Šorīt biju aizdevies uz Kalnciema kvartālu, kur Swedbank informēja par Latvijā (arī Eiropā) pirmo bankas filiāli, kas darbojas sociālajā tīklā. Par sadarbības partneri banka ir izvēlējusies Latvijas nacionālo sociālo tīklu draugiem.lv, kur Swedbank lapai ir iekrāts vairāk nekā 160 000 liels sekotāju pulks. Tas ir vērā ņemams sekotāju skaits un zemāk redzamie statistikas dati norāda, ka Swedbank veiksmīgi darbojas arī citos sociālajos tīklos. Savukārt, draugiem.lv joprojām spējis noturēt līderpozīciju pār Facebook un ir populārākais sociālais tīkls Latvijā, ko ik dienas apmeklē gandrīz pusmiljons lietotāju.

Swedbank šodien prezentēja filiāli portālā Draugiem.lv, kas ir Eiropā pirmā virtuālā bankas filiāle sociālajos tīklos. Šajā filiālē ikviens Draugiem.lv lietotājs varēs ātri, ērti un droši saņemt finanšu konsultācijas par savām naudas lietām tiešsaistē pie Swedbank speciālistiem. Swedbank virtuālā filiāle klientiem durvis vērs piektdien, 1.jūnijā.

“Priecājamies, ka veiksmīgi uzsāktā sadarbība ar Draugiem.lv mums ir ļāvusi vērt durvis bankas filiālei sociālajā tīklā. Digitālais laikmets rosina ne tikai jaunus saziņas veidus, bet arī jaunu profesiju rašanos, apvienojot attālināto komunikāciju un pakalpojumu sniegšanu ar cilvēcisko faktoru. Tāpēc līdz ar virtuālās filiāles izveidi ir radusies arī jauna profesija – finanšu konsultants sociālajā vidē,” saka Ģirts Bērziņš, Swedbank Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs un valdes loceklis Latvijā.

Swedbank lapai Draugiem.lv ir visvairāk sekotāju starp korporatīvajiem profiliem – 160 323, kas ir ievērojami vairāk par iedzīvotāju skaitu Latvijas otrajā apdzīvotākajā pilsētā Daugavpilī. Tāpēc Swedbank, mainoties līdzi laikam, dodas tur, kur ir tās klienti, un piedāvā risināt klienta finanšu jautājumus arī digitālajā vidē.

“Draugiem.lv ar 1,2 miljoniem lietotāju ir “lielākā Latvijas pilsēta”. Swedbank filiāles atrodas visās nozīmīgās vietās Latvijā, un tāpēc tikai loģisks solis ir apkalpot savējos tur, kur viņi pavada laiku. Swedbank ir lielisks piemērs ikvienam uzņēmumam, kā pareizi izmantot mūsdienu ikdienas neatņemamo sastāvdaļu – sociālos medijus: draudzēties un sarunāties ar saviem esošajiem un potenciālajiem klientiem viņiem ierastā vidē un valodā. Ceram, ka Swedbank piemērs dos motivāciju arī citiem uzņēmumiem apkalpot savus klientus tā, kā to vēlas klienti, nevis pats uzņēmums, ” – saka Jānis Palkavnieks, Draugiem.lv runasvīrs.

Jaunajā Draugiem.lv filiālē Swedbank klienti varēs saņemt tiešsaistes konsultācijas par ikdienas norēķiniem, uzkrājumiem, aizņēmumiem, apdrošināšanu un citiem finanšu jautājumiem.

Avots: Informācija medijiem (31.05.2012)

Jau no rītdienas (1. jūnija) Swedbank virtuālā filiāle būs pieejama draugiem.lv Swedbank lapā, bet pagaidām to rotā laika atskaites pulkstenis un vairāk redzēt šobrīd nav iespējams. Tomēr filiāles prezentācijas pasākumā izdevās nobildēt šo filiāli un izmantošu iespēju jums parādīt kā tā izskatās.

Mazliet dati par Swedbank klientiem, kas izmanto bankas elektroniskos pakalpojumus:

• 515 000 Latvijas iedzīvotāju Swebank internetbankā ieiet vismaz 1x mēnesī
• 99% maksājumu tiek veikti Internetā
• 2011. gadā Swedbank internetbanka apmeklēta 35 000 000 reizes
• 2011. gadā Swedbank klienti veikuši 47 750 000 elektronisko maksājumu
• 2011. gadā automātiski tika apmaksāti 2,5 miljoni rēķinu
• Populārākie e-pakalpojumi 2011. gadā bija: telekomunikāciju e-pakalpojumi, nekustamā īpašuma nodoklis un informācija par 2. pensijas līmeni
• 2011. gadā Swedbank internetbankā tika nosūtīti 100 000 ziņojumi
• 20 000 cilvēku aktīvi izmanto Swedbank mobilo (iOS, Android) aplikāciju

Pēc svinīgajām uzrunām sagaidījām pašu interesantāko pasākuma daļu, kad paši varējām iemēģināt darbībā jauno Swedbank virtuālo filiāli. Atverot to mūs sagaida šāds skats un varam noskatīties īsu skaidrojošo video par to kur esam nonākuši, kā arī redzam filiāles darba laikus. Jā, lai arī filiāle ir virtuāla, to apkalpo pavisam reāli darbinieki (šobrīd 5) un gluži visu diennakti nostrādināt viņus banka neplāno. Ja esam nonākuši šajā filiālē ārpus tās darba laika, varēsim atstāt savu jautājumu un bankas darbinieks ar mums sazināsies līdzko nākamajā dienā būs darbā.

Ienākot virtuālajā filiālē mūs aicina izvēlēties sarunas tēmu un te vizuāli tiek attēlots numuriņu automāts, ko varam redzēt arī fiziskās bankas filiālēs. Tādējādi veidojas sarunu pieprasījumu rinda, ko bankas darbinieki apstrādā pēc kārtas. Bez tam jau laicīgi norādot sarunas tēmu, sistēma to var pārvirzīt uz atbilstošo speciālistu.

Saņemot mūsu virtuālo numuriņu, redzam arī orientējošo gaidīšanas laiku un pozitīvi, ka šajā laikā varam droši klīst pa citām draugiem.lv sadaļām un mums parādīsies lodziņš brīdī, kad bankas darbinieks būs gatavs sarunai. Diez, kas notiks, ja tajā brīdī mēs ļoti centīgi kopjam lauku savā virtuālajā fermā. Ja rinda šķiet par garu, varam izstāties no tās, kā arī palasīt atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem – varbūt šī informācija ieviesīs kaut kādu skaidrību.

Trīs no pagaidām pieciem darbiniekiem, kas apkalpos virtuālo Swedbank filiāli un atbildēs uz lietotāju uzdotajiem jautājumiem.

Šādi izskatās pats sarunas logs. Redzam mūsu sarunu biedra bildīti un varam taujāt neskaidrās lietas. Jāpiezīmē, ka tāpat nekādas dižās operācijas šādi veikt nespēsim un šo filiāli var salīdzināt ar info lodziņu fiziskās filiāles gadījumā. Proti, darbības ar īstu naudu nebūs pieejamas, jo nav iestrādāti atbilstošie drošības mehānismi. Tomēr bankas darbinieki varēs sagatavot saites uz Swedbank internetbanku, lai lietotājs ātri var tikt klāt vajadzīgajā vietā un pilnā drošībā paveikt sev aktuālo darbību.

Kad esam beiguši sarunu, varam novērtēt savu pieredzi, lai banka zina ko klienti par to domā un tādējādi uzlabot savu produktu. Turpat ir iespēja mūsu saraksti nosūtīt uz e-pastu.

Ko ar to iesākt?

Es pats personīgi izmantoju Swedbank pakalpojumus jau daudzus gadus, bet fiziskās filiāles apmeklēju vien dažas reizes gadā, kad jāparaksta kaut kādi papīri vai jāsavāc jaunās kartiņas. Bez tam man ļoti nepatīk nīkt rindās un vairumā jautājumu es zvanu savai bankai. Ja ir vienkāršs jautājums, atbildi saņemu uzreiz un ja vēlos veikt kaut kādas naudas operācijas, tad varu to izdarīt autorizējoties – nosaucot vajadzīgos kodu kartes datus. Jā, man telefonā ir uzstādīta Swedbank lietotne, bet to es vairāk izmantoju, lai ātrumā atrastu bankas telefona numuru nevis veiktu pašas darbības. Ātrāk uzzvanīt nekā to kilometrīgo paroli telefonā bakstīt iekšā :).

Vai man pašam vajadzētu šādu draugiem.lv iestrādātu virtuālo filiāli? Atbildi uz to gūšu tuvākā vai tālākā nākotnē, bet iespējams kaut kādos gadījumos tas varētu būt tīri ērts veids kā uzzināt atbildes uz neskaidrībām. Bet kā jau minēju iepriekš, šīs virtuālās filiāles ekvivalents ir info lodziņš “parastajā” filiālē un vairums jautājumi man ir dziļāki par šī lodziņa piedāvātajām atbildēm. Būs interesanti pavērot kā Swedbank šī virtuālā filiāle darbosies pēc, teiksim, mēneša vai diviem un cik cilvēki vispār būs sapratuši, ka banku var aizsniegt arī caur sociālo tīklu. Statistikas dati gan rāda, ka katrs piektais sociālo tīklu lietotājs Latvijā tos izmanto saziņai ar uzņēmumiem. Tāpat arī nav skaidrs cik lielu daļu no jautājumiem šī filiāle spēs atbildēt un cik daudzus tāpat sūtīs uz daudz pierastākajiem saziņas kanāliem. Protams, būs cilvēki, kas ļoti skeptiski raudzīsies uz šādu risinājumu drošības apsvērumu dēļ, jo sarunas ar banku tomēr ir pietiekami sensitīvas. Un ko jūs domājat par šo risinājumu? Vizuāli pievilcīgs un ērts jau ir, bet vai tam, jūsuprāt, ir arī kāda pievienotā vērtība?

Nordea

Tomēr tas vēl nav viss, jo arī Nordea ir līdzīgas filiāles izveides plāni. Tiesa, šī banka draugiem.lv neizmanto un savu virtuālo filiāli jau pavisam drīz (ja nekas nemainīsies pēdējā brīdī) atvērs sociālajā tīklā Facebook. Interesanta izvēle, kas visdrīzāk nāk “no augšas”, jo pagaidām šīs bankas Facebook lapai ir tikai 167 sekotāji. Zemāk var apskatīties video kā izskatīsies un darbosies Nordea piedāvātais risinājums.

Raidījuma tēma: Šoreiz ar Zoopastiešiem izrunājam pēdējo pāris nedēļu aktualitātes IT jomā un pastāstu par saviem iespaidiem, ko guvu apciemojot ASV (tur interesanti, bet mājās tomēr labāk un ASV ir daaaudz aifonu). Tāpat iepazīstinu Baibu ar manis veidoto žurnāla KLUBS tehnoloģiju pielikumu (meklē kioskos KLUBA jūnija numuru). Baiba saka, ka ir labu labais! :)

Saite komentāriem: http://wp.me/p1q3oi-28t

Es neesmu medbrālītis, pārdevējs veikalā vai autobusa šoferis. Bērnībā ilgu laiku gribēju būt tālbraucējs šoferis, bet ar gadiem kaut kā pārgribēju. Labi vien, ka tā. Es darbojos IT sfērā un ar atsevišķiem izņēmumiem manam fiziskajam korpusam nav jābūt kādā konkrētā vietā, kur ir vajadzīgs paveikt darbu. Jau gadiem es rakstu dažādiem tīmekļa un drukātajiem medijiem. Esmu rakstījis mājās, kafejnīcās, sabiedriskajā transportā, parkos, uz lielveikalu jumtiem un daudzās citās vietās, kas neatgādina ofisa vidi. Jā, man bieži vien vajag fiziski būt klāt, lai norunātu savu sakāmo pasākumos, parunātos ar radio mikrofonu vai paskatītos TV kameras visu redzošajā acī. Lai arī Rīga ir sasodīti maza pilsētiņa, tik un tā man nesimpatizē tās pāris stundas, kas savācas ceļā uz un no šiem manu fizisko klātbūtni prasīgajiem notikumiem. Bet es īsti to nevērtēju kā darbu, jo darbs tiek veikts tieši sagatavošanās procesā. Un sagatavot runājamo es varu jebkurā vietā, ko es izvēlos par savu darba vietu (par to mazliet tālāk).

Ikdienā es pieskatu kaudzi dažādu tehnoloģisku ietaišu, kas izkaisītas pa visām trijām Baltijas valstīm un problēmu gadījumos sniedzu tehnisko atbalstu cilvēkiem, kas strādā ar šīm ietaisēm. Tehnoloģijām paliekot arvien “gudrākām” man vajag arvien mazāk braukāt apkārt, lai kaut ko norestartētu vai piekonfigurētu. Ja vēl pirms nedaudziem gadiem normāla prakse bija nebeidzama nēsāšanās pa visam trijām Baltijas valstīm, tad tagad es visu savu saimniecību varu pārvaldīt faktiski no jebkuras vietas pasaulē, kur ir Interneta pieslēgums. Un es to daru ikdienā jau vairākus gadus. Vienīgi dabas spēki spēj izjaukt manu kārtību un ja negaisa laikā kāda ierīce tiek sasperta gabalu gabalos, jāved sevi pie tās un jāpastrādā ar skrūvgriezi. Kaut gan arī šo procesu var novadīt attālināti, ja ir liela vajadzība. Esmu priecīgs, ka mana pamatdarba specifika neprasa tērēt tik dārgo laiku nebeidzamās un neproduktīvās sanāksmēs un reti noderīgās ikdienas darba tikšanās. Tas, manuprāt, ir vistaisnākais ceļš uz “Daru, daru, bet tā arī neko neizdaru!”.

Es nemaz neesmu tik lielā starā par strādāšanu “no mājām”, jo man māju vide nešķiet tā labākā vieta kur kaut ko izdarīt. Personīgi man tur traucē ledusskapis, gulta, Xbox, kaķi un vēl gaziljons feinu lietu, ko daru mājās un kam ir graujošs efekts uz produktivitāti. Ideālā darba vieta ir kāds kluss nostūrītis, kur neielaužas līdzcilvēku nebeidzamās čalas, kur neskan “nepareizs” radio un kur viss notiek pēc mana prāta. Kad man būs māja pie jūras, es tur noteikti izbūvēšu šādu no visas pasaules izolētu darba istabu. Principā sanāk, ka speciāli darbu veikšanai paredzētie iestādījumi, ko saucam par ofisiem ir lielākais iemesls kāpēc nekas netiek izdarīts. Man patīk būt ofisā, bet tikai pirms un pēc darba dienas sākšanās un es bieži mēdzu vairāk laika šajās telpās pavadīt darot darbus ārpus oficiālā darba laika. Ja kolēģi nebūtu tik feini cilvēki, vispār varētu te pa dienu uzturēties pavisam maz un rezultātā tik un tā izdarīt visu nepieciešamo.

Šīs tēmas sakarā es ļoti rekomendēju noskatīties Jason Fried (lāga zēns no 37signals, + iesaku izlasīt veco labo Getting Real grāmatu) TEDx runu Why work doesn’t happen at work. Tajā viņš ļoti labi izskaidro kāpēc tipiskie ofisi var būt degradējoši un nevajadzīgi. Video atradu Kārļa blogā, kurā viņš stāsta savas domas šajā sakarā.

Nepārprotiet, es strādāšanu “ārpus ofisa” nesludinu par vienīgo produktīvo un pareizo risinājumu. Pavisam noteikti vairumam nekādas citas opcijas neder un darot noteiktus darbus ir jāatsēž noteiktā vietā noteiktas stundas par ko noteiktos laikos saņem noteiktu samaksu. Ja strādā šādu darbu un sāc apzināties tā bezjēdzīgumu, ir laiks pārmaiņām. Tomēr ir jāsaprot, ka aug pavisam savādāku darbinieku paaudze, kurus pieprasa pavisam savādāki biznesi, kam ir pavisam citas prioritātes.

Es sevi pieskaitu pie šīs otrās darbinieku klases un man svarīgākais ir labi paveikt darbus neatkarīgi no atrašanās vietas un es nebaidos pielietot dažādas tehnoloģijas, lai optimizētu darba veikšanas procesus un īsākā laika posmā spētu paveikt vairāk. Tam ir savi trūkumi (esmu “darbā” 24/7), bet kopumā esmu priecīgs par iespējām un darbarīkiem, ko piedāvā laikmets, kurā aizvadu savu mūžu. Es nevaru nevienu piespiest rīt neierasties ofisā, bet pavisam noteikti aicinu padomāt mazliet “ārpus kastes” un pasmadzeņot (tālāk rakstā ir informācija par šīs dienas ietvaros notiekošo diskusiju, kur būs daudz sarunas par šo tēmu) vai un kā ir iespējams pamainīt savus darba procesus, lai varam paveikt vairāk. Veiksmi!

Iniciatīvas ideja

Microsoft Latvia šogad pievienojas Microsoft globālajai iniciatīvai un kopā ar partneriem aicina ikvienu organizāciju arī Latvijā pievienoties „Strādā no jebkuras vietas!” dienai, kas notiks šī gada 31. maijā. Iniciatīvas laikā Latvijas organizācijas un to darbinieki tiks rosināti izmantot jauno tehnoloģiju sniegtās priekšrocības – mobilitāti, efektivitāti, dodot darbiniekiem iespēju strādāt no jebkuras vietas. Tāpat iniciatīvas uzdevums ir likt aizdomāties tās dalībniekiem par savu resursu lietderīgu izmantošanu un līdzsvaru starp darbu un privāto dzīvi.

Daudzās Eiropas valstīs akcija jau kļuvusi par tradīciju un guvusi plašu atsaucību. Piemēram, 2011. gadā Spānijā piedalījās 167 000 dalībnieki no 500 uzņēmumiem, Šveicē – 40 000 dalībnieki. Šī akcija Latvijā ir pirmais solis, lai popularizētu elastīgu darba stilu, vēl jo vairāk, tas nozīmē arī pilnīgi jaunu uzņēmuma kultūru, kas balstīta uz uzticēšanos saviem darbiniekiem un darba rezultātu vērtēšanu pēc reāli paveiktā, nevis fiziskās klātbūtnes birojā.

Ieguvumi dalībniekiem

• Plānot savu darba dienu un pakārtot to veicamajiem darbiem
• Strādāt radošajā vidē un smelties iedvesmu
• Ieplānot aktivitātes svaigā gaisā vai apmeklēt sporta nodarbības
• Meklēt labāko balansu starp darbu un privāto dzīvi
• Lietderīgi izmantot pieejamos resursus, tostarp laika un finanšu
• Meklēt iespēju, kā mazināt negatīvu savas darbības ietekmi uz dabu un vidi

Plānotās aktivitātes

• Facebook fotokonkurss „No kuras vietas Tu strādā?”
• Diskusija par elastīgu darba stilu
• Iniciatīvas partneru aktivitātes sociālajos tīklos un plašsaziņu līdzekļos
• 31.maijā iniciatīvas atbalstītāji un domubiedri strādā no jebkuras vietas ārpus biroja, atzīmējot savu dalību sociālajos medijos
• Vadlīniju izstrāde organizācijām, kuras apsver iespēju ieviest elastīgu darba stilu nākotnē

Avots: Microsoft.com

Šīs dienas ietvaros Microsoft arī rīko diskusiju “Elastīgais darba stils – priekšrocības un izaicinājumi”, kurā tiks plašāk apskatīti šāda darba stila ieguvumi un trūkumi. Zemāk info par diskusiju un šodien vēl var pieteikties to apmeklēt.

Diskusija “Elastīgais darba stils – priekšrocības un izaicinājumi”

Microsoft Latvia sadarbībā ar If Apdrošināšana, LMT, Pasaules Dabas Fondu, Nokia, Latvijas Interneta asociāciju un valsts aģentūru Kultūras informācijas sistēmas 31.maijā aicina strādāt no jebkuras vietas un izmēģināt elastīga darba stila sniegtās iespējas.

31.maijā no 11.00 līdz 12.30, Microsoft Latvia birojā, Zaļā ielā 1, 4.stāvā, aicinām Jūs uz interaktīvu diskusiju, kas veltīta “Strādāt no jebkuras vietas” dienai. Diskusijas ietvaros apskatīsim elastīgā darba stila priekšrocības un izaicinājumus no dažādiem aspektiem – efektivitātes, resursu, darba un privātās dzīves balansa, normatīvo aktu, tehnoloģiju utt. Diskusiju vada Reinis Zitmanis, elastīga darba stila praktizētājs un Diena.lv tehnoloģiju sadaļas redaktors.

Dienas kārtībā

Virtuāli:

• Douglas Lowrie, Microsoft Regional Workplace Strategist, Europe Middle East Africa
• Frank Verlaan, marketing manager for New World of Work within Microsoft Netherlands – pieredze elastīga darba ieviešanā kopš 2008.gada un ietekmes novērtēšana

Klātienē:

• Ēriks Eglītis, Microsoft Latvia vadītājs
• Linda Matisāne, Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja
• Ingmārs Pūķis, LMT viceprezidents
• Mārtiņš Jonass, If Apdrošināšana IT atbalsta nodaļas vadītājs
• Viesturs Jauntēvs, Nokia pēcpārdošanas apkalpošanas vadītājs Baltijas valstīs
• Kristīne Pabērze, Trešais tēva dēls ietekmes novērtēšanas vadītāja, valsts aģentūra Kultūras informācijas sistēmas
• Ints Mednis, Pasaules Dabas Fonda Lauku attīstības programmas vadītājs

Biroja apskate, uzkodas un neformālas sarunas

Vairāk par 31. maija iniciatīvu: http://ej.uz/stradajebkur
Microsoft Latvia jaunā biroja atrašanā vieta: http://www.zala1.lv/lv/map
Twitter #stradajebkur

Aicinām pieteikt dalību uz e-pastu: v-mennik@microsoft.com

Esmu aktīvs sociālo tīklu lietotājs un tā kā vairs īsti nespēju nodalīt savus hobijus no darbiem, tad var teikt, ka būšana sociālajos tīklos ir vajadzīga arī manu darba uzdevumu veikšanā. Tajos es ne tikai gūstu man vajadzīgo informāciju, bet arī nododu savu vēstījumu saviem sekotājiem (draugiem). Taču tas nav viss – pēdējo gadu laikā tieši sociālos tīklus izmantoju saziņai ar uzņēmumiem, kuru pakalpojumus vai produktus izmantoju un pērku.

Man ir ērtāk uzdot savu jautājumu Twitterī nekā meklēt kāds bija uzņēmuma info numurs un pacietīgi gaidīt klausoties vairāk vai mazāk jestru mūziciņu. E-pasti, parastās vēstules vai iesniegumi klātienē vispār netiek apsvērti, ja vien tie nav vienīgā iespēja un tādējādi pamatīgs apgrūtinājums. Esmu pieķēris sevi pie domas, ka dažādu pakalpojumu sniedzējus izvēlos pietiekami lielu uzmanību vēršot tam vai tie prot darboties Internetā. Esmu godprātīgs/apzinīgs klients un par savu uzņēmumam veltīto uzmanību/naudu vēlos saņemt man ērtu un kvalitatīvu pakalpojumu. Tā kā faktiski 24/7 esmu pieslēdzies Internetam, tad ir tikai saprotams, ka šis ir mans pamatkanāls visa veida komunikācijai. Un šeit es gribu redzēt man svarīgus uzņēmumus un gribu redzēt, ka tie šajā vidē prot darboties gan uzķerot un palīdzot risināt klientu problēmas, gan interesantā veidā informējot par sevi un saviem produktiem.

Interneta viena no brīnišķīgākajām (un reizē arī biedējošākajām) iezīmēm ir ātrums. Ja es Twitterī uzdodu jautājumu kādam uzņēmumam, tad normāla prakse ir saņemt pirmo atbildes ziņu burtiski dažu minūšu laikā un tālāk atkarībā no jautājuma problēmu var risināt dažādās formās un dažādā laika posmā. Galvenais, ātri atbildēt un būt pēc iespējas izpalīdzīgākam pret savu klientu. Gluži tāpat kā to darītu ārpus Interneta. Šobrīd notiek interesanta cilvēku uzmanības maiņa un arvien vairāk kļūst tādu cilvēku (pamatā jaunieši), kas vairs neskatās TV, neklausās radio un nelasa vietējo presi. Tādējādi caur šiem kanāliem tos uzņēmumi vairs nespēj aizsniegt tik vienkārši kā iepriekš. Šie cilvēki visu vajadzīgo atrod Internetā un ja uzņēmums tur nedarbojas, tam vairs nav nekādu iespēju uzrunāt šo arvien pieaugošo Interneta paaudzi.

Par laimi Latvijā daļa uzņēmumu domā mūsdienīgi un ir ne tikai ir spēruši pirmos soļus Interneta vidē, bet arī prot labi darboties izmantojot Interneta saziņas sniegtās priekšrocības. Labu piemēru patiesībā ir diezgan daudz, bet es kārtējo reizi vēlos pieminēt mobilo sakaru operatoru Bite (@Bitelv) un telekomunikāciju grandu Lattelecom (@Lattelecom). Man ir bijusi tā iespēja aprunāties ar abu šo uzņēmumu sociālo tīklu darboņiem un iesaku palasīt abas intervijas:

• Intervija ar Bite Latvija Twitter konta operatoru Kasparu Misiņu
• Intervija ar Lattelecom sociālo mediju kontu operatoru Andreju Veitneru

Šorīt ienācās interesants infografiks, kas uzskatāmi parāda vai cilvēki Latvijā izmanto sociālos tīklus, lai komunicētu ar uzņēmumiem. Tiešsaistes dialoga aģentūras Click sadarbībā ar H+K Research veiktais pētījums apstiprina pieaugušo sociālo mediju lomu uzņēmumu klientu servisa nodrošināšanā Latvijā. Katrs piektais sociālo tīklu lietotājs Latvijā saziņai ar uzņēmumiem izmanto sociālos tīklus. Visaktīvāk šo iespēju izmanto cilvēki vecumā no 20 līdz 29 gadiem – ar klientu servisa jautājumiem pie uzņēmumiem vēršas 25,2% jeb katrs ceturtais lietotājs. Aptaujāti 993 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Zem infografika vari izlasīt pilno preses relīzi.

Un kā tev šķiet vai šāda statistika ir ”daudz”? Kā pašiem ir gājis ar uzņēmumu uzrunāšanu sociālajos tīklos un vai vienmēr pieredze ir bijusi pozitīva? Varbūt nāk prātā labi piemēri, vai tieši otrādi – gribas norādīt uz uzņēmumiem, kas pavisam nav izpratuši kā uzvesties sociālajos tīklos? Manuprāt, ļoti aktuāla tēma par ko ir vērts izvērst arī plašāku diskusiju.

Tiešsaistes dialoga aģentūras Click sadarbībā ar H+K Research veiktais pētījums apstiprina pieaugušo sociālo mediju lomu uzņēmumu klientu servisa nodrošināšanā Latvijā. Katrs piektais sociālo tīklu lietotājs Latvijā saziņai ar uzņēmumiem izmanto sociālos tīklus. Visaktīvāk šo iespēju izmanto cilvēki vecumā no 20 līdz 29 gadiem – ar klientu servisa jautājumiem pie uzņēmumiem vēršas 25,2% jeb katrs ceturtais lietotājs.

“Diemžēl pieprasījums pēc kvalitatīva klientu servisa sociālajos tīklos šodien stipri pārsniedz daudzu uzņēmumu spēju to adekvāti nodrošināt. Tādēļ nereti klients tiek novirzīts uz tradicionālo “palīdzības tālruni” vai pat klientu apkalpošanas centriem. Uzņēmumiem, kas ir aktīvi sociālajos tīklos, ir pienākums saviem esošajiem un potenciālajiem klientiem sniegt kvalitatīvu servisu. Pretējā gadījumā tie var iegūt sliktu slavu un zaudēt klientu uzticību. Šādu situāciju var veikli izmantot konkurenti, pārvilinot klientus ar to vien, ka spēj sociālajos tīklos nodrošināt klientu servisu,” komentē Māris Reliņš, Click vadītājs.

“Ja salīdzina ar tradicionālajiem klientu servisa kanāliem, sociālie tīkli ir publiski – ikviens var sekot līdzi sarunām starp uzņēmumiem un to sekotājiem. Tāpēc labs klientu serviss ir nebeidzama uzņēmuma reklāmas kampaņa, kas, ja veiksmīgi realizēta, stabilizē attiecības ar esošajiem klientiem un var potenciāli piesaistīt jaunus. Turklāt sociālajos tīklos par labu klientu servisu cilvēkiem patīk runāt – tas ir labs bezmaksas mutvārdu mārketings,” skaidro Māris Reliņš.

Latvijā visaktīvāk izmanto tādus sociālos tīklus kā draugiem.lv, Twitter, Facebook. Draugiem.lv aprīļa mēnesī apmeklēja ap 614 000 lietotāju, Facebook ir reģistrējušies 350 000 lietotāji no Latvijas, bet Twitter lietotāju skaits precīzi nav zināms – tas varētu būt no 70 000 līdz 100 000.

Click ir tiešsaistes dialoga aģentūra, kas specializējas darbā ar digitālajiem medijiem, akcentu liekot uz zīmolu pārstāvēšanu un ilgtermiņa komunikāciju sociālajos medijos. Aģentūrai ir pieredze dāžādu kampaņu veidošanā tādiem sociālajiem tīkliem kā Twitter, Facebook un Draugiem.lv, kā arī mājas lapu izstrādē. “Click” savus pakalpojumus nodrošina visās Baltijas valstīs – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā.

*Pētījumu veica H+K Research, aptaujājot 993 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Avots: Tiešsaistes dialoga aģentūra CLICK

Accenture ļoti aktīvi nodarbojas ar interesentu skološanu un tādējādi mēģina sev radīt jaunus darbiniekus. Lieliska iespēja IT studentiem gūt jaunas zināšanas un potenciāli arī nopelnīt darba vietu starptautiskā uzņēmumā. Piesakāmies!

No 29. maija starptautisks informācijas tehnoloģiju uzņēmums Accenture Latvia aicina esošos un topošos nozares studentus pieteikties bezmaksas JAVA, .NET, SAP, C++ kā arī projektu vadības kursiem, kas norisināsies šī gada vasarā. Nodarbības notiks Rīgā angļu valodā, un katrā kursā konkursa kārtībā tiks uzņemti 15 dalībnieki.

Accenture Latvia skolas ir kompānijas apmaksātas, intensīvas četru vai divu nedēļu apmācības, kuras notiek angļu valodā un tiek veidotas pēc pašiem modernākiem principiem: lielākais uzsvars tiek likts uz praktiskiem darbiem vai reālo programmēšanu, papildinot tos ar lekcijām un individuāliem uzdevumiem. Šajos kursos tiek uzņemti pretendenti sākot no 18. gadiem ar pamatzināšanām programmēšanā – gan studenti, gan arī tie, kas tikai plāno saistīt savu dzīvi ar IT industriju. Projektu vadības skolai var pieteikties bakalaura grāda ieguvēji biznesa vadībā vai radniecīgās nozarēs, kā arī pēdējo kursu studenti. Pieteikties kursiem ir iespējams līdz 15. jūnijam, sūtot pieteikumu un CV uz Riga.HR.Recruitment@accenture.com, vai aizpildot anketu facebook lapā: www.facebook.com/AccentureLatvia.

Apmeklējot Accenture Latvia organizētās apmācības dalībnieki apgūs zināšanas un iemaņas, kas ir nepieciešamas, lai veiksmīgi startētu darba tirgū.

Atkarībā no izvēlētā kursa dalībniekiem būs iespēja pielietot sHTML, J2EE Web Technologies, Enterprise Java Beans, J2EE Platform Services, OOP, C#, .net framework tehnoloģijas, kā arī apgūt ABAP un SQL programmēšanas iemaņas, interaktīvo programmēšanu, Adobe Forms un SAP SmartForms grafisko atskaišu formu programmēšanu, tīmekļa programmēšanu ar SAP Web Dynpro Java un ABAP implementācijām un citas tehnoloģijas.

Projektu vadības kurss dos ieskatu projektu plānošanā un atsekošanā, izmaiņu vadībā, risku un finanšu kontolē un vadībā, kā arī atskaišu veidošanas pamatprincipos.

Accenture Latvia bezmaksas kursu noslēgumā katrs dalībnieks saņems sertifikātu, kurš apliecinās apmācības materiāla apgūšanu. Sekmīgākajiem kursu beidzējiem Accenture Latvia piedāvās kļūt par kompānijas darbiniekiem.

Avots: Preses relīze (29.05.2012)

Šis jautājums nomāc ikvienu, kam tuvākos vai tālākos plānos ir jauna portatīvā datora iegāde. Ja ar tehniskajiem parametriem tā kā esam tikuši skaidrībā (vienkāršoti runājot, raugāmies pēc vairāk gigaherciem un gigabaitiem atvēlētā budžeta ietvaros), tad būtisks ir arī ierīces kvalitātes jautājums. Būtu pavisam čābīgi iepirkt portatīvo datoru, kas vairāk laika pavadīs servisā nevis kalpos mums par prieku. Tieši šis kvalitātes aspekts ir vissarežģītākā daļa jauna portatīvā datora iegādes procesā, jo situācija ar gadiem mainās. Ja agrāk ražotājs X veidoja labi nostrādātus produktus, tad šobrīd tie ir izcili draņķīgi. Šādu stāstu pietiek un personīgi man ir grūtības ieteikt kādu konkrētu un uzticamu datoru ražotāju.

Tieši tāpēc esmu sava bloga Facebook lapā facebook.com/krizdabzlv izveidojis aptauju, kur kopīgiem spēkiem centīsimies noskaidrot kuri portatīvo datoru ražotāji piedāvā viskvalitatīvākos produktus. Aicinu padalīties ar savu personisko pieredzi un atzīmēt to ražotāju, kura produktus atzīstam par kvalitatīviem esam. Ja ir kas (pamatoti) negatīvs ko teikt, aicinu izpausties aptaujas komentāru sadaļā vai arī tepat komentāros zem šī raksta.

P.S. Līdz šodienas beigām turpat bloga Facebook lapā vēl var piedalīties mazā konkursiņā un vinnēt mazu košu Just5 telefoniņu.

Vēlos padalīties ar kādu notikumu, kas pēdējo dažu mēnešu laikā man prasīja milzum daudz laika un pūļu. Runa ir par Latvijas senākā un labākā pārliecinātiem vīriešiem veidotā žurnāla KLUBS tehnoloģiju pielikumu. To atradīsim ikvienā preses tirdzniecības vietā kopā ar žurnāla KLUBS jūnija numuru (tajā, starp citu, smuki sabildēta Liene Brikouska).

Tehnoloģiju pielikuma nosaukums ir “Tehnika pārliecinātam vīrietim” un tā 24 lappusēs esmu centies atlasīt pašus labākos gadžetus un tehnoloģiju verķus, kas lieliski var papildināt šāda vīrieša tehnikas arsenālu. Informatīvi ļoti bagātīgs pielikums, kura iesākumā norādu uz nozīmīgākajām tehnoloģiju pasaules tendencēm, noderīgākajām mobilo ierīču aplikācijām. Tālāk turpinu ar interesantiem statistikas datiem līdz beidzot pamatīgi iegrimstam gadžetu pasaulē. Esmu atlasījis, manuprāt, labākos planšetdatorus, plānākos ultrabukus, jaudīgākos viedtālruņus (Samsung Galaxy S III ir viens no tiem), izteiksmīgākos LED televizorus, labāko fototehniku un jestrākās spēļu uzpariktes. Atsevišķa sadaļa veltīta mājai paredzētajai tehnikai, dažāda kalibra audio ierīcēm un gadžetu aksesuāriem (stilīgais BookBook iPhone maciņš ir viens no šādiem aksesuāriem). Tā kā pilnā sparā jau aizsākta motosezona, tad vēršam uzmanību uz pareizas un drošas ķiveres izvēli – galu galā smadzeņu podiņš ir visdārgākā ķermeņa daļa, ko apskādēt negribēs neviens saprātīgs homo sapiens eksemplārs.

Ja nav laika un vēlmes iedziļināties gigahercu un ekrāna collu apcerējumos, tad šis KLUBA tehnoloģiju pielikums nāks talkā. Vienkārši un saprotami aprakstīti uzskaitīti labākie verķi, ko vien varam iegādāties sev un saviem tuvajiem.

Drukātajiem medijiem es dažu pēdējo gadu gaitā esmu rakstījis visnotaļ aktīvi, tomēr līdz šim tās ir bijušas noteikta apjoma tehnoloģiju vai aplikāciju slejas. Tehnoloģiju pielikums apjoma ziņā krietni pārspēj visu, ko iepriekš esmu darījis drukātās preses lauciņā un man pašam pavisam noteikti tas ir liels notikums. Vispār guvu ļoti interesantu un noderīgu pieredzi veidojot šo pielikumu. Bija tēmas, kurās jūtos kā zivs ūdenī, bet bija arī tādas tēmas, kur sākotnēji zināšanas bija pavisam blāvas un tās dienām/naktīm tika papildinātas, lai spētu atlasīt pašus labākos eksemplārus. Var pat teikt, ka šoreiz daudz mācījos pats veidojot šo pielikumu un pēc tā nodošanas tipogrāfijā diezgan brīvi pārvaldīju dažādas tehnoloģiju kategorijas arī ārpus man pierastajiem viedtālruņiem, datoriem un planšetdatoriem. Protams, ir dažādas nianses, kas “lien laukā” jau pēc izdevuma izdrukāšanas, bet te arī viss kārtībā – nekļūdās tas, kurš neko nedara.

Paldies arī žurnāla KLUBS galvenajam redaktoram Jurim Šleieram par piedāvāto iespēju un tādējādi uzticēšanos rakstīt senākajam vīriešu žurnālam Latvijā, kā arī noderīgajiem praktiskajiem padomiem satura veidošanā.

Priecāšos, ja padalīsieties ar saviem komentāriem žurnāla KLUBS tehnoloģiju pielikuma sakarā, jo ko nevar izdarīt viens, to mēs kopā pavisam noteikti paveiksim pat aci nepamirkšķinot! :)

Pavisam nesen tepat blogā publicēju infografiku, kas lieliski parāda kā sokas Apple un šodien ir vēlme padalīties ar vēl kādu infografiku. Šoreiz dati ir tepat no Latvijas, kur pēc Lattelecom pasūtījuma aptaujāti 500 iedzīvotāji vecumā no 20 līdz 60 gadiem un atbildējuši par savu pieredzi izvēloties un lietojot dažādus pakalpojumus. Un rezultāti, lai arī sagaidāmi, nav iepriecinoši – vidējais latvietis pakalpojumus/preces izvēlas pamatā izvērtējot to cenu nevis kvalitāti.

OK, es pats arī ne visus pakalpojumus vai preču kategorijas izvēlos no kvalitatīvā gala, bet man būtiskākās lietas ir pirktas pārdomāti. Teiksim tā, lietas, ko izmantoju ikdienā es cenšos pirkt tādas, kuras sagādā prieku. Tas attiecas uz datoru, viedtālruni un piezīmju blociņu. Man patīk kvalitatīvi nostrādātas lietas un pavisam noteikti es nebūtu ar mieru strādāt uz kaut kāda briesmīga plastmasīga Acer datora (pie noteikuma, ja ir iespēja izvēlēties produktus). Interneta pakalpojumu sniedzēju es izvēlos par galveno liekot to sniegto pakalpojumu kvalitāti un cena ir otršķirīga (kamēr tā nav pārlieku liela). Ar drēbēm es pats mēdzu noslinkot, jo man šausmīgi nepatīk pirkt drēbes un cenšos to izdarīt uzreiz lielā daudzumā, lai pēc tam ilgu laiku nav jādomā par tādām klapatām.

Ļoti būtisks ir arī servisa līmenis un ir liela iespējamība, ka es izvēlēšos kādu pakalpojumu sniedzēju ar pačābīgāku pakalpojumu tikai tāpēc, ka apkalpošana/serviss ir perfektā līmenī. Te piemērs ir mobilo sakaru operators Bite. Man tik ļoti patīk sastrādāties ar šo kompāniju, ka pieveru acis uz to, ka laukos (kur gan esmu dažas reizes gadā) zonas sarunām nepietiek. Autoserviss, kura pakalpojumus izmantoju, nav perfekts un ik pa laikam izstrādā visādus pekstiņus, bet toties komunikācija ir tik laba, ka netaisos mainīties uz citu (iepriekš nezināmu/neparedzamu) servisu. Patiesībā šī lojalitātes lieta ir ļoti spēcīga un esmu pieķeris sevi pie domas, ka ir vesels lērums pasākumu, kurus apmeklēju godīgi maksājot ieejas biļeti (nevis cenšoties izšmaukt caur viesu sarakstiem un pazīšanām) pat, ja pasākumā uzturos neilgi. Man vienkārši liekas forši šādā veidā atbalstīt pasākumu rīkotājus. Protams, viss atduras pret līdzekļiem. Ja tādu nav, tad nekādas dižās izvēles iespējas nebūs pieejamas. Bet arī te ir jāsaprot, ka nopērkot sūdu, tas kalpos krietni mazāk nekā kvalitatīvāks, kaut dārgāks, produkts. Un kādi ir tavi pakalpojumu un produktu izvēles apsvērumi?

Jauna pakalpojumu sniedzēja izvēles galvenais kritērijs Latvijas iedzīvotājiem ir cena (53%), bet retāk sastopami iemesli ir kvalitāte (17%) un servisa līmenis (9%), liecina Lattelecom veiktā telekomunikāciju un televīzijas lietotāju aptauja. Kopumā Latvijas pakalpojumu lietotājs ir pacietīgs, pieticīgs un taupīgs – cenšas nemainīt pakalpojumu sniedzēju pēc pirmās problēmsituācijas, turklāt pakalpojumu, galvenokārt, izvēlas pēc cenas, nevis kvalitātes un servisa līmeņa.

Visbiežāk mainītie pakalpojumu sniedzēji ir skaistumkopšanas pakalpojumi un frizieris (19%), mobilo sakaru operators (18%), autoserviss (15%) un televīzijas pieslēgums (15%). Interesanti, ka pat 60% gadījumu lietotājs meklē citu pakalpojumu sniedzēju esošo pakalpojumu neapmierinošās kvalitātes dēļ, tomēr gala lēmumu un izvēli nosaka tieši pakalpojuma cena (53%). Saņemtā pakalpojuma zemā kvalitāte un klientu servisa līmenis ir sekundāri un retāk sastopami iemesli, kas motivējuši īstenot pakalpojuma sniedzēja maiņu,– attiecīgi 17% un 9%.

„Aptauja apstiprina – lai arī pakalpojumu lietotājus bieži neapmierina saņemtā pakalpojuma kvalitāte un servisa līmenis, tomēr šie faktori reti kļūst par rīcības iniciatoriem mainīt esošo pakalpojumu sniedzēju,” komentē Lattelecom komercdirektore Kerli Gabriloviča. „Vai tiešām pietiek tikai ar zemu cenu, lai klients ilgtermiņā būtu apmierināts ar saņemto pakalpojumu? Īpaši, ja daži no tiem aizņem ievērojamu daļu ikdienas, piemēram, skatītājs pie televizora pavada vidēji piecas stundas dienā . Mūsuprāt, pieejama cena bez augstas kvalitātes un uzticama klientu servisa ir vien klientu pacietības pārbaude, nevis kvalitatīva pakalpojuma sniegšana,” viņa paskaidro.

Katrs otrais gaida, kad problēma atkārtosies, pirms sūdzas

Tikai puse respondentu nekavējoties informē pakalpojumu sniedzēju, ja ir neapmierināti ar saņemto pakalpojumu vai sadarbību ar pakalpojumu sniedzēju, kamēr otra daļa lietotāju gaida, kad problēma atkārtosies. Katrs otrais lietotājs par savu pieredzi izstāsta arī draugiem, radiem un kolēģiem, bet, pretēji populāriem pieņēmumiem, tikai viens no desmit respondentiem raksta par to interneta portālos un sociālajos tīklos.

Vidējais telekomunikāciju un televīzijas lietotājs Latvijā raksturots kā pacietīgs (53%) un pieticīgs (52%), proti, viņš cenšas nemainīt pakalpojumu sniedzēju, kamēr nav radušies piespiedu apstākļi, un nemeklē jaunu pakalpojumu sniedzēju jau pēc pirmās problēmsituācijas ar esošo. Viņš ir arī uzticīgs (44%), jo nemeklē izdevīgākus piedāvājumus, ja ir apmierināts ar esošo pakalpojumu piegādātāju, kā arī taupīgs, jo pakalpojumus izvēlas galvenokārt pēc to cenas (38%). Portretā būtiski iezīmējas arī Latvijas iedzīvotāju konservatīvisms – pakalpojumu lietotājam nepatīk mainīt ierasto lietu kārtību (35%).

Vai skopais maksā divreiz?|

Latvijas Psihoterapeitu biedrības prezidents Ansis Jurģis Stabingis skaidro: „Joprojām mēdzam dot priekšroku zemākai cenai un tūlītējiem ieguvumiem, nevis attiecībām ilgtermiņā. Jāsaka, ka šo attieksmi stimulē arī tirgus piedāvājums – orientējoties uz pircēju īstermiņa ieguvumiem un atņemot vērtību lojalitātei. Nereti zemākas cenas piedāvājumi apvienojumā ar nekvalitatīviem ražojumiem ir maskēti ar Premium cenu, tādējādi kropļojot priekšstatus par produkta atbilstību tā vērtībai.”

Arī sadzīviski piemēri liecina, ka nepārdomāta taupība, pacietība un pieticība ilgtermiņā noved pie papildus izdevumiem. Daži no spilgtākajiem piemēriem – Jānis Ozoliņš no Rīgas raksta: “Daži paziņas “taupa” naudu, nopērkot vislētāko preci no attiecīgās kategorijas, taču lietošanas laikā tā netur ekspluatācijas slodzi un lūzt. Līdz ar to tiek pirkta jauna prece, tikpat slikta un lietota tālāk, kamēr atkal drīz vien salūzt! Piemēram, rezerves detaļas automašīnai u.c.”

Ieva Jaunbirze no Talsiem dalās līdzīgā pieredzē par neloģisku un nepārdomātu paradumu ģimenē: “Katru reizi, kad vecās baterijas vairs neveic savu pienākumu un ir jāiegādājas jaunas, tiek pirktas kādas no lētā gala, kurām atkal lietošanas termiņš sanāk pavisam īss. Nekādi nevar ieskaidrot, ka labākas kvalitātes baterijas (jā, arī dārgākas) kalpotu ilgāk un tātad būtu finansiāli izdevīgākas.”

Turpretī Diāna Sijāte no Rīgas atzīst, ka viņas paziņu lokā ir cilvēki, kas gatavi braukt uz pilsētas otru galu, lai iegādātos par dažiem santīmiem lētāku degvielu, neaprēķinot izmaksas, kas rodas ceļā un tādējādi pārsniedz šķietamo ietaupījumu degvielas uzpildes stacijā.

Avots: Preses relīze (24.05.2012)

Zemāk pilnais infografiks:

Wired ir tehnoloģiju žurnāls, kas vienkāršā un saprotamā valodā vēsta par tehnoloģiju ietekmi uz sabiedrību, kā arī ekonomikas un politiskajiem procesiem. Wired gandrīz 800 000 eksemplāros ik mēnesi iznāk jau no 1993. gada un no 2001. gada to vada Kriss Andersons (Chris Anderson), ko noteikti pazīstam kā vairāku lielisku grāmatu autoru (The Long Tail: Why the Future of Business Is Selling Less of More un Free: The Future of a Radical Price). Abas grāmatas rekomendēju izlasīt, ja kaut mazliet interesē kā Internets maina biznesa modeļus. 2007. gadā Wired kļuva pieejams uz iPad planšetdatoriem un 24 stundu laikā žurnāla digitālā versija guva vairāk nekā 24 000 abonentus un trīs nedēļu laikā vairāk cilvēku nopirka žurnāla digitālo nekā drukāto versiju.

Uzskatu, ka Wired ir viens no nozīmīgākajiem drukātajiem izdevumiem tehnoloģiju jomā visā pasaulē. Es pats pagājušajā gadā testa nolūkos biju noabonējis Wired un daļu žurnālu ar lielu interesi izlasīju. Kāpēc ne visus? Man ar drukāto presi ir problēma. Man to patīk abonēt un žurnālu numuri krājas smukā kaudzītē, bet ne vienmēr izdodas pieķerties to izlasīšanai. Šo problēmu esmu centies risināt iegādājoties planšetdatoru. Viena no pirmajām lietām, ko izdarīju uz sava personīgā iPad bija sev aktuālo žurnālu digitālo versiju abonēšana. Wired bija pirmais žurnāls, kuru digitālā veidā abonēju un arī tagad, gandrīz pusgadu pēc iPad iegādes, es aktīvi lasu žurnālus uz planšetdatora. Tas gluži vienkārši ir ērtāk un ātrāk. Esmu pieķeris sevi pie domas, ka digitālā formātā es presi lasu vairāk nekā analogā papīra formā. IR, konvertējies jel uz iPad versiju! :)

Par godu divdesmitajam darbības gadam Wired ir sagatavojuši bezmaksas pielikumu “WIRED ICONS: 16 Heroes From Our First 20 Years“, kas digitālā formātā pieejams visiem žurnāla abonentiem. Tas sastāv no (dažādos laikos veidotām) intervijām ar tādiem tehnoloģiju pasaules smagsvariem kā Jeff Bezos (Amazon), Steve Jobs (Apple), Andy Grove (Intel), Linus Torvalds (Linux), Sergey Brin (Google) u.c. Manās acīs tās ir ikonas un savā ziņā pat pielūgsmes objekti. Un precīzāk, es apbrīnoju šo cilvēku spēju saskatīt nākotni un neatlaidīgi to vilkt sev klāt strādājot, strādājot un vēlreiz strādājot.  Tieši tāpēc man tik ļoti patika Stīva Džobsa biogrāfija un nelaižu garām izdevību palasīt par nozīmīgām personām vēl un vēl. Wired pielikumā publicētās intervijas ir ļoti interesantas un īpaši man patika lasīt tās, kas veidotas krietni sen – var vilkt paralēles ar intervējamo izteikumiem un reālo situāciju šobrīd. Ļoti, ļoti rekomendēju izlasīt šo pielikumu.

Paldies! Paldies, ka lasi šo un citus manus blogus! Ja nebūtu lasītāju, tad nebūtu arī blogu, jo gadiet ejot nav mainījies tas iemesls kāpēc es vispār esmu Internetā. Es šeit esmu pēc diskusijām. Pēc diskusijām, ko pats raisu ar saviem blogu ierakstiem un diskusijām citviet, kurām sekoju līdzi un iesaistos. Paldies, ka esat diskusijās kopā ar mani!

Gemius Blogu Top 10 pēc reālo lietotāju skaita

Un tagad mazliet par blogu topu, kas šodien tika prezentēts un kurā mani blogi ieņem divas pozīcijas top pieciniekā. Tops nav pilnīgs un tā tehnisko prasību dēļ (ir daļa blogu, kas pat gribēdami tehnisku iemeslu dēļ nevarētu piedalīties) tajā nav iekļauti vairāki Latvijā labi lasīti blogi, kas pavisam noteikti ieviestu zināmas korekcijas arī pašā blogu “spicē”. Bet par to mēs jau gana izcepāmies decembrī, kad gaisā sāka virmot pirmās idejas par šī topa veidošanu.

Tomēr tops arī lieliski parāda blogu apmeklējuma apmērus Latvijā un pat labi lasītus blogus mēnesī apmeklē 10-20 tūkstoši lasītāju. Es te runāju par privātpersonu blogiem, kas tiek mērīti ar Google Analytics pēc unikālo apmeklētāju skaita. Te ir divas puses no kurām var paraudzīties uz šādu statistiku. No vienas puses “nozares speciālisti” var pasmīkņāt par blogu apmeklējuma niecīgo apmēru salīdzinot ar “parastajiem portāliem”, bet no otras – hei, super, tūkstošiem cilvēku nāk lasīt tavu mājaslapu. Man nav īsti skaidrs kāpēc cilvēki blogiem (īpaši Latvijā) piešķir tik lielu nozīmīgumu. Galu galā (vismaz Latvijā) tie ir “parastas” mājaslapiņas, kurās to autori pauž savus personiskos uzskatus par tādu vai šādu tēmu. Un ja paraugās no šāda skatu punkta, tad arī šie 10-20 tūkstošu lasītāju statistika ir milzīga. Īpaši jau Latvijā, kur uz jautājumu “Vai jūs lietojat Internetu?” atbild ar “Nē, tikai draugiem.lv”. Un ja esi jauns censonis, kas nezina kā parādīt savas zināšanas un prasmes citiem, tad joprojām blogs būs viens no labākajiem veidiem kā dot citiem iespēju uzzināt par sevi un saviem darbiem.

Personīgi man nav tik lielas sajūsmas par šī (nepilnīgā) pētījuma rezultātiem, kā par pašu faktu, ka ilgus gadus darītais darbs nav bijis veltīgs. Joprojām daru to kas man patīk – pētu un vēstu par tehnoloģijām un joprojām uzskatu, ka blogi (nu jau arī + sociālie mediji) ir man noderīgākais izteikšanās kanāls. Varbūt skan dīvaini, bet tie manā vērtību skalā šobrīd ieņem augstāku vietu nekā drukātie vai klasiskie (TV, radio) mediji. Internets ir mana vide, esmu te uzaudzis un jūtos kā zivs ūdenī. Protams, laika gaitā sanāk pastrādāt ar dažādiem medijiem un formātiem, bet digitālie mediji man joprojām ir svarīgāki. Galvenokārt, ātrās atgriezeniskās saites dēļ. Uzskatu, ka šāds starts ir pozitīvs un atliek vien strādāt pie digitālo resursu izkopšanas un klasisko mediju apgūšanas. Koncentrēties tikai uz vienu kanālu noteikti nebūs pareizā izvēle – ir jāprot efektīvi darboties neatkarīgi no izvēlētā kanāla.

Ik pa laikam man tiek uzdots jautājums vai ar blogu var nopelnīt un jāatzīst, ka mana atbilde nav mainījusies pēdējos 5 gadus. Jā, nopelnīt var arī Latvijā, bet tas naudas apjoms ir niecīgs un nenozīmīgs. Tomēr manā dzīvē blogiem ir bijusi milzu nozīme – ar tiem esmu izveidojis kaut kādu atpazīstamību zināmās aprindās un tie ir bijuši stabili kanāli caur kuriem aizsniegt lasītājus, lai pavēstītu viņiem par dažādām tehnoloģiju lietām. Blogu veidošana man joprojām aizņem daudz laika un es nedomāju, ka situācija tik drīz mainīsies. Man vienkārši patīk stāstīt par tehnoloģijām un blogi joprojām ir viens no rīkiem ar kuriem būvēt savu personību. Un vēlreiz, paldies, ka lasāt! Pilnā relīze zemāk.

Starptautiskais interneta izpētes uzņēmums Gemius apkopojis Latvijas blogu Top 10 pēc reālo lietotāju (real users) skaita tajos. Statistika rāda, ka vieni no populārākajiem Latvijā ir tehnoloģiju tematikai veltītie blogi.

Kā liecina interneta auditorijas pētījuma gemiusAudience rezultāti, aprīlī populārākais blogs bija Kristapa Skuteļa tehnoloģijām veltītais krizdabz.lv. Blogu krizdabz.lv mēnesī skatījuši vairāk kā 9 200 lietotāju no Latvijas, kas tajā veikuši 34 000 interneta lapu skatījumu.

Otrajā vietā ierindojas Arta Āres blogs pods.lv, kurā tiek vēstīts par dažādām sabiedrībā aktuālām tēmām un jaunumiem. Šo blogu aprīlī apskatījuši vairāk kā 5 500 interneta lietotāju un tajā veikti gandrīz 21 000 interneta lapu skatījumi.

Trešajā vietā ierindojas Kaspara Misiņa blogs parasts.lv. Tā tematika arīdzan veltīta jaunāko tehnoloģiju ziņām, apskatiem un ar to saistītu informāciju. Blogu parasts.lv aprīlī apmeklēja gandrīz 4 400 interneta lietotāju no Latvijas, kas veikuši 20 300 lapu skatījumus.

Arī ceturto vietu topā ieņem tehnoloģiju ziņu blogs, un tas ir androids.lv, kā tematika veltīta ierīcēm, kas darbojas ar Android operētājsistēmu, to apskatiem, jaunumiem un ar to saistītām ziņām. Arī šī bloga autors ir Kristaps Skutelis, kura blogs krizdabz.lv ir blogu topa pirmajā vietā. Kā stāsta blogu krizdabz.lv un androids.lv autors Kristaps, tieši tehnoloģiju blogi ir tie, kas savulaik aizsāka blogu jomu, jo nereti paša bloga tehniskā puse bija pašu programmēts darbs, nevis kā tas ir tagad, kad blogu bez maksas un dažu minūšu laikā var izveidot ikviens netehnisks cilvēks.

„Tehnoloģiju blogeri, ikdienā dzīvojot līdzi tehnoloģijām, pamanās tās apgūt ātrāk, kā arī izmanto jaunākās tehnoloģijas savu resursu popularizēšanā, kas daļēji izskaidro tehnoloģiju blogu popularitāti. Lai gan tehnoloģiju blogeri mēdz rakstīt par vienu un to pašu tēmu un šīs tēmas bieži vien tiek apskatītas arī ziņu portālos, būtiskākais ir konkrēto blogeru personības un viņu spēja skaidrot tehnoloģijas un to nozīmi. Lasītājiem ir svarīgi, lai ziņa nav bezpersoniska, bet, lai to ar savu personisko pieredzi papildina tehnoloģiju cilvēks, kura viedoklim viņi uzticas jau gadiem. Tikai šādā virzienā darbojoties var panākt ilgtermiņa panākumus – tie balstās uz gadu gaitā izveidojušos un uzturētu uzticību,” tehnoloģiju blogu popularitātes noslēpumus skaidro Kristaps Skutelis.

Vidējais laiks, ko mēnesī blogā pavadījis viens lietotājs, visilgākais ir blogā androids.lv – tajā viens lietotājs mēnesī pavadījis vidēji 8 minūtes. Otrajā vietā pēc pavadītā laika ierindojas blogs pirmareize.lv, kurā tā autors Uģis Polis apraksta savu pieredzi un izjūtas, darot dažādas lietas pirmo reizi. Šajā blogā viens lietotājs uzkavējas vidēji 6 minūtes mēnesī. Līdzīgs vidējais laiks, ko mēnesī pavadījis viens lietotājs, ir arī Sergeja Timoņina kino blogā kinokults.lv.

Gemius blogu topā iekļauti tie Latvijas blogi, kas tika pieteikti Gemius blogu mērījumiem un kuros aprīlī bija izvietoti gemiusAudience mērījumu kodi. gemiusAudience pētījums tiek veikts, balstoties uz sarežģītu un mūsdienīgu metodoloģiju, kas nodrošina iespēju konstatēt reālo apmeklētāju skaitu, nevis sīkdatnes (cookies) vai IP adreses. Gemius mājaslapā www.gemius.lv sadaļā pārskati un prezentācijas iespējams apskatīt arī 20 apmeklētāko blogu reitingus pēc reālo lietotāju skaita, blogā veiktajiem interneta lapu skatījumiem un citiem kritērijiem.

Avots: Gemius