Puisēns atnācis majās fiksi noģērbās. Gāja uz vannas istabu nomazgāties, jo no lielās iešanas viņš bija sasvīdis. Pēc minūtēm 15 puisēns beidz mazgāties, izkāpjot no vannas ieraudzīja to, ka spoguļi atkal ir salauzti, pilnīgi tādā pašā veidā kā iepriekšējie – nezināmā. Plaisas izskatījās arī līdzīgas, ja ne tādas pašas. Puisēns ar lielām bailēm un arī manāmu izbrīnu steidzīgi izgāja ārā no vannas istabas. Atmuguriski atkāpjoties viņš juta, ka šādi ejot ir kādam uzskrējis virsū, viņš bailīgi apgriezās. Pēkšņi nezināmais uzbruka puisēnam un apdullinošu karotes sitienu pa galvu puisēnu atrubīja.

Nezināmā vietā, nezināmā laikā.

Telpa, kur puisēns atradās bija tumša. Neko nevarēja redzēt. “Kas pa?” – puisēns raustot valodu izspļāva – “Kur es esmu?… Vai kāds mani dzird?” Taču neviens neatbildēja. Puisēns jau nomodā šajā nezināmajā telpā ir nosēdējis aptuveni piecpadsmit minūtes. Pēkšņi iededzās gaismas. Viņš ievēroja to, ka telpai nav logu. Telpa līdzinājās tualetei super netto. Viņš mēģināja piecelties, taču nesekmīgi, viņš ieraudzīja to, ka viņa kājas ir pieķēdētas pie 100kg cukura pakas. Blakus viņa kājai stāvēja burciņa, kurā iekšā bija plastmasas karote. Viņš pārmeklēja savas kabatas, jo atcerējās to, ka kabatā viņam vienmēr stāv nazis. Nazi viņš neatrada, bet vecu, nekam nederīgu “Motorolla” gan. Viņš to meta prom, bet pēkšņi pirms jau bija gatavs laizt to vaļā tas iezvanījās. “WTF?” – puisēns izbrīnīts nolamājās – “Kā tas sūds var strādāt?”. Viņš ar manāmām bailēm sejā pacēla telefoni, t.i. atbildēja. Telefonā skanēja kāda balss, un tā teica: “Sveiks puisēn! Tu mani nepazīsti, bet es Tevi gan. Es ar Tevi vēlos uzspēlēt vienu spēli. Šo spēli sauksim “Tev-būs-janogriež-sava-kāja-lai-izgrieztu-komants-bet-tev-ir-dota-tikai-plastmasas-karotīte-traukā-komats-kura-ir-pildīta-ar-skābi-punkts”. Tev būs pašam jāuzzin kā to spēlēt. Veiksmi.”

Vienīgais ko puisēns spēja pateikt bija “WTF?!”. Puisēns prātoja – kas šī par spēli?!. Tad puisēns skaļā, bet tomēr bailīgā balsī kliedza: “Kas tu esi?! Ko tu no manis gribi?!”. Neviens neatbildēja. Puisēns atrubījās. Pēkšņi sajuta ūdeni sev mutē un pamodās savā vannā. Viņš bija paslīdējis un atsitis galvu, un bijis bezsamaņā pusstundu. Puisēns nesteidzīgi piecēlās un izkāpa ārā no vannas. Varēja redzēt, ka viņš ir pārbijies, jo tas kas ar viņu iepriekš notika šķita kā realitāte. Noslaucījies puisēns izkāpj no vannas un uzreiz skrien pie saviem spoguļiem, tiem viss bija kārtībā – nebija salauzti. Puisēns mierīgi atvilka elpu. Viņš tik tiešām bija ļoti pārbijies. Viņš aizgāja pie sava datora iečekot pāris vietnes. Pabeidzis čekoties viņš aizgāja uz virtuvi, pagatavoja sev ēst un gāja atpakaļ uz istabu. Izejot ārā no virtuves viņš ieraudzīja kautko dīvainu. Uz galda stāvēja karote. Plastmasas.  Puisēns ļoti izbijās. Viņš stāvēja šoka stāvokli vienu minūti, līdz viņam sagribējās ēst un viņš aizgāja uz savu izstabu.

Puisēns iegāja tualetē, tur visi  spoguļi bija sasisti. No spoguļiem kautkas tecēja ārā, tas kautkas bija ūdens. “Kas pa sūdiem?” – puisēns iesaucās – “WTF?!”(ar lielu izbrīnu). Izbrīnijies par sasistajiem spoguļiem puisēns gļuvi ļoti pikts, tā dikti dikti pikts, jo viņam patika spoguļoties. Viņam ar spoguļiem bija tuvas attiecības, bet tagad tās ir prom, pazudušas, mirušas, izgaisušas, vairs nav.  Tad puisēns atceras par savu naudu, un piezvana uz veikalu (šajā gadījumā “DEPO”) palūdz, lai piegādā 4 spoguļus. Cilvēks otra telefona galā teica, ka spoguļi būs pēc 6 stundām. Puisēns tagad prātoja: “Ko lai daru bez spoguļiem? Kā es tagad varēšu dzīvot šīs 6 stundas?” Pēkšņi nez no kurienes parādījās labā feja vārdā AtZ SlakterZ. Fesja mierināja puisēnu: “Čušs, čušs, abi džami mān. Vill mī āl rait! Nasing spešal abaut zīs mirrorz! Jū baj nū end verī gūd zen. Džas dont bī sād, ōkēj?” Puisēns pikti iesaucās: “Ej mājās un iemācies runāt! Neapkauno sevi!” AtZ SlakterZ uzklausīja un izgaisa tāpat kā parādījās, tik pretēji. 

Mirklis pārdomām, jeb Rekļama pauža! Šoreiz tik rāda tukšu ekrānu, jo nav neviena, kuru pareklamēt (ja ir kas reklamējam kontaktējies ar mani!). Tukšums ilgst 5 minūtes.

Tā nu AtZ SlakterZ ir prom, puisēns iet pagulēt.

Pēc 3 stundām.

Puisēns pamostas, ieskatās pulkstenī – tur rāda 11:33, tātad vēl 2,27 stundas vēl jāgaida… Ko lai tagad dara? – puisēns sev sāk jautāt – Laikam jāiet TV lūrēt? Tā puisēns ar sevi runādams nonāca pie domas – jāiet skatīt TV. Piesēdies pie TV nekā interesanta nerādīja, tāpēc tas tika tik pat ātri kā tapa ieslēgts arī izslēgts. Puisēns gāja uzvārīt tēju. 

Kādu laiciņu vēlāk.

Tēja uzvārījās, viņam tā sanāca diezgan garšīga. Puisēns to izdzēra lēnām un nesteicīgi, jo nebija jau kur steigties. Tad viņš devās atkal pie miera. 

Nezināmu laiku vēlāk.

Viņu pamodināja durvju zvans. Piegājis pie durvīm viņš redzēja cilvēkus firmas apģērbos, uz tiem (apģērbiem) bija firmas logo un uzraksti: “DEPO”. Puisēns aizpildīja visas nepieciešamās aizpildāmās lapas un pateica, kur jānoliek prece. Jaukie cilvēki bija patiešām jauki, jo visu smuki izdarīja, pat spoguļus nomainīja pret vecajiem. Pēkšņi puisēns sāk prātot kāpēc tie iepriekšējie spoguļi bija tādi… saplēsti, kas to izdarīja… un kāpēc? Šādi prātojot puisēns aizgāja uz vannas istabu paspoguļoties.

 Pēc dažām minūtēm.

Pēc spoguļošanās viņš devās uz virtuvi. Paskatījies uz galdu ievērojis to, ka pulkstenis ir apstājies. Pēc desmit sekunžu stāvēšanas puisēns devās palūrēt kas notiek pasaulē, t.i. ieskatījās TV. Uzzinājis to, ka nekā jauna nav izslēdza to (TV) ārā. “Šodien garlaicīga diena” – secināja puisēns – “Būs kautkur jāaiziet”. Puisēns aizgāja uz koridoru. Uzvilka virsdrēbes un izgāja ārā. 

Ejot ārā no mājas viņam pavērās drūms skats – viss pelēks. Paskatoties pa labi redzēja pelēku zāli, pelēku mašīnu, pelēku vissu. Kreisā puse arī nebija diezgo atšķirīga – arī viss pelēks. “Tiešām, viss šodien drūms un pelēks” – puisēns nodomājis gāja tālāk. Pēc 10 minūšu iešanas viņš jau atradās pie viena sporta centra. Tur notika laikam bija notikusi kāda spēle, jo bija dzirdami fani, kuri trokšņo. Puisēns gāja tālāk. Viņš ieraudzīja lielu cilvēku grupu, tās priekšā bija jauns cilvēks (ap 20 – 30 gadus vecs). Viņš kautko teica. “Droši vien gids ar tūristiem”  – puisēns izštukoja. Viņš piegāja tiem tuvāk, lai būtu dzirdami, ko viņi runā, un tika secināts tas, ka tie tiešām ir tūristi. Puisēns devās tālāk. Tuvumā atradās parks, puisēns uz turieni aizgāja. Tur atradās soliņi, izskatījās, ka visi tie ir slapji. Puisēnam tomēr izdevās atrast vienu sausu, viņš uz tā apsēdās. Pasēdējis kādas divas stundas puisēns piecēlās kājās un devās mājup…

Puisēns pamostas, piefiksē faktu, ka ir atslēdzies uz klavieres (klaviatūras, ražojums – loģiskais teč). Daži taustiņi pielipuši pierei, vēl daži vaigam. Brutāli maigi norāvis tos no savas sejas viņs atliek taustiņus atpakaļ. Puisēns iet uz dušu pačurāt nomazgāties. 

Pēc stundām divām, trīs vai četrām.

Puisēns iziet ārā no vannasistabas, iet uz virtuvi ierīt. Rīšanas processa laikā viņš prāto: “Kas šodien par dienu? Būs laikam jānotirgo DārC VejderZ un jānopērk TV”. Puisēns paēdis pieiet pie datora, ielagojās iekšā sistēmā un ielien “eBat.com”. Ievada savu lūzerneim un pāsvōrdu un tiek iekšā. Nofočī DārCu VejderZu un iebliež jaunu izsoli. Sākumcena ir zema, t.i. 60000 LS $. “Pērc un tinies” ir uzlikts uz 1 000 000 $. Puisēns aiziet uz virtuvi un uzliek vārīties ūdeni. Blakus mājā redz kā kaimiņienes meita (20 vai 21 gadus veca) pārģērbjās. Puisēns skatās noslienājies lūr pavisam aizmirstot par savu ūdeni. Kaimiņmeita jau pārģērbusies (ģērbās veselas 20 minūtes). Puisēns bēdīgs iet lūrēt savu vārīto ūdeni, tas vairs nav. Puisēns dusmīgs sāk dauzīt galdu, jo viņam gribējās tēju. Viņam ļoti garšo tēja, bet to neviens nezin, jo parasti viņš saka, ka labāk dzers kafiju, bet īstenībā viņam negaršo kafija, bet viņš tā saka, jo viņam negaršo tā tēja, ko viņam dod, viņam garšo sava tēja, paša audzētā nopirktā. Aizgājis uzlikt vārīties viņš aiziet iečekot savu “eBat.com” statusu. Ir jau uzsolīti 560 000 S burtiņi, tik ar vertikālu svītru pāri ($), līdz izsoles beigām vēl palikušas 5 stundas. 

Puisēns aiziet pagulēt.

Pēc piecām stundām

Puisēns pamostas, atceras par “eBat.com”, pielien pie datora un skatās – kāds nopirka un notinās, t.i. puisēns ir kļuvis par 1 000 000 S burtiņiem bagātāks (tik tiem S burtiņiem ir vertikāla svītra pārvilkta, tas izskatās šādi – $) Priecīgs puisēns sāk lēkāt, bet kā par nelaimi lēkājot netīšām saspārda savu datoru līdz tādai kondīcijai, ka pat Dr. IT-House to salabot nespētu. Puisēns skumīgs, bet tad atcerās to, ka viņam ir nauda. Tā nu viņš iet uz koridōru paņemt virsdrēbes un iet uz veici. Šoreiz viņš ies uz… khemm… Ēļļķōŗ pļaža. Viņš nopērk sev TV, datoru, xBoxu, PīEs trīs un kautkādas spēles, kuras nemaz viņš negrasās spēlet, bet gan vēlāk ar viņām dekorēt sienu, bet par to nav šis stāsts. Tā nu viņš visu šo štelli liek piegātāt viņam uz mājam, viņš turpina iepirkties (tikai citā veikalā – alfā), viņš izdomā aiziet uz KINO, bet nerāda nekāda viņam interesējoša filma. Damn – puisēns nodomā – būs laikam jāiet mājās. Tā nu puisēns aiziet mājās. 

Puisēns iet, iet, iet, iet, iet, iet, iet, atpūšas, iet, iet, iet, iet, iet, iet, atnāca. 

Puisēns nokļuvis mājās priecīgs skatās savu pasūtīto preci. Ieslēdz TV un tur rāda reklāmu.

Rekļama pauža (ne LNT): Šoreiz tiek reklamēta bedre, misters un mis properi. Loģiskais teč. Reklāma ilgst 20 minūtes.

Reklāmā reklamēja reklāmu, kur teica, ka šodien rādīs Poter Harijs (Harijs Poters), puisēns nopiercājās, jo bija to jau redzējis, bet ne LV valodā. Pēkšņi puisēns tomēr sāka raudāt, jo atcerās kā LNT bija ierunājuši otro Poter Hariju. Puisēns ievilka kādu kāsi, nomierinājās un gāja lurēt TV pie reizes domājot: “Man ir nauda, man ir nauda, hā-hā”.

Puisēns sēžot pie TV atslēdzās. 

Pēc stundām divām.

Puisēns pamostas, skatās, skatās, skatās un atkal aizmieg.

Pēc minūtes.

Puisēns pamostās un aiziet uz tualeti un tur ierauga…

Turpinājums sekos…

Puisēns pamodās, palūkojās apkārt, saprata, ka ir Z-Svētki (jo viņam uz sienas ar asinīm bija uzrakstīts: bļa mosties, ir taču Z-Svētki!), puisēns neizpratnē skatījās uz sienu, jo nahren ar asinīm rakstīts?! Un kāda velna pēc tur bija uzskribelēts “mosties”?! Puisēns šo murgu nespēja saprast. Labi – puisēns nomurmināja – pietiks lasīt šīs stulbības, būs jāiečeko savs ienaidniekiem.lv profils. ŌoO – 204 uzaicinājumi uz kautiņiem, 50 dāvanu kartītes ar uzrakstu “Tu mirsi” – pārlaimīgs stenēja puisēns – beidzot esmu populārākais iedaidnieks!!! BEIDZOT…! No šīs stenēšanas kaimiņiene sāka dauzīt pa sienu ar savu feikoto kāju. Kāja salūza un viņa sāka raudāt, jo tagad viņa nevarēs pastaigāt. Puisēns neko nedzirdēja, jo viņš bija uzlicis mūzōnu – šrome srū bļačķ VeinZ. Tā bija visvisvisvisvissmagākais Death-metal folka izpildītājs. Viņš speciāli bija negriezis matus 4 gadus, lai tik vien varētu kratīt galvu. Kratot galvu gan viņam sāka sāpēt galva, jo viņš to darīja dīvaini – visu laiku vai nu sitās pret galdu vai pret sienu. Šādi viņš nosprieda, ka labāk nekratīt, bet gan iet izrotāt eglīti, bet viņam nebija eglītes. Puisēns paņēma savu “TO DO” listu un pierakstīja klāt “Nocirst egli piemājas mežā”. To izdarot viņš ar savām asinīm apstiprināja “TODO  liste has valid CSS and HTML.”

Pēc stundas (vai vairākām)

Eglīti dabūjis viņš to izrotāja. Pēc šī super duper interesantā procesa piegāja pie sava kompa un atvēra vietni “puisenapiedzivojumiblja.lv” un uzspieda uz pogu “jauns ieraksts”.

 Puisēns rakstīja:

Bļa, šodien es egli nopisu no-cirtu kātiem, jā bļa, pats savām rokām pats ar savu cirvi! MUHAHAHA Tagad sēžu un rakstu šo skaisto ierakstu! Mīlu jūs! šmok, šmok! Un priecīgus Z_Svētku!

Ierakstījis savā vietnē ierakstu viņš momentāli ieguva 5 000 000 unikālos apmeklējumus sekundē. Viņš kļuva atkal pārlaimīgs, jo viņš tagad skaitās pirmais puisēns ciemā [ tikai viņš nedzīvoja ciemā un bija vienīgais puisēns. ]

Rekļama pauza! – Tiek reklamēts Loģiskais teč, apļe ifon, samsung, nokia, šiemenž kondomi, čupa čupi. Reklāma ilgst 5 minūtes (šoreiz īsa! )

Pēc blogošanas viņš aizlīda līdz TV, itkā iečekot ko rāda pa TV, bet tā arī tomēr neaizgāja pie TV, jo viņam nebija TV. Viņš pielīda pie datora, ieslēdza “steam” un uzspieda uz C.S. Iekš C.S. viņš iegāja otrajā līmeni (jo pēdējas game-save tur tika izdarīts) un sāka likt mīnas uz jebko kas kustas (un arī nekustas). Šādi viņs visus Z-Svētkus notupēja pie datora. 

Ko mēs pamācošu no šīs daļas ieguvām? – Ja jums uz sienas ir uzrakstīs kautkas ar asinīm, tad notīriet to!

Dienas gudrība no Lapsy