brīvība.info

MK atbalsta grozījumus Fizisko personu datu aizsardzības likumā

Atis — Tue, 07 Feb 2012 13:40:32 +0000

Šodien, 7. februārī, Ministru kabinets atbalstīja grozījumus Fizisko personu datu aizsardzības likumā, kas nodrošina Eiropas Savienības tiesību aktos ietverto normu ieviešanu Latvijas normatīvajos aktos.

Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā paredz ikvienas Latvijā dzīvojošas fiziskas personas tiesības vērsties ar pieprasījumu Datu valsts inspekcijā, lai iegūtu informāciju par savu personas datu apstrādes veikšanu Eirojustā vai Eiropas Policijas birojā, kā arī, lai likumā paredzētajos gadījumos lūgtu papildināt, izlabot vai bloķēt savus personas datus, kas tiek apstrādāti Eirojustā vai Eiropas Policijas birojā, kā arī pārtraukt to apstrādi vai iznīcināt tos.

Savukārt Datu valsts inspekcijai noteikts pienākums minēto pieprasījumu attiecīgi pārsūtīt Eirojustam vai Eiropas Policijas birojam atbildes sniegšanai.

Papildus tam, grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā nosaka kādos gadījumos persona var vērsties ar pieprasījumu tieši Eiropola Apvienotajā uzraudzības iestādē vai Eirojusta Apvienotajā uzraudzības iestādē.

Lai grozījumi stātos spķā, tos vēl jāpieņem Saeimai.

Avots: http://www.mk.gov.lv/lv/aktuali/zinas/2012gads/2012-01/070212-iem-10/#102604

Ko Latvijai nozīmē pievienošanās ACTA

Atis — Tue, 07 Feb 2012 10:28:37 +0000

Neatkarīgs profesionāļa (t.i., juristes,kas specializējusies autortiesībās) viedoklis par to, ko tad Latvijai patiesībā nozīmē pievienošanās ACTA - kādas tam varētētu būt sekas un kādas izmaiņas normatīvajos aktos nepieciešamas. Mazliet atšķiras no Ekonomikas ministrijas sniegtā skaidrojuma.

ACTA – skaidrojums pants pa pantam

Atis — Wed, 01 Feb 2012 20:47:04 +0000

Ekonomikas ministrija skaidro ACTA pantu pa pantam.

Līdzīgi raksti:

Kāpēc informācija grib būt brīva?

Atis — Wed, 01 Feb 2012 11:23:59 +0000

Šīs vietnes devīze ir “Informācija grib būt brīva!” Šo frāzi jeb saukli izmanto daudzi aktīviskti, kas cīnās pret informācijas pieejamības ierobežošanu. Bet ko tas īsti nozīmē? Manuprāt, uz to ļoti labi atbildēts Times rakstā “Kāpēc jūsu personiskā informācija grib būt brīva?” Proti, tāda vienkārši ir informācijas (precīzāk – sabiedrības) daba, ka kādam atlāta tā turpina izplatīties. Pie tam – ģeometriskā progresijā (atceramies nesenās baumas par Swedbank?). Un, ņemot vērā informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstību, reiz puliskotu informāciju ir praktiski neiespējami apturēt vai izdzēst. “Cenzūru internets uztver kā bojājumu un to apiet.” Par spīti daudzu lielvalstu vēlmei cenzēt internetu, tas nav pilnībā iespējams. Cilvēki arvien atrod jaunas iespējas, kā apiet ierobežojumus.
Kad runājam par cenzūru, parasti nāk prātā tādas valstis kā Ķīna un Ziemeļkoreja. Vai arī ASV, kad tas saistās ar tās drošibas interesēm (Wikileaks) vai autortiesībām (SOPA, PIPA, ACTA). Taču ikvienā no mums iekšā sēž mazs cenzoriņš – ikvienam ir kāda informācija, ko tas nevēlas darīt publiski pieejamu, piemēram, personas dati. Tomēr informācijas iedaba būt brīvai attiecas arī uz to. Un tas ir jāpieņem – nevis jāmēģina ieviest principi un regulējums, kas nekad nestrādās (kā to mēģina, piemēram, Eiropas Savienība ar “tiesībām būt aizmirstam“), bet, piemēram, jau izstrādājot informācijas sistēmas jāparedz pienācīgi drošības un informācijas vadības mehānismi (piemēram, princips “privacy by default“). Un, pirmām kārtām, katram pašam jākontrolē informācija, ko tas publisko, nevis jācenšas pēc tam sasmelt nesasmeļamo.

Līdzīgi raksti:

Diskusija par ACTA

Atis — Tue, 31 Jan 2012 19:06:59 +0000

Pavisam nesen Latvija un citas Eiropas Savienības valstis pievienojās Tirdzniecības nolīgumam viltojumu novēršanas jomā jeb ACTA, kas izpelnījies kritiku tā sagatavošanas slepenības dēļ, kā arī tās piemērošanas neskaidrību dēļ (kā tā iekļausies ES tiesību sistēmā, kā valstis to piemēros, vai tās piemērošana neradīs cenzūras draudus utt.). Polijā valstīs vairāk kā tūkstotis, bet citās valstīs kā Čehijā, Beļģijā, Francijā – ieskaitot Parīzi, Lionu un Bordo - vairāki simti cilvēku izgājuši ielās, lai protestētu pret šo valstu pievienošanos nolīgumam. Mazāki protesti bijuši Londonā un Dublinā. Ar lielu aizturi (13. februārī), bet arī Latvijā tiek organizēts līdzīgs protests.

Ņemot vērā sabiedrības interesi par nolīgumu, rīt, 2012. gada 1. februārī, pulksten 16.30 Latvijas Universitātes Mazajā aulā (Raiņa bulvārī 19) LU Debašu klubs organizē publiskās debates. Debates plānotas, lai vispusīgi aplūkotu ACTA līguma iespējamās pozitīvās un negatīvās sekas, jo līdz šim par paredzamajām sekām ir maz informācijas.

Debates norisināsies britu parlamentāro debašu stilā. Atbilstoši šim debašu stilam, debatēs piedalās valdības un opozīcijas komandas, kurās tās ar argumentu palīdzību aizstāvēs vai noliegs nepieciešamību pievienoties ACTA līgumam.

Debates tiks arī translētas tiešraidē Latvijas Universitātes portālā.

Vairāk par ACTA

Līguma teksts angliski: http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2011/may/tradoc_147937.pdf

Līguma teksts latviski: http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2011:0380:FIN:LV:HTML

EFF: https://www.eff.org/deeplinks/2012/01/we-have-every-right-be-furious-about-acta

ERR: http://news.err.ee/Opinion/6e70e765-a870-4193-94c5-26ab228f14ed

FFII: ACTA violates fundamental rights

Jurģis Ķiršakmens: Kāpēc es esmu pret ACTA?

Magdas Papēdes komentārs: http://www.autornica.lv/2012/01/27/lasot-acta-pirm%C4%81s-piez%C4%ABmes/

Autentifikācijas koks

Atis — Fri, 20 Jan 2012 16:17:26 +0000

Vizuāli labi pārskatāma diagramma (“dzimtas koks”) ar autentifikācijas veidiem un to savstarpējo saistību. Diagrammas autors ir atzīmējis arī, viņaprāt, potenciālos autentifikācijas veidus (ar zaļo krāsu).

Avots: http://lockstep.com.au/library/babysteps/lockstep-bs09-authentication-.pdf

Pētījums par Rīgas radošajiem kvartāliem

Atis — Fri, 20 Jan 2012 11:22:23 +0000

Ieva Zībārte ar domubiedriem – Andreju Strokinu, Evelīnu Ozolu un Matīsu Groskaufmani - ir sagatavojusi pētījumu par Rīgas radošajiem kvartāliem – tādiem kā Miera iela, Kalnciema ielas kvartāls, Spīķeri u.tml. 2001.-2012. gadā. Šajos kvartālos tieši ekonomiskās krīzes laikā – ap 2009. gadu – viens otram līdzās saradās kafejnīcas, dizaina darbnīcas, kultūras centri u.tml.

Pētījumā aptaujāti vairāk kā 40 jaunie uzņēmēji, izvērtēts, kā kvartāli attīstījušies, apkopoti secinājumi par veiksmēm un kļūdām, fiksētas tendences.

Pētījums par Rīgas radošajiem kvartāliem, Ieva Zībārte & co

eID karšu ieviešana tuvojas noslēgumam

Atis — Fri, 13 Jan 2012 14:56:40 +0000

Personas apliecība jeb elektroniskā identifikācijas kartes (e-ID karte) ieviešana tuvojas noslēgumam – Saeima galīgajā lasījumā ir pieņēmusi Personu apliecinošu dokumentu likumu un PMLP jau saņēmis pirmo sūtījumu ar 100 000 jaunajām kartēm. Jauno dokumentu varētu sākt izsniegt no šā gada 1. marta, tomēr par precīzu karšu ieviešanas laiku vēl lems Ministru kabinets.

Elektroniskās identifikācijas kartes nebūs obligātas, un persona varēs izvēlēties – saņemt pasi vai personas apliecību, vai arī abus dokumentus. Apliecības varēs izmantot kā ceļošanas dokumentu, dodoties uz Eiropas Savienības vai Šengenas zonas valstīm. Elektroniskās identifikācijas kartes ārzemniekiem, bezvalstniekiem, bēgļiem, personām, kam piešķirts alternatīvais statuss vai pagaidu aizsardzība, kā arī trešo valstu pilsoņiem un nepilsoņiem, kas ieguvuši Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu, vienlaicīgi kalpos arī kā uzturēšanās atļauja.

Ministru kabinets noteiks elektroniskajā identifikācijas kartē iekļaujamās informācijas apjomu un saturu, informācijas izveidošanas, aktivizēšanas, deaktivizēšanas un atjaunošanas kārtību, kā arī lietošanas ierobežojumus.

Personas apliecībā būs iekļauta informācija elektroniskā formā, kas nepieciešama personas apliecības turētāja elektroniskai identitātes pārbaudei, kā arī droša elektroniskā paraksta radīšanai.

Papildus informācija:

Līdzīgi raksti:

Palielinās augšējā līmeņa domēnu skaitu

Atis — Fri, 13 Jan 2012 13:45:50 +0000

Vakar ICANN (the Internet Corporation for Assigned Names and Numbers) – organizācija, kas pārrauga augšējā līmeņa domēnus – pieņema lēmumu paplašināt ģeneratīvo augšējā līmeņa domēnu skaitu (generic top level domain jeb gTDL). Šobrīd ir 22 šādi domēni (pie tiem netiek pieskaitīti valstu augšējā līmeņa domēni). ICANN vēlme ir ļaut reģistrēt kā augšējā līmeņa domēnu gandrīz jebkuru vārdu jebkurā valodā. ICANN uzskata, ka tas ļautu organizācijām labāk aizsargāt un realizēt savas mārketinga intreses. Tomēr ir arī pretēji viedokļi, proti, ka uzņēmumiem radīsies papildus izdevumi, lai tie nodrošinātu savu preču zīmju aizsardzību.

Savs augstākā līmeņa domēns nebūs lēts prieks – tas maksās $185,000. Pieteikties pirmajā kārtā varēs līdz 12. aprīlim un pieteicējam būs jāpierāda savas tiesības izmantot attiecīgo domēna vārdu.

Avots: http://www.out-law.com/en/articles/2012/january-/icann-opens-application-process-for-new-top-level-domain-name-endings/

Papildus informācija: http://blog.icann.org/2011/12/carefully-constructed-new-gtld-program-moves-forward/

Publicēs par ES fondu finansējumu sagatavotos pētījumus

Atis — Fri, 13 Jan 2012 13:28:57 +0000

Paredzams, ka drīzumā Valsts kancelejas pētījumu un publikāciju datu bāzē, kā arī attiecīgo ministriju mājaslapās būs publiski pieejami pētījumi, kas tapuši par Eiropas Savienības fondu finansējumu. Jau šobrīd Valsts kancelejas pētījumu datu bāzē ikviens interesents var iepazīties ar pētījumiem, kas līdz šim veikti valsts pārvaldes iestādēs, tostarp par ES fondu līdzekļiem: http://petijumi.mk.gov.lv/ui/.