Prezentācijas

Praksē gadās, ka tikko rādītu prezentāciju vēlamies ievietot internetā, bet darīt to power point failu vai kādas citas programmas veidā ir ne tikai neveikli, bet arī nedaudz neprofesionāli. Mūsdienās ir jārod tādas tehniskās iespējas, lai jebkurš, kas lieto internetu, var aplūkot arī prezentāciju materiālus.

Lielisks ir Slideshare.net serviss – vispirms savu prezentāciju izvietotajam tajā, bet pēc tam atiecīgu saiti uz to ieliekam savā interneta mājas lapā, sociālo mediju relīzē, Twitter un citos sociālajos portālos. Lūk, piemēram, BuzzPodium prezentācija, kas izvietota uz Slideshare servera:

Līdzīgi kā YouTube, ikviens var izveidot tur savu lietotāja kontu, uzkrāt prezentācijas un tās embedēt savā lapā. Ja YouTube ir online video karalis, Slideshare ir uzskatāms par online prezentāciju karali.

Dokumenti un žurnāli

Ir situācijas, kad nepieciešams publicēt arī kādu oficiālāku dokumentu. Šādos gadījums mums tālkā nāk serviss ar nosaukumu Scribd. Pamatā tas darbojas tāpat kā YouTube, Slideshare un citi līdzīgie, kas ļauj publicēt saturu no mūsu datoriem plašākai publikai internetā.

Arvien vairāk dažādu žurnālu publicē savu izdevumu kārtējos numurus internetā, izmantojot issuu.com (ja kārtīgi pameklē, tur var atrast arī Latvijā izdotu žurnālu pēdējos numurus).

Lietojamība

Atkarībā no izmantotā birku daudzuma lietotājam ir iespējams pa tām pārvietoties. Piemēram:

Šajā piemērā relīze ir notagota ar vairākām birkām, un lietotājam šis apstāklis ļauj iepazīties arī ar citām relīzēm, kas marķētas ar analogām birkām. Iespējams, kādu ļoti interesē visas relīzes, kuru birkā atrodami vārdi “sociālie mediji”; uzklikšķinot uz tās, lietotājs nokļūs lapā, kurā saraksta veidā parādīsies visas relīzes ar minēto birku. Tādējādi lietotājs iegūst plašāku skatījumu uz attiecīgo tēmu.

SEO

Lai maksimāli uzlabotu atrodamību Google meklētājā, katru relīzi ieteicams apzīmēt ar iespējami daudziem atslēgvārdiem. Diemžēl mēs nevaram rakstīt visu, ko vēlamies (tas būtu bezjēdzīgi), tāpēc maksimāla uzmanība jāvelta lietotāju potenciāli interesējošo atslēgvārdu atrašanai.

Ar katru birku mēs relīzei pievienojam vēl vienu “iekšējo” lapu, kurā tā ir ievietota. Skatoties uz iepriekš norādīto piemēru ar birku “sociālie mediji”, mēs līdz ar tās pievienošanu savai SMR palielinām iespēju, ka, meklētājā ievadot šo terminu, lietotājs nonāks arī līdz mūsu konkrētajai relīzei un iepazīsies ar tās saturu.

Ar birkām, tāpat kā ar jebko citu, gan nav ieteicams pārspīlēt. Ir jāizvēlas maksimāli cilvēciskāki atslēgas vārdi, lai neveidotos haoss, kas samulsinātu gan lietotāju, skatoties konkrētu relīzi, gan arī Google meklētāju.

Kā šie divi nosacījumi ietekmē Google redzamos rezultātus:

Gan virsraksts, gan apraksts burtiski ietekmē Google meklētāja rezultātus. Title ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas jāievēro relīzes veidošanā, maksimāli precīzi izvēloties vārdus, kas noteiks relīzes atrašanas iespējas Google meklētājā. Title ir atkarīgs tikai un vienīgi no paša relīzes veidotāja, attiecīgi nosakot arī Google meklēšanas rezultātu pēc konkrētajiem vārdiem. Jo precīzāk Google meklētie atslēgas vārdi sakritīs ar title atribūtu, jo lielākas ir iespējas, ka Google šo konkrēto relīzi parādīs augstāk atrastajos rezultātos.

BuzzPodium sistēma vienmēr automātiski pati veido šos divus lauciņus. Title veidojas no relīzes virsraksta, bet description – no pirmajiem relīzes teikumiem. Veidojot SMR, šos abus atribūtus iespējams nomainīt ar citiem sev vēlamākiem.

Visbiežāk gan relīzes veidotājiem nebūtu ieteicams tos pašiem mainīt, lai arī dažreiz labāka rezultāta sasniegšanai var arī paeksperimentēt.

Nelielas vadlīnijas, ko iesaku apsvērt, veidojot title:

• standarta situācijā Google parāda līdz 70 simbolu, tāpēc nav īpaši liela jēga censties rakstīt garāku title, jo pēc attiecīgo zīmju skaita sasniegšanas tas parādīs daudzpunkti;
• vajag apsvērt arī sava zīmola nosaukuma pieminēšanu. Cilvēki bieži tiem uzticas, tāpēc klikšķinās, ieraugot atpazīstamu nosaukumu;
• jāiekļauj vārdi vai frāzes, pēc kurām cilvēki, visticamāk, meklētu sev vajadzīgo informāciju;
• vēlams atkārtot vārdus vai frāzes, kas iekļautas relīzes virsrakstā.

Description veidošanas vadlīnijas:

• ja neesi eksperts, uztver šo lauciņu kā sludinājuma tekstu. Maksimāli jāpiesaista uzmanība, un nedrīkst melot. Perfekts description ir perfekts reklāmas teksts;
• nav jēgas rakstīt description, kas garāki par aptuveni 200 simboliem, jo, tāpat kā title, arī description atribūta teksts tiek rādīts noteiktā zīmju limitā;
• vislielākā iespēja, ka lietotājs ievēros tavu rezultātu Google, ir tad, kad viņa meklētājvārds sakritīs ar vārdu vai frāzēm, kas ir tavā description, jo Google to speciāli izceļ.

Ja ir iespēja, pamēģiniet! Tas būs neliels ieskats Google optimizācijas nozarē.

Ne katrs prot ielikt saites, rakstot parastu word dokumentu, citi tās saraksta veidā ievieto relīzes beigās, taču galarezultātā tikai retais medijs šīs saites parāda kā aktīvas, – es pat teiktu, ka 99% gadījumu notiek tieši pretējais. Ja saites nav aktīvas, ir ļoti maza iespēja, ka lasītājam šī informācija būs pietiekami labi uztverama, lai izdarītu objektīvus secinājumus. Blogeri un jaunie mediji nekautrējas likt saites citam uz citu, ja vien to galvenais mērķis ir maksimāli plaši parādīt konkrētu ideju.

Ikreiz, iesaitējot kādu lapu, tu ietekmē Google rezultātus!

1. Ir labi ielikt saiti uz kādu savu iepriekšējo relīzi.

Ir labi, ja relīzē centies iesaitēt savas iepriekšējās relīzes. Ne tikai apmeklētājs var uzreiz apskatīties iepriekš publicēto un iepazīties ar vēl lielāku informācijas daudzumu, bet arī Google savā sistēmā šīs relīzes savstarpēji sasaista. Ir svarīgi izvēlēties vārdus, ar kuriem tiek likta saite. Jāizvairās no tādiem vārdiem kā “te” un “šeit”, efektīvāk ir ielikt saiti, atsaucoties uz konkrētiem atslēgvārdiem. kas varētu būt svarīgi un konkrētu apmeklētāju interesējoši. Piemēram, saitei ar  kādas kompānijas relīzi par radioaparātiem labāk izmantot atslēgvārdus “radio” vai “superīgie radio”.

2. Ir labi, ja centies iesaitēt citas lapas, kas darbojas neatkarīgi no tevis.

• Kāpēc neizmantot iespēju un neiesaitēt kāda portāla ziņu, kur esi pieminēts, tā parādot, ka esi pietiekami respektabls?
• Kāpēc neizmantot iespēju un neiesaitēt kāda bloga rakstu? Tā tevi pamanīs konkrētais blogeris, un, iespējams, viņa attieksme pret tevi kļūs nopietnāka.
• Kāpēc neiesaitēt kādu video, tā vēl uzskatāmāk demonstrējot vajadzīgo vai interesanto?
• …

Ir grūti rast loģiskus argumentus, kāpēc relīzēs nevajadzētu likt saites uz citiem resursiem, iespējams, pat ja tie ir konkurentu resursi. Turklāt vienmēr jāatceras, ka, iesaitējot relīzē līdzīgu informāciju, tu pacel savas relīzes reitingu Google.

3. Tev ir konkrēts produkts? Iesaitē to relīzē!

Ja tev ir kāds produkts, piemēram, “hipotekārais kredīts” vai “platekrāna televizors”, tev noteikti ir jāiesaitē uz šiem vārdiem produkta lapā. Tādējādi tiks palielināta iespēja, ka cilvēki, meklējot Google šos atslēgas vārdus, nonāks uz konkrētā produkta/pakalpojuma lapu. Atceries, ka iesaitēšanai jāizvēlas pareizākie un atbilstošākie atslēgas vārdui, izvairoties no “te” un “šeit”. Google šos vārdus uztver burtiski, tāpēc uzskatīs, ka lapā ir kāds “te” vai “šeit”.

Video SMR padara konkurētspējīgāku, jo tiek izmantots retāk. Interesants un aktuāls video var turpināt ceļu ārpus SMR. Tāpēc īpaši svarīgi video izplatību veicināt, izvietojot to kādā sociālā video vietnē, piemēram, YouTube, ar lielu apmeklētāju skaitu.

Jūs varat iemācīties filmēt un montēt pats. Mūsdienās tas nav sarežģīti. Gan uz PC, gan Mac iespējama videomontāža. Interneta medijiem var noderēt rokas kameras vai handycam. Taču varat šo pienākumu uzticēt arī PR/dizaina/reklāmas aģentūrai. Būtiski: jo interesantāks, aktuālāks un pārsteidzošāks ir saturs, jo zemāka tehniskā kvalitāte var būt filmētajam materiālam. Dažkārt var iztikt arī ar telefonfilmējumu. Mūsdienās viedtelefoniem ir pietiekamas izšķirtspējas kameras. Bet – paši saprotat, cik labam jābūt saturam, lai filmētu ar telefonu:)!

Lai nofilmēto video ievietotu SMR:

a) atveriet korporatīvo kontu YouTube, Vimeo vai citā vietnē (bet vislabāk – visās);

b) ar peles klikšķi BuzzPodium relīzes gatavošanas brīdī jūs varēsiet katru jauno klipu nosūtīt uz paredzēto vietni(ēm). Klips tiks izvietots tajās, bet vienlaikus būs redzams arī SMR. Saņēmējam, kas vēlēsies izmantot video savā medijā, atliks ierakstīt kodu savā mājas lapā, un video tiks embedēts - tātad tajā redzams.

Nesen radās pat jauns žanrs – videorelīzes, kas bija domātas portāliem un televīzijām, taču līdz ar SMR integrētā koncepta (teksts + video) attīstību speciāli veidotās atsevišķās videorelīzes tiek praktizētas arvien mazāk.

2010. gada 16. februārī plkst. 16:00 Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē (LU SZF), Rīgā, Lomonosova ielā 1A, Jesajas Berlina auditorijā notiks LU SZF Komunikācijas studiju nodaļas organizētā diskusija „Sociālie mediji: efektīvs komunikācijas līdzeklis vai bezjēdzīga laika nosišana”.

Diskusija paredzēta divās daļās.

Pirmajā daļā ar prezentācijām uzstāsies:

• Agnis Stibe “Digitāls + mārketings”
• Artūrs Mednis “GARLAICĪBA 2.0.jeb sociālie mediji kā izklaides un/vai mārketinga instruments”

Otrajā daļā:

Ekspertu un klātesošo viedokļu apmaiņa.’

• Vai sociālie mediji ir modes lieta un būt tur nenozīmē tikai aklu sekošanu tam, kas it kā liecina par veiksmīgu darbību?
• Kas ir tie cilvēki, kas reģistrējas un lieto sociālos tīklus – vai mārketinga ziņojumus tur nesūta viens otram tikai paši mārketinga speciālisti?
• Vai un kā var izmērīt atdevi no sociālajiem tīkliem?
• Vai aktivitātes sociālajos tīklos nerada ilūziju, ka “viss notiek”, kaut nenotiek nekas? Cik lielā mērā sociālajos tīklos ieguldītie laika un naudas resursi ir adekvāti ieguvumam?
• Vai nebūtu efektīvāk veidot komunikāciju “reālajā pasaulē”?

Diskusiju vadīs Lolita Stašāne, LU lektore, žurnāla „Lilit” redaktore

Diskusijas dalībnieki:

• Artūrs Mednis, Inspired DIGITAL vadītājs
• Agnis Stibe, digitālā mārketinga atbalstītājs
• Māris Reliņš, BUZZPodium vadītājs
• Uldis Pāvuls, LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes docents

Pirms gatavojat relīzes tekstu, kārtīgi izvērtējiet, vai tas, ko jūs plānojat paziņot, tiešām ir svarīgi un interesanti tiem cilvēkiem, kam jūs šo ziņu vēlaties adresēt? Kāpēc tas viņiem ir būtiski? Kādu ziņas adresātu problemātiku  jūsu relīzē paustais saturs risinās, kādām viņu interesēm atbildīs un uz kādiem jautājumiem sniegs atbildes? Jādomā kontekstuāli – ne tikai par relīzes izplatītāja mārketinga interesēm, bet plašāk – vairāk par ekonomisko ieguvumu.

Jāizvēlas lietišķa valoda bez pārspīlējumiem, vispārinājumiem un pārākās vai vispārākās pakāpes. Gatavojot relīzes tekstu, sekojiet struktūrai. Katrai nodaļai ir sava nozīme:

• kodolīgs virsraksts - tāds, kas noķer lasītāja uzmanību;
• lead: īsi un konkrēti – kas, kur, kad ir izdarīts vai noticis;
• pamatteksts: detalizētāka lietišķa satura informācija ar notikuma pamatojumu un tā pierādījumiem. Var tikt pasniegta ar apakšpunktiem (bulletpoints);
• citāti: personu teiktā pirmavots;
• par autoru: īsas ziņas par SMR izplatītāju;
• relīzes izplatītāja kontakti.

Te var izlasīt Wikihow padomus par relīzes teksta gatavošanu.

Toties jauns ir fakts, ka sociālie mediji un jaunās sociālās platformas un tehnoloģijas sniedz nekad agrāk nebijušas iespējas dalīties ar informāciju, piešķirt tai savu vērtējumu, iesaistīties sarunās un radīt savas draugu grupas ar kopēju attieksmi pret to vai citu ziņu vai parādību. Kas gan var būt vienkāršāk, kā nosūtīt iepatikušos linku uz Draugi runā, Twitter vai Facebook un pierakstīt savu attieksmi? Agrāk bija jāsūta vēstule, jāzvana un jāpārstāsta, bet tagad – easy: pārsūti linku, un draugs redzēs gan to, gan vienlaikus arī Tavu viedokli konkrētajā jautājumā.

Ja saturs ir interesants, tas ļoti ātri apceļo daudz lasītāju un skatītāju, līdzīgi kā asprātīgs YouTube klips. Šis pats princips attiecas arī uz SMR. Ja saturs ir nenozīmīgs, visdrīzāk, sarunu būs mazāk. Kompānija, kas izplata SMR (sociālo mediju relīze) un vienlaikus gan nodrošina sarunu iespējamību pie tās, gan arī SMR sakarā veicina sarunas Draugi runā vai Twitter, var maksimāli operatīvi uzzināt cilvēku viedokli par sevi un izplatīto ziņu. Iepriekš šādai viedokļa noskaidrošanai bija nepieciešami socioloģiskie pētījumi – tagad šo iespēju dod atgriezeniskā saite interneta vidē. Zīmoliem parādās arī cilvēciski atklātu un demokrātisku sarunu iespēja – agrāk ar tādām nemaz tik vienkārši nebija. Uzturoties starp lasītājiem kā vienam no sarunas biedriem, paveras lieliska iespēja zīmola cilvēciskošanai, pievienojot tam jaunas īpašības.

Vislielākā iespēja kļūt populāram ir cilvēku pašu radītam asprātīgam un pārsteidzošam  saturam. To sauc gan par User-generated content, gan crowdsourcing (kompānijas uzticēšanās cilvēkiem sociālajos tīklos startēt ar savu pienesumu zīmola identitātes veidošanai un līdzdalības veicināšanai). Parasti tas ir nejauši nofilmēts šokējošs, pārsteidzošs klips vai labi plānots partizānu mārketinga izgājiens, kur zīmols meistarīgi un neuzmācīgi iepīts interesantā stāstā, vai arī auditorijas kreativitāti iesaistošs web projekts. Dažkārt tie var būt arī jociņi un ironija par zīmola dabu.

SMR kā PR instruments ir mazāk pārsteidzoša. Tas ir ziņas paudēja oficiālais viedoklis, nostāja un interpretācija. Piemēram, paziņojums par jaunu produktu – tagad mēs to ieviešam tirgū. Paziņojums par uzņēmuma kaitīgo izmešu jauno politiku vai produkta atsaukums. Kaut kas tāds, ar ko ļoti precīzi jāpasaka: mēs domājam tā un ne citādāk. SMR nav kampaņa, bet kampaņas taktiska sastāvdaļa. Un tomēr, kā iekļaut to tālāk sabiedriskajā domā? Būtiski, ka uzņēmumā inhouse vai kā tā ārpakalpojumu sniedzēji strādā sociālajos tīklos zinoši, aktīvi un interesanti cilvēki. Šo cilvēku tīklojums, saikne ar citiem cilvēkiem var būtiski palīdzēt kampaņā. Tiklīdz SMR ir izplatīta, mobilizējiet savus draugus un kolēģus, lai nodod to tālāk saviem sekotājiem sociālajos tīklos.

Te ir gadījums, kad ziņa bija interesanta un lasītāji paši, neviena nemudināti, to retvītoja (uzklikšķiniet, lai attēlu palielinātu):

Warning: to darot jārūpējās, lai Jūs un citi kolēģi nekļūst par mārketinga ziņojumu retvītojamajām mašīnām vai robotiem. Sociālajos tīklos jūs neatrodieties tikai tāpēc, lai viens otram nepārtraukti nodotu jūsu darba informāciju, bet sazinātos, apmainītos ar cilvēciski būtisku saturu, uzzinātu kautko jaunu un apmainītos viedokļiem un socializētos. Vislabāk, ja mārketinga un korporatīvā informācija ir tikai neliela daļa no viņu sociālo tīklu korespodences. Vislabāk vērsties pie cilvēkiem, kuru intereses atbilst SMR paustajam.

Bet atkārtoju vēlreiz: lai jūsu saturs cilvēku vadīts aizietu tālāk, radiet to interesantu, aizraujošu, bez tukšvārdības un pārspīlējumiem, kas bija modē vēl nesen. Radiet to tādu, la cilvēki ar Jūsu SMR gribētu dalīties un nejustos spiesti to darīt.