Latvija jaunākajā Doing Business pētījumā ierindota starp tām 12 pasaules valstīm, kas 2010. un 2011.gadā veikusi būtiskas reformas (t.i. vairāk nekā 3 jomās) uzņēmējdarbības vides sakārtošanā. Uzņēmējiem labvēlīgas vides novērtējumā Latvija atrodas 7.vietā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, piekāpjoties Dānijai, Apvienotajai Karalistei, Īrijai, Somijai, Zviedrijai un Vācijai.

„Uzņēmējdarbības vides kvalitāte ir viens no nozīmīgākajiem elementiem valsts konkurētspējas paaugstināšanai – jo labākus apstākļus valsts spēj radīt uzņēmējiem, jo lielākas investīcijas varam sagaidīt mūsu tautsaimniecībā, kas savukārt nozīmē jaunu darba vietu rašanos un labklājību iedzīvotājiem. Latvijas mērķis ir tuvākajos gados iekļūt Doing Business topa 20 valstu vidū, tādēļ nepieciešams apņēmīgi turpināt uzsāktās reformas, pārskatīt uzņēmējdarbību regulējošos normatīvos aktus un valsts pārvaldes sniegtos pakalpojumus, un novērtējot to efektivitāti, īstenot uz tautsaimniecības attīstību ilgtermiņā vērstus pasākumus, tādējādi veidojot konkurētspējīgu Latvijas uzņēmējdarbības vidi pasaules mērogā,” jaunākos Pasaules Bankas pētījuma rezultātus komentē ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Kā neatliekamus un vistuvākajā laikā risināmus uzdevumus Ekonomikas ministrija saredz jaunā Būvniecības likuma pieņemšanu un investoru tiesību aizsardzībai normatīvo aktu regulējuma pilnveidošanu, kā arī uzņēmumu tiešsaistes reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā nodrošināšanu ar 2012.gada 1.maiju.

Tāpat ir jāturpina darbs pie elastdrošības principa stiprināšanas darba tiesiskajās attiecībās (rādītājs tiks iekļauts Doing Business 2013.gada pētījumā), komercstrīdu risināšanas instrumentu uzlabošanas (ieviešot saīsinātu komercstrīdu izskatīšanas procesu) un ar nodokļu nomaksu saistīto procedūru uzlabošanu – šo jautājumu risināšana ir vitāli nepieciešama uzņēmēju ikdienas darbā.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars norāda, ka Doing Business indekss aptver tikai daļu no konkurētspēju ietekmējošajiem faktoriem, tāpēc nepieciešamas reformas un investīcijas izglītības kvalitātes nodrošināšanai,  tiesu varas un valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanai,  infrastruktūras kvalitātes paaugstināšanai,  tāpat jāveicina apjomīgākas privātās un publiskās investīcijas pētniecībā un attīstībā – visi šie aspekti ir nozīmīgi uzņēmēju produktivitātes un tautsaimniecības konkurētspējas paaugstināšanai. Ekonomikas ministrija uzsver, ka no visu minēto reformu īstenošanas kvalitātes un ātruma ir atkarīga turpmāka Latvijas ekonomikas attīstība un konkurētspēja.

Pasaules Banka Doing Business pētījumā aplūko uzņēmējdarbības vidi 183 pasaules valstīs un veic tās novērtējumu 10 dažādos uzņēmuma darbības posmos, sākot no uzņēmējdarbības uzsākšanas līdz tās izbeigšanai.

Latvija pirmo reizi Doing Business reitingā ir apsteigusi savas kaimiņvalstis Lietuvu un Igauniju. Igaunija ieņem 24.vietu, zaudējot pozīciju par 6 vietām (no 18.vietas uz 24.vietu), savukārt Lietuva ierindota 27.vietā, kas ir par 2 pozīcijām zemāk nekā gadu iepriekš (no 25.vietas uz 27.vietu). Minētā situācija ir skaidrojama ar to, ka šajās valstīs nav vispār (Igaunija) vai nav pietiekamā kvalitātē (Lietuva) veiktas reformas pēdējā gada laikā, kā arī tāpēc, ka citas valstis ir veikušas nozīmīgākas uzņēmējdarbības vidi uzlabojošas reformas.

Latvijas kāpums 2012.gada reitingā ir panākts:

1)      pateicoties veiktajām reformām uzņēmējdarbības uzsākšanā, ieviešot iespēju reģistrēt uzņēmumus (sabiedrības ar ierobežotu atbildību) ar samazinātu pamatkapitālu, kā arī nodrošinot iespēju vienlaikus ar pieteikumu par komersanta ierakstīšanu komercreģistrā iesniegt pieteikumu reģistrācijai PVN maksātāju reģistrā;

2)      Latvija vienlaikus ir iekļauta starp tām 29 pasaules valstīm, kas izmantojot ekonomiskās krīzes izaicinājumus, ir spējušas kardināli uzlabot/ reorganizēt maksātnespējas jautājumu regulējumu – 2010.gadā ir ieviests jauns Maksātnespējas likums, kas kopumā paredz samazināt maksātnespējas procesa ilgumu un izmaksas (tā rezultāti vēl tiek vērtēti praksē un atstās ietekmi uz 2013.gada Doing Business reitingu), kā arī paredz uzņēmumu reorganizācijas iespēju, vienlaikus jau Doing Business 2012.gadā ir ievērojami pieaudzis apmierināto prasību koeficients;

3)      ir atvieglota nekustamā īpašuma reģistrēšana, kopš 2011.gada pilnībā ieviešot iespēju Zemesgrāmatu tiesnešiem pārliecināties par nekustamā īpašuma nodokļa nomaksu tiešsaistes režīmā;

4)      uzlabots elektroenerģijas pieslēguma process –  2010.gada 1.novembrī stājās spēkā MK noteikumi Nr.1024 „Elektroenerģijas pārvades un sadales būvju būvniecības kārtība”, kas nosaka vienkāršotu tehniskā projekta izstrādi elektrotīkla ierīkošanai vai rekonstrukcijai.

Vienlaikus jānorāda, lai gan kaimiņvalstis atrodas salīdzinoši zemākās vietās kopējā vērtējumā, tās apsteidz Latviju sekojošās pozīcijās:

ü  Igaunija – uzņēmējdarbības uzsākšanā, būvniecības un elektroenerģijas pieslēguma procesos, īpašuma reģistrācijā, nodokļu maksāšanā, pārrobežu tirdzniecībā,

ü  Lietuva – būvniecības un elektroenerģijas pieslēguma procesos, īpašuma reģistrācijā, nodokļu maksāšanā un līgumu izpildē.

Latvija abas valstis apsteidz maksātnespējas un kredītu reģistra indikatoros. Visas trīs Baltijas valstis ir vērtētas vienlīdzīgi investoru tiesību aizsardzības jomā.

Kā zināms, Latvijā darbs pie pasākumiem uzņēmējdarbības vides uzlabošanai tika uzsākts jau 1999.gadā, kad sadarbībā ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā tika sagatavots pirmais Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns, kurš katru gadu, arvien aktīvāk iesaistoties plašākam uzņēmējus pārstāvošo organizāciju lokam, tiek apstiprināts valdībā. Šī plāna izstrādes un uzraudzības koordinācijai ir izveidota Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākuma plāna vadības Ekonomikas ministra vadībā, kurā aktīvi strādā gan valsts iestāžu augstākās amatpersonas, gan Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, gan Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāvji. 2009.gadā tika definēts Latvijas mērķis – Pasaules Bankas Doing Business reitingā 2013.gadam ieņemt kādu no TOP 20 vietām, tādējādi nosakot skaidru vīziju veicamajām reformām.

Ekonomikas ministrija 2011.gada vasarā veica arī Latvijas uzņēmēju aptauju par administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un, sadarbībā ar valsts un privātā sektora nozaru ekspertiem, tiek gatavots reformu ziņojums, identificējot veicamos pasākumus turpmākai uzņēmējdarbības vides uzlabošanai. Minētie pasākumi tiks iekļauti Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā 2012.gadam.

* Latvija pēc Pasaules Bankas pārrēķinātajiem datiem Doing Business pētījuma 2011.gadam kopējā vērtējumā tiek ierindota 31.vietā, nevis 24.vietā kā Pasaules Bankā tika vērtēts pirms gada. Katru gadu publicējot jauno Doing Business reitingu, iepriekšējā gada dati tiek pārrēķināti atbilstoši aktuālajai metodoloģijai.

Kolēģi, draugi, domubiedri!

Šobrīd Latvijas politiskajā dzīvē atkal ir trauksmains laiks, kas nes līdzi gan jaunas cerības, gan pamatotas pārdomas par notiekošo. Redzam un dzirdam gan jaunus laimes solītājus „rīt uz brokastlaiku”, gan sen zināmus saimniekus, kuri pēkšņi norūpējušies par sociālo taisnīgumu, gan pilnīgas saskaņas ieviesējus, gan nelokāmus autoritāras varas sludinātājus. Pat oligarhu klātesamību it kā esam ieraudzījuši no jauna.

Un tomēr atļaušos apgalvot, ka situācijā ir daudz līdzību ar 2002.gadu, kad sabiedrība alka pēc pilnīgi atšķirīgas domāšanas politikā. To laiku raksturojot, nāk atmiņā noslēgtā, šaurā cilvēku lokā funkcionējošā politikas virtuve, valsts nozagšana un korupcija kā starptautisku organizāciju skaidri iezīmēta realitāte Latvijā, nozīmīgāko valsts uzņēmumu nekaunīga privatizācija atsevišķu personu interesēs un visiem kuluāros labi zināma īstenība par valstij nozīmīgu lēmumu pieņemšanu pāris ietekmīgu personu lokā. Jaunais Laiks toreiz nāca ar profesionāļu vidū izdiskutētu un izstrādātu reformu piedāvājumu, definējot līdz tam Latvijas politikā nedzirdētas vērtības. Joprojām esmu pārliecināts, ka atslēgas vārdi „godīgums”, „atklātība”, „profesionalitāte” un „darbaspējas” ir būtiskākie Latvijas nākotnei arī šodien.

Esmu lepns, ka tieši ar Jauno Laiku nesaraujami saistītas tās pozitīvās pārmaiņas, kas Latvijā nenoliedzami ir notikušas. Atklātība politiskajā vidē kļuvusi par vispārpieņemtu normu, jēdziens „valsts nozagšana” vairs nav pirmais pētnieku secinājums par mūsu valsti, no visvareno trijotnes ietekme uz nozīmīgiem lēmumiem palikusi tikai vienam, un tam pašam arvien lielāku daļu laika nākas pavadīt dažādu krimināllietu izskatīšanā dažādu valstu tiesās. Šīs nekompetentās valdīšanas negatīvās ekonomiskās sekas ir pārvarētas, un Latvijā radīti visi priekšnoteikumi stabilai izaugsmei.

Un tomēr jāatzīst, ka uzticēšanās demokrātiski ievēlētām likumdošanas un izpildvaras institūcijām joprojām ir katastrofāli zemā līmenī, ko apliecina referenduma rezultāti par Saeimas atlaišanu. Visi mēs – katrs politiķis individuāli un politiskās partijas kopumā – esam saņēmuši pelnītu pērienu. Varam daudz diskutēt, vai šādi pavērsieni dos taustāmu labumu sabiedrībai nākotnē, bet viens gan ir pilnīgi skaidrs – demokrātisks parlamentāras valsts pārvaldes modelis vēlētāju acīs ir diskreditēts un tā nostiprināšanai un tautas ticības atjaunošanai nepieciešama nekavējoša rīcība.

Šodien vēlos nepārprotami iezīmēt vienu no šīs rīcības virzieniem, kas man, kā Jaunā Laika Domes priekšsēdētājam, liekas īpaši nozīmīgs. Raugoties mūsu kopīgā darba pieredzē, viens no nozīmīgākajiem faktoriem vēlētāju uzticības atgūšanā pēc partijas sašķelšanās bija tieši organizācijas stiprināšana, darbs ar reģionālajām nodaļām, jaunu biedru un ideju piesaistīšana. Grūts, smags komandas darbs ar skaidru mērķi – radīt sabiedrībā uzticību politiskajam procesam. Šobrīd daudz kas no tā – tikai jaunā kvalitātē – būs jāsāk no nulles, veidojot Vienotību par spēcīgu, plaši pārstāvētu, labi koordinētu un sabiedrībā atzītu politisku spēku.

Jaunu Saeimas vēlēšanu priekšvakarā katram no mums jāapzinās, ka taustāmi rezultāti uzticētajā darba laukā būs sasniedzami vienīgi ar grūtu, pašaizliedzīgu darbu. Pēdējos 2 ar pusi gadus kopā ar kolēģiem Valda Dombrovska valdībā esmu veltījis Latvijas ekonomikas konkurētspējas atjaunošanai. Šis ir bijis un arī šobrīd ir ārkārtīgi nozīmīgs laiks, lai atkal nostādītu uz kājām to sarežģīto mehānismu, ko saucam par mūsu valsts tautsaimniecību.

Esmu gandarīts, ka ekonomikas galvenais virzītājspēks atkal ir eksportējošie uzņēmumi. Ražošana, kas  nekustamo īpašumu spekulāciju buma laikā bija pabērna lomā, atkal ir valsts atbalsta galvenais mērķis. Acīmredzami, ka izaugsme atjaunojusies uz starptautiskās konkurētspējas palielinājuma rēķina, kas dod cerību stabilai attīstībai un izaugsmei arī nākotnē.

No nulles radīta mikrouzņēmumu atbalsta likumdošana, kas devusi iespēju idejām bagātiem cilvēkiem bez birokrātiskiem šķēršļiem uzsākt savu biznesu, tādējādi mazinot bezdarbu un veicinot ekonomisko aktivitāti valstī.

Konsekventi uzlabojas nodarbinātības rādītāji. Bezdarba līmenis no vairāk nekā 14% pašlaik ir samazinājies līdz 12% un, pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, pēdējā pusgada laikā klāt nākušas vairāk nekā 30 tūkstoši darba vietu.

Uzņēmējdarbības vidē, protams, ir vēl daudz darāmā, taču jau šobrīd tā ir jūtami uzlabojusies – to apstiprina Pasaules Bankas indekss Doing Business, kurā Latvijas reitings ir paaugstināts par trīs vietām un pašlaik, būdami 24-ie pasaulē, esam vieni no labākajiem starp Eiropas Savienības valstīm.

Tomēr nav apstrīdams, ka darbs valdībā vai parlamentā  prasa krietni vairāk kā pilnu darba dienu. Tāpēc gribu tieši Jums, ar ko kopā 2002.gadā sākām šo jaunās politikas ceļu, uzticēt savu lēmumu nestartēt 11.Saeimas vēlēšanās un visu savu enerģiju, prasmi un pieredzi veltīt partijas Vienotība izveidei un nostiprināšanai par tādu politisku organizāciju, kura attaisnos vēlētāju uzticību.

Nākot politikā, nekad neesmu tiecies uz kādiem augstiem krēsliem vai amatiem. Visus šos 9 gadus esmu godprātīgi un ar pilnu atdevi pildījis tos pienākumus, kuri ir bijuši uzticēti, neatkarīgi no tā, vai tā bijusi Saeimas frakcija, komisija vai Ekonomikas ministrija. Nekļūdās vienīgi tie, kas guļ un neko nedara. Apzinos, ka arī manā darbā ir bijušas kļūdas, kuras vienmēr esmu bijis gatavs atzīt un labot. Tomēr gribu uzsvērt, ka nekad neesmu pārkāpis Jaunā Laika deklarētos godīguma un ētikas principus.

Līdzīgi kā savulaik pret Einaru Repši un šobrīd citiem Vienotības ministriem, arī pret mani tika īstenota mērķtiecīga nomelnošanas kampaņa. Izejot caur šo melu un spekulāciju gūzmu, esmu kļuvis vienīgi stiprāks un nostiprinājis pārliecību, ka labie darbi vienmēr atmaksājas!

Tāpēc gribu pateikt visiem jums paldies par uzticību, atbalstu un līdzdarbošanos. Mums kopā vēl lieli darbi darāmi!

Gods kalpot Latvijai!

„Kopējā gāzes infrastruktūra Baltijā ir veidota, bāzējoties uz Inčukalna gāzes krātuvi un tās kapacitāti. To vēlreiz apstiprinājuši respektabli Lielbritānijas eksperti, kuri Latvijas valdības un „Latvenergo” uzdevumā veica izpēti par sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izveidi Baltijā. Inčukalna gāzes krātuve būs publiska infrastruktūra, ko varēs izmantot jebkurš komersants, arī gāzes piegādēm Igaunijai,” uzsver A.Kampars.

Atgādinām, ka Ekonomikas ministrija jūlija sākumā iepazīstināja ar Lielbritānijas uzņēmumu GL Noble Denton un Energy Contract Company konsorcija veikto priekšizpēti par reģionāla sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izveidi Baltijā. Ekspertu galvenie secinājumi ir: lai nodrošinātu konkurenci Baltijas valstu dabasgāzes tirgū un tādējādi panāktu patērētājiem – kā mājsaimniecībām, tā rūpnieciskajiem lietotājiem – izdevīgākas cenas, ekonomiski pamatoti ir būvēt tikai vienu reģionālu sašķidrinātās dabasgāzes termināli, savukārt ģeogrāfiski un ekonomiski atbilstošākā termināļa dislokācijas vieta ir Latvija un Rīga pieejamās infrastruktūras, zemāko izmaksu un projekta īstenošanas laika grafika ziņā.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars: „Latvija no Baltijas valstīm ir pirmā, kas var kaimiņiem prezentēt konkrētus ekspertu atzinumus par gāzes termināļa izbūvi. Tādēļ es esmu nācis ar iniciatīvu visām trim Baltijas valstīm iespējami drīz sēsties pie sarunu galda, izrunāt neskaidros jautājumus un vienoties par kopīgi īstenojamiem enerģētikas infrastruktūras projektiem – Visaginas atomelektrostaciju Lietuvā, jaunu elektroenerģijas ražošanas jaudu attīstīšanu Igaunijā un reģionāla sašķidrinātās gāzes termināļa izbūvi Latvijā. Šie projekti ir realizējami, tikai ievērojot solidaritātes principu un sadarbojoties.”

Ministrs uzsver, ka Baltijas valstu interesēs ir nenovilcināt stratēģiskus lēmumus par enerģētisko neatkarību, jo tikai tā nodrošinās tirgū konkurenci un zemākas cenas patērētājiem. 

Inčukalna gāzes krātuve pieder Latvijas valstij un uzņēmuma „Latvijas Gāze” tiesības tās izmantošanai ir terminētas, tādēļ nav pamata bažām par jebkādām privilēģijām Latvijas gāzes tirgū Krievijas koncernam „Gazprom” un ar to saistītiem uzņēmumiem, tā, komentējot medijos publicēto Igaunijas ekonomikas ministra Juhana Partsa viedokli par sašķidrinātās gāzes termināļa izbūvi Latvijā, norāda ekonomikas ministrs Artis Kampars.

„Kopējā gāzes infrastruktūra Baltijā ir veidota, bāzējoties uz Inčukalna gāzes krātuvi un tās kapacitāti. To vēlreiz apstiprinājuši respektabli Lielbritānijas eksperti, kuri Latvijas valdības un „Latvenergo” uzdevumā veica izpēti par sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izveidi Baltijā. Inčukalna gāzes krātuve būs publiska infrastruktūra, ko varēs izmantot jebkurš komersants, arī gāzes piegādēm Igaunijai,” uzsver A.Kampars.

Atgādinām, ka Ekonomikas ministrija jūlija sākumā iepazīstināja ar Lielbritānijas uzņēmumu GL Noble Denton un Energy Contract Company konsorcija veikto priekšizpēti par reģionāla sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izveidi Baltijā. Ekspertu galvenie secinājumi ir: lai nodrošinātu konkurenci Baltijas valstu dabasgāzes tirgū un tādējādi panāktu patērētājiem – kā mājsaimniecībām, tā rūpnieciskajiem lietotājiem – izdevīgākas cenas, ekonomiski pamatoti ir būvēt tikai vienu reģionālu sašķidrinātās dabasgāzes termināli, savukārt ģeogrāfiski un ekonomiski atbilstošākā termināļa dislokācijas vieta ir Latvija un Rīga pieejamās infrastruktūras, zemāko izmaksu un projekta īstenošanas laika grafika ziņā.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars: „Latvija no Baltijas valstīm ir pirmā, kas var kaimiņiem prezentēt konkrētus ekspertu atzinumus par gāzes termināļa izbūvi. Tādēļ es esmu nācis ar iniciatīvu visām trim Baltijas valstīm iespējami drīz sēsties pie sarunu galda, izrunāt neskaidros jautājumus un vienoties par kopīgi īstenojamiem enerģētikas infrastruktūras projektiem – Visaginas atomelektrostaciju Lietuvā, jaunu elektroenerģijas ražošanas jaudu attīstīšanu Igaunijā un reģionāla sašķidrinātās gāzes termināļa izbūvi Latvijā. Šie projekti ir realizējami, tikai ievērojot solidaritātes principu un sadarbojoties.”

Ministrs uzsver, ka Baltijas valstu interesēs ir nenovilcināt stratēģiskus lēmumus par enerģētisko neatkarību, jo tikai tā nodrošinās tirgū konkurenci un zemākas cenas patērētājiem.

„Esmu pārliecināts, ka Komercbanku asociācijas jaunā vadītāja Mārtiņa Bičevska pieredze un zināšanas dos nozīmīgu pienesumu banku sektora konstruktīvai sadarbībai ar valsts institūcijām, izstrādājot politiku un sagatavojot konkrētus atbalsta mehānismus vietējo uzņēmēju, jo īpaši uz eksportu orientēto nozaru komersantu attīstībai,” norāda ekonomikas ministrs A.Kampars.

A.Kampars un M.Bičevskis atzina, ka pēc iespējas ātrāk būtu nepieciešams pabeigt uzņēmējdarbības attīstības finansēšanas sistēmas optimizāciju Latvijā. Esošo uzņēmējdarbības atbalsta institūciju pārveides procesam par vienotu Attīstības institūciju jānotiek pārdomāti, koordinēti un pakāpeniski, lai neapdraudētu jau uzsākto uzņēmējdarbības atbalsta programmu ieviešanu.

Pašlaik esošā uzņēmējdarbības atbalsta sistēma ir sadrumstalota, un tāpēc tā nav pietiekami efektīva MVU atbalstam. „Finanšu sektors ir ieinteresēts, lai Latvijā tiktu izveidota efektīva, labi pārvaldīta un uzņēmējiem draudzīga finanšu attīstības institūcija, kura gan turpinātu uzsāktos projektus, gan arī, izvērtējot tirgus piedāvātos instrumentus, spētu aizpildīt tukšās nišas un sniegt uzņēmējiem kopā ar bankām vispusīgu atbalstu,” norādīja M.Bičevskis.

EM un LKA nolēma tuvākajā laikā izveidot pastāvīgu valsts un finanšu sektora sadarbības formātu, kas nodrošinātu optimālu finanšu attīstības instrumentu konsolidāciju, pilnveidi un attīstību.

Tikšanās laikā tika apspriesta arī Latvijas Garantiju aģentūras līdzšinējā darbība un sadarbība ar finanšu sektoru. Puses atzina, ka aģentūras sniegtie pakalpojumi, īpaši krīzes pārvarēšanas laikā, ir nozīmīgs atbalsts un uzsāka sarunas par jauna uzņēmējdarbības atbalsta instrumenta –  mezanīna aizdevumu programmas – izstrādi.

Pašlaik Ekonomikas ministrija un LGA, konsultējoties ar Latvijas komercbanku asociāciju, izstrādā jaunu programmu -  mezanīna aizdevumu programmu, kuru plāno uzsākt šī gada augustā. Šīs programmas mērķis ir sniegt Latvijas maziem un vidējiem uzņēmumiem papildus finansējumu mezanīna (mezzanine) aizdevuma veidā, t.i., gadījumos, kad uzņēmumam trūkst pašu kapitāla jeb līdzekļu projektu finansēšanai. Programmu ir plānots ieviest sadarbībā ar bankām, mezanīna aizdevumu izsniedzot kopā ar bankas aizdevumu investīcijām pamatlīdzekļos. Mezanīna aizdevums ir ilgtermiņa aizdevums, kas ir ar paaugstinātu kredīta risku un ir subordinēts attiecībā pret kredītiestādes sniegto ilgtermiņa aizdevumu. Mezanīna aizdevuma galvenās priekšrocības ir zemākas nodrošinājuma prasības. Līdz ar to, LGA izsniegtais mezanīna aizdevums investīciju projektam ļautu komersantam piesaistīt papildus finansējumu attīstībai, kad uzņēmuma pašu kapitāls (līdzdalība) un piedāvātais nodrošinājums nav pietiekams, lai banka pilnā apjomā finansētu projektu. Programmas sākotnējais budžets ir paredzēts Ls 18 milj. Ls apmērā.

LKA atbalsta mezanīna aizdevumu programmas ieviešanu Latvijā, jo šis instruments varētu sniegt tautsaimniecībai pašlaik tik nepieciešamo kapitālu attīstībai. „Banku sektors savu atbalstu mezanīna aizdevumu programmas izstrādei ir paudis jau agrāk, un tagad esam gandarīti, ka esam tikuši tuvu reālajai programmas ieviešanai,” norāda LKA prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Kā zināms, LGA ir valsts kapitālsabiedrība, kuras valsts kapitāla daļu turētājs ir Ekonomikas ministrija. Kopš 2003.gada LGA nodrošina komersantiem pieeju finansējumam situācijās, kad paša nodrošinājums nav pietiekošs finansējuma piesaistei nepieciešamajā apjomā. Pašlaik LGA nodrošina atbalsta mehānismu, sniedzot saimnieciskās darbības veicējiem garantijas kredīta vai līzinga saņemšanai Latvijas komercbankās, kā arī sniedz saimnieciskās darbības veicējiem īstermiņa eksporta kredīta garantijas eksporta darījumiem.

Garantijas ir LGA uzņemtās saistības kompensēt komercbankai saimnieciskās darbības veicēja neatmaksāto finansējuma pamatsummu garantijas apmērā, iestājoties garantijas gadījumam. Kopš 2009.gada aprīļa līdz š.g. 1.jūlijam LGA jau ir noslēgusi 511 garantiju līgumus 80,84 milj. latu apmērā, nodrošinot kredītu izsniegšanu komersantiem par 164,04 milj. latiem. Minētajā periodā LGA sniegtās garantijas ir saņēmuši 177 komersanti.

Savukārt, eksporta garantijas mērķis ir atbalstīt eksportētājus, sedzot ar eksporta darījumiem saistītos riskus, kā arī kalpot par nodrošinājumu eksporta darījuma finansējuma saņemšanai. Šobrīd, LGA jau ir noslēgusi 65 eksporta garantijas līgumus 3,87 milj. latu apmērā, ļaujot veikt piegādes 20,33 milj. latu apmērā. Atbalstu ir saņēmuši 19 komersanti.

Priekšizpēti par reģionāla sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izbūves iespējām Baltijā veica Lielbritānijas uzņēmumu GL Noble Denton un Energy Contract Company konsorcijs, Baltijas reģiona kontekstā analizējot 22 iespējamo termināļa dislokācijas vietu Liepājā, Ventspilī, Rīgā, Lilastē un Rīgas jūras līcī atbilstību kritēriju kopumam.

Eksperti secinājuši, ka ekonomiski pamatots ir tikai viens SDG terminālis Baltijas reģionā. Īstenojot SDG projektu līdz 2016.gadam, tas kļūs par nozīmīgu infrastruktūras objektu Eiropā, uzlabos Baltijas valstu infrastruktūras drošību, likvidēs dabasgāzes piegāžu cenu politiskos riskus un nodrošinās konkurētspējīgas dabas gāzes cenas rūpniecības sektoram. Baltijas valstu atkarība no viena gāzes piegādātāja sākotnēji samazināsies vismaz par 25%.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars norāda: „Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kas ir veikusi projekta priekšizpēti. Termināļa būvniecība ir visa Baltijas reģiona enerģētikas attīstības jautājums un tas vērtējams kontekstā ar citiem, tuvākajos gados īstenojamiem enerģētikas infrastruktūras projektiem, kas nodrošinās Baltijas energoapgādes drošību. SDG projekts Latvijā aizpildīs Baltijas reģiona iztrūkstošo posmu energoapgādē, nodrošinot gāzes piegādes ceļu un avotu dažādošanu, radot konkurenci gāzes tirgū. Ievērojot šos neatkarīgu ekspertu secinājumus un ieteikumus, Baltijas valstīm līdz gada beigām ir solidāri jāvienojas par kopīgu enerģētikas stratēģiju.”

Ekonomikas ministrs Artis Kampars jau šodien nosūtīs vēstuli Lietuvas un Igaunijas kolēģiem ar aicinājumu šovasar rīkot trīspusēju tikšanos, lai panāktu politisku vienošanos par turpmāku koordinētu rīcību kopīgu mērķu sasniegšanai.

Eksperti priekšizpētē par SDG termināļa būvniecību norādījuši, ka Latvijas priekšrocības ir ģeogrāfiski izdevīgākais novietojums, jau eksistējoša un atbilstoša infrastruktūra, kā arī attīstīti dabasgāzes savienojumi ar Lietuvu un Igauniju,. Nozīmīga ir Latvijā jau eksistējošā pazemes gāzes krātuve Inčukalnā, kuru nepieciešamības gadījumā var paplašināt līdz 3,2 miljd.m³ un nodrošināt LNG iesūknēšanu tieši krātuvē. Latvijā ir piemēroti ģeoloģiskie apstākļi arī jaunu krātuvju izveidei. Latvijas priekšrocības termināļa būvniecībai nodrošinās mazākas izmaksas infrastruktūras pielāgošanai termināļa iekļaušanai reģiona gāzes apgādes sistēmā, savukārt jau eksistējošā Inčukalna pazemes gāzes krātuve nodrošinās iespējami zemākās cenas iegūšanu, iepērkot dabasgāzi tās zemākās cenas periodā.

Rīgas priekšrocības SDG termināla izveidei ir atbilstoša ostas infrastruktūra, kas var nodrošināt nepieciešamo iegrimi kuģiem, piestātnes bīstamo kravu pārkraušanai ziemā neaizsalstoša, tādejādi nodrošinot kuģu ienākšanu visa gada garumā, kā arī Rīga ir vistuvāk Inčukalna gāzes krātuvei. 

Lai nodrošinātu konkurenci Baltijas valstu dabasgāzes tirgū un tādējādi panāktu patērētājiem – kā mājsaimniecībām, tā rūpnieciskajiem lietotājiem – izdevīgākas cenas, ekonomiski pamatoti ir būvēt tikai vienu reģionālu sašķidrinātās dabasgāzes termināli, savukārt ģeogrāfiski un ekonomiski atbilstošākā termināļa dislokācijas vieta ir Latvija un Rīga pieejamās infrastruktūras, zemāko izmaksu un projekta īstenošanas laika grafika ziņā – tādi ir ekspertu galvenie secinājumi, veicot priekšizpēti par sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) termināļa izveidi Baltijā.

Priekšizpēti par reģionāla sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izbūves iespējām Baltijā veica Lielbritānijas uzņēmumu GL Noble Denton un Energy Contract Company konsorcijs, Baltijas reģiona kontekstā analizējot 22 iespējamo termināļa dislokācijas vietu Liepājā, Ventspilī, Rīgā, Lilastē un Rīgas jūras līcī atbilstību kritēriju kopumam.

Eksperti secinājuši, ka ekonomiski pamatots ir tikai viens SDG terminālis Baltijas reģionā. Īstenojot SDG projektu līdz 2016.gadam, tas kļūs par nozīmīgu infrastruktūras objektu Eiropā, uzlabos Baltijas valstu infrastruktūras drošību, likvidēs dabasgāzes piegāžu cenu politiskos riskus un nodrošinās konkurētspējīgas dabas gāzes cenas rūpniecības sektoram. Baltijas valstu atkarība no viena gāzes piegādātāja sākotnēji samazināsies vismaz par 25%.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars norāda: „Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kas ir veikusi projekta priekšizpēti. Termināļa būvniecība ir visa Baltijas reģiona enerģētikas attīstības jautājums un tas vērtējams kontekstā ar citiem, tuvākajos gados īstenojamiem enerģētikas infrastruktūras projektiem, kas nodrošinās Baltijas energoapgādes drošību. SDG projekts Latvijā aizpildīs Baltijas reģiona iztrūkstošo posmu energoapgādē, nodrošinot gāzes piegādes ceļu un avotu dažādošanu, radot konkurenci gāzes tirgū. Ievērojot šos neatkarīgu ekspertu secinājumus un ieteikumus, Baltijas valstīm līdz gada beigām ir solidāri jāvienojas par kopīgu enerģētikas stratēģiju.”

Ekonomikas ministrs Artis Kampars jau šodien nosūtīs vēstuli Lietuvas un Igaunijas kolēģiem ar aicinājumu šovasar rīkot trīspusēju tikšanos, lai panāktu politisku vienošanos par turpmāku koordinētu rīcību kopīgu mērķu sasniegšanai.

Eksperti priekšizpētē par SDG termināļa būvniecību norādījuši, ka Latvijas priekšrocības ir ģeogrāfiski izdevīgākais novietojums, jau eksistējoša un atbilstoša infrastruktūra, kā arī attīstīti dabasgāzes savienojumi ar Lietuvu un Igauniju,. Nozīmīga ir Latvijā jau eksistējošā pazemes gāzes krātuve Inčukalnā, kuru nepieciešamības gadījumā var paplašināt līdz 3,2 miljd.m³ un nodrošināt LNG iesūknēšanu tieši krātuvē. Latvijā ir piemēroti ģeoloģiskie apstākļi arī jaunu krātuvju izveidei. Latvijas priekšrocības termināļa būvniecībai nodrošinās mazākas izmaksas infrastruktūras pielāgošanai termināļa iekļaušanai reģiona gāzes apgādes sistēmā, savukārt jau eksistējošā Inčukalna pazemes gāzes krātuve nodrošinās iespējami zemākās cenas iegūšanu, iepērkot dabasgāzi tās zemākās cenas periodā.

Rīgas priekšrocības SDG termināla izveidei ir atbilstoša ostas infrastruktūra, kas var nodrošināt nepieciešamo iegrimi kuģiem, piestātnes bīstamo kravu pārkraušanai ziemā neaizsalstoša, tādejādi nodrošinot kuģu ienākšanu visa gada garumā, kā arī Rīga ir vistuvāk Inčukalna gāzes krātuvei.

„Latvijas un Izraēlas ekonomiskajās attiecībās tūrisms ir nozīmīga nozare līdzās citām prioritātēm, kuru vidū ir sadarbība inovāciju un tehnoloģiju jomā, IT un programmatūras izstrādēs, finansēs, farmācijā u.c. Kopējie ekonomiskās sadarbības rādītāji ir stabili un tajos vērojama izaugsme, savukārt tūristu plūsma starp abām valstīm līdz šim ir bijusi neliela, līdz ar to ir plašas iespējas to attīstīt,” tikšanās laikā norādīja A.Kampars.

Viņš informēja, ka ekonomiskā krīze iepriekšējos gados ir ļāvusi kritiski pārvērtēt līdz šim paveikto valsts tūrisma attīstībā, un, izstrādājot Tūrisma attīstības valsts stratēģiju, precīzāk formulēt Latvijas tēlu un tūrisma piedāvājumu. Ekonomikas ministrs uzskata, ka pozitīvie tūrisma statistikas rādītāji pēdējos gados pierāda, ka efektīva nozares profesionāļu sadarbība, kā arī jaunais valsts tūrisma tēls Best enjoyed slowly ir veiksmīgs un sekmē nozares augšupeju.

Sarunā ar Izraēlas tūrisma ministru A.Kampars akcentēja tādas Latvijas tūrisma piedāvājuma pērles kā Rīgu ar tās bagāto kultūras un vēstures mantojumu, izklaides un atpūtas iespējām, kā arī Jūrmalu, kas piesaista viesus ar kvalitatīvu veselības un atpūtas tūrisma piedāvājumu.

Ekonomikas ministrs arī aicināja Izraēlas tūrisma nozares pārstāvjus šoruden apmeklēt ikgadējo tūrisma nozares profesionāļu darba semināru „Baltic Connecting 2011”, ko organizē Tūrisma attīstības valsts aģentūra.

Izraēlas puse savukārt apliecināja ieinteresētību sadarboties ar Latviju tūrisma nozarē, norādot, ka ārzemju ceļojumos ik gadu dodas gandrīz pusotrs miljons Izraēlas iedzīvotāju un ir mērķtiecīgi jāstrādā, lai viņu maršrutos iekļautu Rīgu un Latviju.

Pēc tikšanās ar A.Kamparu Izraēlas tūrisma ministrs S.Misežņikovs tikās ar Rīgas tūrisma attīstības biroja un Jūrmalas pilsētas vadību, lai jau detalizētāk tiktu iepazīstināts ar pilsētu piedāvājumu un sadarbības attīstības iespējām nākotnē.

Ekonomikas ministrija uzskata, ka tūrisma nozares attīstība ir nozīmīga Latvijas nacionālās un visa reģiona ekonomikas ilgtermiņa konkurētspējas nodrošināšanai, tāpēc pērn izstrādātā Latvijas Tūrisma mārketinga stratēģijā 2010. – 2015.gadam definēti tūrisma politikas mērķi un galvenie darbības virzieni, prioritārie mērķa tirgi un tūrisma pakalpojumi.

Tūrisma sektors Latvijas tautsaimniecībā nodrošina gandrīz 20 % no visa pakalpojumu eksporta, tādējādi sniedzot pozitīvu ieguldījumu gan ekonomikas izaugsmē, gan nodarbinātības sekmēšanā. 2010.gadā ārvalstu tūristu skaits Latvijā sasniedz 5,04 miljonus, kas ir par 6,7% vairāk kā 2009.gadā. Savukārt, tūristu iztērētās naudas apjoms Latvijā 2010.gadā sasniedza 475,1 miljonus eiro. 

Starpvaldību komisijas darba rezultāti un turpmākie plāni pārrunāti arī ekonomikas ministra A.Kampara divpusējās tikšanās laikā ar Ukrainas pirmo vicepremjeru un ekonomiskās attīstības un tirdzniecības ministru Andreju Kļujevu.

„Latvijas un Ukrainas ekonomiskā situācija ir labvēlīga, lai paplašinātu sadarbību kā tirdzniecībā, tā investīcijās un šajās jomās abu valstu potenciāls ir vēl ļoti liels. Pašlaik aktuālākie ekonomiskās sadarbības virzieni ir enerģētikā, īpašu uzmanību pievēršot elektroenerģijas sektoram un iespējām attīstīt sadarbību elektroenerģijas tirdzniecībā, kā arī kravu pārvadājumos, tādēļ valdību līmenī esam vienojušies kopīgi strādāt, lai piesaistītu papildus kravu plūsmas, tai skaitā izmantojot konteineru vilciena „ZUBR” sniegtās iespējas,” norāda A.Kampars.

Ministrs uzskata, ka ir nozīmīgi starpvaldību komisijas darbu orientēt uz konkrētu mērķu sasniegšanu, tādēļ būtisks ir Latvijas – Ukrainas Lietišķās padomes ieguldījums. „Starpvaldību komisijas uzdevums ir apzināt šķēršļus, kas traucē uzņēmējiem attīstīt sadarbību, un, pragmatiski strādājot, trūkumus novērst, tādēļ liela nozīme ir pašu uzņēmēju tieši pārstāvniecībai komisijas darbā, kas tiek realizēta caur Latvijas-Ukrainas Lietišķo padomi,” uzsver A.Kampars.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, preču ārējās tirdzniecības apjomi starp Latviju un Ukrainu 2010.gadā sastādīja 222,9 milj. USD un, salīdzinoši ar 2009.gadu, palielinājās par 24,7%. Tai skaitā preču eksports no Latvijas uz Ukrainu sastādīja 99,0 milj. USD, pieaugot par 40,1%, bet imports no Ukrainas uz Latviju veidoja 123,9 milj. USD, kas ir par 14,6% vairāk nekā 2009.gadā. 2011.gadā divpusējās tirdzniecības apgrozījuma pieauguma pozitīvā tendence turpinās. Kārtējā starpvaldību komisijas sēdē atzīmēts arī nozīmīgs Ukrainas investīciju pieaugums Latvijā 2010.gadā.

Ukrainas puse informēja starpvaldību komisiju, ka līdz šī gada beigām cer parakstīt līgumu ar Eiropas Savienību par padziļinātās un visaptverošās brīvās tirdzniecības zonas izveidošanu, norādot, ka šāda režīma ieviešana ievērojami nostiprinās ekonomisko sadarbību arī starp Ukrainu un Latviju.

Starpvaldību komisijas darba kārtībā bija arī abu valstu sadarbība rūpniecībā, lauksaimniecībā un zivsaimniecībā, reģionālās politikas plānošanā, vides aizsardzības un izglītības jomās. Tāpat pārrunāti tūrisma attīstības jautājumi un Ukrainas pusei izteikta Jūrmalas pilsētas domes ieinteresētība sekmēt sadarbību veselības tūrismā, veikt pieredzes apmaiņu ar Ukrainas kūrortiem par veselības tūrisma produktu veidošanu, kā arī organizēt Jūrmalā bērnu un jauniešu izglītojošās, sporta un radošās nometnes visa gada garumā.

Starpvaldību komisijas sēdes noslēgumā tika parakstīts 2011.-2012.gada sadarbības plāns, kas izriet no Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas un Ukrainas Tehnisko regulējumu un patērētāju politikas valsts komitejas līguma par sadarbību patērētāju aizsardzības jomā.

A.Kampars ir starpvaldību komisijas vadītājs no Latvijas puses, savukārt no Ukrainas puses komisijas līdzpriekšsēdētājs ir ekonomikas ministra vietnieks Vladimirs Bandurovs.