlikti ielāpi un es saņēmu oficiālu vēstuli no pagasta ar Edvīna Straumes parakstu par atrisinājumu. Diemžēl blakus ielāpiem tajā pašā rudenī parādījās jauni caurumi, nākamajā gadā situācija bija tāda pati, kā pirms remontiem. Šogad tas ceļš ir palicis vēl daudz drausmīgāks un man nākas reāli lauzt auto apciemojot vecākus, nemaz nerunājot par vecākiem un pārējām ģimenēm, kam nākas tur braukt ikdienā. Diemžēl man nesanāca laiks atkārtot iedzīvotāju parakstu vākšanu, bet, kā dzirdēju, kāds cits esot vācis parakstus – nav ne jausmas kāpēc nesekoja kāds atrisinājums. Kāds no tā secinājums – problēmas aktualizēšana konkrētā vietā aizmirsās uzreiz pēc ķeksīša ievilkšanas. Par to ka naudas nav – blakus esošajam Valmiermuižas alum grants ceļa pārbūvei un gājēju pārejai nauda atradās.

Interesants fakts ir divas domes priekšsēdētāju maiņas. Turklāt mazāk kā pusgada ietvaros! Izklausās pēc pamatīgām politiskām kaujām. Līdz manīm nonāca dažadas baumas, taču pieturēsimies pie faktiem. Jānis Leitis iesniedza atlūgumu un Kārli Greiškalnu ievēlēja viņa vietā. Šajā sēdē Leitis nepiedalījās, turklāt nepiedalījās attaisnojošu iemeslu dēļ. Tādi paši attaisnojošie iemesli Leitim ir līdz pat šī gada 24. aprīļa sēdei. Tātad – problēma ir deputāta nespēja piedalīties. Kādu iemeslu dēļ – man nav zināms. Toties Kārļa Greiškalna nomaiņa ar Kārli Sedvaldu jau notiek kā deputātu ierosinājums atcelt Kārli Greiškalnu no priekšsēdētāja amata. Iemesls gan arī nav publicēts. Ja spekulē pēc retajiem komentāriem sēdes laikā, tad iemesls ir tuvojošās vēlēšanas. Kārlis Sedvalds tiek ievēlēts ar 12 balsīm no 13 klātesošajiem.

Atšķirībā no 2009. gada, sešu partiju vietā tagad ir piecas. Ja skatās Latvijas mēroga partiju manevrus, tad Sabiedrība citai politikai un Jaunais laiks ir pārtapusi par Vienotību. Pazudusi arī “LSDSP un TB/LNNK” apvienība, kuras vietā ir “Visu Latvijai! TB/LNNK”. Nav vairs Tautas partija, toties ir Vidzemes partija. Sadalījusies Zaļo un Zemnieku savienība, kas startē katra atsevišķi. Un pazudusi LPP/LC.

Ja skatās pēc partiju personālijām, kļūst interesanti. Es biju gaidījis, ka Tautas partijas biedri būs Vidzemes partijā, taču bijušās Tautas partijas lokomotīves Jānis Leitis un Kārlis Sedvalds kandidē Latvijas Zaļās partijas sarakstā. Līgas Steberes un Ineses Gaumanes atrašana VL-TB/LNNK sarakstā lika secināt, ka Tautas partijas bāze ir krietni pašķīdusi. Vēl interesanti ir redzēt, ka Vienotībā ir Gatis Cukmacis, bet LZP – Didzis Cukmacis. Neesmu pārliecināts, ka tas ir izplatīts uzvārds, taču pastāv varbūtība, ka viņi mājās viens ar otru nerunā.

Dažas partijas ir atsūtījušas savus vēlēšanu bukletus un avīzes, taču neesmu pamanījis, ka būtu kādas tikšanās ar vēlētājiem. Jebkurā gadījumā, es arī nevarētu tās apmeklēt. Tāpēc nāksies vadīties pēc partiju programmām. Bet, lai nenāktos vienkārši kritizēt visas muļķības, izvirzīšu savus kritērijus kādas problēmas es saskatu novada attīstībā un vēlos, lai pašvaldība atrisina. Uzstādot šādus kritērijus, es varēšu izvērtēt cik katras partijas rakstiskie uzskati pietuvojas manām aktualitātēm. Būs vieglāk izvērtēt un arī lasītajiem izsekot.

Problēmas:

• Ārzemju tūristu piesaiste. Kā jau CSB dati parāda, vismaz 500 vietējie tūristi apmeklē Burtnieku novadu, taču ārzemju tūristu nav. Pašvaldībai tas nozīmē sakārtot tas kulturas mantojuma vietas, kas tai ir (ja ir) un papildus atbalstīt lauku tūrisma realizētājus. Ideāli, ja novadā būtu sava “Aerodium” vai Liepājas “Karaostas” tipa izklaide – satiekot ārzemju tūristus Rīgā, zinu, ka tie speciāli brauc uz tādām.
• Kanalizācijas sistēmas izbūve uzņēmumu vajadzībām. Šī ir diezgan utopiska, taču pamatota prasība, lai palielinātu industriālo attīstību novadā. Ja elektrība un gāze novadā ir pieejami, tad nopietnam uzņēmumam var nepietikt ar netīro ūdeņu novadīšanas kapacitāti. Ar to es domāju milzīgu ražotņu attīstīšanu. Kam tas vajadzīgs – darba vietām. Vai tas ir vajadzīgs – uzskatu, ka ir jādomā par šādu attīstību. Vai to var izdarīt – uzreiz nevar, bet pakāpeniski un stratēģiski tam var tuvoties.
• Saprātīga naudas tērēšana un minimāla kultūras finansēšana. Novads jau ir iegrābies miljona kredītā no kādreizējā Valmieras pagasta par bērnu dārzu, kurš, rādās, ka nebūs vajadzīgs, bet tiek spiests uz tā pabeigšanu. Pagājušo vēlēšanu solījums realizēt gājēju pāreju Valmieras pagastā uz apvedceļa ir realizēts, bet jēga no tā nav – gājēji tagad bezbailīgi mauc pāri regulējamai gājēju pārejai un nelieto luksoforu. Par kultūru cits stāsts – man ir radikāls uzskats, ka kultūra nav jāfinansē, lai tā attīstītos. Mākslīgi uzturēts ķeksīšu pasākums mērdē kultūru, bet entuziasti, kas pulcējas par savu naudu, to attīstīta.
• Infrastruktūras (ceļu) sakārtošana, lobēšana Latvijas ceļiem savu ceļu sakārtošanai. Man tas liekas svarīgi, jo pašvaldība nav sakārtojusi ceļu, kas mani interesē un par ko jau es aprakstīju iepriekš. Braucot uz teorētisko tūristu vietu Burtnieku ezeru un tā apkaimi, uz Mazsalacas virzina lielceļa pirms gada vietām varēja nolauzt riteni. Tātad tā ir problēma. Tajā pašā laikā es atzīstu, ka autoceļam uz Burtniekiem kā lielākam ceļam ir prioritāte pār padsmit privaātmāju un daudzdzīvokļu mājas piebraucamo ceļu.
• Informācijas atklātība. Vienmēr svarīgi, lai visi zin uz kuru rādīt ar pirkstu.

Kritēriji aprakstīti, tātad – pie programmām.

Latvijas Zaļā partija

Lasot šo programmu, man radās papildus ideja – kā būtu, ja jaunceļamā bērnudārza vietā pašvaldība uzceltu veco ļaužu aprūpes centru. Liekas tīri loģiski, jo klasiskā neatrisināmā problēma ir apmaksātu darba vietu trūkums, kas izraisa jauno cilvēku aizplūšana uz Rīgu, kas izsijā veco ļaužu palikšanu novadā. Bērnus var sūtīt Valmieras bērnudārzos, kur jau sen ir problēmas nokomplektēt grupiņas, bet vecos ļaužus apkopt jaunajā celtnē. Izklausās labi.
Šajā programmā daudzviet tiek liets ūdens, daļu no kura es jau lasīju iepriekšējās vēlēšanās, piemēram, “turpināsim sporta bāzu sakārtošanu” – . Programma aicina tērēt daudz līdzekļus, nepamatojot to atdevi – par bērnudārzu, bērnu laukumiem daudzstāvu māju pagalmos (cik ir tādu māju novadā un ar cik stāviem?), burtnieku ezera apsaimniekošana (saimnieciski zinātniskā jau bija pagājšreiz). Pluss par to, ka vēlas salabot autoceļus. Piemin arī infrastruktūras sakārtošanu, taču nemin tieši ko un kā – tāpēc to neskaitu. Raksta, ka saglabās kultūrainavas un vēsturiskos objektus, taču ar to, kā jau minēju, nav gana. Atbalstīs mākslinieciskās pašdarbības kolektīvus, kas ir mīnuss priekš manis. Solās atbalstīt uzņēmējdarbību, taču ar nekonkrētām metodēm, iespējams, orientētu uz šaura loka uzņēmēju atbalstīšanu.

Partija “Vienotība”

Man kā Burtnieku novada vēlētājam ar savu sociālo fonu ir dīvaini, ka partija aicina mani būt par iedzīvotāju, kas sajūt un apzinās savu piederību novadam, kur ir arī mana darba, mājas un atpūtas vieta. Kā Rīgā dzīvojošam un strādājošam tas ir aicinājums, ka šitā partija nav priekš manis? Minēts, ka tiks “optimizēti” pašvaldības izdevumi – tam vārdam ir tāda negatīva pieskaņa, norādoša uz KNAB un VID. Partija atzīst, ka atbalstīs reliģiskas organizācijas, privātus biznesus (ārstu prakses, aptiekas, zobārstus) par pašvaldības līdzekļiem.
Īsti nerisina ārzemju tūristu pieaugumu, aprakstot, ka turpinās savas zemes tūristu pievilināšanu ar esošajiem pasākumiem. Par kanalizāciju – sola samazināt lietošanas tarifus, taču ne palielināt kapacitāti. Nauda tiks tēreta vairāku kultūras namu pirkšanai un estrāžu celtniecībai – ārprāts. Par ceļu infrastruktūru tiek baigi labi izlaipots tā arī nepasakot, ka kautko labos, drīzāk ziemā attīrīs no sniega (par pašvaldības naudu vairāk nekā līdz šim).
Patīkami, ka šajā programmā tiek minēti daudz vairāk izmērāmi un konkrēti darbi nekā iepriekš apskatītajai partijai, bet žēl ka daži no tiem manā uztverē ir nesaimnieciski.

Nacionālā apvienība “Visu Latvijai”-”TB/LNNK”

Izlasot šo programmu, radās iespaids – pilnīgs ūdens, bet Latvisks! Būtībā – darīsim visu, atbalstīsim visus, bet neko konkrētu. Piemēram, viņi grasās atbalstīt medikamentu un medicīnisko pakalpojumu apmaksu, uzlabos primāro veselības pakalpojumu – ko tas nozīmē, kā to realizēs?
Pagaidām vienīgā partija, kas atbalsta manu kanalizācijas trubu kapacitāšu palielināšanu, tiesa, pielāgojot viņu programmas teikumu manām interesēm. Jo “paaugstināsim vides kvalitāti, paplašinot centralizētos inženiertīklus ciemu teritorijās” būtībā atbilst manis gribētajam, bet nozīmē ko ļoti plašu un nekonkrētu. Piemēram, apgaismes stabus. Kuros ciemos – tiešām visos? Par tūrismu vispār nedomās, kam gan vajadzīga ārzemju nauda. Ar naudu atbalstīs visus kas kust un nekust.
Ļoti švaka programma.

Vidzemes partija.

Arī šitajiem ir “zinātniski, saimnieciski un sociāli” pamatota ezera apsaimniekošana – no kura dokumenta tas ir nokopēts? Sociālais atbalsts demogrāfijas rādītaju uzlabošanai novadā – varbūt labāk izpērciet visus prezervatīvus no aptiekas?
Uzlabos ceļus – pozitīvi. Novirzīs lielākus pamatbudžeta līdzekļus ceļu uzturēšanai un atjaunošanai – ideāli. Ja vien viņi šito arī taisītos reāli izdarīt, ne vien solīt. Ne tikai kops tūrisma objektus, bet arī veicinās kultūras un dabas tūrismu. Ja kultūra tiek izmantota tūristu vajadzībām, naudu tai var dot, tikai vai tas atbilst manai prasībai par “ārzemju tūristiem”. Ir šaubas, ka tas ir orientēts uz Latvijas mēroga tūristiem. Atbalstīs arī pašdarbības kolektīvus – tātad dos arī naudu kultūrai tāpat.
Ja neskaita atjaunojamo energoresursu ieviešanu un vēl šo to, programma kopumā izklausās pēc tādas, kas ir orientēta uz salīdzinoši mazu naudas tērēšanu, ja salīdzina ar iepriekš apskatītajām partijām.

Centriskā partija Latvijas Zemnieku Savienība

Pirmais komentārs – grūti lasīt nestrukturizētu tekstu.
“Ikvienu iesaistīsim konkrētu pienākumu un novadam noderīgu darbu veikšanā.” – kā būtu ar nē? “Burtnieku novads nav pelnījis satricinājumus, ķildas un svarīgu lēmumu ignorēsanu” – tas paturot prātā, ka saraksta līderis Kārlis Greiškalns tika nomainīts priekšsēdētāja amatā ar nezināmu pamatojumu.
Turpinās celt bērnudārzus, kā prioritāte – Valmiermuižas bērnudārzs. Dos naudu kultūras organizācijām tāpat vien. Turpinās ceļu stāvokļa uzlabošanu – tā kā netiek solīts uzlabojums, bet turpinājums, tad tas ir nepieņemami. Solās plaši piesaistīt tūristus, bet… uz ko? Pozitīvi, ka solās, bet kā jau minēju – nepieciešama liela atrakcija.
Radās subjektīvs priekšstats, ka programma ir ūdens.

Epilogs

No apskatītā materiāla, Vidzemes partijas programma liekas vismērenākā, Vienotības – konkrētakā. Pagaidām mana balss karājas starp šīm partijām. Savus vērtejumus un papildinājumus varat atstāt komentāros.

Autors nepieder kādai politiskai organizācijai. Rakstā izteikts personīgs viedoklis.
Rakstā attēlā izmantoti publiski pieejamie attēli: lv.wikipedia.org/wiki/Attēls:Burtnieku_novads_COA.png un lv.wikipedia.org/wiki/Attēls:Burtnieku_novads.png

Īru terjers meklē savu saimnieku.

Izsaku līdzjūtību bojāgājušo radiniekiem, notikušo vairs nevarēs pagriezt atpakaļ. Tomēr uzskatu, ka vairāk par novēlējumiem un līdzjūtību no publiskās puses šim notikumam nepienākas. Septiņi jaunieši uzņēmās atbildību par savu drošību pārvietojoties pa ledu tehniski nenodrošinātā transporta līdzeklī reibuma stāvoklī un, pēc ugunsdzēsēja vārdiem, viņiem “nepaveicās” un viņi uz jumta ielidoja dziļākajā upes vietā.

Šim traģiskajam stāstam vajadzēja kļūt par brīdinājumu, mācību citiem jauniešiem un autovadītājiem, kas cenšas sēsties pie stūres dzērumā vai vadīt tehniski neatbilstošu automašīnu. Tā vietā žurnālisti bez jebkādas morāles sajūtas distancējas no šī stāsta un īstos vaininiekus meklē neuzstādītā barjerā, nenokaisītā ceļā. Vēl čābīgāk ir uzzinot, ka visa tā nodokļu maksātāju nauda, kas katru gadu uz Jāņiem, Jaunogadu u.c. pasākumiem tiek izdota veicinot autovadītājus apdomāt, ka nav vērts sēsties pie stūres dzērumā vai jāglābj draugs no braukšanas dzērumā, kā arī nodarbinot ceļu policiju ar pūšamajām trubiņām ir izdota absolūti bezjēdzīgi. Jo 0,5-1,12 promiles ir tikai viegls reibums, kas “laikam” netraucē vadīt automašīnu!!!

Precīzs citāts: “Līdz ar to apstiprinās liecinieku stāstītais, ka jaunieši nebija smagā reibumā, un traģiskās avārijas iemesls, visticamāk, bijis mašīnas sliktais tehniskais stāvoklis, slidenais ceļš un fakts, ka jaunietim, kurš bija pie stūres, nebija auto vadīšanas apliecības.” (LTV)

Ja es zinu likumdošanu, tad pieredzējušiem autovadītājiem atļautais promiļu daudzums ir 0,5! Šiem vadītājiem pat nebija tiesību, tātad viņiem pat nevar piemērot normu par 0,2 promilēm jauniem vadītājiem! LTV nekompetenti uzņemās narkologa eksperta lomu nosakot jaunas normas pieļajamām promilēm, tāpat arī klaji uzdirš gan centieniem panākt mazāku dzērājšoferu skaitu uz ceļiem, gan nākamo un vēl neesošo vadītāju apmācībai sakot – ir labi braukt dzērumā! 1 promile – tas nav nekas! Manuprāt, reibuma pakāpe bija vairāk nekā pārāk smaga, jo kalpoja kā viens no iemesliem kādēļ 7 cilvēki zaudēja dzīvību!

Šeit es precīzi citēju LTV, taču ir.lv, tvnet.lv, apollo.lv cītīgi pārpublicē šo traktējumu. Es biju gaidījis, ka vismaz ir.lv spēs padomāt ar savu galvu.

Žurnālisti, vai Jums nav savas stingras pozīcijas? Ja reiz spējat nodot informāciju par braukšanas un nedzeršanas kampaņām, kā arī cītīgi uzskaitīt, ka ir aizturēti dzēruši pieredzējuši autovadītāji ar bīstamu 0,7 promiļu pakāpi, kādēļ šajā gadījumā ciniski varat pārkāpt savus vārdus un pāriet pie atklātas liekulības?

Toties pašvaldību gan mākat lamāt, ka lauku ceļa malā nav ierīkota barjera! Vai visās ceļu malās, kur ceļa noslodze ir lielāka par vienu automašīnu piecās minūtēs, ir ierīkotas atbilstošas barjeras? Vai iztērējot šo naudu un ierīkojot barjeru, tā izglābs no dzeršanas un braukšanas, kā arī salabos visiem garāmbraucošajiem mašīnu?

Un galvenais, vai aizstāvot un popularizējot dzeršanu pie stūres, var panākt dzērumā izraisītu avāriju samazināšanos?

P.S. Tiek arī nemitīgi piemetināts, ka viens no jauniešiem esot bijis bagāžas nodalījumā. Caurskatot materiālus, nevarēju palaist garām, ka automašīna ir “hečbeks”, ti. ar slīpo jumtu – bagāžas nodalījums nav cieti nodalīts no salona. Tāpat arī šajā intervijā policists, kas bija notikuma vietā, skaidro, ka persona NAV bijusi bagāžas nodalījumā: apveļot automašīnu, šis līķis tika atrasts kā pēdējais ar kājām atrodoties salonā, bet ar galvu – bagāžas nodalījumā. Pirms skriet pie secinājumiem par bagāžnieku, iespējama arī versija, ka līķis tajā pozīcijā nonāca avārijas vai apvelšanas brīdī.

Pati situācija ar aviokompāniju un valsti ir klaji divdomīga. No vienas puses valsts var rīkoties tā, kā tā ir rīkojusies, bet no otras puses aviokompānijai ir argumentēts apsvērums, lai rīkotos pretēji. Es neesmu jurists, tāpēc mans vērtējums var nebūt pietiekami labi argumentēts, taču šķiet, ka Latvijas valdība ir tā lielākā vaininiece, kas ir pāršāvusi pār strīpu šajā gadījumā.

Sāksim ar dominējošo versiju – “sliktais Ryanair”. Kompānijai pašai par sevi jau ir reputācija, kā piekasīgai samazinot savus izdevumus, taču reizē piedāvājot ļoti lētas biļešu cenas un pārvadājot ļoti daudz pasažierus. Šobrīd atsakoties iekļaut maksu biļešu cenās un liekot to apmaksāt pašiem pasažieriem, kompānija parāda sliktu žestu, potenciāli izveidojot vairāk situāciju, kad pasažieri nokavēs savus reisus neparedzētās apmaksas nokārtošanas laikā. Vienīgais arguments ir līgums aviokompānijas darbībai Latvijas teritorijā, kas paredz nepiemērot dažādu nodokļu paaugstināšanu līdz 2015.gadam. Es neesmu šo līgumu redzējis un tāpat arī drošvien 99% no Latvijas pilsoņiem, taču pieņemšu, ka tur tā arī ir rakstīts. Nojaušu, ka gaidāma tiesas prāva un līdz tam pasažieriem nāksies “piemēroties”.

Par šo Ryanair līgumu ir dzirdēti dažādi nostāsti, kā, piemēram, ka tas ir šlosera neceļā sagādāts, veido nevienlīdzīgu tirgus stāvokli pret citām aviokompānijām un ierobežo konkurentus. Lai nu kā, līgums ir noslēgts, vilciens ir aizgājis. Lauzt šo līgumu vēl neviens nav mēģinājis un, drošvien, nelauzīs, jo tas nav izdevīgi. Ar īru lidmašīnām atbrauc pietiekami daudz tūristi, lai neriskētu ar Ryanair aizdzīšanu – tas varētu būt viens no argumentiem. Tepat blakus ir Kauņas lidosta, kuru īri ir pasludinājuši par savu Baltijas bāzi un viņiem nebūtu problēmu vispār izvākties no Rīgas.

Ja ko es nesaprotu, tad tas ir valdības attieksme. Runā, ka līgumu ar Ryanair noslēdza Satiksmes ministrija – daļa no valdības. Tā pati valdība, zinot par šāda līguma eksistenci un tā saturu, pieņem jaunu MK noteikumu dokumentu par drošības maksām, kas ir pretrunā ar līguma saturu un vēl uzdod citai savai padotajai institūcijai – Rīgas lidostai – iekasēt šo maksu arī no komercsabiedrības ar kuru iepriekš panākta cita vienošanās. Gājiens ar dunci mugurā?

Valdība un ierēdņi, kas pieņēma šos MK noteikumus, zināja arī par līguma saturu. Būtu bijis tikai normāli padomāt, ka varētu šajos MK noteikumos ieviest atrunu – ka šis te nodoklis neattiecas uz iepriekš noslēgtajiem līgumiem, kas ir saistoši šajā sakarā. Tādā veidā valsts vismaz ievērotu savas iepriekšējās apņemšanās (lai arī, varbūt, aplamas un maldīgas) un pasažieriem nenāktos izbaudīt bardaku pie maksāšanas kasēm.

Vēl es nesaprotu, kas autorizēja Rīgas lidostu izdarīt lēmumus Ryanair vietā. MK noteikumi paredz, ka drošības maksa jāiekasē kā pievienotā cena biļetēm. Aviokompānija pateica, ka tā nedarīs, kas, loģiski domājot, būtu pietiekams iemesls, lai ierosinātu līguma laušanu vai tiesas prāvu. Tā vietā lidosta izdomāja tēlot inkasatoru un iekasēt maksu Ryanair vietā bez Ryanair piekrišanas.

Ja es cenšos skatīties ar uzņēmēja acīm, tad tas šķiet diezgan briesmīgi – es noslēdzu līgumu ar subjektu X, ka varēšu pārdot savu preci viņa telpās par pārdošanas cenu Y, bet subjekts X pēc mēneša ierodas un paziņo, ka neskatoties uz līgumu, viņš grib saņemt papildus Z naudiņas, kas ir ietvertas manā Y cenā. Kad es viņu pasūtu, jo nevaru savilkt galus ar Y-Z un par Y+Z gala cenu manas preces pirks ļoti maz, subjekts X sāk iekasēt pie durvīm ieejas maksu.

Tāpēc es nedomāju, ka būtu jārāda tikai ar pirkstu uz Ryanair, par to ka viņi nepakļaujas un nebrīdina pasažierus, bet arī japaskatās uz savas valsts uzņēmējdarbības praksi un darījumu tikumiem.