“Bet Dieva eņģelis no debesīm saka viņam: “Ābraham! Ābraham!”” [1.Moz.22:11] Šeit tu pats redzi, ka dievišķā Majestāte tik droši nicina un joko par nāvi un

“Šis pieņem grēciniekus un kopā ar tiem ēd.” (Lk.15:2) Tas bija dziļi šokējoši! Ikvienam dievbijīgam cilvēkam taču ir jāzina, ka Dievs ir svēts un taisnīgs

“Dziediet Tam Kungam jaunu dziesmu!” – arvien no jauna aicina psalmi. Ikreiz tā ir jauna Kristus dziesma, ko rīta agrumā sāk dziedāt mājas draudze, jauna

Vai tādēļ, ka ar maizi saņemam Kristus miesu un ar vīnu Kristus asinis, maizes substance pārvēršas Kristus miesas substancē un vīna substance Kristus asins substancē

Luters Lielajā katehismā izmanto Mateja 28:19 saistībā ar objektīvu Dieva žēlastības darbu, kas nav atkarīgs no cilvēka (pat no viņa ticības ne). Tas izriet no

“Dievs nav cilvēks, kas melotu, nedz cilvēka bērns, ka Viņam kaut kas būtu jānožēlo. Vai Viņš ko teiktu un nedarītu, vai Viņš ko sacītu un

Tagad jautāsim: kādi tad ir Dieva bērni? Kāds ir viņu raksturojums šajā pasaulē, pēc kādām zīmēm tos pazīt? Ko Dieva vārdi par to saka? –

“Ap šo laiku notika, ka Abimelehs un Pikols, viņa karaspēka virsnieks, sacīja Ābrahāmam: “Dievs ir ar tevi visās lietās, ko tu dari. Bet tagad apstiprini

“Kāds cilvēks rīkoja lielu mielastu [..]” (Lk.14:16) Tas ir pats galvenais. Bieži cilvēki to piemirst, lasot šo līdzību. Nākas tik daudz aizdomāties, dzirdot par to,

“Nikodēms saka Viņam: “Kā cilvēks var piedzimt, vecs būdams? Vai tad viņš var atgriezties savas mātes miesās un atkal piedzimt?” Jēzus atbildēja: “Patiesi, patiesi Es

Iedzimtā grēka cēlonis nav Dievs, kurš savās taisnajās dusmās nosoda un soda un šo grēku (Ef.2:3), bet gan sekojošie divi: velns (tālais cēlonis), kurš pavedināja

Ārsti bieži vien mums stāsta par zālēm, kas ir piemērotas konkrētu slimību ārstēšanai. Bet kas mums ir jādara pašiem, lai šī informācija varētu mums palīdzēt?

Es gribētu minēt dažas kopīgas, lūgšanā biežāk sastopamas kļūdas, kuras lūgšanas Gars dara mums zināmas ar Rakstu vārdiem. Mums liekas, ka mums būtu jāpalīdz Dievam

“Un Ābrahams nākamajā rītā cēlās, lai dotos ceļā; viņš paņēma maizi un ūdens trauku un deva tos Hagarei un lika uz viņas pleciem arī zēnu,