Read the rest of Kā uzlādēt iPhone bez elektrības?

Lai arī pats es priekšroku dodu Safari un Chrome, reizēm lietoju Firefox tā iemesla pēc, ka viņam ir ļoti attīstīta spraudņu kopa. Ir daži specifiski spraudņi, kurus nelietoju ikdienā, bet kuri ir ļoti nepieciešami, tāpēc tajos brīžos pārslēdzos uz Firefox.

Varbūt šo problēmu var risināt arī savādāk – veidojot un saglabājot vairākas sesijas ar vienu pārlūku? Man jau šķiet, ka  vairāku pārlūku lietošana ir diezgan elegants risinājums, kamēr datora lietotāju skaits nepārsniedz “normālo” pārlūku skaitu.

Arī es biju viņu kāzās, dzēru alu, pār lūpām lija, bet mutē netika. Gluži tā jau gan nebija, bet ar to redzēšanu tā bija kā bija, jo piekļūt pie jebkura no trim lielajiem ekrāniem, uz kuriem tika demonstrēta ceremonija, bija ļoti grūti. Tā nu es noskatījos pusi ceremonijas caur lapu žuburu ik pa laikam uzdodot muļķīgus jautājumus savai draudzenei, piemēram, “Vai tas ko es redzu ir princeses  roka vai kāja?”

Read the rest of Princeses Viktorijas kāzas

Foto: Tobias Hofsäss

Tobias Hofsäss

http://tobiashofsaess.com/

Tobias ir 1973. gadā Hamburgā dzimis fotogrāfs un žurnālists, kurš savulaik arī nodzīvojis 12 gadus kontrastainajā Berlīnē. Kopš 2006. gada viņš dzīvo Stokholmā un Love Slussen ir viņa pirmā lielā fotoizstāde Zviedrijā. Tā ir par pretrunīgi vērtēto arhitektūras un satiksmes objektu Slussen.

Slussen

Slussen ir viena no centrālākajām Stokholmas vietām par kuru centrālāka varbūt ir vienīgi vecpilsēta Gamla Stan un Sergels Torg. Patiesībā tās tulkojumā nozīmē un arī ir slūžas, kas atdala Mēlerens ezeru no Baltijas jūras. Tomēr tās ir arī kas vairāk, jo ietver sevī arī autotransporta šķērsošanas ceļus, gājēju un velo celiņus, metro tuneli, kā arī nodrošina kuģu un laivu caurbraukšanu, turklāt tajā atrodas arī autobusa galapunkts un dzelzceļa stacija. Īsāk sakot tajā ir gandrīz viss, ko vien no satiksmes var iedomāties, turklāt tas viss izveidots ļoti mazā platībā, tamdēļ ilgu laiku uzskatīts ne tikai par zviedru inženierijas lepnumu, bet arī par vienu no sarežģītākajiem izbūvētajiem satiksmes mezgliem visā Eiropā.

Tā kā tas tika uzbūvēts vēl tālajā 1935. gadā, tad tas tika veidots pa kreiso ceļa pusi braucošai transporta plūsmai, kāda valdīja Zviedrijā līdz pat 1967. gadam, kad iestājās Dagen H. Dagen H priekš Slussen varētu saukt arī par apjukuma dienu, jo tā kā Slussen projektējot nebija paredzēts braukšanai pa labo ceļa pusi, tad pēc satiksmes maiņas tas kļuva un vēl joprojām ir diezgan haotisks. Šodien tas ir novecojis ne tikai morāli, bet arī fiziski, jo daudzas būves daļas apdraud satiksmes dalībniekus, tamdēļ šis monstrs ir nolemts bojāejai. Tomēr ne visi ir vienisprātis ar pieņemto lēmumu, jo ir cilvēki, kam šī vieta asociējas ar sentimentālām atmiņām, gandrīz katram stokholmietim ir kāds stāsts, kāds piedzīvojums, kas saistīts ar šo vietu, tāpēc ir pat izveidota kustība pret šī objekta nojaukšanu.

Izstāde

Lai arī kāds būtu iznākums, skaidrs ir viens – katram, kas te reiz pabijis, būs savs viedoklis, savas atmiņas, savs skatījums. Un tāds ir arī fotogrāfam Tobias, kurš savu redzējumu par šo vietu iemūžinājis fotogrāfijās, kuras tiek demonstrētas fotoizstādē LOVE Slussen.

Izstāde tiek izrādīta galerijā Galleri Kontrast, kas ir 5 soļu attālumā no Slussen, laikā no 12. jūnija līdz 18. jūlijam. Oficiālā izstādes atklāšana ir šodien, 12. jūnijā, pulksten 12:00, uz ko arī visi esat laipni aicināti. Ieeja galerijā ir bez maksas.

Izstāde arī apvienota ar Stokholmas pilsētas muzeja izstādi Perspective on Slussen šajā pašā galerijā, kas sniedz ieskatu ar fotogrāfijām un īsfilmām par Slussen pirmsākumiem no 20. gadsimta sākuma līdz sešdesmitajiem gadiem.

Sīkāka informācija par izstādi:

http://www.lovestockholm2010.se/EN/Program/tabid/87/ctl/Detail/mid/425/Event/517/Default.aspx

http://www.gallerikontrast.se/

Tā kā pazīstu fotogrāfu, tad biju uzaicināts arī uz izstādes pirmsatklāšanas pasākumu aizvakar un varēju novērtēt izstādi vēl pirms oficiālās atklāšanas. Manuprāt, izstāde ir lieliska un sniedz pavisam citu skatījumu uz ikdienā tik pierasto betona būvi. Braucot mājup no izstādes caur Slussen, es uz to raudzījos pavisam citādāk nekā tad, kad biju ceļā uz izstādi.

Tiekamies Slussen!

Apzināti pēdējā laikā skatos filmas no saraksta lejasgala, lai pieveiktu visas mazās valstis, no kurām grūtāk ir atrast  filmas vispār, nemaz nerunājot par labām filmām, savukārt, lielākās valstis atstāju kā saldo ēdienu, kad grūtākais būs pieveikts. Nepārprotiet, man nesagādā grūtības skatīties filmas kā tādas, man grūtības sagādā fakts, ka nevaru atrast filmas no kādas pundurvalstiņas vai ka atrastā filma nav diezko baudāma.

Sākotnēji filma The Deep aizrauj skatītāju ar zemūdens skatiem, kas, manuprāt, veidoti visai iespaidīgi, ņemot vērā filmas vecumu. Tomēr diemžēl ne pirmo reizi nākas atzīt, ka tā arī ir filmas lielākā vērtība, jo saturiski tā ir diezgan trula un nebaudāma. Ja vēl sižets būtu pietiekami aizraujošs un ticams, tad varētu vēl pieciest filmas lēno notikumu virzību, tomēr šis gadījums nebija no tiem, šis bija vienkārši naivs stāsts un lēna notikumu virzība.

Jau pašā filmas sākumā mani māca šaubas, vai gadījumā es neesmu pārāk samaitāts, jo man likās, ka filmas galvenajai varonei Geilai, kuru atveido aktrise Jacqueline Bisset, caur plāno augšiņu pārāk uzkrītoši izspiežas krūšu galiņi. Galu galā, kurš dodas nirt jūras dzīlēs, augšā uzvelkot vienu vienīgu kokvilnas T-kreklu? Sievietes, vai tas tiešām izklausās ērti? Palasot citu atsauksmes par filmu, saprotu, ka ne es vienīgais biju to pamanījis un par laimi vai nožēlu jāatzīst, ka tik samaitāts laikam nemaz neesmu. Tomēr šis nav vienīgais ekstravagantais niršanas gājiens,  senlietu eksperts filmā mīl nirt džinsās ar smuku kreklu un siksnu. Es saprotu, ka, ja apstākļi spiež vai arī sliktie dzenās pakaļ, var gadīties visādi, bet, ja tā ir brīva izvēle, tad man to grūti komentēt.

Pats filmas stāsts ir vienkāršs un vecs kā pati pasaule – dārgumu meklēšana. Tās galvenie varoņi ir kāds pāris, kas aizbraucis uz Bermudu, lai nirtu un meklētu artefaktus. Nirstot, tie uzduras diviem vienā vietā nogrimušiem vai aizskalotiem kuģiem, no kuriem viens ir pilns ar nezināmas izcelsmes un ļoti vērtīgām senlietām, savukārt otrs, lai radītu spriedzi, ar morfīna kapsulām. Vietējais narkotiku tirgonis ir ļoti ieinteresēts morfīna kapsulās, tāpēc liek neskaitāmus šķēršļus mūsu galvenajiem varoņiem viņu “arheoloģiskajās” nodarbēs. Filma ir pilna ar dažādiem neticamiem pavērsieniem, bet ar brīnišķīgi un manām acīm neaptverami laimīgām beigām. Skaidrs ir viens – fizikas likumi Bermudā nedarbojas, tāpēc, ja vēlaties izgudrot mūžīgo dzinēju vai ko citu tamlīdzīgu, zināt kur jums jādodas.

Lieku filmai 6 no 10.

199. filma no movies from 200 countries.

Noskatoties Stīva šovu iekš WWDC 2010, man prātā bija divas domas – vajag un vai varēs jailbreakot. Domāju, ka ne es vienīgais biju ar šādām domām, jo mūsdienās piesieties uz diviem gadiem pie viena mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēja man nešķiet normāli. Esmu jau savas dzīves laikā gana cietis no šiem subsidēto tālruņu līgumiem, lai iekristu tajās pašās lamatās vēlreiz. Arī savu esošo iPhone 3G pirku “no rokām” un atlauzu, lai varētu to lietot jebkurā tīklā. Tāpat domāju darīt arī ar iPhone 4, kas nozīmē, ka droši vien pie tā netikšu tik drīz, lai arī Zviedrija ir to valstu sarakstā, kurās iPhone sāks pārdot jau no jūlija.

Kāpēc vajag? Principā esmu gana apmierināts arī ar savu esošo iPhone 3G, un līdzīgi kā Vilhelms, arī es, kopš nopirku iPhone, esmu pasācis mazāk interesēties par jaunumiem mobilo telefonu jomā, kā to tiku darījis līdz šim. Vienkārši neredzu tam īpašu iemeslu, tāpēc, ka esošajā telefonā viss vienkārši strādā. Un kāpēc gan man vajag ceturto versiju, ja gan apmierināts esmu arī ar trešo. Ir vairāki iemesli:

• Lielāka baterija – ja tik tiešām ceturtais sniedz par 40% ilgāku darbības laiku, tad tas vien ir to vērts, īpaši jau ņemot vērā, ka baterija iPhone nav maināma un esošajam tā savu pusi dzīves jau droši vien ir nokalpojusi.
• Fiziski mazāks – jā, plānāks ir forši, tomēr es lielāko uzmanību pievērsu tieši platumam, kas nu ir samazināts par 0.35 cm no 6.21 cm uz 5.86. No savas pieredzes varu teikt, ka tieši šis platums bija vislielākais apgrūtinājums, kas liedza pilnīgi ērti manipulēt to ar vienu roku, cerams, ka šis samazinājums to atrisinās.
• WiFi 802.11n – pēdējā laikā pārāk bieži sanāk aplauzties, kad bezmaksas internets autobusos, ciemos vai kur citur pieejams tikai izmantojot 802.11n standartu.
• Jaunais displejs ar 960 x 640 punktu izšķirtspēju – bez komentāriem.

Visas pārējās fīčas, protams, ir foršas, tomēr vairāk izpriecām nekā reālām vajadzībām. Ne es veicu videozvanus pirms tam, ne es viņus veikšu tuvākajā laikā, vēl jo vairāk tāpēc, ka otrā galā arī būtu jāsēd kādam ar iPhone 4 un gan man, gan viņam  būtu jāatrodas WiFi zonā. Kā jūs to iedomājieties? Es piezvanu un prasu “Eu Kārli, tu esi WiFi, davai ieslēdzam to videozvanu? Nē, neesi %@^&? Kā lai es tev tagad to skatu, kā kaķis uz divām kājām staigā, lai parādu? Ā, paga, tūlīt iefilmēšu 720p HD, ok?” Jā, 720p video filmēšana, manuprāt, ir no sērijas HD video ne vienmēr ir tik HDīgs, cik HDīgu to HDīgo. Common, Apple paši saka, ka ne jau pikseļu skaitā slēpjas attēlu kvalitāte, bet tajā pat laikā tiek pievienota HD video fīča. Man, protams, prieks par to, ka ir uzlabots (palielināts) sensors fotokamerai, kas nozīmē, ka twitpic varētu parādīties ciešamākas kvalitātes fotoattēli, tomēr pārejai uz jauno iPhone versiju tas noteikti nav noteicošais.

Par pašu šovu runājot, tas, protams, bija izdevies un lielisks kā vienmēr. Ne visi mācētu tik labi un nesaspringstot izgrozīties no problēmas ar pārslogotu tīklu. Nedaudz pārspīlēta likās nepārtrauktā Retina displeja uzsvēršana un pieminēšana katra teikuma beigās, kaut gan Apple bija tie, kas visu laiku iepalika, salīdzinot ar citiem ražotājiem. Piemēram, HTC jau 2008. gadā bija telefoni ar izšķirtspēju 480×800. Jā, šobrīd 640×960 ir augstākais iespējamais, bet tas nav jāpasniedz kā pasaules brīnums. Ja man būtu jāsamierinās ar nedaudz mazākas izšķirtspējas displeju, bet ilgāku baterijas laiku, tad es nedomājot izvēlētos ilgāku baterijas laiku, kas, manuprāt, ir viens no svarīgākajiem telefona rādītājiem.

Ļoti bezjēdzīga, lai neteiktu ironiska, likās iPhone applikāciju prezentācija. Divas aplikācijas ko viņi izvēlējās prezentēt bija FarmVille un GuitarHero. Vai tiešām mēs tiekam tik zemu vērtēti? Jā, saprotu, ka šīs spēles ir populārās un ka uzsvars tur tika likts uz izstrādātājiem, kuri arī varētu izveidot ko tādu un pelnīt lielo naudu, tomēr man tas likās pārāk primitīvi. FarmVille? Tiešām? Un GuitarHero, kam nav ne mazākā sakara ar īstas ģitāras spēlēšanu, bet kas iekšēji rada apziņu, ka tu esi kaut ko nospēlējis. Manuprāt, diezgan truli. Man Stīva vietā būtu kauns šādas lietas iekļaut savā citādāk perfekti nostrādātajā prezentācijā.

Un nezinu, kāpēc neviens cits neuzdod šo jautājumu, bet kāda vella pēc iPhone vēl joprojām nav mitrumizturīgs? Internets ir pilns ar stāstiem par iPhone slīcināšanu, tam ir tikai viena (nu labi 5, ja ieskaita sānos esošās) poga. Kāpēc to nevarētu uztaisīt mitrumizturīgu? Iespējams, lai vienmēr būtu iemesls atteikt garantijas remontu, paziņojot, ka telefonā iekļuvis mitrums? Diezgan skaidrs, protams, ir arī tas, ka tādā gadījumā viņš droši vien nebūtu pasaulē plānākais un mazākas, jo savādāk visu cieņu par to, cik daudz un kādas kvalitātes ir sastumts tik mazā kastītē.

Tādas manas pārdomas par šo haju.

Parasti izvēle ir šāda – ja dzīvo pilsētā, tad auto ir kā apgrūtinājums un cilvēki labrātāk pārvietojas ar sabiedrisko, ja dzīvo piepilsētā, tad bieži vien izšķiras par labu auto. Protams, ir izņēmumi, bet tendence ir tāda, kāda tā ir.

Un, ja pārvietošanās notiek ar auto, tad, protams, nākas uztankoties. Rodas jautājums: “Kur vislētak uzpildīt degvielu?” Līdzīgi, kā visās citās valstīs, arī Zviedrijā degviela automātiskajās degvielas uzpildes stacijās ir lētāka nekā pilna servisa DUS. Parasti vislētākā degviela ir Jet tīkla degvielas uzpildes stacijās, kurās arī vienmēr iegriežos, jo viena no tām ir kāreiz pa ceļam uz veikalu. Nesmādēju arī Preem, ja Jet negadās tuvumā.

Tomēr jebkurā brīdī lētāko degvielas tirdzniecības vietu var atrast šajā mājaslapā:
http://www.bensinpriser.nu/

Tajā pat var izvēlēties, kurā reģionā un komūnā vēlaties uzpildīties, kādu degvielu vēlaties uzpildīt un citus sīkumus. Un cenas mēdz būt diezgan atšķirīgas, piemēram, šobrīd lētākā 95 markas degviela Stokholmā maksā 12.82 SEK litrā, kamēr Ystad tā maksā vien 11.87 SEK litrā.

Lai labi ripo!

Read the rest of Ceļojums uz Portugāles dienvidiem

Read the rest of Ceļojums uz Zviedrijas dienvidiem

Filmas notikumi norisinās Rákosi laikā un filmas galvenais varonis ir vienkāršs cilvēks, biedrs Jozefs, kurš ikdienā strādā par slūžu uzraugu, tomēr jau pašā filmas sākumā iekuļas lielās nepatikšanās, jo nevienam nesakot nokauj savu cūku, kas šajā laikā galīgi nav pieļaujams. Tomēr par lielu izbrīnu, viņš no cietuma tiek ātri vien atbrīvots un tiek iekārtots kādā pavisam cienīgā amatā. Diemžēl ilgi viņš neuzkavējas arī tur, jo nekad īsti neprot izdarīt visu pa prātam komunistiskajai valdībai. Tā nu viņš visu laiko ceļo starp cietumu uz ikreiz jaunu, elitāru darba vietu. Katrā jaunajā darba vietā viņš vienmēr iekuļas kādās problēmās, piemēram, esot par baseina uzraugu, ielaiž baseinā arī parastos cilvēkus laikā, kad tajā savu ikdienas peldi pieņem svarīgs partijas biedrs. Tā skatītājam ar Jozefa acīm no vienas darba vietas uz citu tiek parādītas dažādas komunisma bezjēdzības, tomēr netiek sniegta atbilde, kāpēc Jozefs vienmēr tiek atbrīvots no cietuma un atkal tiek iekārtots jaunā darba vietā. Lai to noskaidrotu, filma jānoskatās līdz galam pašam.

Kopumā filma lieliski ataino tā laika notikumus, iepinot tajā arī satīriskus jokus, tomēr pats sižets virzās diezgan lēni un lielākajai meinstrīma kino skatītāju liksies garlaicīgs, tomēr man filma patika. Nevērtēju to kā kaut ko izcilu, bet labu gan.

Lieku filmai 7 no 10.

83. filma no movies from 200 countries.