Jauno ģeogrāfu skolas paziņojumi / Announcements of the Young Geographers School (www.jgs.lv)

2011/2012.g. sezonas kalendārs & rezultāti

Reinis Bērziņš — Fri, 02 Sep 2011 20:39:16 +0000

Latvijas (E.Birznieka) JĢS, LU Ģeogrāfijas fakultātē, Alberta ielā 10, Rīgā, 403.auditorijā, plkst.11:00 Dalības maksa: 90 sant. Kurzemes JĢS, Liepājas 5.vidusskolā, Rīgas ielā 50, Liepājā, jaunajā korpusā 2(3).stāvā, plkst.11:00 Dalības maksa: 90 sant. Jura Levica Kurzemes JĢS, Druvas vidusskolā, Skolas ielā 2, Druvā, Saldus pagastā, plkst. 10:00 Dalības maksa 100 sant. Pieteikties 26307410 vai j.levics@inbox.lv Vidzemes JĢS, Vidzemes augstskolā, Cēsu ielā 4, Valmierā (un citviet), plkst.10:00 Dalības maksa: 100 sant. Latgales JĢS, Rēzeknes augstskolas Ekonomikas fakultātē, Atbrīvošanas alejā 90, Rēzeknē, plkst.11:00 Dalības maksa: 80 sant. Novadu, valsts un pasaules olimpiādes posmi 23.-24.septembris - Rudens pārgājiens, prezentācijas, spēles | programma 22.oktobris - Priekšsacīkstes | paziņojums | rezultāti 8.oktobris - Demogrāfijas olimpiāde (tēma "Iedzīvotāji") | paziņojums | rezultāti 22.oktobris - Konkurss, Vieslekcija "Plānošana un kartogrāfija Latvijā", Kosovas ceļojuma stāsts 8.oktobris - Sezonas atklāšana: Baltijas ģeogrāfija | paziņojums | rezultāti (Valmieras Valsts ģimnāzijā) 15.oktobris - Latgales JĢS atklāšana: Latvijas ģeogrāfija | paziņojums | rezultāti 12.novembris - Latvijas 36. atklātā ģeogrāfijas olimpiāde | rezultāti 26.novembris - Āfrikas ģeogrāfijas olimpiāde | rezultāti (drīkst piedalīties gan Āfrikas valstu, gan Latvijas iezemieši) 26.novembris - Latvijas dabas resursi, Ceļojums uz Ķīnu (vieslektors LU Ģeogrāfijas fak. dekāns Oļģerts Nikodemus) 5.novembris - Vidzemes Atklātā ģeogrāfijas olimpiāde | rezultāti 26.novembris - Latgales Atklātā ģeogrāfijas olimpiāde | rezultāti 3.decembris - Āzijas atklātā ģeogrāfijas olimpiāde | rezultāti (drīkst piedalīties gan Latvijas, gan Āzijas valstu iezemieši) 10.decembris - Kurzemes atklātā ģeogrāfijas olimpiāde | rezultāti 10.decembris - Politiskā ģeogrāfija | rezultāti 14.janvāris - Zinātnisko darbu konference | foto | kritēriji | padomi | paraugi | rezultāti 28.janvāris - Skolu komandu olimpiāde | foto | nolikums | rezultāti 21.janvāris - Komandu mači | rezultāti 28.janvāris - Komandu mači | rezultāti 11.februāris - Skolu komandu olimpiāde | foto | nolikums | rezultāti 18.februāris - Āzijas olimpiāde | rezultāti 18.februāris - Urbānā ģeogrāfija | rezultāti 25.februāris - Hidroģeogrāfija | rezultāti 21.februāris - Novadu ģeogrāfijas olimpiāde 10.marts - Valodu ģeogrāfija | rezultāti 17.marts - Baltijas ģeogrāfija | rezultāti 3.marts - Eiropas ģeogrāfija (izbraukuma nodarbība kādā citā Vidzemes pilsētā) | rezultāti 24.marts - Amerikas ģeogrāfija | rezultāti 16.marts - Valsts ģeogrāfijas olimpiāde | rezultāti 14.aprīlis - Atklātā ģeoloģijas olimpiāde | rezultāti 21.aprīlis - Atklātā vides olimpiāde | rezultāti | foto 21.aprīlis - Vēstures ģeogrāfija 28.aprīlis - Tūrisma ģeogrāfija 25.aprīlis - Valsts olimp. laureātu apbalvošana 5.-6.maijs - Brīvdabas kārta (gaidiet paziņojumu) 12.maijs - Brīvdabas kārta Bernātos | rezultāti 12.-13.maijs - Brīvdabas kārta Rencēni-Burnieki 19.V Jaunie ģeogrāfi pret pārējiem (pieteikšanās) | Zeļļu ielā 8 21.-27.augusts - Pasaules ģeogrāfijas olimpiāde Ķelnē Sezonas punktu skaitīšanas sistēma Saistīto organizāciju kalendāri: Druvas vsk. notiekošā sk. Jura Levica Kurzemes JĢS Vides akadēmija

2010/2011.g. sezonas kalendārs & rezultāti

Reinis Bērziņš — Fri, 27 Aug 2010 10:22:05 +0000

2009/2010.g. sezonas kalendārs & rezultāti

Reinis Bērziņš — Fri, 27 Aug 2010 08:54:20 +0000

10. oktobris - 34.olimpiādes priekšsacīkstes* | rezultāti14. novembris - 34.atklātā olimpiāde | rezultāti5. decembris – Latvijas ģeogrāfija | rezultāti16. janvāris - Zinātnisko darbu konkurss (padomi, kritēriji) | rezultāti13. februāris - Politiskā ģeogrāfija | rezultāti5. marts - Valsts 27.ģeogrāfijas olimpiāde (paziņojums) | rezultāti13. marts - Klimats un hidroģeogrāfija | rezultāti24.aprīlis - Atklātā ģeoloģijas olimpiāde (paziņojums) | rezultāti8.-9. maijs - Brīvdabas kārta Usmas ezerā (foto, paziņojums #1, paziņojums #2, paziņojums#3, viltus paziņojums #4) | rezultāti

Kurzemes demogrāfijas olimpiādes videotests "Jozefs Šveiks atkal iesaukts" jeb "Latvju zēnu piedzīvojumi Starptautiskajā ģeogrāfijas olimpiādē Čehijā"

Reinis Bērziņš — Tue, 10 Jan 2012 12:38:53 +0000

Latvju zēni pēc grūtām mācībām dodas vieglā kaujā (Starptautiskajā ģeogrāfijas olimpiādē Brno un Jedovnicē, Čehijā), kur sasit lupatās visus Eiropas ģeogrāfus, izņemot poļus, kas pēc Ivana Susaņina rūgtās mācības ievilina bāleliņus tādā purvā, no kura pats labākais navigators neizvedīs. Videofilmu piedāvā Egila Birznieka Jauno ģeogrāfu skolas radošā grupa.Video ‎‎‎(jautājumi bez atbildēm)‎‎‎ Lejuplādētjautājumus & atbildes (tekstu) (77KB)

2011 Āzija - video uzdevums "Āzija caur manām šķībajām acīm skatoties"

Reinis Bērziņš — Thu, 29 Dec 2011 11:14:29 +0000

Video uzdevums "Āzija caur manām šķībajām acīm skatoties" prezentēts Egila Birznieka Jauno ģeogrāfu skolas Āzijas atklātajā ģeogrāfijas olimpiādē 2011.gada 10.decembrī. Seko līdzi ceļojumam un atbildi uz tā laikā uzdotajiem 17 jautājumiem!Video ‎‎(jautājumi bez atbildēm)‎‎Lejuplādētjautājumus & atbildes (tekstu) (77KB)

2011 Āfrika - video uzdevums "30 dienās pāri Sahārai" jeb "Kungs, jums ir skaists kamielis"

Reinis Bērziņš — Sun, 27 Nov 2011 14:15:02 +0000

Video uzdevums "30 dienās pāri Sahārai" jeb "Kungs, jums ir skaists kamielis" prezentēts Kurzemes JĢS Āfrikas atklātajā ģeogrāfijas olimpiādē 2011.gada 26.novembrī. Seko līdzi ceļojumam un atbildi uz tā laikā uzdotajiem 15 jautājumiem!Video ‎(jautājumi bez atbildēm)‎ Lejuplādēt jautājumus & atbildes (tekstu) (77KB)

Publicēta pilna JĢS uzdevumu krātuve (>200 uzdevumu) un citi mācību resursi

Reinis Bērziņš — Tue, 29 Mar 2011 16:13:54 +0000

Bailēs no autortiesību aizstāvju AKKA/LAA draudiem sēdināt uz elektriskā krēsla ikvienu jauno ģeogrāfu, kurš jelkad nelegālajās failu apmaiņas programmās lejuplādējis pirātiskos JĢS uzdevumus, nesamaksājot par to autoratlīdzību - esam apņēmušies atrisināt šo saspīlējumu, publicējot visus digitāli saglabātos JĢS uzdevumus. Negaidīsim, kad beidzot tiks uzbūvēta "Gaismas pils", bet tūlīt pat šajā saitē lasīsim un lejuplādēsim pilnu JĢS uzdevumu datubāzi (kopā vairāk kā 200 uzdevumu). Lielākā latviešu valodā esošā ģeogrāfijas uzdevumu krātuve visā galaktikā. Turpmāk "Uzdevumu" slejā atsevišķi izcelti tiks tikai paši interesantākie uzdevumi, kurus varēsiet izpildīt (bez šmaukšanās) un pēc tam nokomentēt, kā ir veicies, kur ir kādas kļūdas, mainījušies dati u.tml. Visi pārējie uzdevumi vienkārši būs atrodami datubāzē bez paziņošanas - uzreiz pēc kārtējās JĢS sacensības noslēgšanās (nevis pirms). Citi ģeogrāfijas un saistīto disciplīnu mācību resursi internetā: Mykoob.lv mācību materiāli ģeogrāfijā, dabaszinībās, vides mācībā un vides zinībās Uzdevumi.lv virtuālā skola - šobrīd ģeogrāfija pieejama tikai 7., 8., un 9.klasei Goolympiad.org pasaules ģeogrāfijas olimpiāžu uzdevumi - kreisajā izvēlnē jāizvēlas "Tests" katrai olimpiādeiCentrāleiropas ģeogrāfijas olimpiāžu uzdevumi (2009 - šobrīd tikai viena gada uzdevumi, bet bez atbildēm, toties JĢS uzdevumu krātuvē pieejamas atbildes vismaz lauka darbiem)Polijas ģeogrāfijas olimpiāžu uzdevumi (2011, 2010, 2009, 2008, 2007, 2006, 2005) - poliski, bet var saprastPolijas ģeogrāfijas fakultāes iestājeksāmeni - poliski, bet var saprastNational Geographic (Study Corner, Education, GeoBee Quiz, Online Puzzles & Quizes)e-Biblioteka.lv - e-grāmatas ģeogrāfijā, ģeoloģijā u.c. tēmās, audiožurnāli GEO (krieviski), National Geographic Россия, Вокруг Света, Vides VēstisRaidījums "Vides fakti"Vidzemes Jauno Ģeogrāfu skolas uzdevumi (tikai reģistrētiem) - arī tiešsaistes ģeogrāfijas spēleMācību grāmatas elektroniski: Ģeoinformācijas sistēmas, Ervins Stūrmanis, Latvijas zivis, Latvijas sēņotāja ceļvedis, Vēstures atlants Latvija Eiropā, Kartogrāfija, Jānis Štrauhmanis, Augstākā ģeodēzija, Jānis Bikše, Alternatīvās enerģētikas iekārtas, Ainārs Galiņš, Liene Kanceviča, Aigars Laizāns, Zināmais, nezināmais un neizskaidrojamais dabā, Arvīds Purviņš, Okeāna mīkla, V.Beļkovičs, S.Kleinenbergs, A.Jablokovs. Ja arī Tev ir zināmi kādi ģeogrāfijas un saistīto disciplīnu resursi internetā, ieraksti komentāru ar hipersaiti diskusijā:

2011 Baltija - Valstu diktāts

Reinis Bērziņš — Sun, 20 Feb 2011 20:34:39 +0000

2011.gada 19.februāra Kurzemes JĢS Baltijas valstu ģeogrāfijas kārtas diktatoriskākais uzdevums "Valstu diktāts" (autors: Reinis Bērziņš).Katram attēlam/aprakstam pieraksti vienu no Baltijas valstīm (Latvija, Lietuva, Igaunija, Somija, Kaļiņingradas apgabals), kura varētu visprecīzāk atbilst jautājuma uzstādījumam. Lieto valstu divu burtu saīsinājumus - LV, LT, EE, FI, RU.Sakod zobus jo cieši un izciet šo smago pārbaudījumu līdz galam! Šajā uzdevumā atšķīrībā no pārējām sods par špikošanu ir nevis "mīnus divi", bet kārtīgs "mizojiens". Lejuplādēt prezentāciju (3 MB)Lejuplādēt jautājumus (64 KB)

2011.gada JĢS Zinātniskās konferences labākais darbs: Ēriks Zeps "Tūrisma perspektīvas Rēzeknē"

Reinis Bērziņš — Tue, 19 Apr 2011 12:11:00 +0000

Darbu un prezentāciju var lejuplādēt. Plaģiāristiem par nelaimi darbs aizsargāts ar īpašu pretkopēšanas šifru un autortiesību likumu (AKKA/LAA jau dzen jums pēdas). Toties prezentāciju drīkst izmantot par pamatni savai prezentācijai.Jāatzīst, ka svarīgāks par pašu prezentāciju bija Ērika Zepa interesantais stāstījums, kā arī pārliecinošās, precīzās un skaidrās atbildes uz auditorijas uzdotajiem jautājumiem.Ja arī Tu vēlies šeit publicēt savu ar ģeogrāfiju, ģeoloģiju, zemes un vides zinātnēm vai tūrismu saistītu zinātnisko pētījumu - sūti to uz reinis.berzins@jgs.lv jebkādā formātā - varam uzlikt pretkopēšanas vai pretprintēšanas aizsardzību pēc jūsu vēlmēm. Vēlams nosūtīt arī prezentāciju, jo ne visi saprot burtus. Lejuplādēt prezentāciju (1 MB)Lejuplādēt pētījumu (2 MB)

2011 Amerika - Laivā pa Kolorādo (video)

Reinis Bērziņš — Tue, 05 Apr 2011 12:42:56 +0000

Brīdinājums! Video satur skarbu valodu un sarkasmu, un tajā absolūti nav ievērots politkorektums, piemēram: "Amerika, ej citur!" vai "Indiāņi" (pareizi būtu: "Iedzimtie amerikāņi"), vai "Melnā krāsa" (pareizi būtu: "Afroamerikāniskā krāsa").Pareizās atbildes meklē Jauno ģeogrāfu skolas mājaslapā www.jgs.lv sadaļā "Uzdevumi". Šis video uzdevums demonstrēts Kurzemes Jauno ģeogrāfu skolas Amerikas ģeogrāfijas konkursā 2011.gada 2.aprīlī Draudzīgā aicinājuma Liepājas 5.vidusskolā.Pateicamies par atbalstu šim ceļojumam SIA ESCape - Aiziet dabā! (www.escape), kā arī ASV vēstniecībai (par vīzas piešķiršanu). Tāpat pateicamies arī Meksikas narkotiku karteļiem, kas šoreiz neiebetonēja mūs cementa vannā par to, ka pārāk daudz zinājām Amerikas ģeogrāfiju.Skaņu celiņam izmantota Inokentija Mārpla mūzika. Lejuplādēt video (39 MB)Lejuplādēt jautājumus (69 KB)

2011 Saimniecība - Praktiskais latvietis (video)

Reinis Bērziņš — Sat, 19 Mar 2011 23:05:22 +0000

2011.gada 19.marta Kurzemes JĢS Saimniecības ģeogrāfijas kārtas video uzdevums "Praktiskais latvietis" (autors: Reinis Bērziņš). Lejuplādēt video (34 MB)Lejuplādēt jautājumus (70 KB)

2011 Āfrikas ģeogrāfija - Melnās problēmas

Reinis Bērziņš — Sun, 13 Mar 2011 12:43:30 +0000

2011.gada 12.marta Āfrikas ģeogrāfijas kārtas tumšākais un drūmākais uzdevums "Melnās problēmas" (autors: Reinis Bērziņš). Lejuplādēt (62 KB)

2011 Saimniecība - Autotirgus

Reinis Bērziņš — Sat, 19 Mar 2011 23:21:25 +0000

2011.gada 19.marta Kurzemes JĢS analītiskais uzdevums "Autotirgus" (autors: Toms Purgailis). Lejuplādēt (35 KB)

2011 Saimniecība - Dižķibeles

Reinis Bērziņš — Sat, 19 Mar 2011 23:13:34 +0000

2011.gada 19.marta Kurzemes JĢS Saimniecības ģeogrāfijas kārtas āķīgākais uzdevums "Dižķibeles" (autors: Reinis Bērziņš). Lejuplādēt prezentāciju (1 MB)Lejuplādēt jautājumus (71 KB)

2011 Āfrikas ģeogrāfija - Kakao

Reinis Bērziņš — Sun, 13 Mar 2011 12:40:01 +0000

2011.gada 12.marta Āfrikas ģeogrāfijas kārtas garšīgākais uzdevums "Kakao" (autors: Toms Purgailis). Lejuplādēt prezentāciju (522 KB)Lejuplādēt atbildes (35 KB)

2010 Novadu olimpiāde - Ūdensapgāde Kalifornijā

Reinis Bērziņš — Sun, 27 Feb 2011 20:21:33 +0000

2010.gada 5.februāra Valsts ģeogrāfija olimpiādes II posma (novados) aktuālais uzdevums "Ūdensapgāde Kalifornijā" (autors: Toms Purgailis). Lejuplādēt (723 KB)

2010 Novadu olimpiāde - Amazones meži

Reinis Bērziņš — Sun, 27 Feb 2011 19:46:00 +0000

2010.gada 5.februāra Valsts ģeogrāfija olimpiādes II posma (novados) praktiskais uzdevums "Amazones meži" (autors: Toms Purgailis). Lejuplādēt (37 KB)

2010 Novadu olimpiāde - Tests

Reinis Bērziņš — Sun, 27 Feb 2011 20:15:41 +0000

2010.gada 5.februāra Valsts ģeogrāfija olimpiādes II posma (novados) erudīcijas uzdevums "Ģeogrāfijas tests" (autors: Reinis Bērziņš). Lejuplādēt (114 KB)

2010 Novadu olimpiāde - Siltumnīcas efekts

Reinis Bērziņš — Sun, 27 Feb 2011 20:09:04 +0000

2010.gada 5.februāra Valsts ģeogrāfija olimpiādes II posma (novados) praktiskais uzdevums "Siltumnīcas efekts" (autors: Jānis Brižs). Lejuplādēt (56 KB)

2010 Novadu olimpiāde - Priežu izmantošana

Reinis Bērziņš — Sun, 27 Feb 2011 20:03:13 +0000

2010.gada 5.februāra Valsts ģeogrāfija olimpiādes II posma (novados) praktiskais uzdevums "Priežu izmantošana" (autors: Toms Purgailis). Download (66 KB)

2010 Novadu olimpiāde - Pasaules karte

Reinis Bērziņš — Sun, 27 Feb 2011 19:52:59 +0000

2010.gada 5.februāra Valsts ģeogrāfija olimpiādes II posma (novados) kartogrāfiskais uzdevums "Pasaules karte" (autors: Mareks Kilups). Lejuplādēt (772 KB)

2011 Baltija - Baltija bildēs

Reinis Bērziņš — Sun, 20 Feb 2011 19:22:40 +0000

2011.gada 19.februāra Kurzemes JĢS Baltijas valstu ģeogrāfijas kārtas skaistākais uzdevums "Baltija bildēs" (autors: Uldis Klepers). Šoreiz jautājumi par attēliem nav pierakstīti, taču centies atpazīt bildēs redzamās vietas Baltijā! Vai vismaz pēc atbildēm izspried, kādi tad varēja būt jautājumi! Lejuplādēt attēlus (6 MB)Lejuplādēt atbildes (55 KB)

2011 Baltija - Priežiūros * Problēmas * Raskused

Reinis Bērziņš — Sun, 20 Feb 2011 20:10:22 +0000

2011.gada 19.februāra Kurzemes JĢS Baltijas valstu ģeogrāfijas kārtas problemātiskākais uzdevums "Priežiūros (lietuviski) * Problēmas (latviski) * Raskused (igauniski)" (autors: Reinis Bērziņš).Liec problēmu zem akmeņa - jāj pāri, bāliņ, dziedādams! Lejuplādēt prezentāciju (3 MB)Lejuplādēt jautājumus (72 KB)

2011 Baltijas - Baltijas dzelzceļi

Reinis Bērziņš — Sun, 20 Feb 2011 19:34:54 +0000

2011.gada 19.februāra Kurzemes JĢS Baltijas valstu ģeogrāfijas kārtas praktiskākais uzdevums "Baltija dzelzceļi" (autors: Toms Purgailis). Uzdevumu risināšanai izmanto arī 2.lappusē ievietoto karti! Lejuplādēt prezentāciju (350 KB)Lejuplādēt jautājumus (338 KB)

2011 Baltija - Baltijas minoritātes un citādi domājošās

Reinis Bērziņš — Sun, 20 Feb 2011 19:44:41 +0000

2011.gada 19.februāra Kurzemes JĢS Baltijas valstu ģeogrāfijas kārtas nepelnīti noniecinātākais un visvairāk diskriminētais uzdevums "Baltijas minoritātes un citādi domājošās" (autors: Uldis Klepers). Šoreiz jautājumi par attēliem nav pierakstīti, taču centies atpazīt bildēs Baltijas valstu mazākumtautības un to apdzīvotās vietas! Vai vismaz pēc atbildēm izspried, kādi varēja būt jautājumi! Lejuplādēt prezentāciju (2 MB)Lejuplādēt atbildes (46 KB)

2011 Meteoroloģijas olimpiāde: Meteorologs - labākais sarunbiedrs

Reinis Bērziņš — Sat, 12 Feb 2011 23:00:22 +0000

2011.gada 12.februāra Latvijas Meteoroloģijas olimpiādes teorētiskais uzdevums "Meteorologs - labākais sarunbiedrs" (autors: Reinis Bērziņš).Saviesīgos pasākumos galvenā sarunu tēma parasti ir laikapstākļi, piemēram: “Šodien ārā jaukslaiciņš!” Un vienmēr šādu pasākumu centrā būs īsts meteorogs, kurš visus aizraus ar savu elpu aizraujošostāstījumu: “Un vai varat iedomāties – pirmajā dekādē virs Baltijas jūras reģiona pastiprināsies anticiklons,kura dienvidaustrumu mala noteiks laika apstākļus, un gaisa temperatūra pazemināsies par 5 līdz 7 grādiem,tā lūk mīlīši!” Kļūsti arī tu par interesantu sarunu biedru, pavingrinoties šajā dialogā – lektors tev uzdodjautājumu, bet Tu sniedz atbildi!Vizuālā prezentācija (augšējā lodziņā) jāskata paralēli jautājumu tekstam (apakšējā lodziņā). Lejuplādēt prezentāciju (2 MB)Lejuplādēt jautājumus (53 KB)

2011 Baltija - Baltijas karte

Reinis Bērziņš — Sun, 20 Feb 2011 18:40:17 +0000

2011.gada 19.februāra Kurzemes JĢS Baltijas valstu ģeogrāfijas kārtas kartogrāfiskais uzdevums "Baltijas karte" (autors: Māris Dubrovskis). Lejuplādēt (207 KB)

2011 Baltija - Apgalvojumi

Reinis Bērziņš — Sun, 20 Feb 2011 17:08:48 +0000

2011.gada 19.februāra Kurzemes JĢS Baltijas valstu ģeogrāfijas kārtas vieglākais uzdevums "Apgalvojumi" (autors: Jānis Zariņš). Lejuplādēt (42 KB)

2011 Hidroloģija - Cietie rieksti

Reinis Bērziņš — Sun, 09 Jan 2011 16:12:45 +0000

2011.gada 8.janvāra Hidroloģijas kārtas teorētiskais uzdevums "Cietie rieksti" (autors: Reinis Bērziņš). Vizuālā prezentācija (augšējā lodziņā) jāskata paralēli jautājumu tekstam (apakšējā lodziņā). Lejuplādēt prezentāciju (1 MB)Lejuplādēt tekstu (95 KB)

Pieteikšanās turpinās uz turpmākajiem Jauno dabaszinātnieku līgas pasākumiem

Reinis Bērziņš — Sun, 13 May 2012 12:53:33 +0000

Lūdzam atsaukties visus jaunos ģeogrāfus, kas gatavi aizstāvēt sava aroda godu jauno ģeogrāfu, matemātiķu, biologu, ķīmiķu, fiziķu u.c. savstarpējā sacīkstē - LU Jauno dabaszinātnieku un matemātiķu līgas pirmajā pasākumā „Daba un zinātne - aizraujoši!” - 19.maijā (sestdien) LU Fizikas un matemātikas fakultātes pagalmā Zeļļu ielā 8 (karte). Pasākumu atbalsta SIA "Fazer Latvija", AS "Rīgas piena kombināts" un SIA „Baltic Dental Group".Pasākuma laikā, praktiski darbojoties un asinot prātu radošās darbnīcās, Tev būs iespēja iepazīties ar Latvijas Universitātes eksakto fakultāšu piedāvātajām iespējām skolēniem. Visas dienas garumā kopā darbosimies brīvā dabā, risināsim netradicionālus uzdevumus matemātikā, fizikā, ķīmijā, bioloģijā un ģeogrāfijā, kā arī iepazīsimies ar visu četru „skolu” un „universitātes” dalībnieku pieredzi un ieguvumiem, mācību gada garumā piedaloties Latvijas Universitātes organizētajos pasākumos.Piemēram, bioloģijas radošajā darbnīcā skolēni pārbaudīs parunas „Velkas kā gliemezis!” ticamību, rīkojot gliemežu „skriešanās” sacensības. Fizikas darbnīcā dalībnieki pielietos alpīnisma rīkus, zināšanas, izdomu un pacietību, lai rastu risinājumus, kā maksimāli augstu pacelt savu grupasbiedru, ietaupot spēku. Savukārtmatemātikas darbnīcā skolēnu uzdevums, izmantojot mērlentes, hronometru, mērtraukus un citus rīkus, būs noskaidrot, cik ilgā laikā tiktu appludināta LU Mazā matemātikas universitāte, ja būtu aizmirsts aizgriezt ūdens krānus.Dienas kārtība:9:30 – 10:00 Ierašanās, reģistrēšanās.10:00 – 10:30 Pasākuma atklāšana.10:40 – 11:00 Iepazīšanās.11.00 – 14:25 Interaktīvās un radošās darbnīcas dabaszinātnēs un matemātikā.14.30 – 15:30 Savas „skolas” vai „universitātes” reklāma un diskusijas.15:30 – 16.00 Noslēgums.Uz pasākumu aicinām līdzi paņemt: labu garastāvokli, rakstāmpiederumus, papīru pierakstiem, sviestmaizes un dzērienu pusdienu pauzei.Jauno ģeogrāfu skolas komandas sastāvā ietilpst 20 dalībnieki. Saskaņā ar neoficiālu informāciju tiem it kā jābūt 10 gabaliem 10-klasnieku un 10 gabaliem 11-klasnieku, taču lūdzam pieteikties arī cit-klasniekus, jo var gadīties, ka apstiprināsim tieši Tevi! Un apziņojiet arī citus jaunos ģeogrāfus, lai "daudzskaitlīgā" ģeogrāfu armija nepaliktu kaunā! Lai gan 19.maija pasākums jau aiz muguras, turpiniet pieteikties turpmākajiem līgas pasākumiem jau rudens sezonai!Pierakstieties pasākumam zemāk pievienotajā anketā. Ja nu nepavisam nesanāk - tad komentāru sadaļā vai sazinoties ar Uldi Kleperu (uldis.klepersjgs.lv, tālr.29203427). Jo ātrāk pieteiksies, jo lielāka iespēja iekļūt šajā interesantajā pasākumā.Pieteikšanās turpinās uz turpmākajiem pasākumiemPieteikšanās jauno zinātn...tei 19.maijā ‎‎(kontakti)‎‎ Pieteikušos dalībnieku saraksts ‎‎(lai ieraudzītu sevi, nospied F5/Refresh savā pārlūkā)‎‎Google izklājlapa

Kurzemes JĢS brīvdabā tiekamies plkst.11:00 Bernātu autobusa pieturā

Reinis Bērziņš — Tue, 08 May 2012 22:27:17 +0000

Informācija potenciālajiem Kurzemes JĢS brīvdabas kārtas dalībniekiem:Tikšanās vieta: autobusa pietura "Bernāti" (iekšā ciematā, nevis uz šosejas, bet arī ne uzreiz iekšā kāpās kā attēlā redzamie zēni)Laiks: šosestdien, 12.maijā, plkst.11:00Nokļūšana turp: ar autobusu no Liepājas autoostas plkst.10:20, pēc 25 minūtēm izkāpjot pieturā "Bernāti" (cena 70 santīmu)Nokļūšana atpakaļ: ar autobusiem uz Liepāju 15:42-16:16, 16:42-17:16 vai 17:54-18:19Vecuma cenzs: šobrīd jābūt vidējās izglītības (vidusskolas, arodskolas) iestādes audzēknim

Fotoatskats un lasāmgabals par Skrīveru brīvdabas kārtu

Reinis Bērziņš — Tue, 08 May 2012 07:36:32 +0000

Piedāvājam atskatu uz aizvadīto JĢS brīvdabas kārtu Skrīveros caur fotogrāfa Toma Purgaiļa fotoaparāta subjektīvo objektīvu un rakstnieces Annas Saknes objektīvo subjektu. Līdzdaliet arī jūs savus iespaidus komentāru un bilžu veidā!Jau ierodoties Rīgas dzelzceļa stacijā bija jautājums, cik daudz būs dalībnieku. Dažiem prognozes bija ap 40, bet beigās ieradušies bija tik vien 11, žūrija no šī daudzuma neatpalika: vien 9 + suns Polo.Ar jautājumiem, uz kurieni ved šīs kāpnes? Kad ir pirmā izrāde? Cik ilgi strādā Skrīveru saldumu veikals? Kas tas par grāvi? Un daudziem citiem jautājumiem bija saposušies vairāki žurijas locekļi. Galvenokārt un protams, ka tas bija Uldis! :) Šoreiz pārgājiena garums bijis paliels, bet visi ir izturējuši to veiksmīgi un veseli. Izņemot gan tikai to, kas aizbrauca pirmajā dienā. Daži no žūrijas locekļiem bija aizmukuši no notikuma vietas, lai redzētu "leģendāro" hokeja spēli Latvija - Krievija, pie šosejas esošajā restorānā. Lai arī spēlei nebija ne vainas, bet mūsējie zaudēja.Kādam bija satraukums par pazudušo guļammaisu (nākamreiz pirms likšanas mašīnā ir jāapskatās, kāds tas izskatās), citus neuztrauca nekas, pat kazeņu krūmi, kad kājās bija šorti. Pirmoreiz JĢS ietvaros tika rīkota īpašā Skrīveru Mežonīgā nakts orientēšanās, kuru rīkoja Dāvis. Četras ar lukturīšiem un cita veida gaismekļiem bruņojušās komandas pēc pulksten 22.00 uzsāka savas gaitas pa Kalnamuižas ezera apkārtnes skaistākajiem objektiem - karjeru, priedi meža malā, elektrības stabu un malkas grēdu aiz kempinga. Pēc nedaudz vairāk kā stundas jau finišēja pirmās trīs komandas:1.vieta "Kvēlie čupačupi" ar Tomu priekšgalā2.vieta (neskatoties uz pāris liekiem kilometriem) "Zariņa tīms" 3. vieta "Uzvarētāji", kuras pārstāvji nežēloja sevi un savas kājas avenājosTikmēr Rasuma komanda paspēja vēl divreiz šķērsot nometni un devās pēdējo trīs kontrolpunktu meklējamos, lai finišētu ne vairāk, ne mazāk kā pēc 2 stundām un varētu ļauties supermēness baudīšanai.Apbalvojam par Brīvdabas kārtu: 10. klases skolnieku Haraldu Punculi, par vienīgo un vislabāko 1.vietu.11. klases 1. vieta Kārlim Bernānam, 2.vieta Robertam Rasumam (Ja viņš būtu piekritis žūrijas kukuļošanai hokeja laikā, viņš būtu pirmajā vieta ... tss tss ) 3.vieta Ausmai Lācei, bet vien 4.vietā paliks Māris Seržāns12.klases 6.vieta Ivaram Muzim, 5.vieta Maijai Lācei, 4.vieta Lienei Pakārklei, 3.vieta Rihardam Landorfam, 2.vieta Kārlim Alsiņam un 1.vieta Niklāvam Muzikantam. Bet sezonas kopvērtējumā:10. klase 1.vieta - Kristers Zīvers (Valmieras Valsts ģ.) (478 p.)2.vieta - Haralds Punculis (Aknīstes vsk.) (417 p.)3.vieta - Artūrs Pavlovs (Ziemeļvalstu ģ.) (399 p.)11.klase1.vieta - Kārlis Bernāns (Salaspils 1.vsk.) (783 p.)2.vieta - Roberts Rasums (Rīgas Valsts 2.ģ.) (670 p.)3.vieta - Edgars Krastiņš (Valmieras Valsts ģ.) (601 p.)Un pati svarīgākā 12.klase:1.vieta - Kārlis Alsiņš (Aizputes vsk.) (777 p.)2.vieta - Rihards Landorfs (Vecumnieku vsk.) (670 p.)3.vieta - Liene Pakārkle (Ventspils 1.ģ.) (663 p.)4.vieta - Niklāvs Muzikants (N.Draudziņas vsk.) (648 p.)5.vieta - Ivars Muzis (Rīgas Valsts 2.ģ.) (564 p.)6.vieta - Ēriks Cīrulis (Ziemeļvalstu ģ.) (524 p.)Pilnie rezultāti >>Kā jau tikai vairāk vai mazāk noskaidrots, ka pirmie trīs (Alsiņš, Landorfs un Pakārkle) izmantos iespēju ārpus kārtas iestāties LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes budžeta grupā, tad jau vajadzētu apsveikt Dāvja sekotāju draudzīgā ģimnāzista lomā - Muzikanta jaunskungu - par iespēju līdzīgā kārtā tikt uz Vidzemes augstskolu.Skolu kausā, visas sezonas garumā izceļoties gan ar kvalitāti, gan kvantitāti, pārcliecinoši uzvarēja Rīgas Valsts 2.ģimnāzija ar 3527 punktiem, kamēr pārējās TOP skolas nemaz nebija nosūtījušas nevienu pārstāvi, lai saņemtu medaļas: Jelgavas Spīdolas ģimnāzija - sudraba medaļu (2908 p.), Valmieras Valsts ģimnāzija - bronzu (2819 p.), bet Ziemeļvalstu ģimnāzijas kartupeļu medaļu (2665 p.) savāca izbijusī ziemeļniece - žūriste Anna..No rīta cilvēki, klusi un mierīgi cēlās, nebija arī pārāk lieli pasēdētāji, miskastes arī nebija sataisītas kur nebija, arī neviens netika slīcināts blakus esošajā ezerā.Zābaka mešanas čempionātā:Meiteņu grupā bija 4 dalībnieki: 1.vieta - Ausma Lāce, 2.vieta - Maija Lāce, 3.vieta - Liene Pakārkle un 4.vieta - Mārcis Gailis.Puišu grupā dalībnieku bija daudz vairāk: 1.vieta - Niklāvs Muzikants, 2.vieta - Rihards Jērums un 3.vieta - Rihards Landorfs, bet pirmo vietu no beigām ar diviem metieniem pa 1 metram izcīnija Alsiņa jaunskungs.Komandu "rīta rosme"Bija divas komandas: dzeltenā ("Uzverētaji)" un sarkanā jeb Mārča Gaiļa memoriālā komanda, kas sekoja savas komandas garīgā līdera izvēlētajām krāsām.Pie klasiskās vārdu spēles, kur, nerunājot bet dodot zīmes priekšā esošajam komandas biedram, uz muguras ir jānodod vārds. Pirmo vārdu atminēja pareizi, bet otro vārdu abām komandām neizdevās nodot pareizi līdz galam (dažam labam no Ulda teiktā "Daulagari" sanāca nekas cits kā "Palagi").Tāpēc rezultāts bija neizšķirts.Lapas - uz zemes ir noliktas 36 kartītes, viena puse dzeltena, otra sarkana. 2 min ir jāgriež uz riņķi savas komandas krāsa, cik būs sagrieztas, kad laiks beigsies. Ar 19 kartiņām uzvarēja dzeltenā komanda. Lai nebūtu jāšpiko un interesantāk, tālākā trase vijās apkārt ezeram, un katra komanda gāja no savas puses. Dzeltenā komanda Sarkanā komanda Zirneklis + - Sala + - Tents + - Šņore + - Virve - + Zvani - + Telts - +Uzvarēja dzeltenā komanda: Alsiņš, Armands, Landorfs, Rasums, Sanita, Pakārkle un Bernāns. Par nominācijām:Kā Uldis teica: "Neveiksmīgākais ir tik neveiksmīgs, kad par diplomu nesaņem", tādēļ šīs nominācijas ieguvējs netiek atklāts.Viduvējības nominācijas ieguvēji bija aizbraukuši prom, tādēļ viņi arī nesaņem savu balvu. Cundura nominācijā jau ir 3kārtējs laureāts (turklāt pēc kārtas) ir Mārcis Gailis (Āzijas bukmeikeru kantori jau izsludinājuši likmes uz to, vai Mārcis no troņa tiks gāzts)Zaļās zemes ķēniņš ir Kārlis Alsiņš.Latvietis praktiskais ir Jānis Zariņš.Atraktīvākais ir Roberts Rasums. Visbeidzot, JĢS Miss un Misters ir Liene Pakārkle ar Niklāvu Muzikantu!!!

Ar Vides olimpiādi pamatskolnieki pieliek zaļu punktu Kurzemes JĢS 2011./2012.gada sezonai

Reinis Bērziņš — Tue, 24 Apr 2012 12:54:49 +0000

Pulkstenis jau sen pāri desmitiem, bet "degvielas kapsētas" aizvien dus savās garāžās. Tikmēr agrie rīta skolēni kā svētceļnieki soļo kājām, min divriteņus vai spiežas sabiedriskajā transportā plecu pie pleca ar pārējiem zaļi domājošajiem, kas dodas uz Kurzemes atklāto vides olimpiādi draudzīgi aicinošajā Liepājas pilsētas 5.vidusskolā.Jaunākie sabiedriskā transporta pasažieri, kas Kurzemes Jauno ģeogrāfu skolā piedalīsies tikai pirmo reizi jau sačukstas: "Vides olimpiāde? Ko mēs, bērni, tur darīsim? Riepas sakursim? Atkritumus mežā gāzīsim? Kūlu aizdegsim?" – "Par to jūs, knauķi, tikai mīnus divus punktus dabūsiet! Gluži pretēji! Mēs domāsim, kā šo vidi nākamajām paaudzēm saglabāsim!" mazajiem uzburkšķ medaļām apkāries veterāns no 12.a klases.REZULTĀTILūk, kā viņi domāja par vides saglabāšanu nākamajām paaudzēm (labākie atsevišķos uzdevumos):Kurzemes kartē - savā reģionā visas vides problēmas no galvas prata nokartēt Kārlis Kadiķis (DA Liepājas 5.vsk.) un Kārlis Alsiņš (Aizputes vsk.). Ja nu Liepājas Vides reģionālajai pārvaldei vajag jaunu direktoru, tad zināsiet, kur to meklēt.Pasaules kartē - jau globālā mērogā vides pērles un zaņķus kā uz delnas spēja saredzēt Dmitrijs Jerohnovičs (Liepājas A.Puškina 2.vsk.) un Kārlis Alsiņš (Aizputes vsk.), kas vienmēr ir bijis nepārspējams kartogrāfs.Vidrūpes (skatīt prezentāciju | jautājumus & atbildes) - visvairāk norūpējies par savas sugas izdzīvošanu bija Sarkanajā grāmatā ierakstītais Reinis Ronis (Grobiņas ģ.).Vides inženierijā (skatīt jautājumu attēlus | atbildes) - savus vides megaprojektus sekmīgāk izdevās realizēt abiem DA Liepājas 5.vidusskolas inženieriem: Edgaram Medniekam un Edijam Lundbergam.Aizsargājamās dabas teritorijās - it visās pats savu kāju bija spēris Andris Šnipkis (DA Liepājas 5.vsk.), tajā skaitā stingrā lieguma zonās, kur savu kāju nemaz nedrīkst spert.Vides bilžu visprasmīgākās fotoekspertes bija fotogēniskās Valērija Podgaļska (Liepājas 3.psk.) un Amanda Gauše (Grobiņas ģ.), kā arī Dmitrijs Jerohnovičs (Liepājas A.Puškina 2.vsk.), kurš acīmredzot sēdējis starp abām jaunkundzēm, uzmetot aci viņu daiļajam rokrakstam pareizo atbilžu ailītēs (vai varbūt tieši otrādi). Bet varbūt tomēr galu galā jāatzīst, ka mums ir trīs neatkarīgi vides eksperti.Un kas no vides saglabāšanas sanāca dienas beigās (labākie savās klašu grupās):Pamatskola: 1.vieta - Reinis Ruperts (Liepājas 15.vsk.), 2.vieta - Edgars Zīle (Grobiņas psk.), 3.vieta - Kārlis Kadiķis (DA Liepājas 5.vsk.)10.klase: 1.vieta - Emīls Mārcis Ronis (Grobiņas ģ.), 2.vieta - Sintija Petrovska (Liepājas 8.vsk.) un vēl viena 2.vieta - Jēkabs Stūrmanis (Liepājas Raiņa 6.vsk.)11.klase: Dmitrijs Jerohnovičs (Liepājas A.Puškina 2.vsk.), 2.vieta - Amanda Gauše (Grobiņas ģ.), 3.vieta - Ingus Egle (Grobiņas ģ.)12.klase: Pirms sāku rakstīt 12.klases grupas rezultātus. Vai Jums nešķita, ka klasēs bija iestājies patīkams miers un klusums. Nebija ne bļaušanas, ne strīdēšanos uzdevumu pildīšanas laikā. Pat skolotājas gāja un brīnījās par patīkamo klusumu!!! Bet kur tad palicis Akmens? Aizskalots jūrā? Tatad: 1.vieta - Kārlis Alsiņš (Aizputes vsk.), 2.vieta - Andris Šnipkis (DA Liepājas 5.vsk.), 3.vieta - Lauris Rutkis (DA Liepājas 5.vsk.)Absolūtais uzvarētājs: "mazpazīstamais" "debitants" Kārlis Alsiņš (Aizputes vsk.)KURIOZIDaudziem šķita nogurdinoša un gara šī kārta, bet tas tikai tāpēc, ka labošana ievilkās jūsu uzjautrinošo atbilžu dēļ:Jautājums: Kāpēc skursteņus ceļ tik augstus?Atbilde: Lai nekaitētu sabiedrībai.Atbilde: Lai kaitīgie izmeši nonāktu nevis atmosfērā, bet pa taisno kosmosā.Atbilde: Jautājums: Kāpēc, mazvēja laikā izslēdzot vēja ģeneratorus, samazinās sikspārņu bojāeja?Atbilde: Sikspārņiem mazvēja laikā ir pārāk karsti, ja negriežas ventilatori.Atbilde: Citādi sikspārņi sāk cīnīties ar vējdzirnavām.Jautājums: Kā akmens laikmeta cilvēki, izmedījot lielos zālēdājus, netieši iznīcināja arī zobenzobu tīģeru populāciju?Atbilde: Zobenzobu tīģeri nebija redzējuši cilvēkus, tādēļ tie izbijās un muka projām, bet uzskrēja virsū mamutu baram, kas tos iznīcināja.Jautājums: Nosauc argumentus par labu iekšdedzes dzinēja automašīnu un elektromobiļu vides draudzīgumam.Atbilde: Benzīna krājumi drīz izsīks, bet elektrība ir neizsmeļama.SEZONAS NOSLĒGUMS PAMATSKOLNIEKIEMLabākie pamatskolnieki Kurzemes JĢS 2011./2012.gada sezonas kopvērtējumā:1.vieta - Reinis Ruperts (Liepājas 15.vsk.) - pēdējā kārtā tikai par 1 punktu izrāva uzvaru pret savu sīvāko konkurentu (401:400).2.vieta - Jānis Kampars (Grobiņas ģ.) - varbūt arī būtu saglabājis uzvaru, ja jaunā sistēma nebūtu ļāvusi 1 vājāko iekštelpu kārtu norakstīt uz force majeure atgadījumiem (gripu, kāzām, Nobela balvas pasniegšanas ceremonijām u.tml.), jo Jānis no saviem lielākajiem konkurentiem vienīgais bija apmeklējis pilnīgi visas sezonas nodarbības.3.vieta - Kārlis Kadiķis (DA Liepājas 5.vsk.) - visas sezonas garumā viennozīmīgi bija lielākais starp mazākajiem ģeogrāfiem.Pilnie rezultāti >>Apsveicam jauniešus, kas ieguvuši sertifikātus par šīs sezonas nodarbību regulāru apmeklēšanu un sekmīgiem rezultātiem: Edgars Zīle, Elvis Svitiņš, Lāsma Lūcija Vēbere, Jānis Petrēvics, Jevgēnijs Pipčenko, Valērija Podgaļska, Elvīra Liepiņa, Ralfs Sils, Artūrs Karanevskis, Alvīna Jaremčuka, Viktorija Gravšina, Frols Ļapins, Artis Zars, Alīna Isajenko, Leonīds Dišlovojs, Aivis Sils, Jānis Kampars, Jānis Stūrmanis, Dženeta Kukuka, Jana Švidčenko, Marija Safjanova!Un liels paldies Liepājas skolu skolotājām un Grobiņas ģimnāzijas skolotājai par lielisko atbalstu darbu labošanā! Cerams, ka pēc šis sezonas, arī jaunie studenti pievienosies burvīgās Kurzemes Jauno ģeogrāfu žūrijas pulciņam. Bet ar vidusskolniekiem vēl tiksimies 12.maijā Brīvdabas pasākumā Bernātos. Gaidiet paziņojumu ar precīzāku Brīvdabas norises plānu JĢS mājaslapā)! Bet nevajadzētu ierasties ar tādu domu, ka pēc iespējas ātrāk dosimies prom, jo tas vienkārši nebūs iespējams.

Latvijas izlases sastāvs Pasaules ģeogrāfijas olimpiādei Ķelnē

Reinis Bērziņš — Tue, 08 May 2012 13:03:22 +0000

Pēc veselu divu nežēlīgi garu, multimediāli aprīkotu un angļu valodā nošifrētu atlases uzdevumu rezultātu apkopošanas un valsts olimpiādes punktu koeficienta pieskaitīšanas - Latvijas valsts godu un pagājušajā gadā izcīnīto sudraba medaļu aizstāvēt tiek izvirzīti šādi skolēni:Armands Sebris (Lizuma vidusskola)Māris Seržāns (Rīgas Valsts 1.ģimnāzija)Kārlis Bernāns (Salaspils 1.vidusskola)Roberts Georgs Fimbauers (Valmieras Valsts ģimnāzija)Pasaules ģeogrāfijas olimpiāde norisināsies Ķelnē no 21. līdz 27.augustam. Velciet laukā no bēniņiem sen aizmirstās pases, pārbaudiet to derīguma termiņus un sāciet lasīt ģeogrāfijas mācību materiālus angliski (kas būs vienīgā oficiālā pasākuma darba valoda)! Pagājušā gada olimpiāde Čehijā

Lielā Latvijas JĢS brīvdaba šosestdien Skrīveros

Reinis Bērziņš — Wed, 02 May 2012 08:47:50 +0000

PAŅEMT LĪDZI - lukturīšus/ciklopus vai kko tādu! (Prasība no Dāvja, tāpēc - ja nebūs maldīsieties pa tumsu un telti būs grūti atrast!)Šosestdien-šosvētdien (5.-6.maijā) Skrīveros norisināsies Latvijas JĢS brīvdabas kārta. Satikšanās vieta - Skrīveru dzelzceļa stacijā plkst.11:00. Ja gadās nokavēt, tad jāsazvanās ar Uldi (tālr.29203427).Izbraukšana no Rīgas plkst.9:20 ar vilcienu Rīga - Aizkraukle (jākāpj ārā pieturā "Skrīveri"). Biļetes cena vienā virzienā - 2 lati. Drīkst braukt arī citādi (ar vēršu pajūgiem, autostopiem, autobusiem, ar pretimbraucošu preču vilcienu no Latgales). Atpakaļbraukšana svētdien ar vilcieniem 14:08-15:29 vai 15:47-16:52. Nakšņošana, kā ierasts, pašu līdzpaņemtās pieczvaigžņu teltīs kādā no lētākajiem telšu kempingiem. Kam nav savas telts, komentāru sadaļā zem šī raksta sarunājiet sev brīvu vietu kāda cita kustamā īpašuma magnāta trīsstāvu teltī! Tā kā šogan nav finansējuma brīvdabai, tad ceļa izdevumi jāsedz pašiem, toties dalības maksa netiks iekasēta.Nakts speciāluzdevumam būs nepieciešams lukturītis (vēlams, uz pieres liekamais, bet pietiks arī ar mazliet neērtāko rokā turamo variantu vai ar debesīs ērti iekaramo pilnmēnesi). Dienas maršruts būs 10 km tāļš, tādēļ ieteicamas kaut vai skolas mugursomas, kur atrastos vieta guļammaisam, 2 sviestmaizēm - viena sev, otra žūrijai :), maiņas zeķēm (dienas zeķes noteikti būs slapjas pēc Daugavas vai citu upju forsēšanas). Uzdevumu ērtākai pildīšanai ieteicams paņemt līdzi cietu pamatni, kur uzstiprināt uzdevumu lapiņas (citādi uz tām allaž redzami klasesbiedru kaulaino muguru skriemeļu nospiedumi), kā arī rezerves rakstāmpiederumi. Lielāku grupu līderi var paņemt arī varāmos katliņus (jo vardes, maijvaboles, alkšņu mizas vai citi meža pusfabrikāti, neuzsildīti, nav diez ko garšīgi).

Uzaicinajums atlasei uz Starptautisko olimpiādi Ķelnē

Anna Sakne — Thu, 05 Apr 2012 19:13:02 +0000

Pirmie 8 no Valsts olimpiādes ģeogrāfijā, tiek tālāk uz 2. kārtu! Apsveicam, šos jauniešus. Kā jau iepriekš minēju, ka sākot ar 3.aprili tiks sniegta tuvāka informācija! Norises datums - 14.aprīlis Norises vieta - Latvija, Rīga, Alberta iela 10, 4.stāvā Norises laiks - 10:00 - 11:00 Atkārtoti norādīšu personas, kurām ir jāierodas (tās personas, kas bija 1.-8. vietā Valsts olimpiādes ģeogrāfijas 1.kārtā!) : Fimbauers Roberts Georgs Valmieras Valsts ģ. Zirnis Jānis Valmieras Pārgaujas ģ. Sebris Armands Lizuma vsk. Seržāns Māris Rīgas Valsts 1. ģ. Kurzemnieks Artūrs Rīgas Valsts 1. ģ. Šķēls Mārcis Madonas Valsts ģ. Krastiņš Edgars Valmieras Valsts ģ. Bernāns Kārlis Salaspils 1.vsk. Kā jau iepriekš minēju atkārtojiet angļu valodu - uzdevumi būs orientēti ģeogrāfisko angļu valodas pārbaudei ( dažādi uzdevumi angļu valodā par visdažādākām tēmām, teksta izpratne ģeografisko terminu zināšanā, utml.)

Uzmanību! Valsts ģeogrāfijas olimpiāde tuvojas (3)

Anna Sakne — Sat, 10 Mar 2012 20:42:21 +0000

Valsts ģeogrāfijas olimpiāde - 16.martā, piektdienā, LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātē, Alberta ielā 10, auditorijā Nr. 403.Reģistrācija pl. 9:15 - 9:45 Atklāšana pl. 9:45Uzdevumu risināšana pl. 10:00 - 13:00Pārtraukums pl. 13:00 - 13:30Praktiskā daļa pl. 13:30 - 15:00Līdzi nepieciešams : *rakstāmpiederumi (krāsainie zīmuļi, zila/melna pildspalva, parastais zīmulis, dzēšamā gumija);*garais lineāls (no 50-60 cm);*parastais, mazais lineāls (15-20 cm; vēlams caurspīdīgs - pašiem būs vieglāk);*taisnleņķa trijstūris (arī vēlams caurspīdīgs, lai pašiem vieglāk);*transportieris;*kalkulators (der arī zinātniskais);*cirkulis.Dalībnieku saraksts: 1 Akmens Toms Liepājas Valsts 1. ģ. 2 Aleksandrova Ilva Tilžas vsk. 3 Alsiņš Kārlis Aizputes vsk. 4 Amoliņš Jānis Limbažu novada ģ. 5 Andersons Tomass Jelgavas Spīdolas ģ. 6 Astratova Jūlija Daugavpils 16. vsk. 7 Babre Agnese Dagdas vsk. 8 Balodis Vilhelms Rēzeknes 1 vsk. 9 Barkāne Guna Nautrēnu vsk. 10 Baronovs Antons Rīgas 34. vsk. 11 Bernāns Kārlis Salaspils 1.vsk. 12 Bērziņš Pauls Pumpuru vsk. 13 Bormanis Mārcis Talsu Valsts ģ. 14 Broks Renārs Jēkabpils Valsts ģ. 15 Burve Elza Druvas vsk. 16 Ceriņa Dārta Jūrmalas Valsts ģ. 17 Circens Jānis Rekavas vsk. 18 Drukaļskis Kristers Līvānu 1. vsk. 19 Fimbauers Roberts Georgs Valmieras Valsts ģ. 20 Freimanis Niks Rīgas 25. vsk. 21 Grigorjevs Mārtiņš Vaboles vsk. 22 Jerohnovičs Dmitrijs Liepājas A.Puškina 2.vsk. 23 Jurģevica Marta Annija Augstkalnes vsk. 24 Kozlovs Jānis Iecavas vsk. 25 Krafts Kristaps Siguldas Valsts ģ. 26 Krastiņš Edgars Valmieras Valsts ģ. 27 Krauze Rūta Ogres Valsts ģ. 28 Krēsliņš Ēriks E.Glika Alūksnes Valsts ģ. 29 Kuncs Edvards Rīgas vakara ģ. 30 Kurpnieks Raitis Rīgas Tirdzniecības tehnikums 31 Kurzemnieks Artūrs Rīgas Valsts 1. ģ. 32 Lācis Arvis Elejas vsk. 33 Lerķis Ingvars Tukuma Raiņa ģ. 34 Lipšens Dāvids Kuldīgas Centra vsk. 35 Matvejevs Oļegs Rīgas Ostvalda vsk. 36 Meire Marianna Druvas vsk., Saldus nov. 37 Mistrjukovs Filips Liepājas 12. vsk. 38 Muzikants Niklāvs Rīgas Natālijas Draudziņas vsk. 39 Muzis Ivars Rīgas Valsts 2. ģ. 40 Nosovs Vitālijs Rīgas 33. vsk. 41 Onskulis Vilnis Rīgas Hanzas vsk. 42 Orlovska Diāna Kārsavas vsk. 43 Paļskis Kristaps I.Gaiša Kokneses vsk. 44 Pelēcis Arvīds Ozolnieku vsk. 45 Pikšēns Mārcis Valmieras Pārgaujas ģ. 46 Plankājs Eduards Saulkrastu vsk. 47 Punculis Haralds Aknīstes vsk. 48 Račinskis Pēteris Jelgavas Valsts ģ. 49 Rasums Roberts Rīgas Valsts 2. ģ. 50 Ružs Sandis Rīgas 85. vsk. 51 Sebris Armands Lizuma vsk. 52 Seržāns Māris Rīgas Valsts 1. ģ. 53 Simsons Arvis Cēsu Valsts ģ. 54 Skadiņš Toms Rīgas Angļu ģ. 55 Sperga Jānis Rēzeknes Valsts ģ. 56 Strazdiņš Roberts Bauskas Valsts ģ. 57 Šķēls Mārcis Madonas Valsts ģ. 58 Šnipkis Andris DA Liepājas 5.vsk. 59 Štrauss Roberts Dāvis Ventspils 5. vsk. 60 Šulcs Rubens Pāvils Smiltenes ģ. 61 Šveicars Raivis Rīgas 69. vsk. 62 Tabors Edgars Baltinavas vsk. 63 Taškāne Marta Andreja Upīša Skrīveru vsk. 64 Tīrons Silvestrs Valmieras 5.vsk. 65 Točs Mārtiņš DA Cēsu Valsts ģ. 66 Toropovs Nils Grobiņas ģ. 67 Trimdale Aija Rīgas 6. vsk. 68 Vaivads Mārtiņš Salacgrīvas vsk. 69 Vladimirs Manukjans Rīgas 61. vsk. 70 Zālītis Jānis Valkas ģ. 71 Zeps Ēriks Rēzeknes 5 vsk. 72 Zirnis Jānis Valmieras Pārgaujas ģ. 73 Zīvers Kristers Valmieras Valsts ģ. 74 Rajeckis Jānis Aglonas vsk.

Tiešsaiste no Valsts olimpiādes ģeogrāfijā!

Anna Sakne — Fri, 16 Mar 2012 10:12:24 +0000

[12:09] Šinī brīdī sāk nobeigt jau 4. uzdevumu. Jāpakrata pirksts par 18 cilvēkiem, kas nav ieradušies uz šo pasākumu!!![13:53]Labošana ir nogurdinoša, bet nu sāk lēnām jau noapaļoties, tūlīt sāksies praktiskais darbiņš, kas ilgs 1,5 h, tad nu veiksmi visiem :)[14:42] Praktiskā daļa būs līdz 15:20, telpā vairs nav ko elpot! Ielieku apskatīties provizoriskos rezultātus.[16:14]Esam beiguši!!!! Vairāki, jau redzēja savus provizoriskos rezultātus, bet nu redziet paši, viss var mainīties ļoti strauji!

Baltijas valstis, Liepājas svētki, Leģionāru diena un žūrija cieš negadījumā

Anna Sakne — Sat, 17 Mar 2012 20:03:32 +0000

Cieši, miegaini un caur biezu miglu žūrija no Rīgas ieradās tik laicīgi, ka jau reģistrācijā varēja aizmigt; cilvēku skaits šinī kārtā bija mazākais visā sezonā: konkurence 10. klases un 12. klašu grupā bija starp 3 cilvēkiem. Viens no iemesliem bija notiekošais ZPD kongress, tad vēl daudziem noteikti bija kori un dejas, bet vēl kāds nolicies "slīpi" ar vējbakām. Tomēr visdrīzāk, ka īstais iemesls ir brīvlaiks, kas rit pilnā sparā.Sākotnējais jauniešu skaits bija ap 54, tādēļ izdomājām ietilpināt visus vienā klasē, lai ātrāk, vieglāk un bez sāpēm visu novadīt. Aizrādījumus arī saņēma no atnākušajām skolotājām, tāda uzvedība no skolniekiem nav pieņemama it īpaši olimpiādē! Uzmanību! Tiem, kas saņem -2 vai -4 (par -2 aizkrāsošanu) negatīvs iegūtais rezultāts galā noņem skolai sezonas punktus. Nenāk tikai draugu un ķeksīšu dēļ! Tā kā bija maz cilvēku, tad darbu labošana notika ļoti raiti un ātri, ka izdevās sarakstīt diplomus un apbalvot skolniekus pa tiešo, nevis ar skolotāju starpniecību. Ļoti iespējams, ka lielai daļai šī bijusi pirmā apbalvošana KJĢSa vēsturē, kurā viņi ir piedalījušies, jo parasti apbalvošanu sagaida tikai daži pacietīgākie. Vai tad bija tik sāpīgi?Vislielākā konkurence bija starp 6.-9. klases skolniekiem, no max. punktu skaita 114, 3. vietu ar 40,5 punktiem ieguva Kārlis Kadiķis (DA Liepājas 5.vsk.) un ar patīkamu prieku saņēma savu balvu. 2. vietu ar 45 punktiem saņēma, ļoti balamutīgais, Jānis Stūrmanis (kā viens no žurijas locekļiem minēja, ka viņš ir aizmirsis iedzert nervu zāles). Un ar pilnīgu pārliecību 1. vietu ieguva Reinis Ruperts (Liepājas 15. vsk.).10. klašu grupā tā kā bija 3 dalībnieki - Jēkabs Stūrmanis, Rihards Ročāns un Ieva Dobele, tad katrs dabūja pa balvai. Kuram cik punktu, var apskatīt pie rezultātiem. Jau lielāka un nopietnāka konkurence bija 11. klases grupā, bet nu turēt līdzi vienam no Valsts olimpiādes dalībniekiem ir pagrūti, tādēļ 1. vietu un absolūtais uzvarētājs šodien bija ļoti pašsaprotams - Dmitrijs Jerohnovičs (Liepājas A.Puškina 2. vsk.), kurš tā pat ieguva tik ~50% no iespējamiem punktiem. Un beidzot mums ir arī vairāk par vienu meiteni laureātu godā. 2. vietu ieguva Natālija Jerohnoviča (Liepājas 8.vsk) un 3. vietu ieguva Viktorija Lodigina (Liepājas 8.vsk.).Runājot par 12. klašu grupu - Andris Šnipkis, Jānis Seržants, Edijs Lundbergs. Tā pat kā 10. klašu grupā. Jāni Seržant -> nebūtu runājis un aizkrāsojis savu iegūto -2 būtu bijis labāks rezultāts. Kaut nu arī Leģionāru diena bija 16. martā, pēc Zariņa kunga ieteikuma izdomājām apskatīt Liepājas centru, kā izrādās Liepājas svētki ir 18. martā, tādēļ Liepājā ilgi neuzturējāmies. Un tad devāmies uz Lesteni braucot tālāk uz Džūksti, priecājoties par daudzajām stirnām. Tā kā sāka mesties tumšs devāmies uz Rīgu. Pāris kilometrus pēc Lāču maiznīcas, stirniņa izdomāja papriecāties par mums, kas diemžēl tai beidzās letāli. Nākamā kārta būs 21.aprīlī nevis 28. aprilī. Tēmu pašreiz nevaru paziņot.

Valsts olimpiāde ģeogrāfijā 2.kārta

Anna Sakne — Fri, 23 Mar 2012 08:58:27 +0000

Pirmie 8 no Valsts olimpiādes ģeogrāfijā, tiek tālāk uz 2. kārtu! Apsveicam, šos jauniešus. Uzvārds Vārds Skola Fimbauers Roberts Georgs Valmieras Valsts ģ. Zirnis Jānis Valmieras Pārgaujas ģ. Sebris Armands Lizuma vsk. Seržāns Māris Rīgas Valsts 1. ģ. Kurzemnieks Artūrs Rīgas Valsts 1. ģ. Šķēls Mārcis Madonas Valsts ģ. Krastiņš Edgars Valmieras Valsts ģ. Bernāns Kārlis Salaspils 1.vsk. Uldis pagaidām ir aizbraucis uz tālo, attīstīto MacDonald valstību. Sīkāku informāciju ziņosim sākot ar 3. aprīli. Bet baumo, ka notiks 14. aprilī, pl 10:00 -11:00, pirms JĢS ģeoloģijas kārtas, tur pat, kur bija iepriekšējā VOĢ kārta. Atkārtojam angļu valodu!

Latvijas Republikas 29.ģeogrāfijas olimpiādes laureātu apbalvošana

Reinis Bērziņš — Tue, 24 Apr 2012 11:26:40 +0000

Ģeogrāfijas 29.valsts olimpiādes laureātu apbalvošana notiks 2012.gada 25.aprīlī Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē, Rīgā, Aspazijas bulvārī 5, plkst. 11.00 – 13.00, 324.telpā.Laureātus un viņu pedagogus uzrunās Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas vecākais ekonomists Igors Kasjanovs, lekcijas tēma "Satiksmes noteikumi veselīgai ekonomikai jeb īsi par Latvijas ceļu uz Eiro". Lūgums gan skolēniem, gan skolotājiem nosūtīt apstiprinājumu par ierašanos uz e-pasta adresi profesionalis@lu.lv.>> Uzaicināto sarakstsPaldies par balvu fondu karšu izdevniecībai "Jāņa Sēta" un LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātei!

Lielajā JĢS 2011./2012.gada sezonas noslēgums pamatskolniekiem - atklātā ģeoloģijas olimpiāde

Anna Sakne — Tue, 24 Apr 2012 08:14:54 +0000

JĢS - 14.aprīlī norisinājās Atklātā ģeoloģijas olimpiāde.Ar interesantu ierašanos atkal izpelnījās Mūrnieka jaunskungs, apsveicu! Arī par iegūto 2. vietu sezonas kopvērtējumā. Šī bija pēdējā kārta šinī sezona, kurā ir atļauts piedalīties pamatskolas skolniekiem. Tāpēc centāmies viņiem pievērst uzmanību īpaši lielu. Piemēram, par lielāko špikotāju, tur gan būtu pelnījuši pāris cilvēki no vidusskolas rindām, ko var redzēt rezultātu tabulā, ar citas krāsas cipariem. Ļoti atvainojamies balvas - KOPĒTĀJA - saņēmējai, ja tas aizskāra viņas jūtas, jo tika saņemts zvans no viņas mātes. Atradām arī sezonas viduvējību. Un uz nākamo sezonu pa brīvu varēs ierasties - Lauris Krauze no Ziemeļvalstu ģimnāzijas, ar pilnīgu visu kārtu apmeklēšanu šajā sezonā. Šinī kārtā pamatskolas klašu grupā - 1.vieta - Tomass Andersons JSĢ, saņēma arī balvu no Rodžera! 2.vieta - Morics Roberts Mūrnieks Ikšķiles vsk.3.vieta - Krista Annija Samcova VVĢBet visas sezonas uzvarētāji ir gandrīz tie paši, tikai 3.vietā ir Ketija Nadežņikova no NDĢ, apsveicam!Un pamatskolas kausu ir ieguvusi - 1.vieta - Jelgavas Spīdolas ģimnāzija2.vieta - Rīgas Valsts 2.ģimnāzija3.vieta - Ziemeļvalstu ģimnāzijaTad nu pie vidusskolniekiem, kas tiks arī satikti brīvdabas kārtā 5.-6.maijam (vēl pilnībā nav konkretizēta vieta uz kurieni brauksim! Tāpēc sekot informācijai līdzi cītīgi). 10.klase : III.vieta - Artūrs Pavlovs ZVĢ; II.vieta - Toms Ansens Babītes vsk.; I.vieta - Kristers Zīvers VVĢ.11.klase : grupā visas 3 vietas ieguva iespējamie kandidāti uz Pasaules ģeogrāfijas olimpādi (1. vieta - Robertam Georgam Fimbaueram; 2. vieta - Edgaram Krastiņam; 3. vieta - Kārlim Bernānam).12.klase : Sen nav bijis - 2 pirmās vietas !! 1. vieta - Kārlis Alsiņš un Niklāvs Muzikants. Bet palikušo 3.vietu ieguva Rihards Landorfs. Par Lielas JĢS brīvdabas kārtu, kas notiks 5. un 6.maijā, pagaidām informācija arī nav pilnvērtīga, bet gaidiet drīzu paziņojumu JĢS mājaslapā!

Latvijas 36.atklātā ģeogrāfijas olimpiāde aizvadīta bez nopietniem incidentiem

Reinis Bērziņš — Sun, 13 Nov 2011 00:33:04 +0000

Vienīgais nopietnais incidents bija šī vulkāniskā ieža parādīšanās:Vijumlava vizuāli atgādina organiskas izcelmes vielu, taču par to, ka tas tā nav, varat paši pārliecināties, pārbaudot šo vulkānisko iezi pēc garšas. Latvijas 36.atklātā ģeogrāfijas olimpiāde aizvadīta bez nopietniem incidentiem, cietušo nav, lai arī tika fiksēti daži bezvēsts pazudušie. Smagāk vārda tiešā nozīmē klājās godājamajam goda pjadestālam, kas burtiski ielūza no šiem ģeogrāfijas smagsvariem: Pamatskolas grupā: 1.vieta - Katrīna Domiņa (Rīgas Valsts 2.ģ.), 2.vieta - Tomass Andersons (Jelgavas Spīdolas ģ.), 3.vieta - Morics Roberts Mūrnieks (Ikšķiles vsk.) 10.klašu grupā: 1.vieta - Silvestrs Tīrons (Valmieras 5.vsk.), 2.vieta - Kristers Zīvers (Valmieras Valsts ģ.), 3.vieta - Arvis Simsons (Cēsu Valsts ģ.) 11.klašu grupā: 1.vieta - Kārlis Bernāns (Salaspils 1.vsk.), 2.vieta - Edgars Krastiņš (Valmieras Valsts ģ.), 3.vieta - Māris Seržāns (Rīgas Valsts 1.ģ.) 12.klašu grupā: 1.vieta - Kārlis Alsiņš (Aizputes vsk.), 2.vieta - Niklāvs Muzikants (N.Draudziņas ģ.), 3.vieta - Gatis Štolcers (Babītes vsk.) Speciālbalvu šoreiz pasniedza Baltijas komfortablākās starptautisko autobusu kompānijas LUX Express pārstāvis, kas labākajam dāvāja 4 biļetes uz kādu no kompānijas autobusu maršrutu galapunktiem: Sanktpēterburga, Tallina, Viļņa, Varšava, Kaļiņingrada u.c. Savukārt diplomētā stūrmane Ilze Stelpa (jūras vilku aprindās pazīstama vienkārši kā Austrumtimoras pirāts Rodžers) Kurzemes hercogistes mantiniekam un labākajam karšu pazinējam Kārlim Alsiņam dāvāja vēl vienu speciālbalvu - senlaiku Tobago salas kuģošanas karti - ja nu kādu dienu kurzemniekiem atkal savajadzētos cukurniedres, kafijpupiņas vai vergus, tad Kārlis zinās, kur tos ņemt. Un pats lielākais 12.klašu grupā un ar visvairāk kilogramiem smadzeņu - Kārlis Alsiņš no Aizputes vidusskolas. Labākie atsevišķos uzdevumos: Pasaules kartē Silvestrs Tīrons (Valmieras 5.vsk.) atšķirībā no nesekmīgā Kolumba nemeklēja vis Indiju Amerikā un sasniedza labāku rezultātu ne tikai par šo apmaldījušos dženoviešu jūrnieku, bet arī par visiem pārējiem konkurentiem. UNESCO pasaules mantojumu var pavisam droši uzticēt Kasparam Bogdanovam (Saldus 2.vsk.), kurš to pārzinās un saudzēs, bet nedodiet dažam labam, kas šajā uzdevumā pamanījās pat iegūt negatīvu rezultātu - tad ies tāpat kā Talibiem ar Budas statujām, kas dažu stundu laikā šo UNESCO pieminekli pazudināja. Problēmu uzdevumā vienīgais no briesmīgā cunami viļņa un tā nestajām vēl briesmīgajām matemātiskajām formulām neaizbēga Kārlis Bernāns (Salaspils 1.vsk.), bet droši atšifrēja tās, jo kad redzi cunami, tad bēgt vairs nav jēgas jo cunami vienmēr būs ātrāks par tevi. Fiksajos jautājumos Silvestrs Tīrons (Valmieras 5.vsk.) vēl itin labi atcerējās no savas jaunības, ka 1864.gadā Dikļos JĢS vēl netika dibināts, bet par laimi neiekrita Zemes dziļākajā kriptodepresijā (1060 m z.j.l.) - Baikāla ezera dibenā. Latvijas novados ģeografiskos objektos visprecīzāk spēja izvietot Kārlis Bernāns (Salaspils 1.vsk.), bet vai pēc jauno novadu reformas viņš pats vispār saprot, kurā novadā dzīvo? Stereotipu uzdevumā igauņu lēnumu, itāļu spagetikāri un japāņu pašnāvnieciskumu dažs uztvēra nevis kā stereotipus, bet gan kā faktus - viņu vidū visstereotipiskākais - Ēriks Cīrulis (Ziemeļvalstu ģ.). Un, starp citu, visi Ziemeļvalstnieki ir bārdaini mežoņi ar vērša ragiem, kas katru dienu ēd pūdētu lasi un dodas uz savu pamatdarbu - jūras sirojumiem. Morics Roberts Mūrnieks (Ikšķiles vsk.) šodien bija jaunākais bronzas medaļas ieguvējs un arī pats jaunākais Lāčplēša ordeņa veterāns. Latvijas kartē pusi no pareizajām atbildēm Kārlis Alsiņš (Aizputes vsk.) izlasīja, skatoties pa autobusa logu, ceļā pāri pus-Latvijai. Ranžēšanā nepārspējamas bija dāmas Sigita Zvejniece (Rīgas Valsts 1.ģ.) un Katrīna Domiņa (Rīgas Valsts 2.ģ.). Tādēļ, kungi, kad atkal uzstāsiet, ka futbola tiešraide jāranžē kā prioritārāka pār kārtējo "Ugunsgrēka" sēriju, tad tomēr klausiet dāmas un rātni skatieties seriālu, jo viņas tomēr prot saranžēt prioritātes labāk par jums. JĢS skolu ceļojošā kausa izcīņā vēl vienu soli uz priekšu spērusi Priekšsacīkšu līdere - Rīgas Valsts 2.ģimnāzija, bet tai uz pēdam min pašreizejā kausa īpašniece - Valmieras Valsts ģimnāzija. Savukārt par 3.vietu skolu kopvērtējumā nikni cīnās gan Jelgavas Spīdolas ģimnāzija, gan Ziemeļvalstu ģimnāzija, gan Grobiņas ģimnāzija. Nevienas pašas vidusskolas nav vairs palikušas. Gaidīsim visus (arī tos, kas neieradās uz Atklāto Latvijas ģeogrāfijas olimpiādi) vēl daudz lielākā pasākumā Atklātajā Āzijas ģeogrāfijas olimpiādē 3.decembrī. Lai gan sākotnēji tika paredzēts, ka tā notiks Potalas pilī Tibetā, taču, tā kā vienīgajā kalnu pārejā, kas uz turieni ved, iesprūdis pārēdies jaks, līdz ar izveidojies vairākus kilometrus garš jaku un lamu sastrēgums, tad norise pārcelta uz citu Āzijas valsti (vismaz Rietumeiropieši to iegrupē Āzijā) - Latviju, Rīgu, Alberta ielu 10, LU Ģeogrāfijas fakultātes 403.auditoriju (sākums 11:00, reģistrācija no 10:15). Māris Seržāns no Rīgas 1.ģimnāzijas, kurš šovasar Starptautiskajā ģeogrāfijas olimpiādē Čehijā palīdzēja Latvijas izlasei izcīnīt 2.vietu. Bet varbūt tieši otrādi, leišu izlases uzpirkts, centās gremdēt savu valsti!? Dažas kuriozākās atbildes no dalībnieku lapām: Jautājums: Kā Tu ieteiktu Saukrastu domei izmantot jūras abrāzijas krasta joslu (kurai līz 2025.gadam jūra noskalos 5-25 m)? Atbilde: Atomelektrostaciju - kā mācību no Fukušimas AES (jā, no PR skatpunkta nevienam citam pasaules ciematam vēl nebija izdevies iegūt tik lielu reklāmas laukumu preses izdevumos, turklāt bez maksas). Atbilde: Izveidotu tur nūdistu pludmali, jo viņiem jau neko nevar aizskalot. Atbilde: Uzbūvēt tur paisuma-bēguma elektrostaciju (cik lielu paisumu-bēgumu Tu jelkad esi novērojas Rīgas jūras līcī?). Jautājums: Kā samazināt malārijas veicinātājfaktorus? Atbilde: Izsmidzināt iprītu - apmirs gan odi, gan cilvēki, bet vismaz nesaslims ar malāriju. Atbilde: Pārliet visas ūdenstilpnes ar eļļu (formāli jau tas ir pareizi - visi malārijas odu kāpuri iznīks). Atbilde: Ir jācīnās par šo jautājumu (ļoti tipiska politiķa atbilde). Jautājums: Kāpēc ar gigantiskajiem trušiem Ziemeļkoreja nevarēs atrisināt bada problēmu? Atbilde: Tiem taču par daudz spalvu, lai tādus ēstu! Atbilde: Tiem ir lielāki izkārnījumi, līdz ar to ievades-izvades bilance ir neitrāla. Atbilde: Visiem pārlielu gigantiskajiem ir traucēta reprodukcijas funkcija (tie nevairojas), zinu to droši. Atbilde: Tie gigantiskie truši tāpat kā desas sastāv no E-vielām, nevis īstas gaļas. Jautājums: Kāpēc koksnes dedzināšanu (atšķirībā no akmeņogļu dedzināšanas) uzskata par neitrālu oglekļa izmešu atmosfērā ziņā? Atbilde: Tāpēc, ka Donbasa ogles pārlietas ar naftas glazūru. Atbilde: Jo koksne vispār nesastāv no ķīmiskām vielām. Atbilde: Jo koksnes saturā ir liels skābekļa daudzums, kas dedzinot izdalās atmosfērā (tad varbūt aizdedzināsim visus Amazones mežus?). Jautājums: Kā militārā operācija "Tuksneša vētra" Kuveitā/Irākā izraisīta īsto tuksneša vētru intensitātes un biežuma palielināšanos? Atbilde: Lidaparātu propelleri sacēla gaisā iežus. Atbilde: Tika patērēts gaiss, līdz ar to veidojās tuksneša vētras. Jautājums: Aerofotogrāfijā Lielas barjerrifs Atbilde: Korāļu rifs (savukārt baznīcā šis cilvēks dzied koraļļus no dziesmu grāmatas). Atbilde: Kanāriju salas (ASV), pats tur esmu bijis (pieļauju, ka šim "piedzējušajam" pasaules apceļotājam arī pēc Rāznas ezera saliņu apciemojuma varētu iestāstīt, ka tās bijušas Kanāriju salas un ka dīvainā valoda bijusi kanārijputniņu valoda).

Atskats uz Jaunā gada sākumu Jauno ģeogrāfu skolā

Reinis Bērziņš — Mon, 20 Feb 2012 23:36:43 +0000

Kopš Reinis mūs ir pametis jaunā gadā skaistāku un aukstāku iemeslu dēļ. Mums ir izpalicis nedaudz žurnālistiskais atskats. Šinī gadā jau ir bijušas divas JĢS kārtas un viena KJĢS kārta. Zinātnisko darbu konference Vispirms sāksim ar visnopietnāko daļu, Zinātniskajiem darbiem, kas notika 14.janvārī. Bija tika daudz dalībnieku, kā sen nav bijis. Katrā frakcijā bija pa 15 vērtējamiem darbiem. Šī iemesla dēļ, apsveram nākamgad ieniegt darbus 2 dienas iepriekš. Šogad izteikti tika aizstāvētas vai pastāstāstītas interesantas lietas par dažādām nācijām – par čigāniem Latvijā (Natālija Misiņa) , par Baltkrieviem Jelgavā (Edgars Labors) un par Baltijas somiem (Ēriks Cīrulis). Par valodas attīstību jeb par to kāda kļūst jauniešu latviešu valodas zināšanas mūsdienās „Slengu vietvārdi Rīgā”. Tika arī ģeogrāfija parādīta no sportiskās puses – Airēšanas ģeogrāfija Baltijā (Alise Gau) un Sporta karšu attīstība laika gaitā (Toms Grende). Cilvēku ģeogrāfijas frakcijā bija divas 3.vietas, vienu no tām ieguva Edgars Labors ar savu darbu par baltkrieviem Jelgavā un otru Evelīna Tīrumniece par „Iedzīvotāju nodarbinātību”. Ar savu papildu darbu un palīdzību jaunākiem skolniekiem 2.vietu ieguva ventspilniece Liene Pakārkle par savu darbu „Skolēnu zināšanu un prasmju pārbaude dabas zinībās”. Ar nelielu humora pieskārienu, bet pilnā nopietnībā pirmo vietu cilvēka ģeogrāfijā ieguva Rihards Landorfs no Vecumnieku vidusskolas ar savu darbu „Karikatūru izmantošanas iespējas ģeogrāfijas mācību stundās”. Ne mazākas jautrības un cīņas notika dabas ģeogrāfijas frakcijā. Parasti daudz jautājumus uzdod sievietes pa lietu un ne par lietu. Bet šoreiz viss mainās, ar saviem daudzajiem un nogurdināmajiem jautājumiem bija izteikti vīrieši. Ar iespējamo apvienošanu iegāst citus cilvēkus - Roberts Rasums un Ivars Muzis, ar savu nopietno FIB skatienu – Kārlis Bernāns un cilvēks, kuru ir tik grūti iebietēt pat pašam Akmenim – Kārlis Alsiņš. Dabas ģeogrāfijā visi darbi bija saistīt ar Latviju vai kādu pat konkrētu Latvijas vietu, piemērām, Jelgavas parki, Šampētera mežs, Inčukalns, Ozolnieki, Valdeka, Salapils, u.c.. Vajadzētu paslavēt divus pamatskolas ZPD daībniekiem – Lauri Krauzi (ZVĢ) un Valteru Aišpuru (RV2Ģ), darbi bija interesanti , bet stāvēt līdzās vidusskolniekiem ir ļoti grūti. Dabas ģeogrāfijā 3.vietu ieguva cilvēks ar FIB skatienu Kārlis Bernāns ar savu darbu „Salaspils novadā sastopamie ieži un nogulumi”. Šoreiz cilvēku ģeogrāfijā 2.vietu dala trīs cilvēki - Ilze Bērziņa (iespējams vietu ieguvusi, jo ir AB māsīcas meita) ar darbu „Valdekas pils vēsture un attīstības perspektīvas”, un dvīņu māsas Marika un Sigita Raguckas – Ragovskas, kas apvienojušas spēkus sarakstījušas grāmatu „Ozolnieku novada ģeogrāfiju”. Bet nu cilvēks, kuru nevar iebiedēt ar Akmeni rokās 1.vietu cilvēku ģeogrāfijā ir ieguvis Kārlis Alsiņš ar savu par klimatiskajiem raksturojumiem Aizputē un jau vairākus gadus aktuālāko tēmu globālo sasilšanu.Komandu mači Pirmo reizi JĢS žurijai bez pašajiem galvenajiem un gudrajiem prātiem bija jāveic neiespējamā misija KJĢS janvārā kārtā – KOMANDU MAČI. Tā kā šāda veida kārta tika veidota pirmo reizi, ir jāsaprot neveiklās situācijas un neizdomātās lietas līdz galam. Bija arī pie vainas lielais ziemas aukstumiņš, kas atnāca nemanot arī siltajā, bet vējainajā Liepājā. Skolotājas zvanījās un centās noskaidrot, kur ir palikuši viņu pamatskolnieki, bet beigās izdevās viss laimīgi un veiksmīgi. Gudrākie salikuši savas galvas kopā cīnījās intensīvi par pirmo vietu.Fotogalerijas: Komandu mači Rīgā | Komandu mači Liepājā | Zinātnisko darbu konference

Hokeja drudzis vai pavasaris galvā - Valodu ģeogrāfija

Anna Sakne — Sat, 10 Mar 2012 20:13:12 +0000

Pavasaris galvā:I wandered lonely as a cloud That floats on high o'er vales and hills, When all at once I saw a crowd, A host, of golden daffodils... /William Wordsworth, 1807/ Viena no garākajām un ātrākajā kārtām šinī sezonā. Tika veikti 9 uzdevumi, sākot ar problēmām, beidzot ar vienkāršām kārtām - nosaukt kādas tautības ir kāds slavens cilvēks, kurā valstī ir viena vai vairākas oficiālās valodas, u.c.. Sākotnēji jau likās, ka visiem jauniešiem pavasaris ir galvā, un cīņa nemaz nebūs sīva. Bet beigās ieradās jau savā ziņā laba konkurence, kur dažu labu pazīst kā raibu suni. Bija jau jāsak domāt, kur izsēdināt Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas skolniekus, tas liekas pārāk aizdomīgi. Notika arī nelielas cūku medības starp žūrijas locekļiem un vieniem no sīvākajiem vidusskolniekiem. Visu pasākumu bija uzņēmies novadīt Jēruma kungs ar savu sargsuni Polo. Kā teica Gajs Jūlijs Cēzers : Veni Vidi Vici - Es atnācu, ieraudzīju un uzvarēju. To mēs varam teikt par jauno ģeogrāfu - Miķeli Rikveilu no Praulienes vsk, pierādot savu sīvāko konkurenci JĢS vecākajiem biedriem, noceļot Apsolūtā uzvarētāja titulu. Un par Cēzera teicienu varam arī teikt, ka Kaspars Ivanovs, no RV2.Ģ, ir izdarījis to pašu, jo nosaucot viņa vārdu par iegūto 2. vietu 6.-9. klašu grupā, saņēmām skaļus "Ūuuuuu". Un trešo vietu sākotnēji dalīja Tomass Andersons, kas pirmājās minutēs no pasākuma sākuma bija vienīgais no Jelgavas, un Jānis Bernāns. Diemžēl atradās neliela kļūdiņa, un Bernāna jaunskungs jaunākais nokrita uz 4 vietu atpaliekot par 2 punktiem. Bet apsveicam, balvu neatņemsim ( P.S. Iesaku uzmanīties no žūrijas locekļa M.Gaiļa)! Ar cerīgām acīm skatījās Mūrnieka jaunskungs, bet diemžēl ir palicis 5. vietā, cīnīsimies un cerēsim uz labiem panākumiem! Runājot par cilvēka daudzumu, tad katrā vidusskolas grupā cīņa bija starp ~12 cilvēkiem, tātad, iespēja iegūt balvu bija ..... 25% :) Nu tad pirmais - 10. klase, 3. vietas ieguvējs tiks manīts arī šo piektdien uz Valsts ģeogrāfijas olimpiādi - Kristers Zīvers no VVĢ. 2. vietas ieguvējs Artūrs Pavlovs pārstāvot Ziemeļvalstu ģimnāziju, kas ir pat ļoti saprotams, kā nekā valodu kārta. Bet 1. vietas ieguvējs savu ievērību žūrijai radīja ar savu ID numuru un iegūtajiem punktiem kārtās, no 9 kārtām, piecās ieguva tieši 9 punktus. Vai tiešām tā ir kāda sakritība ? Visi jau baidās no 666, bet varbūt vajadzētu baidīties no 999? Ar savu reģistrācijas numuru 9 - un pirmās vietas ieguvējs Haralds Punculis (Aknīstes vsk.) . Gaidīsim šādas dīvainas sakritības arī nākamreiz :) Otrais - 11.klase. Varu nu teikt, beidzot arī savu konkurenci un varu parāda sievietes! 3. vietas ieguvēja Aleksandra Ševčuka no Anniņmuižas vsk., žēl jau ir, ka tikai 3. vieta, jo pirms pusdienlaika pārtraukuma, viņa savā klašu grupā bija pirmā. Bet nu ir grūti cīnīties ar diviem Robertiem. Viens ir nedaudz balamutīgs, drosmīgs izteicienos, protams arī pārliecināts par ko runā, otrs ļoti pieredzējis JĢS rindās, nelien pa vidu, kā saka, no klusajiem ūdeņiem jāuzmanās. 2. vietas ieguvējs Roberts Rasums (RV2Ģ), nu nevarētu teikt, ka vien puspunkts pietrūka, šoreiz nedaudz vairāk. Jo problēmas labāk māk risināt Roberts Georgs Fimbauers, kurš ļoti cītīgi visus gadus ir saucis savus abus vārdus. Trešais un pēdējais -12.klase . Pirms sāku runāt par vietām, nedaudz arī atvainojos par šo klašu grupu, un varu iepriecināt vienu no divām 3. vietas ieguvējiem - Gati Štolcaru (Babītes vsk.), kurš jau otro reizi no apbalvošanas izgājis ar domīgu prātu. Atradām nelielu kļūdiņu, punktu skaits ir pielīdzinājies Riharda Landorfa (Vecumnieku vsk.) rezultātam. 2. vietas ieguvējs noteikti no Urbja arī nopelnījis kaut ko - Ēriks Cīrulis (ZVĢ). Un viss beidzot, 1. vietas ieguvējs apmulsa izdzirdot savu vārdu - Niklāvs Muzikants (NDĢ). Apsveicam visus ar pavasara iestāšanos un rezultātus jau var aplūkot.

Skolu komandu olimpiāžu nolikums un pieteikšanās (gan Latvijai, gan Kurzemei)

Reinis Bērziņš — Sun, 08 Jan 2012 19:04:21 +0000

28.janvārī Liepājā, bet 11.februārī Rīgā notiks jauns (vismaz ārpus Vidzemes) ģeogrāfijas olimpiādes paveids - skolu komandu olimpiāde - kurai pieteikties varat šīs lapas apakšā (iepriekš izlasot šausmīgi garlaicīgo nolikumu):Skolu komandu olimpiādes nolikums (gan Latvijas JĢS, gan Kurzemes JĢS)1. Komandā ir 4 skolēni no vienas skolas, no kuriem vismaz 1 ir pamatskolnieks. Ja attiecīgajā skolā pamatskola neietilpst (piemēram, tehnikumā), tad pamatskolnieku var aizstāt ar 10.klases skolnieku.2. Katru skolu var pārstāvēt neierobežots komandu skaits.3. Internetā ieteicams pieteikt gan pilnu, gan nepilnu komandu, gan individuālus dalībniekus, trūkstošos dalībniekus pievienojot līdz pat 24 stundām pirms komandu olimpiādes sākuma (t.i. līdz attiecīgās piektdienas plkst.11:00), bet drīkst ierasties arī internetā nepieteikušies. Pēc tam žūrija nepilnajām komandām trūkstošos dalībniekus pievienos pati un no individuālajiem dalībniekiem izveidos jaunas komandas (t.sk. jauktās skolu komandas un nepilnās komandas).4. Katra komanda no sava vidus ieceļ kapteini, kas kalpo kā komandas oficiālais pārstāvis reģistrējoties un sarunās ar žūriju. Uz visām uzdevumu lapiņām jāuzraksta kapteiņa numurs (tas pats dalībnieka numurs, kādu tas lietojis iepriekšējās Jauno ģeogrāfu skolas kārtās). Uz vietas izlozētajām komandām kapteinis tiek izlozēts.5. Katra komanda izvēlas nosaukumu (līdz 30 rakstu zīmēm). Žūrija patur tiesības mainīt nosaukumu, ja tas kādu iemeslu dēļ liekas tai nepieņemams.6. Dalības maksa no dalībnieka bez pilnas komandas - 90 santīmu (pilnām internetā reģistrētām komandām, iespējams, lētāk, kas vēl tiks precizēts).7. Skolu komandu olimpiāde sastāv no vairākiem uzdevumiem, kuru risināšanas laikā vienas komandas dalībnieki drīkst sačukstēties, kas turpretim aizliegts dažādu komandu dalībniekiem. Jautājumi uzrakstīti uz izdalītām lapām, demonstrēti uz mediju projektora vai nodiktēti. Komandai jāraksta savs nosaukums uz dalībnieku lapām, jāseko līdzi instrukcijām par uzdevumu saņemšanu, izpildi un nodošanu.8. Sezonas punkti tiek rēķināti tieši tāpat kā parastajā kārtā (proti, katrs uzvarētājkomandas dalībnieks saņem 100 sezonas punktus, un viņu skola 4x100 sezonas punktus, bet, ja šajā komandā ir tikai 3 šīs skolas pārstāvju, tad attiecīgi skola saņem 3x100 sezonas punktus).Latvijas JĢS komandu pieteikšanās tabula (spiediet šeit, lai atvērtu tiešsaistes tabulu, kurā jāieraksta TIKAI komandas dalībnieku numuri, komandas nosaukums un, ja komanda nav pilnībā nokomplektēta, tad komentāru stabiņā arī norādījumus, kādu komandas dalībnieku vēlaties savervēt u.tml., bet, ja vairāki lietotāji skata šo tabulu vienlaicīgi, viņi var arī "čatot", spiežot uz "1 cits skatītājs" tabulas augšējā labajā stūrī). Jaunie dalībnieki, kam vēl nav numura, lapas apakšā nospiedīs lapu (sheet) "Skolēni" un ierakstīs savu vārdu attiecīgās klašu grupas tukšajās ailītēs, un tad savu jauniegūto numuru izmantos tālāk lapā (sheet) "Komandas".Latvijas skolu komandu pieteikšanās komandu mačiem 11.02.2012 RīgāLatvijas skolu komandu pi...du mačiem 11.02.2012 RīgāKurzemes JĢS komandu pieteikšanās tabula (spiediet šeit, lai atvērtu tiešsaistes tabulu, kurā jāieraksta TIKAI komandas dalībnieku numuri, komandas nosaukums un, ja komanda nav pilnībā nokomplektēta, tad komentāru stabiņā arī norādījumus, kādu komandas dalībnieku vēlaties savervēt u.tml., bet, ja vairāki lietotāji skata šo tabulu vienlaicīgi, viņi var arī "čatot", spiežot uz "1 cits skatītājs" tabulas augšējā labajā stūrī). Jaunie dalībnieki, kam vēl nav numura, lapas apakšā nospiedīs lapu (sheet) "Skolēni" un ierakstīs savu vārdu attiecīgās klašu grupas tukšajās ailītēs, un tad savu jauniegūto numuru izmantos tālāk lapā (sheet) "Komandas".Kurzemes skolu komandu pieteikšanās komandu mačiem 28.01.2012 LiepājāKurzemes skolu komandu pi...mačiem 28.01.2012 Liepājā

Zinātnisko darbu un prezentāciju paraugi

Reinis Bērziņš — Fri, 17 Dec 2010 18:16:27 +0000

Zinātnisko darbu paraugi (tiesa, tikai Z.Krišjānes darbs ir par ģeogrāfijas un zemes zinātņu tēmu):"Tildes" kursadarba (pētījuma) veidne DOC formātāLudmila Peņicina - Bakalaura darbs "BPMN atspoguļojums UML 2.0 diagrammās" (DOC formātā)Zaiga Krišjāne (projekta vadītāja) "Darbaspēka ģeogrāfiskā mobilitāte"BSP Žanna Musina: "Ba Dzjiņa romāns 'Ģimene' un viņa Ķīnas 'lielās ģimenes' iekārtas kritika"BSP Jekaterina Zalomova: "Ķīniešu diēta saskaņā ar piecu elementu teoriju"BSP Anastasija Rižika: "Akupunktūras vispārējās koncepcijas ķīniešu medicīnā"MSP Aleksejs Ivanovskis: "Laodzi filozofijas interpretācija Haņ Feidzi grāmatas 'Dzjie Lao' un 'Ju Lao' nodaļās"MSP Sandra Ceple: "Japānas biznesa etiķete un ētika"Vai kāds iepriekšējo JĢS zinātnisko konferenču dalībnieks nevēlas atsūtīt savu darbu digitālā formātā uz e-pastu reinis.berzins@jgs.lv, lai to publicētu mājaslapā kā paraugu (ja nepieciešams, varu pārkonvertēt par PDF failu, no kura ne-hakeris nevar neko nokopēt)?Ieteikumi zinātnisko darbu izstrādei:JĢS ieteikumi zinātnisko darbu izstrādeiJĢS zinātnisko darbu vērtēšanas kritēriji (pašā apakšā komentāru sadaļā)VISC ieteikumi skolēnu zinātniski pētniecisko darbu izstrādeiLU Ģeogrāfijas fakultātes noteikumi zinātnisko darbu izstrādeiPrezentāciju (slīdrāžu) paraugi:Paraugs, kā garlaicīgu tēmu vizualizēt ar attēliemPrezentācijas paraugs pētījumam "Glāžšķūņa rūķīši", kā arī citas prezentācijasToties jūs gan saņemieties un pārspējiet šīs prezentācijas, sagatavojot kaut ko daudz inovatīvāku, krāšņāku un interesantāku!Uzstāšanās padomi un paraugi (t.sk. anti-paraugi):Jauno ģeogrāfu skolas zinātniskā konference 2008.gadāHow To Deliver An Oscar-Winning PresentationTēmu paraugi ģeogrāfijāAIZSTĀVĒTĀS DISERTĀCIJAS LAIKA PERIODĀ NO 2005. LĪDZ 2009. GADAM1. Stūre Inese „Kultūras mantojuma aizsardzība un attīstības plānošana" (zin.vad.prof. A.Melluma;10.10.2005.)2. Rūsiņa Solvita „Latvijas mezofīto un kserofīto zālāju daudzveidība un kontaktsabiedrības" (zin. vad. prof. M.Laiviņš; aizstāvēts 15.12.2006.)3. Draveniece Anita „Okeāniskās un kontinentālās gaisa masas Latvijā" (zin.vad. prof. Ā.Krauklis†; aizstāvēts 15.12.2006.)4. Paiders Juris „Kvantitatīvu indikatoru izmantošana reģionālās attīstības analīzē" (zin. vad. asoc.prof. P.Šķiņķis; aizstāvēts 28.05.2008.)5. Torklere Aija „Latvijas mūsdienu lēzeno jūras krastu virsūdens daļas dinamika" (zin. vad. prof. G.Eberhards; aizstāvēts 18.12.2008.)6. Lizuma Lita „Gaisa temperatūras un atmosfēras nokrišņu mainības raksturs Rīgā" (zin.vad. prof. A.Zīverts†, prof. A.Briede; aizstāvēts 04.12.2008.)7. Cekula Zane "Latgales apdzīvoto vietu nosaukumu standartizācija" (zin.vad. Dr.geogr. Z.Goba† , prof.Z.Krišjāne; aizstāvēts 14.01.2009.)8. Grīne Ineta „Lauku iedzīvotāju un apdzīvojuma telpiskās struktūras izmaiņas pēc Otrā pasaules kara (Cēsu rajona teritorijas)" (zin.vad. asoc.prof. P.Šķiņķis; 22.01.2009.)9. Priede Agnese „Invazīvie neofīti Latvijas florā: izplatība un dinamika" (zin.vad. prof. M.Laiviņš; aizstāvēts 09.09.2009.)IZCILĀKIE MAĢISTRA DARBI LAIKA PERIODĀ NO 2005. LĪDZ 2009. GADAM1. Bērziņš M. (2005) „Sociāli ģeogrāfiskās atšķirības Salaspils pilsētā" (vad. prof. Z.Krišjāne)2. Leitlande E. (2005) „Vēja raksturlielumu dinamika lidlauka "Rīga" piemērā" (vad. doc. A.Briede)3. Nartišs M. (2005) „Paleohidroloģiskā tīkla modelēšana ar atvērtā koda ĢIS Ziemeļvidzemes centrālajā daļā" (vad. prof. V.Zelčs)4. Grišule G. (2006) „Ilglaicīgo fenoloģisko novērtējumu analīze Latvijā" (vad. asoc. prof. A.Briede)5. Astiča S. (2009) „Kuldīgas pilsētas publiskā ārtelpa un gājēju kustības organizācija"(vad. asoc. prof. P. Šķiņķis)6. Vitāls A. (2009) „Liepājas mikrorajonu attīstības iespējas" (vad. Dr. arch. S. Treija)7. Zaļā I. (2009) „Fizioloģiski ekvivalentās temperatūras ilgtermiņa izmaiņu novērtējums Latvijā" (vad. prof. A.Briede)8. Stinka A. (2009) „Liela mēroga atmosfēras cirkulācijas un to ietekme uz Latvijas klimatu" (vad. prof. A.Briede)IZCILĀKIE BAKALAURA DARBI LAIKA PERIODĀ NO 2005. LĪDZ 2009. GADAM1. Bajāre L. (2005) „Dabisko un antropogēno faktoru ietekme uz krasta joslu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (Ovīšraga - Skultes posms)" (vad. prof.em. G.Eberhards)2. Pošiva A. (2005) „Topogrāfisko faktoru ietekme uz seno apmetņu izvietojumu Cēsu rajona teritorijā" (vad. lekt. A. Markots)3. Namatēva A. (2005) „Teiču purva masīva ziemeļu daļas mikroainavu daudzveidība (vad. doc. L. Kalniņa)4. Sietinsone L. (2006) „Latvijas pilskalnu datubāzes izveide un telpiskā izvietojuma analīze ĢIS vidē" (vad. lekt. A. Markots)5. Dauškāns M. (2006) „Kēmu terasu tipi un uzbūve Vidzemes augstienē" (vad. prof. V.Zelčs)6. Skutele S. (2007) „Efemēro sīkzāļu pioniersabiedrību (Thero-Airion savienība) rakstursugu ģeogrāfija Latvijā" (vad. asist. S. Rūsiņa)7. Stinka A. (2007) „Atmosfēras cirkulācijas veidu ietekme uz klimata mainību Latvijā (vad. asoc. prof. A. Briede)8. Uļjane S. (2007) „Velotūrisms un tā attīstības iespējas Limbažu rajonā" (vad. L. Kūle)9. Dimze R. (2008) „Limbažu pilsētas telpiskās struktūras analīze un tās attīstība mūsdienās". (vad. Mg.geogr. A. Kublačovs)10. Patļina O. (2008) „Meteoroloģisko rādītāju ietekme uz bērza ziedputekšņu koncentrāciju gaisā" (vad. asoc. prof. Laimdota Kalniņa, asoc. prof. A. Briede)11. Spruženiece L. (2008) „Saistība starp mūsdienu putekšņu sastāvu un apkārtējo veģetāciju putekšņu monitoringa vietās Dzērbenes apkārtnē" (vad. asoc. prof. L. Kalniņa)12. Gustiņa L. (2008) „Kserotermofīto augu sabiedrību izplatības likumsakarības Īslīces upes ielejā" (vad. asoc. prof. L. Kalniņa)13. Andersons Ā. (2009) „Krasta erozijas apdraudējums apbūvei un infrastruktūrai Jūrmalas pilsētā" (vad. prof. G. Eberhards)14. Bricis T. (2009) „Rīgas līča ietekme uz nokrišņu ģeogrāfisko sadalījumu Latvijā" (vad. Mg.vides zin. Dr. stud. R. Kasparinskis)15. Jurgelāns J. (2009) „Siguldas pilsētas poligonometrijas tīkla analīze LATPOS sistēmā" (vad. lab. A. Rečs)16. Medene A. (2009) „Zilganās seslērijas Sesleria caerulea (L.)Ard. izplatības dinamika Latvijā" (vad. doc. S. Rūsiņa)17. Mellupe A. (2009) „Latvijas- Ķīnas starpvalstu migrācija un sakari" (vad. prof. Z. Krišjāne)18. Ozola I. (2009) „Ezera regulējošā ietekme uz upju noteci: Salacas baseina piemērs" (vad. doc. E. Apsīte)19. Pallo I. (2009) „Atmosfēras nokrišņu daudzuma noteikšana Latvijas upju baseiniem" (vad. doc. E. Apsīte)20. Spulle D. (2009) „Zemgales ainavu savdabība: ciemu vēsture un morfoloģija Īslīces pagastā" (vad. asist. A. Zariņa)Tēmu paraugi ģeoloģijāAIZSTĀVĒTĀS DISERTĀCIJAS LAIKA PERIODĀ NO 2005. LĪDZ 2009. GADAM1. Aija Dēliņa "Kvartārsegas pazemes ūdeņi Latvijā" (zin. vad. prof. Valdis Segliņš, aizstāvēts 2007.03.23.)2. Aivars Gilucis "Mikro- un makroelementu satura un izplatības likumsakarības Latvijas augšņu virsējos horizontos" (zin. vad. prof. Valdis Segliņš, aizstāvēts 2008.01.18.)3. Valērijs Ņikuļins "Latvijas seismotektoniskie apstākļi un seismiskā bīstamība" (zin. vad. prof. Valdis Segliņš, aizstāvēts 2008.01.18.)4. Ivars Zupiņš "Galvenā devona lauka osteolepiformu kārtas daivspurzivis (Sarcopterygii, Osteolepiformes)" (zin. vad. prof. Ervīns Lukševičs, aizstāvēts 2009.05.15.)IZCILĀKIE MAĢISTRA DARBI LAIKA PERIODĀ NO 2005. LĪDZ 2009. GADAM1. Andis Kalvāns (2004) "Ledāja nogulumu mikromēroga uzbūve Sensalas atsegumā" (zin. vad. prof. Vitālijs Zelčs)2. Māris Dauškans (2008) „Kēmu terases un to veidošanās paleoģeogrāfiskie apstākļi Vidzemes augstienē" (zin. vad. prof. Vitālijs Zelčs)3. Ilze Gorovņeva (2008) „Paleoveģetācijas rekonstrukcija Burtnieka ezera apkārtnē" (zin. vad. asoc. prof. Laimdota Kalniņa)4. Jeļena Vasiļkova (2008) „Franas stāva psammosteīdu ārējā skeleta mikromorfoloģija" (zin. vad. prof. Ervīns Lukševičs)5. Toms Buls (2009) „Baltijas ledus ezera akumulatīvie krasta veidojumi Vidzemes piekrastē" (zin. vad. prof. Vitālijs Zelčs)6. Elīza Kušķe (2009) „Paleoveģetācijas sastāvs un kūdras uzkrāšanās intensitāte Eipuru un Dzelves-Kroņa purvos" (zin. vad. asoc. prof. Laimdota Kalniņa)IZCILĀKIE BAKALAURA DARBI LAIKA PERIODĀ NO 2005. LĪDZ 2009. GADAM1. Daiga Blāķe (2009) „Devona nogulumiežu slāņkopas uzbūves īpatnības un slāņojuma deformācijas Liepas māla atradnē" (zin. vad. asoc. prof. Ģirts Stinkulis)2. Konrāds Popovs (2009) „Gultnes morfoloģijas un nogulumu transporta modelēšana Rīvas lejtecē" (zin. vad. zin. asist. Andris Karpovičs)3. Liāna Znudova (2009) „Eolie veidojumi Ropažu līdzenumā" (zin. vad. prof. Vitālijs Zelčs)Tēmu paraugi vides zinātnēAIZSTĀVĒTĀS DISERTĀCIJAS LAIKA PERIODĀ NO 2005. LĪDZ 2009. GADAM1. K.Āboliņa „Līdzsvarotas attīstības kritēriji pilsētvidei Latvijā" (zin. vad. prof. M.Kļaviņš, aizstāvēts (2005.06.27.))2. J.Dipāne „Augsnes humusvielu uzbūve un īpašības" (zin. vad. prof. M.Kļaviņš, aizstāvēts (2007.03.16.))3. I.Šteinberga „Kvazistatisku atmosfēras piesārņojuma līmeņu kompleksā analīze un izpēte" (zin. vad. M.Kļaviņš, aizstāvēts (2007.04.20.))4. I.Kokorīte „Latvijas virszemes ūdeņu ķīmiskais sastāvs un to ietekmējošie faktori" (zin. vad. prof. M.Kļaviņš, aizstāvēts (2007.04.20.))5. L.Eglīte „Humusvielu īpašības un loma augsnes - ūdens vides ingredientu mijiedarbībā" (zin. vad. prof. M.Kļaviņš, aizstāvēts (2007.03.16.))6. E. Tērauda „Ķīmisko vielu plūsmas Latvijas priežu mežu ekosistēmās" (zin. vad. prof. O.Nikodemus, aizstāvēts (2008.01.17.))7. S.Poikāne „ES valstu ezeru ekoloģiskā klasifikācija pēc fitoplanktona" (zin. vad. prof. M.Kļaviņš, aizstāvēts (2009.06.11.))8. Z.Penēze „Latvijas lauku ainavas izmaiņas 20. un 21. gadsimtā: cēloņi, procesi un tendences" (zin. vad. prof. O.Nikodemus, aizstāvēts (2009.07.21.))IZCILĀKIE MAĢISTRA DARBI LAIKA PERIODĀ NO 2005. LĪDZ 2009. GADAM1. Indra Neimane (2009) „Zoobentosa rekolonizācija Jaunupes rekultivētajā posmā" (zin. vad. asoc. prof. G.Spriņģe)2. Oskars Purmalis (2008) „Kūdras humusvielu ar metālu joniem mijiedarbības raksturs" (zin. vad. prof. M.Kļaviņš)3. Lana Malsova (2008) „Rīgas pilsētas centra augšņu mezofauna kā pilsētvides stāvokļa bioindikators" (zin. vad. prof. V.Melecis)4. Solvita Strazdiņa (2008) „Augstāko ūdensaugu izmantošanas iespējas ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanai Latvijas upju monitoringā" (zin. vad. asoc. prof. G.Spriņģe)5. Raimonds Kasparinskis (2007) „Vides pētījumu nodrošināšana ar augsnes informāciju Latvijā. Problēmas un risinājumi" (zin. vad. prof. O.Nikodemus)6. Dace Kaupuža (2007) „Kultūrvēsturiskās vides veidošanās un aizsardzība Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā" (zin. vad. prof. O.Nikodemus)7. Anita Namatēva (2007) „Teiču purva masīva mikroainavu daudzveidība" (zin. vad. asoc. prof. L.Kalniņa)8. Dace Piliksere (2007) „Latvijas skujkoku mežu augu sugu socioloģiskās grupas kā vides indikatori" (zin. vad. prof. M.Laiviņš)9. Liene Rieksta (2007) „Trokšņa piesārņojuma vērtējums ietekmes uz vidi novērtējuma procesā" (zin. vad. prof. Oļģerts Nikodemus)10. Gunta Čekstere (2006) „Rīgas vēsturiskā centra ielu apstādījumu ekoloģiskā stāvokļa izvērtējums" (zin. vad. prof. O.Nikodemus)11. Inga Rasa (2006) „Gaujas nacionālā parka ainavu struktūra - vērtējums, attīstības tendences un perspektīva" (zin. vad. prof. O.Nikodemus)12. Svetlana Rogozova (2006) „Klimata izmaiņu ietekme uz upju noteci Latvijā" (zin. vad. doc. E.Apsīte)13. Evija Zeiliša (2006) „Etalonstāvokļa upju posmu raksturojums, izmantojot kramaļģes kā bioindikatorus" (zin. vad. asoc. prof. G.Spriņģe)14. Gunta Abramenkova (2005) „Radioaktīvo atkritumu cementēšanas procesa optimizācija" (zin. vad. Dr. h. fiz. J.Bērziņš)15. Andrejs Brūvelis (2005) „Koksnes pelnu ietekme uz skujkoku ietvarstādu morfoloģiskajiem rādītājiem kūdras augsnēs" (zin. vad. Dr. silv. T.Gaitnieks)16. Laura Grīnberga (2005) „Ilggadīgās izmaiņas stiebrmušu (Chloropidae) cenozēs un to indikatīvā nozīme Randu pļavās" (zin. vad. prof. V.Melecis)17. Jānis Šīre (2005) „Kūdras humusvielas un to praktiskās izmantošanas iespējas" (zin. vad. prof. M.Kļaviņš)IZCILĀKIE BAKALAURA DARBI LAIKA PERIODĀ NO 2005. LĪDZ 2009. GADAM1. Egons Bražinskis (2009) „Upes morfometrisko faktoru ietekme uz ihtiocenožu struktūrām" (zin. vad. asoc. prof. G.Spriņģe)2. Ieva Grudzinska (2009) „Būšnieku ezera attīstība un vides apstākļu izmaiņas holocēnā" (zin. vad. asoc. prof. L.Kalniņa)3. Māris Skudra (2009) „Sāļuma un izšķīdušā skābekļa koncentrācijas izmaiņas Rīgas līča ūdenī klimata mainības iespaidā" (zin. vad. doc. J.Aigars)4. Marina Slaikovska (2009) „Zemes apsaimniekošanas veida ietekme uz nezāļu sugu sastāvu" (zin. vad. lekt. J.Ventiņš)5. Ieva Upena (2009) „Makrofītu izmantošana Mergupes ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanā" (zin. vad. asoc. prof. G.Spriņģe)6. Imants Kukuļs (2008) „Organisko vielu mainības raksturs augstā purva kūdrā" (zin. vad. prof. O.Nikodemus)7. Artis Robalds (2008) „Kūdras un tās modificēšanas produktu izmantošanas iespējas metālisko un nemetālisko elementu sorbcijai" (zin.vad. prof. M.Kļaviņš)8. Dainis Eglītis (2008) „Ošu mitrāju kokaudzes struktūra Ķemeru nacionālajā parkā" (zin. vad. prof. M.Laiviņš)9. Agnese Pujāte (2008) „Putekšņu analīzes datu izmantošana veģetācijas sastāva izmaiņu rekonstrukturēšanai Ķemeru tīreļu takas apkārtnē" (zin. vad. asoc. prof. L.Kalniņa)10. Valdis Līkosts (2007) „Ainavu izmaiņas Embūtes pagastā 20. gadsimtā" (zin. vad. prof. O.Nikodemus)11. Helēna Trošimova (2007) „Laucesas upes hidroekoloģiskais raksturojums" (zin. vad. asoc. prof. G.Spriņģe)12. Madara Ozoliņa (2006) „Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma loma pašvaldību ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā" (zin. vad. prof. Oļģerts Nikodemus)13. Ingus Purgalis (2006) „Gaujas izmaiņas un mūsdienu ģeoloģiskie procesi Vidusgaujas smiltāja līdzenumā" (zin. vad. em. prof. G.Eberhards)14. Oskars Purmalis (2006) „Humusvielas kā virsmas aktīvās vielas" (zin. vad. prof. M.Kļaviņš)15. Solvita Strazdiņa (2006) „Makrofītu un fitoplanktona izmantošana Abula ekoloģiskā stāvokļa noteikšanā" (zin. vad. asoc. prof. G.Spriņģe)16. Dace Kaupuža (2005) „Muižas Rīgas pilsētā kā kultūrvēsturiskās vides elements" (zin. vad. prof. O.Nikodemus)17. Dainis Kreilis (2005) „Dzeramā ūdens kvalitātes monitoringa sistēma Rīgas pilsētā" (zin. vad. Dr. inž. T.Juhna)18. Evija Ļesņevska (2005) „Ekoloģisko procesu vērtējums Mežaparkā" (zin. vad. prof. O.Nikodemus)19. Dace Piliksere (2005) „Latvijas sausieņu egļu mežu augu sugu socioloģiskās grupas kā ekoloģiskie indikatori" (zin. vad. doc. S.Rūsiņa)20. Jānis Znotiņš (2005) „Dabas pamatne un zemes īpašumu struktūra Rīgā" (zin. vad. prof. O.Nikodemus)Saistītie raksti- Kā raksīt zinātnisku pētījumu?- Zinātnisko darbu vērtēšanas kritēriji

Kurzemes olimpiādē gavilē Andris Šnipkis, Āfrikas olimpiādē - Toms Akmens

Reinis Bērziņš — Sun, 11 Dec 2011 14:07:28 +0000

Gada lielākais notikums Kurzemes ģeogrāfijā, ja vien nenotiek kādas zemes plātņu pārbīdes vai upju pagriešanas atpakaļ uz Zemgali, allaž ir Kurzemes atklātā ģeogrāfijas olimpiāde, kuras absolūti labāko rezultātu un "Impro ceļojumu" speciālbalvu - braucienu uz Ziemeļigaunijas leduskritumiem - izcīnīja Andris Šnipkis no DA Liepājas 5.vidusskolas.Andra sīvākie konkurenti:Pamatskolas grupā: 1.vietā - mazais lielais cinītis Kārlis Kadiķis (DA Liepājas 5.vsk.), 2.vietā mazais patiešām mazais cinītis Jānis Kampars (Grobiņas ģ.), 3.vietā - mazā cinīte Alvīna Jaremčuka (Liepājas A.Puškina 2.vsk.), bet lielo vezumu viņi pagaidām vēl neapgāza, izņemot dažas fūres uz apsnigušās Liepājas šosejas.10.klašu grupā: 1.vietā - Jēkabs Stūrmanis (Liepājas Raiņa 6.vsk.), 2.vietā - Rihards Ročāns (Liepājas 15.vsk.), 3.vietā - Elīne Dembska (Liepājas 8.vsk.)11.klašu grupā: 1.vietā un gandrīz vai arī absolūtais uzvarētājs - Dmitrijs Jerohnovičs (Liepājas A.Puškina 2.vsk.), 2.vietā - Reinis Ronis (Grobiņas ģ.), bet 3.vietu brālīgi/māsīgi dalīja Anna Lanka (DA Liepājas 5.vsk.) un Roberts Kuzmins (Grobiņas ģ.)12.klašu grupā: 1.vietā absolūtais uzvarētājs - Andris Šnipkis (DA Liepājas 5.vsk.), 2.vietā - Toms Akmens (Liepājas Valsts 1.ģ.), un 3.vietā - Kārlis Alsiņš (Aizputes vsk.), kurš pricipiāli atsakās ieņemt jebkādus augstākus pjadestāla pakāpienus, kamēr balvu fonds netiks papildināts ar tādām balvām, kas vēl nav viņa noliktavā.Labākie atsevišķos uzdevumos:Pasaules kartē ar neticamu precizitāti savus navigācijas rīkus bija noregulējusi Jana Švidčenko (Liepājas 3.psk.) - 24 no 26 punktiem, apsteidzot pat daudz pieredzējušāko Tomu Akmeni (Liepājas Valsts 1.ģ.)Baltijas jūras kruīzu pilsētas ar savu personīgo jahtu bija izbraukājis Aizputes miljonārs Kārlis Alsiņš (Aizputes vsk.), bet pa kuru upi viņš no Baltijas jūras tiek atpakaļ mājās (atbildi rakstiet komentāros)?Attēlos brilles nevajadzēja Kārlim Alsiņam (Aizputes vsk.) (skatīt/lejuplādēt jautājumus & prezentāciju)Ģērboņus pielaikot vienādi gaumīgi izdevās heraldiķiem Tomam Akmenim (Liepājas Valsts 1.ģ.) un Andrim Šnipkim (DA Liepājas 5.vsk.), bet vai pazīstat koku, pret kuru Liepājas ģērbonī balstās Kurzemes lauva (atbildi rakstiet komentāros)? (skatīt/lejuplādēt prezentāciju bez atbildēm)Problēmas nešķiet nekādas problēmas ne Dmitrijam Jerohnovičam (Liepājas A.Puškina 2.vsk.), un īpaši arī ne Anastasijai Averinai (DA Liepājas 5.vsk.), jo pat gruzīnu tannkuģa "Annas" ietriekšanos Karostas tiltā viņu uzskata tikai par atrisinājumu izaicinājumu, nevis problēmu (skatīt/lejuplādēt: prezentāciju un jautājumus).Attapības problēmu visassprātīgākā atšķetinātāja izrādījās Zanda Litvina (Grobiņas ģ.), kas atšķirībā no vairākuma pārejo dalībnieku necentās apglabāt aviokatastrofā izdzīvojušos.Pārējie Kurzemes ģeogrāfijas olimpiādes rezultāti >>Par pagājušo - Āfrikas atklāto ģeogrāfijas olimpiādi - apsveicam tās absolūto uzvarētāju Tomu Akmeni no ģeoloģiskās grupas "The Rolling Stones" vai varbūt tomēr no Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas!? Rezultāti >>Tiksimies Jaunajā gadā 28.janvārī Kurzemes skolu komandu olimpiādē (nolikums tiks publicēts līdz Ziemassvētkiem).2011 Āfrikas ģeogrāfijas olimpiāde & Vētra jūrā Kurzemes JĢS2011 Kurzemes ģeogrāfijas olimpiāde JĢS

Kā rakstīt zinātnisku pētījumu?

Reinis Bērziņš — Thu, 14 Jan 2010 10:51:02 +0000

Drīz jau būs pienācis 14. janvāris - JĢS zinātnisko darbu konferences skate. Tomēr varbūt tieši šīs rekomendācijas jums palīdzēs savest kārtību milzīgajā informācijas gūzmā, ko esat savākuši pa Ziemassvētku brīvdienām, kad droši vien devāties uz tuvējiem ģeoloģiskajiem objektiem, pašvaldībām, bibliotēkām, lai iegūtu analīzes materiālu saviem pētījumiem.Ko šeit nozīmē "labs" - pētījums, kas vērsts nevis uz žūrijas mānīšanu, pārliecinošu uzstāšanos un polemizēšanu par tēmu, bet gan noskaidro kādu svarīgu jautājumu - tas var tikt izdarīts tad un tikai tad, ja pētnieks būs pret sevi maksimāli godīgs, skaidri apzinoties, ko viņš zina un ko nezina par pētāmo jautājumu (paškritisks) un derīgs (kāda praktiska pielietojamība būs tavam darbam).TEMATA IZVĒLEKo tieši pētīt? Ja gribi kādam ko pastāstīt, un vēlies lai viņš klausītos, loģiski būtu pievērsties kaut kam, kas Tev pašam jau labi zināms, un ko mazāk pārzina citi. Piemēram, gar manu māju tek kāda mazpazīstama upe - Ķilupe, ko varbūt neviens vēl nav mēģinājis pētīt (svarīgi - jo tā izpaužas tava darba novitāte - nav jēgas "lauzties atvērtās durvīs" jeb censties atminēt to, ko jau iepriekš noskaidrojis kāds slavens profesors), es pie tās dzīvoju kopš bērnības, tāpēc itin labi pazīstu, varbūt pat esmu novērojis kādas dīvainas parādības (piemēram, agrāk tajā redzēti vēži, bet tagad tie izzuduši). Vēži, ņemot vērā to aizsargājamo statusu, varētu būt pavisam noderīga lieta, ko noskaidrot - ja Tu palīdzētu tos aizsargāt, ievācot svarīgas ziņas par vēžu stāvokli Ķilupītē, tas būtu nozīmīgs ieguldījums dabas aizsardzības darbā, par ko pateicīgas būtu organizācijas un iestādes, kas nodarbojas ar vides aizsardzību, ja vien Tu informētu šos cilvēkus par pētījuma rezultātiem.Otrkārt, tēma arī nedrīkst būt pārlieku plaša (pilnīgi nepārdomāti ir tādi zinātnisko pētījumu temati kā "Āfrika" vai "Atlantijas Okeāns"). Ja izvēlēsies tēmu "Āfrika" jautājumu būs tik daudz, ka nespēsi atbildēt uz tiem pat miljons sējumu biezā doktora disertācijā. Jo īsāk, jo labāk - jācenšas nevis aizpildīt lappuses, bet atmest visu lieko!TEORĒTISKĀ BĀZEJa esam novērojuši parādību, ka vēži izzuduši, pirms sākt jebkādus mērījumus, novērojumus, datu vākšanu, mums vispirms jānoskaidro viss par vēžiem. Varam izmantot jebkuru grāmatu, kas pagadījusies pa rokai, taču varam arī rūpīgi izvēlēties uzticamākās (nez vai prātīgi būtu izvēlēties par pamatu kādu rakstiņu no laikraksta "Vakara Ziņas" kā "Sensācija: Latvijā siro vēži-cilvēkēdāji!"). Ieteicams šo informāciju iekļaut pētījuma pirmajā nodaļā, taču nevis pārrakstot visu grāmatu, bet īsi izklāstot tikai tos punktus, kuri saistīti ar Tava pētījuma problēmu. Ieteicams apskatīt vairākus uzticamos un vispāratzītus avotus (zinātniskas grāmatas, publikācijas, nevis mācībgrāmatas, kurās parasti nekritiski iekļauts tikai viens uzskats), iztirzājot, kā katrs pamato attiecīgos jautājumus (lai pārbaudīto to patiesumu). Lai nerastos domstarpības un pārpratumi - ieteicams arī biežāk izmantotos un darbā nozīmīgākos terminus definēt - piemēram, kas ir vēži. Iespējams, tiek rakstīts tikai par Platspīļu Upesvēžiem (Astacus astacus), nevis par Sānpeldvēžiem, Airkājvēžiem vai pat par Piekrastes Peldkrabjiem.Kad būsi pietiekami iepazinies ar teorētisko informāciju, vari izvirzīt arī hipotēzi par vēžu izzušanu - piemēram: "Vēžu izzušanu Ķilupītē izraisījuši tajā iepludinātie notekūdeņi no fabrikas "Zelta Kukulītis.", kādas parasti mēdz izvirzīt pētnieki, taču, ja darbs apskata plašāku problēmu loku nekā tikai attiecīgās fabrikas ietekme uz vēžiem, hipotēzi var arī neizvirzīt. Darba nobeigumā - secinājumos - hipotēze tiek vai nu apstiprināta (pierādīta) vai noliegta (pierādīti hipotēzi apgāzošie argumenti). Šāda hipotēze tikpat labi var kalpot arī par darba nosaukumu. Ja pētnieks neuzstāda hipotēzi šāda apgalvojuma formā, bet gan nolēmis noskaidrot kaut ko citu - piemēram, noskaidrot visus Ķilupītes piesārņotājus vai uzzīmēt Kalēju atseguma slīpslāņojuma shēmu, viņam šis uzdevums tāpat jāieraksta darba ievadā - uz kādiem jautājumiem viņš atbildēs vai ko citu veiks, tas jāzina pirms lasīt pašu darbu.EMPĪRISKAIS MATERIĀLSLiteratūrā, piemēram, esi jau noskaidrojis, ka vēžiem vajadzīgi tīri ūdeņi (vai citi apstākļi), tagad vari ķerties pie empīriskā materiāla vākšanas (tie ir visi dati, kas atspoguļo, piemēram, Ķilupītes reālo situāciju). Tev tagad svarīgi uzzināt, cik patiesībā tīri ir Ķilupītes ūdeņi, cik tīri tie ir katrā atsevišķā upītes posmā, kādas videi kaitīgas vielas atrastas katrā posmā, utt. Varbūt šo informāciju Tu ieguvi Reģionālajā vides pārvaldē, bet ja mērījumus veici pats - apraksti ar kādām metodēm (arī mācību vielu - kā pareizi mērīt ūdens tīrību, tu vari iekļaut Teorijas sadaļā). Visu jau iepriekš eksistējošo un savu iegūtu informāciju Tu vari atspoguļot Empīriskajā nodaļā, taču esi lakonisks - ievieto tikai tabulas un grafikus, kas cieši saistītas ar attiecīgo tekstu! Pārējo informāciju, ar kuru gribi iepazīstināt lasītāju, ievieto pētījuma pielikumā (pašās beigās)!ANALĪZEDarba pēdējā nodaļā ieteicams veikt iegūto datu analīzi. Piemēram, ja esat grāmatā izlasījuši (teorija), ka vēži nepanes hlorūdeņradi, bet tieši hlorūdeņradi jūs esat atklājuši Ķilupītē lejpus kapsētas (empīriskie dati), atliek noskaidrot, kādi ūdens piesārņotāji varētu atrasties augšpus piesārņotā upes tecējuma. Un jūs, piemēram, noskaidrojat ka pārsimt metru augšpus kapsētas atrodas fabrika "Zelta kukulītis", kas visticamāk varētu būt šī hlorūdeņraža avots. Tā ir datu analīze, lai arī vēl nepilnīga. Vēl derētu noskaidrot, vai tieši fabrikas notekūdeņos arī sastopama šī viela, vai varbūt jūs jau iepriekš zināt, ka hlorūdeņradis ir ražošanas procesa blakusprodukts utt. - atbildiet uz visiem jautājumiem, kas vēl varētu rasties! Bet ja atbildēt uz kādu jautājumu nav iespējams - tad ierakstiet to pētījuma noslēgumā - no tā pētījums tikai iegūs, ja tiks apzināti arī tā iespējamiem "trūkumi".ATSAUCES, IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS UN PLAĢIĀTISMSProtams, ne visu pētījumā Jums izdevies noskaidrot pašu spēkiem - Jūs varbūt esat lasījis grāmatas, meklējis informāciju internetā, lasījis avīzes, aptaujājis vietējos iedzīvotājus vai devies uz reģionālo vides pārvaldi. Jūs pieņemat, ka viss jums teiktais un grāmatās rakstītais ir patiesība (to gan ieteicams vēl pārdomāt) un nevēlaties žūrijas vai lasītāja priekšā būt atbildīgam par, piemēram, zinātnieku Eberharda vai Āboltiņa secinājumiem. Lai lasītājs nedomātu, ka šo informāciju esat "izrāvis no zila gaisa" - ieteicams ikvienai rindiņai, ko tieši citējat vai atstāstat netieši, ikvienam skaitlim, ko pieminat, pielikt atsauci. Turklāt atsaukšanās uz citiem avotiem ievērojami palīdzēs nākamiem pētniekiem, kas pārlasīs jūsu darbu un koncentrēsies uz to pašu problēmu loku. Viņi, izmantojot šos avotus, varbūt vēlreiz nonāks pie tiem pašiem secinājumiem - vai gluži otrādi - secinās kaut ko citu, nonākot pretrunā ar jūsu izdarītajiem secinājumiem. Varbūt pat kāds ķersies pārvērtēt Eberharda un Āboltiņa spriedumu loģiku.Kā likt atsauces? Galvenais jebkuru atsauču standartu nolūks - sniegt lasītājam pietiekami daudz informācijas, lai tas viegli varētu atrast to pašu grāmatu, internet lapu vai avīzi un pārliecināties pats. Varu tikai ieteikt pāris populārākos variantus:1 Zepa B., Koļesņikova K. Ķilupes ūdens sastāva monitorings – Ogre: Ogres reģionālā vides pārvalde, 2002. – 5.-14. lpp.2 Watson J. Media Communication : An Introduction to Theory and Process – London: Macmillan Press, 1998. – pp. 146-148.3 Radio un televīzijas likums // Latvijas Vēstnesis – 1995. – 8. sept.4 Habermas J. Theorie des kommunikativen Handelns. Frankfurt/M.: 1981, 2. sēj. 171.- 294. lppvai:1 Krūmiņš, V. (2003) Atklāti par Vēžiem. Rīga, Zvaigzne ABC, 5.-14. lpp.2 Turpat.3 Turpat. - 16. lpp.4 Grava, U. un Dz. Kolāts (2003) Politisko reklāmu aizliegums apdraud pilsoniskās sabiedrības attīstību. Diena, 2003. g. 24. febr.5 Kotler P., Kotler N. Generating Effective Candidates, Campaigns and Causes. Grām.: Newman B. I. (ed.) Handbook of Political Marketing. London, New Delhi: 1999. 3.-18. lpp.6 Bērziņš R. (2002) 8. Saeima - lūzuma punkts Latvijas politikā, ER: http://www.politika.lv/index.php?id=104683&lang=lv. Resurss aprakstīts 13.01.2004.Darba nobeigumā visus darbā izmantotos avotus apkopo vēlreiz alfabētiskā secībā (nemin lappušu numurus), avotus kirilicā raksta pēc avotiem latīņu alfabētā, bet pašās beigās ieraksta precīzas internet adreses. Tās pašas atsauces jāliek arī pie tabulām, grafikiem un shēmām, turklāt šie uzskates līdzekļī arī jānumurē, lai uz tiem varētu norādīt tekstā (piemēram: 1. tabula, 5. attēls). Atsauču nelikšana var tikt uzskatīta par plaģiātismu, jo to var viegli iztulkot kā ideju piedēvēšanu sev.DARBA NOFORMĒJUMA UN STRUKTŪRAS STANDARTSVisbiežāk izmantotais standartnoformējums un struktūra zinātniskam pētījumam ir šāda:Titullapa (jānorāda pētījuma autors, darba nosaukums, pētnieciskais vadītājs (piemēram, Tavs ģeogrāfijas skolotājs))Anotācija (īss konspektīvs darba apraksts, kura mērķis ir ieinteresēt lasītāju)Satura rādītājs (ar lappušu numerāciju)Ievads: 4.1. Ko es noskaidrošu pētījumā? 4.2. Kāpēc tas jānoskaidro? 4.3. Ko es plānoju darīt jautājuma noskaidrošanai?Teorētiskā nodaļa: 5.1. Kā es definēju svarīgākos terminus? 5.2 Ko citi pētnieki raksta par problēmu? 5.3. Vai šiem pētniekiem var ticēt?Empīriskā nodaļa: 6.1. Kāda informācija pieejama par pētāmo objektu? 6.2. Kādu informāciju es pats esmu ievācis un kā es to izdarīju?Analītiskā nodaļa: 7.1. Ko var secināt no iegūtajiem datiem? 7.2. Kādi vēl jautājumi un iebildumi par pierādījumu varētu rasties?Nobeigums: 6.1. Kādi bija mana pētījuma svarīgākie secinājumi? 6.2. Ar kādām problēmām saskāros pētījuma gaitā (piemēram, nepietiekami daudz informācijas)? 6.3. Kas vēl jānoskaidro, lai pilnīgāk izprastu attiecīgo problēmu (viela turpmākiem pētījumiem)?Izmantotie literatūras avotiPielikumi (informācija, ar kuru autors grib iepazīstināt lasītāju, taču, kuru nav lietderīgi ievietot darba pamattekstā, mūsu gadījumā - tā būtu tabula ar visām ķīmiskajām vielām, ko satur Ķilupītes ūdeņi)Tomēr jāpiebilst, ka šīs vadlīnijas dotas tikai kā derīgi padomi, kas katrā konkretājā pētījumā var noderēt, bet var arī nenoderēt. Piemēram, Es pats vairs nesekoju nekādam plānam - bet gan maksimāli koncentrējos uz pētāmo jautājumu, un tikai pēc tā nosaku, ko darīt, lai to spētu atbildēt.Vēlu veiksmi JĢS zinātniskajos lasījumos 14. janvārī!Saistītie raksti- Zinātnisko darbu vērtēšanas kritēriji- Zinātnisko darbu un prezentāciju paraugi

Zinātnisko darbu vērtēšanas kritēriji

Reinis Bērziņš — Thu, 14 Jan 2010 11:52:26 +0000

Provizoriskā norise: Zinātnisko darbu iesniegšana plkst.10:00 403.auditorijā. Aizstāvēšana plkst.12:00. Aizstāvības runas maksimālais garums 6-8 minūtes (atkarībā no iesniegto darbu daudzuma).Kritēriji: Zinātnisko darbu rakstītāji to var izmantot kā atgādināšanas sarakstiņu, ko nedrīkstēti aizmirst, rakstot darbu. Bet pieredzējušāki pētnieki, protams, lai neļauj savu pētniecisko garu nosmacēt šaurajos kritēriju rāmjos. Labi pētījumi jebkurā gadījumā tiks novērtēti augstu, bet vāji pētījumi var censties atbilst formālajiem kritērijiem cik vien tīk, bet diez vai daudz punktu tur savāksies. Satura daļa (19p) Tēmas aktualitāte:0 Jau 20 gadu kā visiem tas zināms 1 Varbūt kādam tas vēl šķiet interesanti 2 Aktuāla tēma mūsdienām 3 Super, darbs apsteidz laiku, skats nākotnēPētījuma praktiskums: 0 Nekāds/ Vismaz var turpināt mērījumus1 Pagasta avīzē raksts sanāktu2 Pierādīts, ka ir vai nav vērts attīstīt ideju3 Rezultātus var sākt izmantot kaut tūlīt Pētnieciskā pieeja (datu vākšana): 0 Balstīts uz pieņēmumiem/literatūras pārstāstu1 Vājas zinātniskas pazīmes, niecīgs paša pētnieciskais ieguldījums (piemēram, mazs mērījumu, novērojumu, aptauju u.tml. skaits)/empīriskajai daļai nenozīmīga loma pētījuma mērķa sasniegšanā2 Pietiekams paša pētnieciskais ieguldījums3 Liels paša pētnieciskais ieguldījums un nozīmīga loma pētījuma mērķa sasniegšanā Metodes oriģinalitāte: 0 Paņemta no grāmatas/nav metodes vispār1 Ar autora uzlabojumiem/autora izdomāta, bet ar ievērojamiem trūkumiem2 Laba un praktiski autora izdomāta Pētījumā iegūto datu apstrāde (piemēram: sistematizēšana, salīdzināšana, aprēķināšana u.tml.): 0 Kādu datu?1 Ļoti primitīva/ar lielām kļūdām2 Laba, viss sagatavots secinājumu veikšanai3 Iespaidīgi, žūrija nesaprot, bet izskatās pareizi Secinājumi: 0 Pats nesaprot, ko sastrādājis1 Īsti līdz galam neizprot rezultātu nozīmi, izvirza nepamatotus secinājumus2 Teicami interpretē rezultātus3 Māk arī noteikt, kas ietekmē un kas neietekmē rezultātus, lieliski pārzina metodi. Izmantotās literatūras kvalitāte: 0 nav/ir, bet enciklopēdiju līmenī1 līdz 5 uzticamiem avotiem2 vairāk kā 5 uzticami vai īpaši vērtīgi avoti Noformējums un prezentācija (13p) Uzskates materiāli: 0 Nav1 Tikvien kā foto/pārkopētas kartes un grafiki2 Paša veidoti, bet nepilnīgi3 Teicamas4 Ekstra - Ilustrētā Zinātne un National Geographic nobāl Avotu saraksta un teksta atsauču noformējums: 0 Nav ne tekstā, ne beigu sarakstā1 Rada neskaidrības, no kurienes tas „izrauts”2 Saprotams, precīzs un ērts Valoda: 0 Traucējošas pareizrakstības, interpunkcijas un stila kļūdas1 Laba Prezentācija: 0 Aizmidzinoša /bezjēdzīga (PowerPoint Poisoning)1 Normāla, bet slikti pārvalda tēmu, slikta dikcija, burto no lapiņas, nespēj iekļauties laikā2 Laba – prasmīgi izmantots PowerPoint, veikli lasa no lapiņas, laba dikcija, iekļaujas laikā un kodolīgi3 Atraktīva un interesanta, brīvi pārvalda tēmu, kvalitatīvi uzskates materiāli, kas sniedzas ārpus parastiem slaidiem (piemēram: plakāti, maketi, video/audio papildinājums par tēmu, nolīgti aborigēni, bagātīga degustācija žūrijai) Autora atbildes uz jautājumiem: 0 Bija bezjēdzīgas/izvairīgas/autors neprata aizstāvēt savu veikumu1 Palīdzēja saprast darbu/autors atvairīja pārmetumus par darba nepilnībām Paša uzdotie jautājumi: 0 Nav1 Ir, bet tikai, lai iegūtu šo punktu2 Sakarīgi vai pat izdevās iegāzt referentu * Par pētījumiem vai prezentācijām, kas ir tik izcili, ka šīs vērtēšanas sistēmas šaurajos ietvaros žūrijasprāt nesaņem pietiekamu punktu skaitu, žūrija tiesīga piešķirt papildpunktus. Autoram obligāti jāatbild uz šādiem jautājumiem:Kāda ir tava darba rezultātu praktiskā nozīme?Kas ir autors izmantotajām pētniecības metodēm?Darbam piešķir 1 recenzentu. Recenzents vērtē noformējuma un prezentācijas daļu. Satura daļu vērtē katrs žūrijas loceklis pēc prezentācijas, autora atbildēm uz jautājumiem, darba apskates un recenzenta komentāra. Vecā E.Birznieka izstrādātā vērtēšanas sistēma:DARBA ANALĪZE (kopā 14 punkti):Noformējums:ekstra - 2.5teicami - 2.0labi - 1.5apmierinoši - 1.0slikti - 0.5ļoti slikts (nav) - 0Kartogrāfiskais materiāls:ekstra - 2.5teicams - 2.0labs - 1.5apmierinošs - 1.0slikts - 0.5ļoti slikts (nav) - 0Bibiogrāfija:Pareizība:ideāla - 1ar kļūdām - 0.5bezjēdzīgs literatūras saraksts (nav) - 0Apjoms:> 10 darbi - 15 - 10 darbi - 0.54 un mazāk darbi - 0DARBA APJOMS:10 -50 lpp. mašīnraksta ekvivalentā - 15-10 lpp. mašīnraksta ekvivalentā - 0.54 un mazāk - 0Papildmateriāli (uzskate, ilustrācijas, tabulas, foto):daudz un teicami - 1ir, bet ne tik daudz un labi - 0.5nav - 0Saturs:ekstra - 5.0teicami - 4.5labs - 3.5apmierinošs - 2.5slikts - 1.5ļoti slikts (nav nekāda kopsakara) - 0.5DARBA AIZSTĀVĒŠANA (kopā 6 punkti):Uzstāšanas:ekstra - 2.5teicama - 2.0laba - 1.5apmierinoša - 1.0slikta - 0.5ļoti slikta - 0Atbildes uz jautājumiem:ekstra - 2.5teicamas - 2.0labas - 1.5apmierinošas - 1.0sliktas - 0.5ļoti sliktas (nepārvalda tēmu) - 0Paša uzdotie jautājumi:uzdod daudz (>5)un sakarīgus jautājumus - 1mazāk jautājumu (1 - 4) - 0.5neuzdod nevienu jautājumu – 0Kopā: 14+6=20 punktiSaistītie raksti- Kā raksīt zinātnisku pētījumu?- Zinātnisko darbu un prezentāciju paraugi

Pieteikšanās anketa bezmaksas JĢS Brīvdabas braucienam uz Dienvidigauniju 7.-8.maijā

Reinis Bērziņš — Sat, 09 Apr 2011 22:20:46 +0000

Pateicoties labvēļa "Statoil" un LU fonda atbalstam, varam atļauties šogad doties tālāk nekā parasti - Tūrisma firmas "Impro ceļojumi" autobuss maršrutā Rīga - Ainaži - Kabli - Häädemeeste - Mõisakülā - Rūjiena - Valmiera - Rīga vedīs dalībniekus pilnīgi BEZ MAKSAS. Jums tikai atliek pašiem nokļūt līdz izbraukšanas vietai pie Rīgas Latviešu biedrības nama (Merķeļa iela 13, Rīga, laiks vēl tiks precizēts) vai līdz kādam citam savākšanas punktam pa ceļam, piemēram, Saulkrastos, Tūjā, Salacgrīvā vai Ainažos u.c. Atpakaļceļš izdevīgs vidzemniekiem, jo brauksim cauri Rūjienai un Valmierai (par Cēsīm vēl nezinu).Vietas. Plānots apmeklēt Kabli putnu centru, dabas takas, piejūras kāpas, ciemoties pie Tomasa Hendrika Ilvesa lauku mājās, kā arī apskatīt citas Dienvidigaunijas skaistākās vietas. Pases. Obligāti līdzi jābūt derīgām pasēm. Tiem, kam vēl nav - pasi varat saņemt 20 dienu laikā (5 Ls), 5 darbdienu laikā (15 Ls) vai 2 darbdienu laikā (30 Ls), neskaitot iesniegšanas dienu jebkurā PMLP teritoriālajā nodaļā. Sīkāka informācija: PMLP mājaslapā.Inventārs. Nakšņošana notiek pašu līdzpaņemtās teltīs, izlūdzoties brīvu vietu kāda cita teltī vai zem klajas debess (pēc izvēles). Vēlams guļammaiss (vai segas, ja nav guļammaisa). Mugursoma nav obligāta, jo mantas šorez nebūs jāstaipa līdzi garus gabalus. Katliņus sagādās žūrija, bet personīgo krūzīti, bļodiņu, karoti, kā arī pārtiku, ko vārīt vai notiesāt uzreiz, ņemiet paši! Ņemiet līdzi arī rakstāmpiederumus! Pieteikšanās. Pieteikties var tikai vidusskolas klašu grupu skolēni (arī, ja nav iepriekš piedalījušies JĢS, toties ir nopietna interese par ģeogrāfiju, zemes zinātnēm, dabu un tūrismu). Pamatskolniekiem diemžēl vēl jākrāj gadi. Pirmie 40 pieteikušies tiek ieskaitīti dalībnieku sarakstā automātiski. Pārējiem rindā gaidošajiem par dalības apstiprināšanu tiks paziņots pirmdienas (2.maija) vakarā šajā mājaslapā. Un pat ja pirmdienas vakarā tomēr neesi vēl apstiprināts, tad gatavojies saņemt telefona zvanu pat pēdējā brīdī! Aiz strīpas palikušie rīdzinieki pat varētu sestdienas rītā pienākt pie Rīgas Latviešu biedrības nama un vēlreiz pārskaitīt, vai pēkšņi nav kāda atbrīvojusies vieta - un, ja nav, tad aši uz Juglas šoseju stopēt igauņu automašīnas (tie, kuri ļoti, ļoti vēlēsies, tā kā tā uz brīvdabu nokļūs - kā nekā Dienvidigaunija no Rīgas ir vien nieka 100 kilometru attālumā).Pieteikšanās anketaPieteikšanās anketa JĢS B...ienvidigauniju 7.-8.maijā Lai pēc anketas nosūtīšanas apskatītu, vai esat veiksmīgi iekļauts pieteikušos dalībnieku sarakstā, pārlādējiet šo lapu ar F5 vai "Refresh" (citādi sevi neredzēsiet un vēlēsieties piereģistrēties divreiz)!Pieteikušies un apstiprinātie dalībniekiGoogle izklājlapa

Kurš kvalificējies Latvijas atklātajai ģeogrāfijas olimpiādei, kurš Āzijas?

Reinis Bērziņš — Sat, 22 Oct 2011 23:21:53 +0000

Absolūtais Priekšsacīkšu uzvarētājs - Kārlis Bernāns (Salaspils 1.vsk.) (pa labi)(foto no Igaunijas Brīvdabas Rannametsas kāpās un Kabli putnu gredzenošanas stacijā 2011.g. maijā) Aizvadītajā sestdienā LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātē, atklājot jauno JĢS sezonu, Priekšacīkšu uzdevumi kā seši likteņa sieki sijāja 152 zelta graudus - viens izlēca no sieka jau pēc pusdienu pārtraukuma, cits centās neizkrist cauri, cieši turoties pie sava gudrākā klasesbiedra, taču galu galā iedzīvojoties aizvien negatīvākos špikošanas sodapunktos. Toties pārbaudījumu izturējušie zelta graudi tiek aicināti ciemos vēlreiz: Vismaz 23 punktus ieguvušie (no 105 iespējamajiem), kvalificējušies Latvijas atklātajai ģeogrāfijas olimpiādei 12.novembrī, kur tāpat tiek gaidīts arī iepriekšējās JĢS sezonas kopvērtējuma katras klašu grupas labāko desmitnieks. Vismaz 4 punktus ieguvušie, kvalificējušies Āzijas atklātajai ģeogrāfijas olimpiādei 3.decembrī, kur tiek laipni gaidīti arī visi pārējie gan Āzijas valstu, gan Latvijas iezemieši. Un tagad lai skan himna Priekšsacīkšu uzvarētājiem: Pamatskolas grupā - 1.vietu izcīnīja Jānis Galakrodzenieks (Rīgas Teikas vsk.), 2.vietu - Tomass Andersons (Jelgavas Spīdolas ģ.), 3.vietu - Ketija Nadežņikova (N.Draudziņas ģ.). 10.klašu grupā - 1.vietu izcīnīja Silvestrs Tīrons (Valmieras 5.vsk.), 2.vietu - Haralds Punculis (Aknīstes vsk.), 3.vietu - Kaspars Sorokins (Valmieras Valsts ģ.). 11.klašu grupā - 1.vietu izcīnīja Kārlis Bernāns (Salaspils 1.vsk.), 2.vietu - Roberts Georgs Fimbauers (Valmieras Valsts ģ.), 3.vietu brālīgi dala vidzemnieki Mārtiņš Točs (DA Cēsu Valsts ģ.) un Edgars Krastiņš (Valmieras Valsts ģ.) 12.klašu grupā - 1.vietu izcīnija Kārlis Alsiņš (Aizputes vsk.), 2.vietu - Niklāvs Muzikants (N.Draudziņas ģ.), 3.vietu - Gatis Štolcers (Babītes vsk.) Absolūtā uzvarētāja titulu ar 90 pareizām atbildēm uz 105 āķīgiem jautājumiem pārliecinoši ieguva Kārlis Bernāns (Salaspils 1.vsk.), apsteidzot Silvestru un otru Kārli. Labākā skola pēc jaunās vērtēšanas sistēmas, kas šoreiz lielāku svaru dod kvalitātei, ne tikai kvantitātei, piesakot vislielākās pretenzijas uz JĢS skolu ceļojošo zupas kausu izrādījās Rīgas Valsts 2.ģimnāzija (343 punkti), mazliet apsteidzot pašreizējo Kausa glabātāju Valmieras Valsts ģimnāziju (322 punkti) un vēl vienu tīkotāju dzert zupu no JĢS kausa - Jelgavas Spīdolas ģimnāziju (304 punkti). Labākie atsevišķos uzdevumos: Pasaules kartē maksimālo punktu skaitu roku rokā sasniedza gan Toms Rozentāls (Valmieras Pārgaujas ģ.), gan Kārlis Bernāns (Salaspils 1.vsk.). Vai vari kartē atzīmēt, kur dzīvo kečvu tautas prezidents Evo Moraless? Puiši laikam pat bijuši pie viņa uz dzimšanas dienu, tepat netālu Bolīvijā. AAE demogrāfiju perfekti pazīst un varbūt pat pārņemt viņu pieredzi Latvijā spētu Tomass Andersons (Jelgavas Spīdolas ģ.), apsteidzot Dailu Strožu (Ziemeļvalstu ģ.), kam drīzāk otrādi - būtu ko pamācīt pašiem Apvienoto Arābu Emirātiem kā vienreiz beigt ierobežot skolnieču tiesības mācīties ģeogrāfiju. Latvijas pilsētu ģērboņu uzdevumā heraldikas eksperts Kārlis Bernāns (Salaspils 1.vsk.) atpazina pat sava sīvākā konkurenta Kārļa Alsiņa (Aizputes vsk.) dzimtās Aizputes ģērbonī attēloto Livonijas ordeņa pili, tikmēr Aizputes Kārlim sazīmēt Salaspils Kārļa dzimtās pilsētas ģērbonī ietverto botāniskā dārza divdīgļlapi šķita jau mazliet sarežģītāk. Ir problēmas? Vismaz analītisko spēju ziņā problēmu nav ne Gatim Štolceram (Babītes vsk.), ne Rihardam Landorfam (Vecumnieku vsk.), jo viņi mazāk kā 5 stundu laikā prata apstādināt Heimaeijas salas vulkāna lavas straumi, iekams tā bija sasniegusi ostu - vienīgo šīs salas īslandiešu iztikas avotu. Attēlu uzdevumā dežavū visbiežāk piemeklēja Kārli Bernānu (Salaspils 1.vsk.), kuru vienmēr pavadīja šī savādā sajūta, ka attēlā redzamajā vietā viņš jau kādreiz ir pabijis, turklāt bieži vien viņš līdzi ceļojumā bija paņēmis arī Mārtiņu Toču (DA Cēsu Valsts ģ.), kuram tāpat šīs bildes likās kaut kur jau redzētas. Variantos A, B, C vai D gluži kā kazino azartspēlē visbiežāk pareizā atbilde "izkrita" Raivim Beņķītim (Jelgavas Spīdolas ģ.), taču tikai par punktu no viņa atpalika Kitija Roze (Liepājas Raiņa 6.vsk.), kura pareizi atbildēja par savas uzvārda māsas melnādainās Rozas Pārkas arestu, kad tā sabiedriskajā transportā nedeva vietu baltajam vīrietim, kuru savukārt labi pazina vēl viens augsta rezultāta ieguvējs Matīss Dedelis (Ziemeļvalstu ģ.), kurš atšķirībā no Džeimsa Bleika bija krietns džentlmenis un JĢS priekšsacīkstēs deva sēdvietu ikvienai kundzei neatkarīgi no viņas ādas krāsas. Tikai neesmu īsti pārliecināts, vai patiešām Zelta uzvedības grāmatā ierakstīts, ka pēc sēdvietas došanas džentlmenis pēc tam drīkst apsēsties kundzei klēpī!? Karšu cīņu finālā sīvā duelī Priekšsacīkšu absolūto čempionu Kārli Bernānu (Salaspils 1.vsk.) ar rādāmkoku nopaukoja Karšu cīņu absolūtais čempions Silvestrs Tīrons (Valmieras 5.vsk.), parādot pie sienas piekārtajā pasaules kartē Kārlim un visiem pārējiem saviem duelantiem, kur vēži ziemo: Pilna rezultātu tabula>> Dažas kuriozākās atbildes no dalībnieku lapām: Jautājums: Raksturo Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) ģeogrāfisko novietojumu! Atbilde: Labs novietojums Atbilde: Tur ir pāris upju, daudz smilšu, naftas un arābu Atbilde: Bengālijas līča piekraste Atbilde: Apskalo Klusais okeāns Atbilde: Āfrikā Atbilde: Precīzi nepateikšu, zinu tikai to, ka viņiem apkārt dzīvo krievi. Atbilde: Dienvidu puslodē Atbilde: Bersijas līcis (labi, ka dalībnieks vēl neizdomāja līdzīgā kļūdainā manierē pierakstīt arī kaimiņvalsti Saūda Arābiju) Jautājums: Dota tabuliņa ar vairākiem AAE skaitu senākos un nesenākos gados, kur jānosauc senākais tautas skaitīšanas datums! (vienkārši jāpaņem senākais nenoapaļotais, tātad precīzais, skaitlis, nevis noapaļotais, tātad aptuveni aplēstais skaitlis – pat pirmklasnieks to spētu izdarīt) Atbilde: Vai tiešām neko vieglāku nevarējāt pajautāt? (bet pārsteidzošā kārtā šis pašpārliecinātais dalībnieks atzīmē nevis senāko, bet jaunāko gadaskaitli, citiem vārdiem sakot - izgāžas pat pirmklasnieku acīs) Jautājums: Nosaukt AAE galvaspilsētu! Atbilde: Abu-Dabī jau diez vai būs!? Atbilde: AAE vispār nav galvaspilsētas Jautājums: Kāpēc AAE no naftas ieguves arvien vairāk pārorientējas uz citām biznesa nozarēm: Atbilde: Tāpēc, ka saprata, ka naftu iegūt ir kaitīgi. Atbilde: Visparastākā mantkārība. Jautājums: Kāpēc AAE izputēja pērļu zvejniecība? Atbilde: Zivis izmira (vai tad pērļgliemenes tur pērles vairs nebriedina, ka zivīm viņu vietā tagad jāķeras pie šī biznesa). Jautājums: No kuras valsts AAE visvairāk imigrantu? Atbilde: No Eiropas (līzīgi kā kāda amerikāniete erudīcijas konkursā apgalvoja, ka Eiropa ir viena vesela valsts, kurā runā franciski) Jautājums: Kāpēc Igaunijai atšķirībā no Latvijas un Lietuvas austrumu pierobežā nav izveidojies tik izteikts etnogrāfiskais pārejas reģions? Atbilde: Jo Igaunijai ar Poliju ir daudz īsāka robeža nekā Latvijai un Lietuvai (ar kurām tik valstīm Polijai nav kopīga robeža) Jautājums: Kā 5 stundu laikā apturēt ostai tuvojošos lavas straumi? Atbilde: Ātri uzbūvēt priekšā lavai sniega mūri, bet, ja tas nepalīdz, tad gan ātri mukt projām. Atbilde: Jāizveido dzīvā ķēde un jāaptur (Īslandē jau tā tik maz iedzīvotāju) Jautājums: Kāda saimniecības nozare Zviedrijā un Somijā visvairāk rada dioksīna piesārņojumu Atbilde: Matu balināšana (jā, dioksīns ir balinātājs, bet ne jau matiem, cilvēkam no tās indes jāturas pa gabalu). Atbilde: Zivis vainīgas (tas tiesa, ka Baltijas jūras zivīs konstatēts dioksīna līmenis, kas pārsniedz ES pieļaujamās normas, bet vainot zivis tādēļ, ka tās saindējas ar cilvēku radīto piesārņojumu būtu tas pats, kas vainot upi, ka tā tecēja tieši zem tā tilta, no kura es izdomāju izgāzt degvielas mucu). Jautājums: Kā demogrāfiski izskaidrot, kāpēc iedzīvotāju skaita ziņā raženākajā Lietuvas PSR padomju gados bija daudz mazāks komunistiskās partijas biedru skaits nekā mazākajā Latvijā? Atbilde: Jo lietuvieši bija gados jaunāki par latviešiem un nepietiekamais vecums tiem liedza iestāties partijā (tātad Lietuvā padomju laikā dzīvoja pārsvarā bērni un tīneidžeri, bet pieaugušos bija pagrūti kaut kur sameklēt). Jautājums: Kāpēc Igaunijas ziemas sporta centri pretēji Latvijai novietoti tieši valsts dienvidos (Otepē), nevis ziemeļos? Atbilde: Jo tur ir aukstāks un augstāks (lielos vilcienos jau ir pareizi)

Kurzemes Demogrāfijas olimpiādē uzvar Alsiņš, otrais Šnipkis

Reinis Bērziņš — Sun, 09 Oct 2011 17:08:38 +0000

Jaunie demogrāfi sagrupējušies pa novirzieniem:priekšējā rindā - priekšzīmīgākie,tālākajā galā - tālredzīgākie,bet pie klavierēm - Maestro. Ar rekordlielu dalībnieku skaitu - 156 skolēniem - Liepājas 5.vidusskolas aktu zālē 8.oktobrī tika svinīgi atklāta jaunā 2011./2012.gada Kurzemes Jauno ģeogrāfu skolas sezona. Turklāt gana ambiciozi - ar atklāto Demogrāfijas olimpiādi par tēmu "iedzīvotāji", kas laikam ir visaktuālākā ģeogrāfijas tēma mūsdienu Latvijā. Toties visinteresantākā ģeogrāfijas tēma bija paši dalībnieki, gan to īpatnējās izloksnes, gan etnogrāfiskie tērpi un ģērbšanās stili (rucavnieku, durbiņu, suitu, reperu), gan arī vietas no kurām tie šorīt bija šurp atbraukuši un par kurām varētu pastāstīt no personīgās pieredzes - vistālāko ceļu bija mērojuši dalībnieki no Aizputes vidusskolas (48 km), Rucavas pamatskolas (47 km), Dzērves pamatskolas (44 km), Sikšņu pamatskolas (42 km), Priekules vidusskolas (40 km), Vērgales pamatskolas (29 km), Durbes vidusskolas (24 km), Kapsēdes pamatskolas (12 km), Grobiņas ģimnāzijas un Grobiņas pamatskolas (abas 10 km). Savukārt žūrija bija mērojusi vēl nesalīdzināmi tālāku ceļu no Ogresgala pagasta (282 km), Juglas (236 km), Pārdaugavas (218 km), Mārupes (211 km) un pat Ramatas (388 km). Demogrāfs Ilmārs Mežs ekspedīcijas laikā uz Tomsku(avots: Zūdošo tautiešu meklējumos)Pēc vairāk nekā 100 skarbiem jautājumiem, uz kuriem atbildi ne vienmēr varēja zināt vai pat minēt, tika noskaidrots, kurās skolās aug Latvijas jaunās demogrāfu paaudzes zieds, kas pēc nedaudziem gadiem stāsies šobrīd galvenā demogrāfa Ilmāra Meža vietā, kad viņš dosies pensijā, un risinās vēl briesmīgākas demogrāfiskās problēmas nekā pazīstam šodien. Šoreiz uzvarētāju vidū bija gan pazīstami jaunie ģeogrāfi, kuru pēdu nospiedumi jau dziļi ieminušies goda pjadestālā, gan vēl nezināmas uzlēcošās zvaigznes, par kuriem mums tikpat liels prieks kā jaunatklājējiem astronomiem. Labākie savās klašu grupās un kopvērtējumā: Pamatskolas grupā: 1.vieta - Jānis Kampars (Grobiņas ģ.), 2.vieta - Reinis Ruperts (Liepājas 15.vsk.), 3.vieta - Roberts Oļeiņiks (DA Liepājas 5.vsk.) 10.klašu grupā: 1.vieta - Kaspars Būmeistars (Liepājas 15.vsk.), 2.vieta - Rihards Ročāns (Liepājas 15.vsk.), 3.vietu dala Sandis Millers (Liepājas 15.vsk.) kopā ar Ievu Dobeli (Liepājas Valsts arodskola) 11.klašu jeb meiteņu grupā: 1.vieta - Zanda Litvina (Grobiņas ģ.), 2.vieta - Amanda Gauše (Grobiņas ģ.), 3.vieta - Justīne Ozoliņa (Priekules vsk.) 12.klašu grupā: 1.vieta - Kārlis Alsiņš (Aizputes vsk.), 2.vieta - Andris Šnipkis (DA Liepājas 5.vsk.), 3.vieta - Toms Akmens (Liepājas Valsts 1.ģ.), viņi arī 3 labākie visu klašu kopvērtējumā. Absolūtais uzvarētājs: Kārlis Alsiņš (Aizputes vsk.) ar 64 punktiem, par 3,5 punktiem apsteidzot tuvāko sekotāju Andri Šnipki (DA Liepājas 5.vsk.). Labākie atsevišķos uzdevumos: "Pasaules kartes" uzdevumā jaunie kartogrāfi Andris Šnipkis (DA Liepājas 5.vsk.) un Kārlis Alsiņš (Aizputes vsk.) droši vien varētu uzzīmēt pasaules karti arī tumšā istabā pēc atmiņas. "Reiz dzīvoja tik..." skaitļos visprecīzākais bija Aleksandrs Russkins (Liepājas 7.vsk.), jo kā gan šis sporta jomā zināmais junioru grupas sprinteris varētu mētāties ar sekundes desmitdaļu šur vai tur!? "Etniskajā skatienā" jeb tautību atpazīšanā pēc fotogrāfijām visacīgākais bija Andris Šnipkis (DA Liepājas 5.vsk.), bet vismazāk punktu - apaļu nulli - savāca mūsu testētie skinhedi, kuri paši nezina, pret ko naidoties, dažkārt pa neatšķirot savu pašu biedra rasi un tautību, ja tas vasarā pārāk iesauļojies. "Radošajā demogrāfijā" - uzvarēja Fanija Čukure (Liepājas Valsts 1.ģ.) un Anna Lanka (DA Liepājas 5.vsk.). Žūrija gan nepārbaudīja, vai abas šos 17 punktus nopelnīja par visradošākajiem risinājumiem demogrāfisko problēmu risināšanā vai arī apsolījās katra uzaudzināt 17 bērnu ģimeni. To mēs uzzināsim tikai pēc gadiem. "Video" uzdevumā par Čehijas demogrāfiju uzvarēja krietnais kareivis Šv..., atvainojos, Kārlis Alsiņš (Aizputes vsk.), kurš par tādām zināšanām būtu pelnījis ne tikai diplomu, bet pat ceļojumu uz Čehiju, taču, tā kā Alsiņš tāpat gandrīz visu zina, tad nav jēgas viņu nekādā ceļojumā sūtīt, pietiks ar diplomu. Skolu kopvērtējumā stiprākās skolas, kuras līdz ar šo piesaka vislielākās pretenzijas uz 2011./2012.gada sezonas "Kurzemes JĢS skolu kausu": DA Liepājas 5.vidusskola - 395% Liepājas 15.vidusskola - 328% Grobiņas ģimnāzija - 321% Pārējie rezultāti>> Kā veidojas sezonas kopvērtējuma punkti skolēnam un viņa skolai: Skolēna sezonas kopvērtējums: Demogrāfijas kārtā Andris Šnipkis ieguvis 60,5 punktus jeb 95% no absolūtā uzvarētāja Kārļa Alsiņa rezultāta (65 punkti jeb 100%), šie 95% arī tiek pieskaitīti Andra Šnipka skolēna sezonas kopvērtējumam. Skolas sezonas kopvērtējums: Demogrāfijas kārtā DA Liepājas 5.vsk. pilnā apmērā pieskaita četru labāko šīs skolas dalībnieku procentus: Andris Šnipkis 95%/1=95% + Roberts Oļeiņiks 56%/1=56% + Edijs Lundbergs 55%/1=55% + Aksels Ruperts 55%/1= 55% + ... bet 5.labākā dalībnieka procentus dala ar 2, 6.labākā ar 3, 7. labākā ar 4 utt.: + Gints Reķēns 54%/2=27% + Lauris Rutkis 52%/3=17% + ... utt. Kuriozi Taču par apbēdinājumu Izglītības ministrijai, toties par uzjautrinājumu visiem pārējiem - ne vienmēr skolēnu atbildes atbilda labākajiem izglītības standartiem. Piemēram, izbraukušo latviešu atgriešanas kampaņai, skolēni kā iedarbīgu saukli ieteica: "Brauc mājās, badosimies kopā!". Savukārt, lai nepieļautu turpmāku Latvijas depopulāciju, ieteicamākie risinājumi bija "Uzpridzināt lidostu un visus no valsts izejošos ceļus.". Ja tomēr, depopulāciju Latvijai neizdotos samazināt un sāktu pietrūkt darbaspēks, skolēni ierosinātu "uz tukšajām vakancēm apmācīt dzīvniekus". Īpaši sarežģītas skolēniem nešķiet arī pārējās problēmas, piemēram, visas pensionāru problēmas varētu viegli atrisināt, "samazinot pensijas un tā vietā pensionārus mierinot". Savukārt pasaules pārapdzīvotību var viegli novērst, "izlaižot no cietuma recidīvistus, kas parūpēsies par iedzīvotāju skaita kontroli". Nākamā kārta Uz tikšanos gada tumšākajā mēnesī - 26.novembrī, kad Liepājā notiks tumšākā kontinenta - Āfrikas atklātā olimpiāde, kurā drīkst piedalīties ne vien Āfrikas valstu, bet arī Latvijas skolēni. Ja kāds vēl nezina, kur atrodas Āfrikas olimpiādes norises vieta jeb Liepāja - tad jāpaskaidro, ka tā ir neliela oāze uz ziemeļiem no Sahāras, kuru apdzīvo visbaltākie zināmie nēģeri un "lietainajā" sezonā visu zemi klāj balta rīsu putra - līdzīga tai, kādu tēvocis Džambo esot redzējis Kilimandžāro kalna virsotnē.

Pieteikšanās jaunajai Latvijas (E.Birznieka) JĢS 2011./2012.gada sezonai

Reinis Bērziņš — Wed, 19 Oct 2011 16:04:04 +0000

Šosestdien 22.oktobrī plkst.11:00 (reģistrācija no 10:30) LU Ģeogrāfijas fakultātes (Alberta ielā 10, Rīgā) 403.auditorijā (4.stāvā) ciemos aicina Latvijas (E.Birznieka) JĢS jaunās sezonas pirmā nodarbība - Atklātās ģeogrāfijas olimpiādes priekšsacīkstes, kur galdā tiks likti pārsvarā nesenā pagātnē jau uzdoti uzdevumi (priekšrocība cītīgajiem atbilžu pierakstītājiem un regulārajiem JĢS apmeklētājiem), bet arī uzdevumi no tik seniem laikiem, kad vēl jūs nebijāt piedzimuši.Jāpiedalās obligāti... ne visiemPriekšsacīkstēs obligāti jāpiedalās tādēļ, lai pēc noteiktas punktu barjeras pārvarēšanas iegūtu tiesības pēc mēneša (12.novembrī) piedalīties Atklātajā ģeogrāfijas olimpiādē. Taču šis priekšnoteikums neattiecas uz iepriekšējās JĢS sezonas kopvērtējumā labāko desmitniekā iekļuvušajiem savā klašu grupā. Viņi drīkst arī nepiedalīties, ja vien nebūs žēl neiegūt sezonas punktus tāpat kā par jebkuru citu JĢS kārtu, ko turpmāk vienmēr piešķirsim arī Priekšsacīkstēm. Tomēr, ja šajā nedēļas nogalē esi jau ieplānojis kāzas, tad neskumsti, jo no visas sezonas 6 sievām... tpu... kārtām iekštelpās (neieskaitot Zinātnisko darbu konferenci un Brīvdabu) tiks vērtētas tikai 5 labākās, tātad vienu varēsi nesodīti izlaist. To skaitā neietilpst Zinātnisko darbu konference un Brīvdaba, kurās būs izdevīgi piedalīties un neizdevīgi nepiedalīties, pat, ja iepriekš esi apmeklējis visas pārējās kārtas.Pieteikšanās jaunajai sezonai (slēgta tiešsaistē, turpināsies klātienē Ģeogrāfijas fakultātē)Lai gan šī pieteikšanās nav obligāta, tomēr žūrijas darba atvieglināšanai ļoti lūdzam šajā tabulā pārliecināties, vai precīzi uzrakstīts Tavs vārds, uzvārds, skola, klase un tas, vai vismaz kādreiz kādā no kārtām esi bijis labāko trijniekā savā klašu grupā (t.i. saņēmis diplomu), un tad attiecīgi:ja visa informācija ir pareiza, ieraksti pēdējā stabiņā "Pareizi";ja nebija pareizi, tad izlabo un pēc tam pēdējā stabiņā ieraksti "Precizēts";bet, ja esi jauns dalībnieks, kas tabulā vēl nebija ierakstīts, tad pieraksti sevi klāt, arī skolu, klasi un pēdējā stabiņā ieraksti "Jauns".Ja nekādi nevari piekļūt tabulai bez ielogošanās Google kontā, tad pamēģini ielogoties (var gadīties, ka nepieciešams Google konta "cepumiņš" jeb "cookie") vai arī ieraksti precizējumus šī raksta apakšā - komentāru sadaļā. Pieteikšanās 2011/2012.gada sezonai ‎‎‎‎(slēgta tiešsaistē, turpināsies rīt Ģeogrāfijas fakultātē)‎‎Pieteikšanās Latvijas ‎‎‎...12 sezonai ‎(ieteicams)‎‎‎‎

Latgolas Mozeņū geografu (zemiszininīku) školas pyrmais sezons īsasuokas itū sastdiņ (15.oktebrī) Riezeknē

Reinis Bērziņš — Mon, 10 Oct 2011 17:23:51 +0000

Itys paviestejums puorraksteits nu pirmeigo rakstīna Latgolas JĢS sātas lopā (dīvamžāļ viņ čyuliski, na vys muotis volūdā puorvests):15. oktobris - diena, kad sāksies LJĢS 1. sezona. Diena nav aiz kalniem, par ko liecina gan kalendārs, gan strauji lapas zaudējošie koki.Kas mūs sagaida LJĢS pirmajā sezonā? Sešu nodarbību maratons, kas noslēgsies ar Tūrisma ģeogrāfiju aprīlī. Uzdevumi, jautra un atraktīva žūrija un garantija, ka LJĢS dalībnieki pēc šīs sezonas nodarbību apmeklēšanas būs kļuvuši vismaz maķenīt gudrāki.Aicinam visus interesentus - Latgales skolu 6.-12.klašu skolēnus, uz Latgales Jauno ģeogrāfu skolas pirmo nodarbību! Iepazīstamies ar noteikumiem! 15. oktobrī sezonu atklāsim Rēzeknes Augstskolas telpās (Ekonomikas fakultātē, Atbrīvošanas alejā 90) Sākums, 11:00, noslēgums, droši vien, ap trijiem. Dalības maksa, līdzīgi kā Kurzemes JĢS, būs 0,80 Ls. Tēma - Latvija (viss par Kurzemi, Vidzemi, Zemgali un protams Latgali!).Uz tikšanos ;)

Igaunijas mazās salas (autors: Persijs Ģederts)

Reinis Bērziņš — Tue, 17 May 2011 06:50:50 +0000

Piedāvājam fragmentu no Rīgas Kultūru vidusskolas skolotāja un JĢS žūrista Persija Ģederta žurnālā "Tikšanās" publicētā raksta par ekspedīciju uz Madaru salu jeb Manilaidu (kur piedalījās vēl viens JĢS žūrists un pargajieni.lv vadītājs Jānis Zariņš), kā arī citām Igaunijas mazajām salām:Šajā rakstā es lasītājus vēlētos iepazīstināt ar mazāk pazīstamām, bet unikālām Igaunijas salām. Iespējams, tas tevi iedvesmos apceļot šīs trīs savdabīgās Igaunijas salas. To izpēte ir sagādājusi daudz prieka kā man, tā cilvēkiem, kuri bija kopā ar mani.[...]Ķīļu sala - KihnuSeptembra pēdējā nedēļā es ar 20 savas audzināmās klases skolēniem devos uz UNESCO pasaules kultūras mantojuma pērli Baltijas jūrā, proti, uz Kihnu salu. Interesanti ir tas, ka ne tikai visiem skolēniem, bet arī man tā bija pirmā reize Kihnu salā. Šo salu var apmeklēt arī tie, kuri nolēmuši doties uz Igauniju bez automašīnas, jo Rīgu ar Pērnavu savieno laba autobusu satiksme un prāmis"Līisi"atiet no Pērnavas ostas un ar to ceļā ir jāpavada nedaudz vairāk kā divas stundas. Iegādāties autobusa biļetes, precīzus autobusu atiešanas un pienākšanas laikus var no skaidrot www.eurolines.lv, www.ecolines.lv, www.simpleexpress.lv. Ir iespēja ņemt līdzi arī velosipēdu vai to iznomāt kādā no vairākiem nomas punktiem Pērnavā vai pat Kihnu salā. Vērtīgs informācijas avots tūristiem ir www.kihnu.ee.Regulāra prāmju satiksme savieno Kihnu salu ar cietzemi. Kihnu salā var nokļūt ne tikai no Pērnavas ostas. Kihnu salas ostu Lemsi arTestamā pussalā esošo ostu Munalaiu savieno regulāra prāmju satiksme, un, braucot ar prāmi no Munalaiu, ceļā ir jāpavada tikai 50 minūtes. Tas ir ērti tiem, kuri dodas uz Kihnu salu ar savu auto, vai arī tiem aktīvajiem tūristiem, kuri vēlas aplūkot Manilaidas salu.Kihnu sala nav liela, bet ir ievērības cienīga vieta un interesantu nostāstu bagāta. Kyne jeb Kihnu sala pirmo reizi tiek pieminēta 1386. gadā, taču nesen veiktie arheoloģiskie izrakumi liecina, ka Baltijas jūras roņu mednieki un zvejnieki ir apdzīvojuši salu jau vairāk nekā pirms 3000 gadiem. Kihnu salas tuvumā atrodas Sanges salas, un tur pamatiedzīvotāji ir pogainie un pelēkie roņi. Viņu labklājības labad cilvēkiem no 15. aprīļa līdz 15. jūlijam šīs salas apmeklēt ir aizliegts. Nelielās Sanges salas ir arī Igaunijas lielākās paugurknābja gulbju kolonijas ligzdošanas vieta. Kihnu salas lielo zaķu populāciju apdraud lapsas, kas uz salas ir labi iedzīvojušās un savairojušās lielā skaitā.Interesanta ir Pitkeres raga bāka, ko 1864. gadā uzcēla no Lielbritānijā ražotajām detaļām. Vecākā Kihnu salas baznīca līdz mūsdienām nav saglabājusies, bet interesants ir fakts, ka 1846. -1847. gadā lielākā daļa kihniešu pārgāja pareizticībā, jo viņi loloja cerību no Krievijas cara iegūt zemi. Cerības un cari izgaisa, bet vismaz formāli vairākums kihniešu ir pareizticīgo un ir vērts apmeklēt Kihnu pareizticīgo baznīcu. Starp citu, pēc vairāku starptautiska mēroga pētījumu rezultātiem, Igaunija ir viena no sekulārākājām zemeslodes valstīm. Kihnu muzejā var iepazīties ar ievērojamāko un talantīgāko kihniešu dzīvesstāstiem un aplūkot vairāk nekā 700 muzeja eksponātu. Es šogad janvārī apmeklēju Pērnavas izstāžu zāli - "Pārnu Kūlastuskeskus", kur baudīju fotogrāfa Oleva Mihkelmā lielisko personālizstādi "Kihnu". Informāciju par citām viņa izstādēm un dažus viņa darbus var aplūkot arī šā fotogrāfa mājaslapā: www.olev.ee.Madaru sala - ManilaidaApmēram 5 km garā un 2 km2 lielā sala atrodas starpTostamā pussalu un Kihnu salu. Interesants fakts ir tas, ka tā ilgu laiku bija pilnībā neapdzīvota sala un pirmie iedzīvotāji tajā apmetās apmēram pirms 80 gadiem, un tie bija kihnieši, jo viņu dzimtajā salā viņiem bija kļuvis par šauru. 1933. gadā Igaunijas valdība deva atļauju zvejnieku viensētu būvēšanai, un ar šo gadu saistās arī salas lielākās apdzīvotās vietas - Manijas izveide. Neraugoties uz nelielo platību, tajā ir apmēram 50 iedzīvotāju, un, pēc pieejamās informācijas, Manilaida ir viena no vismazākajām apdzīvotajām salām Eiropā. Manilaida valdzina ar meža pļavām, aitām un līdzsvaroto zvejnieku dzīvi. Ievērojamākais cilvēku veidotais objekts ir Papinas raga nelielā bāka.Igaunija var lepoties ar saviem ziemas ledus ceļiem, un tie ir garākie Eiropā. Ziemā uz Manilaidas salu var nokļūt pa ledu, un arī es ar trijiem ģeogrāfiem salā ierados 4. janvāra pēcpusdienā, šķērsojot 1,2 km plato jūras šaurumu. Arī ziemā šī sala ir neaprakstāmi skaista, un tā ir lieliska vieta pārdomā, laikam ar sevi un Dievu.Bagātīga informācija par Igaunijas salām ir pieejama "Eesti Maaturism" mājaslapā www.maaturism.lv, un ar Eiropas Savienības Reģionālās attīstības fonda atbalstu 2009. gadā ir izdots lielisks bezmaksas Igaunijas ceļvedis. Vairāk par to var uzzināt www.visitestonia.ee un sazinoties vai apmeklējot kādu no lieliskajiem tūristu informācijas punktiem Igaunijā. Mans favorīts ir Pērnavas Tūrisma informācijas centrs.Tagad tikai atliek novēlēt bagātīgas Dieva svētības, saulainu dienu un labu garastāvokli. Vormsī, Kihnu un Manilaida savaldzinās savus viesus ar savu šarmu, un ikviens iegūs neaizmirstamus iespaidus un vērtīgu ceļotāja pieredzi, jo katra sala ir kā cita pasaule. Vairāk bilžu un pat video par Igaunijas lielo un mazo salu izpēti var aplūkot manās ceļojuma galerijās, ko esmu ievietojis portālā www.draugiem.lv, un Igaunijas salu sakarā droši varat man arī rakstīt uz persijsgederts@gmail.com.[...]Par Čūskas salu (Vormsi), Roņu salu (Ruhnu) un citām Igaunijas mazajām salām vairāk lasiet žurnāla "Tikšanās" interneta versijā, ejot uz kreisās izvēlnes sadaļu "ceļojums" un uzklikšķinot uz raksta "Persijs Ģederts: Igaunijas mazās salas (un palielinot lapu pilnekrāna režīmā) vai iegādājoties žurnālu grāmatnīcā "Raksti" ("Amnis") Lāčplēša ielā 37, Rīgā vai Kungu ielā 9, Liepājā.

Ceļojums uz Tūju, Ķurmraga akmeņiem, Ežurgu, Zivtiņu un Veczemju klintīm (autors: Arvīds Urbanovičs)

Reinis Bērziņš — Mon, 25 Apr 2011 08:54:07 +0000

Šīs nedēļas ceļojuma aprakstu piedāvā vairrākkārtējs Rīgas sakarīgākais skolotājs Arvīds Urbanovičs jeb vienkārši Urbis (satikt viņu visbiežāk varat Ziemeļvalstu ģimnāzijā vai Jauno ģeogrāfu skolas nodarbībās). Esiet gatavi līdzīgiem pārbaudījumiem arī tuvojošajā JĢS Brīvdabas kārtā!Trešdien, 6.aprīlī ģeogrāfs Urbanovičs bija iecerējis braucienu uz Tūjas atsegumiem. Šo braucienu ar zināšanām piepildīja ģeoloģijas zinātņu doktors Ģirts Stinkulis.Pasākumu pamatīgi ietekmēja laikapstākļi. Vakardienas jaukās saulītes vietā visu laiku smidzināja lielāka vai mazāks lietus. Sākumā sajūta bija lieliska, - no jūras nāca vēsa svaiga elpa, kurai aukstu dvašu uzpūta krastā sastumtie ledus un sniega krāvumi – ģeogrāfiski – torosi. Bet katrs nākošais brīdis mērcēja mūsu miesas un dvēseles arvien vairāk savu roku bija pielicis uznākušais pavasaris. Tas kausē apkārtējo purviņu ūdeņus, un tērcītes, kuras vietējie sauc par urgām, vasarā knapi samanāmas, nu kļuvušas par mutuļojošām straumēm, kuras kā ūdenskritumi gāžas pār strauta malu.Tam visam laiku pa laikam bija jātiek pāri. Izcēlās Madžulis Toms, kurš vienā brīdī, sajūsmas saucienu pavadīts, ievēlās ūdenī līdz vienai vietai. Ja jūs domājat, ka tas viņu mulsināja, Jūs smagi maldāties. Toms sāka pastiprināti lēkāt, tipināt, un pēc pusstundas pats no sevis bija izžuvis. Labi, ka tā. Būtu ievēlies līdz kaklam, būtu jānoņem no trases. Meitas no 8.a Linda un Kristīne vienā brīdī devās pāri pārplūdušai strauta grīvai. „Tām vairs nav ko zaudēt!” komentēja Stinkulis.Pa ceļam Latvijas Universitātes mācībspēks skaidroja un rādīja lielo laukakmeņu sastāvdaļas, smilšakmens palikšņus, vienā epizodē apgalvoja, ka cietākās drumslas esot bruņuzivju paliekas. Bija divas vietas ar mikroskopiskiem granātu kliedņu izskalojumiem.Pie ceturtās urgas pāri ūdenim vairs netikām. Kāpām augšā krastā un ar līkumu gājām pa meža ceļu. Lejā sniegā lāsumoja pilnīgi dzeltens ūdens – mūsu purvu rāva.Sasniedzām ugunskura vietu. Stinkulis demonstrēja augstas klases ugunskura iekuršanas kultūru. Sajutis desas smaržu, nez no kurienes atskrēja vietējais krancis. Izskatījās, ka viņam ļoti patīk mūsu sabiedrība, un, lai iepatiktos vēl vairāk, apmeta gaisā kūleni.Šādos pārgājienos kā suga izzūd veģetārieši. Maija no 10.b iepriekšējā nedēļā stāstīja, ka gaļu vairs neēdīšot (uz desām pat neskatīšoties). Pēc divu stundu iešanas, mirkšanas apetīte kļūst grandioza. Desas biju paņēmis ar rezervi, bet pāri nepalika nekas. Un nevajadzēja nekādu salvešu. Turpat ar maizi tika noēsts viss, izdzerts arī atlikušais kečups.Šajā vietā bija paredzētas gājiena beigas. Bet... biju sazvanījis malkas šķūņa saimnieci. Viņa (zelta cilvēks, mēs būtu ķezā) man vakar atzvanīja un stāstīja, ka ar autobusu līdz Mantiņiem atbraukt nevarēšot, vietējie ar vieglo mašīnu vairs nevarot – ceļš pārplūdis. Mainīju gājiena galapunktu par 3 km uz priekšu. Pa ceļam vēl bija Veczemju klintis ar ripsnājumu, senās jūras straumju tecējuma virzienu, tika demonstrēts ģeoloģiskais kompass.Drēgnums gaiss bija tāds, ka purināja ārā dvēseli. Atlikušo ceļa gabalu „aizripojām” ļoti ātri. „Tagad ieslēdziet vissiltāko radiatoru!” iemurkšķējās Madžulis. Sāka krēslot un vakara pasakas vietā profesors Stinkulis apcerēja pasaules vulkānisma un zemestrīču problēmu. Izrādās, ka dimanti rodas tik stipru vulkānisku sprādzienu rezultātā, kādu mūsdienās nemaz nav. Madžulis ierosināja kādā krāterī iemest atombumbu. Vēl sekoja jautājums, cik pelna ģeologi, vai Šlesers mūs izglābs no krīzes. Dažs jau samircis bija krietni, taču īsts ģeogrāfs nav pesimists. Ģeogrāfam ir jāvar pavadīt divas stundas kaut vai vulkāna krāterī. Ceru, ka vecāki domā līdzīgi. Arvīds Urbanovičs, ģeogrāfijas skolotājs

Gājiens uz Svēto salu - Lindisfarne (autors: Atis Rektiņš)

Reinis Bērziņš — Sun, 27 Mar 2011 11:01:57 +0000

Šīs nedēļas nogales izgājiens notika nedaudz uz ziemeļiem - uz vietu pie Skotijas un Anglijas robežas, ko sauc par Svēto Salu (Holy Island) vai Lindisfārnu.Uz šo un tālākajām bildēm klikšķināt uz bildes, lai palielinātuVispirms jau interesanti bija celties sestdien piecos, lai mēģinātu paspēt uz vilcienu sešos no rīta. Vilciens gan bija uzdevumu augstumos un nokavēja aptuveni pusstundu, kas sagādāja papildus problēmu, jo pēc neliela brauciena vilcienā bija paredzēts pārsēsties uz autobusu. Ansvikas miesta dzelzceļa stacija atrodas 5 km no pašas pilsēteles, taču starp vilcienu un autobusu tikai stunda. Pateicoties kavējumam - tikai pusstunda. Tā nu skrējām, mēģinājām stopēt, bet laikam nav daudz tādu, kuri apturētu četriem cilvēkiem. Būtu visu sekmīgi nokavējuši, ja nebūtu uzradies laipns polis, kurš mūs divos piegājienos aizveda uz autobusu pieturu.Šis autobuss bija tik svarīgs, jo mūsu galamērķis, kā jau minēts, bija sala, turklāt ceļu, kas salu savieno ar cietzemi paisums appludina akurāt divas reizes dienā. Nebūtu paspējuši uz autobusu - nepaspētu atgriezties pirms paisuma beigām ap diviem dienā un sēdētu uz salas līdz vakaram.Ceļš uz salu interesants - nebiju redzējis asfaltētu ceļu, kurš regulāri appplūst (ūdens maksimālajā paisumā ir ap pusmetru dziļš). Pa vidu gājēju ceļam uz salu ir divas būdiņas uz pāļiem, kur patverties uzplūdu gadījumā.Pils, kas atrodas uz salas. Celta, lai aizsargātos no skotiemPēc aptuveni 20 pastaigas kilometriem, braucām uz Bamburgu, skatīties citu pili, kas arī izvietota piekrastē. Vispār lielākā daļa piļu ziemeļos tika iekarotas gan no vikingu, gan skotu puses. Vikingi papildus vēl izpostīja klosterus un citus reliģiskus iestādījumus.Bamburgas pilsTo gan tā ātrāk apskatījām, jo vajadzēja steigties uz vietējā miesta krogu izdzert kādu labu alu un noskatīties Velsas - Skotijas regbija spēles beigas. Mums gan labāk patika Velsa, bet to labāk šeit neizrādīt, jo visi pierobežas vietējie juta līdzi zaudētājai Skotijai. Vēl tikai palika murgains 2 stundu brauciens ar pārkurinātu autobusu, kurš apstājās katrā mazākajā pieturā.JĢS redakcijas piezīme: Informācija par Svēto salu Lindisfarni atrodama gan Lindisfernes oficiālajā mājaslapā, gan Vikipēdijā. Lēti avioreisi Rīga-Glāzgova vai Kauņa-Edinburga, kas jau mazliet tuvāk galamērķim (skatīt karti).Saite uz oriģinālo rakstu un diskusiju. Pārējos autora pārgājienus lasiet viņa blogā http://celot.blogspot.com sadaļā "Pārgājiens". Citi autora raksti atrodami arī piedzīvojumu sacensību portālā adventurerace.lv. Taču pēdējā laikā diemžēl jauni raksti netiek publicēti, jo autors pievērsies blogošanai pārtikas produktu jomā, ko lasītājiem līdz 18 gadu vecumam iesakām apmeklēt tikai vecāku un skolotāju uzraudzībā, kas no šīs lietas kaut ko labāk saprot.

Rīgas un Daugavas attiecības (autors: Ilgvars Jansons)

Reinis Bērziņš — Sun, 27 Mar 2011 11:00:38 +0000

Atkal atgriezīšos pie ūdens un krastmalas tēmas, vienīgi šoreiz nevis Liepājā, bet Rīgā. Šoreiz apskatīšu aptuveni 3 km garu krastmalas posmu Rīgas centrā no Pasažieru piestātnes līdz Salu tiltam.Jau esmu minējis, ka ūdens klātbūtne pilsētā ir ārkārtīgi nozīmīga un cik svarīgi ir nodrošināt tās publisku pieejamību. Un par to arī būs šis stāsts. Kā sagadījies kā ne, man nu jau gandrīz pusgadu ir tā iespēja dzīvot iepretim Andrejsalai, tādēļ bieži dodos pastaigās gar Daugavu ,centra virzienā un man ir bijusi tā iespēja iepazīties ar situāciju Daugavas krastmalā. Sākšu ar to , ka Daugavas krastmalas loma līdz šim ir tikusi nepietiekami novērtēta un tai steidzami nepieciešama jauna elpa ne tikai Rīgas iedzīvotāju dēļ, bet arī tūristu. Sākoties vasarai arvien biežāk Rīgā iegriežas dažādi kruīzu kuģi, kuri šeit uzturas lielākoties tikai dažas stundas, parasti dodot arī pasažieriem iespēju izmantot šo īso laika sprīdi pilsētas apskatei. Tādēļ Daugavas krastmala rada kruīzu pasažieriem pirmo iespaidu par Rīgu un pirmais iespaids kā mēs zinam ir ārkārtīgi svarīgs. Lūk kāda aina paveras viesiem, kas Rīgā ierodas šādā ceļā:Pasaules skaistāku vietu topā, šī ainava diemžēl neiekļūst, tāpēc paskatīsimies, ko mēs šeit varam darīt. Sākšu ar to, ka vieta ir labi piemērota mierīgai pasēdēšanai, jo no šejienes paveras brīnišķīgs skats uz Ķīpsalu, "Saules akmeni" un topošo Bibliotēkas ēku. Šeit varētu veiksmīgi veidot krastu ar pakāpieniem līdzīgi kā tas ir iepretim Lielajam Kristapam, kur vasarīgajā laikā pulcējas jaunieši un ne tikai jaunieši, lai mierīgi pasēdētu, parunātu un vienkārši labi pavadītu laiku. Kāpēc to pašu nevarētu izveidot šeit? Piekļuve ir vienkārša, jo līdzās atrodas Vanšu tilts un būtu par vienu sakoptu vietu vairāk, kas patiktu gan rīdziniekiem gan pilsētas viesiem. Pie reizes varētu arī sakārtot ietves segumu pie Vanšu tilta un "mākslinieku- pašdarbnieku" veikumu uz tilta balstiem nomainīt ar organizētiem dekorējumiem...Pilnu rakstu un diskusiju lasiet Ilgvara Jansona pilsētu plānošansa blogā: http://ilgvarsjansons.blogspot.com

Pastaiga gar Adriāna sienu (autors: Atis Rektiņš)

Reinis Bērziņš — Sun, 30 Jan 2011 23:10:37 +0000

Visiem, kam ģeogrāfija neaprobežojas tikai ar ģeogrāfijas klases četrām sienām, bet plešas daudz tālāk - pāri kalniem un jūrām, pāri valstu robežām - atklāsim līdz šim jums nezināmu avotu, kur smelties iedvesmu un noderīgus padomus - ceļošanas entuziasta un piedzīvojumu sacensību dalībnieka Ata Rektiņa blogu http://celot.blogspot.com, kurā atradīsiet viņa paša ceļojumu aprakstus, paša notestēto tūrisma inventāru - turklāt to visu nav nemaz tik nereāli paveikt arī jums, lasītāji! Šoreiz piedāvājam pirmo rakstu no viņa bloga:Anglijas ziemeļus visu iepriekšēju nedēļu bija pārņēmis kaut kas vētrai līdzīgs - spēcīgs vējš, lietus, sniegs, krusa un citi jaukumi. Uz šosejām apgāztas smagās automašīnas un uz sēkļa uzdzīts prāmis. Izskatās gan, ka vietējie pie tā ir jau sen pieraduši.Tomēr uz sestdienu viss izskatījās pierimis un varēja doties īsā, bet samērā interesantā izgājienā pa sniegu (kurš te, līdzīgi kā šoziem Latvijā, nav visai bieža parādība) gar Adriāna sienu - kādreizējo Romas impērijas robežu. Mūris gan nav saglabājies pilnībā, drīzāk tā druskas, kas gan ir pietiekoši iespaidīgas.Zemāk ir dažas bildes no gājiena (klikšķināt uz fotogrāfijām, lai tās palielinātu).Pati Adriāna sienaRomantiskais Crag Lough ezers un neromantiskais traktorsPretīgs putenis ar sāpīgu krusu kaut kur pa ceļamTipiska ainava šajā apkaimēViens no n-tajiem mazajiem žodziņiem pa ceļamJĢS redakcijas piezīme: Starp citu, nokļūšanai vēl parocīgāka ir mazpazīstamā Antonīna siena, kas atrodas tuvāk Glāzgovas lidostai, stiepjoties no Glāzgovas uz Edinburgu (lēti avioreisi uz Glāzgovu atrodami šeit).Saite uz oriģinālo rakstu. Pārējos autora pārgājienus lasiet viņa blogā http://celot.blogspot.com sadaļā "Pārgājiens". Citi autora raksti atrodami arī piedzīvojumu sacensību portālā adventurerace.lv. Taču pēdējā laikā diemžēl jauni raksti netiek publicēti, jo autors pievērsies blogošanai pārtikas produktu jomā, ko lasītājiem līdz 18 gadu vecumam iesakām apmeklēt tikai vecāku un skolotāju uzraudzībā, kas no šīs lietas kaut ko labāk saprot.

Agrarian urbanism (by Ilgvars Jansons)

Reinis Bērziņš — Fri, 11 Feb 2011 15:38:43 +0000

Agrarian urbanism is called the "new new urbanism" and Andres Duany has been pushing pretty hard in his direction for the last couple of years. The idea is that walkable neighbourhoods could be intentionally structured so that food production is integrated into the physical form and the lifestyle of the inhabitants. Duany believes the metamorphical asteroid - call it peak oil, climate change, the collapse of complex structures is on it's way. The New Urbanism movement now recognize that we have to reorganize the landscape for local food production because industrial agriculture will be one of the prime victims of our oil predicament. The successful places in the future will be places that have a meaningful relationship with growing food close to home. Idea of agrarian urbanism is popular in "Rust belt" where many of the factories are closed and number of people decreased and the whole region is calling for revitalization. But this new urbanism is really nothing new. In Eastern Europe cities agrarian urbanism is topic of discussions for decades where local food production sometimes is located in city centres and city planners are thinking how to revitalize these areas. In theory these new towns are great providing walkability, efficiency and all the services of a community within the development. In practice though sometimes it looks like this. So can this vision work? Saite uz oriģinālo rakstu un diskusiju Ilgvara Jansona pilsētu plānošansa blogā: http://ilgvarsjansons.blogspot.com

Riga Back in 1700 (by Toms Purgailis)

Reinis Bērziņš — Sun, 27 Mar 2011 10:52:15 +0000

A detailed map of Riga surroundings was drawn when Saxons blocked the town in 1700. The map is drawn in scale and shows features of Riga surroundings: roads, churches, windmills, pubs, manors and other elements.Daugava river has overcame major transformations – the right riverbank has gone further in river (most notably upstream and downstream the city). All islands have new configurations. Just a few elements other than the inner town can be recognized in modern city:1. A road to Vidzeme (the road to bottom right corner of the old map) is now Brīvības Street. The old location seems to be bit further to North. The place where the road went trough a palisade fence is now the busy section of Brīvības Street between Lāčplēša Street and Ģertrūdes Street (pictured).2. Jesus church is clearly marked in the old map but the location of current church is different. The modern church (pictured) is already the 4th Jesus church building and was fininshed in 1822.3. Pasture dam – now Pulkveža Brieža iela. It is an old dike built trough a wet pastureland. An alley on the dike is drawn in the map. No trees have survived till nowadays but Pulkveža Brieža Street (see picture) is still exactly at the same location.Skatiet diskusiju Toma Purgaiļa blogā: http://rigmobility.blogspot.com.

Does River Daugava Waterway Make Any Sense? (by Toms Purgailis)

Reinis Bērziņš — Fri, 11 Feb 2011 15:50:37 +0000

Some water transport enthusiasts in Latvia have lately raised idea using river Daugava as inland waterway following the canal development trend in Western Europe. Daugava was an important trade route starting from Middle Ages to 1860ies - when an extensive railway network was built. The first goal of the project I remember was connecting the Baltic Sea with the Black sea; now - as Iunderstand form Mr. Uldis Pumpurs (sorry – in Latvian only) – the idea is to connect Vitebsk region in Belarus with Riga port. Initially I was very skeptical about this vision but doing a little research gave a little more credit for the project. Finding the Freight Vitebsk region is the flagship of Belarusian export and – according tosome sources – accounts for 68% of nation’s foreign trade. Petrol, electricity, sewing machines, TV sets, bricks, clothing, footwear, food and other goods are produced in the region. Water transport is very cheap, has big capacity and is rather slow. The main candidates for using boats are: timber, peat, construction materials and – already existing industry output – clothing, carpets, shoes and electronic devices. But here we come to a dead end – in Europe we can find territories already connected to ports and with resources of timber, peat and production if construction materials. Belarus is a country that tends to export goods with added value and smaller volume not raw materials. Maybe it is possible that the waterway could depend on manufacturing output at the beginning (less sensitive to transport costs) and gradually induce timber cutting, peat extraction, brick production and other freight that is very sensitive on transport costs. Pilnu rakstu un diskusiju lasiet Toma Purgaiļa blogā: http://rigmobility.blogspot.com.

Šveice: Dāsnā kalna dāsnie piedzīvojumi jeb lētas ceļošanas pamācība (autors: Jānis Bērziņš)

Reinis Bērziņš — Sat, 05 Feb 2011 11:01:30 +0000

Šis nebūs kārtējais stāsts kā es nakts mellumā nomedīju Ryanair akcijas biļeti pa sēešmit saņiem un pēc tam nedēļu blandījos pa Alpiem ēdot sēnes un vardes. Šoreiz stāsts būs par to kā par velti ar Czech airlines aizlidot līdz Milānai, 2 nedēļas nodzīvot Legnano 3 zvaigzņu viesnīcā, reāli atēsties makaronus, nodziedāt 9 koncertus un vēl atrast kādu mirkli, lai izrautos pretī kādam piedzīvojumam. Šajā braucienā pats no savas kabatas iztērēju vien kādus 40 eirikus 2 nedēļu laikā.Reiz kādā jaukā pavasara dienā, kad liktens bij' lēmis, ka man būs jūnija sākumā doties uz saulaino Itāliju, kura patiesībā nemaz tobrīd nebija tik saulaina (es pat tur nopirku jaunu lietussargu, kurš, protams, pēc tam vairs nebija vajadzīgs), un piedalīties starptautiskajā koru un vokālo ansambļu festivālā “La Fabbrica del Canto” jeb kā mēs latvieši esam pieraduši teikt - “Realitātes šovā Dziedošā Fabrika,” es intensīvi urķējos pa globālo tīmekli, lai izstrādātu kādu stratēģisko plānu par to, ko sadarīt vienā no koncertiem brīvajā dienā (tagad velkam ārā no azotes savus zīmuļus un uzzīmējam iepriekšējā teikuma grafisko attēlu. Tā kā pats festivāls norisinājās galvenokārt Milānas pievārtē un vēl pāris vietās Ziemeļitālijā, tad es savas aci sviedu stalto Alpu kalnu virzienā.Un tā es sviedu, sviedu līdz uzsviedu tās pār Šveices robežu Monte Generoso jeb Dāsnā kalna virsotnē, kura nosaukums likā gana daudzsološs un arī sasniedzamība no Legnano puses bija gana laba.Tad arī drīz vien pienāca tā ilgi gaidītā realitātes šova “Dziedošā Fabrika” brīvā diena (Protams, ka pats festivāls arī bija gana jauks), kad mēs pāris ekstrēmisti no jauniešu kora “Balsis” sasējām savu ceļa sainīti un devāmies uz Legnano dzelceļa staciju, no kuras caur Milānu un Komo veiksmīgi sasniedzām savu Capolago staciju, kurā arī sākās mūsu tās dienas piedzīvojumi.Izkāpuši no glaunā šveiciešu vilciena un paceļot skatus augšup uz Dāsnā kalna augstumiem mēs sapratām, ka taisnā triecienā to neieņems pat trakie latvieši, tad arī izdomājām aplinkus ceļu, kā ieņemt virsotni, proti nolēmām izmantot vietējā kalnu dzelzceļa sliežu ceļu. Nebijām jau nekādi buržuji, kas te par 26 eirikiem brauks ar to vilcieniņu uz virsotni, tādēļ devāmies augšup kājām.Jo augstāk kāpām, jo niecīgāki mūsu acīs sāka izskatīties lējā palikušie cilvēki un arī skats kļuva jo plašāks. Tās mēs laimīgi gājām nemaz nenojauzdami, kas mūs sagaida šajā tālajā ceļā. Vietējās ķirzaciņas tik noskatījās uz ekstrēmajiem un viesiem un steidz nozust kādā drošākā vietā, taču pēkšņi kaut kas lika uz brīdi piemirst par apkārt esošo skaistumu, jo viena iztramdīta odze gribēja kompostieris būt. Šoreiz es tomēr izrādījos veiklāks par odzi, kura izbailēs metās lejup pa stāvo nogāzi. Pirmais ekstrēmais pārbaudījums tika pārvarēts, taču turpat jau aiz stūra mūs sagaidīja nākamais.Tad aiz tā nākamā stūra ieraudzījām kaut ko dīvainu, kas mūs samulsināja un lika uz brīdi apstāties savā virzībā pretīm virsotnei. Tas bija kalnu vilcieniņa tunelis un pie tam vēl līkumā. Šādā tuneļa versijā jau pēc pāris metriem bija piķa melna tumsa, kurā vairs neko nevarēja saskatīt. Nebija arī nekādas vērā ņemamas gaismas, tādēļ mēs uz brīdi piestājām, lai varbūt mēģinātu atrast kādu citu aplinkus ceļu, kas būtu nemazāk ekstrēms, jo mēs atradāmies raženu klinšu stāvu ielenkumā. Drīz vien biedrs Tarzāns nolēma izmēģināt pakāpties augšup pa klintīm, lai mēģinātu atrast kā iespēju apiet šauro un tumšo tuneli, taču pēc pāris metriem viņš no šīs domas atteicās, jo viens no klinšu bluķiem, pret kuru biedrs bija atspiedies, drīz vien uzsāka savu ceļu lejup pa nogāzi, tādējādi savā rangā pazeminoties par kādiem 200 metriem un pa ceļam izšķaidot pāris kokus savā ceļā. Pēc šī stindzinošās ainas mēs sapratām, ka tagad ir tikai 2 izvēles iespējas – uz priekšu vai atpakaļ. Veikuši nelielus stratēģisko aprēķinus par Dāsna kalna vilcieniņa atrašanās vietus, mēs nolēmām drusku nogaidīt, lai šaurajā tunelī mums neuzspīdētu vēl kāds pārsteigums - pretim braucošā vilcieniņa prožektors.Pienāca noliktais laiks un no tuneļa dzīlēm iznira kalnu vilcieniņš, kura mašīniste izskatījās tik ļoti pārsteigta, it kā mēs būtu pirmie cilvēki, kas sasnieguši šo kalnu tuneli. Vēl mazliet nogaidījām kamēr vilcieniņš nozūd aiz līkuma un tad devāmies iekšā melnajā caurumā. Tā kā tunelis atradās līkumā, tad jau pēc pāris soļiem ienirām piķa melnā tumsā, kurā nebija nekādas starpības vai acis bija vaļā vai ciet. Redzēt tāpat neko nevarēja. Atlika paļauties tik vien uz tausti un dzirdi. Lai kaut kā uzmundrināt saspringtos kolēģus, mēs vienojāmies kopīgā dziesmā “That Lonesome Road,” kura vislabāk piederējās tā brīža situācijai. Un tā mēs uzmanīgi taustījāmies, taustījāmies pa pilnīgu tumsu līdz pēkšņi kaut ko saskatījām. Jā, tā bija gaisma tuneļa galā un mūsu gājiens caur tuneli viena “Lonesome Road” garumā bija beidzies. (dziesmu var noklausīties Jauniešu kora “Balsis” profilā draugiem.lv mūzikas sadaļā http://www.draugiem.lv/balsis).Pēc šī galvu reibinošā piedzīvojuma nolēmām mazliet atvilkt elpu un pie reizes pameklēt kādu ģeogrāfiski apslēptos dārgumu, jo mūsu GPS uzrādīja, ka kaut kur šeit jābūt paslēptai lādītei. Kaut arī cītīgi izurķējām visas sliedes u.c. vietas, tomēr dārgumus neatradām. Nospiedām, ka gan jau pa ceļam mūs sagaidīs vēl kādi dārgumi un devāmies iekšā mežā, kur krāšņi zvilnēja tauriņi un savās ikdienas gaitās devās mēslu vaboles. Tā ejot koku aizsegā nemaz nepamanījām cik jau augstu bijām uzkāpši līdz beidzot nonācām līdz Bella Vista. Šī Vista tiešām lika elpai aizrauties, jo no šīs skatu platformas pavērās skats uz Lugāno ezeru un pārējām Alpu virsotnēm. Arī šeit mūsu GPS norādīja uz kādiem apslēptiem dārgumiem, kurus tad arī devāmies meklēt. Šoreiz gan apslēpto lādīti izdevās veiksmīgi atrast. Atstājām tajā savus autogrāfus un devāmies augšup.Jo augstāk kāpām, jo retāks kļuva arī mežs, nu gandrīz kā reti skaisti zobi, un mūsu skatam pamazām sāka atsegties krāšņās Alpu kalnu ainavas, alpīnās pļavas ar šausmī, nenormāli, vājprātīgi skaistiem ziediem un citiem iemītniekiem. Pēkšņi uz brīdi pieklustot sadzirdējām ielejā kādu savā skaņu. Jā, tie bija slavenie Alpu govju zvani. Ak, cik tomēr apdalīts ir parastais tūrists, kurš šajā kalnā dodas augšup ar kalnu vilcieniņu, tā arī neizbaudīdams šī kalna dāsnumu.Vēl tikai pēdējais līkums, un mēs jau ieraudzījām mērķi, uz kuru tik aktīvi bijām gājuši jau visas dienas garumā – tā bija paša Dasnā Kalna virsotne, kas jo spoži atmirdzēja vakara Saules mirdzumā. Kaut arī tā centās mūs spēji sasildīt, tomēr augstkalnu drēgnums sāka spiesties cauri visām vīlēm. Arī līdzpaņemtie litri sāka strauji tukšoties. Bet tomēr mūsu cīņasspars auga augumā, un tādēļ saņēmuši visus spēkus traucāmies pretī virsotnei, līdz kurai bija palicis pavisam nedaudz. Arī kalnu iemītnieces - mellās un baltās aitas šoreiz izlēma mums nestāties ceļā.Pēc visiem trakajiem tās dienas piedzīvojumiem beidzot sasniedzām 1704 metru augstumu, no kuriem apmēram 1500 pievarējām pašu spēkiem. Mūsu pūles vainagojās panākumiem. Skats no šīs virsotnes bija neizsakāmi skaists, turklāt pati Saules meita mūs sveica ar savu krāšņo atspulgu Lugāno ezerā un arī baznīcu zvani sūtīja savus sveicienos no dziļās ielejas. Šajā brīdī tiešām mēs sajutāmies kā paša Dieva bērni. Visur, kur tik vērsām savus skatus, mirdzēja Alpu kalnu spožums. Mēs bijām kā iemīti zemē. Vēl kādu mirklīti uzkavējāmies virsotnē apdziedot vienu itāļu pārīti, kuriem šāds ekskluzīvs koncerts bija ļoti negaidīts pārsteigums. Šajā brīdī tiešām trīcēj' kalni, skanēj' meži, kad tik es dziedāj'. Kaut arī gribējās šajā virsotnē palikt vēl un vēl, tomēr laikrādis lika manīt, ka līdz mūsu pēdējam vilcienam uz Milānas pusi nav vairs palicis īpaši daudz, tādēļ mēs sākām savu ceļu lejup.Jau pirmajos lejupkāpiena metros teju vai visi Dāsnā kalna iekarotāji pamanījās bīstami nobalansēt uz izmežģījumu asmeņa, kas lika piedomāt pie savas kātošanas stratēģijas. Pēcāk es pamanīju skatu, kādu nekad vēl nebiju redzējis savā dzīvē. No saviem augstumiem mēs varējām redzēt kā virs mūsu kolēģu galvām Komo pilsētiņā plosās bargs negaiss, taču tālumā pār Milānas namiem spoži mirdz vakara saule. Tā skatot negaisu un pieliekot soli mēs jau atkal sasniedzām Bella Vista, kur man ceļā trāpijās kalnu kaza, kura šajā situācijā izvēlējās visekstrēmāko atkāpšanās ceļu – lejup pa nogāzi. Vēlreiz piestāju pie Bella Vista skatu platformas. Šoreiz šī Vista bija vēl neparastāka, jo vakars bija izgleznojis debesjumu visdažādākajās krāsās, veidot neiedomājami skaistu gleznu. Pēc Bella Vista sasniegšanas nolēmām turpināt lejupslīdi pa kalnu serpentīniem, jo otrreiz caur tuneli negribējās iet un arī pa asfaltu gājiens bija drusku raitāks, bet tomēr laiks līdz pēdējam vilcienam sāka kļūt aizvien mazāk. Tā, ka pastāvēja ļoti liela iespēja, ka mēs varētu uz to nepaspēt, tādēļ nolēmām, ka mūsu daiļajām zeltenēm jāmēģina nostopēt kāds braucamais, lai viņas vismaz aizved līdz stacijai. Vīri, protams, varētu mazliet paskriet un paspēt uz vilcienu, taču tad pēkšņi kā dāvana no debesīm nāca viens itālis, kurš daudz nedomājot izkāpa ārā no savas mašīnas, kaut ko pārkravāja bagāžas nodalījumā, un tad salādēja mūs visus 7 nebūt netik lielajā autiņā. Tālāk sekoja karuselim līdzīgs izbrauciens pa līkumainajiem kalnu ceļiem un šaurajām Mendrisio ieliņām līdz mēs visi laimīgi izrausāmies no mazā autiņa. Uzdāvinājām šis atsaucīgajam itālim kādu piemiņu no mūsu kora un drīz vien devāmies ar vilcienu uz Milānas un pēc tam Leņjano pusi.Ja arī jūs tik ļoti ieintriģēja šis stāsts, ka pilnīgi sagribējās uzdziedāt mūsu pulkā, tad balstiņa ir gluži skanīga, tad laipni lūdzam mūsu pulkā. Pieteikuma anketu meklēt: http://www.balsis.lv Arī nākajā sezonā mūsu kolektīvu sagaida pulka visādu izbraucienu, kuru neatņemama sastāvdaļa ir arī kādas ekstrēmākas un brīžiem ne tik ekstrēmas dabas ekspedīcijas un citas jaukas padarīšanas.Dāsnā kalna ekspedīcijas vizuālo attēlojumu var apskatīt manā galerijā iekš draugiem.lv sākot no 15. un beidzot ar 37. fotogrāfiju. Protams, ka var apskatīt arī pārējās bildes un pārējos albumus. Ja ir vēlme apskatīt šīs pašas bildes labākā kvalitātē un pasekot mūsu gaitām līdz kartē, tad skatiet: http://picasaweb.google.com/jberzinsh/RealitatesSovsDziedosaFabrikaJebBalsisItalija (arī 15.-37. foto).Ja nu jums pēc visa šī vēl rodas kādi jautājumi vai neskaidrības, tad droši jautājiet. Pastāstīšu par to kā nokļūt Dāsnajā kalnā un citas labas lietas.Mani secinājumi un ieteikumi:Pēc šīs gadījuma ar kalnu tuneli vienmēr kabatā nesāju mazo lukturīti, kurš lieti noder ja ir kādas darīšanas piķa melnā tumsā.Ja nav īpašas vēlmes līst caur tumšo kalnu tuneli, tad iesaku Dāsnajā kalnā kāpt no Mendrisio stacijas puses.Ja esat daudz maz spējīgs cilvēks, tad labāk nebrauciet Dāsnajā kalnā ar vilcienu, tā jūs daudz ko palaidīsiet garām.Ja laiks atļauj, tad iesaku šajā kalnu reģionā uzturēties ilgāku laiku un izmantot iespēju pabraukāt ar velosipēdu pa kalnu ceļiem. Izbrauciens ar paraplānu vai kādu citu lidojošu objektu arī būtu kaut kas vienreizējs.Saite uz oriģinālo rakstu (un arī citiem autora ceļojumu aprakstiem) sociālajā portalā draugiem.lv: http://www.draugiem.lv/travel/travel.php?tid=7402

Svensona Ekspedīcija jeb ko labu sadarīt Skavstas lidostas apkārtnē (autors: Jānis Bērziņš)

Reinis Bērziņš — Sun, 26 Dec 2010 14:09:32 +0000

Reiz kādā jūlija rītā, kad tikko biju atgriezies no Lielā Dīķa viņā krasta, ar tādu nelielu 7 stundu laika starpības apdullumu nejauši iegāju Ryanair mājaslapā, kurā ieraudzīju maģisko ciparu 1. Vēlreiz izberzēju acis un jā, tik tiešām šodien var nopirkt aviobiļetes pa latiņu. Sapratu, ka nedrīkst laist garām šo piedāvājumu citādi vēlāk to nāksies rūgti nožēlot un svētdienā būs jāiet pie bikts. Pēc pāris minūšu urķēšanās sapratu, ka laikam būs jābrauc uz Skavstu. Tā nu es nopirku biļetes i sev, i pāris biedriem, lai kopā siltāk.Pēc biļešu iegādes arī sākās militārās spiegošanas process, jo bija taču; jāizdomā ko šajās 2,5 dienās sadarīt Skavstas apkārtnē nebraucot uz Stokholmu. Tad es iedarbināju savu Google aviosimulātoru un ar iznīcinātāju pārlidoju Skavstas lidostas apkārtni, kur manu aci piesēja tieši Dzintarjūras piekraste, pēc kuras izķemmēšanas sapratu, ka jādodas uz Okselosundi un jātaisa dabas ekspedīcija. Tam klāt vēl piemetu arī Nīčepingas apskati un māsterplāns bija gatavs, atlika tikai to realizēt dabā.Drīz vien arī pienāca ilgi gaidītā 3. augusta pievakare, kad bija laiks doties ceļā. Ieradāmies lidostā, kur bargie muitnieki lika atvadīties no kādām sen aizmirstām šķērēm, taču saliekamo nazi, kurš bija ietīts vadiņā, gan izdevās izvest visam cauri. Laikam viņu rentgenstaru acīm tas likās esam kāds mp3 atskaņotājs. Pēcāk vēl izskaidrojāmies par viena ceļabiedra nacionālo piederību, kuram Latvijas pilsonim esot it kā vajadzēja kaut kādu ukrainas vēstniecības zīmogu, kas tika aizstāts ar zīmīgu OK uz biedra iekāpšanas kartes.Pēc stundu ilgas kratīšanās pa gaisa bedrēm mēs tā enerģiski sakontaktējāmies ar zemi un devāmies meklēt 515 autobusu, kas mūsu aizvestu uz Nīčepingu (715 iet pa taisno uz Okselosundi, taču tas jau bija aizgājis), un pēc tam pārsēstos 715. It kā šim prieciņam vajadzēja maksāt 36 SEK, taču lidostā stāvošā autobusa šoferis kaut kā atteicās pieņemt naudu. Vēlreiz pārjautāju, vai viņš šodien vispār kaut kur vēl brauks. Atbilde bija pozitīva, un tad mēs visi kāpām iekšā busā. Protams, uzreiz izskanēja ironiskas piezīmes, ka autobuss ir par brīvu tikai vietējiem iedzīvotājiem un ka nēģeru šoferis sajaucis, jo mani tiešām nevar atšķirt no vidējā zviedra, varbūt vienīgi pēc valodas.Jau krietni pēc pusnakts mēs izmetāmies laukā vienā no Okselosundas autobusa pieturām un devāmies naksnīgajā pastaigā Jogerso virzienā. Pa ceļam satikām vienu garausi un pēc pāris kilometriem bijām galā, kur pašā nakts melnumā uzsākām telts sliešanas procesu. Protams, ka uzcelt telti bez neviena mietiņa ir tāds savāds darbiņš. Tad nu mēs ar līdzpaņemto nazīti izdrāzām pāris mietiņus, gluži kā Džepeto izdrāza Pinokio. Vēl tikai pāris mahinācijas ar līdzpaņemtajiem striķiem un mūsu sērīgā paskata būdiņa bija gatava.Nākamajā rītā atklājās, ka esam savu telti uzcēluši līdzās kādai pludmalei, kas, šķiet, bija vienīgā tāda vairāku desmitu kilometru rādiusā. Mazliet pakāpelēju pa vietējām klintīm nopeldējos arī nepārāk siltajā Dzintarjūrā un tad nu mēs devāmies ceļā gar Baltijas jūras klinšaino piekrasti.Jau pirmajos metros sapratu, ka no meža noteikti iznāksim mellām mutēm, jo tā melleņu bagātība vilināt vilināja aizbāzt aiz vaiga kādu ogu. Te pēkšņi uz meža taciņas kaut kas baisi sakustējās. Kāda odze sajūtot latviešu tuvošanos nolēma nozust krūmos, jo ar šo nāciju jau nekad neko nevar zināt.Pēc Jogerso pussalas apstaigāšanas mēs devāmies uz Okselosundas pilsētiņas centru lai iepirktu sev kādas pārtikas rezerves. Pie ieejas pilsētā mūs sagaidīja krāšņais puķu “Laipni lūdzam.” Pati pilsētiņa par sevi atstāja ļoti labu iespaidu, tiešām varējām saskatīt zviedru pedantismu. Vēl šeit mani pārsteidza vietējās baznīcas izskats, kas no ārpuses atgādināja kādu TV torni, bet iekšas gan šai baznīcai bija gana krāšņas.Tālāk mēs metāmies atpakaļ mežonīgās dabas apskāvienos un devāmies uz Femores dabas rezervātu, lai tur pālektu pāri kādam elektriskajam ganam, pasauļotos Dzintarjūras piekrastes klintīs un varbūt sarīkotu sev un draugiem kādu pārsteigumu.Kad Saules meita taisījās uz rietu mēs jau bijām sasnieguši Femores pussalas dienvidgalu, kurā bija iecere iecere pārlaist otro nakti. Šeit arī mums bija ekspedīcijas ekstrēmākie momenti un visādi citādi pārsteigumi. Vispirms mēs uzgājām pāris Aukstā Kara paliekas – Latviju pavērstus liegabala stobrus un citus militārus veidojumus. Veiksmīgi kāpelējot un visādi citādi balansējot pa stāvajām klintīm mēs nonācām iecerētajā apmetnes vietā. Šoreiz uzslietā telts vairs neizskatījās pēc sērīga paskata būdiņas, bet jau atgādināja gandrīz normālu telti, un arī krāšņais saulriets priecēja acis. Likās, ka te būs baigā idille, tadēļ nolēmām uz brīdi nosnausties, jo drīz vien bija jādodas uz pāris kilometru tālu autobusa pieturu sagaidīt pāris biedrus.Pēc tam, kad jau biju ieslīdzis snaudā, manu mieru iztraucēja kāda rūkoņa un pēkšņais viļņu troksnis. Likās tā mazliet savādi. Izlīdu no telts un pamanīju, ka netālu pie klintīm ir pietauvojies kāds kuģītis. Tieši tur, kur nosnausties bija aizgājusi mūsu biedre. Sākumā arī likās, ka šis kuģis ir piestājis pie klintīm, lai noskaidrotu vai jaunkundzei viss kārtībā, taču izrādījās, ka tā bija krasta apsardze, kuras uzmanību bija piesaistījis mums blakus esošais ugunskurs. Tad viņi, protams, sāka pētīt lietas un uzdot dažādus jautājumus, es gan tikmēr paspēju nodzēst ugunskuru. Beigās krasta apsardzes darbinieks nonāca pie sprieduma, ka mēs tomēr neesam vainīgi, jo neuztaisījām to ugunkuru un zīmes arī nebija izliktas. Viņš vēl piebilda, ka diezin vai kāds te vispār kādu zīmi arī liks, jo mēs vispār bija diezgan nepieejamā vietā, atvadījās, ieleca savā kuģī un nesteidzīgi devās prom.Nākamajā rītā jau pašā agrumā devos ar autobusu (šoreiz man tas atkal bija par velti, bet parasti tas maksā 23 SEK) uz Nīčepingu, kur pirms došanās mājup biju nolēmis apskatīt pilsētu un tuvāko atpārtni. Septiņos no rīta Nīčepinga vēl bija miglas ieskauta un apbrīnojami mierīga pilsēta. Šur tur vēl manīja kā kāds čakls sētnieks uzkopj centrālo gājēju ielu un tirgus laukumus. Arī upītes krasts priecēja acis ar savu krāšņumu, ostā lepni slējās visādu burinieku armādas.Pēc nelielas iestiprināšanās un pārtikas krājumu papildināšanas nolēmu doties pa taisno uz vietējo pilskalnu. Pa ceļam atklājās, ka Zviedrijā šķērsot dzelzceļa līniju nav tik vienkārši kā Latvijā, kur to var izdarīt jebkurā vietā. Pilskalnā izdevās satikt vienu vietējo iedzīvotāju, kurš pastāstīja par kaut kādu festivālu, kurš esot Nīčepingas gada centrālais notikums. Acīmredzot tādēļ visi autobusi bija par baltu velti, un atgriežoties atpakaļ Nīčepingas ielās bija manāma svētku atmosfēra. Ielās sāka skanēt mūzika. Dejotāji priecēja acis ar vijigām dejām, centrālajā laukumā bija uzslieta vesela skatuve, kur skaņu iemēģināja dažādas gan Zviedrijā gan Eiropā populāras popgrupas, bet visvairāk mani pārsteidza ostas promenādē notiekošais retro automobiļu saiets, un tad diemžēl man bija jādodas atpakaļ uz lidostu, lai pēcāk dotos mājup.Tāda nu bija mana pirmā viesošanās Zviedrijā, kura uz mani atstāja visnotaļ labu iespaidu, un vispār es tur jutos gandrīz kā mājās, jo man apkārt bija taču tik daudz gaišmatainu cilvēku. Ak, kaut es varētu kaut ko no tā visa paņemt un pārnest uz Latviju. Cik tad jauki būtu dzimtenē, ja mēs spētu dzīvot tik godīgi kā mūsu rietumu kaimiņi.Pārējie autora ceļojumu apraksti - sociālā portāla draugiem.lv Ceļojumu sadaļā.

Proposal for Riga: Intra-city Train Line Central Station - Ziemeļblāzma (by Toms Purgailis)

Reinis Bērziņš — Sat, 29 Jan 2011 14:36:19 +0000

Liepājniekiem jaunie pilsētplānotāji Toms Purgailis un Ilgvars Jansons jau pasvieduši gana ideju savas dzimtās pilsētas labiekārtošanai, nu kārta pienākusi rīdziniekiem - jums tiek piedāvāta jauna iekšpilsētas dzelzceļa satiksmes līnija. Jo sevišķi gaidām vietējo - Rīgas 31.vidusskolas, 46.vidusskolas, Rīgas Valsts tehnikuma (bijušās 12.arodvidusskolas), kā arī Rīnūžu ģimnāzijas - jauno ģeogrāfu viedokļus par šo ierosinājumu.It is now 20 years since Riga metropolitan project was stopped due to several problems. As the first big infrastructure project – the Southern Bridge – will be finished in few years the next project – the Northern Bridge – has came in spotlight of political discussions. Manville not a single transportation building for public transport is built and visions reach no further than a 800 m tram tunnel under Gaisa bridge. Yes – the vehicles goes under massive replacement program but no improvement in speed is made so far.The City Development program states at least three possible fast transport systems: light rail (on tram basis), city trains (to split regional service from intra-city service) and train-tram or tram-train service (trains and trams may have common rail sections). How to use these concepts?Current ambitious port development leaves little hope that existing rail tracks could be used for frequent intra-city service so alternative solution must be found. Here is my concept of gradually increasing speed standards in Vecmīlgrāvis direction. This direction was chosen because Vecmīlgrāvis is a densely populated neighborhood far (9.3km) from the Centre. Now it is served by bus route with suffers from frequent delays.Tram and railway tracks in Riga have almost the same gauge – 1520mm (trains) 1524mm (trams) - so the rolling stock is interchangeable. Meanwhile heavy rail have higher safety standards so no ordinary streetcars are allowed on train rails. Trams in Riga use 600V DC, but suburban trains 3kV DC – whith according to some unofficial information could be altered to 25 kV AC. Raksta turpinājumu lasiet Toma Purgaiļa satiksmes blogā, kā arī piedalieties diskusijā.

What is a sustainable city? (by Ilgvars Jansons)

Reinis Bērziņš — Thu, 23 Dec 2010 12:53:07 +0000

Curitiba (Brazil) - the Globe Sustainable City Award 2010 (Image from Wikipedia.org) Cities cover only 3% of the world's land mass, but they house 50% of the world's population and consume 75% of the world's resources. As a result of increasing consumption of resources, and growing dependencies on trade, the ecological impact of cities extends far beyond their geographic locations. In order to make them more sustainable, building design and practice, as well as perception and lifestyle must adopt sustainability thinking. Sustainability includes the principles of futurity, equity and participation. It is also about fairness. A sustainable outlook concentrates on quality of life and meeting needs rather than simply producing commodities. According to Urban 21 conference in Berlin on July 2000, being sustaible city means "improving the quality of life in a city, including ecological, cultural, political, institutional, social and economic components without leaving a burden on future generations". It also means that a sustainable city can feed itself with minimal reliance on the surrounding countryside, and power itself with renewable sources of energy. Actually sustainable city looks similar to old European cities that proffer ideas like building around central structure (church, market place, city hall); zoning for residential and commercial in single buildings allowing people to live closer to the workspace and increasing density; creating housing that allowed rich and poor, old and young to live comfortably side by side supporting diversity; and improving public transport systems to encourage pedestrian and bicycle traffic to reduce car emissions. Saite uz oriģinālo rakstu Ilgvara Jansona Pilsētu plānošanas blogā un diskusiju.

How dense is sustainable city? (by Ilgvars Jansons)

Reinis Bērziņš — Fri, 28 Jan 2011 21:12:20 +0000

Turpinām pilsētattīstības jaunā pētnieka Ilgvara Jansona rakstu sēriju par ilgtspējīgas pilsētas meklējumiem.During the 20 th century cities are becoming less dense. They are sprawling which leads to the loss of surrounding natural land, as urban development spreads rapidly into previously productive or environmentally significant land, as well as increasing concerns about the environmental effects of automobile emissions in relation to climate change and the negative social impacts. But since we live in a free market economy the most important arguments against sprawl are the economic impacts of it.Sprawl is not cost-effective and sustainable. Moving from urban sprawl to a ‘compact city’ has been proposed as one way urban sustainability can be improved upon. How compact the cities should be? I found a graph which illustrates the most efficient density from the viewpoint of infrastructure costs. (The quality is not good but it is the best I could find) Photo by Andis KublačovsAccording to this graph the most cost-efficient use of infrastructure is when the density of population is 800 - 1000 inhabitants/ha. Which means 80 000 - 100 000 inhabitants/km2. This number was reached or exceeded in Rome 2000 years ago, Paris and London 200 years ago and Manhattan at the beginning of this century. Such a density reduces the comfort and quality of life in city. Cities will never be as dense as before. If we take a look at the overcrowded cities worldwide we see that no one is as dense. And people do not want as dense cities. Such a density was one of the reasons that caused sprawl in the first place.Let’s take a look at the city I live in. According to the official website of Riga municipality in 2008 there were 2322 inhabitants/km2 in Riga which is average number for city in Europe. If we compare the number with the cities of America and Australia it seems quite sustainable. Is it enough? Thedensification could be done by recycling obsolete industrial land. But how much denser the city should be?Some researchers counter that raising densities results in more expensive real estate, greater road congestion and more air pollution. And the question remains – How dense is sustainable city?Saite uz oriģinālo rakstu Ilgvara Jansona Pilsētu plānošanas blogā un diskusiju.

Water edge of Liepaja (by Ilgvars Jansons)

Reinis Bērziņš — Thu, 23 Dec 2010 12:12:11 +0000

Šoreiz piedāvājam rakstu no Ilgvara Jansona Pilsētu plānošanas bloga (gan angliski, gan latviski). Water provides so many advantages to a city, from port and industry, to tourism, recreation, sense- of-place and all-around livability. It's wonderful when city and water are connected "by design" , and painful when a city design has disconnected the public from the water. Let’s take a look at the water edge of Liepaja canal! Figure 1 Water edge of Liepaja canal Figure 2 Northern part of Liepaja canal Figure 2 shows the northern part of Liepaja canal that is marked in figure 1 as area 1. We see beautiful green zone and benches. This area is quite pleasant but still requires some improvements. The first step - the sidewalk shoud be renovated. Next step – the lights and trash receptacles should be provided because public outdoor furnishings such as benches, lighting and trash receptacles enhance the pedestrian experience. These shoud be located in a "furnishing zone" which maintains a clearly defined pedestrian travel lane. But the lights shoudn' t be too bright. Lights bring comfort and feeling of security to night-time users of the city. The primary goal for lightning in Liepaja is that it shouldn't be detrimental to the adjacent surroundings or the overall environment but shoud still maintain a safe environment. Read more>> Lasīt pilnu rakstu Ilgvara Jansona Pilsētu plānošanas blogā vai piedalīties diskusijā par šo rakstu.

Rail Baltica - 1435mm or 1520mm Gauge? (by Toms Purgailis)

Reinis Bērziņš — Sun, 26 Dec 2010 14:42:18 +0000

The idea of connecting the Baltic rail system to the rest of Europe is circulating already for a decade. So far the main problem was considered gauge differences between Poland (1435mm) and the Baltic states (1520mm) and - at least politicians – see the idea of building a 1435mm gauge from the border of Poland further to the north reasonable. In European Parliament election 2009 just one political party did put a single phrase about Rail Baltica project in their program: ‘We are supporting this project because it will allow reaching Berlin within 10 hours from Riga by train’. I voted for them although I knew that an aircraft reaches Berlin in 1hour and 35minutes and their statement just proved that Rail Baltic - as presented so far - is not a runner.Rail Range – 3.5 HoursProjects in Europe show that most passengers prefer train rather than plane if travel time on train is no longer than 3 – 3.5h. The current record of system-wide average speed 279.4 km/h is set by French TGV. If we suppose that a new system with average speed of 280 km/h is built the maximum travel range of 980km is set. The further city reachable from Tallinn would be Warsaw (air service dropped in 2008); from Riga – Poznan (no direct service); from Kaunas and Vilnius – Berlin (no direct service, just connections at RIX, CPH, WAW).Building the Earth's best standard gauge high-speed rail line trough Poland and the Baltic states would result in attracting passengers from Warsaw to Vilnius, Kaunas, Riga and Tallinn - whith all currently have a poor air service and few daily (2 to 3) coach service. Berlin - one of the busiest air routes out of RIX – would see no impact. More real average speed v=180 km/h would give feasible connections just from Warsaw to Kaunas and Riga. I strongly doubt Baltic States need such multi-billion project to ease connection in very limited city pairs in North – South axis. Read more>> Saite uz pilno rakstu Toma Purgaiļa Pilsētu un satiksmes blogā Rigmobility.blogspot.com un diskusiju par rakstu.

Proposal: a High-rise District in Liepāja (by Toms Purgailis)

Reinis Bērziņš — Tue, 21 Dec 2010 10:23:15 +0000

Šajā slejā turpmāk pārpublicēsim arī rakstus no ģeogrāfu un saistīto nozaru speciālistu blogiem. Šoreiz piedāvājam pilsētu attīstības un satiksmes eksperta Toma Purgaiļa rakstu no viņa bloga Rigmobility.blogspot.com (angliski). Saite uz oriģinālo rakstu>> Liepāja is a town in the West of Latvia famous with the wonderful beach, cultural heritage and charming historical low-rise architecture. The population is 85.000 and keeps dropping. So far policy-makers have worked to fit all development projects in the existing environment and hadn’t done anything to encourage modern high-rise development. Liepāja doesn’t have an impressing historical skyline but have a chance to get modern one. I propose a way to convert existing port and waste territories south of city channel (see map) to a modern skyscraper cluster. This area is on edge of the historical old town, next to the beach and seaside park. The Key - New Rail Terminus Current railway station in Liepāja is located 1.8 km from central (Rožu) square - booth are connected by the only tram line in the town. Due to train shortage existing intercity train service is ridiculous - just one daily train to Riga. If more trains are put on service – especially tilting ones – rail connection to Riga and Jelgava will easily beat the coach service. As Liepāja is a seaside resort – seasonal rail services may be established from all biggest Baltic cities. A new railway link and terminus are essential to create a motive for high-density land use in the area. I propose building an underground station in the site of the old stadium and to connect it to existing railway through tunnel under the city channel. A new tram line to the center must be built to provide accessibility for the rest of city. It is worth adding tram lines to Ezerkrasts, Karosta, and a higher standard line through airport to Grobiņa. Change Through Adding Lot A is the very first to be developed because the railway terminal construction underground. All historical fortifications and pounds must be preserved but the rest can be built-up with no height or density restrictions (as higher as better). In lots A and B all buildings (and functions) must be preserved as long as possible. New high-rise buildings must be built in gaps between existing ones. Different functions must be left together - retail, residential, hotels, offices, fish warehouses and docks – to makes the urban life more attractive. Lot C must be developed later than lot B to make the more important development of lot B faster. Benefits for Almost all Districts Seaside parks and the channel waterfront would strongly benefit from the proposed development because of the increased number of visitors. The influence to historical center is unclear – it may loose some services but the improved accessibility probably will outweigh losses. The current train station area will face problems only if buss station is moved together with train station to the new district. All the other areas of the town and region would see strong benefit from tourism and other business. Building a new tunelled rail link and station may seem too ambitious for Liepāja, but I believe it will induce even more rail trafic and bring the city to a new level of development.Oriģinālais raksts>>

Webinārs: izplānosim Rīgas-Ogres veloceliņu kopā!

Reinis Bērziņš — Thu, 03 Jun 2010 17:48:42 +0000

Jaunums: Pilnībā pabeigts un notestēts "Daugavas ceļš", kas pagaidām gan atzīmēts tikai kartē, bet nav savilktas norādes ar krāsu dabā. Pateicamies veloentuziastiem Didzim un Kb9041, ar kuru palīdzību tika papildināti abi veloceliņi Rīgas HES un Salaspils apkārtnē!Pietiks gaidīt vecumdienas, kad pašvaldības beidzot 2050.gadā izveidos veloceliņu gar Daugavu gluži kā Kuršu kāpās Lietuvā. Rīkosimies paši - izpētīsim, izplānosim, izbraukāsim, atzīmēsim un popularizēsim paši savu veloceliņu vismaz posmā Rīga-Ogre-Ogresgals. Iestrādes jau ir, bet vēl trūkst dažu posmu, kurus nākotnē plānoju izpētīt. Bet vietējie varētu padalīties savās zināšanās par labākajiem maršrutiem un "slepenajiem" celiņiem.Lai aktīvi piedalītos šajā "webinārā" jeb tīmekļa darbseminārā, jāpiereģistrējas Google Wave (GMail e-pasta lietotāji var "ielogoties" ar savu GMail lietotājvārdu). Vismaz palasiet šī webināra diskusiju un, ja nepiedalīsieties, bet ir ko teikt, nosūtiet savus ieteikumus uz e-pastu: reinis.berzins@jgs.lv.

Kā nenogulēt savu lielā ceļojuma iespēju?

Reinis Bērziņš — Mon, 07 Jun 2010 20:05:55 +0000

Ir cilvēki, kuri visas dzīves lielās iespējas mūždien noguļ (piemēram, Romeo, kurš, nesaņēma ziņneša vēsti par Džuljetas plānu un noindējās), bet ir arī cilvēki, kuri vienmēr ir īstajā laikā un īstajā vietā (piemēram, Valdis, kurš vis nenogulēja Zooloģiskajā dārzā notiekošo prezidentu atlases konkursu). Kā viņiem tas izdodas? Ļoti vienkārši - viņi saņem paziņojumus par sev interesējošajām jomām RSS lasītājā vai e-pastā. Arī Tu beidzot vari apgūt šo militāri slepeno prasmi un nepalaist garām savu dzīves lielo iespēju aizlidot uz Dienvidamerikas džungļiem un ieiet vēsturē kā pēdējam baltajam cilvēkam, kuru notiesājuši kanibāli.Kā regulārs lidotājs, jau sen biju pierakstījies uz e-pasta vēstkopām, ko piedāvā tādas aviokompānijas kā Ryanair. Pārpratuma dēļ viņi man sūta paziņojumus par Krakovas, nevis Rīgas akcijām. Turklāt bieži vien akciju laikā biļetes maksā vairāk nekā parējās dienās. Citām aviokompānijām nebija nedz e-pasta vēstkopu, nedz arī RSS ziņu plūsmas. Tādēļ, izmantojot feed43.com, izgatavoju pats savas RSS plūsmas, kas ik pēc 6 stundām ziņo par lētakajiem avioreisiem no Rīgas, Kauņas un citām Eiropas lidostām, uz kurām ved tiešie Reisi no Rīgas. Ja šobrīd neuzturaties Latvijā, bet, piemēram Grieķijā - izveidojiet paši savas RSS plūsmas no sev izdevīgākajām lidostām, izmantojot feed43.com un skyscanner.net portālus.Lai Latvijā dzīvojošajiem nevajadzētu atkārtoti veikt 1.soli, esmu padarījis savas RSS plūsmas visiem pieejamas šajā lapā, kur labajā sānmalā tiek piedāvātas 2 iespējas: Atom feed vai OPML file: Atom feed - visus paziņojumus rādīs vienā kopējā RSS plūsmā (neiesaku, jo diez vai spēsiet noorientēties tik lielā haosā) - jāpievieno savam RSS lasītājam šī RSS saite (piemēram, Google Reader to pievieno ar "+Add a subscription" pogu augšējā kreisajā stūrī);OPML file - paziņojumus iedalīs 20 atsevišķās RSS plūsmās (iesaku, jo varēsiet pārbaudīt tikai sevi interesējošās sadaļas, pārējās izdzēšot vai vienkārši ignorējot) - jāimportē savā RSS lasītājā šis XML/OPML fails (saglabāt ar labo peles taustiņu un "Save link as", un, piemēram, iekš Google Reader importē, izvēloties Settings > Reader Settings > Import/Export)Ja RSS lasītāju regulāri neizmantojat, tad tāpat palaidīsiet visas iespējas garām - šādā gadījumā labāk tomēr izmantot veco labo e-pastu. RSS plūsmas saņemt e-pastā var, izmantojot vai nu rss2email.ru, vai reblinks.therssweblog.com, iekopējot tajos savu e-pastu un zemāk norādītās RSS saites (nokopējiet vēlamo saiti ar peles labo tausiņu un "Copy link address"):Riga (only direct) (Skyscanner)Riga (direct & indirect) (Skyscanner) (praksē šī RSS saite var nedarboties vai darboties reti, jo attiecīgā Skyscanner.net lapa pārsniedz 200KB izmēru)Kaunas (Skyscanner)Riga (Ryanair)Kaunas (Ryanair)AirBaltic akcijasWizz Air promotional faresBristol (only direct) (Skyscanner)Dusseldorf Weeze (Skyscanner)Milan Bergamo (only direct) (Skyscanner)Brussels S. Charleroi (Skyscanner)Glasgow Prestwick (Skyscanner)Tampere (Skyscanner)East Midlands (Skyscanner)Bremen (only direct) (Skyscanner)Frankfurt Hahn (Skyscanner)Liverpool (Skyscanner)Stockholm Skavsta (Skyscanner)Oslo Rygge (Skyscanner)London Stansted (only direct) (Skyscanner)Rīgas, Kauņas lidostu cenās der ieskatīties biežāk, jo caur tām būs jālido jebkurā gadījumā. Bet, ja vēlaties aizlidot kaut kur tālāk, tad ieteicams ieskatīties citu lidostu (sevišķi Lielbritānijas) piedāvājumos. Ļoti bieži lētas cenas ir lidojumiem uz Dominikanas Republiku, Gambiju, Maroku, retāk arī uz Keniju, Venecuēlu, Indiju un Malaiziju (caur šo pat var sakombinēt ceļojumu uz Austrāliju, kas nemaksā tūkstošus).Ceļojumu bloga saite: reinisberzins.blogspot.com