Dzēlīgi dzīves stāsti

Kāpēc Latvijas budžetam gaidāmi "nepopulāri lēmumi"? Mīti un reālā situācija

2026-11-06T14:34:26.506+02:00

Īsi sakot: Valsts budžets šobrīd atgādina situāciju, kurā mūsu ienākumi aug lēnāk nekā gribētos, bet obligātais rēķins par drošību ir uzlēcis kosmosā. Kaut arī "Rail Baltica" un "airBaltic" ir skaļākie problēmu bērni, patieso lielo iztrūkumu rada tas, ka drīz beigsies banku pagaidu virspeļņas nodokļa ieņēmumi un mums fiziski trūkst darbaroku, kas šos pieaugošos tēriņus varētu apmaksāt. Tāpēc jostas būs jāpievelk mums visiem, un bez sāpīgiem lēmumiem valsts vienkārši neizvilks.

Lasīt tālāk...

Satiksmes mierināšana Platones ielā: kravas auto plūsma sarukusi uz pusi, bet ātruma paradumi mainās lēnāk

2026-11-06T13:18:57.144+02:00

Pēc Jelgavas līdzdalības budžeta projekta “Mierīga un droša Platones iela” ieviešanas veiktie mērījumi uzrāda vērā ņemamus uzlabojumus: būtiski mazinājusies tranzīta satiksme un kravas auto skaits sarucis gandrīz par pusi. Vienlaikus dati atklāj arī satraucošu tendenci — teju trīs ceturtdaļas jeb 73,6% autovadītāju ielā joprojām pārsniedz atļauto 30 km/h braukšanas ātrumu.

Lasīt tālāk...

Paaudžu plaisa pēc vēlēšanām: jaunieši vīlušies, seniori – gandarīti par 15. Saeimas iznākumu

2026-11-03T09:31:53.332+02:00

Lai gan kopumā Latvijas sabiedrībā nedaudz dominē apmierinātība ar 15. Saeimas vēlēšanu iznākumu, sabiedrības noskaņojumā iezīmējas krasa paaudžu atšķirība. Pētījumu aģentūras "Norstat" aptauja liecina, ka gados jaunākie vēlētāji par vēlēšanu rezultātiem ir krietni skeptiskāki, kamēr lielāko gandarījumu pauž iedzīvotāji vecumā virs 60 gadiem.

Lasīt tālāk...

Velsas ceļu satiksmes negadījumu statistika 2025. gadā: secinājumi, metodes un atrunas

2026-10-30T10:08:00.000+02:00

Velsas valdība ir publicējusi jaunākos datus par policijas reģistrētajiem ceļu satiksmes negadījumiem 2025. gadā. Īpaša uzmanība datiem pievērsta tādēļ, ka 2023. gada septembrī Velsā apdzīvotās vietās tika ieviests jauns noklusējuma braukšanas ātrums, samazinot to no aptuveni 50 km/h uz 30 km/h (Lielbritānijas mērvienību sistēmā: no 30 mp/h uz 20 mp/h).

Lasīt tālāk...

Kāpēc pie mazas gājēju plūsmas pāriešanas vietas ir drošākas par tradicionālo "zebru"?

2026-10-29T09:58:34.560+02:00

Bieži vien iedzīvotāji pieprasa uzkrāsot gājēju pāreju jeb "zebru" ikvienā ielas šķērsošanas vietā, uzskatot to par absolūtu drošības garantu. Tomēr ceļu satiksmes drošības inženieri un VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) dati uzsver pretējo: vietās ar intensīvu autosatiksmi, bet mazu gājēju plūsmu, parasta pāriešanas vieta bez gājēju priekšrokas ir daudz drošāks risinājums nekā oficiāla gājēju pāreja.

Lasīt tālāk...

Kas īsti notiek Memoranda padomē un kāpēc tas ir svarīgi ikvienam no mums?

2026-10-28T17:25:42.807+02:00

Šodien man bija iespēja piedalīties nacionālās Memoranda padomes (Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes) izbraukuma sēdē tepat Jelgavā. Daudziem šis garais nosaukums varbūt neizsaka neko, tāpēc vēlos vienkāršā valodā pastāstīt, kas ir šī padome, kāpēc tā ieradās mūsu pilsētā un, galvenais, – kāds no tās ir reāls labums mums, iedzīvotājiem un vietējām kopienām.

Lasīt tālāk...

Pētījums: Satiksmes ierobežojumi pie sākumskolām samazina auto izmantošanu un veicina bērnu kustīgumu

2026-10-28T09:31:00.000+02:00

Īslaicīgi motorizētā transporta ierobežojumi pie sākumskolām bērnu atvešanas un aizvešanas laikā palielina to skolēnu skaitu, kuri uz skolu dodas kājām, ar velosipēdu, skrejriteni vai izmanto kombinēto maršrutu, vienlaikus samazinot privāto automašīnu izmantošanu. Par to liecina Apvienotajā Karalistē veikts kontrolēts dabas eksperimenta pētījums, kas publicēts zinātniskajā žurnālā International Journal of Behavioral Nutrition and Physical Activity.

Lasīt tālāk...

Pētījums: "Zemas satiksmes apkaimes" būtiski samazina ceļu satiksmes negadījumus

2026-10-26T20:48:04.405+02:00

Ieviešot "zemas satiksmes apkaimes" (Low Traffic Neighbourhoods jeb LTN), kurās tiek ierobežota caurbraucošā auto plūsma, ievērojami samazinās ceļu satiksmes negadījumu skaits. To atklāj apjomīgs pētījums par Londonas pieredzi, turklāt atspēkojot populāru mītu, ka šādi ierobežojumi vienkārši padara bīstamākas apkārtējās maģistrālās ielas.

Lasīt tālāk...

Igaunijā uz Tallinas–Pērnavas šosejas kravas auto aizliedz apdzīšanu

2026-10-22T23:15:44.520+03:00

Lai samazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu un nodrošinātu vienmērīgāku satiksmes plūsmu, uz Tallinas–Pērnavas šosejas 2+1 joslu posma kravas automobiļiem no ceturtdienas ir noteikts apdzīšanas aizliegums. Šis ir pirmais šāda veida satiksmes ierobežojums Igaunijā.

Lasīt tālāk...

Miera ilūzijas sabrukums: kāpēc "Jaunā Jalta" un Minhene ir tikai mirāžas

2026-10-21T14:23:19.847+03:00

MI ģenerēts attēls ilustratīviem nolūkiem.

Pēdējā laikā publisko telpu pārpludina spekulācijas par iespējamu vienošanos starp Donaldu Trampu un Vladimiru Putinu, kuras mērķis it kā būtu strauja kara izbeigšana. Šīs teorijas tiek pamatotas ar pragmatisku pieeju: teritoriāliem kompromisiem, sankciju atcelšanu un ekonomiskās sadarbības atjaunošanu. Tomēr, vērtējot notikumus caur reālpolitikas prizmu, aiz šīm miera ilūzijām slēpjas dziļas pretrunas, politisks teātris un pilnīgi atšķirīga izpratne par pasaules kārtību. Šādas globālas vienošanās vēsturiski pazīstamas kā "Minhenes" vai "Jaltas" vienošanās.

Konteksts: spekulācijas par Trampa un Putina "lielo darījumu"

Publiskajā telpā regulāri uzvirmo apgalvojumi, ka Donalds Tramps spēj atrisināt krievijas–Ukrainas karu ātri. Tiek spekulēts par shēmām, kurās Ukraina piekāptos teritoriāli, apmaiņā pret ko ASV panāktu uguns pārtraukšanu un atjaunotu ekonomiskos kontaktus ar Maskavu, atceļot enerģētikas sankcijas un noslēdzot "dīzeļdegvielas darījumus".

Šādas spekulācijas rada iespaidu, ka miers ir vienkārša biznesa vienošanās jautājums. Taču šis pieņēmums ignorē abu līderu fundamentālo motivāciju un ierobežojumus:

Ideoloģiskā dimensija: Attiecības starp Trampu un Putinu nav skaidrojamas ar banālu "kompromatu", bet gan ar dziļu ideoloģisku radniecību. Abus vieno pasaules uztvere, kurā reāla suverenitāte pieder tikai lielvalstīm, bet mazākas valstis tiek uztvertas kā pakļaujami objekti.
Sistēmiskais strupceļš: Kamēr Trampam ir vajadzīgs ātrs "miera panākums" un energoresursu cenu kritums pirms ASV Kongresa vēlēšanām, Putina patiesais mērķis ir krietni radikālāks, nekā jebkurš rietumvalstu piedāvātais kompromiss spēj apmierināt.

Galvenie spēlētāji un to patiesā motivācija

Valsts / Politiķis	Oficiālā publiskā retorika	Reālās intereses un iekšpolitiskā motivācija	Galvenās sarkanās līnijas vai ierobežojumi
Donalds Tramps (ASV)	Sola ātri izbeigt karu un apgalvo, ka viņa prezidentūras laikā konflikts nebūtu sācies.	Vēlme pazemināt energoresursu cenas pirms vēlēšanām, atjaunot resursu tirdzniecību ar krieviju un demonstrēt sevi kā globālu miera nesēju.	ASV sabiedriskā doma, Kongresa atbalsts Ukrainai, risks zaudēt vēlēšanās vai saskarties ar impīčmentu.
Vladimirs Putins (krievija)	Pieprasa Ukrainas demilitarizāciju, neitralitāti un okupēto apgabalu atzīšanu.	Ukrainas kā suverēnas valsts un nācijas pilnīga likvidācija; vēlme panākt "Jauno Jaltu" vai "Minheni" pasaules pārdalei.	Nespēja militāri sakaut Ukrainu 4,5 gadu laikā, ekonomikas izsīkums un pieaugošā atkarība no Ķīnas.
Sji Dzjiņpins (Ķīna)	Uztur neitrāla novērotāja lomu, aicinot uz mieru un drošības interešu ievērošanu.	Ieinteresēts kara turpināšanā status quo formā, kas novājina gan Rietumus, gan krieviju, padarot Maskavu par lētu izejvielu bāzi.	Izvairīšanās no tiešas iesaistes un nevēlēšanās uzņemties politisko atbildību par Maskavas darbībām.
Eiropas Savienība	Principiāls atbalsts Ukrainai un liberālo demokrātisko vērtību aizsardzība.	Cenšas saglabāt vienotību un pretoties Maskavas un Vašingtonas mēģinājumiem vājināt Eiropas projektu.	Iekšējo galēji labējo spēku spiediens atsevišķās valstīs un atkarība no ASV militārajām garantijām.
Volodimirs Zelenskis (Ukraina)	Uzsver nelokāmu cīņu par teritorijām un publiski kritizē sabiedroto kavēšanos palīdzības sniegšanā.	Valsts, tautas un neatkarības fiziska izdzīvošana, noraidot kapitulāciju, kas novestu pie iznīcības.	Pilnīga atkarība no Rietumu militārajām piegādēm un izlūkdatiem.

Cēloņsakarību analīze: kāpēc darījums nav iespējams

1. Kapitāla atšķirība: Kapitulācija pret Likvidāciju
Fundamentālā kļūda pieejā ir uzskats, ka Putinu var apmierināt ar teritoriāliem guvumiem un sankciju atcelšanu. No Maskavas skatpunkta Ukraina nav suverēna valsts, bet gan dumpīga teritorija. Putina mērķis nav četri sagrauti apgabali vai Donbasa atlikušie 15%, bet gan Ukrainas valstiskuma un identitātes pilnīga izdzēšana un teritorijas pievienošana krievijai apgabalu statusā. Piedāvāt Putinam vienkārši pamieru un dažus apgabalus viņa acīs ir necieņa.

2. ASV vēlēšanu cikls un naftas faktors
Vašingtonas pēkšņo spiedienu uz Ukrainu nosaka bailes no inflācijas un zaudējuma Kongresa vēlēšanās. Energoresursu trūkums dzen administrāciju meklēt kompromisus ar Maskavu par naftas un dīzeļdegvielas eksportu. Tomēr Trampa iespējas ir ierobežotas — ja viņš atklāti uzspiedīs Ukrainas iznīcināšanu, ASV iekšpolitiskā sistēma reaģēs ar impīčmenta procedūrām.

3. Ķīnas aprēķins
Ķīnai nav vajadzīga spēcīga, uzvarējusi krievija, nedz arī atbildības uzņemšanās par Maskavas karu. Ķīnai ir izdevīgs ilgstošs novājināšanās process, kurā krievija neatgriezeniski kļūst par tās ekonomisko satelītu – lielu "degvielas uzpildes staciju".

Minhenes un Jaltas vienošanās rēgi

Maskavas plāns paredz pasaules pārkārtošanu un sadalīšanu ietekmes sfērās, izmantojot 1945. gada Jaltas konferences modeļa vai 1938. gada Minhenes vienošanās loģiku. Minhenes vienošanās, kad Rietumu lielvaras atdeva daļu Čehoslovākijas nacistiskajai Vācijai, lai novērstu karu, ir spilgts piemērs tam, kā piekāpšanās agresoram tikai iedrošina viņu turpmākai ekspansijai.

Putins šo situāciju redz kā "Jauno Minheni", cenšoties iegūt no Trampa tādas pašas teritoriālās un ģeopolitiskās priekšrocības kā Hitlers guva no Čemberleina. Šāda hipotētiska vienošanās varētu nozīmēt Ukrainas kā suverēnas valsts atdošanu krievijas kontrolē, cerībā, ka tas apmierinās agresora apetīti. Taču atšķirībā no reālās Jaltas konferences, kas notika Otrā pasaules kara nogalē starp uzvarētājiem, kuri bija faktiski sakāvuši nacistisko Vāciju, mūsdienu situācija ir kardināli atšķirīga:

Puses nespēj nodrošināt savu plānu izpildi: Ja Jaltā lielvaras sadalīja teritorijas, kuras jau atradās to sabiedroto armiju kontrolē, tad šodien Putins četru ar pusi gadu laikā nespēj panākt iecerētos mērķus Ukrainā, bet Tramps nespēj izkļūt no konfliktiem Tuvajos Austrumos. Šie fakti pierāda, ka ar spēka pozīcijām, ko abi līderi varētu piedāvāt šādās "Jaunās Jaltas" vai "Jaunās Minhenes" sarunās, nepietiek.
Sabiedroto neuzticēšanās: Ja arī Tramps censtos radīt vienošanos pēc Minhenes parauga, piemēram, mēģinot uzspiest Ukrainai atteikšanos no daļas tās teritorijas, tas radītu ievērojamas problēmas starp sabiedrotajiem – valstis un starptautiskās organizācijas ar laiku izprastu, ka šāds kompromiss nav ilgtermiņa miera garantija.
Putina ambīcijas netiktu apmierinātas: Tāpat kā Minhenē Hitlera mērķis nebija tikai Sudetu apgabals, bet gan visas Čehoslovākijas valsts iznīcināšana, Putinam nepietiek ar teritoriāliem ieguvumiem – viņa mērķis ir suverēnas Ukrainas valstiskuma pilnīga likvidācija.

Jebkāda vienošanās šādā stilā saskartos ar ievērojamiem šķēršļiem, jo krievijas–Ukrainas karā nav absolūtu uzvarētāju, un izvirzītās ambīcijas nav samērojamas ar resursiem, kas tās varētu atbalstīt. Sākotnējā cerība, ka mieru iespējams panākt atdodot "krievijas apgabalus" kā Minhenē atdodot Sudetu apgabalu, sabruktu tiklīdz Maskava turpinātu realizēt savu mērķi – Ukrainas iznīcināšanu un pilnīgu ģeopolitiskā balansa pārmaiņu reģionā.

Kā šo visu lasīt ikdienas ziņās?

Pievērsiet uzmanību iekšpolitiskajiem kalendāriem: Skaļi miera solījumi visbiežāk ir sinhronizēti ar vēlēšanām ASV, nevis ar reālām izmaiņām frontē.
Vērojiet resursu un sankciju plūsmas: Reālā politika atspoguļojas lēmumos par naftas tranzītu, dīzeļdegvielas ierobežojumiem un enerģētikas sankciju atvieglojumiem.
Atšķiriet PR fotogrāfijas no lēmumiem: Starptautiski forumi un samiti bieži kalpo tikai līderu iekšējam tēlam, neradot reālas vienošanās.
Vērtējiet terminus precīzi: Kad medijos izskan aicinājumi uz "kompromisu", vienmēr jāatceras, ka agresora uzstādījums nav robežu korekcija, bet gan otras puses pastāvēšanas tiesību iznīcināšana.

krievijas–Ukrainas kara dinamiku nenosaka īstermiņa miera plāni, bet gan gadiem ilgs resursu un izturības konflikts. Kamēr agresora mērķis paliek kaimiņvalsts pilnīga likvidācija, jebkuri mēģinājumi noslēgt sasteigtus "miera darījumus" atdursies pret nepārvaramu realitātes sienu.

Kā mainīsies Jelgava? Salīdzini veco un jauno teritorijas plānojumu interaktīvā kartē!

2026-10-20T15:46:34.006+03:00

Jelgavā turpinās jaunā teritorijas plānojuma publiskā apspriešana. Lai iedzīvotājiem būtu vieglāk izprast piedāvātās izmaiņas, Rusantro.com ir izveidojis interaktīvu karšu salīdzinātāju, kurā iespējams vienlaikus apskatīt iepriekšējo un jauno pilsētas funkcionālo zonējumu.

Teritorijas plānojums nosaka pilsētas attīstības virzienus un teritoriju izmantošanas iespējas. Tomēr salīdzināt iepriekšējo un jauno plānojumu nav vienkārši, jo kartes publicētas atsevišķos dokumentos.

Lai šo procesu atvieglotu, Rusantro.com piedāvā interaktīvu rīku, kurā abi plānojumi savietoti vienā kartē.

Salīdzini un izpēti savu apkaimi

Ar vienkāršu slīdni iespējams pārslēgties starp iepriekšējo un jauno funkcionālo zonējumu, pietuvināt interesējošo apkaimi, ielu vai zemesgabalu un vizuāli salīdzināt piedāvātās izmaiņas.

Papildus iespējams ieslēgt jaunajā plānojumā attēlotās ielu kategorijas un veloinfrastruktūras slāni, tostarp plānotos veloceļu savienojumus.

Karte darbojas gan datorā, gan mobilajā telefonā. Lietotāji var arī nokopēt saiti uz konkrētu vietu kartē un nosūtīt to citiem, saglabājot izvēlēto pietuvinājumu.

▶ Atvērt Jelgavas teritorijas plānojumu salīdzinātāju

Priekšlikumus vēl var iesniegt

Jelgavas jaunā teritorijas plānojuma 1. redakcijas publiskā apspriešana turpinās līdz 2026. gada 6. novembrim (ieskaitot).

Iedzīvotāji aicināti iepazīties ar piedāvātajiem risinājumiem un nepieciešamības gadījumā iesniegt savus priekšlikumus oficiālajā teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā (TAPIS).

Iepazīties ar plānojuma dokumentiem un priekšlikumu iesniegšanas iespējām ĢeoLatvija.lv.

Papildu informācija par plānojuma izstrādes procesu pieejama Jelgavas pašvaldības mājaslapā.

Rusantro.com izveidotais salīdzinātājs ir neatkarīgs informatīvs rīks. Karšu digitālajā savietojumā iespējamas nelielas ģeometriskas nobīdes. Precīzu teritorijas izmantošanas nosacījumu noskaidrošanai jāizmanto pašvaldības oficiālie plānojuma dokumenti.

Starp drošību, standartiem un budžetu: Jelgavas Satiksmes kustības drošības komisijas sēdes lēmumi

2026-10-14T16:55:22.878+03:00

Satiksmes organizācija pilsētā reti kad piedāvā risinājumus, ar kuriem vienlīdz apmierināti būtu pilnīgi visi. Katra jauna ceļazīme, ātruma ierobežojums vai manevra aizliegums kādam nozīmē lielāku drošību pie mājas sliekšņa, bet citam – paildzinātu ikdienas maršrutu vai nepieciešamību mainīt gadiem iestrādātus braukšanas ieradumus.

Šodienas Jelgavas valstspilsētas Kustības drošības komisijas (SKDK) sēdē tika skatīts plašs jautājumu loks – no apjomīgiem maģistrālo ielu pārbūves projektiem līdz ļoti lokāliem kaimiņu vai komersantu strīdiem. Lai nodrošinātu atklātību par to, kāpēc konkrētie lēmumi pieņemti un kādi argumenti ņemti vērā, piedāvājam pilnu atskatu uz sēdē izskatītajiem jautājumiem.

Lasīt tālāk...

Kad ideoloģija aizstāj zinātni: kāpēc Latvijas skolām nevajag kaimiņvalstī izgāzušos atturības dogmu

2026-10-08T01:00:28.887+03:00

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecere ieviest skolās uz "Teen STAR" principiem balstītu dzimumaudzināšanu nozīmē pārņemt modeli, kas starptautiski cietis neveiksmi un krievijā novedis pie sabiedrības veselības krīzes.

1. Notikuma anatomija: valdības lēmums un citāti no protokola

2026. gada 6. oktobrī Ministru kabinetā izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (NA) prezentēja informatīvo ziņojumu "Vispārējās izglītības satura pilnveide". Ziņojuma ievadā ministre uzsvēra, ka satura reformas tiek gatavotas ciešā sadarbībā ar universitāšu zinātniekiem, pedagogiem un nozares ekspertiem, solot nepārtrauktu, "datos un pētījumos balstītu satura pilnveides ciklu". Taču, nonākot pie sadaļas par "Ģimenes veselības mācības satura izstrādi", atklājās pavisam cita aina — ministre atzina, ka veselības nozares speciālisti šīs sadaļas izstrādē nav piedalījušies.

Sēdē izvērtās asa vārdu apmaiņa:

LIZDA vadītāja Inga Vanaga: pieprasīja sadaļu par ģimenes veselības mācību pilnībā izslēgt, tieši norādot: "LIZDA tajā saredz tendenci ar politisku un ideoloģisku ievirzi" un paužot trauksmi, ka IZM piedāvā starptautiskās programmas "Teen STAR" ideoloģiskos uzstādījumus, ignorējot neatkarīgus ekspertus.
Veselības un ārlietu ministri (Jaunā Vienotība): kategoriski iebilda pret medicīniski pamatotas veselībpratības aizstāšanu ar reliģiski motivētām, subjektīvām vērtībām un uzstāja uz nozares ekspertīzi.
Elīna Kārkla (Biedrība "Asociācija "Ģimene""): uzstājās ar dedzīgu aizstāvības runu, kategoriski pieprasot neatteikties no vērtībās balstītas apmācības.
Ministru prezidents Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts): aizcirta durvis racionālai diskusijai un atļāva programmas virzību turpināt, nosakot: "Ja tas palīdz [veicināt demogrāfiju], tad jādara".

Rezultātā Ministru kabineta sēdes protokollēmumā tika fiksēts formāls uzdevums:

"Valsts izglītības attīstības aģentūrai (VIAA) līdz 2027. gada 30. aprīlim, konsultējoties ar sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī Veselības ministriju, izstrādāt ģimenes vērtību un veselībpratības moduļa saturu..."

Lai gan protokolā pēc ministru uzstājības tika iekļauta piezīme par ekspertu piesaisti, šim formulējumam nav obligāta veto rakstura — tas kalpo kā kompromisa aizsegs, ļaujot IZM ar premjera konceptuālu atbalstu virzīt savu ieceri.

Lasīt tālāk...

Mākslas apvērsums torņa pakājē: kā Jelgavas laikmetīgā māksla izkāpa no pagrīdes

2026-09-18T16:19:17.597+03:00

Ir vakari, kad pilsēta vienkārši iegrimst krēslā, un ir vakari, kad tā pēkšņi atver acis, ievelk dziļu elpu un sāk pukstēt pavisam citā ritmā. Tieši tas vakar notika Jelgavā, pie senā Sv. Trīsvienības baznīcas torņa mūra pakājes. Tur nenotika vienkārši kārtējais kultūras pasākums vai iepriekš atstrādāts priekšnesums – tur notika īsts, nepieradināts mākslas apvērsums ar nosaukumu "Mākslas kvadrāts".

Teikt, ka esmu pārsteigts vai iedvesmots, būtu pārāk bāli, pliekani un banāli. Šādi vārdi nespēj notvert to elektrisko spriedzi un brīvības sajūtu, kas virmoja telpā starp māksliniekiem un skatītājiem. Tur nebija sterilu rāmju, iekaltu dialogu vai iepriekš novilktu robežu – bija tikai tīra ideja, koncepcija un drosme uzticēties mirkļa radīšanas spēkam.

Lasīt tālāk...

Gads Jelgavas satiksmes drošības komisijā: Dati, kompromisi un reālais budžets

2026-09-16T16:58:27.447+03:00

Ir pagājuši pirmie 12 mēneši, kopš jaunajā sastāvā, ar aktīvu sabiedrības pārstāvju līdzdalību, strādā Jelgavas valstspilsētas pašvaldības Satiksmes kustības drošības komisija (SKDK). Šis gads man personīgi ir bijis intensīvs treniņš kompromisu mākslā – kā sabalansēt iedzīvotāju vēlmes pēc miera ar uzņēmēju vajadzībām, normatīvajiem aktiem un, pats galvenais, pilsētas reālo budžetu.

Lēmumu fabrika: 150 jautājumi un budžeta realitāte

Skaitļi runā paši par sevi. Gada laikā esam caurskatījuši un lēmuši līdz 150 atsevišķiem jautājumiem. Vidēji katrā sēdē izskatām ap 20 punktiem, kas prasa 3,5 līdz 4 stundas intensīva darba. Un runa nav tikai par ceļa zīmju pārvietošanu. Mēs lemjam par ātruma ierobežojumiem, gājēju pārejām, mikromobilitāti (piemēram, "Bolt" skrejriteņu novietošanu) un krustojumu caurlaidību.

Taču šogad saskārāmies ar ļoti skarbu, bet racionālu mācību – uz papīra varam pieņemt daudz labu lēmumu, bet "Pilsētsaimniecības" kapacitāte un pašvaldības budžets nav bezizmēra. Pavasarī un vasarā apstiprināto satiksmes izmaiņu apjoms bija tik liels, ka nācās veikt provizorisko izmaksu apkopojumu, revidēt prioritātes un prasīt papildu finansējumu budžeta grozījumos. Satiksmes drošība maksā reālu naudu.

Galvenās izskatīto jautājumu kategorijas

Komisijas darba lauks aptver plašu spektru – no vienas ceļa zīmes uzstādīšanas līdz pat pilsētas mēroga mobilitātes un plānošanas risinājumiem:

Stāvēšanas un apstāšanās kārtība dzīvojamajos rajonos un pie iestādēm:
- Laika ierobežojumi pie skolām, bērnudārziem un sabiedriskām iestādēm (piem., Mātera ielā, pie sākumskolas, pie bērnudārza „Kamolītis”, Vecpilsētas ielā pie tūrisma centra).
- Apstāšanās aizliegumi šaurajās ielās, lai nodrošinātu operatīvā transporta piekļuvi un redzamību (Sarmas iela, Meiju ceļš, Satiksmes iela, Pērnavas iela).
Ātruma ierobežošana un satiksmes mierināšana:
- 30 km/h zonu ieviešana vai paplašināšana (Priežu ielā, Dārznieku un Kronvalda apkaimē, 1. līnijā, Mežmalas ielā, Kārniņu ceļā – samazinot no 90 uz 70 km/h).
- Iedzīvotāju ierosinātie ātrumvaļņi un kontroles pasākumi.
Gājēju un mikromobilitātes drošība:
- Jaunu gājēju pāreju vai pāriešanas vietu izvērtēšana (Asteru un Atmodas ielas krustojumā, pie Pērnavas ielas 10, Lapskalna ielā, Loka maģistrālē).
- Gājēju un velosipēdu celiņu infrastruktūras attīstības būvprojekti (Tērvetes iela).
- Mikromobilitāte – regulāri skatīti „Bolt” koplietošanas elektroskrejriteņu sezonas jautājumi, ātruma ierobežojumi, pārkāpumu statistika un drošas novietošanas prasības.
Būvprojektu un jauno attīstības ieceru satiksmes organizācijas saskaņošana:
- Jauni koplietošanas ceļi un piebrauktuves (Rogu ceļā, Žagaru ceļā, 5. līnijā, Dobeles šosejā, Šūmaņu ceļā, Tērvetes ielā, Draudzības ielā).
Krustojumu caurlaidība un satiksmes prioritātes:
- Galvenā ceļa statusa maiņa un zīmju „Dodiet ceļu” izvietojums (piem., Ganību ielas un 2. līnijas krustojumā, Skuju un Romas ielā).
- Kreisā pagrieziena aizliegumi sastrēgumu mazināšanai (Lielās ielas un J. Čakstes bulvāra krustojumā, 1. līnijas un Dobeles šosejas krustojumā).
- Luksoforu darbības režīmi diennakts tumšajā laikā.

Emocijas pret datiem un cilvēktiesībām

Vissmagākās diskusijas vienmēr rodas tur, kur saduras pretējas intereses. Klasisks piemērs bija kravas tranzīts Viskaļu apkaimē. Lai sabalansētu iedzīvotāju vēlmi pēc klusuma ar apkaimes uzņēmumu nepieciešamību strādāt, bija nepieciešamas vairākas koordinācijas apspriedes, izskatīt pašvaldības policijas iespējas vidējā ātruma kontrolē un kravas auto aizlieguma zīmju optimizācija. Ātru un vienkāršu risinājumu, ko tik ļoti mīl populisti, šādās situācijās vienkārši nav.

Otrs spilgts piemērs bija luksoforu skaņas signāli naktīs. No vienas puses – pamatota apkārtējo iedzīvotāju vēlme izgulēties klusumā. No otras – vājredzīgo un neredzīgo personu pamattiesības uz drošu un pieejamu vidi. Pēc Latvijas Neredzīgo biedrības uzklausīšanas lēmums bija viennozīmīgs – skaņas signālus neslēgsim ārā, bet tā skāņa naktīs kļūst klusāka. Vides pieejamība un cilvēka drošība vienmēr būs augstāka prioritāte par diskomfortu.

Kur lēmumi dzimst ātri?

Pretstatā smagajiem kompromisiem, komisija strādā ļoti raiti, kad lēmumi balstās neapgāžamos datos vai skaidros normatīvos. Mēs vienbalsīgi un ātri ieviešam drošības uzlabojumus pie skolām un bērnudārziem (dzeltenās līnijas, stāvēšanas laika ierobežojumi).

Tāpat bez vilcināšanās tiek noraidīti acīmredzami nepamatoti lūgumi. Ja iedzīvotājs prasa neregulētu gājēju pāreju Lapskalna ielā, bet satiksmes uzskaite uzrāda tikai 5 gājējus stundā, šāds priekšlikums tiek noraidīts, jo šķērsot ielu var arī saskaņā ar esošiem noteikumiem, iepriekš pārlicinoties par šis rīcības drošību. Tas pats attiecas uz lūgumiem uzstādīt sfēriskos spoguļus līdzvērtīgos krustojumos – tie bieži rada mānīgu drošības sajūtu. Mēs nevaram tērēt nodokļu maksātāju naudu risinājumiem, kas ignorē valsts standartus un fiziku. Komisijā visi būtu ar mieru uzstādīt lielus digitālos ekrānus ar kamerām un palielinājumu, lai maksimāli garantēt drošību, bet šādam lēmumam nebūs jēgas, jo naudas tā realizācijai neatradīsies nekad. Realitāte ir skarba.

Skats nākotnē

Pirmais gads ir pierādījis, ka sabiedrības iesaiste ļauj pamanīt to, ko no kabinetiem neredz. Taču nākamā gada galvenais izaicinājums būs nevis pieņemt jaunus lēmumus, bet gan panākt, lai apstiprinātie uzlabojumi pēc iespējas ātrāk un kvalitatīvāk nonāktu Jelgavas ielās.

Informācijai

SKDK sabiedrības pārstāvji darbojās komisijas sēdēs bez apmaksas, ziedojot savu darba laiku, lai ievērotu sabiedrības intereses.

Miljoni infrastruktūrai un kompromisi drošībai: Skats no pilsētas satiksmes komisijas iekšienes

2026-09-10T17:58:07.071+03:00

Pilsētas satiksme un infrastruktūra ir kā dzīvs organisms – ja vienā vietā kaut ko pamaina, tas neizbēgami ietekmē kaut ko citu. Pēdējā Jelgavas Satiksmes kustības drošības komisijas (SKDK) sēdē mēs skatījām jautājumus, kas lieliski ilustrē šo pilsētas asinsriti: no apjomīgiem Eiropas fondu projektiem līdz pavisam ikdienišķiem, bet iedzīvotājiem akūtiem drošības risinājumiem.

Komisijas sēdes centrālais fokuss bija uz trim apjomīgiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektiem — Smiltnieku un Viskaļu ielu pārbūvi, kā arī jauno autoostu, kurus nepieciešams akceptēt līdz novembra vidum.

1. Galvenie infrastruktūras projekti un ERAF finansējums

Jaunā autoosta

Projektā paredzēta jaunās autoostas izbūve blakus dzelzceļa stacijai ar peronu un autobusu stāvvietu. Kopējais plāns neizsauca lielas diskusijas, bet manu ierosinājumu izpelnījās gājēju kustības uzlabošana. Projekts paredz, ka gājējiem būs jāiet no un uz autoostas gar dzelzceļa peronu, neparedzot iespēju īsākam ceļam uz stāvlaukumu Sporta ielā vai caur Zemgales Veselības centru. Tas nozīmē, ka no tālākā autoostas perona gala gājējam ir jāveic divreiz garāks ceļš, lai droši nokļūtu uz Zemgales prospektu. Ierosināju piedāvāt Jelgavas novadam izveidot gājēju celiņu caur Zemgales Veselības centru, lai autobusu pasažieri varētu mērot īsāku ceļu līdz pilsētas ielai un medicīnas centram. Ērtāka nokļūšana pilsētā mazinātu risku, ka izkāpjot no autobusa, cilvēki iet cauri visas autoostas placim, īsinot savas ikdienas gaitas. Jelgavas novadam nav pienākums piekrist šādam piedāvājumam, lai arī tas atvieglotu novada iedzīvotājiem nokļūšanu uz šo iestādi, bet pilsētniekiem saīsinātu ceļu līdz mājām. Godīgi sakot, neesmu apmierināts ar to, ka projekta pasūtīšanas laikā nebija padomāts par gājēju ērtumu un drošību.

Smiltnieku ielas izbūve

Projekts paredz Smiltnieku ielas pagarināšanu (330 m jauns posms) un savienošanu ar Tērvetes ielu, kā arī apvienotā gājēju/velosipēdistu celiņa izbūvi 540 m garumā līdz Viskaļu ielai.

Sporta infrastruktūras atbalsts: Pie jaunās sporta bāzes (bijušā LBTU sporta nama) tiks izveidotas 28 slīpās stāvvietas, 5 paralēlās vietas un viena autobusa stāvvieta.
Drošības risinājumi: Noteikts 30 km/h ātruma ierobežojums. Tiks izveidota kreisā pagrieziena josla no Tērvetes ielas, lai nebloķētu taisnvirziena kustību.
Korekcijas: Pēc diskusijām nolemts pie Tērvetes ielas izveidot pacelto gājēju pāreju un ieviest laika ierobežojumus stāvvietās (15 minūtes īslaicīgai izlaišanai un 3 stundas pārējiem), lai novērstu kaimiņu uzņēmumu darbinieku ilgstošu stāvēšanu. Bet ne visam stāvlaukumam, bet daļai. Laika limita noteikšanā vēl var būt korekcijas, skatoties, kāda būs autovadītāju uzvedība un pieprasījums. Aplūkojot projektu, komisija atrada vēl vienu vietu, kur var izveidot paralēlu stāvvietu kādām trim automašīnām.

Viskaļu ielas pārbūve

Projekts tiek skatīts kontekstā ar Miera ielas un dzelzceļa pārvada pārbūvi.

Rotācijas aplis: Lietuvas šosejas un Viskaļu ielas krustojumā plānots aplis ar zāģētā akmens segumu centrā, kas piemērots lielgabarīta transportam.
Kustības prioritātes: Nolemts krustojumā ar Romas ielu mainīt galvenā ceļa virzienu, par prioritāti nosakot Viskaļu ielu (virzienā uz Smiltnieku ielu).
Gājēju drošība: Visā ielas garumā tiks ieviesta 30 km/h zona. Krustojumos ar mazākām ielām (piemēram, Liepājas ielu) ietves tiks paceltas ātrumvaļņu līmenī. Nolemts demontēt ēku, kas traucē gājēju celiņa izbūvei Lietuvas šosejas tuvumā. Iebrauktuvēs uz privātmājām gājējiem celiņa līmenis nemainīsies.

Šie projekti ir tikai projektu līmenī, jo pašvaldībai vēl jāatrod tam finansējums. Visi tie ir svarīgi pilsētas attīstībai un arī kalpo, kā risinājums ilggadējām problēmu risināšana un arī iedzīvotāju pieprasījums pēc tām.

Atmodas iela 15

Šeit plānots uzbūvēt biroju un tirdzniecības ēku kompleksu.

Piekļūšanas jautājums: Īpašnieki lūdza izveidot papildu labo nogriešanās joslu pie gājēju pārejas luksofora zonas.
Komisijas bažas: Pašreizējais projekts par 50% pārklāj esošo gājēju pāreju. Nolemts, ka nepieciešams ceļu drošības audits un jāizvērtē iebrauktuves sašaurināšana vai pārvirzīšana uz perspektīvo Asteru ielas koridoru.

2. Tranzīta plūsmas optimizācija un informatīvie risinājumi

Jāņa ielas atslogošana

Lai mazinātu tranzītu caur Jāņa ielu (kurā ieviesta 20 km/h zona), tika apspriests priekšlikums uzstādīt jaunas norādes "Centrs", kas virzītu autovadītājus pa Sporta ielu un Zemgales prospektu.

Finanšu aspekts: Viena jauna zīme uz konsoles izmaksā aptuveni 440 EUR, kopā ap 1000 EUR. Pastāv bažas par konsoles izturību vējā.
Alternatīva: Nolemts neuzstādīt jaunas fiziskas zīmes, bet gan iespējas gadījumā aktualizēt informāciju esošā dzelzceļa pārvada projekta ietvaros maināmos informatīvos plakātus.

Pasta ielas rotācijas aplis

Krišjānis Dzalbe ierosināja uzlabot apļa caurplūdi, paredzot divas izejas joslas uz gaisa tilta pusi un pārvietojot gājēju pāreju tālāk no Rūpniecības ielas.

Secinājums: Ideja ir konceptuāli atbalstāma, jo īpaši bezkonflikta labais pagrieziens no Rūpniecības ielas. Tomēr tas prasa jaunu projektēšanu un topogrāfiju, tādēļ pilsētsaimniecība vispirms noskaidros precīzas izmaksas un iespējas to iekļaut pārvada projektā, kurā varētu vismaz izveidot divas izbraukšanas joslas uz pārvadu. Komisija noteikti arī tālāk skatīs šī apļa izmaiņu koncepciju, bet jau ar projektētāja iesaisti.

3. Iedzīvotāju iesniegumi un drošības jautājumi

Komisija izskatīja vairākus specifiskus iedzīvotāju lūgumus, piemērojot datu analīzi un lietderības principu:

Vieta	Pieprasījums	Lēmums un Pamatojums
Zirgu / Tērvetes iela	Jauna gājēju pāreja	Atbalstīts daļēji. Ierīkos pāreju labajā pusē, kur ir lielāka intensitāte un esošs apgaismojums. Komisijas dalībniekiem ir labi pazīstams šis krustojums, bet vērtējot piedāvātās pārejas izvietojumu, tika konstatēts aptuvenais darbu apjoms, kā arī kādas jaunas problēmas tas var radīt. Lai uzlabotu drošību, būtu jāveic krietni kompleksāki darbi, kuru finansējuma trūkuma dēļ var tikt realizēti nezināmā nākotnē. Tāpēc izvēlēts cits risinājums un citai problēmai, kura šeit pastāv. Oh, šie mūžīgie kompromisi.
Savienības iela	30 km/h zona un trokšņi	Atlikts. Tiks iestrādāts kopējā ielas pārbūves projektā tuvāko divu gadu laikā, jo galvenās problēmas nav SKDK kompetencē, lai arī komisijas dalībnieki veiks telefona sarunu ar uzņēmuma vadību, lai uzlabotu iedzīvotāju dzīvesvidi.
Vecais ceļš	30 km/h ierobežojums meža teritorijā	Noraidīts. Skaitīšanas dati rāda vidējo ātrumu 31 km/h; tikai 4% pārkāpj 50 km/h. Šeit lēmums pilnībā balstās uz datiem un arī reālo praksi. Zīmju uzstādīšana neliks šiem 4% samazināt auto ātumu. Arī šajā jautājumā kārtējo reizi izskanēja ierosinājums pašvaldības policijai sagādāt netrafarēto auto ar ātruma mērīšanas ierīci, jo policijas klātbūtnē visi brauc pēc noteikumiem, bet bez tās, kā pagadās.
Dobeles šoseja / 6. līnija	Regulēta pāreja	Atlikts. Valsts ceļi deleģē lēmumu pašvaldībai. Tiks pieaicināti apkaimes pārstāvji uz diskusiju.
Labskalna / Zvejnieku iela	Kravas auto stāvēšanas aizliegums	Nepieciešama izpēte. Kravas auto izmanto stāvlaukumu atpūtai, jo netiek ielaisti ražošanas zonās naktīs. SKDK dalībnieki nolēma, ka nepieciešama padziļinātāka izpēte par kravas auto stāvvietu nepieciešamību.
Dobeles iela	Atļauja braukt pa ietvi	Noraidīts. Invalīda lūgums braukt pa ietvi, jo ieeja pagalmā tiek bloķēta. Tas ir bīstami un pretrunā ar drošību. Jelgavā šāds lūgums skatīts pirmo reizi. Jebkurā gadījumā problēmu jautājumos tiek aicināts zvanīt pašvaldības policijai un SKDK gatava izskatīt citus risinājumus.

4. Administratīvie un uzturēšanas lēmumi

Ielu tīrīšanas efektivitāte

Lai nodrošinātu kvalitatīvu ielu mehanizēto tīrīšanu, Aspazijas un Dobeles ielās tiks uzstādītas sezonālās zīmes, kas aizliedz apstāties noteiktos datumos un laikos. Jaunais līgums paredz tīrīšanas apjoma palielināšanu no 120 km līdz 230 km mēnesī. "Pilsētsaimniecība" ir pateicīga iedzīvotājai par iesniegto ierosinājumu, jo tas šajā vietā tiešām ir nepieciešams.

Palīdzības ielas satiksmes uzlabošana

Saistībā ar bērnu un jauniešu centra "Junda" tuvumu tika saņemtas sūdzības par kaimiņu konfliktiem un ātruma pārsniegšanu.

Lēmums: Ātruma vaļņu uzstādīšana tiks vērtēta pēc skaitīšanas datu iegūšanas.

Loku maģistrāles stāvvietas

Lai novērstu zaļās zonas izbraukāšanu posmā, kur iedzīvotāji novieto auto, nolemts lētāka risinājuma nolūkos (salīdzinājumā ar zīmju uzstādīšanu) uzbērt šķembas brauktuves malā, tādējādi legalizējot esošo situāciju un pasargājot augsni no dubļu veidošanās.

Stacijas un Miera ielas krustojums

Vienas balss iztrūkuma dēļ netika apstiprināts lūgums uzstādīt sfērisko spoguli, jo spogulis atrodas tālu no braucēja un nepalīdz viņam saprasts, vai ir droši braukt, bet pat vairāk palielina nedrošību, jo maza izmēra objekti var iedrošināt uz krustojuma šķērsošanu, neskatoties uz bīstamību. Rekomendācija ir lēnām pabraukt uz priekšu, kur ēka neaizsedz pilnībā redzamību, pārliecināties par drošu krustojuma šķērsošanu un tad izbraukt krustojumu.

Protams, ka komisija gribētu šajā krustojumā izvietot digitālos ekrānus un kameras, vai arī izveidot luksoforu, bet tas viss maksā vairākus desmitus tūkstošus eiro, kuri nav komisijas rīcībā, tādēļ katru reizi nākas meklēt risinājumus, lai panāktu drošību ar zemākām izmaksām. Jāatgādina, ka SKDK nav savs budžets un tā nepiešķir sev līdzekļus. Komisijas lēmumus realizē "Pilsētsaimniecība" no budžeta ikdienas ielu uzturēšanai. Tas nozīmē, ka lielos uzlabojumus ir iespējams veikt, ierakstot tos tekošā gada budžetā, bet tas jau ir pilsētas izpildvaras un deputātu darbs. Šeit labākais ieteikums ir rakstīt vēstules saviem deputātiem, kuri patiesībā ir ļoti atsaucīgi un regulāri sūta uz komisiju iedzīvotāju lūgumus.

Secinājumi

Jelgavas pilsētas satiksmes organizācijā šobrīd vērojama pāreja uz kompleksiem drošības risinājumiem, kur ātruma ierobežojumi tiek papildināti ar infrastruktūras izmaiņām (paceltām pārejām, šķēršļu demontāžu). Komisija uzsver, ka jebkuras izmaiņas (piemēram, spoguļu vai zīmju uzstādīšana) ir rūpīgi jāizvērtē no uzturēšanas un reālās efektivitātes viedokļa, izvairoties no liekiem pašvaldības līdzekļu tēriņiem situācijās, kuras var atrisināt ar policijas kontroli vai datu aktualizēšanu digitālajās kartēs. Jebkurā gadījumā, sūtiet savus ierosinājumus SKDK, jo diskusijās var atrast kompromisu.

Atziņas no debatēm Jelgavā: Vai atgriezīsimies pie skaidrā saprāta?

2026-09-04T13:51:30.296+03:00

Skaļi lozungi, izvairīgas atbildes un populisma troksnis sociālajos tīklos – tā daudzi skatītāji vērtē vakardienas Saeimas vēlēšanu debates Jelgavā. Kamēr kandidāti baidās runāt tieši, lai nezaudētu reitingus, sabiedrības uzmanību meistarīgi piesaista "dīvāna politiķi" ar vienkāršiem, bet praksē nereāliem risinājumiem. Kāpēc šī tendence kļūst bīstama un kāpēc valsts ilgtermiņa attīstībai ir vitāli svarīgi atgriezties pie skaidrā saprāta?

Vakar Saeimas vēlēšanu debatēs Jelgavā daudzi skatītāji gan klātienē, gan televīzijas tiešraidē tā arī nesadzirdēja skaidras atbildes uz saviem jautājumiem. Iemesls tam ir pragmatisks – politiķi bieži baidās atbildēt tieši, jo, iepriecinot vienu vēlētāju pusi, riskē saņemt negatīvu rezonansi no otras. Tāpēc atbildes tiek rūpīgi slīpētas un noapaļotas, lai nevienu neaizvainotu, kas skatītājos dabiski rada sajūtu, ka debašu laiks iztērēts bezjēdzīgi.

Populisma ilūzija un informācijas troksnis

Šo piesardzību un atbilžu vakuumu šodien prasmīgi izmanto "dīvāna politiķi" un radikālie populisti. Pateicoties sociālo tīklu algoritmiem, viņi piedāvā vienkāršas un skaļas atbildes uz ārkārtīgi sarežģītiem jautājumiem. Cilvēki dabiski tiecas pēc ātriem risinājumiem, taču populisti tos sniedz, paši pilnībā neizprotot, kā reāli vadīt valsts procesus. Viņi vienkārši ekspluatē emocijas un nezināšanu, lai celtu savu popularitāti.

Šāda taktika, kas nereti iet roku rokā ar apšaubāmas izcelsmes finansējumu, rada milzīgu informācijas troksni. Atbildīgam un normālam politiķim kļūst gandrīz neiespējami racionāli izskaidrot situāciju un pieņemtos lēmumus. Skatītājiem sāk šķist, ka tieši skaļākie bļāvēji zina, kā rīkoties, lai gan realitātē viņiem nav ne mazākās sapratnes par praktisku problēmu risināšanu.

Neērtie jautājumi un debašu aizkulises

Daudzi noteikti pamanīja, ka debašu moderatoru uzdotie jautājumi bieži vien šķita dīvaini un provokatīvi. Tam bija skaidrs mērķis. Žurnālisti bija iedziļinājušies ne tikai partiju programmās, bet arī viņu reālajos darbos un sociālo tīklu paziņojumos. Jautājumi tika mērķtiecīgi veidoti, lai izgaismotu šīs pretrunas un parādītu kandidātus neērtā gaismā, demonstrējot populisma paraugus. Taču atklāts paliek jautājums – vai skatītāji aiz šīm vārdu apmaiņām spēja saskatīt redakcijas patieso ieceri?

Laiks atgriezties pie skaidrā saprāta

Šīs debates spilgti izgaismoja fundamentālu nepieciešamību – mums politikā ir jāatgriežas pie skaidrā saprāta. Laiki, kad valsts "attīstību" un lēmumus diktēja ātra peļņa no valsts īpašumu privatizācijas, kaimiņvalstu kravu tranzīta un pirmo Eiropas fondu apgūšanas, ir neatgriezeniski pagājuši. Šie primitīvie instrumenti deva īslaicīgu grūdienu šauram cilvēku lokam.

Šodien no tiesiskā un valstiskā viedokļa ir nepieciešama pavisam cita pieeja. Ir jāpieņem sarežģīti, uz zinātnieku un lietpratēju pieredzi balstīti lēmumi. Šie lēmumi prasa laiku un iedziļināšanos. To patiesos augļus mēs, iespējams, paši savas dzīves laikā pilnā mērā neizjutīsim – tos plūks nākamā paaudze. Mums ir godīgi jāuzņemas atbildība par to, ka pagātnē politikai nepievērsām pietiekamu uzmanību, un šodien jādara viss, lai mūsu bērni dzīvotu labākos apstākļos.

Drošība, budžets un kompromisi: kas mainīsies Jelgavas ielās?

2026-08-13T13:29:37.670+03:00

Satiksmes organizācija pilsētā ir pastāvīga balansēšana starp drošību, pieejamo budžetu un autovadītāju ērtībām. Jaunākā Satiksmes kustības drošības komisijas (SKDK) sēde spilgti izgaismoja vairākas problēmas: no "plānošanas paradoksiem" privāto attīstītāju projektos līdz nepieciešamībai meklēt radošus, budžetam draudzīgus risinājumus gājēju drošībai.

Gatavojoties jaunajam mācību gadam un uzklausot iedzīvotāju sūdzības, esam pieņēmuši vairākus lēmumus, kas ietekmēs pilsētas ikdienas ritmu. Kas tieši mainīsies Jelgavas ielās un kāpēc atsevišķās vietās labāk atstāt stāvošas mašīnas nekā tās aizliegt? Par to lasiet šajā rakstā.

"Plānošanas paradokss" un privātie attīstītāji

Viens no satraucošākajiem komisijas secinājumiem ir saistīts ar sistēmisku kļūdu, ko mēs saucam par "plānošanas paradoksu". Problēma slēpjas tajā, ka pilsētas dome apstiprina detālplānojumus gadiem ilgi pirms tie nonāk līdz SKDK vai CSDD drošības auditam.

Spilgts piemērs ir Tērvetes iela un Dobeles šoseja (kur paredzēti privātmāju ciematu izbūve). CSDD audits norāda uz nepieciešamību ievērot funkcionālo hierarhiju un samazināt jaunu pieslēgumu skaitu maģistrālajām ielām (izmantojot, piemēram, 5. vai 6. līniju), bet projekti jau ir izstrādāti uz sen saskaņotu detālplānojumu pamata, kuros šie pieslēgumi ir iezīmēti.

Tas rada juridiskus un līdz ar to finansiālus riskus. Mūsu secinājums: satiksmes komisija un auditi ir jāiesaista plānošanas agrīnā stadijā.

Kā risināt infrastruktūras trūkumu ar ierobežotu budžetu?

Dambja ielas posms starp Bebru ceļu un Rūpniecības ielu ir izcils piemērs kompromisam starp drošību un reālo budžetu.

Gājēju plūsma tur ir liela, taču ietves nav un naudas tās izbūvei arī nav. Tā kā pa ielu kursē autobusi, arī dārgu ātrumvaļņu izbūve nav iespējama.

Tāpēc mēs izmantosim horizontālo marķējumu: brauktuve vizuāli tiks sašaurināta līdz 5,50 metriem, atvēlot metru platu zonu (nodalītu ar līniju) gājējiem un velosipēdistiem. Šāda vizuāla sašaurināšana psiholoģiski liek autovadītājiem samazināt ātrumu bieži vien labāk nekā 30 km/h zīme. Līdzīgs un veiksmīgs risinājums jau darbojas Vecajā ceļā.

Sagatavošanās 1. septembrim un "Kiss & Ride" zonas

Tuvojoties skolai, drošība ir prioritāte. Pie Jaunrades nama "Junda" no 24. augusta līdz 14. septembrim būs pagaidu 40 km/h ierobežojums.

Savukārt pie Lielupes vidsskolas (Kronvalda ielā) un citām mācību iestādēm esam identificējuši problēmu: vecāki bērnus bieži izlaiž uz gājēju pārejām, jo stāvvietas no rītiem jau ir aizņemtas.

Mans piedāvājums ir ieviest "Kiss & Ride" (apstājies un izlaid) zonas. Tas nozīmē ieviest "Stāvēt aizliegts" zīmi (ar papildzīmi) ar laika intervālu (piemēram, no 7:30 līdz 8:30), nodrošinot, ka vecāki var droši izlaist bērnu un braukt prom, atbrīvojot vietu nākamajam. Priekšlikumi vēl tiks apspriesti, kad tie tiks sagatavoti.

Stāvošas mašīnas kā satiksmes mierinātājs

Bieži vien saņemam sūdzības par ielas malā atstātām automašīnām. Piemēram, Filozofu ielā iedzīvotāji lūdza situāciju mainīt, taču mēs nolēmām to nedarīt. Kāpēc?

Ja mēs aizliegsim tur novietot auto, braukšanas ātrums posmā, kur nav adekvātu ietvju abās pusēs, automātiski palielināsies. Šobrīd stāvošās mašīnas kalpo kā dabisks, fizisks satiksmes mierinātājs.

Citi būtiski lēmumi:

Kārniņu ceļš: Ātrums posmos, kur pašlaik ir 90 km/h, tiks samazināts uz 70 km/h, kā arī uzdots nozāģēt apaugumu līkumos.
Stacijas iela: Pēc incidenta ar pretrunīgām zīmēm un līnijām nolemts, uzlabot komunikāciju starp organizācijām. Tomēr autovadītājiem jāatceras – nepārtraukta līnija vienmēr aizliedz atstāt automašīnu (apstāties vai stāvēt), ja attālums starp tavu auto un šo līniju ir mazāks par 3 metriem. Tā ir aksioma, nevis deputāta ziņojums Facebook sociālā tīklā.
Blakus Hercoga Jēkaba laukuma parkam: Demontēs nakts "Iebraukt aizliegts" zīme (no Kr. Barona ielas puses pie restorāna), legalizējot jau esošo situāciju un vienādojot to ar blakus esošajiem pagalmiem.

Satiksmes organizācija Jelgavā ir dzīvs organisms. Tas nav stāsts par dzelzs gabaliem ceļa malā, bet gan par mūsu kā sabiedrības vienošanos – kā mēs koplietosim šo ierobežoto telpu. Katrs lēmums par ātruma samazināšanu vai jaunu līniju ir balansēšana starp drošību un laiku.

Galu galā, mēs varam uzstādīt simtiem zīmju, taču fundamentālas pārmaiņas notiks tikai tad, kad mainīsies mūsu braukšanas kultūra. Vai mēs kā sabiedrība esam gatavi ziedot dažas sekundes sava laika un ērtību, lai pilsētas ielas kļūtu fundamentāli drošākas mūsu bērniem? Atbilde sākas brīdī, kad jūs nospiežat bremžu pedāli pie zīmes "30", nevis meklējat attaisnojumu steidzīgajam "+10".

Foto: Ruslans Antropovs | Google Maps

Tirgus stāvvieta PTAC redzeslokā: kā sevi pasargāt?

2026-07-21T22:37:13.568+03:00

Jaunais Jelgavas tirgus stāvlaukums vēl tikai sāks savu darbu, bet ap to jau virmo kaislības. Autostāvvietas operators ir nonācis Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) uzmanības lokā. Lai gan pilsētas pašvaldība šī operatora izvēlē nepiedalījās, ir būtiski, lai jelgavnieki un pilsētas viesi neiekļūtu nevajadzīgās juridiskās lamatas un nešķirtos no naudas nepamatotu līgumsodu dēļ. Lūk, kas jāzina, dodoties iepirkties no 1. augusta.

Sveiki visiem! Kā jau iepriekš minēju, ap jaunā tirgus (Sporta ielā) stāvlaukumu tiks ieviesta jauna maksas kārtība. Taču ziņas nestāv uz vietas – PTAC ir sācis vērtēt operatora SIA "Park Expert" komercpraksi citos objektos un aicina patērētājus būt īpaši vērīgiem.

Vispirms gribu viest skaidrību, lai nerastos pārpratumi: operatoru tirgum izvēlējās paša tirgus vadība, nevis Jelgavas pašvaldība. Mēs Satiksmes kustības drošības komisijā tikām tikai informēti par darbības nosacījumiem. Izteicām savas rekomendācijas, kuru galvenais uzsvars bija tieši uz lietotāju informēšanas uzlabošanu, taču privātā teritorijā tās paliek tikai rekomendācijas, un solījumi no operatora puses pagaidām ir tikai solījumi.

Tā kā ikdienā bieži nākas redzēt, kā cilvēki iekrīt uz dažādām birokrātiskām niansēm, gribu atgādināt, ka jebkurā strīdā par līgumsodiem izšķirošie ir pierādījumi un precizitāte. Lai tirgus apmeklējums nebeigtos ar 35 eiro sodu, aicinu stingri ievērot šos soļus:

Lasi noteikumus: Pirms auto novietošanas vienmēr iepazīsties ar zīmēm, maksu un bezmaksas stāvēšanas nosacījumiem.
Reģistrē uzreiz: Neatkarīgi no tā, cik ilgi plāno uzturēties, noteiktajā termiņā reģistrē transportlīdzekli bezmaksas laikam vai veic apmaksu.
Pārbaudi ievadīto numuru: Vienmēr pārliecinies, vai reģistrācijas ierīcē (vai lietotnē) ir ievadīts pareizs tavas automašīnas numurs, un sagaidi apstiprinājumu.
Ievēro līnijas: Novieto transportlīdzekli tikai tam paredzētā vietā, stingri ievērojot ceļa zīmes un asfalta marķējumu.
Fiksē problēmas: Ja nedarbojas kase, planšete vai lietotne, nekavējoties sazinies ar pakalpojuma sniedzēju.
Vāc pierādījumus: Saglabā maksājuma apliecinājumus, taisi ekrānuzņēmumus no lietotnes un, ja nepieciešams, nofotografē savu novietoto auto un nestrādājošo aparātu.
Aizstāvi sevi: Ja saņem līgumsodu, kuram nepiekrīti, neklusē. Iesniedz pamatotu pretenziju operatoram, obligāti pievienojot visus savāktos pierādījumus.

Būsim vērīgi, sargāsim savas tiesības un viens otru! Pilno informāciju par PTAC paziņojumu varat atrast viņu oficiālajā mājaslapā. Ja jums ir gadījies saskarties ar nepatīkamām situācijām šajā stāvlaukumā, droši padalieties komentāros – pieredze palīdzēs citiem!

Informācijai
SKDK sabiedrības pārstāvji darbojās komisijas sēdēs bez apmaksas, ziedojot savu darba laiku, lai ievērotu sabiedrības intereses.

20 miljonu risks: tiesas lēmums pret Jelgavas pilsētu

2026-07-16T15:12:09.029+03:00

Pašvaldību darbā mēdz būt brīži, kad birokrātiski procesi pārvēršas augstu likmju politiskā trillerī, kurā viena nepareiza kustība var izmaksāt miljonus. Jelgavas domes ārkārtas sēde demonstrēja tieši šādu scenāriju: pilsētas vadība nonāca "starp diviem dzirnakmeņiem" – tiesas rīkojumu un reālu risku zaudēt 20 miljonus eiro Eiropas Savienības (ES) fondu naudas.

Šī nav tikai diskusija par būvgružiem Slokas ielā 13; tas ir stāsts par to, kā viens uzņēmums – SIA "Grāvejs" – un tā saimnieciskā iecere var kļūt par juridisku "bumbu ar laika degli" pilsētas vērienīgākajam industriālajam projektam.

1. atziņa: Tiesas "pagaidu diktāts" un pašvaldības autonomijas graušana

Situācija Jelgavā ir bīstams precedents, kas grauj pašvaldības plānošanas autonomiju. Administratīvā apgabaltiesa, piemērojot "pagaidu noregulējumu", uzlikusi domei par pienākumu viena mēneša laikā izdot atļauju uzņēmumam, vēl pirms lieta izskatīta pēc būtības.

Šāds juridiskais spiediens nostāda deputātus fakta priekšā: viņiem jāsaka "jā" projektam, kuru viņi uzskata par pilsētas stratēģijai kaitīgu. Tas rada situāciju, kurā tiesu vara operatīvi koriģē pilsētas ilgtermiņa attīstības vīziju, nepārbaudot, vai šī vīzija vispār ir savienojama ar konkrēto uzņēmējdarbību.

"Situācija ir izcili stulba, jo pašvaldībai uzliek par pienākumu izdot atļauju... mēs esam te ielikti starp diviem dzirnakmeņiem," sēdes laikā rezumēja deputāts Gunārs Kurlovičs.

2. atziņa: 20 miljonu eiro "Zobens virs galvas"

Uztraukumam ir ļoti konkrēts finansiāls pamats. Slokas iela 13 ir daļa no Zemgales industriālā parka, kura infrastruktūrā Jelgava iegulda 20 miljonus eiro ES Atveseļošanas fonda naudas. Lai šo finansējumu nebūtu jāatmaksā, pašvaldībai ir jāsasniedz dzelžaini mērķi:

Jārada 82 jaunas darba vietas ar atalgojumu virs vidējā nozarē.
Jāpiesaista 21 miljona eiro nefinanšu investīcijas no privātiem komersantiem.
Uzņēmējdarbībai jāatbilst viedajai specializācijai (bioekonomika, IKT, viedie materiāli).

Ja Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) secinās, ka parka teritorijā notiek stratēģijai neatbilstoša darbība (parasta atkritumu drupināšana inovāciju vietā), pilsētai var tikt piemērota 25% līdz pat 100% finanšu korekcija. Proti, nodokļu maksātājiem varētu nākties atmaksāt visu 20 miljonu eiro summu viena uzņēmēja dēļ.

3. atziņa: "Nežēlīgā" vienošanās jeb juridiskais teātris

Lai pasargātu pilsētu, pašvaldība izvēlējusies taktisku manevru – atļauja stājas spēkā tikai tad, ja SIA "Grāvejs" paraksta īpašu vienošanos par visu iespējamo zaudējumu kompensēšanu.

Tomēr šeit parādās "juridiskā teātra" elements. Pastāv pamatotas bažas, ka šis ir tikai "papīra vairogs". Ja iestāsies miljonu eiro korekcija, vai uzņēmums, kura kapitāls, iespējams, ir tikai "rakstāmgalds un priekšnieks", reāli spēs šādu summu atmaksāt? Pastāv risks, ka pašvaldība tiesāsies gadiem, kamēr uzņēmums būs maksātnespējīgs, bet ES nauda jau būs zaudēta.

4. atziņa: Inovācija pret atkritumu smalcināšanu – pilsētas "lamatas"

Domes sēdē izgaismojās fundamentāls strīds par to, kas ir "inovatīva darbība". Pašvaldība norāda, ka SIA "Grāvejs" nav sniedzis nekādus pierādījumus par inovatīvām metodēm būvgružu pārstrādē. Tā kā Jelgavā brīvu ražošanas teritoriju praktiski vairs nav, katrs kvadrātmetrs ir zelta vērts.

Deputāti šajā sēdē izlika juridisku "lamatu": galīgajā lēmuma redakcijā tika iekļauts precizējums, ka atļauja tiek dota tikai tādā gadījumā, ja uzņēmums "nodrošina inovatīvu/augsto tehnoloģiju pielietojumu un nerada būtiskus piesārņojuma riskus". Šis ir pilsētas mēģinājums pārnest pierādīšanas pienākumu uz uzņēmēju – ja viņš nespēs pierādīt "viedumu", viņš formāli pārkāps atļaujas nosacījumus.

5. atziņa: Iedzīvotāju intereses un pašvaldības kontroles vājums

Deputāts Imants Konutis debatēs cēla trauksmi par iedzīvotāju interesēm: putekļiem, troksni un apkārtējo īpašumu vērtības kritumu. Viņa priekšlikums uzlikt uzņēmumam par pienākumu veikt regulārus gaisa kvalitātes un trokšņa mērījumus gan neguva atbalstu, taču nevis aiz intereses trūkuma, bet gan birokrātiska vājuma dēļ.

Pašvaldība atzina, ka tai pašai trūkst mehānismu šādas kontroles veikšanai, un galvenā atbildība tiek "pārbīdīta" uz Valsts vides dienestu (VVD). Šī paļaušanās uz ārējām iestādēm, kuras mēdz reaģēt tikai pēc tam, kad piesārņojums jau ir noticis, ir vājais punkts visā pilsētas aizsardzības stratēģijā.

Nobeigums: Uz kura pleciem gulstas atbildība?

Sēdes iznākums ir taktisks kompromiss – lēmums pieņemts ar juridiskiem nosacījumiem, kas mēģina maksimāli ierobežot SIA "Grāvejs" manevra iespējas, vienlaikus formāli pildot tiesas lēmumu. Pašvaldība ir mēģinājusi "atpirkties" no riska ar līgumu, taču reālais apdraudējums pilsētas budžetam paliek.

Šis gadījums uzdod principiālu jautājumu par mūsu valsts pārvaldes sistēmu: Vai pašvaldībai ir jābūt tiesīgai noteikt, kāda veida uzņēmējdarbība drīkst notikt tās teritorijā, ja likme ir 20 miljoni eiro nodokļu maksātāju naudas, pat ja tiesa domā citādi?

Jelgavas "20 miljonu spēle" skaidri parāda, ka pašvaldības pienākums godīgi un atbildīgi rīkoties ar nodokļu maksātāju naudu šobrīd likumā nav skaidri noteikts.

Jaunā stāvēšanas kārtība pie Jelgavas tirgus: Kas autovadītājiem jāzina no 1. augusta?

2026-07-15T15:55:12.635+03:00

Stāvvietas Sporta ielā: Nr.1 - pašvaldības bezmaksas; Nr.2 - jaunā tirgus maksas (2 stundas bez maksas)

No augusta Jelgavas jaunā tirgus stāvlaukumā Sporta ielā sāks darboties jauna maksas stāvēšanas kārtība. Kādi būs tarifi, kā fiksēs bezmaksas stundas un kāpēc pašvaldības satiksmes komisija (SKDK) šajā jautājumā varēja sniegt tikai rekomendācijas? Esmu apkopojis galveno informāciju, kas jāzina ikvienam jelgavniekam, lai ikdienas pirkumi tirgū nenoslēgtos ar nepatīkamu līgumsodu.

Nedēļas laikā sadzirdēju daudz jautājumu un neskaidrību par to, kas notiek ap jauno Jelgavas tirgu Sporta ielā un kā turpmāk tur varēsim novietot savus auto. Pagājušā nedēļā Satiksmes kustības drošības komisijā (SKDK) tikām informēti par jauno stāvlaukuma apmaksas kārtību.

Pirms ķeramies pie cipariem un noteikumiem, gribu ieviest nelielu skaidrību par to, kurš šo procesu pārvalda. Zeme zem stāvlaukuma jau labu laiku atpakaļ ir iznomāta jaunā tirgus īpašniekam, un darbības nosacījumus tajā noteiks viņš. SKDK par šo kārtību vienkārši tika informēta – mēs uzdevām savus jautājumus un piedāvājām variantus uzlabojumiem.

Tā kā tā ir privāta teritorija, stāvvietas operators var mūsu ieteikumus ņemt vērā vai neņemt. Komisija šādos gadījumos var izteikt tikai rekomendācijas, bet pašus noteikumus privātās teritorijās saskaņo "Pilsētsaimniecība". Lielos projektos "Pilsētsaimniecība" informē komisiju, ļaujot mums prasīt skaidrojumus izvēlētajiem risinājumiem.

Satiksmes organizāciju un pašu kontroli laukumā nodrošinās operators "Park Expert". Lūk, kāda būs reālā apmaksas kārtība:

Automātiska reģistrācija: Iebraucot stāvvietā, pie katras iebrauktuves uzstādītās kameras automātiski nolasīs jūsu automašīnas reģistrācijas numuru.
Bezmaksas laiks: Katrai automašīnai vienu reizi dienā automātiski tiks piešķirtas divas stundas bez maksas.
Kā pārbaudīt atlikušo laiku? Lai apmeklētāji zinātu, vai divas stundas nav jau pagājušas, numuru varēs ievadīt operatora mājaslapā. Papildus tam tirgus telpās pie ieejas plānots uzstādīt speciālu planšeti ērtai laika pārbaudei uz vietas.

Ja plānojat tirgū uzkavēties ilgāk par divām stundām, stāsies spēkā šādi tarifi:

Viena stunda maksās €1.
Dienas tarifs (no plkst. 7:00 rītā līdz 19:00 vakarā) būs €2.
Nakts tarifs (no plkst. 19:00 vakarā līdz 7:00 rītā) būs €1.
Būs pieejams arī diennakts abonements vienam mēnesim par €15, taču šo abonementu skaits varētu tikt ierobežots.

Kā norēķināties un izvairīties no sodiem?

Apmaksu varēs veikt manuāli caur "Mobilly" aplikāciju, mājaslapā vai sūtot SMS. Būtiski: šajā stāvvietā nedarbosies "Mobilly" automātiskā apmaksa (kā pie ledus halles, kur ir tikai viena iebraukšanas un izbraukšanas vieta (tirgum tādas ir trīs)) tehnoloģisku un sertifikācijas ierobežojumu dēļ. Tas nozīmē, ka sesija aplikācijā obligāti būs jāuzsāk manuāli. Ja jau uzreiz zināt, ka iepirkšanās aizņems vairāk nekā 2 stundas, droši spiediet "start" aplikācijā uzreiz – sistēma automātiski ņems vērā bezmaksas stundas un naudu sāks aprēķināt tikai pēc to beigām.

Kontroli laukumā veiks fizisks kontrolieris. Ja bezmaksas laiks tiks pārsniegts, bet apmaksa nebūs uzsākta, tiks piemērots līgumsods €35 apmērā.

Jaunās stāvvietas ceļa zīmes drīkstēs uzstādīt un atklāt jau no 22. jūlija. Tomēr, lai dotu mums visiem laiku pamanīt informāciju un pierast, jaunā maksas kārtība provizoriski varētu sākt darboties no 1. augusta.

Pie iebrauktuvēm un stāvvietas teritorijā tiks izvietoti arī informatīvie stendi ar pilniem noteikumiem.

Būsim uzmanīgi un sekosim līdzi zīmēm!

Informācijai
SKDK sabiedrības pārstāvji darbojās komisijas sēdēs bez apmaksas, ziedojot savu darba laiku, lai ievērotu sabiedrības intereses.

Kas jauns Jelgavas satiksmē? Tirgus stāvlaukuma jaunumi un citi komisijas lēmumi

2026-07-09T09:14:42.762+03:00

Jaunā maksas kārtība jaunbūvētā Jelgavas tirgus stāvlaukumā no 1. augusta, zaļo "Bolt" skrejriteņu skaita sarukums pilsētas ielās un jaunas gājēju pārejas – tie ir tikai daži no pēdējiem Satiksmes kustības drošības komisijas lēmumiem. Kamēr "Pilsētsaimniecība" ar papildu finansējumu steidz līdz rudenim pabeigt iekavētos darbus, aizkulises parāda, ka pilsētas satiksmes plānošanā nepieciešamas nopietnas sistēmiskas izmaiņas, lai labie nodomi un iedzīvotāju lūgumi gadiem nekarātos gaisā.

Vakar aizvadīta kārtējā Satiksmes kustības drošības komisijas sēde, un, kā jau parasti, jautājumu un diskusiju netrūka. Pašvaldība ir piešķīrusi papildu finansējumu, tāpēc "Pilsētsaimniecība" sola līdz oktobra beigām pabeigt lielāko daļu iepriekš atlikto satiksmes darbu. Lai viss ritētu raitāk, sarežģītāko shēmu izstrāde ir nodota ārpakalpojumam, ļaujot pašvaldības speciālistiem koncentrēties uz uzraudzību un vienkāršākiem darbiem.

Bet tagad par to, kas skar mūs visus visvairāk – par reālām izmaiņām pilsētas ielās.

Tirgus stāvlaukuma reforma no 1. augusta

Lielākās diskusijas sēdē izvērtās ap jauno Jelgavas tirgus stāvlaukumu. No 1. augusta tur mainās stāvēšanas kārtība. Operators "Park Expert" prezentēja jaunos noteikumus: divas stundas dienā varēs stāvēt bez maksas (numurus fiksēs automātiskās kameras), bet pēc tam stundā jāmaksā 1 eiro (vai 2 eiro par visu dienu). Nakts tarifs būs 1 eiro, bet mēneša abonements – 15 eiro.

Komisijā uzreiz cēlām trauksmi par mūsu senioriem. Kā viņi zinās, kad tieši iebraukuši, ja nedraudzējas ar viedtālruņiem? Operators apsolīja pie tirgus ieejas uzstādīt informatīvu planšeti laika pārbaudei. Ņemiet vērā, ka automātiskas "Mobilly" apmaksas kā pie hokeja halles tur nebūs, jo iebrauktuves ir pārāk sarežģītas – pēc bezmaksas laika beigām būs jāmaksā manuāli.

Kāpēc "Bolt" skrejriteņu palicis mazāk?

Ja esat pamanījuši, ka pilsētas ielās ir mazāk zaļo skrejriteņu, jums nav izlicies. "Bolt" pārstāve apstiprināja, ka skaits ir samazināts biznesa plāna un stingrāka valsts regulējuma dēļ. Toties drošības latiņa ir pacelta – tagad ir obligāta tiesību verifikācija un "Rating Score" sistēma. Ja brauksi agresīvi vai divatā, ātrums automātiski nokritīs līdz 10 km/h vai profils tiks bloķēts. Rezultātā sūdzību skaits ir sarucis uz pusi.

Par ielām, gājējiem un kaimiņu daršanām

Izgājām cauri virknei konkrētu adrešu un apkaimju iesniegumu:

Akadēmijas ielā pie Tiesu nama: Lai darbinieku auto nebrauktu stāvvietā tieši pāri gājēju pārejai, tur tiks salikti stabiņi un pārcelta zīme. Drošība pirmajā vietā.

Dambja un Astera ielas krustojumā (pie "Mego"): Dažreiz ir problēmas ar preču piegādātāju auto novietošanu. Nolēmām esošās stāvvietas iedzīvotājiem nost neņemt – veikalam prece būs jāpiegādā pa jauno iebrauktuvi mājas galā. Situācija tiks novērota un papildus risināta, ja kaut kas neies labi.

6. līnija un Dobeles šoseja: Biedrība "Jelgavas līnijas" lūdza gājēju pāreju ceļā uz Aizupes pamatskolu. Te ir sarežģīti, jo labajā pusē pilsēta beidzas pie Svētes upes – tālāk ir novada un "Latvijas Valsts ceļu" (LVC) zeme, jaunā gājēja celiņa izbūves ideja var saskarties ar grūtībām. Pašvaldība pieprasīs LVC tehniskos noteikumus regulējamas pārejas izveidei uz otro ielas pusi, jo variants gājēju pārēju būvēt zem tilta palu un ledus dēļ neder.

Kadiķu ceļš: Iedzīvotāji lūdza spoguļus un zīmes, jo neviens neievēro labās rokas likumu. Tā kā tā ir privāta teritorija ar niecīgu kustību (48 auto diennaktī), komisija neiejauksies – iedzīvotāji zīmes var izvietot paši savā zemē.

Astera un Atmodas ielas krustojums: Šeit būs uzkrāsota jauna gājēju pāreja, gatavojoties gājēju plūsmas pieaugumam no jaunajiem mājokļu projektiem.

Lielā iela pie "Mego": Lūgums pēc dārgās laika atskaites sistēmas luksoforam (virs 10 000 eiro) tika atbalstīts idejas līmenī, bet šobrīd noraidīts, jo lielu izmaksu dēļ realitātē netiks izveidots. Tā vietā uzliks informatīvo plāksni: "Maksimālais gaidīšanas laiks 2 minūtes". Tāds risinājums izvēlēts tāpēc, ka arī pie dārgas sistēmas vienmēr atradīsies, kurš neievēro noteikumus un skries pāri ceļam pie sarkanās gaismas, neskatoties uz milzīgiem ieguldījumiem. Ar šādu parādību satiekamies katru dienu.

Paškritika un sistēmas realitāte

Sēdes noslēgumā es pats piedāvāju izskatīt jaunu lēmumu prioritizācijas sistēmu. Ideja bija skaista – sakārtot darbus pēc drošības un ērtuma prioritātēm, lai iedzīvotājiem skaidri pateiktu realizācijas termiņus. Tomēr, kā jau biju paredzējis, saskaroties ar realitāti, sistēma izrādījās nepilnīga. Dzīvē katrai problēmai ir sava specifika un tehnoloģiskie procesi, kas neiekļaujas parastā tabulā.

Apsolīju padomāt pie labāka risinājuma, lai palielināti eferktivitāti. Mans redzējums: dārgie risinājumi ir jāpārceļ no satiksmes komisijas (SKDK) pieticīgā budžeta uz pilsētas kopējo infrastruktūras budžetu. Citādi tie darbi gadiem karājas neizpildīto sarakstā. Ilgākais no tiem "gaisā karājas" jau veselus 6 gadus! Tam sen bija jābūt iekļautam lielākā ielas pārbūves projektā, nevis jāgaida brīnums uz komisijas rēķina.

Turpināsim strādāt, lai Jelgavas ielas kļūtu drošākas un ērtākas mums visiem!

Kādi ir jūsu iespaidi par jauno tirgus stāvvietu kārtību? Rakstiet komentāros!

Jelgavnieka greizsirdība: kā Bernātos godina mūsējo

2026-07-03T14:59:58.091+03:00

Grafitī autobusu pieturā par godu pirmajam Latvijas prezidentam Jānim Čakstem? Ieraugot šādu mūsdienīgu un gaumīgu risinājumu Kurzemes pusē, mani kā jelgavnieku vispirms pārņēma veselīga greizsirdība un uzreiz radās jautājums – kāpēc Baltijas jūras krastā tik radoši godina mūsējo? Izrādās, atbilde slēpjas simtgadīgā stāstā par kādu prezidenta sajūsmas pilnu teikumu, kas pilnībā mainīja Bernātu ciemata likteni un dabu.

Greizsirdība. Pirmā sajūta, kura, kā jelgavniekam, man radās, ieraugot tik mūsdienīgu veidu, kā pieminēt pirmo Latvijas prezidentu Jāni Čaksti.

Grafitī autobusu pieturā?! Ak, tas tik forši. Un pasteļa krāsu toņi pieturā runā par lielisku gaumi idejas autoram. Protams, uzreiz uzjundīja jautājums: kāpēc? Kāpēc šeit, Baltijas jūras krastā, Nīcas pagasta Bernātu ciematā tā godina jelgavnieku?

Viss noskaidrojās, apmeklējot Čakstes piemiņas vietu. 1924. gadā prezidents apmeklēja šo ciematu un, apburts ar tā burvīgo dabu, teica: "Te jābūt kūrortam!" Un tā tas arī notika. Tika apturēta mežu izciršana un sabūvētas atpūtas mājiņas.

Jau 1926. gadā Bernātos uzstādīja piemiņas akmeni Čakstem, bet 2013. gadā šī vieta tika labiekārtota. Tagad šeit var patīkami paslēpties ēnā no svelmainās saules, veltot pārdomas par personības nozīmi mūsu valsts vēsturē. Skaists stāsts, kurā mūsu vēstures dižgars ieraugāms no pavisam citas, cilvēcīgas un tālredzīgas puses.

SKDK sēde: kompromisi starp ērtību, budžetu un gājēju drošību

2026-06-10T18:39:27.412+03:00

Jelgavas Satiksmes kustības drošības komisijas lēmumi atklāj, cik sarežģīti pilsētai ir līdzsvarot autovadītāju ērtības, gājēju drošību, skolu vajadzības un ierobežotu budžetu.

Satiksmes drošība pilsētā reti ir vienkāršu lēmumu joma. Aiz katras ceļa zīmes, stāvvietas vai gājēju pārejas ir kompromiss starp iedzīvotāju ērtībām, satiksmes plūsmu, drošības standartiem un pašvaldības iespējām. Jelgavas Satiksmes kustības drošības komisijas sēdē izskatītie jautājumi labi parāda, ka pilsēta šobrīd darbojas ierobežotu resursu apstākļos, kur prioritāte arvien biežāk jāpiešķir mazākiem, bet praktiski īstenojamiem risinājumiem.

Skolas stāvlaukums kā pārbaude reālai ikdienai

Pie Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas Meiju ceļā izveidojusies pazīstama pilsētvides situācija: stāvlaukums dienas laikā netiek pilnvērtīgi izmantots, kamēr apkārtējās ielās trūkst vietu automašīnām.

Līdzšinējais divu stundu stāvēšanas ierobežojums apgrūtināja laukuma izmantošanu skolas darbiniekiem un vecāko klašu skolēniem. Komisija izvēlējās eksperimentālu pieeju — mazajā stāvlaukumā saglabāt divu stundu ierobežojumu, bet lielajā laukumā un uz Meiju ceļa ierobežojumus atcelt.

Šāds risinājums ļaus praksē pārbaudīt, vai stāvlaukumu izmantos skolas vajadzībām vai arī to aizņems apkārtējo māju iedzīvotāji. Būtiski, ka komisija šajā gadījumā izvairījās no papildu administratīvā sloga — atļauju izsniegšanas, kontroles un papildu izmaksām.

Pieejamība bērniem ar īpašām vajadzībām

Īpaša uzmanība sēdē tika pievērsta atbalsta centram bērniem vecā pasta ēka. Centra apmeklētājiem nepieciešama droša un pēc iespējas īsāka nokļūšana līdz ieejai, jo daļai bērnu pārvietošanās publiskajā telpā var būt īpaši sarežģīta.

Komisija lēma pielāgot esošo stāvvietu sistēmu, aizstājot līdzšinējās pasta atļaujas ar centra izsniegtām atļaujām. Tas ir izņēmuma risinājums, jo pašvaldības zemē parasti netiek rezervēta vienas organizācijas vajadzībām, ja tā netiek nomāta. Šajā gadījumā izšķirošs bija sociālais mērķis un jau esošā infrastruktūra.

Budžeta deficīts ierobežo drošības uzlabojumus

Viens no būtiskākajiem sēdes jautājumiem bija finansējuma trūkums. Komisijas jau pieņemto lēmumu īstenošanai nepieciešamais finansējums būtiski pārsniedz pieejamos līdzekļus. Esošais atlikums līdz gada beigām sedz tikai aptuveni trešdaļu vajadzību, bet neizpildīti palikuši 48 lēmumi.

Šādos apstākļos komisijai jāizvēlas, kuri risinājumi dod lielāko drošības ieguvumu. Tāpēc tika pārskatīts arī 2020. gada lēmums par ātruma zonu maiņu privāto dzīvojamo māju rajonos Pārlielupē no 20 km/h uz 30 km/h. Komisija secināja, ka šādas izmaiņas nav tik būtiskas kā, piemēram, gājēju pāreju izbūve. Pie tam neuzmanības dēļ autovadītāji vienādas nozīmes ceļos bieži kļūdas un izraisa avārijas, kur palielināts ātrums var radīt lielākus postījumus.

Tas izgaismo nepatīkamu, bet svarīgu realitāti: satiksmes drošība nav tikai noteikumu un labu nodomu jautājums. Tā ir arī budžeta prioritāte. Ja finansējuma nepietiek, pilsētai jāizvēlas risinājumi, kas ar mazākiem līdzekļiem dod lielāku praktisko efektu.

Protams, arī tika uzrakstīts lūgums palielināt finansējumu, ka arī SKDK locekļi centīsies ieviest prioritāšu sistēmu.

Draudzības iela un Atmodas ielas četras joslas

Jaunais daudzdzīvokļu kvartāls Draudzības ielā rada papildu izaicinājumus satiksmes organizācijai. Īpaši problemātisks ir savienojums ar Atmodas ielu, kur konkrētajā posmā ir četru joslu brauktuve.

No drošības viedokļa sarežģītākie jautājumi ir kreisie pagriezieni, gājēju infrastruktūras trūkums un iespējamās pārejas pār Atmodas ielu. CSDD audits norāda uz nepieciešamību pēc gājēju celiņa, taču pašreizējie plāni un budžeta iespējas šādu risinājumu neparedz.

Četru joslu iela pilsētvidē bez atbilstošas gājēju infrastruktūras rada paaugstinātu risku. Īpaši problemātiski tas kļūst brīdī, kad apkārtnē attīstās jauns dzīvojamais kvartāls un palielināsies cilvēku pārvietošanās intensitāte. Šajā gadījumā lielākie zaudētāji var būt gājēji, ja drošības risinājumi netiks risināti.

Kāpēc nevar piešķirt ekskluzīvas stāvvietas visiem

Komisija noraidīja lūgumu izveidot īpašu stāvvietu “Goda ģimenēm” pie daudzdzīvokļu mājas. Cilvēciski šādu lūgumu var saprast, tomēr pilsētplānošanā svarīgs ir precedenta risks.

Jelgavā ir daudz ģimeņu, kurām šāds statuss pienāktos, un, piešķirot ekskluzīvas stāvvietas vienai grupai, pilsēta radītu prasību pēc līdzīgiem risinājumiem citviet. Tas prasītu ievērojamus budžeta līdzekļus (provizoriski – 150 000 EUR) un samazinātu jau tā ierobežoto koplietošanas telpu.

Tāpēc komisija priekšroku dod universālai pieejamībai — piemēram, laika ierobežojumiem, kas nodrošina stāvvietu rotāciju. Šāds risinājums nav tik politiski pievilcīgs, taču ilgtermiņā tas ir taisnīgāks pret visiem iedzīvotājiem.

Mazie risinājumi, kas var glābt dzīvības

Budžeta trūkuma dēļ Jelgava arvien vairāk paļaujas uz maziem, bet efektīviem satiksmes drošības uzlabojumiem. Piemēram, Pērnavas ielā paredzēts izveidot 20 metru brīvo zonu pirms gājēju pārejas, lai uzlabotu redzamību. Tas samazina risku, ka gājējs autovadītājam parādās pēdējā brīdī aiz stāvošas automašīnas.

Savukārt Saldus ielā tiek pagarināta apstāšanās aizlieguma zona, jo smagajam transportam nepieciešama pietiekama manevrēšanas telpa. Ja abās ielas pusēs novietotas automašīnas, kravas transporta kustība kļūst sarežģīta un potenciāli bīstama.

Šie piemēri parāda, ka satiksmes drošība ne vienmēr nozīmē dārgus pārbūves projektus. Dažkārt pareizi izvietota ceļa zīme, marķējums vai redzamības uzlabošana dod ātrāku un praktiskāku rezultātu. Dažkārt tas ir kompromiss, kurš neapmierina nevienu.

Secinājums: pilsētai jāizvēlas drošība, nevis tikai ērtība

Jelgavas satiksmes organizācijas jautājumi parāda, ka pilsēta ir dzīvs organisms, kur katrs lēmums ietekmē dažādas iedzīvotāju grupas. Autovadītāji vēlas ērtu stāvēšanu pie durvīm, skolas — pieejamu infrastruktūru, sociālie pakalpojumi — drošu piekļuvi, bet gājēji — aizsargātu pārvietošanos.

Komisijas darbs šādos apstākļos ir kompromisu meklēšana starp vajadzībām un iespējām. Tomēr viens princips nedrīkst pazust: satiksmes organizācijai vispirms jāaizsargā neaizsargātākie satiksmes dalībnieki. Īstais jautājums pilsētai nav tikai par to, kur novietot automašīnu. Jautājums ir plašāks — vai esam gatavi atteikties no daļas personisko ērtību, lai bērni, gājēji un cilvēki ar īpašām vajadzībām Jelgavā varētu pārvietoties drošāk.

Politiskais merkantilisms un "tēva ēna": Kristapa Krištopana lojalitātes cena

2026-06-04T13:21:22.720+03:00

Kad politiķis atklāti atzīst, ka vērtīgākā valūta politikā ir lojalitāte, ir jāuzdod jautājums – kas tieši par šo valūtu tiek pirkts? Analizējot Saeimas deputāta Kristapa Krištopana (LPV) pēdējo interviju, atklājas pretrunu pilns portrets. "Sistēmas demontētājs" ar elitāru pieeju nodokļiem, "kristīgo vērtību" aizstāvis, kurš baidās no viedokļa paušanas, un Budžeta komisijas loceklis, kurš savas finanšu neveiksmes sedz ar "Latloto" biļetēm un šikiem ceļojumiem. Šis raksts dekonstruē publisko tēlu, aiz kura slēpjas nevis konservatīvisms, bet gan cinisks politiskais merkantilisms.

1. Ievads: Sistēmas demontāžas solījums un tēva mantojums

Latvijas politiskajā telpā arvien biežāk parādās spēki, kuru retorika balstās uz esošās "sistēmas demontāžu" un agresīvu pārmaiņu solījumiem. Šajā nišā partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV) sevi pozicionē kā drosmīgu alternatīvu, kuras rindās redzamākie ir nevis jauni ideologi, bet gan politisko dinastiju turpinātāji. Kristaps Krištopans, Saeimas deputāts un partijas frakcijas vadītāja vietnieks, atrodas sarežģītā krustpunktā starp sava tēva – bijušā premjera Viļa Krištopana – vēsturisko smagumu un personīgajām ambīcijām. Viņa tēls nav vienkārša "tēva ēna"; tas ir mēģinājums apvienot 90. gadu politisko pragmātismu ar mūsdienu labējo populismu. Šī raksta mērķis ir dekonstruēt Krištopana publisko tēlu un vērtību sistēmu, atsedzot kognitīvās disonanses un politiskos aprēķinus, kas slēpjas aiz "labējā konservatīvisma" plīvura.

2. Lojalitāte kā valūta pret nejaušu ienākšanu politikā

Krištopana stāstījums par viņa ceļu uz parlamentu ir balstīts uz nejaušības un emociju naratīvu – viņš pametis iepriekšējo darbu, jo juties "nenovērtēts", un tad, satiekot Aināru Šleseru, piedāvājis savus pakalpojumus. Šis "emocionālā impulsa" modelis ir krasā pretrunā ar jebkādu racionālu, vērtībās sakņotu politisko darbību. Tomēr visvairāk uzmanību piesaista viņa atziņa:

"Manā uztverē politikā viena no vērtīgākām valūtām ir tieši lojalitāte."

Ja lojalitāte ir "valūta", tad tā pēc definīcijas ir maiņas līdzeklis. Jautājums paliek atklāts – ko tieši Krištopans par šo lojalitāti pērk? Politisko aizmuguri, tēva ietekmes saglabāšanu vai vienkārši vietu sarakstā? Šāda pieeja atklāj merkantilu politikas izpratni, kur personīgā uzticība līderim ir svarīgāka par profesionālo kompetenci vai ideoloģisko pārliecību. Tas nav konservatīvisms, bet gan feodāls lojalitātes modelis, kas ietērpts modernā "pārmaiņu" retorikā.

3. Trampisms un Orbāna modelis: Ideoloģiskā imitācija

Krištopans sevi definē kā "lielāko Trampa fanu" un Ilona Maska ideju aizstāvi, tādējādi tieši pieslēdzoties globālajam labējā populisma vilnim. Viņa redzējums par Ukrainu – "iesaldēt frontes līniju" un pārtraukt asinsizliešanu, neko nevienam neatdodot, bet arī neko neatgūstot – ir tieša Maska un Trampa retorikas atbalss. Šāda nostāja ignorē drošības arhitektūras realitāti Baltijā, prioritizējot populistu saukļus pār nacionālajām interesēm.

Viņa ideoloģiskie pīlāri sakņojas Eiropas Parlamenta "Patriotu" grupas programmā:

Tradicionālā ģimene: Tikai divi dzimumi, tēvs ir tēvs, māte ir māte.
Pretošanās "džendera ideoloģijai": Skolas kā morālās šķīstības bastioni.
Migrācijas kontrole: Atteikšanās no "kurjeriem ar zaļajām somiņām", tajā pašā laikā piedāvājot "āķus" bagātajiem migrantiem – nodokļu atlaides algām virs 5000 eiro.

Šis "labējais konservatīvisms" ir selektīvs un orientēts uz elitāru pragmātismu, nevis plašāku sabiedrības interešu aizstāvību.

4. "Selektīvais konservatīvisms" un morāles dividendes

Analizējot Krištopana attieksmi pret kristīgajām vērtībām, mēs redzam klasisku politiskā aprēķina paraugstundu. Viņš atzīst savu dzīvesstila neatbilstību sludinātajiem ideāliem (vairākas laulības, bērni no dažādām partnerēm), taču meistarīgi lieto "vērtību aspirācijas" paņēmienu:

"Tas jau nenozīmē to, ka es neiestājos par to... nevajag mani soģīt par to, ka man nesanāk. Tas jau nenozīmē, ka es nevaru to apbrīnēt."

Šī izvairība sasniedz kulmināciju jautājumā par Partnerattiecību likumu. Krištopans atklāti atzīst, ka nevēlas paust viedokli, jo "neiegūs ne tur dividendes, ne tur dividendes". Šis ir spilgts piemērs, kur vērtību aizstāvis pēkšņi pārvēršas par grāmatvedi, kurš kalkulē politisko peļņu. Viņa konservatīvisms beidzas tur, kur sākas risks zaudēt vēlētāju balsis vai personīgo komfortu.

5. Ekonomiskais pragmātisms pret "asiņaino naudu"

Krištopana nostāja attiecībā uz tirdzniecību ar agresorvalstīm ir loģikas akrobātikas šedevrs. Viņš uzskata: ja prece nav sankciju sarakstā, morālu problēmu nav, jo nauda "atnāk pie mums". Viņa retoriskais jautājums par Baltkrievijas kālija sāli un "amerikāņiem, kas pērk" kalpo kā pašattaisnojums:

"Vai tas būtu pareizi, kad mēs tā darām, ka mēs atļaujam amerikāņiem nopirkt Baltkrievijā un šis kālija sāls ar vagoniem iziet līdz Ventspilij?"

Šeit parādās bīstams pieņēmums: nauda vairs nekalpo "bērnu slepkavošanai", ja tā nonāk Latvijas budžetā. Analītiski raugoties, šī ir devalvēta morāle – ja kaimiņš (Lietuva) gatavs ņemt "asiņaino naudu", tad mums tas jādara pirmajiem. Tas ir tiešs trieciens kristīgajam konservatīvismam, kas pēc būtības pieprasa upurēt peļņu augstāku principu vārdā.

6. Budžeta komisijas paradokss: Finanšu "šiks" un parādu dzēšana

Krištopana klātbūtne Saeimas Budžeta komisijā ir politisks paradokss, ņemot vērā viņa personīgo finanšu vēsturi. Lai gan viņš lepojas ar parādsaistību samazināšanu no 800 000 eiro līdz 50 000 eiro, aiz kadra paliek pētnieciskās žurnālistikas cienīgas detaļas. Tiesa sākotnēji noraidīja viņa maksātnespējas procesu, jo deputāts procesa laikā pircis "Latloto" biļetes un devies "šikā" ceļojumā uz Spāniju pie klasesbiedrenes.

Cilvēks, kurš maksātnespējas procesa laikā cer uz loterijas laimi un nespēj ievērot finanšu disciplīnu, šobrīd lemj par valsts budžeta pārvaldību. Viņa skaidrojums, ka parāds ir "dzēsts, nevis atdots", spilgti ilustrē viņa attieksmi pret atbildību. Tas rada pamatotu jautājumu: vai finanšu neveiksmēs rūdīts "reformators" ir piemērots valsts kases uzraudzībai?

7. Secinājums: Starp stagnāciju un riskantu avantūrismu

Kristapa Krištopana piedāvātais "ekonomiskais izrāviens" balstās uz valsts pārvaldes radikālu samazināšanu caur "superministrijām", privatizāciju un atteikšanos no atjaunojamās enerģijas par labu gāzei un atomenerģijai. Šāds redzējums, lai arī enerģisks, ir pārsteidzoši anahronisks laikmetā, kad pasaule tiecas pēc diversifikācijas un ilgtspējas.

LPV piedāvājums ir ideoloģisks kokteilis, kurā lojalitāte līderim ir augstākā vērtība, bet morāle ir pakārtota ekonomiskajām dividendēm. Tas ir "finanšu neveiksmēs rūdīts" redzējums, kas sola pārmaiņas, bet nāk komplektā ar milzīgu ētisko un loģisko disonansi.

Vai Latvijas vēlētājs ir gatavs piedot personīgas pretrunas un apšaubāmu finanšu pratību apmaiņā pret solīto drosmi un agresīvu ekonomisko pragmātismu? Atbilde uz šo jautājumu būs lakmusa papīrs visas sabiedrības politiskajam briedumam. Izvēle starp pašreizējo stagnāciju un Krištopana piedāvāto riskanto avantūru prasa ne tikai emocijas, bet arī vēsu analītisku skatienu uz to, kas patiesībā slēpjas aiz "lojalitātes valūtas".