Pētījuma rezultāti apliecināja vien sen zināmus datus par Latvijas iedzīvotāju nevēlēšanos atteikties no nacionālās valūtas par labu eiro.

Vai Jūs atbalstāt eiro ieviešanu Latvijā?

Dati: Latvijas fakti

Jo gados vecāks cilvēks, jo lielāka skepse par eiro. Tā pat arī, jo zemāks izglītības līmenis, jo negatīvāka atbilde. Viss atkarīgs no jautājuma formas, ja runājam par fiskālo disciplīnu, tad vairākums atbalsta. Soli pa solim var negatīvajā atrast pretrunas un pavērst par daudz maz pozitīvo.

Neskatoties uz šo LB jauko eiro popularizācijas pasākumu un visām eiro zonas bažām, es tomēr joprojām esmu – PAR. Kā arī visas šīs aptaujas ir vien jābūt, kā informatīvam materiālam. Ne jau nu tirgus tantiņām vai pensionāriem ir jāprasa viedoklis par eiro ieviešanu. Tas ir jādara savas nozares ekspertiem.

Te nu ir darbs mūsu komunikatoriem un sabiedriskā viedokļa veidotājiem, ar īpašu pieeju mēģināt panākt katrai sociālajai grupai nedaudz pozitīvāku skatu uz eiro.

Sabiedrības tuvredzīgais skats

Eiro asociējas ar cenu kāpumu un papildus ieguldījumiem pārejas procesā biznesa vidē. Tas tiesa, bet tie ir vienreizējie ieguldījumi. Diemžēl sabiedrība skatās pārāk tuvredzīgi uz šo. Pēc LB aplēsēm valsts sektorā pārejas prasītu ap 12 milj. EUR, bet privātajā no 110 – 219 milj. EUR. Ja skatās valsts mērogā tad šis izmaksas, kā vienreizējs ieguldījums nav nemaz tik būtiskas. Viennozīmīgi tas ir ieguldījums nākotnē, apdrošināšanas polises veidā.

Būs eiro, vai nebūs, cenas kā kāpa, tā arī kāps un tas ir normāls process. Ir izaugsme, ir inflācija.

Stabilitāte

Pats, manuprāt, galvenais ieguvums no eiro ieviešanas ir tā stabilitāte ko mēs iegūstam. Latvijas latu sašūpot ir pietiekoši vienkārši, bet eiro ir apgrūtinoši. Pietam, ja grims eiro, tad grims arī lats, tik tāpēc, ka lielākā daļa mūsu tirdzniecības partneru atrodas tieši Eiropas savienībā un esam pārāk cieši saistīti.

Pretī Latvija iegūs daudz skaidrākus noteikumus investoru acīs. Būsi par vienu pakāpi pievilcīgāki. Ņemot vērā mūsu vienu no zemākajiem dzīves līmeņiem ES, varbūt mūsos saskatīs labu potenciālu dinamiskai valsts attīstībai ar noturošu pieaugumu gadu no gada.

Pasaules reitinga aģentūras atzinīgi varētu to novērtēt.

Riski

Atsevišķu valstu nesamērojamā parādu nasta, kurai ātru risinājumu nav. (Te nu acīm ir jābūt vaļā)

Investīciju pieplūdums var veicināt konkurēt spējas mazināšanos, ceru, ka mūsu politiķi būs mācījusies no nesenām kļūdām un likumdošana būs pienācīgi sakārtota, lai veicinātu uzņēmumu rašanos ar augstāku pievienoto vērtību.

Neapšaubām eiro ieviešana var veicināt jaunu uzņēmumu ienākšanu Latvijas tirgū, kas tā jau ir ļoti mazs un sastādīt ievērojamu konkurenci vietējiem.

Latvijas Banka

Ir atzinīgi jānovērtē, kā nesakoties uz visām grūtībām, kuras bija jāpiedzīvo pēdējās ekonomiskās krīzes laikā, LB nostāja par eiro ieviešanu nav manījusies un tas tika izvirzīts par pašmērķi.

LB pārāk rožaini pasniedz visus ieguvumus un noklusē trūkumus no šī pasākuma, lai arī trūkumu, manuprāt, ir mazāk, bet tie ir vērā ņemami riski.

Īstenībā, realitāte ir pavisam cita. Katras tehnoloģijas attīstība noiet savu evolūcijas ceļu, līdz tiek noslīpēta līdz tam, ka patērētājs to lieto nemaz nemanot. Vai tu esi aizodāmies par savu telefonu, kuru pagriez no vertikālā uz horizontālo stāvokli un bilde automātiski pielāgojas tev? Liekas, tā taču ir pašsaprotama lieta, bet realitātē tas ir sensors, kurš nosaka šo darbību un telefons momentāni pielāgojas tavām vajadzībām.

Nākamās desmitgades digitālo tehnoloģiju attīstība būs tieši saistīta ar ekonomiskām un sociālām izmaiņā, ja neņemt vērā inovācijas dažādu materiālu, zinātnes un enerģijas tehnoloģiju ietekmi. Mēs varam izdalīt 4 galvenos virzienu un tie būtu: Dati, sensori, ekrāni un ierīces. Par šo jau liecina vairākas pazīmes un dažādi avoti informācijas telpā, kuri izdala tieši šādu iedalījumu.

• Dati: Liels daudzums dažādu datu, kurus būtu jāizmitina, jādalās un jāanalizē, lai spētu izprasts iezīmētu nākotnes tendences.
• Ierīces: Ierīces, kuras savienotas ar internetu, kā mobilie telefoni, planšetdatori vai datori, kuri spētu dalīties ar informāciju jebkurā vietā.
• Ekrāni: Inovatīvs un iespaidīgs veids kā pasniegt un dalīties ar informāciju pretstatā pret parasto 2D telefona vai televizora ekrāniem.
• Sensori: Bezvadu tehnoloģiju sensori, kuri spēj sazināties un dalīties ar informāciju ar dažādiem objektiem un ierīcēm, lai izprastu tūlītēju ietekmi.

Lai arī visi šie virzieni ir sasvstarpēji saistīti, to attīstība notiks neatkarīgi viens no otra. Tie ietekmēs mūsu dzīvi mums nemanot jau tuvākajos gados.

Iedomājaties kādas iespējas paver šo tendenču attīstība vides reklāmā, jaunas paaudzes ekrānu, datu un sensoru attīstība. Jau šobrīd ir mēģinājumi ar Bluetooth, NFC tehnoloģiju izmantošana, bet lai to izmantotu patērētājam ir jāsper pirmais solis ar savu telefonu vai citu ierīci, bet tam visam ir jānotiek bez starpsoļiem.

Starptautiskais valūtas fonds ir vienmēr ir bijusi pēdēja instances, kura varētu glābt valsti no maksātnespējas. Laikam, Latvija bija viens no retajiem veiksmīgajiem piemēriem, bet par to arī laiks vēl rādīs. SVF bija vienmēr par uzņēmēj vides uzlabošanu politikas liberalizāciju un demokrātijas veicināšanu. Lai cik skarbi tas neskanētu, te iekšā ir liela politika. Mūžīgās zāles bija budžeta samazināšana, nodokļu celšana un administratīvā aparāta mazināšana. Kas ir sāpīgi un ne visas valstis to iztur.

Viens no pēdējiem pētījumiem „Challenges of Budgetary and Financial Crisis in Europe” prezentēts London School of Economics and Political Science, 2011. gada 18. novembrī par Eiro zonas krīzi apgāž visus iepriekš universālos līdzekļus (zāles). Pēc 2009. gada milzīgajiem ekonomikas veicināšanas pasākumiem un valsts izdevumu rēķina (īstermiņa pasākums), ES smagsvari sāk spers soļus budžeta deficīta mazināšanai, jo aizņemties bez  Eiropas centrālās bankas vairākām valstīm kļūs neiespējami. Eksperti nonāca pie tā, ka Eiro zona saspiežot savus valstu tēriņus var izraisīt daudz smagāku krīzi. SVF ir izteikts ASV kantoris, neskatoties uz to, ka tā stūres pēdējos gadus bija eiropieši. Manā skatījumā tā ir tāda maza formalitāte.

Šis gads ASV ir ļoti svarīgs, jo ir vēlēšanas. Viņu pēdējo gadu viena no galvenajām problēmām, kā bezdarbs, kuru vēl pirms pus gada Obama apsolīja samazināt ar daudz dažādiem investīciju projektiem infrastruktūrā (visi jau aizmirsa, jo solīja jau pasen). Nekas jauns ne? Kazahstāna ir labs piemērs. Uzcēla jauno galvaspilsētu un visiem bija darbs. Tagad uzskatāma par mazo Dubaju, bet ar nedaudz atpalikušam tehnoloģijām. Paradoksāli, bet šī programma sāk strādāt tieši no šī gada. Kas nozīmē, ka bezdarba  problēma varētu nedaudz uzlabosies, ko saka arī vairāku starptautisko instanču pētījumi.

Vēl viena sāpīgā tēma bija hipotēka, bet to gan Federālā rezervju sistēma izvilks uz savas bilances. Iekustināt šo tirgu ir galvas sāpēs, bet uzkarinātā uz pauzes var, kas veiksmīgi arī tagad notiek.

Pastāv viens milzīgs ārējais risks Eiro zona, kura nav vienota un politiski neprognozējama, dēļ ļoti sarežģītas struktūras. Galvenais šī gada uzdevums ir joprojām nevis atrisināt šo problēmu, bet gan uzkarināt, lai nepaliek ļaunāk. Ar to arī var izskaidrot nebeidzamo vēlmi aizdot naudu Grieķijai. Nebeidzamās sarunas ar privātajiem aizdevējiem no valdības puses. Atveriet acis. 100 miljardu EUR norakstīšana neglābs Grieķiju no maksātnespējas un Portugāle būs tur pat. Šie riski no dažiem desmitiem procentiem ir uzkāpuši jau līdz vairāk kā 80%. Apskatiet CDS (Credit default swap) likmes. Tur viss ir pateikts.

Vieni no lielākajiem tēriņiem Eiro zonā ir veselības aprūpe un pensijas. Realitāte ir tāda, ka šo pozīciju ietaupījums nemaz nedos vēlamo rezultātu, jo uz to rēķina samazināt budžetu deficītu ievērojami neizdosies. Lai sāktu atmaksāt parādus ir jābūt proficītam, kas mūsdienās tiek uzskatīts kā kaut kas neiespējams, un tā arī ir. Jo ir tikai divi scenāriji.

1) Maigs inflācijas scenārijs (skatieties zemāk slaidu no prezentācijas) ar kuru ekonomikas augs nedaudz zem inflācijas procentiem, parāds pret IKP stāvēs uz vietas, bet kopumā būs neliela izaugsme.

2) Drastiska nekontrolējama maksātspēja, vairākām valstīm. Kas ir sistēmas pašattīrīšanās, bet ar daudz lielāku stimulu restrukturizēt uzņēmumus un attīstības perspektīvām nākotnē.

Īstenībā šos ir viens no maniem viedokļiem un tik pat labi to var apgāzt pilnīgi ačgārni.

Uzturēšanās atļauju piešķiršana ir viens no svarīgakajiem lēmumiem tautsaimniecībā

Kā viņš pats atzīsts, ka izteiktu vairākumu no nekustamā īpašuma darījumiem sastāda nerezidenti, kuru aktivitāti pastarpināti palielināja arī šie likuma grozījumi. Šādu viedokli pauž arī Vija Gailīte no Latio:

Lielākā aktivitāte bija Rīgas centrā, kā arī Jūrmalā, kur pieprasījumu lielākoties veidoja ārzemju pircēji. Turklāt arī šis ir ļoti ierobežots sektors – Rīgas centrā labās vietās, renovētās mājās vai jaunajos projektos ar pabeigtu apdari un labu apsaimniekošanu.

Respektīvi. Ja parasts ierindas latvietis vēlas iegādāties īpašumu par saprātīgu cenu, tad šobrīd tas nav iespējams, jo cenas ir mākslīgi uzpūstas, patiecoties nerezidentiem. Principā tas roku rokā nāk arī ar demogrāfisko stāvokli Latvijā, ja cilvēki nevar nodrošināt cilvēcīgus dzīvošanas apstākļus, tad arī nav vēlmes domāt par bērniem. Diemžēl šīs politikas piekopšanā ir ieinteresētas arī mūsu bankas, kuru lobijs ir ļoti spēcīgs, lai vismaz maz drusciņ iztīrītu savas bilances ar uzkarinātiem īpašumiem, pietam, par daudz maz saprātīgu cenu.

Skumji, bet fakts. Protams, var jau teikt, ka ir pieejami īpašumi, kuru cenas pat tagad krīt, bet mēs visi dzīvojam 21. gs. un vēlamies pienācīgi dzīvot kvalitatīvos un modernos dzīvokļos vai mājās.

Display Ads – Visdrīzāk tiks iegādātas dienas vai rādījumu skaits un Click rezultāts būs prognozējams ar CTR rādītājiem, jo vienīgais, kas to varētu ietekmēt, ir paša izstrādāta bannera kreativitāte.

Social App – Daudz lielākas iespējas iesaistīt dažādās aktivitātēs, bet ir daudz lielāks risks, ka aplikācija neviens nelietos un tā nomirs pirmajā dienā dabīgā nāvē. Savukārt arī ir iespējas pārsniegt parastā bannera rezultātu vairākas reizes.

Tātad, ja nav tās idejas ar odziņu vai neesi pārliecināts, ka aplikācija sasniegt izstādītos mērķus, labāk izmantot parastos bannerus un lieki neizniekot līdzekļus. Ar banneriem jau pirmajā dienā tu sasniegsi garantētu rādījumu skaitu un atpazīstamību par savu produktu vai pakalpojumu, pat ja uz viņu neviens nespiedīs. Savu kārt ar App bez reklāmas atbalsta šāds rezultāts nāk lēnām, bet ka lavīna ar kulminācijas brīdi.

Protams, ar banneri tu nevari lielīties vadībai vai vēl kādam, kā to var izdarīt ar aplikāciju, kurā  ir ideja, funkcionalitāte utt, bet SO WHAT? Viens piemērs kā varētu izreķināt vai aplikācija bija veiksmīga.

1) Click
2) CPC dati (no iepriekšējām kampaņām vai arī savādāk iegūti)

Piemēram:

5’000 EUR (kopējais budžets)  / 0,3 EUR (CPC) = 16’666 < Social App CPIn

Tad Social App bija veiksmīga.

PS. Pirms ko tādu dariet, nodefinējiet savu auditoriju, savādāk sasniegtam rezultātam nebūs jēgas, jo uz pārdošanas datiem tas neatspoguļosies.

Latvijas banku aktīvi 2000 – 2010. gads

Dati: Gada pārskati, kuri atrodami banku mājas lapās. Tikai bankas aktīvi, ne to grupu kopējies.

Uzskatāmi varam redzēt mūsu līderus un 100m sprinta distancē. Īstenībā vēlējos arī paņemt slavenās Parex bankas datus, bet tie vairs nav pieejami vai arī es slikti meklēju. Aktīvi paši pa sevi neparko neliecina, varbūt tie nemaz tik kvalitatīvi nav un tas ir kārtīgs ieberziens. Papētīju arī banku konsolidēto kapitālu un tā kā tas sastāv no vairākām pozīcijā, katra banka iet savu ceļu. Bet kopumā 2009. gada zaudējumi bija tik vērienīgi, ka visu iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa tika zaudēta un bankas bija spiestas pumpēt milzīgas naudas summas apmaksātajā pamatkapitālā. Tā kā šos datus objektīvi salīdzināt nav iespējams, dēļ banku dažādiem lielumiem, tad apskatījos banku peļņu vai zaudējumus pret kopējiem aktīviem, kas varētu parādīt aptuveni cik riskanti darbojās banka “treknajos gados”.

Latvijas banku aktīvi pret peļu vai zaudējumiem 2000 – 2010. gadā

Dati: Gada pārskati, kuri atrodami banku mājas lapās. Tikai bankas aktīvi, ne to grupu kopējies.

Visaktīvākie savu pakalpojumu reklamētāji kļuva arī par riskantāko kredītu devējiem. Teorija par lieliem zaudējumiem kuri uz kopējā fona nemaz tik lieli nav, veiksmīgi izgāzās. Visi šie zaudējumi ir lielākoties veidoti uz uzkrājumiem nedrošajiem parādiem. Piemēram Swedbank 2009. gada šajā pozīcijā norādīja 416 miljonus latu, kas ir tiešām iespaidīgi un tikai lielā mātes mugura izglāba viņus no lielām nepatikšanām. Interesanti bija arī tas, ka 2009. gada vēl skats uz nākotni bija nedaudz ar optimismu, bet 2010. gadā atklājās reālā situācija un liela daļa no uzkrājumiem kļuva par reāli norakstāmiem, ko bankas arī darīja.  Lai vismaz kaut kā uzlabot situāciju pēdējos gados redzējām, ka bankas veiksmīgi sāka celt komisijas maksas dažādiem primitīviem pakalpojumiem, lai vismaz kaut kā aizstātu kredītu izsniegšanas apstāšanos, kas ir banku galvenais ienākumu avots.

Starpcitu, to ka šogad banku sektors sāk uzrādīt iespaidīgus rezultātus, tas nemaz neataino to banku rožaino darbību, bet gan līdz ar ilgtermiņa kredītņēmēju parādnieku samazināšanos, pavērās iespēja samazināt uzkrājumus nedrošajiem parādiem, ko arī veiksmīgi dara. Skatīsimies, cik optimistisks Latvijai būs 2012. gada Q1, vai visdrīzāk Q2 uz kopējās Eiropas ekonomikas un budžetu konsolidācijas fona.

Mūsu valstī lielākie eksperti ir politiķi, viņi prot komentēt visu, izteikt par to viedokļus, bez faktu pieminēšanas. Viņus rāda vakara ziņās un dažreiz jau nevar jau nepiekrist, jo viņi saka to ko tauta vēlas dzirdēt, īpaši jau opozīcija. Tas ir tā pat kā rakstīt rakstu par aktuālu tēmu savā blogā, žurnālā, avīzē un rezultāts ir garantēts. Izvelc no Google Trends informāciju par meklējumiem. Uzraksti rakstu un viss notiek.

Diemžēl manā skatījumā realitāte ir cita. Latvijai ir nepieciešama stratēģiska domāšana. Savādāk būs kā Baltkrievijā tagad ar inflāciju virs 100% gadā. Jāizvērtē katra lēmuma pieņemšana vairāku gadu perspektīvi. Kā definīcija, iedzīvotāji domā tikai īstermiņā, kā kāds lēmums ietekmēs viņu dzīvi, piemēram, nodokļu izmaiņas.

Piemēram, tikai tagad mēs varam izvērtēt “trekno gadu” budžeta izdevumu palielināšanu algām, pabalstiem, prēmijām. Ja jau mēs sagaidījām 2009. gadā tik lielu IKP kritumu, tad tur kaut kas nebija pareizs. Līdz šim nebiju dzirdējis nevienu kļūdas atdzīšanos medijos par tuvredzīgiem lēmumiem. Tanī pašā laikā iedzīvotāji atbalstīs jebkuru algu, pabalstu pieaugumu, jo bija jau labi. Vai ne?

Man liekas 90% iedzīvotāju neatbalsta ieņēmumu palielināšanu valsts budžetā, bet tajā pašā laikā nevēlas attiekties no slimnīcu, skolu vai kādas citas iestādes uzturēšanas. Protams, nekas nav ideāls, bet realitāte ir tāda, ka lai sabalansētu savus izdevumus ir tikai divi ceļi. Palielināt ienākumus vai samazināt izdevumus. To Latvijā neviens nevēlas pieņemt kā realitāti un tāpēc uz jebkuru lēmumu reakcija ir vienāda. Lai cik skarbi tas skanētu, izskaidrot sabiedrībai to nav iespējams un visu triecienu jāuzņemas attiecīgajām iestādēm. Ar to vienkārši ir jāsamierinās. Jo vairāk tu skaidrosi, jo vairāk iegūsi argumentus, kāpēc jādara savādāk.

Pēdējās nedēļas laikā mums ir parādījušies daudz ekspertu Krājbankas lietā. Reakcija bija novēlota utt, bet ja paskatās loģiski. FKTK iejaucās bankas darbībā tikai pie problēmu parādīšanās. Ja parādās problēmas, tad reakcija jau ir pēc definīcijas novēlota, bet ja nav problēmas, tad jau nav pamata iejaukties bankas darbībā. Prognozēt, kādas nākotnes darbības, kuras varētu vest pie problēmām var, bet tas nerada pamatu darbības iejaušanās. Lūk, tā arī ir atbilde visiem ekspertiem. Man liekas tas ir absurdi, vērtēt no malas FKTK darbību, bez faktiem. Tagad jau visi gudri, kur bija tie eksperti pirms 3 nedēļām?

Ieguldījumi zinātnē un tehnoloģijās 2008. gadā.

Avots: Eurostat

Diemžēl Latvija no savām kaimiņvalstīm izskatās vissliktāk, kā arī nožēlojami uz kopējā fona. Ir jāapzinās, ka šim nav tūlītējs efekts, bet nākotnes. Katras idejas izstrāde un attīstība prasa ilgu laiku un ieguldījumus, bet ja nav nodrošināta vide no valsts puses, tad to nemaz nevar realizēt. Ieguldījumi par 2009. gadu izskatās tik pat nožēlojami un te nav nekāda sakara ar ekonomisko krīzi, jo tieši tās laikā citas Eiropas Savienības valstis ir palielinājušas investīcijas jeb arī uz krītošā IKP fona atstāja esošā līmenī, kas palielināja virtuāli % attiecību.

Lai veicinātu pārdošanu veidojam parastu piramīdu. Pieņemsim preces vērtība ir “X” Ls. Mēs to paaugstinām uz “X” + 10 Ls, kur 5Ls kalpo kā atlaide, katram pieaicinātam draugam, bet 5 Ls kalpo mārketinga izdevumu segšanai. Respektīvi, katrs draugs, kurš iegādājas preci, samazina šī zīmola pirmatnējā ietecēja preces vērtību.

Visu šo laižam sociālajos tīklos ar masīvu SPAM, kurš tiek aiz vien vairāk atbalstīts ar piramīdas uzviju, līdz tās sabrukumam. Galvenā pasniedzamā doma patērētājam, ka viņš jau neko nezaudē salīdzinot ar finansu piramīdām, bet ir lieliska iespēja iegādāties preci ar masveida atlaidi un visi ir apmierināti ar dzīvi.

Pat jau sākotnēji neesi saistīts ar mārketingu, bet tev ir uzkrājusies dzīves pieredze, tad izlasot šo grāmatu, tev ir lieliska iespēja sakārtot savas zināšanas pa plauktiņiem un izmantot tos savas nākotnes vajadzībām.