Ja tev pieder uzņēmums, tad no nākama gada peļņas, izmaksājot to dividendēs, tu maksāsi mazāk nodokļos nekā tagad.

Nedaudz garāk

Šobrīd, lai izmaksātu dividendes no uzņēmuma peļņas, ir jāsamaksā UIN 15% no peļņas un tad IIN 10% no dividendēm. Rezultātā sanāk, ka efektīvā likme ir 23,5% no peļņas.

No nākamā gada būs jāmaksā tikai UIN 20% no peļņas un neko par dividendēm. Tātad efektīvā likme ir 20%. Un neklausiet tajos bļāvējos, kas runā par koeficientu 0,8, viņi vienkārši neiedziļinās, par ko bļauj.

Gari un ar aprēķiniem

Pieņemsim, ka tavs uzņēmums nopelnīja 1000 €. Vienkāršības labad pieņemsim, ka visu izmaksāsi dividendēs, kā arī ignorēsim visu grāmatvedības “maģiju” kā pamatlīdzekļi, UIN atlaides un palielinājumi utt.

Vecā sistēma

Šobrīd, neatkarīgi no tā, ko izlemsi darīt ar šo peļņu, ir jānomaksā UIN 15%:

UIN: 1000 € * 15% = 150 €
Dividendes: 1000 € – 150 € = 850 €

No dividendēm ir jāmaksā IIN 10%:

IIN: 850 € * 10% = 85 €
Izmaksai: 850 € – 85 € = 765 €

Rezultātā no uzņēmuma nopelnītajiem 1000 € tu iegūsti 765 €, bet 235 € tiek valstij (un pašvaldībai) jeb faktiski 23,5% no peļņas.

Jaunā sistēma

No nākama gada likums paredz, ka UIN ir jāmaksā tikai tad, ja maksāsi dividendes (un virkni citu “bonusu”, ko faktiski var pielīdzināt dividendēm). Šajā piemērā nolēmām, ka visu arī izmaksā, tātad jāņem nost UIN 20%:

UIN: 1000 € * 20% = 200 €
Izmaksai: 1000 € – 200 € = 800 €

Rezultātā no uzņēmuma 1000 € tev tiek 800 €, bez valstij 200 € jeb 20%.

Mistiskais koeficients

Bet kā tad tur ar to koeficientu 0,8? Šis koeficients ir daļa no tās grāmatvedības “maģijas”, ko nolēmām ignorēt piemēra vienkāršības labad. Jo uz “papīra” tas izskatīties krietni ķēpīgāk. Ja uzņēmums nopelna 1000 €, tad, paturot prātā UIN 20%, ir jāpieņem lēmums, ka dividendēs tiek samaksāti 800 €, no kā, to dalot ar 0,8, tad faktiski arī rēķinās UIN:

UIN: 800 € / 0,8 * 20% = 200 €

Rezultātā joprojām sanāk, ka no uzņēmuma nopelnītajiem 1000 € tev tiek 800 € un valstij 200 €.

Secinājums

Es neņemošos spriest, vai likumā atrunāto aprēķina kārtību varēja ierakstīt vienkāršāk un bez tā koeficienta 0,8. Bet nu fakts ir tāds, ka no nākamā gada UIN aprēķina kārtība būs draudzīgāka arī tad, ja turpināsi visu peļņu izmaksāt dividendēs, jo efektīvā nodokļu likmes, kas būs jāsamaksā no peļņas samazināsies no 23,5% uz 20,0%.

Pirmie jaunā budžeta rezultāti. Uzņēmums “Latvijas propāna gāze” atlaiž 185 darbiniekus. Paldies Saeimai un valdībai.. pic.twitter.com/d9NEFkznPM

— Nils Ušakovs (@nilsusakovs) November 24, 2016

LPG informē, ka būs spiesta atlaist 185 tirdzniecības aģentus. Un pie visai vainīgi ir grozījumi likumā par “Par valsts sociālo apdrošināšanu“. Jā, viss ir slikti, Bet, pirms skrienam dedzināt Saeimu, noteikti lasām tālāk…

Pēc pašas LPG aplēsēm 60% no aģentiem tas ir papilddarbs. Un tas visdrīzāk nozīmē to, ka par lielāko daļu no šiem darbiniekiem nebūtu jāaprēķina papildus VSAOI, jo tās jau tiktu samaksātas pietiekamā apjomā, lai minimums nebūtu jāpiemēro.

40% ir pensionāri. Un “dīvainas sakritības” pēc likums paredz, ka prasības par minimālo VSAOI nav piemērojams par personām, kas saņem vecuma pensiju.

Rezultātā kaut kā gribas secināt, ka šeit darba devējs vienkārši blefo. Ir izdevība atlaist vairāk nekā trešdaļu no darbiniekiem, bet visu vainu novelt uz valdošo koalīciju. Te ataust atmiņā tie grūtie laiki, kad tika pacelts PVN, bet daudzi tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji cēla cenas, tik daudz, cik gribēja, nevis tik, cik nodokļa kāpums prasīja, jo bija iespēja novelt vainu uz tiem citiem, kas tos likumus ievieš.

Par to, kāds labums LPG no šī, es nemāku teikt. Un tomēr atļaušos izteikt pieņēmumu, kas tas ļauj pārskatīt izplatīšanas tīklu, jo kādam taču ir jānogādā tos gāzes balonus uz 185 tirdzniecības vietām. Un pašā vēstulē arī mājiens uz šo, jo tiks izvērtēti aģentu rezultāti.

Viss būtu jauki, ja Mana Balss vienkārši atteiktu, argumentējot, ka no politiķiem iniciatīvas vairs netiek pieņemtas. Jā, mani pārliecināja, ka tas būtu saprātīgs ierobežojums, ka politiķiem, it īpaši tiem, kuru partijas pārstāvētas Saeimā, būtu liegts izmantot platformu sava tēla spodrināšanai utt.

Daudz kliedzošāks un biedējošāks ir fakts, ka Mana Balss komanda uzskata, ka tas ir pilnībā pieņemami piedāvāt politiķiem maksas pakalpojumus par “ziedojumiem”. Platforma, kas tika veidota ka daļa no pret-oligarhu kustības, sāk darboties politisko partiju stilā: vajadzīgo iniciatīvu bīdīšanu var veicināt ar ziedojumiem.

Tagad rodas jautājumi, cik tad caurskatāma ir visa Mana Balss platforma. Cik daudzas no publicētajām iniciatīvas ir šādi sponsorētas ar “ziedojumiem”? Ja šī būtu pirmā šādā veidā publicētā iniciatīva, vai pie tās parādītos piezīme, ka tās publicēšana ir apmaksāta – gluži kā tas ir ziņu portālos un preses izdevumos, kur reklāmraksti tiek atbilstoši atzīmēti?

Un tīri tāds neliels atgādinājums nodibinājumam “Sabiedrības Līdzdalības Fonds”, kam ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss un kas īsteno Mana Balss projektu. Sabiedriskā labuma organizācijas likuma 9. panta 1. daļa:

Ziedojums šā likuma izpratnē ir manta vai finanšu līdzekļi, kurus persona (ziedotājs) bez atlīdzības, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, nodod sabiedriskā labuma organizācijai tās statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanai un kuriem var piemērot nodokļu atvieglojumus.

Par politiskām partijām bieži spriež arī pēc to lielajiem ziedotājiem. Kādus secinājumus varētu izdarīt par organizāciju, kā ziedotāju sarakstos būtu politiskās partijas?

Par iniciativu par bargākiem sodiem pedofiliem @ManaBalss pieprasīja samaksu/”ziedojumu” – 1000 EUR, jo starp autoriem ir politiķi.

— Nils Ušakovs (@nilsusakovs) August 4, 2015

Daudzi metās aizstāvēt Mana Balss ar argumentiem, ka Saeimā pārstāvētai partijai nepieklājas publicēt “tautas” iniciatīvas, jo viņiem jau pašā Saeimā ir dota iespēja pa tiešo sniegt iniciatīvas cik uziet, ja vien savāc 5 deputātu parakstus. Bet naudas prasīšanas faktu šie aizstāvji vienkārši ignorē.

Te nu es gribētu uzsvērt, ka ir vieta diskusijām par divām tēmām. Par jau pieminēto jautājumu, vai Saeimā deputāti var sniegt iniciatīvas šajā tautas platformā. Un otra, šoreiz daudz nopietnāka, cik tas ir ētiski prasīt “ziedojumu” par iniciatīvas publicēšanu.

Ja vien stāsts par 1000 € ir patiess, tad, manuprāt, šis ir visai “jauks” piemērs korupcijai. Kaut kas no sērijas: mums ir [jauni] principi/vadlīnijas, ka no Saeimā pārstāvētiem spēkiem iniciatīvas nepieņemt, bet (ne)liels ziedojums var situāciju labot. Un jā, korupcija ir iespējama arī privātajā sektorā.

Lai ko arī es domātu par Saskaņu un Nilu Ušakovu, šobrīd Mana Balss reputācija ir visai apdraudēta. Saprotu, ka naudiņu projekta uzturēšanai vajag, bet šādi to pelnīt nav pieņemami. Ļoti cerams, ka drīz būs kāds skaidrojums arī no viņu puses, kas labi argumentēs, ka Saskaņas vadītājs ir ko pārpatis vai nosapņojis.

P.S. Jauns ieraksts ar atbildi uz komentāriem, ko saņēmu pēc šī raksta publicēšanas.

Bet no papildpakalpojumiem aktuālākā noteikti ir mūzika. LMT saviem Internets telefonā lietotājiem piedāvā iespēju tik pie 3 vai 6 mēnešu Spotify Premium abonementa. Bet Bite izveidoja pat divus jaunus tarifa plānus – “Pērkons” un “Tandems” –, kam līdzi nāk gada abonements uz Deezer Premium+ (man personīgi pirmā dzirdēšana par šo Deezer).

Interesanti, ka jaunie tarifi nāk ar neierobežotu datu apjomu Deezer straumēšanas pakalpojuma izmantošanai. Protams, tas nav nekāds lielais jaunums, ka Bite noteiktām lietotēm neuzskaita patērēto datu apjomu, bet iepriekš tās bija lietotnes ar visai mazu datu patēriņu. Kā arī dažas sociālo tīklu lietotnes, kur tas “īstais” saturs nemaz nav pašu sociālo tīklu serveros, jo faktiski lietotāji dalās ar saitēm, piemēram, uz video YouTube, kas jau ir tarificējams prieks.

Bet ar mūziku ir nedaudz citādi. Tā nav tikai teksta informācija vai saites, kas faktiski “neko nesver”. Ar mūzikas straumēšanu ir visai vienkārši notērēt pāris GB mēnesī, neko īpašu nedarot, tikai klausoties mūziku.

Jāatzīst, ka visai drosmīgs piedāvājums. Lietotājam parastajam, kas neaizraujas ar video straumēšanu ārpus mājām, kā arī nezvana uz dīvainai tīkliem, ar šo tarifu pietiks “atliektiem galiem” – standartā nākošie 3 GB visai droši “citas vajadzībām”, bet mūzika un zvani jau cenā iekļauti.

Teorētisko limitu diez vai ikdienā sanāks sasniegt. Praksē LMT LTE tīkls ir visai noslogots un faktiskais ātrums ir krietni piezemētāks. Kā arī šoreiz jaunievedums neļauj palielināt tīkla caurlaidību, bet ļauj pamatīgāk “izspiest” to, ko var sasniegt ar esošo caurlaidību. LTE-A ļauj izmantot vienlaicīgi 2 (perspektīvā pat līdz 5) LTE šūnas – te arī rodas tas teorētiski divtik lielais ātrums.

Un lai arī kopējā tīkla caurlaidība paliek nemainīga, ir visai liela varbūtība radīt gala lietotājam “ilūziju”, ka viņam pieejamais ātrums ir lielāks vai vismaz vienmērīgāks (kas, iespējams, ir pat svarīgāk).

• Ja paveicas un apkārtnē ir pieejami vairākas nenoslogotas šūnas, tad visai liela iespēja tik tiešām tikt pie 2 reizes lielāka ātruma.
• Ja šobrīd problēma ir ne tik ļoti vidējā ātrumā, cik viļņveidīgās šūnas pārslodzēs, tad tomēr ir iespēja, ka divām šūnām šīs viļņveidīgās pārslodzes nebūs vienlaicīgas.
• Un, ja tomēr ar veiksmi ir nepārāk un visas apkārt pieejamās šūnas ir pārslogotas, arī tad var cerēt uz kādu nelielu uzlabojumu (ja katrā šunā tiek pie 1 Mbps, tad kopā jau ir 2 Mbps). Bet tas līdz brīdim, kad apkārtējie arī tiks pie LTE-A ierīcēm.

Tomēr šobrīd izbaudīt labumus no jaunieveduma sanāks vien nedaudzajiem. Lai izmantotu LTE-A, ir vajadzīga arī atbilstoša ierīce. Ātrumā apskatot LMT e-veikala klāstu, sanāca atrast vien pāris modeļus, kas abi no Samsung: Galaxy Note 4 un Galaxy Alpha. Jaunie iPhone 6 un iPhone 6 Plus nemācēs izmantot LTE-A labumus. Rūterus ar LTE-A atbalstu LMT arī vēl nepiedāvā. LTE-A atbalsts ir jaunajos Nexus 6, bet par to pieejamību Latvijā ir bažas, jo šo modeli ražo Motorola, kas Latvijā nav pārstāvēta.

Nav arī informācijas, cik ātri LMT plāno izvērst plašumā.

Rīt ir jāiet un jābalso par Vienotību (arī mana izvēle) vai Nacionālo apvienību. Pie reizes droši izmantojot iespēju likt plusiņus un svītrot.

Izvērsta versija

Var jau lamāt esošo valdību un koalīciju, stāstot, ka šie nemaz nedomā par tautu un “apzog” valsti, pārdot Citadeli. Un tomēr tas, ka valsts nav bankrotējusi, ir ievests eiro un rietumu investori ir gatavi šeit pirkt banku, parāda, ka nemaz tik slikti tā valdība nestrādā.

Bet šī brīža vienīgā alternatīva ir tikai valdība ar Saskaņu priekšgalā. Visai slikta un draudoša alternatīva. Un atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šoreiz tā nešķiet tik nereāla. Pēdējie partiju reitingi parāda, ka Saskaņai un No sirds Latvijai (NSL) ir visai reālas iespējas savākt vairākumu Saeimā. Sudraba gan cenšas apgalvot, ka koalīcijā ar Saskaņu tā neies. Bet pēdējā laikā gaismā nākusī informācija rada zināmas šaubas par Sudrabas lojalitāti.

Tāpēc, ņemot vērā šo NSL faktoru, šogad nepietiks vienkārši nebalsot par Saskaņu. Bet ir jābalso par esošo koalīciju, neizniekojot savu balsi ar balsojumu par partijām, kas diez vai pārvarēs 5% barjeru, vai metot tukšas aploksnes.

Partijas

Neliels atskats uz partijām, kas dažādu iemeslu dēļ šoreiz ir nonākošas manā redzes lokā.

Vienotība

Balsošu par šiem. Ne jau tāpēc, ka šie ir mazākais ļaunums, bet tāpēc, ka šī brīža situācijā viņi ir lielākais labums. Partija galīgi nav ideāla. Daži personāži (Āboltiņa, Zaķis u.c.) pamanās pamatīgi pabajotāt iespaidu par partiju. Bet tieši tamdēļ ir centīgi jāsvītro. Tiesa gan Āboltiņu izsvītrot man nebūs ļauts, jo Kurzemē nebalsošu.

Nacionālā apvienība

Pārāk radikāli un ultranacionāli. Arī pārāk lieli “tradīciju” cienītāji. Un, ja ne šodienas politiskā situācija valstī, noteikti aicinātu atturēties no balsojuma par viņiem. Bet par šiem vismaz ir pārliecība, ka vienā koalīcijā ar Saskaņu nelīdīs.

Zaļo un zemnieku savienība

Ir esošajā koalīcijā. Un šogad līdz pēdējām brīdim arī braši turējās pretīm Lemberga kabatpartijas titulam. Tomēr pagājušajā nedeļā padevās, un Lembergs atkal kļuva par viņu premjēra kandidātu. Bet tas Lembergs tāds slidens tips, nav lielas pārliecības, ka šis atteiktos no sadarbības ar Saskaņu, ja būtu tāds piedāvājums.

Reģionu apvienība

Diemžēl pārāk liels risks, ka šie nepārvarēs 5% barjeru. Citādi balsotu par viņiem. Un ne jau tāpēc, ka tur Kaimiņš vai Bondars, kuriem nav vietas Saeimā. Tas būtu vairāk protesta balsojums pret Vienotību, ja vien situācija ļautu. Kā arī šie tagad ir valdošie manā tagadējā mājvietā – Siguldas novadā.

Saskaņa

Pirmkārt, par viņu (ne)saimnieciskajām dotībām var labi pārliecināties Rīgā. Milzīgs budžeta deficīts un viss pilsētas uzkrājums no iepriekšējām domēm jau notērēts, ka ir jāķeras klāt pie salu pārdošanas.

Otrkārt, ko īsti var sagaidīt no partijas, kas slēdz draudzības līgumus ar Vienoto Krieviju un komunistu partiju Ķīnā? Šaubos gan, ja šie nonāktu valdībā, Latviju uzreiz pārpludinātu zaļie cilvēciņi – vairs nebūtu tādas vajadzības. Bet šie noteikti mainītu valsts politisko kursu virzienā uz Kremli, pie reizes arī kļūstot par Krievijas interešu lobētājiem ES un EK. Kā arī visdrīzāk dienas kārtībā atgriezto tādi jautājumi kā otra valsts valoda, vienkāršāka pilsonības iegūšana utt. Vai mums to vajag?

No sirds Latvijai

Vairs nepamet sajūta, ka šis kāda sponsorēts politiskais projekts, kura mērķis ir nodrošināt Saskaņai trūkstošo politisko atbalstu.

Šī nav politiskā aģitācija. Šī ir mana pilsoniskā pozīcija. Es neesmu saistīts ne ar vienu no poliskajām partijām.

Turpinot jau iedibinājušos tradīciju manā blogā, jau atkal šādi tādi jaunumi par LTE. Šoreiz gan jaunumus sagādāja kāds cits operators jeb, precīzāk, Tele2.

Līdz ar šodienu Tele2 klienti var tikt pie LTE ātruma savos datoros, jo šodien bez liekas pompozitātes un kanepē maizītēm Tele2 palaida LTE jeb 4G tīklu komercrežīmā. Viedtālruņu lietotājiem vēl gan ir jāpaciešas.

Pārklājums gan šobrīd nav visaptverošs. LTE ir pieejams vien 24 bāzes stacijās. Operators nav vēl pacenties iezīmēt LTE “pleķīšus” savā pārklājuma kartē, ir tikai saraksts ar izredzētajām bāzes stacijām, kas ir izkaisītas pa visu Latviju.

Tele2 LTE tiek raidīts 1800 MHz, tā kā, ja esi iegājies savu LTE atbalstošo planšetdatoru vai USB modemu tepat Latvijā vai Eiropā, tad problēmām ar savietojamību nevajadzētu būt. Vēl tikai nevajadzētu aizmirst, ka vajag samainīt arī SIM karti.

Attēls iegūts no Tele2 lapas, ierastā cerībā, ka nesekos prasības par autortiesību pārkāpumiem.

Šajās pastaigās viemēr līdzī bija papīra karte ar visiem tiem objektiem. Izstaigājot Vecrīgu, tā karte bija ļoti noderīga. Bet ārpus Rīgas centra ar to lietderīgumu bija tā pašvakāk – objekti tomēr palika ārpus kartes robežām un nācās vien paļauties, ka adrese ir precīza un attiecīgo vietu izdosies sameklēt. Un šo meklējumu brīžos, mana programmētāja dvēsele ilgojās pēc objektu interaktīvas kartes manā viedtālrunī, jo tai taču robežu nebūtu un visi objekti būtu precīzi iezīmēti savās vietās.

Tad nu beidzot šogad tai manai programmētajā dvēselei ir miers. Kaut gan nē, ne miers, bet gan prieks. Prieks par to, ka sadarbībā ar 1188, Staro Rīga objektu karte tagad ir pieejama arī iPhone un Android viedtālruņos. Tā gan nav atsevišķas pasākumam veltītas lietotnes, bet karte ir iekļauta 1188 mobilājas lietotnēs. Šoreiz tā karte ir tikai tāds kā pilotprojekts – ar minimālu iespēju daudzumu.

Tā kā, ja vēl neesi ticis pie 1188 lietotnes savā iPhone vai Android tālrunī, bet plāno apmeklēt festivālu, tad droši meklē to attiecīgi vai nu App Store, vai Google Play veikalā.

Un ja nu tomēr esi citu mobilo platformu piekritējs, tad 1188 ir sagādājusi arī speciālu lapu ar karti. Lapai ir responsivais dizains, kas ļauj to daudz maz ērti pārlūkot arī viedtālruņa ekrānā.

P.S. Protams, ka viens no iemesliem, kāpēc es apjūsmoju 1188 mobilās lietotnes, ir arī tas, ka esmu nepastarpināti piedalījies to tapšanā. Vēl precīzāk sakot, esmu programmējis gan iPhone, gan Android lietotni.

P.P.S. Staro Rīga es apjūsmoju neatkarīgi no tā, vai man ir kāda saistība ar to karti vai nav.

To augšējo bildi ar Staro Rīga logo, esmu nočiepis no festivāla mājas lapas, klusi cerot, ka pasākuma organizatori uz mani nedusmosies un par autortiesību pārkāpumu prasību tiesā necels.

Atkal palaišana?

Kam gan ir vajadzīga vēl viena palaišana un testēšana, ja LTE jau ilgāku laiku tiek piedāvāts kā datu pieslēgums datoram? Problēma ir tāda, ka šobrīd LTE nodrošina tikai datu pārraidi, atšķirībā no iepriekšējo paaudžu tehnoloģijām, kas nodrošina gan balsi, gan datus. Šī apstākļa dēļ tālrunim, lai varētu nodrošināt zvanu, ir jāpārslēdzas no 4. paaudzes viļņiem uz kādu no vecākiem standartiem. Tad, lūk, pirms pieslēgt šo tehnoloģiju plašākām masām, LMT arī grib tā kārtīgāk iztestēt un izpētīt, vai šī slēdzelēšanās starp tīkla veidiem noritēs reālās dzīves situācijās.

Starpcitu, šī testēšana tiešām esot publiska. Ja vien ir LMT datu pieslēgums, LTE atbalstošs tālrunis ar jaunāko programmnodrošinājumu un microSIM vai nanoSIM (tādu, ko izsniedz LMT, nevis izgriež ar nazīti pats), tad var droši pieteikties uz testēšanu, atliek vien sazināties ar klientu apkalpošanas dienestu un jādara zināmu savu vēlmi.

Kam tas vajadzīgs?

Vēl viens jautājums, kam ir vajadzīgs 50 Mbps pieslēgums viedtālrunī? Ik dienas tvītošanai un draugu bilžu pētīšanai tīri labi pietiek ar 3G ātrumiem. Arī video straumēšanai tīri labi pietiek ar stabilu 3G savienojumu. Protams, viens no pielietojumiem verētu būt tethering (datora pieslēgšana pie mobilajiem datiem caur viedtālruni), bet vēl nav teikts, ka pats savienojums starp tālruni un datoru spēs nodrošināt tādus ātrumus.

Tomēr, manuprāt, svarīgākais ieguvums ir bāzes staciju kapacitāte. Šis moments tika arī uzsvērts prezentācijas laikā. 3G bāzes stacijas maksimāla caurlaidība ir 42 Mbps – tā var nodrošināt 28 lietotājus ar 1,5 Mbps katram. Ātrums ir lietojams, bet lūk lietotāju skaits sanāk pamazs. Un to var labi sajust vietās, kur sarodas daudz 3G viedtālruņu, ka 3G tīkls kļūst nelietojams un pat EDGE tajos brīžos ir ātrāks.

Bet LTE bāzes stacijām maksimālā caurlaidība ir līdz 750 Mbps. Ar šādu caurlaidību var 150 lietotājus nodrošināt jau 5 Mbps katram, kas ir pat ļoti labs ātrums. Tvītu lasīšanai noteikti pietiks.

Un kā arī papildus bonuss – ja liela daļa nomigrē uz LTE, tad atbrīvojas arī 3G tīkls, tāpēc arī vecāku tālruņu lietotāji izbauda netiešu labumu no jauno tehnoloģiju ieviešanas.