Viennozīmīgi var teikt, ka jebkurš cilvēks zina, kas ir nauda, un, lai gan naudas definīcijas un funkcijas atšķiras, ir skaidrs, ka nauda kalpo kā maiņas līdzeklis, lai iegādātos preces un pakalpojumus. Vēsturiski tikušas izmantotas dažādas naudas formas, tāpat likumi, kas tiek attiecināti uz ar naudu saistītiem jautājumiem dažādos laikos un valstīs, ir atšķirīgi. Gudriem.lv komanda piedāvā tev iepazīties ar interesantiem vēstures un mūsdienu faktiem par naudu.

Vēstures fakti par naudu

– Mūsdienās tiek izmantota papīra nauda un monētas, kā arī elektroniskie norēķinu veidi, taču senāk naudas formas bija pilnīgi citādākas. Piemēram, Mjanmā līdz 20. gs. sākumam naudas vietā izmantoja sāli vai tējas ķieģelīšus, kuri sastāvēja no sakaltētām tējas lapām. Tēja un kafija kā norēķinu līdzeklis tika izmantota Meksikā, tāpat vairākās valstīs naudas vietā kalpoja tabaka, žāvētas zivis, graudi, rīsi un kukurūza; 
– Pirmais valdnieks, kurš lika izkalt savu profilu uz monētām, bija Maķedonijas Aleksandrs; 
– Tiek uzskatīts, ka pasaules vecākā monēta ir Līdijas sudraba un zelta sakausējuma monēta “Līdijas lauva”. Pirmā šāda monēta tika izkalta pirms vairāk nekā 2600 gadiem tagadējās Turcijas teritorijā; 
– 10. gadsimtā Ķīnā sāka izmantot papīra naudu. Tas notika samērā praktisku iemeslu dēļ, proti, tolaik Ķīnā tika izmantotas liela izmēra, smagas vara vai dzelzs monētas, turklāt šīs monētas bija ļoti vienkārši viltot. Ķīniešu nepatika un apnikums pret smagajām monētām iedvesmoja Ķīnas imperatoru izdot pasaulē pirmās naudaszīmes; 
– Pirmās ūdenszīmes, kas redzamas uz papīra naudas, parādījās 18. gs. Itālijā; 
– Pirmās kredītkartes idejas autors bija Frenks Maknamara. 1949. gadā pēc pusdienu ieturēšanas kādā restorānā, saņemot rēķinu, viņš atklāja, ka aizmirsis mājās maku ar skaidru naudu. Pēc šī atgadījuma viņš izjuta milzīgu kaunu un izdomāja kredītkartes konceptu – “pērc tagad, maksā vēlāk”; 
– 1951. gadā American Express izdotā kredītkarte kļuva par pasaulē pirmo kredītkarti.

Interesanti ar naudu saistīti likumi

– Ikvienam kādreiz ir nācies saskarties ar situāciju, ka priekšā stāvošais pircējs pie kases norēķinās sīknaudā, kas iepirkšanās procesu padara laikietilpīgu un pat kaitinošu. Kanādā par šādu norēķinu veidu draud pat arests. Kanādas valūtas likumā noteikts, kad un kā tieši drīkst norēķināties sīknaudā, turklāt vienā darījumā nedrīkst izmantot vairāk par 25 centiem (1 kanādiešu centu varētu pielīdzināt 1 eiro centam);

– Taizemē ar likumu aizliegts kāpt uz bankomātiem, jo uz tiem ir attēlots Taizemes karaļa portrets. Tāpat ir aizliegts uzkāpt uz, piemēram, zemē nokritušām naudas banknotēm vai monētām. Par šādu likuma pārkāpumu var draudēt pat cietumsods; 

– 2008. gadā Zimbabvē tika izdots likums, kas nosaka aizliegumu pēc tualetes apmeklēšanas izmantot papīra naudu kā tualetes papīru. Šāda situācija radās hiperinflācijas rezultātā, kad par 1 miljardu Zimbabves dolāru nebija iespējams iegādāties pat tualetes papīru.

Fakti, kurus tu, iespējams, nezināji

– Nedz skaidra, nedz bezskaidra nauda pati par sevi nav vērtīga, jo naudas vērtību nosaka tās segums, kas parasti ir zelts, proti, konkrēts zelta daudzums sedz vienu naudas vienību; 
– Uz aptuveni 90 % ASV dolāru banknotēm iespējams konstatēt kokaīna pēdas; 
– Visizplatītākais valūtas nosaukums pasaulē ir franks, un ar to var norēķināties aptuveni 20 dažādās pasaules valstīs; 
– Tikai 8% no pasaules kopējās valūtas ir skaidrā naudā, pārējā nauda eksistē elektroniskā formātā; 
– Pasaulē visbiežāk izmantotā banknote ir 500 eiro banknote; 
– Katru gadu ASV tiek saražots vairāk populārās spēles “Monopols” naudas nekā īstās naudas; 
– Visdārgākā jebkad uzbūvētā celtne pasaulē ir Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas stacija (ASV), kuras celtniecība izmaksāja 150 miljardus ASV dolāru; 
– Kādā 2002. gadā veiktā pētījumā tika konstatēts, ka aptuveni 94 % no apgrozībā esošās papīra naudas, kas tiek nodota no viena cilvēka nākamajam, pārnēsā dažādas baktērijas. Daļa no šīm baktērijām var apdraudēt cilvēka veselību, izraisot infekcijas u.tml.; 
– Kopumā pasaulē ir vairāk nekā 1.6 miljoni bankomātu. Viens bankomāts ir atrodams pat Antarktīdā.

Ziemassvētku laiks Latvijā ir zināms ar daudz un dažādām tradīcijām – eglītes rotāšanu, dāvanu dāvināšanu, Ziemassvētku vecīša gaidīšanu un citām plaši pazīstamām un pašsaprotamām tradīcijām, tomēr ne visur pasaulē valda tādas pašas Ziemassvētku paražas, tāpēc Gudriem.lv ir apkopojis dīvainākās un neparastākās Ziemassvētku tradīcijas citviet pasaulē.

Īslande
Jólakötturinn jeb kaķis cilvēkēdājs ir tēls īslandiešu Folklorā, kurš klaiņo pa sniegu un ēd cilvēkus, kuri Ziemassvētkos dāvanā nav saņēmuši jaunu apģērbu. Interesanti, ka senākos laikos vilnas izstrādājumu ražošanas uzņēmumu priekšnieki ar šo briesmīgo kaķi biedēja savus darbiniekus, tādā veidā mudinot viņus pabeigt visus darbus pirms Ziemassvētkiem.

Indija
Eglītes vietā banānkoks – sagādāt Ziemassvētku eglīti Indijā ir samērā sarežģīti, tādēļ indieši eglītes vietā izvēlas rotāt banānkokus vai mango kokus.

Dienvidāfrikas Republika
Mielastā fritēti kāpuri – fritēti kāpuri ir tradicionāls svētku ēdiens Dienvidāfrikas Republikā, kas uz svētku galda tiek likts arī Ziemassvētkos.
Ziemassvētku spoks Denijs, kuram garšo cepumi. Dienvidāfrikāņu bērniem nereti tiek stāstīts stāsts par kādu puisīti vārdā Denijs, kurš bez atļaujas apēda vecmāmiņas ceptos, Ziemassvētku vecītim paredzētos cepumiņus. Uzzinot, ka cepumi apēsti, vecmāmiņa sadusmojās un nogalināja Deniju. Kopš tā laika Denijs Ziemassvētku laikā spokojas dažādās mājās.

Grenlande
Sapuvis putns roņa ādas “kažociņā” – viens no, iespējams, dīvainākajiem tradicionālajiem ēdieniem sastopams Grenlandē. Viena no Grenlandes tradīcijām ir svētku galdā likt Kiviak putnu, kura pagatavošana nebūt nav vienkārša – šo putnu ietin roņa ādā un septiņus mēnešus pirms Ziemassvētkiem aprok zemē. Ap Ziemassvētku laiku šī delikatese tiek izrakta no zemes un mielasts var sākties.

Norvēģija
Slotu slēpšana Ziemassvētku vakarā – norvēģi uzskata, ka Ziemassvētku vakarā nedrīkst tīrīt māju, tāpēc visas slotas tiek rūpīgi noslēptas, lai raganas un ļaunie gari tās nenozagtu.

Vācija
Eglīte ar marinētiem gurķīšiem – Vācijā ir tradīcija eglītē noslēpt marinētu gurķīti, pirmajam bērnam, kurš šo gurķīti atrod, pienākas dāvaniņa.

Saldumi kurpēs – Ziemassvētku laikā vācu bērni atstāj apavus aiz mājas durvīm – bērni, kuri uzvedušies labi, nākamajā rītā kurpēs atrod saldumus, bet tie, kuri uzvedušies slikti, saņem žagarus kurpē.

Itālija
Ziemassvētku vecīša vietā ragana. Itāļu bērni Ziemassvētkos gaida nevis Ziemassvētku vecīša ierašanos, bet gan La Befanu – draudzīgo raganiņu, kura dāvina bērniem saldumus un rotaļlietas.

Venecuēla
Ar skrituļslidām uz baznīcu! Venecuēlas pilsētā Karakasā Ziemassvētku periodā uz baznīcu pieņemts doties ar skrituļslidām. Šīs aktivitātes īstenošanai tiek slēgti ceļi, lai skrituļotāji varētu brīvi un ērti pārvietoties.

Japāna
KFC vistiņas Ziemassvētkos. 70. gados KFC Japānā uzsāka reklāmas kampaņu, reklamējot vistas gaļu kā Ziemassvētku ēdienu ar saukli “Kentuki Ziemassvētkos”. Kopš tā laika maltītes ieturēšana KFC restorānos kļuvusi par izplatītu japāņu Ziemassvētku tradīciju.

Argentīna
Vīra meklējumos ar rozā apakšbiksēm! Argentīnā pieņemts, ka ģimenes locekļi, parasti mammas vai omītes, citām daiļā dzimuma pārstāvēm dāvina rozā apakšbikses, kuras jāvelk Vecgada vakarā, lai Jaunajā gadā atrastu otro pusīti.

Rodoties situācijai, kad nepieciešams īstermiņa aizdevums, ir ļoti svarīgi izvēlēties to kredīta veidu, kas būs piemērotākais konkrētajam mērķim. Tas ne tikai palīdzēs ieekonomēt naudu, bet arī aizņēmējam būs vieglāk to atdot. Gudriem.lv piedāvā piecas dzīves situācijas, kurās cilvēkam var rasties nepieciešamība pēc naudas, un iesaka optimālos kreditēšanas variantus.

Pirmā situācija – ģimenei steidzami nepieciešams veikt nelielu remontu dzīvoklī, taču renovācijas kopējā summa nav zināma. Visticamāk, izdevumi būs 600 līdz 1000 eiro robežās, kā arī remonta izmaksas būs jāsedz pa daļām divu mēnešu garumā.

Šajā gadījumā vispiemērotākais būs overdrafts. Ja jums vēl nav overdrafta, noformēt to ir diezgan vienkārši, taču ar noteikumu, ka algu saņemat bankā un jums nav citu kredītsaistību. Varat pieprasīt overdraftu savā bankā – pieteikuma izskatīšanas laiks ir ne ilgāks par divām līdz trim dienām. Banka pēc likuma piešķir overdraftu jūsu algas apmērā vai nedaudz mazāk. Ja alga ir 1000 eiro, banka izsniegs vēl 700 – 1000 eiro. Rezultātā būs pieejami 1700 līdz 2000 eiro (kopā ar algu). Overdrafta pluss šajā gadījumā ir tas, ka naudu var tērēt pakāpeniski un pēc nepieciešamības. Piemēram, ja kaut kādu iemeslu dēļ remonts ievelkas, tas nav nekas traģisks – vajadzīgā summa pieejama jebkurā brīdī, kaut pēc gada, bet procenti bankai būs jāmaksā vien no izmantotās overdrafta summas.

Otrā situācija – ģimene plāno oktobrī doties atvaļinājumā, taču jūnijā pamana ļoti izdevīgu lidmašīnas biļešu un viesnīcas piedāvājumu. Visas summas, kuru samaksāt par biļetēm un viesnīcu, pagaidām nav, taču ir skaidrs, ka jāpērk tagad, jo vēlāk šis piedāvājums vairs nebūs pieejams.

Šajā gadījumā labākā izvēle – kredītkarte ar kredītlimitu. Pirmkārt, noformējot kredītkarti, jūs iegūsiet papildu naudas līdzekļus, jo nav zināms, vai citā valstī jūsu debetkarte, kurā saņemat algu, būs derīga. Otrkārt, jūs iegūsiet kredītlimitu, kas būs vismaz 100% no jūsu algas apmēra. Ja alga ir 1000 eiro, banka jums izsniegs vēl 1000 eiro. Visbeidzot, ar kredītkarti var apmaksāt lidmašīnas biļetes, rezervēt viesnīcas un segt izdevumus par auto nomu. Vēl viens ļoti būtisks kredītkartes pluss – bezmaksas ceļojumu apdrošināšana, kas iekļauta vairumā kredītkaršu piedāvājumu.

Trešā situācija – ģimenei ir radusies vajadzība nomainīt sadzīves tehniku – jāiegādājas jauns televizors vecā, nestrādājošā vietā, kā arī jānomaina cepeškrāsns, kas sākusi niķoties. Kopējie izdevumi – aptuveni 800 līdz 900 eiro.

Piemērotākā izvēle – patēriņa kredīts. Sadalot nepieciešamo kredīta summu uz gadu, tiek iegūts pieņemams mēneša maksājums un vairs nav nepieciešamības krāt naudu, kā arī jauno lietu var izmantot uzreiz. Svarīgi – patēriņa kredīta nodrošināšanai nav nepieciešama ķīla, pietiek ar jūsu ienākumiem, taču tiem jābūt regulāriem un oficiāliem. Aizņēmuma summai jābūt līdzsvarā ar jūsu ienākumiem, ikmēneša maksājums nedrīkst iedragāt jūsu ģimenes budžetu – kopējās kredīta izmaksas nevar pārsniegt 40% no jūsu algas. Patēriņa kredītu ir iespējams atgriezt pirms laika. 

Ceturtā situācija – ģimenei ir salūzis automobilis, un kļūst aktuāls jautājums par cita auto iegādi. Tiek noskatīts piecus gadus vecs auto, kas maksā 10 000 eiro.

Izvēle par labu auto līzingam vai auto kredītam ir acīmredzama. Atšķirība starp tiem būs kreditēšanas nosacījumos, procentu likmē un tajā, kas būs auto īpašnieks. Pēc likuma auto līzingu piedāvā salīdzinoši jaunu automašīnu iegādei, kuru vecums nepārsniedz piecus līdz septiņus gadus. Pirmās iemaksas apmērs būs 10 līdz 20%, kredīta likme zemāka nekā auto kredīta gadījumā. Līdz pilnīgai līzinga nomaksai auto īpašnieks būs banka vai līzinga kompānija, bet jūs – auto turētājs. Izmantojot auto kredītu, jūs uzreiz kļūstat par auto īpašnieku (tas kalpo kā kredīta ķīla). Auto kredītam ir augstāka procentu likme, taču nav nepieciešama pirmā iemaksa un KASKO apdrošināšana.

Piektā situācija – jebkura neprognozējama situācija. Piemēram, saslimis ģimenes loceklis, kuram nepieciešama dārga ārstēšana, vai arī radusies vajadzība salabot zobus. Dēls saplēsa jaku, steidzami jāiegādājas jauna, taču līdz algai tam naudas nepietiek. Ir salūzis auto, un remontam vajag 300 eiro.

Kad nauda nepieciešama ļoti steidzami, ātri un vienkārši, piemērotākā izeja ir ātrais kredīts. Ja kredītvēsture ir laba, saņemt ātro kredītu var burtiski pusstundas laikā. Der atcerēties, ka ātrais kredīts patiešām ir ātrā naudas palīdzība ekstrēmās situācijās, tādēļ nebūtu prātīgi ar tā palīdzību iegādāties, piemēram, jaunu somiņu vai smaržas. Jāņem vērā, ka ātrā kredīta gadījumā procenti ir lielāki nekā citu kredītu veidu gadījumā un labāk to atdot pēc iespējas ātrāk – mēneša vai divu laikā. Jāatzīmē, ka šobrīd daudzas ātro kredītu kompānijas izsniedz pirmo aizdevumu bez komisijas maksas. Tas nozīmē, ka, aizņemoties 300 eiro uz vienu mēnesi, tādu pašu summu pēc 30 dienām arī atmaksāsiet.

Klāt lielais izpārdošanu laiks, kad veikalu skatlogos izkārtās norādes par atlaidēm līdz pat 70% nereti neļauj paiet garām veikalam. Glītas kurpītes, skaista kleitiņa, augstas klases dizainera somiņa… Ak, kā gribas nopirkt to visu! Un kāpēc gan ne, ja atlaides ļauj veikt tik izdevīgus pirkumus? Tomēr der atcerēties, ka vairāki šādi šķietami izdevīgi pirkumi, kas izdarīti veikalu reklāmas kampaņu un mirkļa iegribu iespaidā, var izvērsties būtiski patukšotā bankas kontā, sirdsapziņas pārmetumos un nelietderīgos pirkumos, kas vēlāk savu pielietojumu gaidīs skapja tālākajos plauktos. Lai izvairītos no šādas situācijas, Gudriem.lv ir apkopojis praktiskus padomus, kas palīdzēs neapjukt lielajās izpārdošanās un veikt plānotus un noderīgus pirkumus.

1) Vai man šī prece tiešām ir vajadzīga?
Šis ir jautājums, kuru sev vajadzētu uzdot katru reizi, kad roka sniedzas pēc preces, kura mirkļa iespaidā šķiet vajadzīga, bet vēlāk var izrādīties, ka impulsīvi iegādātā lieta mājās krās putekļus. Kritiski izvērtējot preces nepieciešamību, būs iespējams izvairīties ne tikai no nevajadzīgu pirkumu veikšanas, bet arī būtiski ietaupīt naudu, lai iegādātos patiešām vajadzīgas lietas.

2) Kas tieši man ir nepieciešams?
Lai neapjuktu lielajā preču klāstā un nenopirktu visu, izņemot to, kas tiešām vajadzīgs, lietderīgi ir sastādīt pirkumu sarakstu. Pirkumu saraksta izveidošana palīdzēs veikt lietderīgus pirkumus. Protams, var no šī saraksta mazliet novirzīties, ja tiešām acīs iekritis kaut kas izdevīgs un patiesi nepieciešams, tomēr pirkumu veikšana ar saraksta palīdzību būs mazāk haotiska un ļaus izvairīties no impulsīviem pirkumiem.

3) Cik es varu atļauties tērēt?
Pirms došanās iepirkties, vajadzētu saprast, cik daudz naudas esi ar mieru tērēt. Piemēram, var noteikt kopējo tēriņu summu vienai iepirkšanās reizei vai noteikt, ka apavu iegādei drīkst tērēt līdz 50 €, somiņas iegādei līdz 40 € u.tml. Tāpat var noteikt, ka neplānotiem tēriņiem drīkst atlikt 20 €. Ļoti iespējams, ka, sastādot jau iepriekš minēto iepirkumu sarakstu un nosakot naudas limitu, izdosies veikt veiksmīgus pirkumus, lieki nepārtērējoties.

4) Kā es nēsāšu iegādāto preci?
Pirms iegādāties, piemēram, jaunu žaketi vai kurpju pāri, der iztēloties, ar ko kopā no jau esošajām drēbēm varēsi sakombinēt jaunos pirkumus. Gadījumā, ja kaut kas ir ļoti iepaticies, bet nebūs īsti, ar ko kopā konkrēto apģērba gabalu saskaņot, visticamāk, tādu apģērba gabalu vai apavus iegādāties nevajadzētu.

5) Vai man patīk šī prece vai tikai tās cena?
Bieži vien daudziem apģērbiem ir tik pievilcīgas cenas, ka grūti tos neiegādāties, taču ir vērtīgi atcerēties – arī tad, ja konkrētais apģērba gabals ir ar ļoti pievilcīgu atlaidi, nav jēgas to iegādāties, ja tas īsti nepatīk.

6) Kvalitāte vai kvantitāte?
Lai apavi, aksesuāri un apģērbi kalpotu pēc iespējas ilgāk, būtisks ir materiāls, no kura konkrētā prece izgatavota. Nenoliedzami dabīgās ādas somiņa būs kvalitatīvāka un kalpos ilgāk nekā mākslīgās ādas somiņa. Īpaši atlaižu laikā par ļoti izdevīgām cenām iespējams iegādāties kvalitatīvus populāru zīmolu apģērbus, apavus un aksesuārus. Noteikti vērtīgāk būs iegādāties vienu labu, bet dārgāku un kvalitatīvāku lietu, kas kalpos ilgi, nekā iegādāties, piemēram, 3 mākslīgās ādas apavu pārus, kas labākajā gadījumā nokalpos vienu sezonu.

7) Kā atļauties kārotos pirkumus?
Katru gadu veikalu piedāvātās atlaides pieejamas noteiktos laikos, piemēram, uz svētkiem, vasaras vidū, kad tiek izpārdotas pavasara/vasaras apģērbu kolekcijas. Lai varētu palutināt sevi ar jaukiem pirkumiem atlaižu laikā, noteikti vari sākt krāt naudu tieši šim mērķim jau vairākus mēnešus pirms gaidāmās izpārdošanas. Ja atlaides pārsteigušas nesagatavotu, bet vajadzīgu un izdevīgu preču iegāde nepieciešama jau tagad, trūkstošos naudas līdzekļus vari aizņemties no radiem vai draugiem. Ja šāda alternatīva nav saistoša, tad der atcerēties, ka daudzi Latvijas kreditori piedāvā aizņemties nelielas naudas summas uz termiņu no 30 dienām līdz pat 24 vai 36 mēnešiem, turklāt, aizņemoties pirmo reizi, komisijas maksu par aizdevumu vairumā gadījumu nav jāmaksā. Vairāk par iespējām aizņemties uzzināsi šeit.

Atceries, ka, aizņemoties naudu no kāda Latvijas kreditora, nepieciešams rūpīgi analizēt savu esošo finansiālo situāciju un spēju atmaksāt aizdevumu.

Jāņi un Līgo svētki tiek uzskatīti par vislatviskākajiem svētkiem, kuru svinību apraksti zināmi jau kopš viduslaikiem. Visā Latvijā Līgo diena vai Jāņu vakars tiek oficiāli svinēts 23. jūnijā un Jāņu diena 24. jūnijā. Šie svētki tiek svinēti vasaras saulgriežos – dienā, kad ir visīsākā nakts un visgarākā diena. Vasaras saulgriežu rituālu pamatā joprojām ir senlatviešu pagāniskās tradīcijas, kas saistītas ar auglību un zemkopību. Gudriem.lv komanda piedāvā iepazīties ar interesantākajām Jāņu tradīcijām un ticējumiem.

Līgošana

Vārds “līgo” ir aizguvums no lībiešiem un lībiešu valodā nozīmē “lai top”, tas ir laba vēlējums un lūgšana, lai visas ieceres izdotos. Dziedāšanu un svinēšanu pieņemts saukt par līgošanu.

• – Ja Jāņos līgotājus aizraida prom, tad gaidāma kāda nelaime;
• – Kas Jāņu nakti nelīgo, bet guļ, tas visu vasaru gulēs;
• – Meitām jāiet Jāņu naktī līgot; ja tās Jāņu nakti guļ, tad mūžam paliek vecmeitās.

Jāņuguns

Saskaņā ar tradīcijām jāņuguni jādedz visaugstākajā vietā – kalna galā vai pakārtu uz kārts, lai tā apspīdētu visu tuvāko apkārtni un nestu svētību. Jāņuguni jādedz līdz ar saulrietu un jāatstāj kurties līdz pat saullēktam.

• – Jāņuguns nes svētību tik tālu, cik tālu redzams tās spīdums;
• – Ugunskuram pāri jālec, lai attīrītos no visa liekā;
• – Jāņu naktī jālec pāri ugunskuram, lai vasarā odi nekož;
• – Pāriem ugunskuram jālec pāri, sadodoties rokās, tad burvju spēks tos vienos kopā.

Papardes ziedēšana

Paparde ir noslēpumains burvju zieds, kuru meklēt ir viena no zināmākajām Jāņu tradīcijām. Izsenis klīst dažādi stāsti par papardes ziedu, kuru izdevies atrast vien retajam. Papardes zieds simbolizē auglību un dzīvību.

• – Jāņu naktī papardes zied ar krāšņiem ziediem, kas papardes ziedu iegūst, tam būs laime un visas vēlēšanās piepildīsies;

• – Jāņu vakarā, kad saule riet, jāizrauj paparde un tās sakni šķērsām jāpārgriež pušu, kādu burtu iekšā varēs salasīt, ar tādu burtu sāksies nākošā vīra vārds;

• – Jāņu naktī jāiet skatīties, kā paparde zied: kas to redzējis, tas atrod apslēptu mantu.

Jāņu vainags

Vainagi ir viens no būtiskākajiem Jāņu elementiem, aplis ir nozīmīgs maģiskais elements – mūžības un saules simbols.

• – Jāņu naktī puišiem un meitām jāsviež vainagi ābeles zaros, tik reižu, cik vainags krīt zemē, tik daudz gadu atlicis līdz precībām;

• – Jāņu naktī jaunām meitām krustceļā jāvij vainadziņš no deviņu šķiru puķēm, no katras šķiras jāņem deviņi ziedi un ar šo vainadziņu galvā jāiet gulēt – kas sapņos vainadziņu noņems, tas apprecēs;

• – No trejdeviņiem ziediem jānopin vainags, jāiebāž azotē un visu dienu jāglabā, vakarā kārtīgi jāizdejojas. Ejot gulēt, vainags jāliek pagalvī, tad sapnī varēs redzēt, kas notiks nākotnē.

Jāņu mielasts

Jāņu mielasta pamatā ir piena produkti, maize, cūkgaļa un alus. Alus simbolizē lauku ražību un saimnieka darba sparu, savukārt Jāņu siers apļveida formā simbolizē sauli. Katrs, kas no Jāņu siera gabalu lauž, paņem sev daļu saules spēka.

• – Jāņiem alu darot, nedrīkst laist svešus cilvēkus klāt, jo tad alus nerūgst;
• – Jāņu dienā meitām siļķe jāēd, kas naktī sapņos ūdeni pasniegs dzert, tas būs izredzētais;
• – Jāņu dienā jādzer alus un jāēd siers, tad nākamajā vasarā augs mieži un govis dos vairāk piena.

Citi interesanti Līgo svētku ticējumi

• – Jāņu dienā zirgus jādzirda ar jēlām olām, tad tie būs stipri un apaļi kā olas;
• – Lai aizsargātu lopus no raganām, Jāņu naktī kūts durvis jānosprauž ar nātrēm;
• – Jāņu vakarā zem kūts sliekšņa vajag pabāzt izkapti, tad raganas netiek kūtī;
• – Jāņu naktī raganas un burvji skraida apkārt. Lai no tiem izsargātos, jāiesprauž dadzis vārtos;
• – Ja Jāņu naktī pliks stāv vārtu starpā, varot redzēt velnu;
• – Jāņos lopi pusnaktī runājot par cilvēku likteņiem;
• – Jāņu naktī rasā jāvārtās, tad skaistums un veselība iemantota visai dzīvei.

Lieldienas ir svarīgi kristiešu svētki, kuros tiek svinēta Jēzus Kristus augšāmcelšanās. Pirms kristietības ienākšanas, latviešiem Lieldienas bija svētki, ko svin par godu pavasara saulgriežiem, kad gaisma svin uzvaru pār tumsu, tāpēc šie svētki saistīti ar dažādiem senču ticējumiem un tradīcijām.

Gudriem.lv komanda ir apkopojusi interesantākās latviešu un citvalstu Lieldienu tradīcijas, ticējumus un faktus.

Lieldienu olas

• - Obligāti jāapēd pāra skaits olu, jo, apēdot nepāra olu skaitu, cilvēku var piemeklēt kāda neveiksme;
• - Kas ēdīs olu bez sāls, tam visu gadu būs jāmelo;
• - Kas Lieldienās zog olas, tas paliks tikpat pliks kā ola;
• - Lieldienās bērniem jāēd daudz olas, lai tie augtu apaļi kā olas;
• - Lieldienās jāsitas ar olām – kuram stiprākā ola, tas ilgāk dzīvos.

Lieldienas un laikapstākļi

• - Ja Lieldienās līst lietus, tad līdz pat Vasarsvētkiem līs katru svētdienu;
• - Ja Lieldienās vardes lec pāri ceļam, tad vasara būs lietaina;
• - Ja Lieldienu rītā uzlēkusi spoža saule, tad būs karsta vasara;
• - Ja pirms Lieldienām ducina pērkons, tad būs auksta vasara.

Lieldienas

• - Lieldienu rītā jāceļas ar saullēktu un jāmazgā muti pret sauli, tekošā ūdenī, tad varēs iegūt možumu, gaišu prātu, veselību un skaistumu;

• - Kas lieldienu rītā celsies pēc saullēkta, tam visu pārējo gadu būs lāča miegs;
• - Lieldienu rītā vajag apēst 12 dzērvenes, lai būtu sārti vaigi.

Lieldienu paražas un tradīcijas citviet pasaulē

• - Somija: dažviet Somijas rietumos Pirmajās Lieldienās tiek dedzināti milzīgi ugunskuri, jo tiek uzskatīts, ka uguns liesma atbaida raganas, kuras lido apkārt laika posmā starp Lelo Piektdienu un Otrajām Lieldienām.

• - Polija: laistīšanās ar ūdeni ir viena no poļu Lieldienu tradīcijām ar nosaukumu Smingus-Dyngus. Lieldienu rītā puiši izmanto spaiņus, ūdens pistoles un jebkādus citus priekšmetus, lai aplietu citus cilvēkus ar ūdeni. Leģenda vēsta, ka meitenes, kuras būs visvairāk samirkušas, apprecēsies tuvākā gada laikā.

• - Francija: Hauksā – pilsētiņā, kas atrodas Francijas dienvidos, katru gadu Otrajās Lieldienās tiek pasniegta milzu omlete, kas sastāv no vairāk nekā 4500 olām un spēj pabarot vairāk nekā 1000 cilvēku. Tradīcijas aizsākumi meklējami Napoleona laikos. Napoleons un viņa armija esot ceļojuši cauri mazajai Hauksas pilsētiņai un piestājuši kādā ēstuvē, lai paēstu omleti. Napoleonam šī omlete tik ļoti garšojusi, ka viņš licis pilsētas iedzīvotājiem savākt visas pilsētas olas, lai pagatavotu milzu omleti arī viņa armijai.

• - Grieķija: Grieķijas pilsetā Korfu Pirmo Lieldienu rītā notiek tradicionalā “Podu mešana”. Cilvēki pa logiem sviež laukā puķu podus, katliņus, pannas un citus priekšmetus, ticot, ka tas simbolizē sveicienus pavasarim un jaunu, auglīgu ražu.

• - Norvēģija: vispopulārākais laiks, kad lasīt kriminālromānus Norvēģijā, ir tieši Lieldienas. Lieldienu laikā daudzi izdevēji izdod speciālus Lieldienu kriminālromānus, sauktus par “Paaskekrimmen”. Tiek uzskatīts, ka šī tradīcija aizsākās 1923. gadā, kad kāds grāmatu izdevējs sava jaunā kriminālromāna reklāmas bija izvietojis avīžu pirmajās lapās tieši Lieldienu laikā. Šīs reklāmas tik ļoti līdzinājās īstām ziņām, ka Norvēģijas iedzīvotāji nemaz nesaprata, ka tas ir tikai reklāmas triks.

• - Austrālija: Eiropā un daudzviet pasaulē kā viens no populārākajiem Lieldienu simboliem ir mīļais un pūkainais Lieldienu zaķis. Austrālijā Lieldienu zaķa vietā ir vietējais zvēriņš bilbijs, kurš, līdzīgi kā zaķis, ir pūkains un ar garām ausīm. 1991. gadā Austrālijas biedrība “Anti-Rabbit Research Foundation” uzsāka plašu kampaņu, lai aizstātu Lieldienu zaķi ar Lieldienu bilbiju. Austālijā zaķi tiek uzskatīti par kaitēkļiem, jo tie izrok alas lauksaimniecības zemju teritorijās un bieži mielojas ar zemnieku sūri grūti sastrādāto ražu.

Kā izvairīties no kreditēšanas pakalpojumu izmantošanas? Iekārtot savu dzīvi tā, lai vispār nevajadzētu aizņemties – tas ir vislabākais iespējamais variants. Tomēr bieži vien dzīve mēdz iegrozīties savādāk, nekā sākotnēji plānots, un tā notiek ar lielāko daļu no mums. Iemesli tam ir visdažādākie, tomēr viens no galvenajiem – daudzi strādā algotu darbu un saņem fiksētus ikmēneša ienākumus. Tādējādi iespējas regulāri novirzīt uzkrājumiem ievērojamas naudas summas ir visai ierobežotas. Arī atliekot kādu summu, tas tiek darīts kāda lielāka mērķa vārdā vai “nebaltai dienai”. Līdz ar to, kolīdz rodas pēkšņi un neparedzēti izdevumi, bieži to segšanai esam spiesti paļauties uz aizdevumu. Brīžos, kad nauda nepieciešama uzreiz, ir skaidrs ka ātrie kredīti tiek uzskatīti par noderīgu un uzticamu risinājumu. Šajā rakstā uzskaitīsim dažādas ātro kredītu priekšrocības un trūkumus, ar kuriem der iepazīties, pirms pieņemt lēmumu aizņemties.

Ātro aizdevumu priekšrocības

Pirmā un galvenā šī aizdevuma veida priekšrocība ir ātrā un ērtā pieteikšanās bez ķīlas vai galvojuma. Ja tev pēkšņi ir nepieciešams segt neparedzētus izdevumus un tavā rīcībā nav ievērojama nodrošinājuma, ātrais kredīts būs piemērots risinājums. Ātro kredītu kompānijas visbiežāk nejautā nekustamā īpašuma ķīlu vai papildus galvojumu. Galvenā šo kompāniju prasība ir stabils darbs ar regulāriem ienākumiem, kuri ir pietiekami, lai atmaksātu aizdevumu. Aizdevuma summas ir nelielas, līdz ar to atmaksa nesagādā grūtības. Pieteikšanas process un pieteikuma izvērtēšana, apstiprinājums un aizdevuma izsniegšana norisinās diezgan ātri. Vairumā gadījumu ātro kredītu kompānijas izsniedz aizdevumus un pārskaita nepieciešamo naudas summu uz klienta bankas kontu stundas laikā vai tajā pašā dienā. Pozitīvi ir arī tas, ka, izvērtējot aizdevuma pieteikumu, ātro kredītu kompānijas ņem vērā visus riskus, rūpīgi nosakot pieteicēja maksātspēju, tādā veidā pasargājot kredītņēmējus no neapdomīga soļa.

Ātro kredītu trūkumi

Kā ikvienam finanšu produktam, arī ātrajiem aizdevumiem ir savi trūkumi. Vislielākais mīnuss ir tieši iespēja saņemt aizdevumu ļoti īsā laikā. Šī kreditēšanas pakalpojuma īpašība tiek bieži ekspluatēta patēriņa preču izpārdošanu un atlaižu laikā. Pirms iegādāties mājsaimniecības vajadzībām kādu lielāku pirkumu, izmantojot kreditēšanas pakalpojumu, noteikti apdomā, vai iekārojamā lieta tiešām ir nepieciešama tik ļoti, lai tās iegādei ņemtu aizdevumu. Bieži vien laiks pārdomām noder, lai izvērtētu pirkuma lietderību.

Pirms aizņemšanās rūpīgi salīdzinot šī kreditēšanas pakalpojuma priekšrocības un trūkumus, ir skaidrs, ka ātrie kredīti var būt ļoti noderīgs īstermiņa risinājums, kam nav nepieciešama ķīla vai galvojums. Protams, ar nosacījumu, ka kredīta ņēmējs prot nospraust robežas, lai kredīts nekļūtu par apgrūtinājumu. Izpētīt un saprast šī kredīta veida vissmalkākās nianses ir ļoti svarīgi. Ja tas tiek darīts un tiek pieņemts pārdomāts lēmums, ka aizņemties tiešām ir nepieciešams, ātrie kredīti ir noderīgs aizdevuma veids, lai segtu neparedzētus izdevumus.

14. februārī visā pasaulē plaši tiek atzīmēta Valentīndiena jeb visu mīlētāju diena. Šī, iespējams, ir gada romantiskākā diena, kurā cilvēki saka mīļus vārdus saviem mīļotajiem, dāvina dažādas dāvanas, ziedus, apsveikuma kartiņas vai dodas romantiskās vakariņās. Valentīndienu apvij dažādi interesanti vēstures fakti, ticējumi un dažādas šo svētku atzīmēšanas tradīcijas visā pasaulē.

Vēsture

• – Viena no vispopulārākajām teorijām par Valentīndienas izcelsmi ir šāda – Romas imperators Klaudijs II nevēlējās, lai Romas vīrieši precētos laikā, kad notiek karš. Bīskaps Valentīns neatbalstīja šo imperatora ideju, tādēļ viņš vadīja kāzu ceremonijas slepenībā. Par šo pārkāpumu bīskaps Valentīns tika apcietināts un vēlāk saņēma nāves sodu. Atrodoties cietumā, bīskaps Valentīns savai mīļotajai nosūtīja vēstuli, kuru parakstīja ar frāzi “No tava Valentīna”. Šī frāze plaši tiek lietota vēl šodien;

• – 1537. gadā Anglijas karalis Henrijs VII oficiāli pasludināja 14. februāri par Svētā Valentīna dienu;

• – 19. gs. ārsti rekomendēja cilvēkiem, kuri alkst pēc mīlestības, vai arī ir zaudējuši savu mīļoto cilvēku, ēst daudz šokolādes.

Apsveikuma kartītes

• – Amerikāņi katru gadu tērē vidēji 277 miljonus ASV dolāru apsveikuma kartīšu iegādei;
• – 85% apsveikuma kartīšu iegādājas sievietes;

• – Katru gadu Valentīndienā uz Itālijas pilsētu Veronu, kur dzīvoja Šekspīra Romeo un Džuljeta, tiek nosūtīts aptuveni 1000 apsveikuma kartīšu, adresētas Džuljetai.

Ziedi

• – Sarkanas rozes bija Romiešu dievietes Venēras mīļākie ziedi;

• – Sarkanas rozes tiek uzskatītas par mīlestības ziediem, jo sarkana krāsa tiek asociēta ar spēcīgām romantiskām jūtām;

• – ASV katru gadu Valentīndienā tiek pārdots vidēji 189 miljoni rožu;

• – Ziedu tirgotāji Valentīndienu ir pasludinājuši par ienesīgāko dienu gadā. Vidēji ziedu tirgotāju peļņa Valentīndienā ir 14.7 miljardi ASV dolāru, šī summa atbilst Islandes IKP;

• – Rožu krāsu nozīme: sarkanas rozes – mīlestība, rozā rozes – labas domas, baltas rozes – šķīstība, cieņa;

• – Arī rožu skaitam ir nozīme: 1 roze – mīlestība no pirmā acu skatiena, 12 rozes – mīlestības apliecinājums, 108 rozes – optimāls skaitlis bildinājuma izteikšanai, 999 rozes – apliecinājums mūžīgai kopā būšanai.

Simboli

• – Senie romieši par mīlestības Dievu uzskatīja eņģeli ar loku un bultu, eņģelis arī mūsdienās ir viens no vispazīstamākajiem Valentīndienas simboliem;

• – Iespējams, pazīstamākais Valentīndienas simbols ir sirds. Senajās kultūrās tika uzskatīts, ka cilvēka dvēsele atrodas cilvēka sirdī, tādēļ arī Valentīndienas galvenā krāsa ir sarkana.

Valentīndiena pasaulē

• – Katru gadu Valentīndienā tiek izteikts vidēji 220 000 bildinājumu visā pasaulē, kas ir aptuveni 10% no visiem bildinājumiem, kas izteikti gada laikā.

• – Somijā Valentīndienas vietā tiek svinēti svētki, kuru nosaukums ir “Ystävänpäivä”, tulkojumā tas nozīmē “draugu diena”. Šī diena ir svinības par godu draudzībai nevis mīlestībai;

• – ASV Valentīndiena ir otrie populārākie svētki valstī;

• – Japānā Valentīndienā ir pieņemts, ka sievietes apdāvina vīriešus ar ziediem, šokolādi un citām mīļām dāvaniņām. 14. martā tiek svinēta “Baltā diena”, tad vīrieši ar līdzīgām dāvanām apsveic sievietes;

• – Saūda Arābijā 2002. un 2008. gadā reliģijas policija aizliedza tirgotājiem pārdot jebkādas lietas un priekšmetus sarkanā krāsā, kas varētu tikt saistīti ar Valentīndienas svinēšanu, jo šī diena tiek uzskatīta par kristiešu svētkiem. Šis aizliegums radīja rožu un dāvanu papīru “melno tirgu”. 2012. gadā reliģijas policija arestēja vairāk nekā 140 musulmaņu, kuri tika pieķerti Valentīndienas svinēšanā, kā arī veikaliem tika konfiscētas visas sarkanas krāsas rozes;

• – Brazīlijā visu mīlētāju diena tiek svinēta 12. jūnijā;

• – Daudzās valstīs Valentīndienā ļoti izplatīti ir skūpstīšanās konkursi. Ilgākais skūpsts, kāds ir reģistrēts, ilga apmēram 30 stundu. Savukārt 2010. gadā Mehiko iedzīvotāji uzstādīja pasaulē lielākā grupas skūpsta rekordu, kurā piedalījās 39897 cilvēki.

Dāvanas

• – Kādā aptaujā tika noskaidrots, ka 53% amerikāņu sieviešu šķirtos no savām otrajām pusītēm, ja nesaņemtu dāvanu Valentīndienā;

• – Vairāk nekā 9 miljoni cilvēku Valentīndienā iegādājas dāvanas saviem mājdzīvniekiem, vidēji viens cilvēks tērē 5.04 ASV dolārus, lai apdāvinātu savu mīļdzīvnieku;

• – Populāra dāvana Valentīndienā ir šokolāde un citi saldumi. ASV vidēji tiek pārdots 36 miljoni sirds formas šokolādes kastu. Saldumu ražotāju peļņa Valentīndienas laikā ir aptuveni 1 miljards ASV dolāru;

• – Aptuveni 3,5 miljardi ASV dolāru tiek tērēts rotaslietu iegādei.

Jaunais gads ir svētki, kurus katru gadu svin visā pasaulē. Lai gan Jaunā gada svinēšanas laiks atsevišķās valstīs ir atšķirīgs, lielākaja daļā pasaules valstu Jauno gadu svin 31. decembrī, kad pusnaktī beidzas vecais gads un sākas jaunais kalendārais gads.

Jaunā gada sagaidīšana daudziem asociējas ar šampanieša glāžu saskandināšanu pusnaktī un svētku uguņošanu, taču, līdzīgi kā Ziemassvētki, arī Jaunais gads ir tradīcijām un ticējumiem bagāts svētku laiks. Turpinājumā piedāvājam iepazīties ar Jaunā gada tradīcijām Latvijā un pasaulē.

Latvijā

• - Vecgada vakarā uz galda jāpasniedz zirņi, cūkas galva, alus, maize, lai nākamajā gadā nekā netrūktu;
• - Vecgada vakarā jāēd zivis, kuru zvīņas pēcāk jāliek makā, lai jaunajā gadā netrūkst naudas;

• - Senlatviešiem izplatīta tradīcija bija iešana ķekatās, kad cilvēki uzvilka dažādas maskas, piemēram, zirga, lāča, dzērves, čigāna vai nāves maskas;

• - Lai nākamie 12 gada mēneši būtu veiksmīgi, senlatvieši uzskatīja, ka galdā jāliek 12 ēdieni, kuriem tika piedēvēta simboliska nozīme, piemēram, pīrādziņi simbolizē mājīgumu, āboli skaistumu, zirņi, lai nākamajā gadā nevajadzētu raudāt u.c.;

• - Ticējumos teikts, ka Jaungada naktī sapnī redzētais nākamajā gadā piepildīsies;
• - Vecgada vakarā jāēd skābi kāposti, lai apēstu skābumu, kas radies pagājušajā gadā;
• - Jaunā gada pirmajā dienā nedrīkst slaucīt putekļus, jo tā var aizslaucīt veiksmi.

Ekvadorā Jaunais gads tiek sagaidīts, dedzinot putnu biedēkļus, kuri piebāzti ar dažādiem papīriem un fotogrāfijām, kuras uzņemtas iepriekšejā gadā, tiek uzskatīts, ka tad Jaunajā gadā veiksies.

Melnā piektdiena ir vērienīgākā iepirkšanās diena gadā, kad lielveikalu ķēdes piedāvā ievērojamas atlaides. Tā ir radusies ASV un norisinās uzreiz pēc Pateicības dienas, kas katru gadu tiek svinēta ceturtajā novembra ceturtdienā. Īpaši populāra Melnā piektdiena ir tieši ASV, taču šis iepirkšanās burziņš tiek rīkots arī daudzās citās pasaules valstīs.

Melnās piektdienas aizsākumi meklējami daudz senāk, nekā varētu šķist. Jau kopš 19. gadsimta tiek uzskatīts, ka nākamā diena pēc Pateicības dienas ir Ziemassvētku sezonas sākums. Tad Melnā piektdiena vēl nebija ieguvusi savu nosaukumu, savukārt apzīmējums “melnā/-ais” netika asociēts ne ar ko pozitīvu. Proti, 1987. gada 19. oktobris ASV tika dēvēts par “Melno pirmdienu”, jo bija vērojams milzīgs akciju kritums. 1929. gada 24. novembris tika dēvēts par “Melno ceturtdienu” – tā bija diena, kas iezīmēja Lielās depresijas sākumu. Pēc nedēļas sekoja “Melnā otrdiena”, kad par spīti investoru centieniem atkal bija vērojami nozīmīgi zaudējumi akciju tirgū. Tā kā nākamā diena pēc Pateicības dienas ir viena no ienesīgākajām dienām tirdzniecībai, lielveikalu ķēdes vēlējās šai “melnajai” dienai piedēvēt pozitīvāku noskaņu, tādēļ tika radīta “Melnā piektdiena” – lielākie un atlaidēm bagātākie iepirkšanās svētki. Tam, kā rādās nosaukums “Melnā piektdiena”, ir vēl viens izskaidrojums – mazumtirgotāji parasti zaudējumus rakstīja ar sarkanu tinti, bet ienākumus ar melnu, attiecīgi tā diena, kurā ir ļoti lieli ienākumi, ieguva nosaukumu Melnā piektdiena.

Interesanti un pārsteidzoši fakti par Melno piektdienu:

• Melnā piektdiena ir plaši pazīstama vismaz 15 pasaules valstīs

Kanādas mazumtirgotāji satraucās par to, ka pircēji varētu izvēlēties svētku sezonā doties iepirkties uz ASV, tādēļ radīja paši savu Melno piektdienu. Kopš tā laika tādas valstis kā Lielbritānija, Brazīlija, Indija, Francija, Norvēģija u.c. ir pārņēmušas šo iepirkšanās tradīciju.

• Iepirkšanās alkohola reibumā

Vadoties pēc aptaujas rezultātiem, secināts, ka ASV 12% cilvēku, kuri apmeklē Melno piektdienu, ir alkohola reibumā.

• Nelaimes gadījumi un pat letāli iznākumi

ASV kopš 2006. gada ir reģistrēti 7 nāves gadījumi un vismaz 98 nelaimes gadījumi, kas radušies Melnās piektdienas laikā.

• Bīstamākais veikals ASV – “Walmart”

Kā bīstamākais veikals Melnās piektdienas laikā ir atzīts “Walmart”, jo tieši tajā reģistrēts visvairāk incidentu. Piemēram, 2015. gada Melnajā piektdienā tika arestēts cilvēks, kurš strīda karstumā sašāvis 2 cilvēkus, ar kuriem nespēja sadalīt parkošanās vietu autostāvvietā. Savukārt 2008. gadā kāds “Walmart” darbinieks tika sabradāts līdz nāvei, un arī mediķi, kuri centās šim cilvēkam palīdzēt, guva dažādas traumas.

• Izdevīgi un neizdevīgi pirkumi

“WalletHub” tirgus pētījumā secināts, ka 14% preču Melnās piektdienas laikā ir tāda pati cena kā bez atlaides, 17% preču ir vēl dārgākas nekā ikdienā, taču vidēji piemērotā atlaide ir 5% no preces sākuma cenas. Visizdevīgāk Melnās piektdienas laikā ir iegādāties grāmatas, audio un video ierakstus, savukārt visneizdevīgāk iegādāties mēbeles un rotas lietas.

• 226 miljoni amerikāņu iztērējuši 52 miljardus

2011. gadā Melnās piektdienas laikā kopumā iepirkās 226 miljoni amerikāņu, kuri kopā iztērēja 52 miljardus ASV dolāru. Salīdzinājumam: tas ir tikai nedaudz mazāk kā Etiopijas IKP.

• 407 ASV dolāri – tik iztērē viens pircējs

Pagājušajā gadā viens pircējs vidēji iztērēja 407 ASV dolārus, iepērkoties Melnajā piektdienā.

• Melno piektdienu apmeklē 1/3 ASV iedzīvotāju

Katru gadu ASV Melnajā piektdienā iepērkas vismaz 135 miljoni cilvēki, kas ir 1/3 no kopējā ASV iedzīvotāju skaita.

• Stāvēšana garajās rindās

1 no 10 Melnās piektdienas apmeklētājiem apgalvo, ka pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus, lai ātrāk nokļūtu izvēlētajā veikalā. 18% no apmeklētājiem apgalvo, ka būtu ar mieru iegādāties izvēlētās preces neatkarīgi no tā, cik gara rinda ir pie kases. Vidēji viens ASV iedzīvotājs ir gatavs rindā stāvēt 2,5 stundas. 

• Iepirkšanās 24 stundu garumā

Melnās piektdienas laikā daudzi veikali savas durvis apmeklētājiem ver krietni agrāk pirms ierastā darba laika, piemēram, pusnaktī vai 03:00 naktī. Šāds darba laiks pircējiem dod iespēju veikalā pavadīt kaut visu diennakti.

• Kiber Pirmdiena

Kiber pirmdiena ir Melnās piektdienas turpinājums, kad īpaši izdevīgi darījumi pieejami interneta veikalos. Pārsvarā tās ir preces, kas palikušas pāri no Melnās piektdienas izpārdošanas. Izdevīgus pirkumus šajā dienā iespējams veikt, piemēram, interneta vietnē Amazon.

• Melnā piektdiena – oficiāla brīvdiena

Daudzos ASV štatos Melnā piektdiena ir pasludināta par oficiālu brīvdienu, lai cilvēki varētu iegādāties visu sev nepieciešamo.

• Melnā piektdiena – darbīgākā gada diena santehniķiem

ASV Melnā piektdiena ir ražīgākā gada darba diena santehniķiem, kuriem nākas veikt apkopes darbus pēc tam, kad pircēji ir “pārslogojušī” santehnikas sistēmas.

• Daudz policijas izsaukumu

Gan ASV, gan Lielbritānijā Melnā piektdiena ir aizņemts laiks policijas darbiniekiem. Tiek saņemti neskaitāmi izsaukumi, lai savaldītu satrakojušos pircēju pūļus, palīdzētu atrisināt situācijas, kad pircēji kļuvuši agresīvi vai vardarbīgi, kā arī reaģētu uz ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

Runājot par Latviju, preces lēti un izdevīgi var iegādāties kolektīvās iepirkšanās portālos un negaidīt Melno piektdienu. Salīdzināt dažādus piedāvājumus vari šeit.