Ierēdnis 2.0: Uz interneta malām

Par petīcijām Baltijā namā

noreply@blogger.com (Liena Muraškina) — Mon, 05 Sep 2011 07:27:00 +0000

Kā viens no daudzajiem Baltā nama projektiem, kas seko Obamas uzstādījumam par caurskatāmību, līdzdalību un kopdarbību valsts pārvaldē, 1. septembrī izziņota petīciju iesniegšanas funkcija We the People, kas sāks darbu tuvākajā laikā. Baltā nama administrācija piedāvā ieniegt petīciju, pulcināt ap to cilvēkus, un, ja petīcija sasniedz vismaz 5000 parakstus, sniegt savu atbildi, kā arī virzīt iesniegumu atbilstošās politikas veidotājiem.

Jāsaka, ka vismaz šai iniciatīvai Latvija ir vienu soli priekšā. ManaBalss.lv ir daudz nopietnāks pieteikums - ekspertu uzlaboti pieteikumi, 10 000 caur banku identificētu personu paraksti un potenciāli iespēja aizstāvēt savu ideju no Saeimas tribīnes. Turklāt šī nav vienīgā šāda veida iniciatīva - nupat izšķīlusuies Musuvalsts.lv, pieteikums izskanējis arī Peticija.lv.

Lai arī esmu samērā skeptiska par pētīcijām, dažādu iemeslu dēļ, tomēr ar nepacietību gaidu nākamos soļus un rezultātus, kas izaugtu no ManaBalss.lv.

Ģēnijs, viduvējība vai niecība - kāds ir tavs digitālais IQ?

noreply@blogger.com (Liena Muraškina) — Tue, 07 Dec 2010 07:15:00 +0000

Ģēnijs, viduvējība vai pilnīga niecība - šādās kategorijās kāda ASV domnīca (think tank) L2 sadalījusi ASV sabiedriskās iestādes, izanalizējot to digitālo IQ (pilns teksts pdf formātā). Šķiet, nav pārsteigums, ka pirmajā vietā ierindojusies NASA, otro vietu ieņem Baltais nams, bet trešajā atrodas dzīvnieku tiesību aizstāvju organizācija PETA. Kategorijā "ģēniji" iekļuvuši arī ASV armija un ASV Demokrātiskā partija.

Kopumā tikai 5 no 100 indeksā iekļautajām organizācijām atzītas par ģeniālām, un saņēmušas vairāk nekā 140 punktus. 20 no tām novērtētas kā apdāvinātas, 24 - viduvējības, 22 - izaicinājumu priekšā un 29 novērtētas kā vājas.

Digitālā IQ indekss atklāj, ka ASV vairāk nekā 80% organizāciju ir pārstāvētas vismaz vienā sociālajā platformā, 63% no visām ir savs blogs, bet 20% - ir parūpējušās par savu pieejamību mobilajās platformās. Zemā pieejamība mobilajos man šķiet ļoti ļoti nepietiekama - it sevišķi ņemot vērā, ka arvien biežāk dažādi eksperti norāda uz to, ka nākotnē cilvēki sērfošanai internetā izmantos mobilos tālruņus.

Viena no interesantākajām lietām šajā indeksā, kas var noderēt jebkuram digitālo jautājumu pētniekam, ir piedāvātā metodoloģija. Digitālo IQ veido četras daļas - mājaslapas, digitālā mārketinga, sociālo mediju un mobilo tehnoloģiju pielietošanas vērtējums. Mājaslapas funkcionalitāte, meklēšanas rezultāti, e-pasta vēstules, darbība sociālajos tīklos (Facebook, Twitter un Youtube), pielāgošana lasīšanai mobilajā tālrunī, kā arī citas novērtēšanas metodoloģijā iekļautie raksturlielumi var būt vērtīgi ne vien sasniegtā vērtēšanai, bet arī čekliste, domājot par to, kurp virzīties savā digitālajā attīstībā. Protams, Twitter sekotāju skaits, Facebook fanu skaits un pieauguma ātrums, pat Youtube video skatījumu skaits ir ļoti garšīgi skaitļi, bet ar tiem vienmēr ir jābūt uzmanīgiem, jo - vai tie apstiprina organizācijas mērķu sasniegšanu?

Vēl noderīga šķita domnīcas piedāvātā ceļa karte, kas parāda sabiedrisko organizāciju rīcības pagātni, tagadni un nākotni. Tajā idejas var pasmelties, gan organizācijas, kas vēl tikai sāk savu ceļu digitālajā pasaulē, gan tās, kas arvien lūkojas uzlabot savu digitālo pārstāvniecību.

Šis nav vienīgais digitālā IQ indekss. Līdzīgi domnīcai jau iepriekš tapuši par farmācijas, luksus preču, skaistumkopšanas zīmolu, auto nozari un vēl citām nozarēm. Un kāpēc gan ne - mērīšana un samērīšanās vienmēr ir aktuāla. Vēlme apliecināties, padižoties, parādīt savam priekšniekam kompānijas sasniegumus. Arī sajust novērtējumu no malas, saprast savu attīstību un iespējas to turpināt. Un pēc citiem piemēriem nav tālu jāmeklē - tepat pirms dažām dienām Draugiem.lv publiskoja savu "lapu" topu, un lapu īpašniekiem un administratoriem ir liela interese samērīties un palielīties.

Tajā pašā laikā vienmēr ir kāds, kas pajautā - bet ko tas īsti nozīmē? Par sabiedrisko organizāciju digitālo IQ indeksu šos jautājumus uzdevis viens no valsts pārvaldes sociālo mediju pazinējiem Marks Drapeau, aicinot domāt par to, vai indeksam patiesi ir pievienotā vērtība. Ņemot vērā to, ka šajā vērtējumā iekļautas misijas, uzdevumu un mērķu ziņā nesalīdzināmas organizācijas (valsts pārvalde, partijas, interešu aizstāvības organizācijas), - vai atbilstoši ir mērījumi, vai tie parāda ko vairāk par kādām sakritībām, likumsakarībām un acīmredzamajiem faktiem? Turklāt sabiedrisko organizāciju kontekstā galvenais jautājums - vai digitālie rīki un esošās prasmes ir palīdzējušas organizācijas misiju piepildīt ātrāk, lētāk, labāk? - paliek neatbildēts.

Lai nu kā, es priecāšos, ja 2011.gada Govcamp nekonferencē kāds varētu prezentēt kaut vienkāršotu, bet Latvijas sabiedrisko organizāciju digitālo IQ. Vēlme pakāpties, kļūt labākiem, saņemt vairāk punktu, kāds spēles elements vienmēr iedvesmo. Ātrāk, tālāk, spēcīgāk! ;)

30 sekundes prieka un lepnuma: Latvijas 'Neatkarības dienas' parāde NBC seriālā "Community"

noreply@blogger.com (Liena Muraškina) — Fri, 26 Nov 2010 20:54:00 +0000

Vienā no maniem iecienītajiem seriāliem - Community - 18.novembra sērijā amerikāņi iekļāvuši arī īsu epizodi, kas atsaucas uz Latvijas 'Neatkarības dienu'. Seriāla personāžu gaitas uz mirkli aptur Latviešu Neatkarības dienas parāde, turklāt darbībā ir iesaistīts trideksnis! Tas patiešām ir jāredz! Varu tikai pieļaut, ka nevar būt nekā citādāk, kā epizodes tapšanā kādā veidā iesaistīts kāds latvietis; ja jūs zināt vairāk - dodiet ziņu!

Troy: Latvian Independence Parade. Don't look at me, they had the proper permits.

No mazā fragmenta par seriālu kopumā spriest nevar, - varu to ieteikt, it sevišķi pirmo sezonu - darbojošās personas ir kolorītas, situācijas komiskas un detaļas negaidīti smieklīgas. Kā ziņo Wikipēdija, seriālam ir ap 5 miljoni skatītāju, un atbilstoši skatījumiem tas ieņem 97 vietu starp seriāliem.

Iesaku - 30 sekundes prieka un lepnuma! :)

Trūkst radošu ideju? Šaubies par savu produktu? Jautā sociālajos tīklos!

noreply@blogger.com (Liena Muraškina) — Tue, 23 Nov 2010 11:52:00 +0000

Uzņēmumiem, kuri ienāk sociālajos tīklus, visbiežāk ir jāmācās nevis runāšana, un pat ne darīšana, bet gan klausīšanās. Tieši ieklausīšanās sarunās uzņēmumam ir panākumu atslēga, un uzņēmumi visā pasaulē, kas to atkoduši, izmanto to savā labā.

Šķiet, ka arī Madara drinks, kādu laiku klausījusies sociālajos tīklos ne visai glaimojošas atsauksmes par jauno produktu - dabiskajiem dzērieniem, spērusi drosmīgu soli - piedāvājusi cilvēkiem nogaršot savus dzērienus un tiešsaistē novērtēt, kā katru no garšām uzlabot (padarīt saldāku vai skābāku; pievienot cukuru; padarīt vairāk gāzētu; pastiprināt kādu no garšām). Varu vien pieņemt, ka nākamajā Madaras festivālā varēsim nogaršot "četrus ideālos Madara Drinks dzērienus".

Madara nav pirmais uzņēmums ne Latvijā, ne pasaulē, kas izvēlējies sociālo mediju spēkus iesaistīt kādu produktu izvēlē, attīstībā un izveidē. Piemēram, pirms gada Latvijā tika rīkota Valmiermuižas alus degustācija, kur no četrām jaunām alus šķirnēm, balstoties uz alus cienītāju izvēli, uzņēmums vēlējās atlasīt vienu. Kā viens no pasākumiem bija arī degustācija blogeriem. Tomēr tā ir tikai atblāzma no tām kampaņām, kuras uzņēmušās un īstenojušas kompānijas ASV.

Viena no grandiozākajām kampaņām, kuras laikā uzņēmums iesaistīja sociālo tīklu lietotājus jauna produkta izstrādē, ir dzērienu zīmola Mountain Dew kampaņa, lai pilnībā izveidotu jaunu dzērienu - izvēlētos garšu un krāsu, nosaukumu, motīvu un noformējumu, pat reklāmas aģentūru. Sākotnēji kompānija izvēlējās 50 fanus, kas saņēma dažādu garšu paraugus un izvēlējās trīs labākās. Fani tika sadalīti trīs komandās, un katra no tām pilnībā izstrādāja jaunu dzērienu. Atbilstoši balsojumam sociālajos tīklos, Mountain Dew vienu no dzērieniem - White out - pievienoja savam dzērienu klāstam uz palikšanu. Starp citu, tieši šobrīd Mountain Dew fani var balsot par nākamo diētiskā dzēriena garšu vietnē Dietdewchallenge.com.

Cits dzērienu ražotājs - Vitamin Water - ar Facebook fanu palīdzību radīja jaunu vitamīnu dzērienu ar melno ķiršu un laima garšu "Connect". Fanu rokās bija izvēle starp nodefinētām garšām, fani veidoja un piedāvāja dzēriena iepakojuma variantus, kā arī radīja tā nosaukumu. Nosaukums "Connect", kā arī Facebook logo uz dzēriena pudeles vienmēr atgādinās par to, ka dzēriens tapis pašu tā lietotāju izvēlē.

Vēl viens piemērs ir virtuļu kompānija Dunkin’ Donuts, kas katram interesentam internetā jau otro gadu pēc kārtas ļāva izvēlēties un izveidot savu virtuālo virtuli. Gluži kā spēlē jebkurš varēja izvēlēties virtuļa formu, pildījumu, glazūru, arī nosaukumu - saglabāt to konkursam, padalīties ar savu veikumu sociālajos tīklos vai lejuplādēt savā datorā savam priekam. No visiem izveidotajiem un reģistrētajiem virtuļiem īpaša uzņēmuma žūrija izvēlējās 12, savukārt uzvarētājs - virtulis, kas nonāca arī veikala plauktos, tika izvēlēts balsošanā.

Tā kā šis uzņēmums sociālajos medijos ir te viļņa augšgalā, te pazūd putu vērpetēs, pieminēšu arī drosmīgo uzņēmuma Domino's Pizza izgājienu - Pizzaturnaround kampaņu. Ar šo kampaņu kompānija šī gada sākumā spēra pavisam drosmīgu soli - atzina, ka tās picas recepte ir novecojusi un klienti pamatoti kritizē tās garšu, un nāca klajā ar jaunu picas recepti. Domino's Pizza piedāvāja jau gatavu variantu, bet aktīvi un atklāti aicināja sociālajos tīklos novērtēt jauno picas garšu un publicēt atsauksmes par jauno recepti. Nākamo soli Domino's Pizza spērusi attiecībā uz picas publicitātes fotogrāfijām - kompānija apsolījusi publicitātei neizmantot nedabīgi sagatavotas un īpaši fotogrāfētas picas, bet tā vietā izmantot patiešām īstu picu fotogrāfijas. Lai to apliecinātu, vietnē Show Us Your Pizza ikviens ir aicināts iesūtīt savu picas fotogrāfiju - tā var saņemt 500 dolāru lielu balvu, kā arī iespēju reklāmas materiālos redzēt tieši klientu bildēto produktu. Cerams, ka šis neievilks picu kompāniju tādā bezdibenī, kā to izdarīja viens darbinieku veidots video ;)

Rakstot šo, dzeru Madaras Betty Rose - izbaudu tās garšu, mhm, ir labs. Ja man Madara būtu devusi lielāku teikšanu, es ieteiktu 100% tīro dzērienu sapildīt lielākās pudelēs - par smalkajām stikla pudelītēm es priecājos, jo tā ir laba alternatīva alkoholam stilīgās ballītēs, tomēr cena nav draudzīga, ja kārojas vien ikdienā veldzēt slāpes. Turklāt lielāks tilpums noderētu arī bērnu ballītēm. Iespējams, ka dažas garšas notis kādā no dzērieniem es vēlētos izcelt vairāk (piemēram, pīlādžu noti Betijā), savukārt saldums un skābums, manuprāt, jau šobrīd ir līdzsvarā. Ralph Pumkin es padarītu mazliet maigāku, bet Richard Berry (viens no diviem) - pastiprinātu vai noņemtu ķiršu noti.

Lai nu kā, es (droši vien, tāpat kā kompānija) ceru uz izdošanos, uz pozitīvāku attieksmi un atsauksmēm pēc dzērienu uzlabošanas, kā arī uz to, ka citas kompānijas ies Madara Drinks pēdās. Priekā!

Foursquare nozīmītes - kas tas ir un kā tās iegūt?

noreply@blogger.com (Liena Muraškina) — Mon, 08 Nov 2010 08:05:00 +0000

Esi dzirdējis par Foursquare? Esi pievienojies Foursquare lietotāju pulkam? Esi jauniņais vai nav bijis laika iedziļināties? Ja tā, tad piedāvāju iepazīties ar vienu no servisa fīčām - virtuālajām nozīmītēm jeb bedžiem ("badges"). Lietotāji iegūst nozīmītes par noteiktām aktivitātēm un paradumiem, kuri tiek uzskaitīti, lietotājam iečekojoties dažādās vietās. Nozīmītes ļauj sajust spēles garšu, un justies mazliet kā uzvarētājam, saņemot katru jauno nozīmīti savam krājumam.

Kā nopelnīt dažādas Foursquare nozīmītes? Foursquare komanda neatklāj precīzus nosacījumus tam, kā nopelnīt visas nozīmītes, viņi tā īsti neatklāj pat visas pieejamās nozīmītes. Tomēr servisa lietotāji, ņemot vērā savu pieredzi, ir apkopojuši listes ar iegūtajām nozīmītēm, kā arī nosacījumus, lai tās iegūtu.

Iesākumam, par nozīmītēm, kuras itin vienkārši var iegūt jebkurš Foursquare iesācējs. Lai iegūtu šīs nozīmītes, atliek vien atkal un atkal iečekoties arvien jaunās vietās. Par pašu pirmo check-in ikviens Foursquare lietotājs saņem "Newbie" jeb jauniņā nozīmīti. Pēc tam, kad esi iečekojies 10 dažādās vietās, saņem "Adventurer" nozīmīti; 25 vietās? - "Explorer"; 50? - Tu esi superzvaigzne - "Superstar"!

Tāpat samērā vienkārši iegūstamas nozīmītes, kas saistītas ar iečekošanās biežumu - vesela virkne nozīmīšu iegūstama ar to vien, ka noteiktā vietā vai laikā iečekojies noteiktu skaitu reižu.

"Overshare" - esi iečekojies vairāk nekā 10 reizes 12 stundu laikā (Varbūt esi kādā ekskursijā? Vai iečekojies katrā no lielveikala veikaliņiem?).
"Local" - acīmredzot, esi vietējais, jo esi iečekojies vienā un tajā pašā vietā vismaz trīs reizes vienas nedēļas laikā (Iecienītā pusdienu vieta? Varbūt vieta, kur ik rītu paņem kafiju?).
"Crunked" - vienā vakarā (šķiet, laikā pēc 19.00) esi iečekojies vismaz četras reizes.
Bet, iečekojoties jebkurā vietā četrus vakarus pēc kārtas, vari iegūt nozīmīti "Bender".
Ja 30 dienu laikā esi iečekojies vismaz 30 reizes, vari iegūt "Superuser" bedžu (un līdz ar to arī - papildus tiesības Foursquare sociālajā tīklā). Lai iegūtu "Superuser" nav jāgaida veselu mēnesi, - arī nedēļas laikā 30 reizes iečekojoties, var saņem šo nozīmīti, un justies par kripatiņu svarīgākam.

Nākamā nozīmīšu grupa ir saistīta ar iečekošanos noteiktās, ja tā var teikt, tematiskās vietās. Šis jau ir mazliet sarežģītāk, jo jāiečekojas ne vien noteiktu reižu skaitu, bet arī īpaši atzīmētās vietās. Lai saņemtu bedžus, kas saistīti ar tematiku, lietotājam, izveidojot šo vietu aprakstu Foursquare, ir jānorāda atbilstošas kategorijas un birkas. Piemēram, ja izveido aprakstu kinoteātrim, to noteikti jāliek kategorijā "Cinema", lai sistēma zinātu, ka iečekojāties tieši kinoteātrī.

"Gym Rat" - 30 dienu laikā esi 10 reizes apmeklējis sporta zāli (iečekojies vietā, kas ielikta kategorijā "Gym").
"I'm on a Boat" - esi iečekojies uz laivas (piemēram, uz kuģīša Darling). Lai iegūtu šo bedžņu, pietiek uz laivas iečekoties vienu reizi.
"Ziggy’s Wagon" - esi iečekojies trīs vietās, kas atbilst kategorijai "Food truck".
"Great Outdoors" - vismaz 7 (vai pat 10) vietas reizes esi iečekojies vietā, kas iekļauta "Parks and Outdoors" kategorijā.
"JetSetter" - esi iečekojies lidostā vismaz 5 reizes (tā var būt arī viena un tā pati lidosta).
"Zoetrope" - ja esi kaislīgs kino fans, tad droši, ka pēc 10 kinoteātra apmeklējumiem ne vien varēsi novērtēt jaunākās filmas, bet iegūsi arī šo nozīmīti.
"Photogenic" - ja būsi iečekojies trīs vietās (piemēram, trīs lielveikalos), kur ir arī fotokabīne, šis bedžiņš būs tavs. Piemēram, Olimpijā, Alfā un Dominā, vai kur citur.
Pie "Pizzaiolo" nozīmītes var tikt, ja 20 reizes iečekosies picērijā (vietas birkai jābūt "pizza").
"Babysitter" - šo nebūs grūti nopelnīt, ja esi maza bērna vecāks, jo šo var nopelnī 10 reizes iečekosies bērnu spēļlaukmā ("playground").
"Swimmies" - vismaz piecas reizes esi iečekojies pie ūdeņiem - jūras malā, pie kāda ezera vai dīķa (Lake/Pond/Beach).

No šiem, šķiet, kādam no saviem draugiem neesmu redzējusi iegūtu vien "Ziggy's Wagon", bet visi citi ir manīti. Šķiet, ka ātrāk iegūstamie ir "Photogenic", "JetSetter", varbūt arī "Swimmies". Citiem būs nepieciešams ilgāks laiks.

Vēl citas nozīmītes gana viegli un jebkurš lietotājs visā pasaulē var iegūt, zinot dažus knifiņus.

"School Night" nozīmīti var iegūt, iečekojoties pēc pulksten 3 naktī.
"Player Please!" var iegūt, ja vienlaicīgi vienā vietā iečekosies tu un trīs tavi pretējā dzimuma Foursquare draugi.
Bet torti ar svecītēm ("16 Candles") vari iegūt, ja, iečekojoties, piecas reizes apsveiksi kādu no saviem draugiem dzimšanas dienā un ierakstīti "Happy Birthday!" (varbūt, esot piecās dzimšanas dienas ballītēs?).

Vēl viena iespēja nopelnīt bedžiņu ir Fourquare īpašajās dienās vai par godu īpašiem notikumiem - kad uz īsu brīdi, iečekojoties īpašās vietās un/vai ierakstot noteiktu frāzi, var iegūt īpašu (vienreizēju!) nozīmīti. Piemēram, par godu Helovīnam, līdz ar iečekošanos, ierakstot "Happy Heloween!", varēja iegūt burvīgu ķirbja nozīmīti. Šādas nozīmītes parasti var iegūt ļoti īsu laiku (piemēram, Helovīna nedēļas nogalē), un pēc noliktā laika tās iegūt vairs nav iespējams. Līdzīgi bija, piemēram, ar futbola čempionāta nozīmītēm.

Šī ir tikai neliela daļa no nozīmītēm, kuras ir iespējams iegūt, iečekojoties dažādās vietās Foursquare. Protams, ir arī citas, kas iegūstamas līdzīgā veidā. Tāpat ir vēl vesels lērums tādu, ko var iegūt iečekojoties noteiktās vietās ASV, citas atkal tika piešķirtas noteiktos pasākumos. Daļu nozīmīšu var iegūt, ja par draugu izvēlies kādu no lielajiem zīmoliem (CNN, HO, New York Times, Bravo u.c.) un iečekojies viņu noteiktajās vietās.

Turklāt ik pa laikam parādās jaunas nozīmītes, lai iečekošanās būtu ne vien informatīvi noderīga dalīšanās ar draugiem, bet arī arvien interesanta spēle ar mazākām un lielākām uzvarām. :)

Es pati mazliet vairāk kā mēneša laikā esmu tikusi pie 9 nozīmītēm. Bet manos draugos viens no labākajiem nozīmīšu medniekiem ir Aleksandrs - viņam jau 21 dažādas nozīmītes.

Iepazīties ar visu nozīmīšu listi var dažādos blogos un īpaši tam radītās vietnēs, piemēram, 4squarebadges.com.

Par sadzīves pakalpojumiem

noreply@blogger.com (Liena Muraškina) — Sat, 06 Nov 2010 21:31:00 +0000

Šodien noliktajā laikā biju frizētavā (Kolonnā), bet man teica "Friziere būs brīva pēc piecpadsmit minūtēm, varbūt aizejiet vēl pa veikaliem pastaigājiet" (un šis atgadās jau otro reizi). Kā tad tā, mēs taču vienojāmies par laiku - laiku, kas ir brīvs viņiem un pieejams man. Ja es gribētu staigāt pa veikalu, es nepierakstītos pie friziera.

Šis man atgādināja par Sainfelda emocionālo runu par rezervācijām. - Mēs jebkurš varam pieņemt rezervāciju. Bet īstā māksla ir noturēt to! :)

Lūdzu, abonējiet Rīgas Laiku

noreply@blogger.com (Liena Muraškina) — Wed, 03 Nov 2010 20:44:00 +0000

Kad es braucu mājās, parasti trolejbusā... Patiesībā, kāpēc "parasti"? Es zinu, ka šovakar, mājupceļā, trolejbusā, pārvarēju slinkumu sevī, un tā vietā, lai telefonā atvērtu adiktīvo dusmīgo putnu spēlīti, atvēru jauno Rīgas Laika numuru. Es diezgan labi atceros, ka tajā parasti nav izdevēja slejas, un mani pārņēma sajūta, ko varētu mēģināt aprakstīt kā pateicību un bailes. Es zinu, ka dažādu iemeslu dēļ žurnāls turpmāk varētu neiznākt, vai iznākt tikai elektroniskā formā. Tas mani baida. Es priecājos, ka saņēmu aicinājumu abonēt, un abonēt divtik. Es labi zinu, ka katram, kas raksta Rīgas Laikā, katram stāsta varonim, vienlaikus ir sava, man nezināma dzīve, kuras mazu daļu, dažas vērtīgas stundas, žurnāls ir aizdevis, un es nevaru neizjust pateicību, ka viņi tam ziedo savu laiku. Man patīk, ka nevar teikt, ka Rīgas Laiks atsauktos uz aktualitātēm, rakstītu par to, kas ir "visiem svarīgs", kas "cilvēkus interesē" - ne tādā nozīmē, ka par to visu nevarētu rakstīt, bet tādā, ka rakstītais, manuprāt, ir kāds iekšējās godīgās pieredzes rezultāts, kas nenovēršami atstāj savu iespaidu gan uz stilu, gan uz pateiktā dziļumu. Man patīk, kā rakstos izpaužas tas, ka rakstītājs vai runātājs ir daudz domājis. Rīgas Laiks man ir kā instruments, ar kuru nolaisties savā nesaprastajā pieredzē, savā zaudētajā laikā. Tieši tur, kur var nonākt ar saprasta vārda palīdzību, es satiekos ar Rīgas Laika autoriem un stāstu varoņiem. Es nejūtos vientuļa.

Paldies Arnim Rītupam un Uldim Tīronam par Rīgas Laiku (un īpaši par tiem vārdiem, ko aizņēmos šim ierakstam :))

Pasaules līderi Tviterī: atjaunots

noreply@blogger.com (Liena Muraškina) — Sun, 31 Oct 2010 11:10:00 +0000

Digitālā aģentūra (?) Digital Daya, kuras pētījums par pasaules līderiem pavasarī sasniedza arī Latvijas tvitosfēru un medijus, papildinājusi pasaules līderu sarakstu, un sagatavojusi atjaunotu vīterojošo valsts vadītāju topu. Šobrīd tvīto jau 33 pasaules līderi - to skaits kopš pavasara ir turpat dubultojies. Ja tā padomājam, hmm, nu kaut kas tajā tviterī ir, ja 33 pasaules valstu vadītāji grib būt tajā pārstāvēti..

Premjers Valdis Dombrovskis joprojām tuvāk beigu galam - 26. vietā (salīdzinot ar 15. no 19 pavasarī), bet pirmās vietas ieņem ASV, Lielbritānijas un Jordānijas vadītāji.

Lūk arī pētījums:

World Leaders on Twitter

Bet te - pirmais izdevums.

Trīs lietas par Helovīnu

noreply@blogger.com (Liena Muraškina) — Sat, 30 Oct 2010 10:42:00 +0000

Pirmā lieta - jau kopš vārdadienas manā īpašumā ir šī ļoti jaukā ķirbīšu virtenīte, kas beidzot ir sagaidījusi savu sezonu. Boo! :)

Otrā lieta - ja šogad 31.oktobrī jums ir noskaņojums atzīmēt Helovīnu, varat ielūkoties Dinner Explorer tematisko ballīšu lapā - tā pateiks priekšā, ko sagatavot uzkodās, kādu mūziku piemeklēt, kādus tērpus izvēlēties un kā izgreznot māju. Pat iepirkumu liste ir sagatavota! Kā būtu ar vienu asiņainu zpiņ'?

Trešā lieta - ja spēlējaties ar Foursquare, un esat nozīmīšu krājēji, tad šobrīd par godu Helovīnam varat saņemt unikālu un vienreizēju bedžiņu. Šajā vīkendā, iečekojoties, ierakstiet "Happy Haloween", un spocīgs ķirbītis pievienosies jusu nozīmīšu kolekcijai ;)

Lielbritānijā lielā ICT projektu inventarizācija

noreply@blogger.com (Liena Muraškina) — Sun, 01 Aug 2010 19:31:00 +0000

"Tā vietā, lai būtu viens liels aploks ar vienādiem zvēriņiem, kas vienādi uzvedas un vienādi jābaro, tev ir vienā malā žirafe, bet otrā - pingvīns. Un ej tagad cīnies ar visiem", saka Edmunds Sprūdžs par Latvijas valsts pārvaldes IT projektiem. Iespējams, mums būtu jāuztaisa tāda projektu inventarizācija, kādu, taupības režīma diktētu, plāno veikt Lielbritānijā.

Kā ziņo CIO* John Suffolk, jaunā Lielbritānijas valdība uzsākusi vairākas iniciatīvas saistībā ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju projektiem. Pirmkārt, ir noteikts moratorijs jaunu IKT projektu uzsākšanai - noteikts, ka valsts pārvaldes iestādes, aģentūras, visi departamenti un citas institūcijas nedrīkst bez saskaņošanas ar Valsts kasi parakstīt jaunus līgumus, grozīt vai pagarināt līgumus, ja tie ir vairāk nekā vienu miljonu mārciņu vērti.

Tāpat ir uzsākta esošo IKT projektu revīzija, kuras mērķis ir pārskatīt vismaz 80% projektu, kuru pamatā ir kāds IKT risinājums. Projektus, kuru kopējās izmaksas pārsniedz 50 miljonus mārciņas, izskatīs īpaša darba grupa, bet projektus, kuru izmaksas ir mazākas, būs jāizskata pašām iestādēm, kas tos īsteno. Iestādēm jāizvērtē, vai projekts ir būtisks un atbilst valdības prioritātēm, vai tas iekļaujas paredzētajos laika un budžeta rāmjos, vai projektus nav iespējams īstenot efektīvāk (apvienojot ar citiem vai sašaurinot prasības). Pēc projektu revīzijas, rezultātus pārskatīs CIO komanda, vērtējot papildus - kādā veidā visu IKT saimniecību padarīt efektīvāku.

Paredzams, ka būs jāiziet pārrunu fāze ar pakalpojumu sniedzējiem, lai vienotos par iespējām pārtraukt, mainīt vai samazināt projektu apjomus. Paredzams, ka pēc revīzijas tiks slēgti un mainīti projekti, tiks atlaisti darbinieki, un slēgti vai mainīti pavadošie līgumi.

Protams, tiek paredzēti arī izņēmumi. Piemēram, tādiem projektiem, kā Olimpiskās spēles (kas notiks Londonā 2012. gadā), projektiem, kur būtu nopietni zaudējumi, projekti, kur tiktu pārtraukta pakalpojumu nodrošināšana un tamlīdzīgi.

Lūk tāda Lielbritānijas IKT projektu zoodārza inventarizācija. Redzēs, kā tas īstenosies, bet izskatās, ka briti ar lielu apņemšanos un pašpārliecību ir pieņēmuši izaicinājumu, ko visai Eiropai metusi finanšu krīze.

*Chief Information Officer

Trīs 'valsts pārvaldes 2.0' fāzes

noreply@blogger.com (Liena Muraškina) — Thu, 22 Jul 2010 18:30:00 +0000

Viens no maniem iecienītajiem autoriem - Marks Drapeau (šobrīd valsts pārvaldes 2.0 lietas bīda kā Microsoft sabiedrības līdzdalības inovāciju direktors, starp citu) pirms kāda laika uzrakstījis jauku rakstiņu par to, kādas fāzes fenomens 'valsts pārvalde 2.0' izdzīvojis ASV.

Marka ieskatā ir trīs fāzes - pārsteiguma fāze, eksperimentu fāze un risinājumu fāze.

Sākotnēji, pārsteiguma fāzē, visas lietas ir jaunas un neparastas. Tviteris ir brīnums. Facebook platformas iespējas valsts pārvaldei - pārsteidzošas. Wiki un blogi atklājas kā darba instrumenti. Vienā brīdī pārsteigums no valsts pārvaldes iemetas arī privātajā sfērā, kur sāk pamanīt, ka daudzas lietas darbotos arī valsts pārvaldē. Ka valsts pārvalde var būt citādāka. ASV šī fāze piedzīvota 2008.gadā, nopietnākas aprises ieguvusi arī ar Baraka Obamas ienākšanu Baltajā namā.

Eksperimentu fāzē arvien jauni un jauni cilvēki iesaistās valsts pārvaldes 2.0 idejas īstenošanās. Arvien uzstājīgāk tiek runāts par atvērtu pārvaldi. Diskusijas un dažādi eksperimenti notiek ap tādiem jautājumiem kā sociālie mediji, sociālie tīkli, sociālās platformas, mākoņskaitļošana, atvērtā koda programmas, atvērtā pārvalde, mobilās tehnoloģijas, arī privātums un kiberdrošība, un tā tālāk. Saistībā ar šo valsts pārvaldē tiek ieviesti dažādi jauni amati. ASV šajā laikā rodas daudzas entuziastu kopienas, virtuālas komūnas un apvienības, kas patiešām profesionāli diskutē par atvērtību, caurskatāmību, sadarbību un kopdarbību valsts pārvaldē.

Trešajā - risinājumu fāzē, tiek analizēti eksperimentu rezultāti, tiek meklēti droši, stabili risinājumi, kas ir atbilstoši un piemēroti valsts pārvaldei. Tiek apzinātas valsts pārvaldes 2.0 iespējas, ka ne vienmēr ir bez maksas, ne vienmēr - pieejamas rokas stiepiena attālumā tiešsaistē, ne vienmēr atvērtā koda risinājumā vai kādu entuziastu vai hakeru izpildījumā. Un nav runa par to, kuram ir vairāk sekotāju tviterī vai fanu feisbukā, bet par to, cik stipra ir komūna, kā sabiedrība tiek iesaistīta, vai valsts pārvaldē pieņemtie lēmumi ir labāki, pateicoties jaunajām iespējām. Šajā fāzē visdrīzāk iesaistās arī lielās kompānijas (Google, Microsoft u.c.), kas web 2.0 garā piedāvā jaunus produktus un iespējas, kas radītas tieši valsts pārvaldei.

Atgriežoties pie manis pirms pāris dienām rakstītā, man šķiet, ka Latvijā joprojām esam pirmajā fāzē - kad ik pa laikam kā pārsteigums atklājas, ka tāds tviteris, feisbuks vai Draugiem.lv var noderēt, ka ir tādi tvītapi un govcampi, un gribas visu pamēģināt, un gribas savu tviterkontu, un gribas daudz sekotāju. Es ceru, ka mēs nekur nespruksim, izdzīvosimies pa eksperimentiem, un nonāksim pie secinājumiem, un par standartu pieņemsim labas lietas. Drīz. (Lai neteiktu - tagad!)

Noķert valsts pārvaldes dizainu

noreply@blogger.com (Liena Muraškina) — Tue, 20 Jul 2010 20:20:00 +0000

Kāda fotogrāfe vāciete noķērusi kadrus ar vācu valsts pārvaldes dizainu. Dažas durvis, dažas plāksnītes, norādes, kādus kabinetus, veidlapas. Neko daudz, bet pietiekoši, lai ar savu galeriju radītu kādu priekšstatu par vāciešu valsts pārvaldi. Domāju, ka nav reprezentatīvi visai Vācijas pārvaldei, bet interesanti.

No šī man radās ideja, ka ko līdzīgu varētu izveikt Latvijā. Vai tā būtu kāda atvērto durvju diena un uzdevums skolēniem, vai arī kādas dizaina dienas, kur cita starpā parunājas par dizainu valsts pārvaldē. Kā mēs ģērbjamies, kā mēs noformējam savas telpas, kā mēs iekārtojam kabinetus, kā mūs var vai nevar atpazīt. Kā mēs izskatāmies no malas. Man šķiet, tas varētu būt interesanti. It sevišķi pašai valsts pārvaldei, un noderīgi.

Deklarācija par Austrālijas atvērto valsts pārvaldi

noreply@blogger.com (Liena Muraškina) — Sun, 18 Jul 2010 18:22:00 +0000

Apmēram pirms gada rakstīju, kas stimulēja valsts pārvaldes 2.0 ienākšanu ASV straujā solī - tas bija jaunā Prezidenta Baraka Obamas pats pirmais memorands - par caurskatāmību, līdzdalību un sadarbību.

Pirms dažām dienām ar savu atvērtās pārvaldes deklarāciju klajā nākusi Austrālijas valdība. "Declaration of Open Government" paredz trīs principus - informēšanu (Informing), iesaistīšanu (Engaging) un līdzdalību (Participating).

Pirmais princips - informēšana - paredz stiprināt pilsoņu tiesības uz informāciju, nodrošinot valsts pārvaldes atvērtību, izmantojot tiešsaistes iespējas, kā arī padarot pārvaldes informāciju pieejamāku un izmantojamāku. Šī principa īstenošanu paredz arī jau uzsāktie Austrālijas informācijas atklātības likuma grozījumi.

Iesaistīšanas princips paredz sadarboties ar sabiedrību rīcībpolitiku un pakalpojumu sniegšanas jautājumos, lai uzlabotu pārvaldes procesus. Pie šī jautājuma jau iepriekš strādāja īpaša darba grupa - Government 2.0 Taskforce, kas maijā valdībai snieguši priekšlikumus par valsts pārvaldes 2.0 principu izmantošanu. (Par šo darba grupu es vēlētos izstāstīt vairāk, jo vislaik sekoju tās darbam, - katrā ziņā, te ir viņu blogs.)

Savukārt līdzdalības princips nodrošinātu atvērtāku, konsultācijām pieejamāku valsts pārvadi. Šis princips, kā viens no svarīgākajiem, ietverts arī sagatavotajā ziņojumā par Austrālijas valsts pārvaldes reformu.

Jāsaka gan, ka deklarācija drīzāk ir izvēlētā virziena un jau esošās darbības nostiprināšana augstākās politiskās vadības līmenī. Tādā veidā valdība tieši un nepārprotami valsts pārvaldi un ierēdņus aicina un iedrošina būt atvērtiem un inovatīviem, bet internetu uztvert par būtisku sava darba instrumentu.

Redzot šādus piemērus, man, vēl vairāk nekā parasti, duras acīs tas, ka Latvijā neviens tā īsti nav uzsācis nopietnu sarunu par valsts pārvaldi 2.0, par atvērtību, informācijas pieejamību un caurskatāmību, kā to dara daudzviet citur pasaulē. Nemaz nerunājot par mērķiem, ko nosprauduši briti savā Digitālajā Britānijā, kas runā ne vien par efektivitāti un inovācijām, bet par digitālo ekonomiku, kas ir būtiska valstij, konkurētspējas saglabāšanai.

Jā, mēs esam sākuši izmantot tviteri, mazliet Draugus, mums pat ir bijis Govcamps, un esam vienā darbīgo ierēdņu līmenī sākuši nākt kopā, lai domātu un dalītos pieredzē, kā efektīvāk izmantot internetu (komunikācijas un arī e-pārvaldes jomā), bet augstākajā līmenī nav atskanējis sauciens un iedrošinājums, ka šis ir labi, un ka šo vēl nopietnāk un pamatīgāk būtu jādara visiem valsts pārvaldē.

Man šķiet būtiski, ka šobrīd par to nerunā neviens no politiķiem, turklāt idejas par valsts pārvaldi 2.0 neparādās arī priekšvēlēšanu diskusijās (ja ar to saprotam tās informācijas druskas, ko partijas par lietu būtību ir minējušas, nelieku lielas cerības arī uz partiju programmām - divās pieejamajās neatradu nevienu vārdu par šo). Es domāju, ka, runājot par valsts pārvaldes reformām, daudz nopietnāk vajadzētu paraudzīties uz to, ko mēs varam mācīties un aizņemties no citām valstīm. Nevis spiegt aiz sajūsmas par kārtējā politiķa samocīto tvītu.

Mani dara bažīgu, ka Latvijas IT, interneta, blogosfēras prātīgākie un aktīvākie dalībnieki neiebilst, neuzdod jautājumus, neanalizē valsts stratēģiju un redzējumu viņiem vistuvākajos jautājumos. Tāpēc mani iepriecināja Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas mēģinājums politiķu uzmanību pievērts IT lietām, rosinot pārdomātāk un koordinētāk pieiet IT resursu pārvaldei. Es ceru, ka šādas sarunas varētu atvērt diskusijas arī par valsts pārvaldes 2.0. jautājumiem kopumā.

Priecē arī tas, ka ik pa laikam valsts pārvaldes 2.0 idejas uziet un sev atklāj arvien jauni cilvēki (gan NVO sektorā, gan pašvaldībās, gan individuāli). Es ceru, ka vienā brīdī šim atklājēju pulciņam pievienosies arī kāds valdības pārstāvis, kas būs gatavs iniciēt plašāku diskusiju, kā arī vest aiz sevis uz gaišajām tālēm arī valsts pārvaldes darba rūķus.

P.S. Starp citu, viens pasākums, kurā atkal būs iespēja sev atklāt valsts pārvaldes 2.0 idejas, briest uz augusta sākumu, papildinformācija sekos, saausieties.

Par labāku dizainu Amerikas valsts pārvaldē

noreply@blogger.com (Liena Muraškina) — Fri, 28 May 2010 21:14:00 +0000

Skaisti, skaisti, skaisti! Neko citu es nevaru izdomāt pateikt par Sunlight Foundation rīkotā konkursa "The Design for America" rezultātiem. Brīnišķīgas idejas valsts pārvaldes interneta vietnēm, skaidrojošas infografikas, vizualizācijas un piedāvājumi pārveidot pakalpojumu dizainu -- tas viss nācis no dizaineriem, māksliniekiem, ciparu vizualizācijas virtuoziem un vienkārši talantīgiem entuziastiem ar mērķi parādīt valsts pārvaldi no cita leņķa, un atklāt jaunus veidus, kā valdība var sniegt pakalpojumus saviem iedzīvotājiem.

10 nedēļu laikā (no 8.marta un līdz 17.maijam) visi interesenti iesniedza savus projektus un vizualizācijas par trīs tēmām - datu vizualizācija, procesu caurskatāmība un valsts pārvaldes redizains. Katrai no tēmām bija izvirzītas arī apakštēmas (kopumā astoņas), un konkursa laikā tika saņemti 72 pieteikumi labākam dizainam Amerikas valsts pārvaldei.

Pirms dažām dienām tika publicēti konkursa uzvarētāji, kuru darbus iesaku apskatīt arī es.

Best Redesign of a Government Website:
A Good Company - IRS.gov Redesign (Ieņēmumu dienesta mājaslapa)
Šajā kategorijā iesaku aplūkot arī piedāvājumu sociālās apdrošināšanas administrācijas un nodarbinātības institūcijas mājas lapu pārveidei

Best Illustration of How a Bill Becomes a Law:
Mike Wirth & Dr. Suzanne Cooper Guasco - How Our Laws Are Made

Best Illustration of the Legislative Process:
Mark S. Luckie - US Senate Floor Procedures (Šis ir labs - par to, kā strādā ASV Senāts)

Best Visualization of Community Health Data:
Forum One - County Sin Rankings (Šis ir brīnišķīgs!)

Best Use of Sunlight Data:
Nick Jonas - Cool Kids at the White House
-and-
Matt McKenna - WhoPaidThem (Kas ir politiķu sponsori? Kuri lobiji tērējuši visvairāk?)

Best Use of USASpending.gov Data:
Clay Broga - Is Washington Bankrupting America?
-and-
Pitch Interactive - Government Spending v. Media Coverage

Best Use of Recovery.gov Data:
Iowa State U., Dept. of Statistics - Making a Full Recovery

Best Redesign of a Government Form:
Davvi - US Passport Application

Es esmu patiešām lielā sajūsmā par šādu iniciatīvu, un spēju vien apbrīnot un apskaust amerikāņus par aktīviem uzņēmējiem un aktīviem sabiedrības pārstāvjiem, kas šādām lietām pievērš uzmanību un velta savu laiku. Domāju, ka es pati arvien biežāk runāšu un uzrunāšu kolēģus par to, ka mums valsts pārvaldē būtu jāpievērš lielāka uzmanība pakalpojumu dizainam. Un arī dizaina domāšanai tā pamatā.

Varu tikai piebilst, ka Latvijā mani no tiesas priecē Jurģa centieni vizualizējot Latvijas valsts pārvaldes datus bogā Ciparu nieze. Ceru, ka tuvākajā laikā atkal varēsim ieraudzīt kādu infografiku vai vizualizāciju.

Bet pagaidām - smeļamies iedvesmu no amerikāņiem!

Hāgā diskutēs par policijas vizuālo tēlu Eiropā

noreply@blogger.com (Liena Muraškina) — Tue, 25 May 2010 20:42:00 +0000

Lai arī Eiropas Savienības dalībvalstīm ir daudzas lietas, darbi un ieceres, kas tās vieno, ar vizuālo tēlu nav tik vienkārši. Piemēram, policija - visās valstīs tai ir viena misija, tā pilda līdzīgas funkcijas un arī valstu starpā notiek sadarbība dažādos jautājumos. Tomēr vizuāli katrā valstī mēs redzam pat krasi atšķirīgu pieeju policijas vizuālajam tēlam. Piemēram, itāļiem ir sportīgs haizivīgs lamborgīni, kamēr nīderlandiešiem - samērā neitrāls sarkani-zili strīpots auto.

Domājot par valsts pārvaldes dizainu, par dizainu Eiropas Savienībā un policijas spēkiem, Hāgas dizaina aģentūra Ontwerpwerk un Berlīnes aģentūra Fuenfwerken rosinājuši diskusiju par to, kā Eiropas Savienībā izskatās policijas automašīnas - vai tām vajadzētu izskatīties līdzīgi? vai uz tām būtu jābūt ES simbolikai? kā automašīnu vizuālo tēlu veidot vienlaikus autoritatīvu un pieejamu?

Dizaineri ir gatavi gan diskutēt ar valdību pārstāvjiem, gan piedāvāt savu redzējumu un dizaina paraugus.

Vienlaikus Hāgā paredzēta arī Eiropas Savienības valstu policijas automašīnu parāde, kā arī formastērpu un cepuru izstāde. Vairāk par izstādi un diskusiju var uzzināt šeit.

Būtu interesanti uzzināt par to, kurš ir dizainējis Latvijas policijas automašīnas. Bet pagaidām - turam īkšķus par to, lai arī Latvijas policija pieteiktos parādei :) Un vēl - kamēr mēs gaidām un viņi domā, iesaku noskatīties šo lielisko britu raidījuma Top Gear sižetiņu par dizaineri, kas radījusi Lielbritānijas lielceļu zīmes.

Atzīmējot Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 20. gadadienu

noreply@blogger.com (Liena Muraškina) — Tue, 04 May 2010 06:00:00 +0000

Latvijas PSR Augstākās Padomes Deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu

1918.gada 18.novembrī proklamētā neatkarīgā Latvijas valsts 1920.gadā tika starptautiski atzīta un 1921.gadā kļuva par līdztiesīgu Tautu Savienības locekli. Latviešu nācija savu pašnoteikšanos tiesiski īstenoja 1920.gada aprīlī, kad vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās un proporcionālās vēlēšanās tautas uzticības mandāts tika dots Satversmes sapulcei. 1922.gada 15.februārī tā pieņēma valsts pamatlikumu - Latvijas Republikas Satversmi, kas de jure ir spēkā līdz šim brīdim.

1940.gada 16.jūnijā Latvijas Republikas valdībai iesniegtā toreizējās staļiniskās PSRS valdības ultimatīvā nota ar prasību mainīt valdību un 1940.gada 17.jūnijā PSRS militārā agresija kvalificējama kā starptautisks noziegums. Tā rezultāts bija Latvijas okupācija un Latvijas Republikas suverenās valsts varas likvidēšana. Latvijas valdība tika izveidota pēc PSRS valdības pārstāvju diktāta. No starptautisko tiesību viedokļa šī valdība nebija Latvijas Republikas suverenās valsts varas izpildorgāns, jo tā pārstāvēja nevis Latvijas Republikas, bet gan PSRS intereses.

1940.gada 14. un 15.jūlijā okupētajā Latvijā politiska terora apstākļos, pēc prettiesiski pieņemta antikonstitucionāla vēlēšanu likuma notika Saeimas vēlēšanas. No 17 iesniegtajiem kandidātu sarakstiem vēlēšanās tika atļauts tikai viens - “Darba Tautas bloka” kandidātu saraksts. “Darba Tautas bloka” pirmsvēlēšanu platformā nebija izvirzīta prasība par padomju varas pasludināšanu Latvijā un Latvijas Republikas iestāšanos Padomju Savienībā. Turklāt vēlēšanu rezultāti tika viltoti.

Tautas apmānīšanas rezultātā prettiesiski izveidotā Saeima nepauda Latvijas tautas suverēno gribu. Tai nebija konstitucionālu tiesību izlemt jautājumu par valsts iekārtas grozīšanu un Latvijas valsts suverenitātes likvidēšanu. Šos jautājumus bija tiesīga izlemt vienīgi tauta, taču brīva tautas nobalsošana nenotika.

Līdz ar to Latvijas Republikas iekļaušana Padomju Savienībā no starptautisko tiesību viedokļa nav spēkā, un Latvijas Republika joprojām de jure pastāv kā starptautisko tiesību subjekts, ko atzīst vairāk nekā 50 pasaules valstis.

Ņemot vērā Latvijas PSR Augstākās Padomes 1989.gada 28.jūlija “Deklarāciju par Latvijas valsts suverenitāti”, 1990.gada 15.februāra “Deklarāciju jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību” un 1990.gada 21.aprīļa Vislatvijas tautas deputātu sapulces Aicinājumu, ievērojot Latvijas iedzīvotāju gribu, kas nepārprotami izpausta, ievēlot vairākumā tos deputātus, kuri savā priekšvēlēšanu programmā izteikuši apņēmību atjaunot Latvijas Republikas valstisko neatkarību, nostājoties uz brīvas, demokrātiskas un neatkarīgas Latvijas Republikas de facto atjaunošanas ceļa, Latvijas PSR Augstākā Padome nolemj:

1. Atzīstot starptautisko tiesību pamatprincipu prioritāti pār valststiesību normām, uzskatīt par prettiesisku PSRS un Vācijas 1939.gada 23.augusta vienošanos un no tās izrietošo 1940.gada 17.jūnija Latvijas Republikas suverenās valsts varas likvidēšanu PSRS militārās agresijas rezultātā.
2. Pasludināt par spēkā neesošu kopš pieņemšanas brīža Latvijas Saeimas 1940.gada 21.jūlija pieņemto deklarāciju “Par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā”.
3. Atjaunot Satversmes sapulces 1922.gada 15.februārī pieņemtās Latvijas Republikas Satversmes darbību visā Latvijas teritorijā. Latvijas valsts oficiālais nosaukums ir LATVIJAS REPUBLIKA, saīsināti - LATVIJA.
4. Līdz Satversmes jaunās redakcijas pieņemšanai apturēt Latvijas Republikas Satversmi, izņemot tos pantus, kas nosaka Latvijas valsts konstitucionāli tiesisko pamatu un kuri saskaņā ar Satversmes 77.pantu ir grozāmi tikai ar tautas nobalsošanu, proti:

1.pants - Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika;
2.pants - Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai;
3.pants - Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale;
6. pants - Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.

Satversmes 6. pants piemērojams, atjaunojoties tām neatkarīgās Latvijas Republikas valsts varas un pārvaldes struktūrām, kuras garantē brīvu vēlēšanu norisi.
5. Noteikt Latvijas Republikas valsts varas de fakto atjaunošanai pārejas periodu, kurš beidzas ar Latvijas Republikas Saeimas sasaukšanu. Pārejas periodā augstāko valsts varu Latvijā realizē Latvijas Republikas Augstākā Padome.
6. Uzskatīt par iespējamu pārejas periodā piemērot Latvijas PSR Konstitūcijas normas un citus likumdošanas aktus, kas šī lēmuma pieņemšanas brīdī darbojas Latvijas teritorijā, ciktāl tie nav pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 1., 2., 3. un 6.pantu.
Strīdus gadījumos jautājumus par likumdošanas aktu piemērošanu izšķir Latvijas Republikas Konstitucionālā tiesa.
Pārejas periodā jaunus likumdošanas aktus pieņem vai esošos aktus groza tikai Latvijas Republikas Augstākā Padome.
7. Izveidot komisiju, lai izstrādātu Latvijas Republikas Satversmes jaunu redakciju, kas atbilst Latvijas pašreizējam politiskajam, ekonomiskajam un sociālajam stāvoklim.
8. Garantēt Latvijas Republikas un citu valstu pilsoņiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā, sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības, kā arī politiskās brīvības, kuras atbilst vispāratzītām starptautiskām cilvēktiesību normām. Tas pilnā mērā attiecināms uz tiem PSRS pilsoņiem, kas izteiks vēlēšanos dzīvot Latvijā, nepieņemot tās pilsonību.
9. Latvijas Republikas attiecības ar PSRS veidot saskaņā ar joprojām spēkā esošo 1920. gada 11. augusta miera līgumu starp Latviju un Krieviju, kurā uz mūžīgiem laikiem ir atzīta Latvijas valsts neatkarība. Sarunām ar PSRS izveidot Valdības komisiju.

Deklarācija stājas spēkā kopš pieņemšanas brīža.

Latvijas PSR Augstākās Padomes Priekšsēdētājs

A.Gorbunovs

Latvijas PSR Augstākās Padomes sekretārs

I.Daudišs

Rīgā 1990.gada 4.maijā

Par dizainu valsts pārvaldē

noreply@blogger.com (Liena Muraškina) — Sat, 01 May 2010 16:07:00 +0000

Bieži vien, kad ir runa par valsts pārvaldi, mēs domājam "birokrātija" "likumi" "robežas" "neefektīvs" "pelēks" "neinteresants" "politiķi" "viņi" un tml. Vismaz, brīdī, kad es pieminu valsts pārvaldi vienalga kādā savienojumā, cilvēku reakcijas bieži vien ietver minētos vārdus. Un šādā sarunā nav vienkārši sarunu ievirzīt tā, lai runātu par "iespējām" "attīstību" "skaistumu" "ērtībām". Tomēr, tomēr citur pasaulē arvien vairāk sarunas, kurās aizskarta valsts pārvaldes, valdības, pārvaldības tēma, notiek par to, ka to var "skaistāk" "efektīvāk" "ērtāk", un noteikti par to, "kā".

Viena daļa no šīm sarunām ir par valsts pārvaldes un tās pakalpojumu dizainu. Pēdējā laikā atkal un atkal manā redzeslokā parādās dizaina tēma valsts pārvaldē. Arī tepat Latvijā. Piemēram, viens citāts, ko izlasīju pirmajā žurnālā ir.lv. Arhitekte un žurnāliste Ieva Zībārte saka:

Piemēram, Panorāmā jau kuro reizi stāstīja par dzemdes kakla vēža skrīningu sievietēm. Var jau pieņemt, ka tie ir medicīnas jautājumi, bet es šeit redzu ļoti aktuālu dizaina problēmu: kā tiek komunicēta šī bezmaksas pārbaude, kas ir ārkārtīgi nozīmīga vēža profilaksē. Vai tu saņem interesantu, saistošu atklātni, vai formālu, pilnīgi nesaprotamu lapeli. Arī es to esmu saņēmusi. Tā ir visnesaprotamākā vēstule pasaulē! (..) Un bērnudārzu rinda? Kāpēc pierakstīšanās nevarētu notikt elektroniski? Tas ir tas pats - tas ir pakalpojumu dizains.*

Savukārt konferencē Campus Party Europe mārketinga kompānijas IDEO radošais direktors Pauls Benets stāstīja par viņa uzņēmuma pieredzi, dizainējot pakalpojumus - gan sabiedriskajai slimnīcai, gan enerģijas uzņēmumam, gan dizaiainējot fēnus, spuldzīšu abažūrus un velosipēdus. Atkal un atkal parādot, cik liela nozīmē ir pakalpojumu dizainam, lai cilvēki būtu laimīgāki, arī, ja mēs runājam par sabiedriskajiem pakalpojumiem.

Pakalpojumu dizains valsts pārvaldē un sabiedriskajā sektorā kopumā man šķiet viena aizraujoša un interesanta tēma. Tas iet kopā ar tādiem lieliskiem piemēriem, kā Volkswagen iniciatīva Fun Theory vai Zviedrijas pieeja karavīru rekrutēšanai.

Diemžēl es neesmu tik advancēta, lai spētu šo dizaina jautājumu izcelt Latvijas profesionāļu saulītē, bet ceru, ka ar laiku arī pie mums speciālisti paši nāks klajā gan ar kritiku, gan ar vērtīgiem ieteikumiem un risinājumu piedāvājumiem. Jo mēs gribam "atraktīvu" "elastīgu" "noderīgu" rezultātu no valsts pārvaldes, bet, būsim godīgi, valsts pārvaldei trūkst kapacitātes šādiem jautājumiem. Tāpēc speciālistu iesaiste sabiedriskā kārtā šobrīd būtu vienīgais reālais variants.

Un vēl - lieliski noderīgie resursi
Lielbritānijā par dizainu sabiedriskajiem pakalpojumiem var lasīt te.
Nīderlande un vēl piecas Eiropas valstis apvienojušās par labāku dizainu valsts pārvaldē
Par dizainu (arī) valsts pārvaldē janvāra beigās govcampā aizraujoši stāstīja Zigurds Zaķis.

*Lūk arī pieminētais vēža skrīninga video.

Par to, kā es piedalījos Campus Party Europe

noreply@blogger.com (Liena Muraškina) — Sat, 24 Apr 2010 12:47:00 +0000

Pagājušajā nedēļā izmantoju brīnišķīgu iespēju apmeklēt Spānijas prezidentūras Eiropas Savienībā ietvaros rīkotu pasākumu - inovāciju, zinātnes un radošuma konferenci Campus Party Europe Madridē.

Uz pasākumu devos galvenokārt profesionālas intereses vadīta - iegūt kādu jaunu ideju, kādu interesantu knifiņu vai piemēru, ko varētu izmantot arī valsts pārvaldē, dažādās iestādēs, jo pasākumā bija paredzētas gan dažādu pieredzes bagātu cilvēku uzstāšanās, gan citu valstu interneta entuziastu projektu prezentācijas. Protams, interesi raisīja arī iespēja uzzināt ko vairāk par Eiropas blogosfēru, tajā skaitā latviešu blogotājiem. Un arī iespēja vienlaikus uzmest aci Spānijas galvaspilsētai Madridei bija gana vilinoša.

Pirmkārt, par to, kas var noderēt darbam. Patiešām interesanta un iedvesmojoša bija kompānijas IDEO radošā direktora Paula Beneta prezentācija par šīs kompānijas darbiem, par to, kā viņi dizainē produktus un pakalpojumus, un kas no tā iznāk. Par to vairāk uzrakstīšu atsevišķi.

campuspartyeuropa / CC BY 2.0

Savukārt, runājot par inovācijām uzņēmumos, interesantas lietas pastāstīja Alcatel un Telefonica pārstāvji. Kā viena no tēzēm, kas man šķiet atkārtošanas vērta ir - ka klienti ir jāpadara par kompānijas faniem un atbalstītājiem. Tā, lai klienti aizstāvētu kompānijas vārdu un savu sajūsmu paustu draugiem un paziņām. Uzklausot klientus ir iespējams veidot labāku produktu, bet reizēm paši klienti nāk klajā ar piedāvājumiem par iemīļotās kompānijas jaunajiem produktiem vai produkta uzlabošanas. Te gan jābilst, ka tas ir liels izaicinājums - valsts pārvaldes klientus padarīt par tās faniem. Tomēr te es redzu, ka jēdziens "valsts pārvalde" neko neizsaka, bet ņemot iestādes atsevišķi, varbūt to vidū var atrast fanošanas vērtas. Piemēram, asinsdonoru centrs, kāda bibliotēka vai aģentūra (fanošanas vērta bija Eiropas Savienības informācijas aģentūra, viņu ES lietu bibliotēka un cilvēki, kamēr to nelikvidēja).

Vīlos Eiropas blogosfēras prezentācijā, jo prezentācijas vadītājs tikai virspusēji pieskārās aptaujas rezultātiem, kas tika veikta pirms Campus Party EU pasākuma. Plašāka analīze, tendences pēc būtības un kāds insaits izpalika. Protams, laikā, kad blogo gandrīz katrs (tviterī, Dienas blogos vai Draugu dienasgrāmatā) par konkrētu blogosfēru ir samērā grūti runāt, bet varbūt tieši tā arī ir tendence (vai arī pati Eiropas blogosfēra), kuru varētu novērtēt.

Dažas interesantas lietas parādījās arī dalībnieku projektu prezentācijās. Žēl, bet savu projektu prezentēt nebija uzaicināts neviens latvietis.

Šķiet, ka tas man bija vērtīgākais no šajās trijās dienās piedāvātā. Manā ieskatā - bišķi par maz, prasījās mazliet vairāk piedāvāt saturiskos labumus. Man ļoti patiktu arī kādas mazās darba grupas vai diskusijas, kas līdzīgas barcamp formātam. Tā, lai lielo vīru prezentācijas būtu līdzsvarā ar ikdienas entuziastu dalīšanos pieredzē. Iespējams, pietiktu vien ar to, ka visu dalībnieku profili līdz ar viņu projektu aprakstiem būtu pieejami internetā sociālā tīkla formā (galu galā, reģistrējoties visa informācija tika ievietota virtuālā profilā ). Bet tas, droši vien, citā reizē.

Kas attiecas uz latviešu blogeriem, tad jāsaka, ka daži no viņiem pilnībā atbilda priekšstatam, kas man līdz šim bija izveidojies. Piemēram, kā jau man šķita, Krizdabz ir tāds normāls savējais džeks. Par dažiem man radās pilnīgi jauns priekšstats (iespējams arī tāpēc, ka no virtuālā tēlā nevarēja neko īpaši saprast), piemēram, Artūrā ļoti grūti sazīmēt virtuālo Archiju, lai arī abas versijas ir ok. Tāpat arī iepazīties ar Miku bija patiešām patīkami. Ceru, ka blogeri nepaslinkos un uzrakstīs par saviem iespaidiem un ieguvumiem Campus Party EU.

Ja par Madridi, tad jāatzīst, ka kopumā neko īpaši daudz tā mani nesajūsmināja. Bija atsevišķas detaļas, kas man patika, un ko varu ieteikt. Piemēram, Prado muzejā iesaku sameklēt Rubensa "Trīs grācijas", Goija "Apģērbto mahu" un "Kailo mahu", un arī menlo gleznu kolekciju. Bet Museo Nacional Centro de Arte Reina Sofia - Pikaso nodaļu. Pat neko daudz no mākslas nesaprotot, šie mākslas darbi diezgan spēcīgi uzrunāja. Patika.

Centrā iesaku atrast Migela tirdziņu - gan arhitektoniski skaists, gan jauks tirdziņš pats par sevi. Un vēl - apmeklēt Retiro parku, kur cita starpā ļoti skaista ir Kristāla ēka, kas patiesībā varētu būt ziemas dārzs.

Ja par sadzīvisko, - pati dzīvošana, atbilstoši nosaukumā ietvertajām "campus", notika savdabīgā kampusā - lielā tenisa kortā individuālās teltīs. Gandrīz kā dziesmusvētkos ar nakšņošanu sporta zālē,- vienīgi teltis palīdz saglabāt privātumu. Lai arī nebija izcili ērti, nebija arī tā, ka būtu jākapitulē un jādodas uz viesnīcu, kā to uz savu atbildību varēja darīt un darīja daži citi pasākuma dalībnieki.

Un pasākuma nagla, protams, bija Eijafjadlajegidla vulkāna izvirdums, kura dēļ ceļu mājup cauri visai Eiropai divas ar pusi diennaktis mērojām autobusā. Tas bija once in a lifetime expierinece, kas kopumā nebija tik nepanesama, kā šķita pirms tam (bet atkārtot negrasos, tas gan). Un patiešām prieks, ka pasākuma organizatori darīja visu, lai nodrošinātu mums atgriešanos mājup, un neatstāja lidostā bez kāda padoma.

Tāds lūk Spānijas prezidentūras ES pasākums.

Google atklāj datus par valdību pieprasīto informāciju un pieprasījumiem izņemt informāciju

noreply@blogger.com (Liena Muraškina) — Thu, 22 Apr 2010 20:15:00 +0000

Šonedēļ kompānija Google laidusi klajā interesantu rīku - "Government requests" jeb "Valdības pieprasījumi", kurā piedāvā iepazīties ar datu pieprasījumiem par Google servisos izvietoto informāciju, pakalpojumiem un to lietotājiem, ko veikušas dažādu valstu pārvaldes iestādes un tiesībsargājošās instances.

Google atklāj gan kopējo informācijas pieprasījumu gadījumu skaitu, gan datus par gadījumiem, kad pieprasīts informāciju izvākt no konkrētiem servisiem (Youtube, Blogger, Street View, meklēšanas). Dati atklāti par laiku no 2009.gada jūlijam līdz 2009.gada decembrim - ar norādi, ka dati arī turpmāk ik pēc sešiem mēnešiem tiks atjaunoti.

Pamatojot šo rīcību, kompānija uzsver, ka lielāka caurskatāmība un informācijas atklātība varētu mazināt cenzūru. Turklāt Google cer, ka viņu rīcība mudinās arī citu tehnoloģiju un komunikācijas industrijas pārstāvjus kļūt caurskatāmākiem.

Google gan norāda, ka publicētie dati nav pilnīgi, piemēram, nav pieejami dati par valstīm, kurās pieprasījumu skaits bijis mazāks par 10, tāpat arī nav pieejama informācija par valstīm, kurās Google servisi ir bloķēti. Starp citu, vairāk par Google pieeju datiem un cenzūrai var lasīt viņu blogā.

Jaunais rīks atklāj, ka visvairāk datu pieprasījumi nākuši no Brazīlijas, ASV, Lielbritānijas. Arī attiecībā uz pieprasījumiem izņemt datus Brazīlija ir pirmajā vietā, tad - Vācija un Indija.

Latvija šajā kartē neparādās - nezinu, vai tas liecina par kaut ko labu, vai arī tieši otrādāk. :)

Valsts prezidentam jauna mājaslapa un Youtube kanāls

noreply@blogger.com (Liena Muraškina) — Fri, 09 Apr 2010 20:22:00 +0000

Šodien Valsts prezidenta kanceleja atklājusi savas mājaslapas jauno versiju, lai par Valsts prezidenta Valda Zatlera gaitām ziņotu laika garam piemērotākā veidā. Kā nojaušams no preses relīzes, izmaiņas pamatā ir saistītas ar dizainu, bet uzlabotas arī atsevišķas funkcionalitātes detaļas.

Jāsaka kā ir - salīdzinot ar iepriekšējo versiju, kas bija veidota tieši četrus gadus atpakaļ - 2006.-tajā, šī ir acij mazliet tīkamāka un draudzīgāka. Mājaslapā kārtīgi sakārtota un aprakstīta informācija par Valsts prezidenta un prezidenta kancelejas darbību, informācija par komisijām un padomēm, rezidencēm, arī Prezidenta dzīvesbiedres sabiedriskajām aktivitātēm un tamlīdzīgi. Lapai pieejama RSS plūsma. Iespēja rakstīt Prezidentam. Foto galerija, kas sakārota ne vien hronoloģiski, bet arī pa tēmām (piemēram, Aizkulises).

Pieejams arī Prezidenta kancelejas piedāvātais jaunums - Valsts prezidenta video konts Youtube, kurā apkopoti jaunāki un vecāki video ar Valsts prezidenta Valda Zatlera dažādām uzrunām, apsveikumiem, preses konferencēm, un arī pavisam svaigs Prezidenta komentārs par tikko notikušo tikšanos ar ASV Prezidentu Baraku Obamu. Prieks, ka Prezidenta kanceleja izmantojusi iespēju video kanālam piešķirt savu vizuālo identitāti (būs izmantojuši manis aprakstīto iespēju? :)).

Tomēr tajā pašā laikā ir apvāršņi, pēc kuriem vajadzētu tiekties (un žēl, ka pie šīs lapas pārveides nav izdevies). Lapa šobrīd ir diezgan statiska un informatīva - kā bukletiņš, kuru pašķirstīt un atstāt uz palodzes. Pie ziņām un fotogrāfijām es liktu klāt kādu no Share pogām, ar iespēju informāciju padot tālāk uz sociālajiem tīkliem vai e-pastu, piemēram, kolēģim.

Noteikti neaprobežotos ar Youtube kanālu. Man, kā kolēģim, protams, mazliet skauž, ka Valsts prezidenta kancelejai ir cilvēks, kas nodrošina video ierakstus, tomēr es neticu, ka komandā nav arī neviena paša, kas varētu par Prezidenta gaitām pastāstīt tviterī (kā to dara, piemēram, Baraka Obama preses sekretārs). Un Prezidenta komandas blogs par aktuālajiem iekšpolitikas un ārpolitikas jautājumiem varētu būt lieliska iespēja ne vien paust savu viedokli, bet arī sagaidīt kādu reakciju no tautas.

Un viena lieta man šķita arī gluži aplama, - tie ir fotogrāfiju lietošanas noteikumi ar norādi, ka "daļa aktuālo fotogrāfiju 2 nedēļas no to publicēšanas brīža ir pieejamas arī lejuplādēšanai". Faktiski tas nozīmē, ka lielākā izšķirtspējā pieejamas tikai atsevišķas fotogrāfijas un tikai ierobežotu laika periodu. Es īsti neredzu šāda ierobežojuma pamatojumu, jo kāpēc gan ierobežot mediju pārstāvjus, Prezidenta pasākumu dalībniekus vai citu interesentu iespējas bildes paņemt arī divas nedēļas, divus mēnešus un varbūt pat divus gadus pēc notikuma. Būtu interesanti dzirdēt kolēģu motivāciju.

Tomēr galu galā es priecājos, ka Valsts prezidenta kanceleja atradusi iespēju atjaunot mājaslapu, kā arī pievienot dažas jaunas iespējas, sekojot laika garam.

Nīderlandes valsts pārvaldei - viens logo, viena identitāte

noreply@blogger.com (Liena Muraškina) — Sun, 21 Mar 2010 14:29:00 +0000

Lai uzlabotu komunikāciju un veidotu noteiktu valsts pārvaldes tēlu, Nīderlande īstenojusi projektu par vienotu logo un vienotu vizuālo identitāti visā centrālajā valsts pārvaldē. Tas ir - tā vietā, lai katrai ministrijai, katrai iestādei un aģentūrai būtu savs logo un vizuālais stils, visiem ir vienots, skaidri definēts un noteikts grafiskais standarts.

Grafiskais standarts aptvers visus valsts pārvaldes izpausmes veidus - sākot no veidlapām un prezentāciju veidnēm, mājas lapām, telpu norādēm un beidzot ar dienesta transportu un darba apģērbu.

Nīderlandes valsts pārvaldes komunikatori saskaitījuši, ka kopumā tiek lietoti vairāk nekā 200 dažādi logo, līdz ar to iedzīvotājam nav grūti apjukt - kurā brīdī viņam ir darīšanas ar valsts pārvaldi, un kurā - ar kādu sabiedrisko organizāciju, uzņēmumu vai kādu privātu nodibinājumu. Lai radītu iedzīvotājam vienotu valsts pārvaldes tēlu, noteiktu "seju", kuru var mirklī atpazīt, tiek piedāvāts viens logo visām valsts pārvaldes iestādēm.

Nīderlandieši uzsver - valsts pārvaldes iestāžu misija ir strādāt visas sabiedrības labā, tāpēc starp tām nebūtu jāpastāv konkurencei vai norobežošanās un vizuālai atšķirībai. Vienotās vizuālās identitātes projekts tiek īstenots kā daļa no valsts pārvaldes reformas, padarot to kvalitatīvāku un efektīvāku, turklāt, nodrošinot vienotu grafisko standartu, tiek taupīti arī budžeta līdzekļi.

Šajā video vēl par ideju un izpildījumu.

Līdzīgi vienota vizuālā identitāte visai valsts pārvaldei tiek piemērota Šveicē, Kanādā, ministriju līmenī - arī Norvēģijā.

Jāsaka, ka ideja par vienotu grafisko standartu centrālajām valsts pārvaldes iestādēm ir aktualizēta arī Latvijā. Šobrīd ideja ir minēta arī Valdības komunikācijas politikas pamatnostādnēs 2008.–2013.gadam (saite uz dokumentu .doc).

Cenralizētas valdības mājas lapas - vai arī Latvijā?

noreply@blogger.com (Liena Muraškina) — Sun, 14 Mar 2010 18:55:00 +0000

Pavisam nesen man bija iespēja klātienē iepazīties ar Norvēģijas valdības pieeju ministriju mājas lapām - tās visas apvienotas zem viena jumta un atrodamas vienā adresē - regjeringen.no jeb government.no (angliski). Arī Latvijā jau pasen tiek domāts par līdzīgu pieeju, un, iespējams, dažādu apstākļu sakritības dēļ, par šo pavisam drīz pie mums notiks diskusijas.

Norvēģijā vienota interneta vietne (uz vienas tehniskās platformas un vienotā dizainā) visām ministrijām izveidota jau 1995. gadā, savukārt šī brīža versija darbojas no 2007.gada. Portālu tehniski uztur un attīsta Administratīvo pakalpojumu aģentūra (šī aģentūra atbild par dažādu atbalsta pakalpojum nodrošināšanu), un kopumā pie portāla strādā 15 cilvēki - gan štata darbinieki, gan piesaistītie eksperti no privātā sektora. Turklāt ekspertiem no malas parasti tiek uzticēts "melnais darbs" - garlaicīgais, vienveidīgais, tīri tehniski izdarāmais.

Savukārt pie portāla saturiskās un konceptuālās attīstības strādā pastāvīga darba grupa, kurā ietilpst premjerministra biroja cilvēki, Administratīvo pakalpojumu aģentūras pārstāvji, kā arī trīs ministriju pārstāvji. Šī darba grupa uzklausa kolēģu vajadzības, lemj par nepieciešamajiem uzlabojumiem, un ziņo tehniskajam personālam.

Vienotajā valdības portālā informāciju var ievietot vairāk nekā 300 komunikatori no visām ministrijām. Pirmās lapas ziņas un īpašos topikus nosaka premjerministra biroja komunikatori - izvēloties tās no ministriju sagatavotajām. Katra ministrija savā sadaļā var izvēlēties krāsas, pievienot banerus un dažādus dizaina elementus. Tiem gan jābūt saskaņotiem ar kopējām dizaina vadlīnijām. Katru mēnes notiek arī visu ministriju komunikatoru un web administratoru sanāksmes, kur cita starpā runā par nepieciešamajām izmaiņām vienotajā portālā.

Portāla izstrādātāji lielu uzmanību pievērš tā testēšanai, web administratoru apmācībai un detalizētas dokumentācijas izstrādei, lai nodrošinātu gan lietotājiem, gan darbiniekiem draudzīgu portāla darbību.

Ar ko šāda pieeja atšķiras no pieejas, kad katrai ministrijai ir sava lapa? Iedzīvotājiem nav jāmeklē informācija dažādās mājas lapās (nav jāmin, kuras ministrijas atbildībā varētu būt jautājums, kas interesē). Meklēt interesējošo informāciju var gan atbilstoši tēmai (alfabētiskā tēmu, jomu sarakstā), gan izmantojot meklētājprogrammas palīdzību (visā portālā vai konkrētās sadaļās). Lai arī katrai ministrijai nav sava atsevišķa lapa, tām katrai ir sava sadaļa. Apmeklētājs var izvēlēties konkrētas ministrijas sadaļu, ja zina, kas tieši viņu interesē.

Vienots dizains atvieglo arī informācijas meklēšanu dažādu ministriju sadaļās. Piemēram, Latvijā katra ministrija sadaļas sakārto un nosauc atšķirīgi, un bieži vien to, ko mēs varam atrast vienas ministrijas lapā, nekādi neizdodas atrast kādā citā. Vienotā portālā informācija tiek kārtota līdzīgi, tādējādi, ja lapas apmeklētājs zina, kā informācija izkārtota vienas ministrijas sadaļā, viņam nebūs jāapgūst izkārtojums citā sadaļā no jauna. Arī piedāvāt vienotus pakalpojumus un, piemēram, iespējas digitālai līdzdalībai, efektīvāk iespējams ir vienotā vietnē.

Savukārt no lapas uzturēšanas viedokļa, vienots portāls dod iespēju efektīvi izmantot vienotus tehniskos risinājumus. Tāpat tiek nodrošināti vienoti drošības risinājumi. Uzturot vienu portālu tiek centralizēts tehniskais atbalsts ministrijām, kā arī optimizēti un samazināti izdevumi. Ja jāuzlabo un jāatjauno tikai viens portāls, tā vietā, lai atjaunotu 18 lapas, ir tikai loģiski, ka patērētie resursi mazinās.

Protams, šādam vienotam risinājumam ir arī savi mīnusi. Tā kā tehnisko jauninājumu ieviešana notiek caur saskaņojumiem un centralizēti, process ir samērā lēns un neelastīgs. Tāpat arī katrai ministrijai nav sava viegli atpazīstama web adrese. Arī dizaina un formāta ziņā nav daudz variāciju - ir jāpieskaņojas gan portāla iespējām, gan dizaina vadlīnijām. Jāsaka gan, ka Norvēģijā ir ne tikai vienots portāls ministrijām, bet arī vienotas dizaina vadlīnijas (veidlapām, dažādām veidnēm, suvenīriem u.tml.), līdz ar to dizaina variācijas kopumā nav pieļaujamas pārāk lielas.

Līdzīgi centralizētas ir arī Zviedrijas un Islandes ministriju mājas lapas.

Ja atgriežamies pie idejas par vienotu valdības portālu Latvijā, jāsaka, ka jau šobrīd Valdības komunikācijas politikas pamatnostādnes 2008.–2013.gadam (saite uz dokumentu .doc) nosaka, ka šāda interneta vietņu centralizācija būs. Līdz šim diskusijas par idejas īstenošanu nav notikušas līdzekļu trūkuma dēļ. Tomēr šobrīd šī tēma kļuvusi ļoti aktuāla - gan informatīvajā ziņojumā par Microsoft infrastruktūras programmatūras izmantošanas un informācijas tehnoloģiju infrastruktūras optimizācijas iespējām ministrijās un to padotības iestādēs (saite), gan Funkciju audita komisijas viena no darba grupām (saite), gan dažādi ekonomikas izaugsmes un optimizācijas plāni vērš uzmanību uz iespēju centralizēt resursus, tajā skaitā mājas lapu uzturēšanai paredzētos. Protams, būs jātiek skaidrībā un jāvienojas, vai ņemt par piemēru Ziemeļvalstu pieredzi, vai centralizēt resursus kā citādāk, vai centralizēt ministriju mājas lapas, vai zināmā veidā un mērā centralizēt resursus visām centrālās valsts pārvaldes interneta vietnēm, vai mainām visu uz reiz, vai pārejam uz centralizāciju pamazām utt.

Es esmu par centralizāciju, protams, pārdomāti un nesasteidzot. Galvenais, lai mērķis nebūtu centralizācija pati par sevi vai naudas taupīšana, bet gan mūsdienīga, interaktīva, iedzīvotājiem pārskatāma un ērta, administratoriem viegli pārvaldāma un piemērojama vietne.

Valda Dombrovska gads - krokodili toreiz un tagad

noreply@blogger.com (Liena Muraškina) — Sun, 14 Mar 2010 13:00:00 +0000

Pagājis jau gads, kopš Ministru prezidenta amatā stājies Valdis Dombrovskis. Lūk, divas ilustrācijas, kas izvēlētas laikrakstos - Dienas Biznesā pirms gada un Latvijas Avīzē pirms dažām dienām. Meklē nu atšķirības, kā V.Dombrovska gads aizvadīts! :)

Dienas Bizness, 05.03.2009.

Latvijas Avīze, 12.03.2010.

Pasaules Banka izaicina: izglāb pasauli

noreply@blogger.com (Liena Muraškina) — Sun, 14 Mar 2010 12:11:00 +0000

Vai Tu esi sevi iedomājies varoņa tēlā, kas izglābj pasauli? Vai Tevi aizrauj slepenās misijas? Neparasti ieroči? Slepenas kopienas ar mistisku līderi? Vai Tu gribi padarīt pasauli labāku? Pieļauju, ka ir ne mazums cilvēku, kuri uz šiem jautājumiem ar pārliecinātu "Jā!". Un tieši šiem cilvēkiem Pasaules Bankas Institūts ir izveidojis virtuālu spēli/ sociālo tīklu Urgent Evoke - kur, izmantojot slepeno aģentu tēmu, sacensību garu, īpašās misijas un uzdevumus, aicina izglābt pasauli ar neierastiem risinājumiem - sociālajām inovācijām.

Tā vietā, lai veidotu lekcijas, bukletus vai informatīvas interneta vietnes, institūcija aicina jaunos cilvēkus kļūt par slepenajiem aģentiem, lai 10 nedēļu laikā mācītos par sociālajām inovācijām un sarežģītām problēmām meklētu jaunus, radošus risinājumus, kā arī iemēģināt katram pašam roku sociālo inovāciju īstenošanā.

Apkarot nabadzību, rast neparastus risinājumus pārtikas un ūdens trūkumam, meklēt iespējas apturēt globālus un lokālus konfliktus un neparastas iespējas izglītībai - šie ir tikai daži uzdevumi, par kuriem saistošā un aizraujošā veidā aicina domāt Pasaules Banka. Spēles gaitā aģenti tiek rosināti novērtēt paši savas iespējas un mērķus dzīvē, meklēt cilvēkus, kuriem vēlas līdzināties, apvienot spēksu ar citiem dalībniekiem, dalīties ar saviem atklājumiem un pārdomām, kā arī savas idejas iemēģināt dzīvē - pašam savā ģimenē, lokālajā komūnā vai pilsētā.

Spēles gaitā dalībnieki krāj nosacītus punktus, bet tās noslēgumā visi, kas būs piedalījušies misijās un izpildījuši uzdevumus, saņems sertifikātu no Pasaules Bankas Institūta par apgūtu kursu sociālajās inovācijās.

Šis man šķiet lielisks piemērs, kā izmantot digitālo vidi un digitālās līdzdalības iespējas, lai vairotu zināšanas, prasmes un līdzdalību arī reālajā dzīvē. Varbūt līdzīgu spēli var veidot, lai īstenotu, piemēram, stratēģiju Latvija 2030? Iesaistīt misijās, piedāvāt risināt uzdevumus un domāt, kā veidot savu un valsts nākotni? Bet, kamēr šādas spēles Latvijā nav tapušas, Pasaules Bankas Institūta piedāvātā iespēja, manuprāt, varētu noderēt kādas skolas/ augstskolas programmā jau tagad.

Šobrīd jau turpat 10 tūkstoši dalībnieku ir pieteikušies aģentu rindās. Varbūt arī Tu vēlies kļūt par vienu no viņiem?

EVOKE trailer (a new online game) from Alchemy on Vimeo.

Vai tiešām nestāstīt mums par tviteri?

noreply@blogger.com (Liena Muraškina) — Thu, 04 Mar 2010 20:12:00 +0000

Šodien E-prasmju nedēļas ietvaros bija iespēja ministriju augstākajām amatpersonām - valsts sekretāriem - noorganizēt iedvesmojošu un motivējošu prezentāciju "Tikai nestāstiet mums par tviteri" no Ulda Pāvula. Mērķis un ideja bija iesēt tādu kā mazu iedvesmas dzirksti par sociālo platformu izmantošanu valsts pārvaldes darbā. Gan apstiprināt, ka izvēlēts pareizais ceļš tiem, kuri jau pamazām ministrijas darbā sāk lietot tviteri, youtube, flickr, gan iedrošināt tos, kuriem nav bijis laiks šim pievērsties. Mana cerība ir arī, ka šis ir viens mazs puzles gabaliņš, lai ministrijās rastos stabils pamats jaunām idejām un risinājumiem komunikācijas jomā, sabiedrības līdzdalības jomā, klientu apkalpošanā, tiesību aktu gatavošanā, arī ministrijas ikdienas darbā.

Tomēr galvenais, ko gribēju pateikt, ir, ka Uldis ir lielisks iedvesmotājs un prezentācijas vadītājs. Viņš patiesi ir eksperts un profesionālis. Viņš ir piedomājis par to, kas ir mērķauditorija, kas ir tās lietas, kas mums būs interesantas, bet galvenais - reāli noderīgas turpmākajā darbā. Par to man liels prieks.

Ja sociālo platformu iespējas valsts pārvaldē saista, rīt, 5.martā, vēl var pagūt E-prasmju nedēļas ietvaros piedalīties diskusijā par sabiedrības iesaistīšanu un konsultēšanu digitālajā vidē. Pulksten 14.30 Satori grāmatnīcā.

Bet lūk arī Ulda prezentācija.

Tikai nestāstiet mums par Tviteri... v.2.0

View more presentations from Uldis Pavuls.

Otrs cilvēks, ko es iesaku kā patiešām ekspertu, ir Zigurds Zaķis. Arī viņš mani ir iedvesmojis uz daudzām lietām. Te arī viņa prezentācija no govcampa. Var noderēt.

Dizaina domāšana un sociālās platformas efektīvā valsts pārvaldē

View more presentations from Zigurds Zakis.