Stay hungry. Stay foolish.

Mežonīgā Alaska 2018

2020-12-20T22:50:00.013-08:00

Sen, sen atpakaļ – tālajā 2018. gada vasarā atkal devāmies ziemeļu virzienā. Šoreiz uz Aļasku. Lai gan bildes tika sašķirotas jau tā paša gada decembrī, šis ieraksts tā arī līdz šim “gaismu” nav ieraudzījis. Bet nu ko nu par to. Koncentrēsimies uz pozitīvo – piedzīvojums bija lielisks un kā parasti plānošanā tikai ieguldīts praktiski 0 laika. Gribējām nokļūt līdz vietai/pilsētai, kur beidzās ceļš, vai vismaz publiskais ceļš – Deadhorse, Alaska (Prudhoe līcis), kas ir apmēram 4200km attālumā no mūsu mājām un tas arī apmēram viss, pārējo jau pa ceļa izdomās un piedomās. Tad ar karti zobos dodamies ceļā.

Stāsts iesākās tur pat kur Cassiar lielceļs. Šī vieta ir diezgan zīmīga, jo no šīs vietas, vismaz man, rodas sajūta, ka beidzot esam ziemeļos vai vismaz stipri tuvāk tiem. Cassiar lielceļš ir 875km garš, gar malām ir pāris mazi ciemati un uz tā ir precīzi 2 benzīna tanki. Ja kāds no tiem ir ciet un līdzi nav papildus degvielas, tad scenārijs var būt diezgan interesants. Vai precīzāk, ja ieradies pārāk vēlu, tad var sanākt gaidīt līdz rītam, kad pasākums atvērsies.

Kempings Jukonā. Tā ir baigi foršā lieta. Jukonā nemaz negribās palikt kaut kur ceļa malā, ja var palikt kempingā, jo tie vienmēr ir sakopti, malka ir sazāģēta un pieejama bez maksas cik gribi, kā arī maksa ir ļoti sapratīga - $12 par nakti.

Pa ceļam arī satiekam pirmo lielo ķepaini – brūno lāci (grizzly). Lai gan pie dabas pavadām diezgan daudz laika, lielas vēlēšanās viņu satikt tuvā attālumā un ārpus mašīnas, maigi sakot nav. Tīri teorētiski varbūtība, ka viņš uzbruks ir pielīdzināma iespējai vinnēt loterijā, niecīga. Tas, protams, nemazina faktu, ka mums ir bijība pret viņiem.

Lapsa kūmiņš (-a) arī mūs pagodināja ar savu apmeklējumu vienā no kempinga vietām. Par nožēlu gan viņa izskatījās labi apradusi ar cilvēkiem un visdrīzāk ir barota, kas noteikti nav pozitīvi viņas iespējam izdzīvot ilgtermiņā.

Aļaska un kalni. Lieli kalni. Redzēt šos iespaidīgos dabas veidojumus vienmēr ir patīkami.

Dace kā vienmēr rūpējās, lai ceļinieki būtu labi paēduši. Šeit vakariņas aiz Polārā loka un tici vai nē, bet bilde uzņemta ap 11 naktī.

Dalton lielceļš fonā un pašam prieks, ka esam jau tālajos ziemeļos. Kalni, kas redzami fona ir Brooks kalnu masīvs, kas ir pēdējais pirms ziemeļu līdzenumiem.

Brooks kalnu masīva ieskauti.

Otrpus kalniem sākās Ziemeļu līdzenumi - Alaska North Slope basin un daudz nekā.

Lai gan ceļojumā esam devušies jūlija vidū, ziemeļos nav pārāk karsti. Pa nakti temperatūra pat nokrīt zem 0. Bet mēs esam labi sagatavojušie līdz ar to tā nav problēma.

Pa ceļam arī satiekam šo kungu. Viņš gan ļoti kautrīgs, ieraugot mūs nebija īpaši ieinteresēts mums pozēt un devās dziļāk krūmos.

Galamērķis sasniegts. Ziemeļos ir daudz naftas un tas arī ir pamata iemesls kāpēc ceļš eksistē – tas ir servisa ceļš, kas apkalpo naftas vadu. Naftas vads iet no Deadhorse līdz Valdez, kopējā garumā sasniedzot gandrīz 1300km. Deadhorse par pilsētu gan grūti nosaukt, lai gan vieta ir pilna ar cilvēkiem un nemitīgu kustību, tā vairāk atgādina milzīgu būvlaukumu. Vasara ir sezona, kad viņi sagatavo visas naftas platformas (urbjus), kas tad ziemā tiek izvilkti ārā uz okeāna. Darba apstākļi noteikti ir skarbi, jo ziemā ir auksts un dienas gaismas principā – ja vasarā dienas gaisma ir 24h, tad ziemā ir polārā nakts. Skarbi.

Lai gan vienmēr esam biedēti ir nežēlīgajiem odi daudzumiem ziemeļos, šī ir pirmā reize, kad ar to saskaramies. Labi, ka esam gatavi un skats “aiz loga” nav peļams.

Denali Nacionālais Parks, mūs pagodināja ar lielu daudzumu mākoņu, lietus un vēja. Principā apstākļi bija ideāli, lai sēdētu mašīna un ārā nelīstu, bet nelielā pastaigā izgājām. Pāris nākošās dienas bija līdzīgas. Līdz ar to augstāko virsotni Ziemeļamerikā tā arī neredzējām. Smuki tik un tā. Bet ir skaidrs, ka būs jāatgriežas.

Pāris aļņus gan satikām, viņi Aļaskā ir vietējie modeļi. Ja priekšā ir sastrēgums, tad liela varbūtība, ka viens no viņiem ir ceļmalā un priecē tūristus.

Kempings "ceļa malā". Aļaskā daudz sanāca palikt ceļa malās, un sūdzēties par vietām un skatiem nevarēja. Apkārt kalni un upes. Augsts līmenis.

Skatoties kartē sapratām, ka gribam apmeklēt arī Valdez. Bija dzirdēts, ka ceļš uz turieni ļoti skaits – IR! Un pa ceļam arī Worthington ledājs. Iespaidīgs bija viss, gan pats ledājs, gan skats uz ieleju un arī nelielā pastaiga, lai tiktu to tuvāk apskatīt. Noteikti IR vērts redzēt!

Ceļa uz Valdez. Fantastiski skati.

Ņemot vērā, ka laikapstākļi visu laiku bija maigi izsakoties nestabili, apskatījāmies kurā virzienā sola vislabāko laiku un nolēmām doties uz Kennicott pilsētu (mūsdienās viņa ir vairāk kā muzejs) un apskatīt turpat esošo Root (saknes) ledāju. Vieta ir fantastiski skaista, un ir interesanti paskatīties kā principā nekurienes vidū ir izveidotas milzīgas būves vara ieguvei.

Vēl iespaidīgāk ir redzēt, ka klints malā ir uzcelta liela celtne. Svarīgi ir atcerēties, ka viss šis ir celts laikos, kad materiāli augšā netika vesti ar helikopteriem un tamlīdzīgām iekārtām, kas atviegloja piegādi un būvēšanas procesu. Cilvēki ir traki.

Root ledājs. Komentāri lieki.

Ceļā uz mājām vēl paspējām piestāt Boya lake, kuram iepriekš esam pabraukuši garām laika trūkuma dēļ. Šoreiz gan bijām tur laicīgi, noīrējām laiviņu un izbaudījām šo dabas brīnumu.

Pāris gadus vēlāk skatoties uz bildēm, tās uzjundi patīkamas emocijas. Brauciens bija tiešām interesants un tas ziemeļu šarms mūs ļoti vilina. 3 nedēļu laikā izbraucām apmēram 11 000km un izbaudījām Kanādas un Aļaskas skaistumu. Lai gan līdz galam neesmu liels piekritējs lielu attālumu braukšanai mazā laika posmā, ziemeļi ir tik tālu, ka citu iespēju nav un šādi ceļojumi paver iespēju saprast uz kurieni gribēsies vēl aizbraukt un uz kurieni ar vienu reizi pietiks. Skaidrs ir viens, tā noteikti nav pēdējā reize, kad dodamies ziemeļu virzienā, un tas nav tikai tāpēc, ka mums ir nenokāroti rēķini ar Denali kalnu.

Ziemeļu virzienā 2017

2018-06-24T18:11:00.000-07:00

Ilgāku laiku šeit ir bijis klusums. Lai gan piedzīvojumi nav beigušies, bērnus uztaisījuši un uz vietas apsēdušies (ilgtermiņā) neesam, tomēr pēdējie pāris gadi ir pavadīti Vankūverā cenšoties saprast, ko darīt tālāk un kā mums tagad būt. Esam tikuši pie jauniem hobijiem un mantas, tomēr piedzīvojumu meklēšana vēljoprojām ir daļa no mūsu dzīves.

2016 gada beigās nolēmām, ka beidzot ir laiks doties uz Kanādas ziemeļiem, jo ilgi par to bijām runājuši un domājuši, bet tā arī tālāk par provinces vidieni nebijām tikuši. Tad nu sacīts darīts – tika nolemts 2017 gada vasarā doties uz Kanādas ziemeļiem – Inuviku, pilsētu, kas atrodas 200km aiz polārā loka.

Neskatoties uz to, ka šoreiz ceļojuma bija atvēlētas pāris nedēļas ar milzīgu plānošanu mēs neaizrāvāmies. Bija dažas vietas, ko gribētos apskatīt, bet “pārējo tad jau pa ceļam izdomās”. Mums patīk ceļot bez plāna, kas reizēm iekož, bet 99% gadījumu ir vislabākais risinājums.

Viena no tādām vietām, ko tiešām gribējām apskatīt bija Salmon (laša) ledājs. Pie tā ir skatu punkts, kurā iespējams palikt pa nakti un izbaudīt kā tas “mainās” atkarībā no gaismas virziena un intensitātes. Unikāla un ļoti forša pieredze.

Tomēr ar ledāja apskati tikai no augšas Dace nebija mierā. Nolīdām arī lejā pie tā, lai piebāztu savas ķepas šim milzenim. Iespaidīgs tas ir gan no tāluma, gan tuvumā.

Turpat netālu esošā upītē izbūvēta skatu platforma, kurā tūristi var noskatīties kā Lāči mielojas ar lašiem. Lāčus vērot mums ļoti patīk, bet nebūtu liela vēlme satikt šādu milzeni tuvā distancē.

Lai tiktu līdz Inuvikai ir jābrauc pa slaveno Dempster lielceļu. Man likās, ka šis būs diezgan neinteresants un garš brauciens pa zemes ceļu, kas mūs aizvedīs līdz mūsu mērķim. Tomēr kā izrādījās mans priekštats bija maldīgs. Dempster ir fantastisks braucamais gabals – skati ir unikāli un daba tiešām neskarta. Lai gan ceļs šeit ir, tas ir tālu no civilizācijas un nav tik daudz tūristu, kas ir gatavi doties 700km garā ceļā, kuram pa vidu ir tikai viena servisa stacija, ja kaut kas notiekas ar auto vai citādi var paiet diezgan ilgs laiks, kamēr radusies situācija tiek atrisināta. It's not about destination, it's about the journey?!

Pirmo reizi mūsu dzīvēs sasniedzām Ziemeļu polāro loku, tas bija mērķis ilgāku laiku un nu tas ir piepildīts.

Veiksmīgi sasniegs Dempster lielceļa ziemeļu gals/sākums, abi par to bijām un vēljoprojām esam priecīgi! Paskatoties karte liegas diezgan nereāli, ka bijām tur. :)

Skati šeit tiešām fantastiski, Dace atpūšas veroties uz Latvijā slaveno Jukonas upi.

Pēc tālo ziemeļu izbraukšanas nolēmām apskatīt ceļu uz Haines, kas mums tika ieteikts un izslavēts. Melots nebija, atkal iespaidīgi!

Arī Haines ir vietējais lāču restorāns, kur no droša attāluma var apskatīt kā lāči “zvejo” lašus. Šeit gan viņiem vieglāka tā dzīve, jo zveja viņiem pamatā notiek no aizsprosta, kurš tiek izmantots lašu skaitīšanai. Lāči arī veiksmīgi piedalās “skaitīšanas” procesā.

Beigu galā sanāca, ka izbraucām ziemeļu galu ātrāk nekā plānots un nolēmām vēl paņem un apskatīt Moraine ezeru, kas ir viena no vietām, kas izpelnījusies tikt vairākumā Kanādas tūrisma reklāmu. Ezers tiešām skaists un iespaidīgs, cilvēku arī šeit netrūkst. Veiksmīgā kārtā paspējām apskatīt to dienu pirms meža ugunsgrēku dūmi tika iepūsti tā apkārtnē un aizklāja apkārt esošos kalnus un ledājus.

Gala rezultāta divu nedēļu laikā sanāca nobraukt nedaudz virs 10 000km un apskatīt neaprakstāmi skaistas un unikālas vietas.

Tomēr ar ziemeļiem visi rēķini vēl nav nokārtoti tāpēc pēc pāris dienām dodamies atkal ziemeļu virzienā. Šoreiz ceļojuma atvēlētas 3 nedēļas. Brauksim un redzēsim, ko izslavētā Aļaska mums piedāvās.

Ja vēlies sekot līdzi piedzīvojumam uz Aļasku un ne tikai, pieseko mums Instagram: @re.discover un @alltimespringtime

Priecīgus svētkus! | Happy Holidays!

2016-12-25T00:19:00.000-08:00

[LV] Lieliskam gadam beidzoties, novēlām jums nākošajā gadā tiekties uz jauniem mērķiem, nepadoties un nesamierināties. Sapņojiet un piepildiet tos! Priecīgus Ziemassvētkus un Laimīgu Jauno gadu! Pēteris & Dace ;)

[EN] Another great year is almost over, in New Year we wish you to challenge yourself and strive for new goals, don’t give up and settle for less. Dream and make those dreams come true! Merry Christmas and Happy New Year! Peter & Dace ;)

Mēnesis Baja | Month in Baja

2016-04-29T00:00:00.000-07:00

[Please scroll down for the English version]

[LV]
Mūsu sākotnējais mērķis šim piedzīvojumam bija nokļūt pie draugiem Baja [izrunā – Baha] pussalas dienvidu pilsētā Todos Santos, un tad nolemt vai mēs vēlamies doties tālāk uz dienvidiem vai tomēr atpakaļ uz ziemeļiem.
Dažādu apstākļu sakritības dēļ pāris nedēļas, ko sākotnēji plānojām pavadīt Meksikā pārvērtās mēnesī. Tā laikā paspējām kārtīgi apdomāt, ko vēlamies šobrīd, kā arī veiksmīgi izbaudījām silto laiku. ;)

Lai gan lēmums ir pieņemts, par to parunāsim kādā no nākošajiem ierakstiem, šoreiz par mēnesi Baja.

[EN]
Our initial goal for this adventure was to reach our friends in southern town of Todos Santos in Baja peninsula, and then decide what we want to do next. Do we want to continue south? Or return to Vancouver? That was the question. Initially planned few weeks turned into a month, but we were not against that. We had lots of time to think what we really want right now and enjoy the beautiful, sunny weather. ;)

The decision has been made, but we will talk about it more next time. This time let’s keep it to Baja.

[LV] Lieki teikti, ka mēnesis Baja aizlidoja vēja spārniem. Viss gan nebija gludi, jo Astrīdai salūza viens no “kauliem”, bet arī tas tikai padarīja šo piedzīvojumu iespaidiem bagātāku. ;)

[EN] Time was well spent and month flew by. Not everything went smooth, as one of the Astrids “bones” broke, but that only added to this adventure and made it even bigger. ;)

Baja California

2016-03-17T00:00:00.000-07:00

[Please scroll down for the English version]

[LV]
Otro reizi būt Meksikā ir pavisam citādāk. Baja gan nav “īstā” Meksika, bet vienalga. Iekšēji vairs nav tā stresa, kas ir sensāciju alkstošo mediju radīts un mūsos iestādīts. Jā, ir patīkami braukt cauri trakajai pierobežas satiksmei un raudzīties uz apkārto notiekošo ar samērā distancētu un atbrīvotu skatienu. Ir patīkami analizēt, kas un kā notiek bez nepamatotām bailēm, kas mūsos ir ieliktas un kurām statistiski nav pamata.

Meksika ir interesanta valsts. Vai mums tā līdz galam patīk?! Grūti teikt. Mēs noteikti gribētu izbraukāt to visu, lai varētu formulēt pilnīgu viedokli. Nevis tādu, kas izdzirdot vārdu Meksika bailēs liek kliegt un teikt, ka tur ir tikai vardarbība, narkotikas un līķi uz katra stūra. Tā nav. Meksika ir pavisam citāda. To nevar raksturot divos teikumos, ne paragrāfos. Tāpēc ir interesanti atgriezties un iepazīt to arvien vairāk.

[EN]
It’s very different to be in Mexico second time around. Baja is not exactly “real” Mexico, but close enough. It was great not having that internal stress, that is implanted in us by sensation hungry western media. Yes, it was fun to drive through the crazy border town traffic, look around and enjoy everything that is happening with care free state of mind. It’s great to be able to analyze things happening around you without a fear. Fear that have been “given” to us by western world, without a sound arguments or statistical evidence.

Mexico is interesting country. Do we really like it?! Hard to tell. We sure know that we would want to explore more of it in order to have a point of view about this country that is based on first hand experience. Not one that is based on fears and associates word Mexico with drugs, violence and dead bodies on every corner. That’s not what Mexico is. It’s different. It’s hard to describe it in few sentences or paragraphs. And because of that it’s quite interesting to come back and explore more of it every time.

[LV]
Kad devāmies ceļā iepriekšējā reizē mūsu lielākās problēmas bija saistītas ar to, ka mums nav gana daudz privātās vietas iekš Astrīdas. Tagad tas jautājums ir atrisināts, papildus tam mums ir arī ledusskapis un iespēja gatavot iekšā. Nu kā pie buržujiem. :)

[EN]
Last time when we were on road, our biggest problem was lack of private space in the van. We have that problem no more. Additionally to that we have fridge and can cook inside. Fancy! :)

[LV]
Baja ir pāris lietas, kas mums stāv prātā un ar ko tā mums asociējās – fantastiski saulrieti un tumšas debesis. Otrais ir tāpēc, ka pussala ir visnotaļ neapdzīvota, ja neskaita ziemeļu un dienvidu galus. Ir jāredz, lai izjustu. ;)

[EN]
Baja in our minds is associated with couple things – fantastic sunsets and dark sky. Later is because peninsula is mostly inhabited in north and south ends. One should see it, to feel and enjoy how beautiful those two things are over here.

[LV]
Iepriekšējo reiz mūsu ceļš uz dienvidiem veda gar krastu, šoreiz nolēmām braukt pa daudz populārāko galveno lielceļu. Tas šķērso iespaidīgus kaktusu un milzīgu akmeņu laukus. Patīkama iespēja atklāt kaut ko jaunu, nemaz pat neplānojot to.

[EN]
Year and a bit back our road south through Baja led via coastal route, this time we decided to take more popular approach – main highway. It goes through some incredible cacti and boulder fields. Really nice to discover new things without even planning on doing that.

[LV]
Sākotnēji var likties, ka Baja ir maziņa, tomēr galu galā brauciens no viena gala līdz otram ir apmēram 1600km. Apdzīvoti galvenokārt ir abi pussalas gali un pa vidu ir pat tukšais posms, kur apmēram 350km garā ceļa gabalā nav neviena benzīntanka. Vietējie ir sapratuši, ka tā ir iespēja piepelnīties, un to nevajag laist garām. ;)

[EN]
Baja can appear rather small, but in reality its 1000mi/1600km from one end to another. Mostly inhabited on the ends of it, there is even one 200mi/350km empty stretch without a gas station. Locals have figured it out and are taking full advantage, why not!? ;)

[LV]
Lai gan sākotnēji neko tādu nebijām plānojuši, nonākot Guerrero Negro (melanis karēvis) pilsētā viens no mūsu kempinga kaimiņiem ieminējās, ka netālu esot cits, lielisks kempings, kurā no krasta varot vērot vaļus un, ka šobrīd esot īstā sezona. Daudz nedomājot nolēmām, ka dosimies uz turieni nākošajā dienā.

Iebraucot kempingā, konstatējām, ka par vaļu trūkumu tiešām sūdzēties nevar. To, ka kāds ņemas tuvāk vai tālāk no krasta varēja manīt katru brīdi. Protams, sākotnēji nebijām plānojuši un pat ļoti domājuši par iespēju kāpt laivā un doties tos apskatīt. Tiesa tas mainījās brīdī, kad sapratām, ka šī ir unikāla iespēja, un to neizmantot būtu grēks. Sacīts – darīts. Līdz tūrēm vajadzēja gan pagaidīt līdz nākošās dienas rītam, tomēr tas pienāca ātri.

Ņemot vērā, ka mūsu līdzšinējā pieredze vaļu vērošanā bija tieši 0, nebija skaidrības par to kāds ir process. Bija tikai cerība, ka vaļi šeit netiek trenkāti un izmantoti kā tīrā naudas mašīna. Mums par prieku, tas tiešām nenotika. Vaļu bija liels daudzums un gids piebrauca un nostājās to tuvumā. Daži neizrādīja nekādu interesi un vienkārši aizpeldēja tālāk. Savukārt citi bija pat ļoti ieinteresēti. Tie peldēja ap un zem laivas, nāca apskatīt un apošņāt tās dīvainās radības, kas ir laivā un pat stūma savus mazuļus augšā, kā apskates objektu.

Pusotra stunda palidoja vēja spārniem un paliks mums atmiņā kā lieliska šī piedzīvojuma sastāvdaļa. ;)

[EN]
We had no plan for an type of touristy things on our way down, but when we reach Guerrero Negro guy who was parked next to us in campground told about another campground. Campground that is located on the coast and allows you to watch whales from campspot. Whales?! Cool! And it’s the high season. Without thinking a lot we headed that way next day.

As we arrived in campsite it was clear – there is lots of whales out in the water. You could see at least one splashing around or coming up all the time. Of course, initially we didn’t think about getting a boat, but as we watched them more and more, we understood that this is a great opportunity that shouldn’t be missed. However we had to wait until the next morning as there was too much wind and it was late in a day already. Nigh went by really fast…

To us, all of it was totally new. We have never done whale watching, and we were not sure what the process is going to be like. We just hopped that they don’t harass whales in order to get money out of gringos. As it turned out there was nothing like that. Our guide parked boat nearby the whales – some of them didn’t care about us and just swam by. Some however were very interested. They swam under and around the boat, came to look at these weird creatures in the boat and even pushed their offspring up for us to look at it. Very cool!

Hour and half flew by in a heartbeat and this experience will stay in our minds as one of the trips highlights. ;)

Gandrīz Meksikā | Almost Mexico

2016-02-26T00:00:00.000-08:00

[Please scroll down for the English version]

[LV]
Pēc San Francisco apmeklējuma mūsu plāns Amerikai lielos vilcienos bija izpildīts. Ņemot vērā, ka posmu uz dienvidiem bijām braukuši gadu iepriekš, interese par tā izbraukšanu atkārtoti vairs nebija tik liela. Tomēr gadu atpakaļ laikapstākļi bija diezgan nejauki, šoreiz spīdēja saule un mums arī bija labāka ideja par to, kur varam palikt bezmaksas nemaksājot nežēlīgās summas, ko Kalifornija vēlējās mums atņemt par kempingu. Un palikt ne tikai bezmaksas, bet arī iegūt labāku skatu aiz loga nekā vairākums zelta vērtībā esošo kempingu.

[EN]
After visiting San Francisco our plan fror US was mostly completed. As we had driven part from SF south towards border year ago, it didn’t appear to be that exciting anymore. However weather that time was terrible and this time it was sunny and nice. Additionally, this time around we had much better idea how to avoid paying for overpriced California campgrounds. Not only for the most part we were able to avoid paying, we also stayed in places that offered much better view outside of our window. That’s what I call win-win.

[LV]
Pismo pludmale bija pārsteigums uz kuru nebijām cerējuši. Meklējot apmešanās vietu naktij uzgājām to. Aprakstā bija patīkamā ziņa – kempings par $10, un vēl patīkamākā – ir iespēja papraktizēties braukšanā pa pludmali/smiltīm (jautrība!). Ko mēs nebijām gaidījuši bija jampadracis, kas šeit notikās…

Pismo pludmale ir vienīgā Kalifornijā, kurā legāli var pārvietoties ar visu kam ir motors (auto/moto utt.), līdz ar to šī ir perfekta pieaugušo puiku smilšu kaste apmēram 15km garumā. Iebraucot pludmalē bija sajūta, ka īsti no ceļa nav nobraukts, jo satiksme bija intensīva un pludmale pārpildīta ar milzīgiem treileriem, kuri ne tik mazajiem pikapiem lika izskatīties maziņiem. Tas protams ir neskaitot visu pārējo jampadraci, kas notikās kāpās, kuras bija pārpildītas ar kvadracikliem un bagijiem. :) Vēl jautrāk bija nākošajā dienā skatīties realitātes šovu – laiks doties mājās… :)

[EN]
Pismo beach was a surprise that we didn’t expect. Trying to find a place to camp we found it. There were couple things that I liked in description – 10$ price tag and even better – ability to drive on beach/in sand (fun!). What we didn’t expect, was the mayhem that was happening on the beach…

Pismo beach is only one in California where you can legally drive anything with motor (auto/moto etc.), and that makes it perfect playground for big boys with big toys. Beach is about 15km/9miles long, so lots of space. Entering the beach, you don’t really feel that you have left tarmac. Traffic is intensive and it’s full with massive trailers, some of them make not so small pickup trucks look like small toy cars. That of course is only one part of it, as dunes are full with quads, dune buggies and so on. There is just so much noise and stuff happening. Unbelievable. The most fun part however was next day, when we witnessed reality show called “time to go home”… :)

[LV]
Kā punkts uz i, mūsu ASV piedzīvojuma daļai bija Maika satikšana. Viņš līdzīgi kā mēs ir izvēlējies Astro kā bāzi savam piedzīvojumu auto un pielicis diezgan daudz pūļu, lai to pielāgotu savām vajadzībām. Ir tiešām patīkami redzēt, ka arvien vairāk cilvēku izmanto tieši šo auto saviem piedzīvojumiem un komūna aug! ;)

[EN]
Meeting fellow Astro owner Mike was a great way to finish up our US adventure. He also has choosen Astro as base for his adventure vehicle and done large amount of modifications to make it work for him and his family. It’s great to see that more and more people choose Astros to enjoy their adventures and that community is growing! ;)

San Francisco

2016-02-17T00:00:00.000-08:00

[Please scroll down for the English version]

[LV]
Pirmais lielceļš (Highway 1) pamatoti ir iemantojis savu slavu kā skaists braucamais gabals. Līkumots ceļš, kurš paver skatus uz mežonīgo piekrasti. Ja ir iespēja, tad noteikti vismaz gabaliņš no tā būtu jāizbauda – virzienā no ziemeļiem un dienvidiem. :)

Tiesa gan šī stāstā galvenā tēma ir San Francisco. Pilsēta, kurai garām bijām pabraukuši vairākas reizes, nodomājot – gan jau nākamreiz. Un tā katru reizi. Šoreiz tā reize pienāca.

Zelta vārtu tilts (Golden Gate Bridge) bija pirmais apskates objekts. Diezgan iespaidīgi, ņemot vērā izaicinājumu ar kuru nācās saskarties inženieriem un celtniekiem. Lai gan sākumā nebija plānots pārāk ilgi uzturēties tilta apkaimē, beigās pavadījām vairāk kā pusi dienas. Apskatījām to no visiem rakursiem, sagaidījām, kad pazūd migla un nolēmām, ka ja reiz esam šeit, aiziesim līdz tā vidum. Tiltam ir arī sava ēnas puse – tā ir populāra vieta, kur cilvēki izlemj pielikt punktu savai dzīvei. Diezgan briesmīga nāve… Varbūt arī tāpēc uz tā atrasties gājēji vakarā nedrīkst?!

Protams, mūs interesēja ne tikai tilts, bet arī pilsēta. Tāpēc dienas nobeigumā devāmies to apskatīt – no augšas. Diezgan pārapdzīvota, tomēr skaista tā ir. Pilsēta nedaudz atgādina Vankūveru, kas pat dod tādu kā mājīguma sajūtu.

Bonusā dabūjām arī fantastisku saulrietu. Vēl viena lieliska diena.

[EN]
Highway 1 is famous for a reason, and it’s truly beautiful drive to take. Windy road, which provides ability to enjoy the beautiful and rugged Pacific coast. If you have a chance you should enjoy at least part of it – driving north to south. :)

Our main focus however was San Francisco, city, which we have passed by so many times with idea to see it next time. Whenever that next time would be. This time however we didn’t want to pass.

Golden Gate Bridge was first on the list. It’s quite impressive, considering the challenges that engineers and builders faced. Despite the fact that we didn’t intend to be around bridge for too long, half day flew by and we were still there. Looked at bridge from every possible angle, waited for haze to fade away and decided to take a walk to the middle of the bridge. If we are finally here why not to do it. Golden Gate Bridge also has its dark side – it’s quite popular place for those who have decided to take their lives. Must be a terrible way to die… Might also be the real reason why authorities don’t allow pedestrians on bridge after dark?!

After finishing our way too long tour of the bridge we finally got into the San Francisco itself. It was nice to see and enjoy city from the top. Quite overcrowded, but still beautiful. For us it resembles Vancouver a bit, that gives a bit of that “at home” feeling.

As added bonus we got spectacular sunset. Another great day.

Saule, Zvaigznes un Milži | Sun, Stars and Giants

2016-02-10T00:00:00.000-08:00

[Please scroll down for the English version]

[LV]
Tā vien liekas, ka Ziemeļu Kalifornijas piekrastē viss ir saistīts ir milžiem – varenajiem Sarkankokiem (Redwoods). Katra sevis cienoša vieta nosaukumā Redwood vārdu ir iekļāvusi. Principā katra organizācija, kurai nav slinkums. :) Tiesa liegties un teikt, ka tie nav iespaidīgi, maigi izsakoties, būtu muļķīgi. Par laimi vietējiem ir izdevies saglabāt lielu daudzumu šo koku audžu, kas zinot vēsturi un cilvēku attieksmi pret resursu izmantošanu ir tikai apsveicami.

Izrādās arī, ka šajā štata daļā ir vietas, kas nav tik blīvi apdzīvotas – zudušais krasts. Līdz ar to naktī debesīs nav liels gaismas piesārņojums, kas savukārt dod iespēju vērot zvaigznes. Zvaigznēs ir kaut kas īpašs. Man vienmēr patīk aizdomāties par to, ka skatoties tajās mēs varam tikai saprast cik mūsu problēmas patiesība ir niecīgas, salīdzinājumā ar visumu.

Nākošais patīkamais jaunums ir saules un siltuma daudzums. Bija pat diena, kuras izskaņā varēja uzvilkt šortus! Var just, ka tuvojamies dienvidiem un skatoties laika prognozē mūsu galamērķi temperatūras stabiņš rāda 26 grādus. Jauki. Vēl tik pāris tūkstoši km jānorullē… ;)

[EN]
Everything seems to be concentrated around these majestic giants – Redwoods, in Northern California. Almost every place and park has redwood in its name. And there is nothing wrong about that really, they are really impressive trees. There is also lots of them here, which is great accomplishment by locals. I doubt it was easy task knowing the logging history.

Turns out there are also places on Northern California coast, that are not heavily developed – Lost coast. Because of that we were able to enjoy some spectacular dark night sky’s. There is something special about stars. For me they put in perspective how actually small our problems are compared to universe.

Another thing we are really happy about is amount of sun and warmth we have been getting. We even had a day (evening) were shorts were worn! We can feel that we are moving closer to south and looking at weather forecast for our destination – it’s 26C (79F) there right now. Nice. Just couple more thousand km to go… ;)

Atā Oregona | Goodbye Oregon

2016-02-06T00:00:00.000-08:00

[Please scroll down for the English version]

[LV]
Izrādās Oregonā spīd saule! Kas to būtu domājis?! Pēdējās divas dienas ir bijušas daudz labākas, un arī mūsu noskaņojums līdz ar to daudz līksmāks. Papildus tam esam tikuši 1000km vairāk uz dienvidiem un gandrīz sasnieguši Kalifornijas štatu. Starpība nav grandioza, visdrīzāk pateicoties okeāna esamībai, tomēr to, ka ir palicis siltāks var just. Tas viss kopā palīdz izbaudīt šo unikālo krastu. Beidzot varam atstāt auto uz vairāk kā 5 minūtēm, pastaigāties, ieelpot svaigu gaisu un uzņemt saulīti. :)

Vakar papildus saulei, pirmajā dienas daļā izbaudījām vēju. Daudz vēja. Tik spēcīgu kā nekad iepriekš. Ar vienu roku mašīnas durvis attaisīt no ārpus nevarēja un nogulties vējā nebija problēmas. Baudāms pasākums, kas atstāja smaidu mūsu sejā uz visu dienu.

Lai gan teicu, ka ir palicis siltāks, tas tomēr neattur mūs no sildītāja lietošanas vakaros. Patiesībā esam to sākuši lietot to ar vien aktīvāk un izbaudām silta mājokļa privilēģijas. Dienu garums arī pagaidām ir tāds, kāds viņš ir, līdz ar to pus sešos jau ir nakts un mums ir gana daudz laika, lai palasītu kādu labu grāmatu un iegūtu jaunas zināšanas. Jāizbauda katrs brīdis, vai ne?! :)

[EN]
Turns out there is sun in Oregon after all! Who would knew?! Weather has significantly improved in last two days, which in turn has lifted our spirits and made our journey more enjoyable. Additionally to that we have moved more than 1000km (600mi) south and almost reached California. No major temperature change yet, most likely because of the proximity of ocean, but it is warmer. A bit. All of that together has allowed us to enjoy this unique coastline even more. Finally we can leave our van (home) for more than few minutes, go for a walk, breath in fresh air and enjoy much needed sun. :)

Yesterday as addition to the sun, in the first part of the day, we enjoyed wind. Lots of it! I don’t think we have ever experienced wind that strong. Opening car doors with one hand was impossible and lying on angle in the wind was no big deal. This event put smiles on our faces for rest of the day.

Yes, I said it’s getting warmer. But, No, It’s actually not warm yet, so we have started to run heater in evenings. Our house on wheels is more enjoyable when it’s warm inside for sure. Evenings are long, as days are still short. Taking that into account we have lots of time to read good book and acquire new knowledge. Have to enjoy every moment, right?! :)

Dubļos līdz ausīm | Knee Deep in Mud

2016-02-01T00:00:00.000-08:00

[Please scroll down for the English version]

[LV]
Piedzīvojums ir veiksmīgi (at)sācies. Laikapstākļi mūs “lutina”. Lai gan cerības uz pasakainiem laikapstākļiem mums nebija, patstāvīgs lietus arī nav īsti tas, uz ko bijām cerējuši. Papildus tam mūsu nometnē ir ielavījies kaut kāds vīruss, kas nelaiž mūs vaļā.

Patiecoties nemitīgajam lietum un vīrusam skaisto Oregonas krastu izbaudīt ir diezgan sarežģīti. Izlienam no mašīnas – 2 minūtes un esam jau gatavi doties atpakaļ. :) Saulīte ir tieši tas, ko mēs šobrīd gaidām visvairāk, tāpēc liekam lielas cerības uz Kaliforniju un, protams, Baju.

Ja ar to visu vēl nepietiek, tad vakar veiksmīgi norakāmies dubļos. Kad meklējām apmešanās vietu sāka krēslot, uzmetot aci sānceļam izskatījās, ka tas ir pavisam braucams un nemazākās grūtības nesagādās. Tomēr Mērfija likumi arī par mums nav aizmirsuši. Tieši tad, kad vismazāk to bijām gaidījuši un plānojuši norakāmies līdz tiltiem.

Vairāku stundu mēģinājumi, lietū un tumsā, glābt šo situāciju vainagojās tieši ar nulli panākumiem. Nācās atzīt sakāvi un doties pie miera. Gulēšana, protams, ņemot vērā Astrīdas pozīciju sanāca diezgan jancīga. Teikt, ka mēs atpūtāmies būtu maigs pārspīlējums.

Diena iesākās ar brokastīm, pasakainu saullēktu un gājienu pēc palīdzības. Lai kā to negribētos, skaidrs bija viens – saviem spēkiem ārā no turienes tikt mēs nevarējām. Tika atrast vietējais vilcējs, kas savu arodu pieprata un mazliet mazāk kā stundas laikā tikām izvilkti ārā un gatavi doties pretī jauniem piedzīvojumiem.

Saki ko gribi, bet piedzīvojums sanāca ne pa jokam. Būs par ko atcerēties. :)

[EN]
Adventure has been successfully (re)started. Weather has been “fantastic”. Despite the fact that we didn’t expect much, non-stop rain wasn’t exactly what we hoped for. Additionally to that there is some kind of virus roaming around our camp.

Thanks to the rain and bug, we are not able to enjoy beautiful coast of Oregon to the fullest. Every time after getting out of the car, we are ready to head back in a matter of minutes. Sun is what we crave for the most. Hopefully it comes as we get into California and of course Baja.

If that’s not enough, yesterday we successfully got Astrid buried in mud. Knee deep, axle deep – call it what you want. We were looking for a camp spot as it was getting dark and side road in forest looked like a perfect place. At first, it appeared as easily passable and something that shouldn’t possess any trouble. Boy we were wrong. Murphy’s Law hasn’t forgotten about us. At the moment we expected it least, we were stuck.

Few hours of recovery attempts, in dark and rain, brought no results. We had to accept failure and wait for a new day. Of course sleeping in a vehicle that is on angle wasn’t all that easy. To say that we had a good night’s sleep would be polite.

New day started with breakfast, amazing sunrise and walk down the hill to get some much needed help. As much as I didn’t wanted to acknowledge it, one thing was certain – we couldn’t get out on our own. Luckily with a help of local lady we were able to locate tow truck. The guy knew what he was doing and in less than hour Astrid was free and ready to head towards new adventures.

Tell me what you want, but it turned out to be one crazy adventure. Something to remember. :)

Mājās. Ko tagad?! | Home. What now?!

2016-01-28T00:00:00.000-08:00

[Please scroll down for the English version]

[LV]
Neticami, tomēr kopš brīža, kad ieradāmies Kanādā ir pagājušas jau divas nedēļas. Apmēram tik pat neticami, ka Latvijā pavadījām ~5 mēnešus. Lai gan daļa no tā bija piespiedu kārtā (lasi – Dacei nebija atļauts lidot), mēs tiešām izbaudījām laiku Latvijā. It īpaši ziemu.

Esot Kanādā pāris nedēļu laikā ir sadarīts diezgan daudz – satikti draugi, Astrīda sagatavota celošanai, kā arī esam paspējuši atbalstīt savējos skeletonistus un bobslejistus Whistler sacensībās. ;)

Atgriežoties pie laika Latvijā, liekas tas ir mūsos kaut ko mainījis. Lai gan vēl Septembrī bijām apņēmības pilni doties atpakaļ uz Kanādu un braukt tālāk līdz Argentīnai. Šobrīd tā iekšējā degsme ir stipri pieplakusi. Grūti atbildēt, kas tam par iemeslu. Varbūt tas vairs neliekas liels izaicinājums, kas tāds par ko gribās ar visām četrām cīnīties.

Andu kalnus mums gribās redzēt, par to šaubu nav. Bet vai tagad un šī ceļojuma ietvaros?! Tas gan nav skaidrs. Pārdomājot mūsu šī brīža izjūtas sapratām, ka vajag kārtējo reizi izrauties no “komforta zonas” un aizbraukt ciemos pie draugiem uz Baja pussalu Meksikā – paris nedēļas pagulēt saulē un padomāt, kas ir ko mēs vēlamies šobrīd darīt. Braukt tālāk uz dienvidiem – Argentīnu vai atgriezties uz brīdi Vankūverā “normālajā” ritmā.

Šobrīd atbildes nav, bet es ticu, ka laiks rādīs. Vismaz mums ir plāns, pāris mēnešiem uz priekšu. :)

[EN]
It’s been two weeks since we landed in Canada – crazy! Even crazier is the fact that we spent almost 5 months in Latvia. Despite the fact that part of it, we were forced to do so (read – Dace couldn’t fly), we really enjoyed our time there. Especially the winter.

In a few weeks we have managed to do fair amount – meet with friends, make Astrid ready for travels, as well as support Latvian skeleton and bobsled athletes in Whistler. ;)

Going back to Latvia… It seems that something has changed in us again. We were all ready to hit the road South in September and make it all the way to Argentina. Now, it seems that we have lost that desire. Not fully, but it’s not as strong as it was before. Hard to tell what’s the reason behind it. Maybe traveling South doesn’t appear as challenging anymore, not something that we really want to do right now?!

Andes are something we want to see for sure. But will it be part of this trip?! Not sure. Analyzing our feelings at the moment we decided that we need to break out of “comfort zone” and visit our friends in Baja. That should give us few weeks in the sun – enough of the time to figure out what we want to do now. Drive farther South, our come back to Vancouver and be back to “normal”. Whatever “normal” is for us.

We don’t have answer now, but I do believe time will show. At least we have plan… for next few months. :)

Ziemīgā Brīnumzeme | Winter Wonderland

2015-12-31T00:00:00.000-08:00

[Please scroll down for the English version]

[LV] Lai gan Ziemassvētki tika sagaidīti ar lietu un temperatūru, ko ziemas laikam atbilstoši saukt par aukstu būtu kauns, Ziema beidzot ir ieradusies. Ziema ir ieradusies un temperatūras stabiņam likusi noslīdēt zem -10C. Un nepārsteidzošā kārtā tas tiešām priecē. Man patīk ziema!

Lai gan sniega vēljoprojām nav daudz, un visdrīzāk arī nebūs, apsnigušie koki izskatās kā no pasakas. Pēdējās dienas sanācis pāris reizes braukt posmā Rīga – Ventspils un katru reizi ir prieks skatīties apkārt. Prieks arī apstāties, izkāpt no auto, ieelpot ziemīgi svaigo gaisu un izbaudīt ziemas burvību.

Iespēja iesākt jauno gadu šādos dabas apstākļos tiešām priecēs mūsu sirdis un ir tas, ar ko mums asociējās ziema, Ziemassvētki un jaunais gads. Laimīgu Jauno 2016! ;)

[EN] Despite the fact that we had not-at-all white Christmas, which included some rain and temperature well above zero. Winter finally arrived. It has arrived in full force, pushing temperature well below freezing (-12C/10F). And that truly brings happiness! I love winter!

There haven’t been a massive snowfall, but that hasn’t stopped some of the snow from falling and staying on trees and making them look like they came out of a fairy tale. In last few days we have driven from Riga to Ventspils few times, and every time joy fills our hearts when we look around. It’s so great to be able to stop, get out of the car, breath in winter air and enjoy this winter wonderland.

Opportunity to start a new year under these circumstances is truly wonderful and makes us super excited, as this is what we associate winter, Christmas and New Year with. Happy New 2016 ;)

Priecīgus svētkus! | Happy Holidays!

2015-12-24T00:00:00.000-08:00

[LV] Dārgie Draugi! Ir aizritējis kārtējais gads, kas bijis pārsteigumiem, piedzīvojumiem un patīkamām emocijām pilns. Tāpēc skatoties uz nākošo gadu novēlām tev un tavai ģimenei piepildīt sevi ar pozitīvām domām, sapņot un tiekties uz šo sapņu realizāciju! Priecīgus Ziemassvētkus un Laimīgu Jauno gadu! Pēteris & Dace ;)

[EN] Dear Friends! Another year has gone by. It’s been a great year, full of surprises, adventures and great memories. Looking at the next year we wish you and your family to fill yourself with positive thoughts, big dreams and strive to make them reality! Merry Christmas and Happy New Year! Peter & Dace ;)

Pārsteigums | Surprise

2015-12-01T00:00:00.000-08:00

[Please scroll down for the English version]

[LV]
Viss sākās ar nevainīgu e-pastu no drauga, kas vēstī par iespēju nokļūt Kanādā pa lēto. Ātri apskatos kas un kā – tiešām lēti, patiesībā divreiz lētāk nekā jebkad esmu redzējis. Tajā brīdī pa galvu sāk skriet negantas domas un potenciālie scenāriji, ka varētu braukt atpakaļ uz Latviju un pārsteigt Daci dzimšanas dienā, kas pēc nedēļas…

Papētot visu kārtīgāk, ir sajūta, ka tas jādara. Biļetes turp ir pa parasto cenu, bet atpakaļ pa lēto. Līdz ar to viss izlīdzinās. Tiek pieņemts lēmums, ka jābrauc un pārsteigumam jābūt. Protams, ka pēc pusotra mēneša atsevišķi, vēlēšanā būt vienam otram blakus ir milzīga!

Lidojums ir norezervēts. Ātri tiek nokārtotas visas lietas ar Astrīdas uzglabāšanu, un pāris dienu laikā esmu gatavs doties ceļā. Smagākais ir kā to visu noslēpt no Daces ar viņu sazinoties un veiksmīgi pārdzīvot 27h pārlidojumu. Bet par laimi, tas viss izdodas veiksmīgi. Lielā mērā pateicoties laika zonu starpībai un laikiem, kad viens iet gulēt un otrs ceļas, kā arī lidojumu laikiem.

Pārsteigums izdodas vareni foršs (Dace apraudājās) un tiek gūtas daudz pozitīvas emocijas/atmiņas. Arī viņas dzimšanas dienu, kas ir nākošajā dienā sagaidām ar pirmo sniegu un, par to esam ārkārtīgi priecīgi. Jā, pa šo laiku Daces veselības stāvoklis ir manāmi uzlabojies, un viņa jau diezgan brīvi pārvietojas! Tiesa vēl ar vienu kruķi, bet arī tas drīzumā tiks atmests un Dace būs atpakaļ zirgā uz visiem 100.

Ir interesanti, kā tas viss dzīvē notiek un sagriežas. Viens gan ir skaidrs. Mums tāda prombūšanā vienam no otra, tikai parāda to cik ļoti labi mums ir kopā. ;)

[EN]
Everything started with an e-mail from friend, that contained information on cheap flights to Canada. Quickly glancing at prices, it was clear that flights are really cheap. Truth to be told twice as cheap as I have ever seen. At that point my mind started to race with possible scenarios of flying over and surprising Dace on her birthday that is in week…

Looking at it more, I had feeling that I have to do it. Flights from Canada to Latvia are at the regular rate, but back to Canada really cheap – kind of evens out. Decision is made – I have to fly and surprise has to happen. Of course, after being away for a month and half from each other we really want to be by each other side.

Flight reservations have been confirmed. Few things, including storage of Astrid have been arranged and I am ready to hit the road in a few days. Hardest part is to hide my intentions from Dace when we call each other and 27h time in transit. But thankfully that all goes well, mostly because of time zone difference and times when one goes to sleep and other wakes up.

Surprise is great, as nobody was expecting me around this time. Dace even cry’s a little and there is lots of good memories made. Lot of hugging. :) First snow has fallen on her birthday, next day, and we really enjoy that part. After couple months she has recovered well, and is able to roam around on her own feet, with a little help of single crutch. That is also going to be gone soon and full recovery is on way – yeah!

It’s interesting how things happen in life. One I know for sure – being away from each other only showed how much we enjoy our time together! ;)

Kanāda. Tieši tāpēc. | Canada. That’s why.

2015-11-06T00:00:00.000-08:00

[Please scroll down for the English version]

[LV]

Vairākums ceļotāju ap šo laiku izvēlas doties uz siltākām vietām – dienvidiem. Savukārt ir tādi, kā es, kurus gan aukstums, gan sniegs nebiedē. Vēl jo vairāk – ziema man tiešām patīk. Tieši tāpēc arī savā nelielajā izbraucienā biju nolēmis doties vairāk ziemeļu virzienā.

Lai gan iepriekš nezināju, ko tieši darīt tālāk, kad mans sākotnējais plāns sliktu ceļu iespaidā izgāzās. Pāris dienas vēlāk bija skaidrs – mērķis jāsasniedz. Šoreiz gan pa garāku un daudz labāku ceļu devos izaicinājumam pretī. Sākumā ceļš veda pa BC provinces tuksnesi. Varu teikt, ka neesmu lielākais tuksnešu fans, tomēr skaists arī tas ir šeit. Tiesa gan, mana sirds patiešām bija priecīga, kad sasniedzu Nemaiah ieleju, kas arī bija mans sākotnēji iedomātais mērķis.

Tieši ierodoties Nemaiah ielejā manī parādījās patīkams prieks. Prieks par to, ka esmu šeit. Ja man atkal tiktu jautāts, kāpēc mēs esam Kanādā. Tad šī vieta, tieši un konkrēti, uz to atbild. Mežonīgā daba un neaprakstāmi skaisti kalni. Neskatoties uz to, ka ārā naktī bija kārtīgs mīnuss, tieši šādās vietās es jūtos iekšēji labi – mājās. Tās mani savā ziņā piepilda un ļauj justies pa īstam dzīvam.

Brauciena laikā sanāca ne tikai pabaudīt dabu, bet arī dzīvniekus, kas to apdzīvo. Lai gan vienīgais lācis, ko redzēju aizlaidās tikko kā sajuta manu tuvošanos, jau no pus-kilometra attāluma. Man patrāpījās iespēja redzēt stirnu ģimeni, kā arī vairākas grupas ar mežonīgajiem zirgiem. Skaistuļi.

Runājot par ziemu – tā ieradās. Varbūt ne ar kārtīgu sniega daudzumu, tomēr vienā no naktīm, ap 1 sacēlās kārtīgs vējš, kas pat pakratīja Astrīdu un varēja just, kā temperatūra noslīdēja iespaidīgā ātrumā. Liekas, ka lija tā saucamais sasalušais lietus, jo Astrīda no rīta bija apledojusi. Bet nu sildītājs mani glāba arī šajā situācija, un ar to ieslēgtu visu nakti nebija ne vainas. Ar Daci pie sāniem vispār būtu ideāli. :)

[EN]

Most travels by this time are heading towards warmer places – south. However, there are weirdos, like me, who don’t mind the cold and are not afraid of snow. And because of that, on my little trip, I decided to go north.

After I hit the wall, with the bad road, and wasn’t able to contine, I wasn’t sure what to do. But then, few days later, I decided that goal has to be reached and hit the road again. This time using better and bigger roads. Initially the road lead through the BC desert. I am no fan of desert, but even that is beautiful here. That however can’t be compared to how delighted I felt when we reached Nemaiah valley, which was the initial goal.

Arriving at Nemaiah valley filled me with that happy feeling. I was happy just because I was there. If I get ever asked again, why we moved to Canada. Then this place is the answer. Wild nature and outstanding natural beauty. Despite the fact nights were cold, this was the place, where I felt really good – at home. In a way it fulfilled me and allowed me to feel “alive”.

During the trip I not only enjoyed beautiful natural surroundings, but the animals that inhabit it. The only bear that I saw, run away as soon as it spotted me from half a kilometer… However I got lucky to see deer family and quite a few groups of wild horses. They sure are gorgeous.

Going back to winter – it did arrive. Maybe not with as much snow as I would like to. One night though I was awaken by strong winds, which were shaking Astrid and made temperature inside drop considerably. I guess it brought frozen rain as well, as there was ice on Astrid in the morning. Heater saved me there, and with it turned on all night, I was able to have a good night sleep. Of course it would be more enjoyable with Dace by my side. :)

Viens pats Kanādā | Alone in Canada

2015-10-28T00:00:00.000-07:00

[Please scroll down for the English version]

[LV]

Pēc Daces neveiksmīgā kritiena nonācām nelāgā situācija – biļetes atpakaļ uz Kanādu ir, tomēr viņa lidot nevar. Ilgi domājām kā būtu labāk un, ko darīt. Galu galā pieņēmām lēmumu, ka es braukšu viens, un Dace paliks Latvijā līdz brīdim, kamēr būs gatava lidot. Secinājām, ka katram mums ir iekrājušies savas lietiņas, ko gribās padarīt un tā būs labi.

Manu lietu sarakstā, kādu laiku jau bija paceļot vienam. Vienkārši gribējās. Vai vienkārši gribējās, jo nekad tas nav darīts?! Ko es varu teikt par to tagad? Vienam ir diezgan traki un garlaicīgi. Ļoti garlaicīgi. Nav ar ko dalīties priekos un pārdzīvojumos. Pēc piecām dienām, kas pavadītas visādos piedzīvojumos, es varu teikt, ka nevaru sagaidīt, kad Dace būs man līdzās. ;)

Ja neskaita to augstāk minēto faktu, man pagaidām ir gājis lieliski. Kādu ilgāku laiku gribēju izpētīt Chilcotin kalnu rajonu, beidzot saņemos un devos to virzienā. Protams, izlēmu, ka došos pa mazākiem – zemes un mežistrādes ceļiem un centīšos tikt cik tālu vien varu.

Ceļi pārvērtās no lielākiem par mazākiem un no ļoti labiem uz diezgan draņķīgiem, līdz vienā brīdī es atdūros pret elementu, kas man galīgi nepatīk. Ceļš, kurš ir nogruvis, līdz ar to jābrauc leņķi un uzreiz pēc nogruvuma ir pagrieziens. Lai gan iesākumā pat gribēju tam braukt pāri, man bija skaidrs, ka atpakaļ pa šo pašu elementu negribu, ja nu ceļus uz priekšu ir vēl draņķīgāks un nomest Astrīdu uz sāniem, vēl pie tam vienam pašam esot, nebūtu prāta darbs. Kā saka ir riski, kurus dzīvē ir labāk neuzņemties. ;)

Ja neskaita šo nelielo piedzīvojuma daļu, kas pagaidām ir izmainījusi manu maršruta plānu par 180 grādiem, esmu pavadījis lieliski laiku un redzējis tik daudz skaistuma. Pat vienā brīdī radā doma, kāpēc gan mēs gribam testies uz dienvidiem, ja tepat Kanādā ir tik daudz ko redzēt un piedzīvot. Tiesa gan šādām domām padoties negribās, jo Kanāda visdrīzāk vienmēr būs aizsniedzamāka nekā Dienvidamerikas tāles. ;)¬

P.S. Lāci tā arī pagaidām neesmu saticis… ;)

[EN]

After Dace unfortunate fall, we were in sad situation – tickets to Canada were in our pockets, but she couldn’t fly. We thought about what would be the best thing to do, and at the end made decision. I’ll go alone, and Dace will stay in Latvia until she’s ready to board a plane. We each had our own little projects in mind, and it was probably the best time to tackle them.

I had “travel alone” on my things to do list. Just because. Or maybe just because I have never done it before?! What can I tell about travel alone idea now? It’s hard and boring. Very boring. There is nobody you can share your joy and worries with. After five days of all kinds of adventures, I just can’t wait the moment when Dace will be beside me.

If not for that, I have had great time. For a while I wanted to adventure into Chilcotin region, and now I decided was the time, and headed there. Of course, I took smaller – gravel/logging roads and tried to go as far as I could.

Roads turned from bigger and better to smaller and quite sketchy. Until I hit the element I don’t like at all. Road that is off-camber followed by turn. Despite the fact I wanted to cross it initially. It was clear that I wouldn’t like to go back the same way, plus there was a risk that I could roll Astrid. Not a risk worth taking. And yes – I was alone there too… That wasn’t a smart move, so I turned around and came back out. There are risks in life that are just not worth taking.

A part from that adventurous bit, that has turned my route by 180 degrees, I have spent a great time and seen so much of Canadas beauty. At some point, I even catch myself thinking why on Earth we want to go South, if there is so much to see and explore in our backyard. I guess the reason is because it’s our backyard and it will most likely always be close than South America. ;)

P.S. Haven’t met the bear yet… ;)

Apkārt Latvijai ar velo | Around Latvia on bicycle

2015-09-30T14:35:00.000-07:00

[Please scroll down for the English version]

[LV]

Ceļot ir fantastiski. Tomēr dienās, kad līst kā ar spaiņiem. Garām panesās smagais un piekaisa pilnu seju ar akmeņiem. Stipri nākas pārdomāt vai gribās ceļojumu turpināt, vai tomēr pasūtīt visus pāris mājas tālāk un pielikt tam visam punktu.

Lai gan ar velo nekad nebijām ceļojuši, apmēram gadu atpakaļ, kad mūsu labi draugi paziņoja par saviem plāniem precēties, galvā iešāvās doma, ka esot Latvijā varētu arī apbraukt apkārt Latvijas robežlīnijai. Kā papildus motivācija, kalpoja arī fakts, ka esam ceļojuši pa ārzemēm, tomēr savu dzimto zemi apskatījuši un apceļojuši pamaz. Mums nekad nav bijušas šaubas, ka Latvijā ir skaisti un, ka apskates objektu netrūkst. Vienmēr ir bijusi vēlme nedaudz vairāk iepazīt visas Latvijas daļas. Ne tikai tās, kurās esam dzīvojuši.

Kā jau varat iedomāties, nekāda mežonīgā plānošana veikta netika. Sākotnēji veltījām pāris stundas, lai internetā apskatītu citu cilvēku pieredzi un ieteikumus attiecībā uz lietām, kas ņemamas līdzi. Sastādījām sarakstu ar lietām, ko vajadzētu savākt līdz brīdim, kad startēsim. Par laimi pašu lielāko – riteņu jautājumu, mums palīdzēja atrisināt mūsu draugi. Viņi bija gatavi tos aizdot mums uz mēnesi, kamēr mērojam ceļu apkārt Latvijas robežlīnijai – Liels paldies jums, ļoti novērtējam! Kas attiecās uz maršrutu, tam tika veltīta kāda stunda, lai saprastu, kur ir ceļi un ar ko varam rēķināties. Reāli maršruta un naktsmītņu plānošana kā tāda notika katru dienu braucot un skatoties uz laikapstākļiem un pašsajūtu.

Patīkami bija redzēt, ka pierobežā mājas, kas ir apdzīvotas ir apkoptas. Ja mājā kāds dzīvo, neskatoties uz tās stāvokli, tā būs piekopta – zāle nopļauta, puķe iestādīta. Tas tiešām priecēja. Protams, mums nav ilūzijas, ka laukos ir viegli dzīvot. Bet tur ir cilvēki, kas rūpējās par zemīti, lopiņu un sitās kā var. Šie cilvēki ir tiešām forši! Latvieši vispār ir forši! Tas laikam ir bonuss braucot ar velo – tu esi atvērts visiem elementiem, un arī bieži vien atkarīgs no apkārtējiem cilvēkiem. Nereti sanāca gulēt arī pie kāda pļavā, un cilvēkiem nebija ne mazāko problēma ar to. Papildus tam, bieži vien, mums tika piedāvāti un doti pašmāju labumi. Tikām pat pie svaigā piena, ko iesākot ceļojumu tik ļoti gribējās atkal nobaudīt.

Arī, kad vienam no velo rādās tehniska rakstura problēmas tieši Latgalieši bija tik pretimnākoši, ka palīdzēja mums ar velo labošanu. Papildus tam izguldīja un pabaroja mūs. Lai gan mums ir daudz pozitīvu atmiņu no šī piedzīvojuma par skaistajām vietām, kas redzētas, tieši cilvēki ir tie, kas padarīja šo ceļojumu īpašu. Brīžos, kad mums gāja smagi vienmēr uzradās kāds, kas padarīja mūsu dienu gaišāku un palīdzēja nostāties atpakaļ uz trases un doties atkal pretī mērķim!

Kā mums gāja citādāk? Visādi! :) Bija dienas, kad mīties bija pārsteidzoši viegli un likās, ka ritenim ir motors. Ne tik pārsteidzošā kārtā, bija dienas kad likās, ka neskatoties uz to, ka mīšanās procesā tiek tērēta visa iespējamā enerģija, nekas uz priekšu nekustās. Izbaudījām visu – karstu laiku, vēsāku laiku, nedaudz lietus un ļoti daudz lietus. Reizēm gandrīz visu to vienā dienā… :) Ne tikai izbaudījām dažādos laikapstākļus, bet arī visa veida ceļa segumus, sākot ar ideālu asfaltu beidzot ar ceļu vai precīzāk taku, kas teorētiski eksistē kartē. Atcerēties būs ko! :)

Tiesa gan, reālais finišs pienāca 20km pirms paredzētā. Paredzēto finišu gan sanāca sasniegt tikai pēc Traumpunkta apmeklējuma un vairs ne uz riteņiem. Neskatoties uz to, tas tiešām bija fantastisks brauciens. Vērtas katras minūtes, stundas un dienas. Neskatoties uz to, ka Dace piedzīvoja diezgan smagu kritienu un potenciāli priekšā ir pailgs atlabšanas process, mēs abi esam vienoti tajā, ka tas bija to vērts.

Latvija ir skaista, un Latvieši ir lieliski cilvēki. Vienīgais, ko gribētos novēlēt ir vienam otru vairāk cienīt un uzsmaidīt. Uzsmaidīt vienkārši tā, bez iemesla, padarot vienam otra dzīvi gaišāku. :)

[EN]

Traveling is awesome. However on days when it’s pouring rain and truck passes you at ludicrous speed on gravel road throwing face full of rocks, you start to reconsider is it worth continuing or is it time to turn around and go home.

Despite the fact that we have never traveled on bicycles, about year ago, when our friends informed us about their plans to get married next (this) summer, idea to travel around Latvia’s borderline was born. Additional motivation for doing it, was the fact, that we have traveled fair bit outside of Latvia, but not as much as we wanted in our native land. We have never doubted that Latvia is beautiful country and full of interesting places and things to see. There always was a drive to see and explore more of the country we come from, not only the regions where we have lived in. And we finally got the chance.

As you can imagine, there wasn’t whole lot of planning done. Couple hours were spent on browsing internet and looking for other people experience doing similar thing. We managed to put together list of things that we need before we start out. Thankfully the biggest thing – bikes, was resolved quite quickly as our friends were willing to lend us their bikes for the time of adventure. Thank you very much, we truly appreciate it! When it comes down to route – we spent about hour initially just looking at what kind of roads we can expect and left it there. Real route was planned as we go, according to how we feel and weather is like. It has worked so far on all travels and worked this time again. :)

Was nice to see that houses near borders are inhabited and looked after. If somebody lives in a house, it will be looked after – grass is going to be cut and flowers planted. We were really happy to see that. Of course we have no illusion of life being easy in country side. It’s tough. People who live there take care of their land, animals and try to make their living as they can. But they are truly nice people. Latvians generally are nice! It’s the bonus you get when you are on bicycle – you are open to elements, and more often than not to the people around you as well. We slept often on local farmers fields, and they never had problem allowing us to do so. In addition to that we were often offered homegrown stuff. The good stuff! Once we even were offered raw milk, which we knew we wanted to get on this trip. Raw milk is still exactly as good as I remember it being when I was kid.

When we run into technical problems locals where there to help us and get the bikes back on road in no time. Additionally to that we were fed and offered a place to sleep the night. We have lots of good memories about the beautiful places we have seen on this trip, people made it great and very special! In times when we were down, somebody came along and made our day brighter, put us back on track and ready to reach the goal again!

Ben Nevis

2015-08-19T14:56:00.000-07:00

[Please scroll down for the English version]

[LV]

Dažreiz ir tikai viena diena, lai nokļūtu sākumpunktā, sakrāmētos un būtu gatavam doties tālāk – lidot uz nākošo galamērķi. Šis bija tieši tas gadījums, tikai dienu pirms mēs apstājāmies Fort William. Tur mūs ieintriģēja iespēja uzkāpt augstākajā Apvienotās Karalistes virsotnē, kā arī negaidīti laba laika prognoze.

Tās pašas dienas vakarā, tika pieņemts lēmums, ka Ben Nevis virsotne ir jāsasniedz. Daži saka, ka ir nepieciešams speciāli gatavoties un tamlīdzīgas muļķības. Mēs jutāmies gatavi, un agrā rīta stundā devāmies ceļā. Kāpiens bija kā punkts uz “i”, un tieši tas, kas nepieciešams, lai varētu veiksmīgi noslēgt Skotijas apmeklējumu uz ļoti pozitīvas nots. :)

[EN]

Sometimes you have just one day left to get back to where your travels started out, pack up and go to next destination – fly out. This was exactly our case, but the day before we stopped in Fort William, where intrigued by the possibility to hike to the highest point in UK and unbelievably good weather forecast.

In the late evening we made decision to start early and hike to the top of Ben Nevis. Some say it requires preparation and that kind of non-sense. We felt ready, and went for it early next morning. It was a great hike and we were really happy to end our Scotland visit on that note. :)

Scottish Highlands II

2015-08-15T01:38:00.001-07:00

[Please scroll down for the English version]

[LV]

Ar jebkuru vietu, kura ir relatīvi droša, skaista un atrodas rietumu pasaulē, var gaidīt, ka to apmeklēs liels skaits cilvēku (tūristu). Skotija nav izņēmums. Lietus vai saule, vai daudz lietu, vienalga liels daudzums apmeklētāju pārvietoties pa to ar velo, auto vai kemperiem. Ir tiešām interesanti noskatīties, kā kemperi manevrē pa šiem šaurajiem ceļiem. Tiesa tie nav Ikarusa lieluma autobusi, ko tā iecienījuši ir Kanādiešu un Amerikāņu sezonālie tūristi Ziemeļamerikā. Bet neskatoties uz to, ceļi ir tiešām šauri un mums bija pietiekoši daudz jautrības ar auto vien.

Otrajā ceļojuma daļā apmeklējām Ziemeļrietumu Augstienes un Debesu Salu (Isle of Sky). Abi, patiesi skaisti un unikāli Skotijas reģioni. Viena lieta gan visu laiku pietrūka – pils ūdens tilpnes krastā. Tā ir vēl viena klišeja un standart lieta ar ko mums asociējās Skotija. Bet tad pēkšņi, tur tā bija – ideālā lokācijā ar kalniem tās fonā. Ko gan vairāk varēja vēlēties?! :)

Pēc Augstieņu (Highlands) apmeklēšanas esam sākuši vēl vairāk domāt par mājas pieskatīšanu (house sitting). Būtu ļoti jauki atrast kādu māju, kuru varētu pieskatīt uz pāris mēnešiem un nesteidzoties izbaudīt Skotiju. Kādu dienu! :)

[EN]

As with any place that is relatively safe, beautiful and located in western world, you can expect there will be tons of visitors. Scotland is no exception. Rain or shine or lots of rain, there still will be large amount of people riding around in their bikes, cars and RVs. Yes, it’s fun to see RVs on these narrows roads. RVs here of course are not of the size of Greyhound buses – the ones favorited by Canadian and American snowbirds. Still the roads are narrow and riding with car alone was fun enough for us.

Second part of our journey consisted of visiting North West Highlands and Isle of Sky. Both really beautiful and spectacular regions. One thing was missing trough out the drive was a real castle near water – something that we also associate with Scotland. And then suddenly there is was – picture perfect, on the water with a mountains in back. :)

After visiting Highlands we started to thinking more about house sitting. It would be nice, to find a place here that we could look after for couple months. Place were we could relax and soak in Scotland without any rush. Someday! :)

[LV] Gandrīz ideāla kempinga vieta, ja neskaita faktu ka visu nakti pūta mežonīgs vējš un bija 10 minūšu brīži bez lietus. Pirmais vakarā, kad uzlikām telti, otrais no rīta kad ātri novācam to nost. :)

[EN] Almost, the best camping spot, except the fact that wind was howling all night, and we found two 10 minute windows of no rain. First in the evening to setup tent and second in the morning to take it down without getting too wet :)

Scottish Highlands I

2015-08-11T21:06:00.000-07:00

[Please scroll down for the English version]

[LV]

Ir pārāk daudz informācijas, kas pat negribot rada mums iespaidu par to kā Skotijai ir jāizskatās un jāsmaržo. Tas viennozīmīgi nepalīdz tā brīvi doties uz izbaudīt to. Mana pieejas šoreiz bija iegūt minimālo nepieciešamo informācijas daudzumu un necensties izpētīt visas vietas, kas ir pa ceļam mūsu braucienā. Un par brīnumu tas tiešām sanāca, kā “plānots”.

Lietus, vējš un mākoņi bija mūsu draugi un ienaidnieki kamēr aizvadījām laiku Skotijā. Lija apmēram 10 dienas no 12… Jā, protams, nevar nepiekrist mākoņi padara bildes daudz dramatiskākas, tomēr tas nav īsti vietā ja ir pilnībā nomācies. :) Neskatoties uz to, mēs visi zinām patiesību – nav sliktu laikapstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs.

Kad pametām Edinburgu un devāmies uz ziemeļiem, daba sāka lēnām mainīties. Tai mainoties varēja arī just kā mainās mūsu sajūtas, un kā iekšēji rodas tāds kā satraukums par to, ka beidzot būsim ilgi gaidītajā vietā – Skotu augstienēs (Highlands). Jā, augstākais punkts nav vairāk par 1344m, bet tas nemaina faktu, ka šie kalni ir majestātiski. Neviena bilde nespēj piepildīt ar tādām emocijām, kas rodas redzot sulīgi zaļos kalnus piepildītus ar simtiem aitu, Skotu Augstieņu garspalvainās govis vai Atlantijas Alkus (angļu val. – puffins). Personīgi mēs nebijām plānojuši redzēt alkus (puffins) vispār, un to sastapšana padarīja mūsu dienu, un iespējams pat ceļojumu, par pilnībā izdevušos. :)

Skotija ir fantastika, un tev noteikti tā ir jāapmeklē, vismaz vienreiz dzīvē. Ja tu dzīvo Anglijā un neesi vēl tur bijis, tad dari to! Dari to tagad – paņem atvaļinājumu un dodies izpētīt to. Skotija tevi pārsteigs, tici mums. ;)

[EN]

There is too much information and too many expectations on how Scotland should feel and look like. It even makes it hard to let that all go and just experience it. My approach was to have minimum information required and not know too much about the things along the route we are going to take. And it worked out as “planed”.

Rain, wind and clouds were our friends during our time in Scotland. It rained for about 10 days out of 12… Yes, I like clouds in photos a lot, but not exactly when their amount makes up 3 layers of overcast. :) Nevertheless, we all know the truth – there's no such thing as bad weather, only bad clothes.

When we left Edinburgh the nature slowly started to change and we could feel the excitement building, as we were about to see the long awaited Highlands. Yes, the highest point is no more than 1344m (4409ft), but they are still truly majestic. No picture will fill you with excitement that comes from seeing lush green hills filled with hundreds of sheep, Scottish Highland cattle or Puffins (!!!). Personally we were not expecting to see puffins at all and it totally made our day. :)

Scotland is fantastic and you should really experience it at least once in your life. If you live in UK and haven’t been there – do it! Do it now – take vacation and go explore your backyard, as it will blow you away. ;)

Dunnottar Castle

Loch Ness

[LV] Atlantijas alks | [EN] Atlantic Puffin

Scottish Highland cattle

Edinburgh

2015-07-26T07:23:00.000-07:00

[Please scroll down for the English version]

[LV]

Edinburga ir pilsēta par kuru laika gaitā dzirdēts daudz laba. Dace pirms ceļojuma arī sagatavoja pāris vietas, kuras vērts apmeklēt. Savukārt es devos uz turieni pilnīgi nesagatavots un atvērts. Biju tik dzirdējis, ka tā ir lieliska pilsēta. Un tā arī bija.

Diena iesākās ar kāpienu Artūra krēslā. Tas ir augstākais pakalns pilsētas apkaimē, kas deva mums iespēju apskatīt un iepazīt pilsētu no augšas. Pilsēta pēc būtības izskatās, kā filmēšanas laukums. Tikai atšķirībā no filmēšanas laukuma, tajā dzīvo reāli cilvēki. Pilsētas centrā viss liekas tik nereāli reāls. Esot tur, var sajust pilsētas dramatiskumu, kas nāk no tumšajām mājām un bruģa ielām. Tiesa pavērojot dziļāk, ir skaidrs, ka viss ir gājis uz priekšu un aiz tumšajiem mūriem slēpjas dzīvīga un moderna pilsēta.

Pēc Edinburgas apmeklējuma ir arī skaidrs, kur Harija Potera autore ir smēlusies iedvesmu. Jā, tieši šajā pilsētā. Bija diezgan lieliski tur pabūt un izbaudīt to. Laimīgā kārtā izdevās arī sastapt jaunus draugu (-us), kuru (-us) noteikti ceram drīz arī redzēt pilnā sastāvā. :)

Pēc lieliski pavadītas dienas, bijām uzņēmuši gana daudz kultūras un pilsētas, kā rezultātā bijām gatavi doties uz Ziemeļiem, lai nokļūtu Skotu Augstienēs (Highlands). Pilsētas ir foršas, tomēr, kad izvēle ir starp pilsētām un kalniem. Kalni vinnē. Vienmēr. ;)

[EN]

Edinburgh is a city that we have heard lots of good things about. Dace did a bit of research on what to do and see in town, but I had no idea what to expect. I only knew it’s supposed to be a great town. And sure enough it was.

Day started with hiking Arthur's Seat. It was a good introduction to the city that lies between the hills. City itself was like a movie set, but with actual people living in it. Everything was so unrealistically real. Quite dramatic city, full of dark old buildings and couple castles. Despite all of that, it felt quite modern and vibrant.

After visiting Edinburgh, it felt quite clear where author of Harry Potter got inspiration. It was a fantastic experience and we enjoyed it 100%. We also managed to meet new friends, which hopefully we will meet soon again. :)

At the end of the day we had enough of town and were ready to head north to finally reach Scottish Highlands. Cities are nice, but mountains win over them. Anytime. ;)

Apkārt pilsētai | Around the town

2015-07-08T13:51:00.000-07:00

[Please scroll down for the English version]

[LV]

Laiciņš pagaidām ir bijis cīši foršs, vairākumā gadījumu gan lietus un liels mākoņu daudzums, bet foršs. Skatoties laika prognozē tieši tas arī tiek norādīts – saule, lietus un mākoņi, vienā dienā… Liekas, ka censties dabūt kaut kādu kopsaucēju no tās ir pilnīgi bezjēdzīgi. Līdzīgi kā Vankūverā. :)

Papildus tam ir skaidrs, ka Vankūveru par Rainkūveru saukt vairs nedrīkst. Esot šeit vasaras vidū ir sajūta, ka esi nonācis rudenī. Mēs nesūdzamies! Tikai konstatējam faktu. Laikam jau tāda tā Skotijas vasara ir?!

Visu to noliekot pie malas – šeit ir lieliski! Esam pavadījuši pāris dienas Glasgow’ā un ap to. Aizbraukuši līdz okeānam (?!) un noskatījušies pamatīgu daudzumu multfilmu vakaros. Skati ir vienreizēji un visapkārt viss ir tik zaļš, tīri prieks skatīties.

Mēs tiešām gaidām brīdi, kad tiksim uz ziemeļiem un savām acīm beidzot redzēsim Highlands (augstās zemes). Bet pirms tam vēl īss Edinburgas apciemojums. ;)

[EN]

The weather has been great so far, mostly rain and clouds, but great. And if you look at forecast it will show exactly that sun, rain and clouds in the same day. As far as we can tell there is no point looking at one, almost like Vancouver. :)

One more thing we have learned so far – not to call Vancouver a Raincouver anymore. Being here in the middle of summer feel like fall. We are not complaining! Just reporting fact. I guess that’s what Scottish summer is like?!

All that aside – it’s been fantastic so far. We spent few days in and around Glasgow. Did a little run towards ocean and watched fair amount of cartoons in evenings. The views have been great – everything is so green and lush, it’s just pure joy to look at.

We are really looking forward driving north and seeing Highlands with our own eyes. But before that short visit to Edinburgh. ;)

Glasgow

2015-07-05T12:55:00.000-07:00

[Please scroll down for the English version]

[LV]

Ja braukšana pa pretējo ceļa pusi vēl nebija pietiekoši liels izaicinājums, tad darīt to, kad esi pamatīgi noguris un pāris stundas gulējis tiešām bija jautri. Papildus nogurumam un nepareizajai stūrei, protams, arī jāmēģina iedabūt auto pareizajā ātrumā un arī līnijā. Otrais vēljoprojām sagādā man problēmas. Interesantais fakts – ikdienā tas mums nesagādā problēmas, un principā ir automātisks… :)

Par laimi, pirmais pieturas punkts bija pāris kilometru attālumā no lidostas – aktīvās atpūtas veikals Decathlon. Bijām iepriekš dzirdējuši labus vārdus par to un gribējām paši savām acīm to redzēt. Mēs bijām pārsteigti. Tajā ir viss, kas nepieciešams aktīvajai atpūtai un sportam + cenas ir ļoti draudzīgas + viss, ko apskatījām derēja labāk nekā varētu iedomāties. Pēc tā rodas tikai jautājums, kāpēc mums Ziemeļamerikā nekā tāda nav?!

Galu galā nokļuvām arī līdz pirmās dienas galamērķis. Protams, miega trūkums par sevi lika manīt. Tomēr ņemot vērā, ka ieradāmies dienas pirmajā pusē, gulēt iet nedrīkstējām. Lai izmantotu laiku lietderīgi, tikai nolemts doties apskatīt pilsētu. Brauciens ar divstāvīgu autobusu bija jauks, neskatoties uz to, ka atceros tikai nelielas daļas no tā – cīņa ar miegu nav nekāda vieglā. :)

Pilsētas centrs, ka jau paredzēts ļoti Eiropeisks, toties pilns ar interesantiem tipiņiem. Kā piemēram tas čalis ar assassins creed kostīmu. Ielu mākslinieki papildināja mūsu atmiņas par šo pilsētu. Reizēm apstāties, paklausīties un tuvāk papētīt pilsētu mūzikas pavadījumā ir tiešām forši.

Pēc pirmās dienas ir pāris secinājumi, ko var izdarīt/apstiprināt. Pirmkārt – bāru (pubu) kultūra šeit tiešām ir spēcīga. Otrkārt, lieta par ko it kā jau zinājām, tomēr nebijām iedomājušies cik liela “problēma”” tā varētu būt ir Skotiešu angļu valoda. Tā ir ļoti specifiska un ir brīži, kad viegli nav it ne maz. :)

[EN]

If driving first time on the wrong side of the road is not daring enough, then doing that after couple hours of sleep and with a car that has manual gearbox, sure made it more fun. Keeping the road position, speed and car in the right gear was quite challenging – those are the things that usually are done with not much thinking. :)

Thankfully first stop was short distance from Airport - outdoor recreation store Decathlon. We have heard good things about it. We were even more amazed when we checked it out. It has everything for outdoor recreation and sports + the prices are very reasonable + everything fits us well and doesn’t look like a bag. Why can’t we have stores like these in North America?

Eventually we did get to our final destination for the day. Of course that didn’t resolve lack of sleep problem. As we arrived early in the day, it also meant there was a fair amount of time until we would get to sleep. That also meant that we have time to explore downtown Glasgow. Ride to the downtown was nice, despite the fact that only remember small parts of it, as I was fighting with lack of sleep. :)

City center as expected is very European and full of interesting characters. Like the guy in assassins creed costume. Talented street musicians added another level and experience of city center.

There are couple more things that jump at you. First one we are aware of – pub culture is strong here. Second we were kind of aware of, but not sure how much of a “problem” that is going to be – Scottish English. Yes, it’s thick. Yes, we have a hard time understanding it. :)

Piedzīvojumu laiks | Adventure time

2015-07-03T14:41:00.000-07:00

[Please scroll down for the English version]

[LV]

Brīdī, kad rakstu šos vārdus esam ceļā uz Kanādas austrum krastu un galu galā Eiropu. Gribētos teikt, ka dodamies tajā virzienā lēnām, tomēr mūsu pārvietošanās ātrums visdrīzāk pārsniedz 800km/h. Ko par gluži “lēnām” nosaukt ir grūti. Ir klāt tas laiks, kad darbi ir apdarīti un atkal var mesties piedzīvojumos. Forši!

Kā parasti nostrādāts tikai līdz iespējami pēdējai dienai. Četri mēneši aizskrēja nemanot. Tikko ievācāmies “jaunajā dzīvoklī”, un tagad jau esam izvākušies, noparkojuši Astrīdu uz dažiem mēnešiem, noglabājuši mūsu mantu kastes un gatavi jauniem piedzīvojumiem.

Daži no jums jau zin, ka galvenais iemesls Eiropas ceļojumam ir labu draugu lēmums iestūrēt laulības ostā (prieks par jums!!!). Bet tie jau nebūtu mēs, ja tā vienkārši aizlidotu un atlidotu atpakaļ. Tā vietā, lai pa taisno dotos uz Latviju tika pieņemts lēmums izmest nelielu līkumiņu. Ne tikai tas vien, bet arī parādījās vēlēšanās apceļot Latviju, jo ir sajūta, ka vienmēr raujamies apceļot ārzemes, bet Latviju aizmirstam. Realitāte gan ir tāda, ka Latvijā ir tik daudz ko redzēt. Papildus tam tagad arī ir laiks un iespēja!

[EN]

As I write these lines we are making our way towards east cost of Canada and eventually Europe. I would like to say slowly, but reality is that we are probably doing 800 km/h. Yes, it’s that time of year again – we have finished up working and are back to adventures. Happy time!

Worked until the last day possible and got on the road (plane) next day. 4 months flew by really quickly. We just moved into to our “new place” and now we have moved out, parked Astrid for few months (until we get back), put our stuff in storage and ready for new adventures.

Some of you already might now, that main reason we are heading back to Europe, is because our friends decided to tie the knot (exciting!). But we added little twist to it. Instead of going directly to Latvia, we have decided to make a little detour. And not only that – we are also planning to do a bit of traveling in Latvia itself. We feel that we haven’t done that enough while we were growing up. We did took every opportunity to explore other countries, but didn’t explore our “back yard”. Now it’s time.

[LV] Tad kāds ir mūsu plāns, ja tāds ir vispār? Pirmā sarakstā ir Skotija. Tā ir vieta, par kuras apmeklēšanu jau kādu ilgāku laiku bijām sapņojuši. Visi apstākļi veiksmīgi sakrita un mums ir iespēja to apmeklēt, apskatīt un izbaudīt nākošo divu nedēļu laikā. Cerams, ka arī laikapstākļi ar mums kooperēsies! :)

[EN] So what’s our plan, if there is one? First on the list is Scotland. We have been dreaming about visiting it for a while and now everything felt into place and we will have opportunity to explore it for almost two full weeks. I really hope the weather is mostly in our favor! :)

[LV] Otrais piedzīvojums, kuram vēlamies nodoties ir jau iepriekš minētā Latvijas apceļošana. Tikai mūsu gadījumā plānojam to darīt ar velo, apbraucot tai apkārt. Ņemot vērā, ka iepriekšējas pieredzes velo tūrismā mums ir tieši nulle, tas varētu izvērsties par interesantu pasākumu. Mūsu labā gan vajadzētu strādāt laikam, jo plānojam šai aktivitātei veltīt kādu mēnesi. Bet skaidrs ir viens, būs dienas, kad garlaicīgi nebūs. Gadījumā, ja ir jautājums par to kāds ir mūsu ekipējums šim ceļojumam, tad šobrīd tas ir diezgan neesošs. Bet viss būs un tas ir pats labākais šajā pasākumā. :)

Visā visumā esam sajūsmā par to, kas mūs gaida. ;)

[EN] Second adventure we want to take on is cycle around Latvia. As we have never done any traveling on two wheels, it might be challenging. But we are in no rush and are planning to spend around month on this activity. I don’t doubt it will be “interesting” some days, but it sure will be fun. And if you ask about what gear do we have at the moment for this adventure, answer is quite simple – almost none. But that’s the best part about it. :)

All in all we are excited as new adventures lay ahead. ;)

Kanādieši | Canadians

2015-05-19T19:38:00.000-07:00

[Please scroll down for the English version]

[LV]

Kā reiz teica populārs latviešu dzejnieks: “Mums skaidri zināms ir mērķis un mēs uz to ejam.” Arī būt par Kanādiešiem un daļai no šīs fantastiskās nācijas bija viens no mūsu mērķiem, vai varbūt vairāk kā sapņiem?! Tagad tas ir piepildījies! :)

Pāris mēnešus atpakaļ, kad pagriezām Astrīdu ziemeļu virzienā, bija daudz jautājumu kāpēc esam atgriezušies Vankūverā. Lai gan internetā mēs par to nerunājām, privāti mēs neslēpām, ka esam atpakaļ, lai nokārtotu pilsonības jautājumu, uz kuras iegūšanu bijām kādu laiku gaidījuši.

Mēs esam dzimuši Latvieši, par ko esam ļoti lepni, un izvēlējušies būt par Kanādiešiem. Ko tas nozīmē?! Laikam to, ka esam Latvijas-Kanādieši. Ja man kāds 10 gadus atpakaļ teiktu, ka tā būs, es diez vai ticētu. Bet šodien tā ir realitāte un mēs esam ļoti priecīgi par to! :)

[EN]

As once popular Latvian poet said: “We have a clear goal, and we are going for it.” To be Canadians and part of this fantastic nation was one of our goals, or more like a dream?! Well the dream has come true! :)

Few months ago, when we pointed Astrid North, there were quite a few questions why we are back in Vancouver. Despite the fact that we were no talking about it on internet, we were never hiding it from other people that we are back to take last steps towards Canadian citizenship.

We have been born in Latvian, and are very proud about it. We choose to be Canadians. What that means?! I guess that we are Latvian-Canadians. If somebody would tell me this 10 years ago, I would have hard time believing. Now… now it is reality and we are super excited about it! :)