Bija radusies iespēja uzspēlēt kērlingu. Par šo sporta veidu zināju tik daudz, cik minūtes laikā iespējams ieraudzīt pa TV (protams, ja tur tiek rādīts kērlings). Tātad viss ko zināju ir, ka ir ledus, pa kuru slidina akmeni virzienā uz apļiem. Turklāt akmeni slīdējumā pavada cilvēki, kuri cītīgi birstē tam ceļu. Likās varen dumja un nejēdzīga padarīšana. Nu gluži kā rokasbumba vai kaut kas tik pat jocīgs (ceru, ka nevienu neaizvainoju). Īsumā varu teikt, ka izmēģinot savu roku un kāju veiklību kērlinga spēlē, sapratu, – savās domās par kērlinga nejēdzīgumu biju stipri kļūdījies. Tas tomēr ir viens varen interesants sporta veids!

Nedaudz plašāks izklāsts. Spēle notika Kērlinga hallē. Tā ir pirmā ledus halle Latvijā (un pat Baltijā), kura ir paredzēta tikai un vienīgi kērlingam. Īstenībā vārds halle izklausās nedaudz par nopietnu, bet tā latvieši var saukt Gaiziņu par kalnu, tad arī Kērlinga halli varam saukt par halli. Pati halle ir pavisam jauna. Atvērta dažas nedēļas iepriekš. Hellē ir pāris ģērbtuves, konferenču telpa un divi celiņi kērlinga spēlei.Varbūt kaut kas vairāk, bet tad tas paslīdēja garām acu skatam.

Spēlēšana notika 2 stundas. Nevienam no dalību ņēmušajiem iepriekš kērlingā nebija nekādas pieredzes. Tāpēc mums ļoti noderēja instruktora palīdzība. Tika ierādītas pamata kustības un izstāstīti noteikumi. Pieļauju, ka noteikumus mums izstāstīja virspusīgi, tā lai mēs saprastu pamatdomu. Jo gan jau ka ir daudzas nianses par kurām mums īsti nebija jāzina. Apmācība (teorija un praktiskās lietas) aizņēma kādu stundu. Un tad stundu varējām jau izmēģināt kā tas ir – spēlēt kērlingu. Ir grūtāk, bet tajā pat laikā interesantāk kā izskatās. Grūti tāpēc, ka iesācējiem ir teju nereāli saprast cik stipri akmeni ir jāieslidina un kā nomērķēt viņa trajektoriju. Pēc dažiem piegājieniem jau šķiet, ka prakse un prasme rokās. Bet tas ir pašapmāns. Trāpīt tur kur saka kapteinis vai trāpīt uz apļiem (mājā) ir grūti, jo grūti. Ne velti instruktors teica, ka, lai sasniegtu pasaules līmeņa rezultātus ir jātrenējas gadus 20.

Interesantākais spēlē nav kāds individuāls elements. Piemēram, akmens slidināšana vai ledus beržšana tā trajektorijā. Piebildīšu, ka ledus tiek berzts ne tādēļ, ka tā varētu mainīt trajektoriju, bet, lai akmens tālāk slīdētu. Ar trajektoriju ir tā, ka kamēr akmens slīd samērā lielā ātrumā – tas iet taisni, bet kad ātrums samazinās, tad trajektorija noliecas uz to pusi, kā akmens tika iegriezts slīdējuma sākumā. Tātad, brīdī kad ātrums samazinās – trajektorija sāk liekties. Spēles mēŗkis ir dabūt pēc iespējas vairāk savus akmeņus apļu centram (mājas centrā). Punkti tiek skaitīti tā, ka tai komandai, kurai akmens ir vistuvāk centram tiek doti punkti. Otrai komandai punkti netiek doti. Pirmajai komandai tiek piešķirti tik punkti, cik tai akmeņi atradās mājā, attālumā līdz tuvākajam otrās komandas akmenim. Tātad, ja nomērot no centra pirmajai komandai ir divi akmeņi, tad seko otrās komandas akmenis un tad atkal pirmās, tad pirmā komanda iegūst 2 punktus. Ja īsti nebija skaidrs – instruktori apstāstīs precīzāk. Nedaudz novirzījos no rindkopas pamatdomas. Tātad – kas tad ir interesantākais kērlingā? Tas, ka līdz pat brīdim, kad ir izmests pēdējais akmens, īsti nevar zināt kā viss beigsies. Varbūt ka samelojos. Bet vismaz mūsu izspēlēs intriga saglabājās līdz pat pēdējam akmenim. Un tur tā sāls. Vienā brīdī jau šķiet, ka tiks gūtu uzvara izspēlē ar lielu punktu pārsvaru, bet var izrādīties, ka izspēle pat tiek zaudēta.

Man atlika aiziet uz kērlingu vienu reizi, lai es saprastu, ka to noteikti kādreiz atkārtošu. Turklāt, gan jau kādu starptautisku sacensību laikā pa TV pavērošu, ka to dara profesionāļi. Iesaku arī citiem. Iznomājot celiņu uz 6 vai 8 cilvēkiem (standarts ir 8, bet var arī 6), nemaz tik dārgi nesanāk. Katrā ziņā, kērlings kā izklaide ir ļoti laba alternatīva boulingam. Taču boulings jau vairs nav stilīgi. Bet kērlings – tā ir cita lieta. Turklāt, es ieteiktu iet spēlēt uz speciālo Kērlinga halli nevis uz kādu no hokeja hallēm. Jo tādus, kas saņēmušies uztaisīt tikai kērlingam paredzētu halli būtu jāatbalsta.

Twitter ir apbrīnojams rīks. Ar to ir iespējams ātri vērst uzmanību uz kādu faktu, kas tālāk pāraug TOP tēmā dažādos medijos. Tāpat ar to iespējams nolaist tvaiku par kādu tēmu un aizmirst. Otrajā gadījumā tas ir aptuveni tā: izteicāmies, nosmējām vai nolamājām, aizmirsām. Ja nebūtu Twitter, tad šī izteikšanās un nosmiešanās/nolamāšana notiktu blogos. Bet tas izpaliek. Un ziniet – tas pietrūkst. Tāpēc vēlos izteikties par Latvijas Universitātes jauno Web lapu.

Grūti bija izdomāt piemērotu virsrakstu. Pārāk skarbu vai cildinošu negribējās. Tāpēc virsrakts it kā negatīvs, tomēr ar iespēju laboties. Atliek vien no grāvja izkāpt ārā. Bet nu pie lietas.

Tātad – Latvijas Universitāte sakarā ar savu 90 gadu pastāvēšanas jubileju visus interesentus pārsteigusi ar jaunu Web lapu. Nezinu vai tas ir domāts kā vortāls vai portāls. Agrāk bija uz portāla pusi. Tagad vortālu. Lai nu kā – teikšu Web lapa. Rezultātu varat apskatīt dodoties uz http://www.lu.lv.

Man pirmā reakcija atverot jauno Web lapu, bija mēģinājums apskatīt lapu citos pārlūkos. Domāju, ka varbūt lapa uz Firefox īsti nestrādā, jo nevar taču būt tā, ka Latvijas lielākā universitāte savu jubilejas lapu uztaisījusi tik briesmīgu. Ziniet – nekas nemainījās. Lapa uztaisīta perfekti – uz visiem pārlūkiem vienlīdz atbaidoši. Uzreiz vēlos teikt, ka es neesmu Web lapu dizaineris, tāpēc nevērtēju izskatu kā profesionālis, bet kā ierindas apmeklētājs.

Vislielākās pretenzijas ir pret fonā esošām bildēm. Nu nav, nav tas stilīgi un/vai pareizi. Ja Bing.com ieliek fonā bildi, tas nenozīmē, ka visiem jāseko šim piemēram (paldies, Švānam par līdzības pamanīšanu). Bet varbūt Latvijas Universitāte ar tām fona bildēm ir vēlējusies savu 90 gadu jubilejas lapu uztaisīt iepriekšējā gadsimta deviņdesmito gadu stilā. Ja tā – cepuri nost – jums izdevās! Kapēc bildes fonā ir tik sliktas? Trīs būtiski iemesli. Pirmkārt: tās lapu padara ļoti raibu un ir grūti saprast kur ir kādi informācijas bloki. Ja šādi informāciju strukturētu kāds uzņēmums – tas potenciālos klientus zaudētu 3 sekundēs. Otrkārt: tas krietni palēnina lapas ielādes laiku. Treškārt: sanāk tāda kā ņirgāšanās par cilvēkiem bildēs. Piemēram šajā.

Varbūt kādam patīk, ka no viņa sejas ir redzams tikai deguns vai ka viņam ir aizlīmētas abas acis utml. Ja tur būtu es , tad man šāda apiešanās ar manu digitālo tēlu nepatiktu ne mazākajā mērā.

Ja aizmirstam par briesmīgajām bildēm fonos. Kas vēl ir sakāms? Man šķiet, ka es saprotu galveno uzstādījumu kāds bija šo lapu veidojot. Informācijai jābūt viegli atrodamai un strukturētai. Ir tāds kā mapīšu princips. Atveram vienu sadaļu, tur jāizvēlas nākamā, tad nākamā līdz tiekam līdz galam. Šis solis nav slikts un ir apsveicams. Jo bieži gadās, ka lielās lapās informāciju ir grūti atrast. Nu lūk – vienīgais pozitīvais punkts jau pieminēts. Atgriežamies pie negatīvā. Taču pat šī navigācija pa mapītēm ir ar kļūdām. Brīžiem pazūd kreisās puses navigācija, briežiem saites ir beigtas (nav galā resurss, bet notiek pāradresēšana un hierarhiski augstāku sadaļu).

Nākamais – Latvijas Universitātes Web lapa ir pazaudējusi ienākošās saites no Google un citiem meklētājiem. Elementārākā lieta. Ja taisam jaunu Web lapu, tad parūpējamies, lai ienākošās saites tiktu pāradresētas uz jaunām (ja adreses mainījušās) vai izdodam atbilstošus (lietotājam smuki saprotamus paziņojumus ar palīdzību atrast meklēto informāciju). Viss ko redzam šobrīd ir:

Šādi ne vien lapa zaudē savu vērtību meklēšanas dzinēju vērtības skalās, bet rada negatīvas emocijas apmeklētājiem, kuri uz lapu ceļo no meklēšanas dzinējiem. Pietiek uzklikšķināt uz pāris beigtām saitēm rezultātos, lai es sāktu ignorēt www.lu.lv parādīšanos rezultātos.

Web lapa veidota uz Typo3 dzinēja bāzes. Varētu domāt, ka tas ir vaininieks tam, ka lapa sanākusi tāda.. nekāda. Bet tas nav iemesls. Paskataties paši. Typo3 ir izveidojuši sarakstu ar citiem projektiem, kuri veidoti uz tā bāzes. Atliek vien ielūkoties izglītības iestāžu sadaļā, lai saprastu, ka Latvijas Universitāte būtu tāds piemērs, kuram vajadzētu Typo3 klasifikatorā izveidot jaunu sadaļu ‘tā nedariet’.

Jaunai Web lapai nevajag radīt revolūciju. Smuks piemērs ir Banku augstskola, kas arī tikko kā palaidusi jaunu Web lapas versiju. Viss ir smuki. Bet nu jā – vienmēr jau var krist vēl zemāk. Cerams, ka Latvijas Universitāte neies Jelgavas Mūzikas skolas ceļu.

Ir tikai trīs punkti, kurus vajadzētu pamainīt un par LU jauno veikumu vairs nebūtu tik lielas negācijas un varētu uzskatīt, ka no grāvja ir izkāpts ārā.

• Izvācam bildes no fona, pielabojam fona krāsas, fontu izmēru;
• Tiekam galā ar beigtajām ienākošajām saitēm;
• Salabojam navigāciju vietās, kur tā ir kļūdaina;

Tas arī viss šai reizei.

Tie (vismaz daļa no viņiem), kas man seko Twitter gan jau bija pamanījuši paziņojumu par to, ka mans tētis sācis rakstīt blogu. Tad nu šodien gribu painformēt plašākas tautas masas par šī bloga eksistenci. Bloga, kura nosaukums ir Ērikonkuls.lv adrese ir http://erikonkuls.lv . Kāpēc Ērikonkuls.lv? Tāpēc, ka autora vārds ir Ēriks.

Kāpēc būtu vērts pievērst šim blogam uzmanību? Ir vairāki iemesli:

• To raksta cilvēks, kurš vienkārši ir ļoti labs cilvēks, vīrs un tēvs. Piemērs man vakar, šodien un rīt.
• To raksta cilvēks, kuram ir gandrīz 20 gadu darba pieredze Latvijas Republikas Iekšlietu struktūrās (Valsts policija, Valsts robežsardze). Tātad sistēmā no Latvijas atjaunošanas laika. Līdz ar to zina daudz tādas lietas, par kurām mēs pat nenojaušam.
• Netipiski Latvijas blogeru aprindām, šis autors nav kāds divdesmit + dažus gadus vecs, datorus mīlošs tips. Attiecīgajā blogā diez vai redzēsiet kādu rakstu par iPhone, Apple, Windows vai katu ko tādu. Līdz ar to saturs vienmēr būs unikāls. Turklāt, ļoti iespējams, bieži vien pat pamats tālākām diskusijām sabiedrībā vai vismaz kādu noteiktu tās grupas ietvaros.

Šobrīd blogā ir publicēti tikai divi raksti. Bet jau šobrīd zināms, ka būs vēl un vēl. To publicēšanas biežums diez vai būs augsts, taču noteikti ir vērts ielūkoties. Jo īpaši tiem, kas ir saistīti vai interesējas par Iekšlietu struktūrām. Pirmais raksts ir par lielu pagriezienu dzīvē, bet otrs par izdienas pensijām.

Papildināts. Sīkums, bet nu tomēr. Sapratu, ka virsraksts ir nedaudz maldīgs. Tas tāpēc, ka pēc virsraksta var spriest, ka autors joprojām ir Iekšlietu struktūru darbinieks. Bet nu jau kādu laiku tas tā vairs nav.

Uldis ir aizsācis rakstu ķēdīti par tēmu “Trīs visriebīgākie šoferi“. Ja vien Wordpress Dashboardā nebūtu redzējis, ka viņš uz mani ir ielinkojis, tā arī nebūtu pamanījis, ka esmu ielikts starp tiem, kurus viņš vēlētos redzēt kā rakstu sērijas turpinātāju. Lai gan lasu Ulda blogu, tomēr šo rakstu biju nolēmis nelasīt. Bet nu ja jau reiz esmu minēts, tad stafeti pārņemšu un padošu tālāk. Ja kāds no stafetes kociņa saņēmējiem negrib rakstīt – nav nepieciešams. Bet nu pie lietas.

Pirmais visriebīgākais šoferis esmu es pats. Lai gan avārijas netaisu un esmu laipns autobraucējs (piemēram, palaižu citus izgriezties no pagalmiem, ielaižu joslā, pabrīdinu par neieslēgtām gaismām utt.), tomēr esmu savā ziņā riebīgs. Tas tāpēc, ka beiži uzsāku braukt ar lielu paātrinājumu (cik jau nu auto atļauj) un bremzēju asi. Tas gan vairāk ietekmē tos, kas atrodas automašīnā, jo ja man tuvu seko kāds cits auto, tad asā bremzēšana izpaliek. Kā jau teicu – avārijas netaisu. Viena no riebīgajām īpašībām ir kaitinošā atļautā ātruma ievērošana. T.i. – es braucu ar maksimālo atļauto + 5km/h. Līdz ar to tiem, kas brauc uz 100km/h ir grūtāk apdzīt mani, kā tos, kas brauc uz 90km/h. Kā arī man nākas apdzīt tos, kas brauc uz 90km/h. Ja es nomestu 5km/h nost, tad šādas lietas atkristu. Turklāt tuvojoties apdzīvotas vietas beigām, lielālākā daļa autobraucēju jau uzņem ātrumu krietni virs 50km/h vēl kādu puskilometru pirms to drīkst darīt. Taču es gaidu līdz sasniedzu zīmi un tikai tad paātrinos. Tas daudzus ļoti kaitina, bet mani pat savā ziņā uzjautrina tas, kā citi neizturot nesās garām.

Par otro… Te gan nebūs šoferis, bet šoferu paveids. Un tie ir tādi, kas neslēdz pagriezienu rādītājus. Nu ja jau tāda iespēja automašīnām ir paredzēta, tad kāpēc to nelietot? Ja nerāda pagriezienu signālu, tad tā ir necieņa pret citiem. Turklāt, piemēram, man pagriezienu signālu ieslēgšana ir kā reflekss. Es nepiedomāju pie ta, ka joslu mainot jāieslēdz signāls vai arī esot uz lauku ceļa (kur vairāku km radiusā nav neviena cita auto) un veicot pagriezienu tas būtu jāieslēdz. Tā vienkārši notiek. Tāpēc, jo mazāk saprotams man ir tas, kāpēc citi to nedara. Nu nevajag jau gaidīt kamēr signāls mirgo desmit reizes. Ja maina joslas – nu viens mirkšķinājums un pietiek.

Un pēdējais šoferu veids ir tie, kas nejēdz noparkoties. Es pats gan arī neesmu eksperts, kas mācētu perfekti tikt galā ar šo disciplīnu. Bet nu tajos gadījumos, kad es redzu, ka man netikt ar to galā, es attiecīgajā vietā nestājos. Taču nez kāpēc daudzi domā, ka noparkoties uz līnijām vai arī tikt tuvu citam, ka ar durvju atvēršanu ir nepieciešams atstāt kādu zīmi blakus esošajā auto, ir ļoti stilīgi.

Tad nu stafetes kociņu nododu Kristapam (jo viņš nobrauc dikten, dikten daudz), Maksimam (jo kad pēdējo reizi biju pasažieris viņa auto tā vien likās, ka viņš ir mana saraksta otrās kategorijas pārstāvis :D ), kā arī Kasparam (pievienojos Ulda izvēlei, jo Kaspars ir viens no tiem, kas nesen ticis pie tiesībām).

Dažas dienas iepriekš jau Twitterī padalījos ar saiti uz Web lapu ZendCasts. Tad biju arī nodomājis, ka gan jau tie, kam tas interesē būs piefiksējuši. Taču tagad sāku domāt, ka ne jau visi Twitterī man seko, turklāt arī tie kas seko to nedara 24/7. Turklāt arī Google nebūs manu Tweetu noindeksējusi un nevarēs parādīt potenciālajiem informācijas tīkotājiem.

Tad nu lūk. Ir tāda Web lapa – http://www.zendcasts.com, kurā apkopoti vairāki screencāsti (šim vārdam latviskojums vispār ir?) par un Zend Framework. Autors par lapu saka šādi:

Zendcasts is a weekly podcast in screencast format covering different parts of the Zend Framework, a PHP framework designed for developing enterprise application development. The site was launched at the beginning of 2009 and is managed by Jon Lebensold.

Nu jau video skaits ir ~ 30 un regulāri tiek pievienoti jauni. Apskatītās tēmas ir ļoti dažādas. Sākot no pavisam elementārām, beidzot ar tēmām, kuras būs interesantas jau pieredzējušākiem Zend Framework lietotājiem.

Turklāt šiem screencastiem ir vairākas ļoti labas īpašības:

• Runātājam ir laba izteiksmes forma. Visu var labi saprast. Nav čarkstoša skaņa vai murmināšana zem deguna.
• Video ir liela izšķirtspēja – nav nepieciešams samiegt acis, lai kaut ko redzētu, turklāt viss rādāmais ielien kadrā.
• Video ir svaigi. Tas nozīmē, ka nebūs šajās pamācībās novecojusi informācija.
• Video var ne tikai skatīties Web pārlūkā, bet lejupielādēt arī iTunes.

Pirms kāda laika jau rakstīju ierakstu par taupīšanu/ekonomēšanu. Kā vienu no punktiem minēju, ka vajadzētu apsvērt iespēju izmantot alternatīvus pakalpojumu sniedzējus. Pirms neilga laika nolēmu, ka vajadzētu veikt nelielu revīziju tajā, kādus un kuru banku pakalpojumus izmantoju.

Līdz nesenai pagātnei biju trīs skandināvu banku klients. Katrā bankā pilns pakalpojumu komplekts: maksājumu kartes, interneta bankas, SMS bankas, kredīti utt. Domāju, ka līdzīga situācija ir daudziem. Tas tāpēc, ka lai saņemtu kādu bankas pakalpojumu, ir jākļūst par tās klientu. Piemēram, vēlamies valsts galvotu kredītu studentiem – banka A. Citu gadu šo pakalpojumu nodrošina banka B. Nu jau otra banka komplektā. Turklāt kredītu buma laikā bankas ļoti vilināja. Varēja paņemt kredītu vienā, tad otrā, tad trešajā. Un visiem bija vienalga kas ar tevi notiek citur. Un kas ir interesanti, kļūstot par bankas klientu parasti tiek atvērts pilns pakalpojumu komplekts, jo tas bieži vien ir lētāk kā izvēlēties tikai vienu vai divus pakalpojumus. Tas, ka telefona bankas vai SMS bankas vajadzīgas tikai retajam, jau ir cits stāsts.

Tad nu sāku domāt, vai tiešām man visās trijās bankās ir vajadzīgi visi šie pakalpojumi. Ātri vien sapratu ka nē. Pat vairāk – sapratu, ka man pilnībā pietiek ar divām bankām. Tāpēc vienā jaukā dienā aizgāju uz trešo banku, nomaksāju kredītu un nolikvidēju savu kontu (līdz ar to vairs neesmu bankas klients). Kas interesanti – nemaz nemēģināja mani pierunāt palikt. Tātad klientu pietiek. Savukārt otrā bankā nolikvidēju kredītlīniju, atteicos no maksājumu kartēm un turpmāk šo banku izmantošu daudz mazāk. T.i. – vairs man nav tur palicis neviens pakalpojums, par kuru būtu jāmaksā kādas gada maksas vai tamlīdzīgi. Ja tādas maksas tiks ieviestas, iespējams arī no šīs bankas atteikšos pavisam. Savukārt pirmajā bankā sākšu izmantot vairāk dažādus pakalpojumus un caur šo banku turpmāk vadīšu lielāko daļu no naudas plūsmas.

Kas ar šādu pārskatīšanu tiek iegūts? Vairākas lietas:

• Makā vairāk vietas, jo nav tur vairs tik daudz visādu maksājumu karšu, kodu kartiņu, vizītkaršu un citas drazas.
• Naudas ekonomija. Atsakamies no vienas maksājumu kartes un rodas ekonomija vidēji 10Ls gadā. Nav jau daudz, bet tomēr. Turklāt jo mazāk pakalpojumus un mazākā skaitā banku izmantojam, jo mazāka iespēja, ka nepamanīsim kādu jaunu komisiju parādīšanos.
• Vairāk koncentrējot naudas plūsmu vienā bankā, mēs šīs bankas acīs kļūstam par nopietnākiem klientiem. Bankai patīk redzēt, ka nauda plūst. Bet ja tas notiek vienlaicīgi trīs bankās, tad naudas plūsma katrā ir relatīvi maza. Bet jo lielāka plūsma, jo labākus un izdevīgākus pakalpojumus varam izmantot.

Kādu laiku atpakaļ Latvijas internetā bija neliels domstarpību kariņš par to cik zolīdi ir likt Google AdSense reklāmas lapās, kuru saturs ir latviešu valodā, ja oficiāli Google AdSense šādu lietu neatļāva. Bija tādi, kas lika, jo reklāmas rādījās un Google īsti neprotestēja. Bija tādi, kas teica, ka īsti pareizi tas nav. Lai nu kā, izrādās ka nu jau kādu laiku, Google AdSense reklāmas IR atļauts izvietot lapās, kuru pamatvaloda ir latviešu valoda! Es to pirmo reizi padzirdēju Twitterī no Alekseja. Iespējams, ka tas jau ir atļauts sen, bet nekādus oficiālus paziņojumus no Google nebiju redzējis. Ja tas jau sen ir atļauts – kāpēc neviens par to nebija ieblogojis?

Par to, ka tāda lieta ir atļauta varat pārliecināteis paši, aizejot uz Google AdSense palīdzības sadaļu. Jocīgi gan ir tas, ka US tulkojuma versijā latviešu valoda joprojām nav sarakstā. Taču, tā kā ir gan latviešu tulkojuma versijā, gan UK tulkojumā, tad varam uzskatīt, ka viss ir kārtībā.

Ko tas nozīmē Latvijas internetam? Daudzas lietas. Piemēram:

• Tagad arī blogu īpašnieki (un jebkuru citu nelielu web lapu īpašnieki) var pilnībā legāli nopelnīt naudu kaut vai lai segtu hostinga pakalpojumus. Ja apmeklējums ir vērā ņemams, tad arī kāds lats priekš kino un/vai grāmatām atleks. Vienīgi nevajag cerēt, ka tagad nu visi kļūsim bagāti. Ja Latvijā kāds ar reklāmu blogā varētu nopelnīt naudas summu, kas ļautu pilnībā atteikties no darba, tad tas ir Pēteris.
• Textads.lv sāksies grūti laiki. Es nezinu, ko viņiem vajadzētu mainīt, lai kāds lapā liktu viņu reklāmas nevis AdSense. Pēdējais piedāvā daudz lielāku reklāmdevēju bāzi, turklāt klikšķa cena ir krietni lielāka.
• Latvijas reklāmdevējiem AdWords kļūs aizvien tīkamāks, jo AdSense tiks izvietots aizvien lielākā skaitā projektu.
• Varbūt un tikai varbūt, blogos atkal sāks atgriezties kāda dzīvība, jo pēdējā laikā (pateicoties vasarai vai Twitter) aktivitāte lielā daļā blogu ir stipri kritusi. Turklāt iespējams redzēsim jaunus Web projektus, kuri tiks veidoti ar domu, ka galvenais ienākumu avots būs AdSense nevis maksas pakalpojumi lietotājiem.

Kādas ir tavas domas – vai tas, ka Google AdSense ir legāli pieejams Web lapām latviešu valodā kaut ko mainīs? Vai varbūt tie, kas gribēja likt reklāmas tās jau bija salikuši vēl pirms tas bija atļauts un nekas īsti nemainīsies?

Papildināts tiem, kas nelasa komentārus

Es pamēģināju piereģistrēt vēl vienu AdSense kontu, šoreiz norādot latviešu valodu. Tik tālu viss OK. Taču konts netika apstiprināts norādot uz AdSense Help sadaļu US tulkojumā. Līdz ar to tikt pie AdSense konta norādot LV lapu nebūs vienkārši. Taču, ja AdSense konts jau ir, neredzu šķēršļus reklāmu izvietošanai LV lapās, jo jebkuru Google pretenziju gadījumā varam norādīt uz UK (GB) tulkojumu. Bet tas, ka LV valoda jau parādās tulkotajos Help materiālos nozīmē to, ka arī US variantā drīzumā tai vajadzētu būt.

Lasot rakstus interneta vortālos/portālos, kā arī skatoties TV pāraides mani nepamet sajūta, ka bankas melo. Ne jau tieši bankas, bet banku pārstāvji, kuri pauž banku oficiālo pozīciju dažādos jautājumos. Un iespējamie meli izpaužas divās lietās: banku pretīmnākšana tiem, kam šobrīd ir pagrūti atdot kredītus; banku vēlme kreditēt (gan privātpersonas, gan uzņēmumus).

Īpaši tracina Swedbank, kas kā jau lielākais spēlētājs banku sektorā, visbiežāk nāk klajā ar dažādiem paziņojumiem. Kurš no jums nav dzirdējis, ka bankas stāsta: “Nāciet pie mums, ja redzat, ka būs problēmas ar atmaksu. Mēs palīdzēsim!” ? Bet vai kāds no jums ir kaut kur manījis ka kāds klients kādu banku, par šādu palīdzēšanu paslavētu. Es neesmu redzējis. Tāpēc pieļauju, ka ja tādi gadījumi ir, tad tas ir ļoti, ļoti mazs procents no visiem gadījumiem. Tipiskākais komentārs par banku rīcību no tiem, kas reāli ir gājuši uz bankām risināt savas problēmas ir: atlika pamatsummas maksājumu uz termiņu X (tātad procentus maksājam joprojām), toties procentu likmi palielināja par Y procentpunktiem. Reālais ieguvums ir maksājuma samazinājums par 10-20% termiņā X, bet pēc tam maksājums kļūst lielāks kā pirms palīdzības saņemšanas. Ja tā ir pretīmnākšana no bankas puses, tad man īsti negribās ticēt arī citiem viņu paziņojumiem.

Kredītu izsniegšana. Šodien jau pieminētā Swedbank izplata paziņojumu, ka redz cilvēki paši nemaz tos kredītus negrib. Protams, var jau novelt vainu uz citiem. Bet vai paši maz kredītus vēlas izsniegt? Vēlas, bet tikai gadījumos, ja ir ļoti liela ķīla vai arī uz ļoti lieliem procentiem. Swedbank procentu likmes kredītlīnijām un tamlīdzīgiem pakalpojumiem ~30%, turklāt jābūt algas kontiem, smukām bilancēm utt., citas bankas (piemēram, Bigbank) atļaujas prasīt pat vairāk kā 250% gadā par izsniegto kredītu. Var jau kredīta saņemšanu padarīt neizdevīgu vai pat teju neiespējamu un tad teikt cilvēki paši negrib, bet vai tā nav ņirgāšanās?

Jūsu domas? Bankas melo?

Meklējot izdevīgākos banku piedāvājumus uzkrājumiem, pamanīju, ka Hipotēku banka ir izstrādājusi programmu “Mūsu budžets”. Šo programmu viņi kā dāvanu dod tiem saviem klientiem, kuri pieteikušies Ģimenes komplektam . Paši viņi par šo programmu saka sekojoši:

Tā ir kā elektroniska piezīmju grāmatiņa, kas vajadzīgos brīžos sniegs atbildes uz tādiem jautājumiem, kā: “Kur mēs tā iztērējāmies?” vai “Kā mēs varētu ietaupīt?”. Ja izmantojat internetbanku HipoNet, tajā veiktos darījumus nav nepieciešams pārrakstīt, jo tos ērti var ielādēt “Mūsu budžets” programmā.

Es savu izdevumu/ienākumu uzskaitei jau vairāk kā pusotru gadu izmantoju programmu Buddi. Tāpēc mani ļoti ieinteresēja tas, kādu programmu ir izdevies izstrādāt Hipotēku bankai. Tā kā tas ir bankas produkts, tad tam vajadzētu būt ļoti pārdomātam, precīzām, stabilam. Taču tā kā neesmu Hipotēku bankas klients, tad neloloju īpašas cerības, ka pie “Mūsu budžets” tikšu. Bet tiku gan. Izstādē “Bērnu pasaule 2009″, kura norisinājās pirms kāda mēneša sanāca saruna ar Hipotēku bankas pārstāvjiem, kuri mēģināja mani pierunāt izmantot kādu no viņu pakalpojumiem (uzkrājums bērnam, Ģimenes komplekts utml.). Tā kā par savas kontaktinformācijas atstāšanu (tātad vēl patālu no tapšanas par reālu klientu), man piedāvājās uzdāvināt “Mūsu budžets”, tad nolēmu ka nelaidīšu iespēju garām.

Nolēmu padalīties ar jums savos secinājumos par programmu. No sākuma par programmas iespējām. Tad secinājumi. Un nobeigumā sarakste ar Hipotēku banku un daži komentāri par viņu info dienestu.

Startējot programmu tiek atvērta Sākumlapa. Vienīgā tajā redzamā informācija ir programmas nosaukums un Hipotēku bankas logo. Tas laikam tāpēc, lai lietotājam atgādinātu kādu programmu ir stratējis.

Nākamā sadaļa ir Maks. Jautājums jums – ar ko jums asociējas vārds “Maks” ? Man pirmās asociācijas ir reāls maks – lieta, kurā glabāt skaidru naudu (kredītkartes utt. neskaitam). Taču “Mūsu budžets” izpratnē Maks ir jebkāda naudas glabātuve. Man prasītos pēc vārda Konts.

Pievienojot maku redzams šāds logs.

Kā viens no parametriem, kuru jānorāda ir “Tips”. Es nekur neatradu (varbūt nemācēju meklēt), kur varētu nodefinēt savus Tipus, jo ar tiem 4, kas ir doti man ir par maz. Turklāt, neatkarīgi no tā, kādu tipu es izvēlos (uzkrājums, kredīts) ievadītā summa tiek uztverta vienlīdzīgi. Man saprotami būtu, ka ja man ir kredīts 1000Ls, tad pie kredīta es rakstu skaitli 1000, bet kopējā bilancē, tas rādās kā -1000. Taču šeit tā tas nenotiek. Vēl attiecībā uz Makiem man nepatīk tas, ka nav iespējams Makus grupēt. Piemēram, Grupa Kredīti, un zem tā es redzu visus kredītu Makus. Savukārt šeit viss ir dzelžainā pievienošanas secībā un vienā rindā.

Slēdzamies tālāk uz Grupas/Veidi.

Šeit tiek sadefinētas ienākumu/izdevumu grupas un veidi. Tātad, ja man ienākumu grupa ir Alga, bet izdevumu grupa Auto (ar veidiem, jeb apakšgrupām: degviela, apkope), tad to jādefinē šeit. Pievienojot darījumus būs jāizvēlas kādu no šīm grupām/veidiem. Arī atskaites iespējams veidot pēc grupām. It kā viss saprotami un kārtībā. Ja neskaita to, ka brīdī, kad mēģina dzēst kādu veidu, tad it kā nekas vizuāli nenotiek. Netiek parādīts paziņojums par to, ka dzēšana ir izdevusies vai nav izdevusies, bet dzēšana reāli ir notikusi.

Dalībnieki.

Ta viss ir pat vairāk kā saprotami. Jāpievieno dalībnieki (tātad personas, kuru izdevumu/ienākumu uzskaite tiek veikta). Nolēmu paeksperimentēt un izdzēst visus dalībniekus. Kad tas izdarīts nospiedu vēlreiz “Dzēst”. Lai cik negaidīti tas nebūtu, saņēmu piedāvājumu dzēst neesošu lietotāju. Kāpēc gan, lai negribētu. Apstiprinot savu atbildi tiek izdots lietotājam “draudzīgs” kļūdas paziņojums.

Es, kā programmētājs, saprotu kāpēc lec šāds paziņojums. Bet vienkāršs lietotājs varētu arī sabīties. Ja jau dalībnieku vairs nav, tad podziņas Rediģēt/Dzēst varēja nobloķēt (jā – klikšķinot uz Rediģēt tāds pats efekts).

Darījumi.

Sadaļa, kuru jāizmanto visbiežāk. Darījumus var pievienot trīs veidos. Pirmais ir kā darījumu, kad norāda Maku un izdevumu/ienākumu grupu/veidu.

Otrs – pārskaitījums no viena maka uz otru (arī norādot grupu/veidu). Trešais – datu importēšana no HipoNet. Trešo nesanāca pārbaudīt, jo kā jau iepriekš teicu, neesmu Hipotēku bankas klients. Darījumu pievienošana/rediģēšana ir viegli saprotama un strādā korekti. Taču arī sadaļa Darījumi nav bez problēmām. Ja gadījumā Makam nav darījumu un rodas vēlme, vai netīšām tiek uzklikšķināts uz pogām Rediģēt vai Dzēst, tad vienā gadījumā izlec jau augstāk redzētā kļūda, bet otrā gadījumā izlec citādāks kļūdas paziņojums un programma bez jebkādiem brīdinājumiem aizveras ciet.

Programmai ir vairāki atskaišu veidi. Šī ir ļoti svarīga programmas sastāvdaļa, tādēļ priecē, ka atskaites iespējams veidot gan pēc ienākumiem, gan izdevumiem, gan norādīt noteiktus makus un izdevumu grupas, kā arī dalībniekus.

Šo sadaļu nesanāca īpaši notestēt, jo nebija vēlmes vadīt daudz un dažādus datus. Bet, ja viss strādā korekti, tad atskaišu sadaļai vajadzētu būt pietiekami labai, lai lielāko daļu no sev nepieciešamās informācijas varētu no tām izsecināt.

Programmas uzstādījumos iespējams mainīt valodu (latviešu, krievu, angļu), kā arī uzlikt paroli un dzēst datus.

Secinājumi par programmu “Mūsu budžets”:

Kas nepatika:

• Saskarne. Lai gan tā ir veidota elementāra un viegli uztverama, tomēr visu laiku pavada sajūta, ka tas ir kaut kas tāds, ko taisījuši vidusskolēni programmēšanas pulcinā.
• Lietotājam nedraudzīgi kļūdu paziņojumi, programmas aizvēršanās kļūdas gadījumā. Var diskutēt par to cik bieži tādas kļūdas gadīsies. Taču tā kā programma savā funkcionalitātē ir elementāra, kā arī tā ir bankas tēlu veidojoša lieta, tad tādas paviršības tajā nav pieļaujamas.
• Nav iespējams sadefinēt savus Maku tipus, kā arī tips Kredīts tiek uztverts vienādi ar tipu Uzkrājumi (skaidrojums augstāk).
• Nav iespējams grupēt Makus.
• Nav tik elementāras lietas kā valūtas nosaukuma. Vismaz es nedz atskaitēs, nedz pievienojot kādus darījumus neredzēju valūtas nosaukumu – tikai Summa.
• Lēna pārslēgšanas starp sadaļām (no Makiem uz Darījumiem utt.). Reizēm pārslēgšanās notiek pat 1-2 sekundes, pilnībā noslogojot procesoru. Pieļauju, ka pieaugot reģistrēto darījumu apjomam, varētu parādīties vēl vairāk dažādu ātrdarbības problēmu.
• Funkcionalitāte ļoti limitēta. Programma tiešām atbilst terminam “piezīmju grāmata”. Ja jums nepieciešams darbs ar vairākām valūtām, automātiskie darījumi (lai nav katru reizi jāievada darījumus, kuri regulāri atkārtojas), budžeta plānošana (iespēja noteikt cik vēlaties tērēt konkrētā izdevumu kategorijā un vēlāk veikt salīdzinājumus ar to, kā reāli lietas izdevušās), iespēja datus importēt vai eksportēt uz kādu no standarta formātiem, veidot datu rezerves kopijas vai paralēli izmantot divas uzskaites sistēmas (šobrīd var strādāt tikai ar 1 budžetu), tad šī programma jums ir pilnībā nederīga. Taču, ja no uzskaitītā neko neizmantojat, tad, iespējams, “Mūsu budžets” varētu būt jūsu pirmā programma izdevumu/ienākumu uzskaitei. Bet tad rodas jautājums – varbūt Excelis tomēr ir labāks, jo tas nepiešūs, jūs pie vienas programmas un datus varēs arī eksportēt.

Kas patika:

• Tas, ka bankas sāk pievērsties kaut kam tādam. Lai arī mēģinājums sanācis paviršs un nepilnīgs, žetons un uzsitiens uz pleca Hipotēku bankai par centieniem. Gan jau nākamais produkts būs daudz labāks.
• Atskaišu daļa varētu būt laba.

Tā kā programmā bija novērojamas vairākas kļūdas, tad nosūtīju jautājumus Hipotēku bankas info dienestam. Par brīnumu, saņēmu pat atbildes. Jautājumi un atbildes zemāk.

E: Vai esat saņēmuši arī no citiem ziņojumus par programmas problemātisko funkcionalitāti? Ja jā – cik izplatīta ir šī problēma (daži gadījumi vai liels procents).
Hipo: Ģimenes komplekts ir viens no jaunākajiem Hipotēku bankas piedāvājumiem un pagaidām esam saņēmuši tikai pozitīvas atsauksmes.
E: Kas izstrādājis programmu – bankas darbinieki vai kāda programmatūras izstrādes firma. Ja firma – vai drīkst uzzināt nosaukumu?
Hipo: “Mūsu budžets” tika izstrādāts izmantojot bankas iekšējos resursus. Idejas smēlāmies gan no mūsu esošajiem klientiem, bankas darbinieku pieredzes, kā arī izvērtējot citus līdzvērtīgus risinājumus.
E: Vai tiks piedāvāta iespēja lejupielādēt vai kā citādi iegūt atjauninātu programmatūras versiju tiem, kuriem tagadējā nestrādā?
Hipo: Konstatētās nepilnības noteikti tiks apkopotas un to labojumus publicēsim lejupielādēšanai bankas mājas lapā.
E: Vai ir plānots piedāvāt saviem klientiem arī funkcionālākas programmas (kuras paredzētas personisko tēriņu/uzkrājumu utt. uzskaitei)?
Hipo: Bankai ir svarīgi savu piedāvājumu veidot tā, lai apmierinātu pēc iespējas vairāk klientu vajadzības. Tāpēc, jā, bankas plānos ietilpst šo ideju attīstīt.

Atbildes laipnas un tādas, kādas es arī vēlējos dzirdēt. Redzēs cik no tā visa arī piepildīsies. Cerams, ka tie nebūs tikai tukši vārdi.

Vēl dažas rindas par Hipotēku bankas info dienestu. Savā vēstulē es biju norādījis, ka publicēšu rakstu piektdienas vakarā (05.06.2009). To norādīju, lai saņemtu pēc iespējas operatīvāku atbildi (tika dotas 2 dienas). Taču es nebiju gaidījis, ka piektdienas vēlā vakarā, teju naktī, mani Skype uzrunās kāda man nepazīstama persona un interesēsies par to kur tad raksts. Sarunā noskaidroju, ka persona nestrādā Hipotēku bankā, bet par manu vēstuli zina. Tad nu es sāku domāt – kas īsti lasa mūsu saraksti ar banku? Es saprotu, ka ja info dienestam nav zināms ko atbildēt kādam, tad viņi var konsultēties ar citiem. Bet informācija par to, ka būs raksts, nekādā ziņā neattiecās uz to, kādas atbildes būtu man jāsniedz. Ja esat paranoisks cilvēks, tad nākamreiz pirms sūtīt jautājumu bankai, padomājiet vai jūsu visai privāto saraksti ar banku, nepārsūta tālāk arī jūsu kaimiņienei.

Neesmu kūdītājs, panikas cēlājs, tautas mierinātājs vai vēl kaut kāds, tautas domu ietekmējošs indivīds. Tādēļ secinājumus ļaušu izdarīt jums pašiem. Par ko secinājumus? Par tik daudz apspriesto tēmu un teju “TABU” vārdu “Devalvācija”.

Pirms jau laba laika es rakstīju, ko tas nozīmētu mums (visai virspusēji) un vēlāk mierināju, ka tas nenotiks, jo Latvijas Bankai ir pietiekoši lielas citu valstu valūtas rezerves. Attiecīgie raksti tapa teju pirms pusotra gada. Taču, fons sarunām ap un par devalvāciju nav palicis mierīgāks, bet gluži otrādi, tas ticis piesātināts ar vēl vairāk neskaidriem apgabaliem.

Šobrīd uz Latviju nav atiecināms tikai Lata devalvācija tā klasiskā izpratnē. Uzreiz vēlos piezīmēt, ka man nav ekonomista/finansista izglītība/darba pieredze, līdz ar to mani spriedelējumi var būt arī ne pārāk pamatoti/objektīv utt. Lai Latu devalvētu, Latvijas Bankai ir jābūt nespējīgai apmainīt Latus pret citām valūtām, ja tirgus dalībnieki šādu apmaiņu pieprasa. Tā kā Latvijas Banka ir noslēgusi līgumu ar Zviedrijas Centrālo banku par to, ka zviedri nepieciešamības gadījumā Latvijas Bankai aizdos (vai apmainīs pret latiem (īsti neatceros precīzo formulējumu)) līdz 500 miljoniem EUR, tad kādam laikam Latvijas Bankai ar to pietiks. Jautājums ir – vai tad kad šie 500 miljoni beigsies, Latvijas Bankai būs pietiekamas rezerves vai iespēja aizņemties, lai segtu Latus ar citām valūtām. Šodien presē var lasīt, ka pašiem zviedriem naudiņas sāk aptrūkties. Līdz ar to no viņiem īsti palīdzību var negaidīt. Ja spēs apmainīt Latus – viss kārtībā. Ja nebūs – Lats bez ierunām kritīs. Tātad šeit īpaša zīlēšana nav nepieciešama. Latvijas Banka var stāvēt kā klints un Lats nekritīs kaut vai visa Saeima to lūgs (par Lata kursu atbild tikai Latvijas Banka), ja vien pietiks naudas citās valūtās. Vai pietiks – to jāprasa Latvijas Bankai.

Otra lieta, kura raisa lielākas pārdomas un ir tieši vieta kur pašiem izdarīt savus secinājumus, ir Valsts spēja vai nespēja norēķināties ar iedzīvotājiem, kreditoriem, starptautiskām organizācijām. Ir tāda iestāde kā Valsts Kase. Tur ieplūst visa mūsu nodokļu nauda un tālāk tā tiek sadalīta tiem, kam pienākas un kam paredz budžets utt. Šobrīd naudas pieteikot līdz augustam. Ienākumi Kasē krīt. Līdz ar to naudas daudzums samazinās. Tas ko mēģinās panākt ar budžeta grozījumiem, ir samazināt naudas izplūšanu no Kases. Bet paradokss ir tāds, ka ja samazinās Kases izdevumi, tad samazināsies arī ienākumi tajā. Tātad brutāli nogriežot dažus procentus no izdevumiem, sagaidām arī ienākumu kritumu un atkal varam domāt par izdevumu samazināšanu.

Tas ko vēlas darīt Valdība, ir aizņemties naudu, lai šādi kompensētu starpību starp ienākumiem un izdevumiem. Bet vai tas tiks saņemts ir jau cits jautājums. Vienu aizdevuma daļu jau nesaņēmām, jo netika laicīgi veiktas reformas. SVF izteica dažādus pārmetumus utt. Cik ir lasīts, tad SVF (Starptautiskais Valūtas Fonds) nostāja joprojām nav īsti mainījusies. Taču SVF nepatikai pret to kā notiek reformas Latvijā nu jau ir pievienojusies arī EK (Eiropas Komisija). Atceramies, ka EK ir plānots kā TOP aizdevējs. Bet ja reformas netiks veiktas pietiekami strauji, tad no EK naudiņas nebūs. Vēl Valsts mēģina pārdot parādzīmes, bet pēc tām nav īpaši liels pieprasījums, lai gan šo to notirgot sanāk. Ja tomēr, EK un SVF redz, ka Latvijas Valdība spēs veikt un veic reformas, tad nauda tiks aizdota. Vai Valdība to spēj – tas ir jāizdomā jums pašiem. Ja tomēr sanāk tā, ka starptautiskie aizdevēji naudu Latvijas Valstij neaizdod, Kasē nauda beigsies. Tas nozīmē, ka algu, pabalstu, pensiju utt. izmaksas sāks aizkavēties vai arī tiks izmaksātas tikai daļēji, līdz brīdim, kad situācija uzlabosies. Otrs variants – ieviest samaksu surogātvalūtā – talonos vai kā citādi. Taču tā kā Valsts pati neko neražo, interesanti kā tāda sistēma varētu darboties reālajā dzīvē (kam tie taloni būs nepieciešami). Ja ne talonos, Valsts var izmaksāt algu parādzīmēs, obligācijās. Taču tā ir devalvācija.

Šodien presē un ziņu portālos varam lasīt, ka Latvijas varenie (Lembergs, Šķēle utt.) sāk pieradināt tautu devalvācijas nepieciešamībai un neizbēgamībai. Tāpat varam lasīt, ka SEB bankas vadība devusi ziņu – viņu zaudējumi devalvācijas gadījumā nebūs lielāki, kā nedevalvācijas gadījumā. Ienākumi Valsts Kasē sarūk aizvien straujāk, problemātisko hipotekāro kredītu apjoms jau ir padsmit procenti, Latvijas Bankas prezidents, Karnīte un citi runā par taloniem, bezdarba apjoms pieaug, IKP strauji krīt.

Uz visa šī fona, Repše atļaujas paziņot, ka Latvija ir tuvu bezdibeņa malai un drīz sāksies atlabšana. Kāds ir ticamības moments šim apgalvojumam un līdz ar to arī citiem šī un citu politiķu teiktajam? Intervijās Dombrovskis un citi lieto frāzas “Pagaidām neizskatām (iespēju)”, “Šobrīd nav aktuāli (runāt par)” utt., lai gan pirms kāda laika spēja teikt “Tas nebūs”, “Tas nenotiks”. utt.

Par to vai būs devalvācija (un ja būs, tad kādā formā) domājiet un izdariet secinājumus paši.