Šis blogs atdzimst kā radu.lv - pieraksti, foto, projekti un atradumi. Personīgi iespaidi par tehnoloģijām, kultūru, ceļojumiem un veikumiem paša rokām.]]>
Šim blogam ir jau 20 gadi. Tiesa, ilgu laiku biju to atstājis novārtā: pēdējais ieraksts tapa pirms vairāk kā septiņiem gadiem. Taču pirms kāda laika mani pārņēma vēlme šo vietni atjaunot – laikam kaut kas no tādas nostalģijas pēc vecajiem labajiem blogu laikiem. Jo īpaši, raugoties uz to, kā Laacz un citi joprojām regulāri raksta, sapratu, ka arī man gribas atgriezties pie savas vietas tīmeklī.
Beidzot esmu saņēmies atsākt rakstīt. Vienlaikus nolēmu arī mainīt pašu lapu — gan domēnu, gan izskatu. Šis gan nav pirmais rebrendings: pāris reizes jau esmu mainījis domēnu, migrējis starp platformām, kā arī mainījiss dizainu vairāk reižu, nekā varētu saskaitīt. Sapratu, ka xlt.lv ir neko neizsakošs un ir laiks piemeklēt sev un šai vietnei jaunu identitāti. Apstājos pie radu.lv, kas bija brīvs un šķita visatbilstošākais no pieejamajiem domēniem (ko varēju izdomāt). Tā teikt: radu un rādu. Radu pierakstus, apskatus, foto; rādu lietas, ko esmu veidojis pats vai kas vienkārši piesaistījušas manu uzmanību.
Šis projekts ir tīri mans – hobijs, bez apsolījumiem. Es neapņemos publicēt vairāk, biežāk, dziļāk, vai pieturēties pie stingrām tēmām. Es gribu dalīties ar to, kas man šķiet interesantas, un varbūt noder arī kādam citam.
Šīs vietnes pārveide ir bijusi lēna un sarežģītāka, kā sākumā biju domājis – gan tehniski, gan saturiski. Bet tieši tāpēc izvēlos darīt to pamazām, soli pa solim, bez steigas. Ķimerēties brīvajā laikā, lai tas nepārvērstos par obligātu darbu.
Ko šeit var sagaidīt?
- Īsi pieraksti un domas – mazliet par tehnoloģijām, mazliet par kulturālu saturu, šad tad arī par ceļojumiem un ikdienas atradumiem.
- Fotogrāfijas – īsi attēlu stāsti.
- Projekti un “paša rokām” – DIY ieraksti, kur dalos ar procesu un risinājumiem.
- Atsauksmes un praktiski padomi – no programmatūras līdz citiem rīkiem.
- Receptes, ja gadīsies kaut ko īpašu pagatavot un vēlēšos to iemūžināt.
Kā būs sakārtots saturs
- Esmu sakārtojis vietni pēc (manuprāt) ērti lietojamām kategorijām (Pieraksti, Tehnoloģijas, Kultūra, Pasaule, Ceļojumi, Fotogrāfija, Paša rokām).
- Saišu struktūra ir vienkārša un bez datumiem, bet ar norādītu kategoriju, lai skaidrāk uzskatāma raksta tēma.
- Nākotnē varbūt parādīsies papildu sadaļas (piemēram, Filmas vai Receptes).
Tehniski — ko izdarīju un kas vēl plānots
- Vecie xlt.lv ieraksti ir pārvietoti uz šo domēnu. Dažus gan izdzēsu. Kaut kad iziešu cauri visiem ierakstiem, jo daudz kas ir neaktulās un lieks. Iespējams, ka kaut kad uzrakstīšu sīkāk pārcelšanas tehnisko pusi un maniem secinājumiem.
- Uztaisīju redirektus vecajiem rakstiem, lai saites nepazud. Sanāca mazliet sarežģīts darbiņš, jo mainīju saišu struktūru un regex formulas nestrādāja. Ja kaut kas neiedarbojas, – ziņo (tepat komentāros vai izmantojot kontaktu formu), ātri salabošu.
- Nākamais solis ir piestrādāt pie lapas dizaina. Pagaidām izmantoju noklusējuma iestatījumus, bet gribas ko savu, interesantāku.
- Nākotnē plānoju pamazām pievienot atsevišķas sadaļas, kā, piemēram, filmas, receptes un apskatus – bet tas būs tikai tad, kad būšu tam gatavs.
Nobeigumā
Paldies, ka esi šeit. Es ceru, ka radu.lv būs vieta, kur atrast kaut ko, kas mazliet iepriecina vai liek padomāt. Ja tev ir kāda tēma vai jautājums, ko gribi redzēt šeit — uzraksti komentārā vai sūtī man ziņu. Ja tev patīk fotogrāfijas, iesaku apskatīt sadaļu Fotogrāfija; ja vēlies ātru lasāmvielu — Pieraksti parādīs jaunākos ierakstus.
]]>
Atskats uz ceļojumu pa Indiju.]]>
Gada pēdējā dienā pieņēmu piedāvājumu aizbraukt līdz Mazirbei. Lielisks iemesls izkustināt kājas un uzņemt kādu bildi. Mazirbe man patīk – neliels zvejnieku ciematiņš jūras krastā ar zīmīgāko objektu – laivu kapsētu mežā aiz kāpām. Pie viena arī izmantoju izdevību apskatīt Mazirbes tautas namu, ar nelielu ekspozīciju par Mazirbes vēsturi un zvejnieku sendienām. Skatīt visas bildes no brauciena uz Mazirbi.]]>
Aprīļa beigās, ķerot pavasara sauli, nolēmām doties vienas dienas ekskursija kaut kur netālu no Rīgas. Izvēle krita uz Enguri un Mērsragu, jo jau kādu laiku turp vēlējos aizbraukt. Man patīk šīs mazās mazpilsētas – jo īpaši tāpēc, ka tās ir pie jūras un abās ir osta. Engures ostai manās acīs ir jo īpašs šarms. Tā it kā ir un nav – tā it kā darbojas, bet vienlaikus šķiet pavisam pamesta. Tā glabā atmiņas un interesantus objektus, kas ir ļoti pateicīgi bildēšanai. Tāpēc, protams, no brauciena ir čupiņa ar fotogrāfijām, kuras apskatāmas te: http://www.xltphoto.net/gallery/travel/trip-engure-mersrags/ Atceļā gribējām iegriezties arī Engures dabas parkā – uzmest acis savvaļas zirgiem un govīm. Diemžēl parks jau bija ciet. Pabradājām pa mežu un devāmies mājup tukšā – tā arī nevienu lopu nesatikuši. Bet tas nekas – nākamreiz.]]>
Brīvdienās nolēmām pabaudīt rudeni, kamēr vēl var, un aizbraukt tepat uz Ķemeru tīreli – tāpat, kā, šķiet, puse Latvijas (tā, kura nebija aizbraukusi uz Siguldu). Laiks bija jauks un kā radīts rudenīgai pastaigai. Un Ķemeri ir tepat blakus, var teikt “rokas stiepiena attālumā”. Es gan nezinu, kāpēc braucām tieši uz turieni. Laikam tāpēc, ka šāda doma jau bija krietnu laiku un nu šķita, ka ir pēdējais brīdis. Patiesībā – tā kā tīreli pārsvarā klāj sūnas, ķērpji, sīkas priedītes un kāds rets bērziņš, – tad nekāda rudens krāšņo lapu baudījuma tur nav. Purvs diezgan vienmērīgi ir pārgājis no zaļās krāsas uz oranžo. Smuki gan tāpat – var palūkot bildes no Ķemeru tīreļa. Un kājas izlocīt vienmēr ir vērts. Jā, komentāros droši padalieties ar to, kurp ir vērts braukt rudenī (nākamajiem gadiem noderēs).]]>
Pavasarī gadījās pabūt Briselē. Pirmo reizi. Tā kā man šīs pilsētas apmeklējums saistījās ar darba darīšanām (tāpat kā, šķiet, lielai daļai tās viesu), tad laika apskatīt pilsētu bija maz. Bet, manuprāt, pamatprogrammu izņēmu cauri. Izpalika tikai Atomikums, bet to redzēju pa vilciena logu atceļā uz lidostu. To gan jau ka tuvāk pavērošu nākamreiz. Par pilsētu man iespaids palika neitrāls – Brisele, kā Brisele, ko tur daudz. Šo to arī sabildēju – pārsvarā jau pilsētas centru. Bildes apskatāmas foto galerijā. Nu ja, Brisele jau, pirmām kārtām, ir Čurājošais puisēns.]]>
Šogad izlēmām pamēģināt pagatavot Jāņu sieru. Jāsaka, ka šis ir otrais siera siešanas mēģinājums. Pirmais bija pirms kāda laiciņa, kad dāsnie lauku radi atsūtīja gana daudz biezpiena un tika izlemts no tā uztaisīt sieru. Tā kā siers sanāca varen gards, tad šķita tikai dabiski, ka siers jāsien arī uz Jāņiem. Un, protams, tagad gribu padalīties ar siera siešanas recepti. Siera pagatavošanai tika izmantots: 1.2 kilogrami biezpiena 2 litri piena 2 olas 50 grami sviesta 200 mililitri saldā krējuma 30 grami ķimeņu šķipsniņa sāls katliņš sietiņš marle liela bļoda sūkalām mazāka bļoda siera formēšanai koka karote maisīšanai Vislabāk produktus, protams, pirkt tirgū, bet sanāks arī ar veikalā pirktajiem. Ķimeņu vietā var izmantot arī citas garšvielas, piemēram, pesto ar kaltētiem tomātiem, vai olīvas – kas nu kārojas. Tālāk procesa apraksts soli pa solim. 1. Katliņā uzkarsē pienu – gandrīz līdz vārīšanās temperatūrai, bet pienam neļauj uzvārīties (uzmest burbuli). Pienā ieber sadrupinātu biezpienu. Daži to berž caur sietiņu vai smalcina ar blenderi, bet man patīk, ka biezpiens paliek lielos graudos. Masu silda un maisa, līdz atdalās sūkalas. Mums tas aizņēma kādas 10 minūtes, bet, atkarībā no piena, var būt arī ilgāk (citiem gadoties karsēt turpat pusstundu). Lai process notiktu ātrāk, var iespiest citrona […]]]>
Brīvdienās noskatījos filmu “Greja piecdesmit nokrāsas”. Labi, ka neaizgāju uz kino! Lai arī no filmas negaidīju neko, palika tāda neliela vilšanās sajūta. Nē, filma it kā nav draņķīga – uztaisīta pieņemami un noteikti ir labāka, nekā novērtēta IMDB.com. Tiesa, aktierspēle līdz galam nepārliecina, kaut arī nav gluži zemē metama. Ir redzētas nesalīdzināmi sliktākas filmas. Tas, par ko man ir iebildumi – sajūta, ko filma atstāj. Pareizāk sakot, tā neatstāj neko, vien neizpratni – nu, un? kāds ir filmas vēstījums? un par ko vispār bija ņemšanās? Ja filmas mērķis bija aizskart sadomazohisma tēmu, tad tā, manuprāt, ir nokavējusi par gadiem 20. Vai mūsdienās tā vēl kādu spēj pārsteigt, pie tam skarta tik virspusējā līmenī? Katrā ziņā nesalīdzināmi interesantāka filma par šo tēmu man šķita “Sekretāre“. Tās noskatīšanos noteikti nenožēloju. Visticamāk, ka mana problēma ir tā, ka es vienkārši neesmu “Greja piecdesmit nokrāsu” auditorija, tā filma nav domāta man. Pie tā tad arī paliksim. p.s. Bet komentāros jūs droši drīkstat paust savas domas un mēģināt mani apgaismot par to, kas man ar to bija jāsaprot. ]]>
Kādu laiku atpakaļ es sevi “salauzu” un nomainīju senīlo, visvienkāršāko, daudzus gadus lietoto Nokia tālruni pret viedtālruni – Samsung Galaxy S4. Biju vairākus gadus turējies pretī šādam solim, jo uzskatīju, ka šīs ierīces nav pietiekami nobriedušas (nepietiekama baterijas ietilpība, švakas fotokameras u. tml.), kā arī – man nebija īpašas vajadzības pēc tādas. Taču šovasar izlēmu – kāpēc gan ne. Viedrīce Manuprāt, nav īsti korekti viedtālruņus dēvēt par par tālruņiem/telefoniem, jo zvanīšana izmantojot mobilo sakaru tīklu ir tikai viena no to neskaitāmajām funkcijām. Turklāt zvanīšanai tā tiek izmantota retāk, kā, piemēram, interneta pārlūkošanai. Tāpēc viedtālrunis patiesībā ir tāds mazs kabatas datoriņš, no kura šad tad piezvanām. Kāpēs tieši Samsung Galaxy S4? Es ilgi un pētīju un salīdzināju dažādus ražotāju dažādu modeļu specifikācijas, lasīju lietotāju atsauksmes, pētījumus un testus, pirms izlemt par konkrēto modeli. Jāsaka uzreiz – izvēle nebija viegla. Katram apskatītajam modelim bija savi plusi un mīnusi. Tāpēc, lai izlemtu, kuru modeli iegādāties, es sāku ar to, ka mēģināju saprast, kam es ierīci lietošu. Kā jau rakstīju – zvanīšana nav primārais šādās ierīcēs. Turklāt zvanīt un sūtīt īsziņas pietiekamā kvalitātē var no jebkuras ierīces, kas nes tālruņa vārdu. Man svarīgākās lietas: Izmērs – lai tālrunis būtu ērts lietošana, ne par lielu, […]]]>
Tā kā esmu aizrāvies ar seriālu skatīšanos un šad tad man labpatīk mājās noskatīties kādu filmu, pirms pāris gadiem iegādājos televizoru. Bez tā biju izticis gadus 10 un nejutu nekādu iztrūkumu. Taču radās vēlme to darīt daudz ērtāk – līdz šim filmas un seriālus skatījos uz portatīvā vai galddatora, kas nav visai ērti. Nekāda TV kabeļa vai uzpariktes man nav – televīziju joprojām neskatos. Es to nesaprotu. Lai arī, tas, ko saprotam ar TV pēdējā laikā ļoti strauji mainās un ienāk tādas lietas kā “TV pēc pieprasījuma”, tā joprojām neatbilst pašām prasībām – gribu skatīties to, ko vēlos un kad vēlos, nevis to, kas ir. Līdz ar to televizors man ir kā liels papildu monitors ar ērtu novietojumu un pāris ekstrām. Izvēlējos Samsung SmartTV, jo viedās iespējas šķita kārdinošas. Tagad ar savu gudro televizoru esmu kopā jau divus gadus, tāpēc ir viedoklis. Kopsavilkumā: SmartTV nav tik “gudrs” kā man gribētos un kā tas tiek reklamēts, taču ir pāris lietas kas man patīk. Visvairāk man patīk iespēja atskaņot (straumēt) filmas tieši no datora (vai arī viedtelefona vai planšetdatora). Piemēram, neizkāpjot no dīvāna ar viedtālruņa palīdzību uz TV var atskaņot datorā vai lokālajā tīkla diskā esošo video. Tiešām ērti. Lietotnes Televisorā ir iespējams […]]]>