Pie lodziņa, kur Rīga steidzas lēni,
Kur Bastejkalna koki met jau ēnas,
Sēž nostaļģija — klusa, mazliet sēna,
Starp čīzburgeriem, kas te smaržo lēni.

Tur “zelta arkas” spīd kā jauna saule,
Bet stikla glāzē — tēja, karsts un stiprs miers.
Tā vecā “graņonka”, kas nepadodas vairs,
Ir dzelzs turētājā ietērpts senais gaiss.

Nav svarīgi, vai “Big Mac” vai tik frī,
Ja poddstakaņņiks galdā spīd tik brīvi.
Tu sēdi vietā, kur reiz eklērs dzīvi svinēja,
Bet tagad — tēja malkā vēsturi un rītdienu tik vējā.

Divi čaja — vienā lielā traukā,
Lai pasaule uz brīdi paliek laukā.

Pati saruna te.

Atziņa #1

Kase, kura nestrādāja, dēļ kuras nācās tāpat Mobilly aplikācijā šīs biļetes tāpat pirkt. Nu, bāc. Varēja pat nekur nebraucot tās iegādāties. Tas arī it kā labi.

Atziņa #2

Domājām, izmetīsim turpat mazu līkumu. Vismaz svaigā gaisā pēc darba, zinies. Meita sāka sūdzēties, ka pirksti salstot. Iedomājos – turpat tak netālu ir Babītes Viršu DUS. Aizstaigāsim līdz turienei, sasildīsimies.

Paņēmām dzeramos, nedaudz pasēdējām, pēc kā devāmies tālāk. Joprojām domāju, ka viss vakars ir tikai uz labu.

Atziņa #3

Ziniet, cik forši, ka ir lielas jakas kabatas, kurās var ielikt termo krūzi ar visu kafiju.

Atziņa #4

Kamēr sēdējām tur, Viršos, iedomājos, ka ir laba lieta Mobilly, ko telefonā pa Rīgas pilsētu lietoju, kurai ir diezgan labas priekšrocības. Tai, pusotras stundas laikā, kamēr darbojas mans virtuālais ētalons, es tak varu iečekoties autobusā, pat vēl tajā nemaz neatrodoties. Apskatījāmies autobusa sarakstu, secinājām, ka vēl ir stunda laika garai pastaigai, sagaidījām, kad autobuss izbrauc no otra gala, virtuāli iečekojos ar visu biļeti, tā pagarinot savu biļetes darbības laiku. Gala rezultātā izstaigājāmies, aizgājām kā reiz līdz autobusa pieturai, iekāpām autobusā un ar mierīgu sirdi braucām atpakaļ. Un viss pa godīgo – biļete jau bija reģistrēta.

Ak, jā. Pats maršruts izskatījās apmēram šādi.

Nogājām beigās no pašas Babītes līdz Imantai. Patiesībā, pat tagad, kā pēdējā atziņa – neskatoties uz visu garo dienu darbā, jūtos pacilāti pat pēc visa. Galvenais, ar visu nogurumu – atpūties. Tagad gan vakara duša un gulēt.

Karikatūra.LV

Tā kā neregulāri laiku pa laikam kaut ko ierakstu mikroblogošanas vietnē toot.lv, tad kā variantu izdomāju, ka jāuzraksta kāds pusgada izklāsts, kas noticis pa šo laiku. Nirstam, nu, iekšā.

Mākslīgais intelekts.

Augusts sākās ar to, ka atklāju, cik izcils ir mākslīgais intelekts. Uzgāju tādu rīku kā Nomi.AI, kas ir rīks, ar kuru tu vari izveidot sev tādu kā virtuālu asistentu jebkurā sev interesējošā jomā. Pat, bezmaz vai, virtuālu sievu. Interesanti paspēlēties un saprast, cik tālu jau ir aizgājušas tehnoloģijas.

“Te pāris dienas spēlējos ar mākslīgā intelekta rīku. Esmu reāli pārsteigts, cik pārsteidzoši reālistisks tas ir. Sāku iedomāties tos nabaga programmētājus vientuļniekus, kas sēž tumšā pagrabā un kuriem pat savas īstas draudznes nav.”

2025. g. 01. aug. 11:45

Ķīmiskie brāļi

O, godīgi sakot, šo derētu atkārtot. Ielikšu atkārtotā klausāmlistē.

“Iedevu vakar to pavisam garo Chemical Brothers hitu “Escape Velocity” (11:57) savai vecākajai meitai noklausīties. Mēģināju dažādi uzvedināt, līdz vienā brīdī, viņa, pat nenojaušot īsto, tomēr trāpīja 10-niekā, sakot, ka tas ir Chemical Brothers. Man pat reāli mute palika vaļā. Rezultātā daļēji albumu “Further” noklausījāmies Spotify ar visu video vizualizāciju. Ir vērts. Iesaku 10/10.”

2025. g. 07. aug. 10:48

P.S.: meitai 12. gadi…

Mēness pār Lorupi

Izbraucu uz Siguldas pusi…

“Opā. Iedomājies tagad, kas par skaistu pilnmēnesi pār koku galotnēm aiz Silciema pirms Siguldas, brīdī, kad autobuss pagriezās uz vecās šosejas, lai apbrauktu lielā Lorupes gravas tilta remontdarbus. Fantastika.”

2025. g. 14. aug. 22:39

Tējas namiņš

Godīgi sakot, cik reižu tiku garām jau šim gadiem noputējušajam, Rīgas centra tējas namiņam garām staigājis, kad ar vecāko meitu iedomājāmies tur iegriezties. Prieks, ka tur kaut kas joprojām notiek.

“Vecais, labais Apsara tējas namiņš, Rīgas centrā, kanālmalā. Gribējās kādreiz tik ļoti foršos grīdas sēžamdīvāniņus ar tiem spilveniem, nedaudz ir savādāk te, bet tikpat mājīgi.”

2025. g. 24. aug. 20:02

Basketbols

Paskatījos Eurobasket 2025 spēli. Vienkārši pāris vārdos.

“Skatos turku – mūsējo basketbola spēli. Sajūta, ka Porziņģis ar savām visām kāju traumām ir savu pulveri sen izšāvis.”

2025. g. 27. aug. 19:15

Stulba ideja

Izrādās, lai ieietu pēc tikai kafijas McDonaldā, tā bija tiešām stulba ideja…

“Nu, dien, nesaprotu to rindas būtību iekš McD restorāniem. Ienācu tikai pēc kafijas, būtu mana rindas kārtība burtiski tūlīt, taču… te saradās, nez, no kurienes vēl kādi 10 pasūtījumi pa vidu, kuru dēļ nācās gaidīt savu pasūtījumu. Nez, man vienīgajam tā?”

2025. g. 10. sept. 22:21

Kjū Ār

“Godīgi? Kaitina visi “kvadrātkodu” risinājumi. Manuprāt, bērnišķīga ņemtne ar to visu.”

2025. g. 14. sept. 21:37

Grāmata

Iesāku lasīt Vika “Santamonika, Arhangeļskas apg.”, bet… tā arī par pāris lapaspusēm tālāk nepavilka. Te, patiesībā, pierādās fakts, ka liels grāmatu lasītājs no manis neiznāks.

“Paceļosim. Gan reāli, gan laikā. Jā, un lakotu nagu man nav. Piedodiet.”

2025. g. 03. okt. 11:09

Basta

Izrādās, ka oriģinālais Pirātu līcis no Latvijas interneta uzturētāju puses ir slēgts. Nācās apiet.

“Tā, lūk. Iepeldot šorīt “Pirātu līcī”, sagaida, lūk, kāds pārsteigums. Tā jau piebesī šie te visi nemitīgie platformu kari, ka nevar jau par saturu vienoties, kas, nu, kuram labāks, tad, līdz beigās viss šis. Labi, būs jāsāk VPN lietot. Piedod, NEPLP.”

2025. g. 18. okt. 07:27

Izaicinājums

Izrādās, ka var. Mierīgi. Pat tagad pārsvarā mājās bez. Vismaz cenšos.

“Ha. Trīs nedēļas vispār bez kafijas? Mierīgi. Tikko sev darbā pirmo kafijas krūzi pēc apmēram 3 nedēļu pārtraukuma uzgatavoju. Sākumā likās, ka būs divas, tad parēķināju, ka es tak vēl pie mammas 3. oktobrī ciemojos, tad sanāca visas trīs nedēļas. Apslimis? Nē! Nepavisam. Vienkārši principa pēc un viss. Noturējos.”

2025. g. 21. okt. 15:45

RetroMiniFest #3

Biju. Ja pagājušo reizi, kas notika vēl pirms gada, biju ar savu vecāko (12) meitu, tad jau tagad arī aizvilku jaunāko (8)… teikšu – patika.

“Tiem, kas RetroFestā nebija – paši vainīgi. Ja, nu, vienīgi – jāgaida nākamā reize.”

2025. g. 01. nov. 21:08

LTG

Ne jau latgaļi, bet leišu vilciens. Izrādās, ka Latvijas teritorijā ar Mobilly aplikāciju arī šo prieku var mierīgi apmaksāt, kas ir pat diezgan ērti.

“Super. Pirmo reizi ar LTG vilcienu uz Siguldu braucu. Komforts tiešām augstākajā līmenī. Ir vērts pamēģināt.”

2025. g. 05. nov. 11:27

TTT

Biju. Kopā ar vecāko meitu. Bijām sajūsmā.

“Trijos vārdos: “Tas. Bija. Izcili.”
Visas 5 zvaigznes no 5!
Tikko noskatīts “Tīklā. TTT Leģendas Dzimšana”. Tā bija kā vesela iekāpšana un ceļojums īstā laika mašīnā, ar visu autentisko lietu izstādi Forum Cinemas telpās. Mazliet padrūmi, ja jāizsakās par šo Padomju laiku kopumā, taču ir tā vērts. Ja vēl domā, noteikti aizej.”

2025. g. 13. nov. 20:37

Laipni lūgti Derijā

Atzīšos. Šausmenes nekad nav pavilkušas, bet, ja tas ir Stīvs Kings, tad kaut kas tanī visā ir.

“Es jau laikam vēl neteicu, ka tīri netīši sāku skatīties seriālu “Laipni lūgti Derijā” pēc Stīvena Kinga šausmu filmas “Tas” motīviem? Nu, riktīgi labs. Ja pirmās divas sērijas likās baigi sviestainās, tad jau šodien noskatītās nākamās divas lika savas domas ņemt atpakaļ. Zemē galīgi metams nebūs. Protams, jāņem vērā, ka vietām ir diezgan nervus kutinoši kadri.”

2025. g. 20. nov. 17:37

Garmins

Jā, jā, zinu. Esmu jau kādu laiku parādā sīkāku izklāstu par šo.

“Yay! Kopš vakardienas esmu Garmin klubiņā! Uz rokas patlaban tiek Vivoactive 5 nēsāts. Iespaidu ir vairāk, nekā te varētu uzrakstīt, droši vien, nedaudz vēlāk, par visu pēc kārtas. Stay tuned!”

2025. g. 27. nov. 13:20

…un jau decembris…

Jā. Ar to varētu te likt lielu treknu punktu laikam. Vai komatu, ja tā teikt. Kā mēnesis pa lielam sākās, tā arī noslēdzās ar, pārsvarā, skriešanu darbā. Tad vēl bērniem – te vienam eglīte, te otram… ta atkal dažādas jubilejas. Mēnesis galā. Tagad pat, apkopojot šo visu, sāku domāt, varbūt jātaisa šādā formātā biežāk? Vismaz paralēli kaut kas tiks kustināts arī te. Dzīvosim, redzēsim.

Iegājām vietējā TOP! veikalā. Domājām, ko pirksim. Jaunākā meita pamanīja: “O, redz, kur Polam akcija!”, tad, nu lasu, ka nopērkot piecus dažādus Pola saldējumus, dāvanā lācītis.

Sacīts darīts. Paņemam, dodamies pie kases, kur izstāvam rindu, beigās tā arī nesapratu – a kur mana balva? Norādīts tā kā bija, taču… ha, pārdevēja vēl latviski neprata izskaidrot, izskaidroja krieviski, ka ja atnesīs piecus kociņus, tad iemainīs pret balvu. Te, nu, gāju vēlreiz paskatīties uz to pašu reklāmplakātu vēlreiz – parasti jau tur tā arī ir norādīts par šo te kociņu apmaiņas sistēmu, taču šoreiz pilnīgi par to ne vārda – iegādājies piecus un viss. Dīvaini.

Nu, labi. Ar to visi iepriekšējā vakara kuriozi nebeidzās. Atnācām otrā dienā apmainīt šos te kociņus. Domāju, būs kāda normāla izmēra balva bērnam un tā, bet ieraugot mazu, mazītiņu maisiņu, kurā kaut kāds mazītiņš lācītis ielikts, nodomāju – bāc, un atkal dēļ kārtējā atslēgu piekariņa šitāds te piņķeris? Labi, galvenais, ka bērnam patīk un kopumā tomēr – dāvana smuka. Galvenais, ka kvalitatīvi nostrādāta.

Nobeigumam – nākamreiz gan neaizmirstiet tomēr pierakstīt, ka tā akcija no šiem te kociņiem joprojām sastāv, lai nerodas tādas domstarpības.

The Longing

Iesākumam pajautāju mākslīgajam intelektam, lai uzraksta kaut ko savā stilā:

“The Longing” ir unikāla un neparasta spēle, ko izstrādājis studija Studio Seufz. Tā ir pazīstama ar savu lēno tempu un spēles ilgumu, kas ir patiešām iespaidīgs – 400 reālas dienas. Jā, tu izlasīji pareizi! Šis ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc spēle ir tik īpaša.

Jā, arī es sākumā pajautāju: “What the front door? Tiešām 400 dienas?!”

Viss reāli liekas tik lēns. Lēna pastaiga, lēnas durvis, kas atveras līdz pat 2 stundu garumā… labi. Sāku apmēram arī saprast, ka tur nav tikai plika vazāšanās, bet ir kaut kādi kvesti, jeb uzdevumi, kas tev šajā laikā ir jāizdara:

• pasaules izpēte – ha, cik, nu tā ir pasaule. Drīzāk teiktu, ka pazeme.
• grāmatu lasīšana – jā, tur tu atradīsi arī digitālu klasisko grāmatu klāstu, kuras tu vari lasīt vai nu pats, vai arī uzlikt, lai grāmatas lasa tavs spēles galvenais varonis;
• mākslas radīšana – gleznas pie mājokļa sienām, ko tu vari zīmēt uz papīra ar krītiņiem, ko tev jāatrod spēles laikā.
• (alas) mājokļa uzlabošana – tu dzīvo savā alā, ko visas spēles laikā centies iekārtot;
• puzzles un noslēpumi – dažnedažādākie laika pavadīšanas uzdevumi.

Es īsti laikam nepastāstīju, kas esi tu pats?

Spēle sākas ar to, ka tu ieraugi milzīgu, akmenī kaltu karali, kurš guļ savā tronī. Viņš īsi pamostas, lai paziņotu, ka viņam ir jādodas ilgā miegā, lai atgūtu savu spēku. Viņš tevi, mazo radību Ēnu (The Shade), ieceļ par savu kalpu un norīko tevi gaidīt viņa atgriešanos. […] Tieši šajā brīdī ekrāna augšdaļā parādās galvenais elements – 400 dienu atpakaļskaitīšanas taimeris.

Vispār, īsumā ņemot, nav jau nemaz tik traki, kā no sākuma var šķist. Laiks, kā jau tu zini, ir diezgan relatīvs jēdziens, ar kuru tu vari manipulēt pēc sirds patikas. Protams, kamēr tu pildi ikdienas uzdevumus, tikmēr atrodies reālajā laikā, taču, līdz ko šķērso mājokļa slieksni, tā laiks sāk ātrāk lidot. Protams, var arī apturēt to pavisam, kā arī … attīt atpakaļ.

Reāli – neticēsi – šis viss jau augstākminētais aizrauj, lai gan dikti liels spēļu spēlētājs ikdienā neesmu.

Ieinteresēju? Tātad, cik tad maksā šis brīnums un kur to novilkt?

Tā kā minēju, ka lietoju Google Play veikala premium labumus, man šis prieks jau bija cenā iekļauts. Visādi citādi tur šī spēlīte maksātu €5.99. Ir jau vēl arī, kā izrādās, datora un Nintendo Switch versija, kas attiecīgi nedaudz gan dārgāk – jau ap €15 izmaksā.

Ak, jā. Kādēļ bija šāds te interesants virsraksts?
Atbilde ir šeit www.399d-23h-59m-59s.com

Ir tāda mazliet kaitinoša lieta – tu atrodies darbā, koncentrējies savam darāmajam, līdz zvana telefons. Protams, pacel. Tad tālāk seko:

– Labdien, te no tāda un tāda uzņēmuma, veicam te tādas un tādas, un tādas aptaujas, vai jums būtu kāda brīva minūtīte?

Tad tu pie sevis nodomā: “Nu, bāc! Tagad tev darba pāri kaklam un vēl ar kādu jāpļāpā?” Labi, varbūt teiksi, ka var jau, protams, pateikt šo maģisko vārdiņu ar diviem burtiem, kas sākas ar N un otrais burts ir Ē. Labi, vienreiz pacēlu, parunāju, bet, tad, protams, te atkal sākas ‘laiku pa laikam’ uzzvanīšana – varbūt es vēlos kaut ko atkal… un te, ja godīgi, kādā brīdī manī ieslēdzās šis ‘ignors’, ka sāku vienkārši šos zvanītājus ignorēt.

Un, te, patiesībā, sāku pamanīt arī, tā saucamos, kreisos zvanītājus. Gūglei ir forša aplikācija – Google Phone, kas, kā izrādās, diezgan veiksmīgi uzrāda gan šos krāpnieciskos zvanus un, kā izrādās, arī, ja tiek zvanīts, teiksim no kādas svarīgas Valstiskas iestādes – ja tieši šī iestāde atrodas Gūgles meklētāja redzeslokā un tālrunis, no kura tiek zvanīts, tiek reāli arī uzrādīts, ka zvans tika veikts tieši no turienes. Teikšu – patiesībā visai ērta padarīšana.

Hehehe, tagad beidzot laikam varēs likt to saturu, kas ir ar zīmi 18+? Vispār, paldies, ja esi ar mani!