Tā ir kā elektroniska piezīmju grāmatiņa, kas vajadzīgos brīžos sniegs atbildes uz tādiem jautājumiem, kā: “Kur mēs tā iztērējāmies?” vai “Kā mēs varētu ietaupīt?”. Ja izmantojat internetbanku HipoNet, tajā veiktos darījumus nav nepieciešams pārrakstīt, jo tos ērti var ielādēt “Mūsu budžets” programmā.

Es savu izdevumu/ienākumu uzskaitei jau vairāk kā pusotru gadu izmantoju programmu Buddi. Tāpēc mani ļoti ieinteresēja tas, kādu programmu ir izdevies izstrādāt Hipotēku bankai. Tā kā tas ir bankas produkts, tad tam vajadzētu būt ļoti pārdomātam, precīzām, stabilam. Taču tā kā neesmu Hipotēku bankas klients, tad neloloju īpašas cerības, ka pie “Mūsu budžets” tikšu. Bet tiku gan. Izstādē “Bērnu pasaule 2009″, kura norisinājās pirms kāda mēneša sanāca saruna ar Hipotēku bankas pārstāvjiem, kuri mēģināja mani pierunāt izmantot kādu no viņu pakalpojumiem (uzkrājums bērnam, Ģimenes komplekts utml.). Tā kā par savas kontaktinformācijas atstāšanu (tātad vēl patālu no tapšanas par reālu klientu), man piedāvājās uzdāvināt “Mūsu budžets”, tad nolēmu ka nelaidīšu iespēju garām.

Nolēmu padalīties ar jums savos secinājumos par programmu. No sākuma par programmas iespējām. Tad secinājumi. Un nobeigumā sarakste ar Hipotēku banku un daži komentāri par viņu info dienestu.

Startējot programmu tiek atvērta Sākumlapa. Vienīgā tajā redzamā informācija ir programmas nosaukums un Hipotēku bankas logo. Tas laikam tāpēc, lai lietotājam atgādinātu kādu programmu ir stratējis.

Nākamā sadaļa ir Maks. Jautājums jums – ar ko jums asociējas vārds “Maks” ? Man pirmās asociācijas ir reāls maks – lieta, kurā glabāt skaidru naudu (kredītkartes utt. neskaitam). Taču “Mūsu budžets” izpratnē Maks ir jebkāda naudas glabātuve. Man prasītos pēc vārda Konts.

Pievienojot maku redzams šāds logs.

Kā viens no parametriem, kuru jānorāda ir “Tips”. Es nekur neatradu (varbūt nemācēju meklēt), kur varētu nodefinēt savus Tipus, jo ar tiem 4, kas ir doti man ir par maz. Turklāt, neatkarīgi no tā, kādu tipu es izvēlos (uzkrājums, kredīts) ievadītā summa tiek uztverta vienlīdzīgi. Man saprotami būtu, ka ja man ir kredīts 1000Ls, tad pie kredīta es rakstu skaitli 1000, bet kopējā bilancē, tas rādās kā -1000. Taču šeit tā tas nenotiek. Vēl attiecībā uz Makiem man nepatīk tas, ka nav iespējams Makus grupēt. Piemēram, Grupa Kredīti, un zem tā es redzu visus kredītu Makus. Savukārt šeit viss ir dzelžainā pievienošanas secībā un vienā rindā.

Slēdzamies tālāk uz Grupas/Veidi.

Šeit tiek sadefinētas ienākumu/izdevumu grupas un veidi. Tātad, ja man ienākumu grupa ir Alga, bet izdevumu grupa Auto (ar veidiem, jeb apakšgrupām: degviela, apkope), tad to jādefinē šeit. Pievienojot darījumus būs jāizvēlas kādu no šīm grupām/veidiem. Arī atskaites iespējams veidot pēc grupām. It kā viss saprotami un kārtībā. Ja neskaita to, ka brīdī, kad mēģina dzēst kādu veidu, tad it kā nekas vizuāli nenotiek. Netiek parādīts paziņojums par to, ka dzēšana ir izdevusies vai nav izdevusies, bet dzēšana reāli ir notikusi.

Dalībnieki.

Ta viss ir pat vairāk kā saprotami. Jāpievieno dalībnieki (tātad personas, kuru izdevumu/ienākumu uzskaite tiek veikta). Nolēmu paeksperimentēt un izdzēst visus dalībniekus. Kad tas izdarīts nospiedu vēlreiz “Dzēst”. Lai cik negaidīti tas nebūtu, saņēmu piedāvājumu dzēst neesošu lietotāju. Kāpēc gan, lai negribētu. Apstiprinot savu atbildi tiek izdots lietotājam “draudzīgs” kļūdas paziņojums.

Es, kā programmētājs, saprotu kāpēc lec šāds paziņojums. Bet vienkāršs lietotājs varētu arī sabīties. Ja jau dalībnieku vairs nav, tad podziņas Rediģēt/Dzēst varēja nobloķēt (jā – klikšķinot uz Rediģēt tāds pats efekts).

Darījumi.

Sadaļa, kuru jāizmanto visbiežāk. Darījumus var pievienot trīs veidos. Pirmais ir kā darījumu, kad norāda Maku un izdevumu/ienākumu grupu/veidu.

Otrs – pārskaitījums no viena maka uz otru (arī norādot grupu/veidu). Trešais – datu importēšana no HipoNet. Trešo nesanāca pārbaudīt, jo kā jau iepriekš teicu, neesmu Hipotēku bankas klients. Darījumu pievienošana/rediģēšana ir viegli saprotama un strādā korekti. Taču arī sadaļa Darījumi nav bez problēmām. Ja gadījumā Makam nav darījumu un rodas vēlme, vai netīšām tiek uzklikšķināts uz pogām Rediģēt vai Dzēst, tad vienā gadījumā izlec jau augstāk redzētā kļūda, bet otrā gadījumā izlec citādāks kļūdas paziņojums un programma bez jebkādiem brīdinājumiem aizveras ciet.

Programmai ir vairāki atskaišu veidi. Šī ir ļoti svarīga programmas sastāvdaļa, tādēļ priecē, ka atskaites iespējams veidot gan pēc ienākumiem, gan izdevumiem, gan norādīt noteiktus makus un izdevumu grupas, kā arī dalībniekus.

Šo sadaļu nesanāca īpaši notestēt, jo nebija vēlmes vadīt daudz un dažādus datus. Bet, ja viss strādā korekti, tad atskaišu sadaļai vajadzētu būt pietiekami labai, lai lielāko daļu no sev nepieciešamās informācijas varētu no tām izsecināt.

Programmas uzstādījumos iespējams mainīt valodu (latviešu, krievu, angļu), kā arī uzlikt paroli un dzēst datus.

Secinājumi par programmu “Mūsu budžets”:

Kas nepatika:

• Saskarne. Lai gan tā ir veidota elementāra un viegli uztverama, tomēr visu laiku pavada sajūta, ka tas ir kaut kas tāds, ko taisījuši vidusskolēni programmēšanas pulcinā.
• Lietotājam nedraudzīgi kļūdu paziņojumi, programmas aizvēršanās kļūdas gadījumā. Var diskutēt par to cik bieži tādas kļūdas gadīsies. Taču tā kā programma savā funkcionalitātē ir elementāra, kā arī tā ir bankas tēlu veidojoša lieta, tad tādas paviršības tajā nav pieļaujamas.
• Nav iespējams sadefinēt savus Maku tipus, kā arī tips Kredīts tiek uztverts vienādi ar tipu Uzkrājumi (skaidrojums augstāk).
• Nav iespējams grupēt Makus.
• Nav tik elementāras lietas kā valūtas nosaukuma. Vismaz es nedz atskaitēs, nedz pievienojot kādus darījumus neredzēju valūtas nosaukumu – tikai Summa.
• Lēna pārslēgšanas starp sadaļām (no Makiem uz Darījumiem utt.). Reizēm pārslēgšanās notiek pat 1-2 sekundes, pilnībā noslogojot procesoru. Pieļauju, ka pieaugot reģistrēto darījumu apjomam, varētu parādīties vēl vairāk dažādu ātrdarbības problēmu.
• Funkcionalitāte ļoti limitēta. Programma tiešām atbilst terminam “piezīmju grāmata”. Ja jums nepieciešams darbs ar vairākām valūtām, automātiskie darījumi (lai nav katru reizi jāievada darījumus, kuri regulāri atkārtojas), budžeta plānošana (iespēja noteikt cik vēlaties tērēt konkrētā izdevumu kategorijā un vēlāk veikt salīdzinājumus ar to, kā reāli lietas izdevušās), iespēja datus importēt vai eksportēt uz kādu no standarta formātiem, veidot datu rezerves kopijas vai paralēli izmantot divas uzskaites sistēmas (šobrīd var strādāt tikai ar 1 budžetu), tad šī programma jums ir pilnībā nederīga. Taču, ja no uzskaitītā neko neizmantojat, tad, iespējams, “Mūsu budžets” varētu būt jūsu pirmā programma izdevumu/ienākumu uzskaitei. Bet tad rodas jautājums – varbūt Excelis tomēr ir labāks, jo tas nepiešūs, jūs pie vienas programmas un datus varēs arī eksportēt.

Kas patika:

• Tas, ka bankas sāk pievērsties kaut kam tādam. Lai arī mēģinājums sanācis paviršs un nepilnīgs, žetons un uzsitiens uz pleca Hipotēku bankai par centieniem. Gan jau nākamais produkts būs daudz labāks.
• Atskaišu daļa varētu būt laba.

Tā kā programmā bija novērojamas vairākas kļūdas, tad nosūtīju jautājumus Hipotēku bankas info dienestam. Par brīnumu, saņēmu pat atbildes. Jautājumi un atbildes zemāk.

E: Vai esat saņēmuši arī no citiem ziņojumus par programmas problemātisko funkcionalitāti? Ja jā – cik izplatīta ir šī problēma (daži gadījumi vai liels procents).
Hipo: Ģimenes komplekts ir viens no jaunākajiem Hipotēku bankas piedāvājumiem un pagaidām esam saņēmuši tikai pozitīvas atsauksmes.
E: Kas izstrādājis programmu – bankas darbinieki vai kāda programmatūras izstrādes firma. Ja firma – vai drīkst uzzināt nosaukumu?
Hipo: “Mūsu budžets” tika izstrādāts izmantojot bankas iekšējos resursus. Idejas smēlāmies gan no mūsu esošajiem klientiem, bankas darbinieku pieredzes, kā arī izvērtējot citus līdzvērtīgus risinājumus.
E: Vai tiks piedāvāta iespēja lejupielādēt vai kā citādi iegūt atjauninātu programmatūras versiju tiem, kuriem tagadējā nestrādā?
Hipo: Konstatētās nepilnības noteikti tiks apkopotas un to labojumus publicēsim lejupielādēšanai bankas mājas lapā.
E: Vai ir plānots piedāvāt saviem klientiem arī funkcionālākas programmas (kuras paredzētas personisko tēriņu/uzkrājumu utt. uzskaitei)?
Hipo: Bankai ir svarīgi savu piedāvājumu veidot tā, lai apmierinātu pēc iespējas vairāk klientu vajadzības. Tāpēc, jā, bankas plānos ietilpst šo ideju attīstīt.

Atbildes laipnas un tādas, kādas es arī vēlējos dzirdēt. Redzēs cik no tā visa arī piepildīsies. Cerams, ka tie nebūs tikai tukši vārdi.

Vēl dažas rindas par Hipotēku bankas info dienestu. Savā vēstulē es biju norādījis, ka publicēšu rakstu piektdienas vakarā (05.06.2009). To norādīju, lai saņemtu pēc iespējas operatīvāku atbildi (tika dotas 2 dienas). Taču es nebiju gaidījis, ka piektdienas vēlā vakarā, teju naktī, mani Skype uzrunās kāda man nepazīstama persona un interesēsies par to kur tad raksts. Sarunā noskaidroju, ka persona nestrādā Hipotēku bankā, bet par manu vēstuli zina. Tad nu es sāku domāt – kas īsti lasa mūsu saraksti ar banku? Es saprotu, ka ja info dienestam nav zināms ko atbildēt kādam, tad viņi var konsultēties ar citiem. Bet informācija par to, ka būs raksts, nekādā ziņā neattiecās uz to, kādas atbildes būtu man jāsniedz. Ja esat paranoisks cilvēks, tad nākamreiz pirms sūtīt jautājumu bankai, padomājiet vai jūsu visai privāto saraksti ar banku, nepārsūta tālāk arī jūsu kaimiņienei.

Pirms jau laba laika es rakstīju, ko tas nozīmētu mums (visai virspusēji) un vēlāk mierināju, ka tas nenotiks, jo Latvijas Bankai ir pietiekoši lielas citu valstu valūtas rezerves. Attiecīgie raksti tapa teju pirms pusotra gada. Taču, fons sarunām ap un par devalvāciju nav palicis mierīgāks, bet gluži otrādi, tas ticis piesātināts ar vēl vairāk neskaidriem apgabaliem.

Šobrīd uz Latviju nav atiecināms tikai Lata devalvācija tā klasiskā izpratnē. Uzreiz vēlos piezīmēt, ka man nav ekonomista/finansista izglītība/darba pieredze, līdz ar to mani spriedelējumi var būt arī ne pārāk pamatoti/objektīv utt. Lai Latu devalvētu, Latvijas Bankai ir jābūt nespējīgai apmainīt Latus pret citām valūtām, ja tirgus dalībnieki šādu apmaiņu pieprasa. Tā kā Latvijas Banka ir noslēgusi līgumu ar Zviedrijas Centrālo banku par to, ka zviedri nepieciešamības gadījumā Latvijas Bankai aizdos (vai apmainīs pret latiem (īsti neatceros precīzo formulējumu)) līdz 500 miljoniem EUR, tad kādam laikam Latvijas Bankai ar to pietiks. Jautājums ir – vai tad kad šie 500 miljoni beigsies, Latvijas Bankai būs pietiekamas rezerves vai iespēja aizņemties, lai segtu Latus ar citām valūtām. Šodien presē var lasīt, ka pašiem zviedriem naudiņas sāk aptrūkties. Līdz ar to no viņiem īsti palīdzību var negaidīt. Ja spēs apmainīt Latus – viss kārtībā. Ja nebūs – Lats bez ierunām kritīs. Tātad šeit īpaša zīlēšana nav nepieciešama. Latvijas Banka var stāvēt kā klints un Lats nekritīs kaut vai visa Saeima to lūgs (par Lata kursu atbild tikai Latvijas Banka), ja vien pietiks naudas citās valūtās. Vai pietiks – to jāprasa Latvijas Bankai.

Otra lieta, kura raisa lielākas pārdomas un ir tieši vieta kur pašiem izdarīt savus secinājumus, ir Valsts spēja vai nespēja norēķināties ar iedzīvotājiem, kreditoriem, starptautiskām organizācijām. Ir tāda iestāde kā Valsts Kase. Tur ieplūst visa mūsu nodokļu nauda un tālāk tā tiek sadalīta tiem, kam pienākas un kam paredz budžets utt. Šobrīd naudas pieteikot līdz augustam. Ienākumi Kasē krīt. Līdz ar to naudas daudzums samazinās. Tas ko mēģinās panākt ar budžeta grozījumiem, ir samazināt naudas izplūšanu no Kases. Bet paradokss ir tāds, ka ja samazinās Kases izdevumi, tad samazināsies arī ienākumi tajā. Tātad brutāli nogriežot dažus procentus no izdevumiem, sagaidām arī ienākumu kritumu un atkal varam domāt par izdevumu samazināšanu.

Tas ko vēlas darīt Valdība, ir aizņemties naudu, lai šādi kompensētu starpību starp ienākumiem un izdevumiem. Bet vai tas tiks saņemts ir jau cits jautājums. Vienu aizdevuma daļu jau nesaņēmām, jo netika laicīgi veiktas reformas. SVF izteica dažādus pārmetumus utt. Cik ir lasīts, tad SVF (Starptautiskais Valūtas Fonds) nostāja joprojām nav īsti mainījusies. Taču SVF nepatikai pret to kā notiek reformas Latvijā nu jau ir pievienojusies arī EK (Eiropas Komisija). Atceramies, ka EK ir plānots kā TOP aizdevējs. Bet ja reformas netiks veiktas pietiekami strauji, tad no EK naudiņas nebūs. Vēl Valsts mēģina pārdot parādzīmes, bet pēc tām nav īpaši liels pieprasījums, lai gan šo to notirgot sanāk. Ja tomēr, EK un SVF redz, ka Latvijas Valdība spēs veikt un veic reformas, tad nauda tiks aizdota. Vai Valdība to spēj – tas ir jāizdomā jums pašiem. Ja tomēr sanāk tā, ka starptautiskie aizdevēji naudu Latvijas Valstij neaizdod, Kasē nauda beigsies. Tas nozīmē, ka algu, pabalstu, pensiju utt. izmaksas sāks aizkavēties vai arī tiks izmaksātas tikai daļēji, līdz brīdim, kad situācija uzlabosies. Otrs variants – ieviest samaksu surogātvalūtā – talonos vai kā citādi. Taču tā kā Valsts pati neko neražo, interesanti kā tāda sistēma varētu darboties reālajā dzīvē (kam tie taloni būs nepieciešami). Ja ne talonos, Valsts var izmaksāt algu parādzīmēs, obligācijās. Taču tā ir devalvācija.

Šodien presē un ziņu portālos varam lasīt, ka Latvijas varenie (Lembergs, Šķēle utt.) sāk pieradināt tautu devalvācijas nepieciešamībai un neizbēgamībai. Tāpat varam lasīt, ka SEB bankas vadība devusi ziņu – viņu zaudējumi devalvācijas gadījumā nebūs lielāki, kā nedevalvācijas gadījumā. Ienākumi Valsts Kasē sarūk aizvien straujāk, problemātisko hipotekāro kredītu apjoms jau ir padsmit procenti, Latvijas Bankas prezidents, Karnīte un citi runā par taloniem, bezdarba apjoms pieaug, IKP strauji krīt.

Uz visa šī fona, Repše atļaujas paziņot, ka Latvija ir tuvu bezdibeņa malai un drīz sāksies atlabšana. Kāds ir ticamības moments šim apgalvojumam un līdz ar to arī citiem šī un citu politiķu teiktajam? Intervijās Dombrovskis un citi lieto frāzas “Pagaidām neizskatām (iespēju)”, “Šobrīd nav aktuāli (runāt par)” utt., lai gan pirms kāda laika spēja teikt “Tas nebūs”, “Tas nenotiks”. utt.

Par to vai būs devalvācija (un ja būs, tad kādā formā) domājiet un izdariet secinājumus paši.

Kam nerāda – skatīties http://www.youtube.com/watch?v=xfq_A8nXMsQ

Baz Luhrmann Lyrics – Everybody’s Free (To Wear Sunscreen)

Ladies and Gentlemen of the class of ‘99…

Wear Sunscreen

If I could offer you only one tip for the future, sunscreen would be it. The long term benefits of sunscreen have been proved by scientists whereas the rest of my advice has no basis more reliable than my own meandering experience…I will dispense this advice now.

Enjoy the power and beauty of your youth; oh nevermind; you will not understand the power and beauty of your youth until they have faded. But trust me, in 20 years you’ll look back at photos of yourself and recall in a way you can’t grasp now how much possibility lay before you and how fabulous you really looked….You’re not as fat as you imagine.

Don’t worry about the future; or worry, but know that worrying is as effective as trying to solve an algebra equation by chewing bubblegum. The real troubles in your life are apt to be things that never crossed your worried mind; the kind that blindside you at 4pm on some idle Tuesday.

Do one thing everyday that scares you

Sing

Don’t be reckless with other people’s hearts, don’t put up with people who are reckless with yours.

Floss

Don’t waste your time on jealousy; sometimes you’re ahead, sometimes you’re behind…the race is long, and in the end, it’s only with yourself.

Remember the compliments you receive, forget the insults; if you succeed in doing this, tell me how.

Keep your old love letters, throw away your old bank statements.

Stretch

Don’t feel guilty if you don’t know what you want to do with your life…the most interesting people I know didn’t know at 22 what they wanted to do with their lives, some of the most interesting 40 year olds know still don’t.

Get plenty of calcium.

Be kind to your knees, you’ll miss them when they’re gone.

Maybe you’ll marry, maybe you won’t, maybe you’ll have children, maybe you won’t, maybe you’ll divorce at 40, maybe you’ll dance the funky chicken on your 75th wedding anniversary…what ever you do, don’t congratulate yourself too much or berate yourself either – your choices are half chance, so are everybody else’s. Enjoy your body, use it every way you can…don’t be afraid of it, or what other people think of it, it’s the greatest instrument you’ll ever own..

Dance…even if you have nowhere to do it but in your own living room.

Read the directions, even if you don’t follow them.

Do NOT read beauty magazines, they will only make you feel ugly.

Get to know your parents, you never know when they’ll be gone for good.

Be nice to your siblings; they are the best link to your past and the people most likely to stick with you in the future.

Understand that friends come and go,but for the precious few you should hold on. Work hard to bridge the gaps in geography in lifestyle because the older you get, the more you need the people you knew when you were young.

Live in New York City once, but leave before it makes you hard; live in Northern California once, but leave before it makes you soft.

Travel.

Accept certain inalienable truths, prices will rise, politicians will philander, you too will get old, and when you do you’ll fantasize that when you were young prices were reasonable, politicians were noble and children respected their elders.

Respect your elders.

Don’t expect anyone else to support you. Maybe you have a trust fund, maybe you have a wealthy spouse; but you never know when either one might run out.

Don’t mess too much with your hair, or by the time it’s 40, it will look 85.

Be careful whose advice you buy, but, be patient with those who supply it. Advice is a form of nostalgia, dispensing it is a way of fishing the past from the disposal, wiping it off, painting over the ugly parts and recycling it for more than it’s worth.

But trust me on the sunscreen…

Izskatās tas šādi:

Šāda rīkjosla tiek parādīta apakšējā kreisajā stūrī pa virsu web lapai. Līdz ar to nekādi neietekmē web lapas izkārtojumu/dizainu.

Kā jau pēc bildes noprotams – ir iespējams redzēt kāda Zend Framework versija tiek izmantota, kādi mainīgie piesaistīti skatam (View variables, Cookies, Request), cik pieprasījumi veikti datu bāzei (kā arī redzēt pilnīgi visus pieprasījumus SQL pierakstā, papildinātus ar katra izpildes laiku), cik daudz atmiņas izmantoja skripti, PHP kļūdas, cik pavisam laiks bija nepieciešams (kādi tieši faili no visa lielā ietvara tika ielādēti utt.). Uz katra no mazajiem lodziņiem uzklikšķinot parādās lielāks logs, kurā redzama detalizētāka informācija.

Jāsaka kā ir – ļoti ērts un glīts rīks. Izmantoju tikai vienu dienu, bet jau esmu jutis no viņa reālu jēgu. Līdz ar to šis nu būs neatņemama sastāvdaļa tālākajā izstrādē, kur izmantošu Zend Framework.

Pats Scienta ZF Debug bar lejupielādējams http://jokke.dk/software/scientadebugbar . Tur ir arī atrodama sīkāka informācija par to kā rīks konfigurējams un uzstādāms (izdarāms ar dažu rindiņu palīdzību). Taču ja rodas problēmas uzstādīšanā – jautā – palīdzēšu.

Vēl viena lieta kas man ienāca prātā klausoties Latvijas himnu, kura tika atskaņota pēc spēles. Hokejs tomēr ir viens tautu saliedējošs un nacionālo piederību veicinošs sporta veids. Protams, ne jau visus tas interesē. Taču vai ir kas tāds, kas šobrīd spēj vienot lielākas tautas masas? Pat mītiņi Doma laukumā un grautiņi Vecrīgā nespēj sacensties ar hokeju. LATVIJA UZVARA!

Īstās Twitter mānijas sākums Latvijā ir datējams ar šī gada BarCamp Baltics. Tagad Twitter ne tikai popularizē vienkāršie lietotāji un blogeri, bet arī lielie mediji: Radio SWH, LTV (ziņu dienests). Līdz ar to Twitter popularitāte strauji palielinās.

Līdz ar popularitātes pieaugumu, šo servisu ir sākuši izmantot ne tikai vienkāršā tauta, bet arī politiķi, kā arī uzņēmumi. Un šis ir tas punkts, kurā man vairāku Twitter lietotāju rīcība nepatīk. T.i. aptuveni šāds modelis. Uzņēmums X nolēmis sevi popularizēt, tāpēc sāk sekot teju visiem pēc kārtas (cik jau nu limiti ļauj). Ar šādu darbību viņi cer panākt sekojošas lietas:

1. Sekojamais sāks sekot arī uzņēmumam;
2. Sekojamais apskatīs viņa profilu (iespējams no tā arī aizies uz mājas lapu utt.);

Manās acīs visi šie uzņēmumi (arī daudzu web projektu bīdītāji) ir vienkārši Spameri. Jo viņu pamatmērķis ir izplatīt reklāmu par sevi nevis viņus tiešām interesē sekošana konkrētai personai.

Es neesmu pret to, ka uzņēmumi veido savus profilus Twitterī. Es pat to atbalstu. Tikai manuprāt viņu rīcībai nevajadzētu būt tā kā manis aprakstītajā modelī, bet:

1. Sekot tikai tiem, kas seko uzņēmumam. Loģiski – ja persona ir ieinteresēta uzņēmumā, tad arī uzņēmumam vajadzētu būt ieinteresētam personā.
2. Popularizēt savu Twitter kontu (mājas lapā, vizītkartēs, e-pasta vēstules parakstā). Un atkal – ja uzrodas sekotāji – var viņiem sekot.
3. Meklēt Twitterī (search) tos, kas runā par uzņēmuma produktiem/pakalpojumiem. Redzot problēmas – piedāvāties tās risināt un sākt sekot attiecīgajai personai, lai redzētu ko viņa citās reizēs runā par uzņēmuma produktiem/pakalpojumiem (jo ja bija problēmas, tātad produktu lietotājs/uzņēmuma klients). Tāpat var meklēt arī pozitīvās atsauksmes un pateikties par tām attiecīgajām personām.

Vēlos arī nedaudz pastāstīt par to kā man iet ar Twitter lietošanu, sekošanu un tapt sekotam. Pēdējā laikā Twitter izmantoju samērā reti. Pāris nedēļas gandrīz nemaz. Likumsakarība – jo vairāk darba, jo mazāk laika Twitterim. Tas jau arī normāli. Bet varu teikt, ka tieši tādiem (kas runā retāk) arī man patīk vairāk sekot, kā tādiem, kas runā daudz. Tas tāpēc, ka ja runā reti, tad lietderīgās informācijas procents no ierakstiem ir krietni lielāks. Tātad tiem ierakstiem ir jāpievērš lielāku uzmanību. Savukārt, ja no personas ir ntie ieraksti pusstundas laikā, tad tā jau ir straume, kurā noķert kaut ko paliek grūti.
Tos kam sekot es parasti atrodu sekojoši:

1. Persona man kaut ko ir pateikusi (komentārs ar @ simbolu vai DM). Tādā gadījumā apskatos kas tā par personu – ja man zināma, tad sāku sekot. Ja nav zināma un pēdējie 20 teksti bijuši neinteresanti, tad nesekoju. Ja nav zināma un ja pēdējos 20 tekstos ir bijis kas interesants – sekoju.
2. Ja kāds uzņēmums, kura produktus izmantoju dod par sevi ziņu Twitter, tad tam sekoju.
3. Pamanu, ka uz personu bieži atsaucas vai reTweeto citi. Tālāk izvērtējums tāds pats kā 1.punktā.
4. Ir bariņš personu, kurām IR jāseko. Tie galvenokārt ir ārzemju speciālisti no PHP pasaules (Zend darbinieki utml.), kā arī daži ārzemju blogeri vai vienkārši interesantas personas.

Laiku pa laikam taisu revīziju sekojamo pulkā. Regulāri kāds tiek izmests ārā. Es neredzu iespēju kvalitatīvi sekot vairākiem simtiem cilvēku. Un nesaprotu, kā to var izdarīt citi, ja vien tas nav darba pamatuzdevums. Tāpēc ir sanācis tā, ka man seko vairāk kā 2 reizes vairāk, kā es sekoju citiem.

Pats esmu nolēmis vēl mazāk Twitterī runāt par ikdienišķām lietām (neatbildēt uz Twitter sākotnējo jautājumu “ko tu pašlaik dari”), protams, neizmetot tās pavisam, bet vairāk pievērsties pie dažādu saišu publicēšanas, ziņu ierakstiem utml. Ierakstu intensitāti īpaši nav doma ne samazināt, ne palielināt.

Ja ir interese – mans Twitter profils: http://twitter.com/Endijs

Nesen kaut kur lasīju vai arī dzirdēju, ka japāņi pēc ekonomiskajām grūtībām, kuras tos bija piemeklējušas pirms vairākiem gadiem iemācījās būt ļoti taupīgi. Un šī taupība esot pavadījusi viņus arī visus gadus, kad ekonomika bija spēcīga un deva iespējas patērēt ļoti daudz.

Latvijā kredītu pieejamība un lielais optimisms radīja milzīgu vēlmi patērēt. Šis patēriņš bieži bija no sērijas nevis jo vajag, bet jo varu atļauties. Atveriet savus gadžetu skapjus, uzmetiet aci drēbju kalniem, saviem auto. Un padomājiet – vai tiešām tas ir tas ko vajadzēja vai arī tas ir tas ko uz to brīdi varējāt atļauties? Iespējams, ka ne viens ne otrs, jo liela daļa no lietām cilvēkiem tiešām nav vajadzīga, bet atļaušanās ir tikai pašvērtējums, kurš bieži ir pārāk optimistisks. Līdz šim reti kurš aizdomājās par to, kas notiks ja būs kādas krasas izmaiņas. Te nu viņas ir un ar viņām tagad ir jāsadzīvo. Būs cilvēki, kuri bankrotēs (nespēs norēķināties ar kreditoriem), būs tādi, kuri knapi savilks galus un, protams, arī tādi, kuri īpašas problēmas neizjutīs. Taču jautājums ir – vai krīze mainīs šo cilvēku paradumus. Un ja mainīs – vai kādai konkrētai cilvēku grupai, vai visiem?

Par sevi jau tagad varu teikt, ka krīze ir kā veselīga auksta duša. Cerams, ka tās efekts būs norūdīšanās un imunitātes stiprināšana nevis apsaldēšanās vai kādu nopietnāku problēmu iegūšana. Ja man kāds pirms gada uzdāvinātu pāris tūkstošus latu, sakot, lai daru ar naudu ko gribu – es to būtu iztērējis dažu dienu laikā. Taču ja man šodien kāds iedotu pāris tūkstošus latu – es visticamāk, ka neiztērētu pat santīmu kādu lietu iegādei, bet daļu novirzītu kredītsaistītu samazināšanai, bet daļu uzkrājumiem. Krasas vēlmju/paradumu izmaiņas. Taču zinu arī to, ka kredītu krīze nav manī radījusi nepatiku pret kredītiem kā tādiem. Es zinu, ka vēlāk atkal ņemšu kredītus dažādu lietu iegādei. Tikai turpmāk tas būs racionālāk izsvērts.

Un kā ir ar tevi (vai ir mainījies tas, ko tu darītu, ja tev kāds uzdāvinātu pāris tūkstošus latu tagad un pirms gada)?

Vai Jūsu uzņēmumā ir samazināts strādājošo skaits (uz reālo darbinieku un/vai brīvo vakanču rēķina)? Vai plānots samazināt tuvākā gada laikā?

• Soon: Esam mazi, bet tai pat laikā esam veikuši mazu rokādi, nomainot neefektīvu darbinieku uz efektīvāku. Tuvākajā laikā neplānojam ne pieņemt, ne atlaist darbiniekus.
• IT Grupa: Nē nav un neplānojas.
• IT House: Nav samazināts. Plānots, kā arī pašlaik tiek pieņemti papildus darbinieki.
• Anonīms: Jā.

Vai ir samazināts atalgojums (uz pamatalgas un/vai piemaksu rēķina)? Ja ir – par cik % ? Ja samazinājums ir – vai tas ir attiecas uz visiem vai tikai, piemēram, jaunajiem darbiniekiem?

• Soon: Nē, pašlaik atalgojumu neesam samazinājuši nevienam. Skatamies citus veidus kā ietaupīt.
• IT Grupa: Nē nav.
• IT House: Atalgojums nav samazināts.
• Anonīms: Jā. Visiem par 50%.

Kā vērtējat situāciju nodarbinātībā? Vai pretendentu skaits pieaug proporcionāli, ja tos sadala pa zināšanu līmeņiem (t.i. – vai vienlīdz daudz palielinās pieteikumi no iesācējiem, kā no ar pieredzi esošiem, vai arī, piemēram, no iesācējiem vairāk)?

• Soon: Piedāvājuma palielināšanos nejūtu. Ir zināmi cilvēki, kas būtu gatavi pamest savu darbu, ja viņiem piedāvātu pat nedaudz labāku.
• IT Grupa: Resursu pieejamība uzlabojas visos zināšanu līmeņos.
• IT House: Ir pieaudzis to cilvēku, kuriem nav priekšzināšanu, cerot, ka tos pieņems darbā un izglītos. Cilvēki mēģina no krīzes nozarēm pāriet uz IT.
• Anonīms: Es teiktu, ka gandrīz proporcionāli, tomēr nedaudz vairāk iesācēji. Tas arī ir loģiski, jo iesācējiem ir lielāka konkurence savstarpēji, un grūtāk dabūt klientus. Tā ir iesācēju motivācija. Pieredzējušiem ir tā, ka arī samazinās klienti, bet viņi turas uz klientu apjomu. Bet arī profi meklē rezerves variantus, un arī  piesakās. Protams, būtu visi jāsaskaita, bet atbilde ir ka gandrīz proporcionāli (ar dažādām motivācijām), tomēr iesācēji nedaudz vairāk.

Kādas ir jūsu prognozes par situāciju IT nozarē 2009.gadā (vai būs kādu uzņēmumu bankroti, darbības apmēru samazināšanas, darbinieku pieplūdums vai arī emigrācija uz citām valstīm)?

• Soon: Bankroti būs. Izdzīvos vai nu lielie vai arī tie, kas spēs piedāvāt kaut ko unikālu, kvalitatīvu un krutu  :)
• IT Grupa: Jau tagad ir konkrēti piemēri, kad darbā piesakās maksātnespējīgu uzņēmumu darbinieki. Līdz 2009.gada beigām dažāda mēroga sarežģījumi būs lielākajai daļai IT nozares uzņēmumu, kas strādās tikai uz iekšējo (LV) tirgu, it īpaši tiem, kas līdz šim koncentrējās uz valsts sektora projektiem vai arī kuru lielākie klienti bija ar nekustamā īpašuma nozari saistīti klienti.
• IT House: IT nozarē vispārēju krīžu nav, tieši pretēji, šajā laikā vairākos IT uzņēmumos notiek visstraujākā attīstība. Pateicoties krīzei, IT nozarē šobrīd notiek nekvalatīvo IT pakalpojumu sniedzēju samazināšanās jeb bankroti, jo krīzē ne IT nonākošie uzņēmumi, skaita katru santīmu. Tādēļ, izmantojot IT pakalpojumus tie vēlas saņemt augstas kvalitātes rezultātu, lai ieguldītā nauda, nestu rezutlātus, tas arī ir iemesles. Vēl iesmesls IT nozaru izaugsmei ir, ka IT pakalpojumi vai nu dod iesēju uzņēmumiem nopelnīt vai arī optimizēt savu darbību, samazinot izdevumus.
• Anonīms: Bedīgas prognozes. Un ne tikai par IT, bet par visu ekonomiku. Jo IT pasūtījumi nāk no uzņēmumiem, bet tie bankrotē (te jārunā ir par iemesliem), un kopējā neefektivitāte un neprofesionālisms gluži dabīgi noved bankrotā.

Tādas nu ir tās atbildes. Pat aptaujājot tikai dažus uzņēmumus ir redzams, ka situācija visur nav vienāda. It tādi, kuriem klājas grūtāk kā iepriekš un ir tādi, kuriem klājas krietni grūtāk kā iepriekš. Negribētos ticēt, ka kāds ir sajūsmā par situāciju. Taču gribētu piekrist Gunāram (IT House), ar kuru man sanāca garāka sarakste, ka krīze ir citās nozarēs nevis IT. Tas kas notiek IT drīzāk ir saucams par vides sakārtošanu. Uzņēmumu nozarē bija kļuvis krietni daudz. Jo īpaši ļoti mazie. Un tie ir pirmie, kuri cietīs, ja viņiem nav jau iepriekš izveidota maksātspējīgu klientu bāze. Pasūtījumi IT nozarē ir joprojām. Vienīgi ne tik daudz un ne par tik augstām summām kā iepriekš. Un tas liek samazināt pakalpojumu sniedzēju izmaksas. Tie, kas spēs strādāt ātri, efektīvi un kvalitatīvi pārdzīvos šo gadu. Savukārt tie, kas pārdzīvos, tie nākamajos gados krietni augs.

No sarunām ar darba ņēmējiem (ar tādiem, kas nestrādā augstāk minētajos uzņēmumos) uzzināju, ka korekcijas notiek arī citos uzņēmumos. Pat ļoti lielos. Jāpiebilst, ka tie nav uzņēmumi, kuru galvenā darbības specifika ir Web izstrāde, bet citu programmatūras produktu izstrāde. Dažos uzņēmumos algas un piemaksas šobrīd nav samazinātas. Arī darbinieku skaits nav samazināts. Taču citos izstrādes komandas samazinātas par pārdesmit procentiem, kā arī darbiniekiem samazinātas slodzes. Jūtamākās problēmas ir tiem, kuri orientējas uz Valsts pasūtījumiem. Taču šiem uzņēmumiem nekas traks nedraud. Daudzi Valsts pasūtījumi ir ilgtermiņa, kā arī viņu klienti Latvijā un ārzemēs ir lieli uzņēmumi, kuri nevar atļauties samazināt investīcijas attiecīgajā laukā. Kas attiecas uz darbiniekiem šajos uzņēmumos – paredzu, ka īpaši pie viņu algām neviens neķersies. Drīzāk kāda štata vieta var tikt samazināta vai samazinātas slodzes.

Ir viena cita uzņēmumu kategorija, kura izjūt problēmas un kuru darbinieki ir apdraudētākie. Tās ir ārzemju uzņēmumu filiāles. Šādi uzņēmumi tiek pārcelti uz lētākām zemēm. Protams, ne jau visi, bet precedenti ir.

Gribētos arī nedaudz pacitēt iepriekš pieminēto Gunāru:

” … Ja, runājam par IT nozares uzņēmumiem, tad man ir zināmi vairāki uzņēmumi, kuriem ir totāls bankrots ar darbinieku atlaišanu, kā arī ir vairāki lieli uzņēmumi, kuriem ir bijis štatu samazinājums (šos faktus zinu, jo šo uzņēmumu darbinieki un uzņēmumu bijušie īpašnieki, pie mums meklē darbu). …
… Problēmu šobrīd nav tiem, kas visus šos gadus ir strādājuši efektīvi un sabalansēti, arī treknajos gados, tādēļ, šobrīd nav pārsteigumu momentu. Vēl problēmu nav tiem, kas piedāvā augstas kvalitātes pakalpojumus, izpildot darbus īsākos laikos, saglabājot to pašu augsto kvalitāti. Daudzi uzņēmumi “treknajos gados” ir pieraduši strādāt neefektīvi un lēnāk.”

Vēl neapspriestā lieta ir darbaspēks no darba meklētāju perspektīvas. Pārskatot darba sludinājumu dēļus var redzēt, ka nav gluži tā, ka darbiniekus nevienam nevajag. Pieprasījums ir. Ne tik liels, kā pirms gada, bet ir. Un šobrīd ir arī krietni vairāk darba meklētāju. Kā arī viņu prasības vairs nav tik augstas. Es pats pirms kāda gada meklēju sev kolēģi. Saņēmu vien pāris pieteikumus, turklāt cilvēki bez pieredzes vēlējās > 500Ls. Visi gribēja astronomiskus ciparus. Un tie uzņēmumi, kuri padevās šādām darbinieku prasībām tagad saskaras ar vislielākajām problēmām. Viņu izmaksas nav samērojamas ar kvalitāti. Nedaudz novirzījos no punkta. Tātad – šobrīd darba meklētāju skaits ir teju desmitkāršojies. No tā ieguvēji ir darba devēji. Beidzot ir no kā izvēlēties un iespējams piedāvāt reālas algas. Protams, darba ņēmējiem tās nav labās ziņas. Jākonkurē ir tik ļoti, kā sen nav bijis. Šīs situācijas sakarā ir darba devēji, kuri nelietīgi izmanto situāciju. Viņi redzot saspīlējumu nodarbinātībā, pat uz laiku atsauc vakances (ar domu vēlāk iegūt darbiniekus par vēl zemāku algu). Pētot darba sludinājumus pamanīju tendenci, ka teju izsīkuši darba piedāvājumi iesācējiem. Savukārt darbiniekiem ar pieredzi vakances joprojām ir. Cits jautājums ir vai vakanču skaits ir pietiekams attiecībā pret darba meklētāju skaitu. Manā skatījumā nedaudz par maz. Gan jau būsiet arī dzirdējuši teicienu, ka labi darbinieku būs vajadzīgi vienmēr. Tāpēc, lai nepazustu darba meklētāju jūrā, sāciet domāt par savas kvalifikācijas un attieksmes celšanu.

Rezumējums varētu būt šāds:
* Vārds krīze attiecināms uz neefektīvi strādājošiem un/vai maziem uzņēmumiem. Savukārt uz pārējiem attiecināms nozares sakārtošana/korekcijas.
* Darba meklētāju skaits un konkurence ir krietni pieaugusi. Īpaši iesācēju segmentā (jo viņiem ir mazāk vakances). Ja darba tirgū ieplūdīs vēl vairāk speciālistu, tad situācija vairs nebūs labāka par to, kāda ir citu nozaru pārstāvjiem.
* Algas stiprākajos uzņēmumos netiek samazinātas. Savukārt citos pat krietni vairāk par Valsts sektorā dzirdētājiem 15%.
* Īpaši jāsatraucas to uzņēmumu darbiniekiem, kuru galvenā darbības specifika ir nelieli Valsts pasūtījumi, nelieli biznesa vides pasūtījumi un kuriem nav savu unikālo produktu.
* Ieteikums mazajiem uzņēmumiem – apvienojieties. Tā ir jūsu vienīgā cerība. Jūsu segmentā ir pārāk asa konkurence un noteikti ļoti liela daļa beigs savu pastāvēšanu vēl līdz vasaras sākumam.
* Šis ir arī iespēju laiks. Ja spēsiet noturēties savā darba vietā vai arī spēsiet noturēt savu uzņēmumu, tad par tālākajiem gadiem vairs varēsiet neuztraukties.

Aicinājums lasītājiem (gan darba ņēmējiem, gan devējiem) – ja varat padalīties ar informāciju par savu uzņēmumu, droši dariet to komentāros. Un darba ņēmēji – ja starp augstāk intervētajiem ir arī jūsu darba devējs un uzskatāt, ka viņa sniegtā informācija nav patiesa – nekautrējieties un dodiet ziņu par to :)