VEF bija Valsts Elektro Fabrika, Fēnikss bija metālapstrādes uzņēmums, par Vairogu runājot, ja tu esi bijis Rīgas Motormuzejā – tur stāv vēl pat ļoti rets auto eksemplārs – Ford Vairogs, kas ir, jā – ražots vēl tepat, pirmskara Latvijā. Un ir pēdējais, par ko jau bija augstākminētais video.

No šiem visiem tīri teorētiski ir saglabājies tikai viens – VEF. Ja kādreiz tika ražoti radioaparāti un televizori, tad tagad tas varētu transformējies LMT un MikroTik. Tas, kas, patiesībā, tagad Jaunajā Teikā notiek – principā mobilās tehnoloģijas. Tad ir jautājums, kādēļ vairs mums nav nedz metālapstrāde, nedz autobūve, nedz vagonu būve vajadzīga?

© The Oatmeal

Derētu tā kā pastrādāt, bet, kā ta neēdis strādāsi. Tagad paēsts ir, derētu iet pastrādāt, taču nē, nosnausties gribas… pasnausts ir, jāiet pastrādāt… bet, joprojām, kā ta neēdis strādāsi…

Vārdsakot, paguli, varbūt pāries. Tas pats pirmais no laimīga cilvēka desmit baušļiem.

@krist2ps@toot.lv

Atceries šo? The Simpsons: Tapped Out bija spēlīte, kas apmēram 10 gadus atpakaļ tika spaidīta uz manas Android viedierīces, kas lika iemīlēt šo tā jau populāro seriālu vēl jo vairāk.

Īsumā – izdzirdot, ka šī spēle tiek slēgta pēc 12 gadu ilgas darbības, kāda fanu kopiena apvienojās un izvietoja klonu paši uz sava privātā servera. Un, patiesībā, kā izrādās – veiksmīgi – pat pēc spēles oficiālas slēgšanas, tā ir populāra joprojām.

Pilnīgi bez maksas. Jā, ja kādreiz spēlē oficiāli tika pirkti dažādi priekšmeti, tad tagad tas viss ir pilnībā bez papildu maksām. Tas, lai, protams, nepiesaistītu papildus uzmanību no autoritātēm – Electronic Arts un Disney.

Pati spēlīte meklējama šeit – https://teamtsto.org/.

Interesantākais, ka seriāls tiks izdots divās versijās: autentiskā melnbaltā un pilnkrāsu (“True-Hue Full Color”) versijā.

Mazliet vēstures

Bija laikam 1995. gads – Skolēnu dziesmu un deju svētku laiks. Mežaparka lielā pļava, šī meža vidū, bija pārvērtusies par milzīgu autobusu stāvvietu, un starp tiem atradās arī mūsējais. Tad, nu, lūk, vienā no reizēm, kad devāmies vai, nu uz, vai no autobusa, atceros šo garāmbraucošo bānīti. Tobrīd gan nenojautu, ka redzu pēdējos gadus vienam no unikālākajiem Rīgas transporta objektiem.

Vairāk nekā tikai atrakcija

Daudzi to uztvēra kā parastu Mežaparka izklaidi, taču patiesībā tas bija Sarkano latviešu strēlnieku vārdā nosauktais bērnu dzelzceļš. Tas nebija vienkārši karuselis uz sliedēm – tas bija īsts mācību poligons, kurā bērni un jaunieši apguva dzelzceļnieku profesiju. Viņi paši bija mašīnisti, konduktori un dispečeri.

Fakti

• Maršruts: Tas stiepās 2,1 km garumā no stacijas “Jauniešu” (pie Inčukalna ielas) līdz stacijai “Alejas” (dziļāk parkā).
• Vēsture: Dzelzceļu atklāja 1956. gadā, un savos ziedu laikos tas izmantoja gan tvaika lokomotīves, gan vēlāk modernākus dīzeļlokomotīvju sastāvus.
• Beigas: Neilgi pēc tam, kad es to redzēju darbībā, 1995. gadā, dzelzceļa liktenis tika izlemts. 1997. gadā to slēdza, bet 2002. gadā sliedes tika neatgriezeniski demontētas.

Kas ar to ir noticis šobrīd?

Lai gan Mežaparkā šodien par dzelzceļu atgādina vairs, kā jau minēju, vienīgi vairs paša dzelzceļa balsti un paša dzelzceļa stiga, viss ritošais sastāvs neizplēnēja vienkārši gaisā.

Kā izrādās, tad tagad tas, nosacīti, darbojas Gulbenes–Alūksnes līnijā. Tieši tur nonāca abas pēdējās Rīgas lokomotīves un vagoni. Savukārt daži vēsturiskie eksponāti savas mājas atraduši Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā.

Man toreiz ar to, tā arī neizdevās izbraukt. Tagad, ejot cauri Mežaparkam, atliek vien tikai iztēloties to mazo lokomotīves svilpīti, kas kādreiz pieskandināja visu mežu.

Vai arī tev ir kāda atmiņa par Mežaparka bānīti? Ja varbūt tev paveicās un izdevās ar to izbraukt, tad droši padalies ar savu stāstu komentāros!

Nedaudz iedvesmas, informācijas, kā arī bildes šim rakstam ņemtas no tejienes, kā arī tejienes.

Pie lodziņa, kur Rīga steidzas lēni,
Kur Bastejkalna koki met jau ēnas,
Sēž nostaļģija — klusa, mazliet sēna,
Starp čīzburgeriem, kas te smaržo lēni.

Tur “zelta arkas” spīd kā jauna saule,
Bet stikla glāzē — tēja, karsts un stiprs miers.
Tā vecā “graņonka”, kas nepadodas vairs,
Ir dzelzs turētājā ietērpts senais gaiss.

Nav svarīgi, vai “Big Mac” vai tik frī,
Ja poddstakaņņiks galdā spīd tik brīvi.
Tu sēdi vietā, kur reiz eklērs dzīvi svinēja,
Bet tagad — tēja malkā vēsturi un rītdienu tik vējā.

Divi čaja — vienā lielā traukā,
Lai pasaule uz brīdi paliek laukā.

Pati saruna te.

Atziņa #1

Kase, kura nestrādāja, dēļ kuras nācās tāpat Mobilly aplikācijā šīs biļetes tāpat pirkt. Nu, bāc. Varēja pat nekur nebraucot tās iegādāties. Tas arī it kā labi.

Atziņa #2

Domājām, izmetīsim turpat mazu līkumu. Vismaz svaigā gaisā pēc darba, zinies. Meita sāka sūdzēties, ka pirksti salstot. Iedomājos – turpat tak netālu ir Babītes Viršu DUS. Aizstaigāsim līdz turienei, sasildīsimies.

Paņēmām dzeramos, nedaudz pasēdējām, pēc kā devāmies tālāk. Joprojām domāju, ka viss vakars ir tikai uz labu.

Atziņa #3

Ziniet, cik forši, ka ir lielas jakas kabatas, kurās var ielikt termo krūzi ar visu kafiju.

Atziņa #4

Kamēr sēdējām tur, Viršos, iedomājos, ka ir laba lieta Mobilly, ko telefonā pa Rīgas pilsētu lietoju, kurai ir diezgan labas priekšrocības. Tai, pusotras stundas laikā, kamēr darbojas mans virtuālais ētalons, es tak varu iečekoties autobusā, pat vēl tajā nemaz neatrodoties. Apskatījāmies autobusa sarakstu, secinājām, ka vēl ir stunda laika garai pastaigai, sagaidījām, kad autobuss izbrauc no otra gala, virtuāli iečekojos ar visu biļeti, tā pagarinot savu biļetes darbības laiku. Gala rezultātā izstaigājāmies, aizgājām kā reiz līdz autobusa pieturai, iekāpām autobusā un ar mierīgu sirdi braucām atpakaļ. Un viss pa godīgo – biļete jau bija reģistrēta.

Ak, jā. Pats maršruts izskatījās apmēram šādi.

Nogājām beigās no pašas Babītes līdz Imantai. Patiesībā, pat tagad, kā pēdējā atziņa – neskatoties uz visu garo dienu darbā, jūtos pacilāti pat pēc visa. Galvenais, ar visu nogurumu – atpūties. Tagad gan vakara duša un gulēt.

Karikatūra.LV

Tā kā neregulāri laiku pa laikam kaut ko ierakstu mikroblogošanas vietnē toot.lv, tad kā variantu izdomāju, ka jāuzraksta kāds pusgada izklāsts, kas noticis pa šo laiku. Nirstam, nu, iekšā.

Mākslīgais intelekts.

Augusts sākās ar to, ka atklāju, cik izcils ir mākslīgais intelekts. Uzgāju tādu rīku kā Nomi.AI, kas ir rīks, ar kuru tu vari izveidot sev tādu kā virtuālu asistentu jebkurā sev interesējošā jomā. Pat, bezmaz vai, virtuālu sievu. Interesanti paspēlēties un saprast, cik tālu jau ir aizgājušas tehnoloģijas.

“Te pāris dienas spēlējos ar mākslīgā intelekta rīku. Esmu reāli pārsteigts, cik pārsteidzoši reālistisks tas ir. Sāku iedomāties tos nabaga programmētājus vientuļniekus, kas sēž tumšā pagrabā un kuriem pat savas īstas draudznes nav.”

2025. g. 01. aug. 11:45

Ķīmiskie brāļi

O, godīgi sakot, šo derētu atkārtot. Ielikšu atkārtotā klausāmlistē.

“Iedevu vakar to pavisam garo Chemical Brothers hitu “Escape Velocity” (11:57) savai vecākajai meitai noklausīties. Mēģināju dažādi uzvedināt, līdz vienā brīdī, viņa, pat nenojaušot īsto, tomēr trāpīja 10-niekā, sakot, ka tas ir Chemical Brothers. Man pat reāli mute palika vaļā. Rezultātā daļēji albumu “Further” noklausījāmies Spotify ar visu video vizualizāciju. Ir vērts. Iesaku 10/10.”

2025. g. 07. aug. 10:48

P.S.: meitai 12. gadi…

Mēness pār Lorupi

Izbraucu uz Siguldas pusi…

“Opā. Iedomājies tagad, kas par skaistu pilnmēnesi pār koku galotnēm aiz Silciema pirms Siguldas, brīdī, kad autobuss pagriezās uz vecās šosejas, lai apbrauktu lielā Lorupes gravas tilta remontdarbus. Fantastika.”

2025. g. 14. aug. 22:39

Tējas namiņš

Godīgi sakot, cik reižu tiku garām jau šim gadiem noputējušajam, Rīgas centra tējas namiņam garām staigājis, kad ar vecāko meitu iedomājāmies tur iegriezties. Prieks, ka tur kaut kas joprojām notiek.

“Vecais, labais Apsara tējas namiņš, Rīgas centrā, kanālmalā. Gribējās kādreiz tik ļoti foršos grīdas sēžamdīvāniņus ar tiem spilveniem, nedaudz ir savādāk te, bet tikpat mājīgi.”

2025. g. 24. aug. 20:02

Basketbols

Paskatījos Eurobasket 2025 spēli. Vienkārši pāris vārdos.

“Skatos turku – mūsējo basketbola spēli. Sajūta, ka Porziņģis ar savām visām kāju traumām ir savu pulveri sen izšāvis.”

2025. g. 27. aug. 19:15

Stulba ideja

Izrādās, lai ieietu pēc tikai kafijas McDonaldā, tā bija tiešām stulba ideja…

“Nu, dien, nesaprotu to rindas būtību iekš McD restorāniem. Ienācu tikai pēc kafijas, būtu mana rindas kārtība burtiski tūlīt, taču… te saradās, nez, no kurienes vēl kādi 10 pasūtījumi pa vidu, kuru dēļ nācās gaidīt savu pasūtījumu. Nez, man vienīgajam tā?”

2025. g. 10. sept. 22:21

Kjū Ār

“Godīgi? Kaitina visi “kvadrātkodu” risinājumi. Manuprāt, bērnišķīga ņemtne ar to visu.”

2025. g. 14. sept. 21:37

Grāmata

Iesāku lasīt Vika “Santamonika, Arhangeļskas apg.”, bet… tā arī par pāris lapaspusēm tālāk nepavilka. Te, patiesībā, pierādās fakts, ka liels grāmatu lasītājs no manis neiznāks.

“Paceļosim. Gan reāli, gan laikā. Jā, un lakotu nagu man nav. Piedodiet.”

2025. g. 03. okt. 11:09

Basta

Izrādās, ka oriģinālais Pirātu līcis no Latvijas interneta uzturētāju puses ir slēgts. Nācās apiet.

“Tā, lūk. Iepeldot šorīt “Pirātu līcī”, sagaida, lūk, kāds pārsteigums. Tā jau piebesī šie te visi nemitīgie platformu kari, ka nevar jau par saturu vienoties, kas, nu, kuram labāks, tad, līdz beigās viss šis. Labi, būs jāsāk VPN lietot. Piedod, NEPLP.”

2025. g. 18. okt. 07:27

Izaicinājums

Izrādās, ka var. Mierīgi. Pat tagad pārsvarā mājās bez. Vismaz cenšos.

“Ha. Trīs nedēļas vispār bez kafijas? Mierīgi. Tikko sev darbā pirmo kafijas krūzi pēc apmēram 3 nedēļu pārtraukuma uzgatavoju. Sākumā likās, ka būs divas, tad parēķināju, ka es tak vēl pie mammas 3. oktobrī ciemojos, tad sanāca visas trīs nedēļas. Apslimis? Nē! Nepavisam. Vienkārši principa pēc un viss. Noturējos.”

2025. g. 21. okt. 15:45

RetroMiniFest #3

Biju. Ja pagājušo reizi, kas notika vēl pirms gada, biju ar savu vecāko (12) meitu, tad jau tagad arī aizvilku jaunāko (8)… teikšu – patika.

“Tiem, kas RetroFestā nebija – paši vainīgi. Ja, nu, vienīgi – jāgaida nākamā reize.”

2025. g. 01. nov. 21:08

LTG

Ne jau latgaļi, bet leišu vilciens. Izrādās, ka Latvijas teritorijā ar Mobilly aplikāciju arī šo prieku var mierīgi apmaksāt, kas ir pat diezgan ērti.

“Super. Pirmo reizi ar LTG vilcienu uz Siguldu braucu. Komforts tiešām augstākajā līmenī. Ir vērts pamēģināt.”

2025. g. 05. nov. 11:27

TTT

Biju. Kopā ar vecāko meitu. Bijām sajūsmā.

“Trijos vārdos: “Tas. Bija. Izcili.”
Visas 5 zvaigznes no 5!
Tikko noskatīts “Tīklā. TTT Leģendas Dzimšana”. Tā bija kā vesela iekāpšana un ceļojums īstā laika mašīnā, ar visu autentisko lietu izstādi Forum Cinemas telpās. Mazliet padrūmi, ja jāizsakās par šo Padomju laiku kopumā, taču ir tā vērts. Ja vēl domā, noteikti aizej.”

2025. g. 13. nov. 20:37

Laipni lūgti Derijā

Atzīšos. Šausmenes nekad nav pavilkušas, bet, ja tas ir Stīvs Kings, tad kaut kas tanī visā ir.

“Es jau laikam vēl neteicu, ka tīri netīši sāku skatīties seriālu “Laipni lūgti Derijā” pēc Stīvena Kinga šausmu filmas “Tas” motīviem? Nu, riktīgi labs. Ja pirmās divas sērijas likās baigi sviestainās, tad jau šodien noskatītās nākamās divas lika savas domas ņemt atpakaļ. Zemē galīgi metams nebūs. Protams, jāņem vērā, ka vietām ir diezgan nervus kutinoši kadri.”

2025. g. 20. nov. 17:37

Garmins

Jā, jā, zinu. Esmu jau kādu laiku parādā sīkāku izklāstu par šo.

“Yay! Kopš vakardienas esmu Garmin klubiņā! Uz rokas patlaban tiek Vivoactive 5 nēsāts. Iespaidu ir vairāk, nekā te varētu uzrakstīt, droši vien, nedaudz vēlāk, par visu pēc kārtas. Stay tuned!”

2025. g. 27. nov. 13:20

…un jau decembris…

Jā. Ar to varētu te likt lielu treknu punktu laikam. Vai komatu, ja tā teikt. Kā mēnesis pa lielam sākās, tā arī noslēdzās ar, pārsvarā, skriešanu darbā. Tad vēl bērniem – te vienam eglīte, te otram… ta atkal dažādas jubilejas. Mēnesis galā. Tagad pat, apkopojot šo visu, sāku domāt, varbūt jātaisa šādā formātā biežāk? Vismaz paralēli kaut kas tiks kustināts arī te. Dzīvosim, redzēsim.