Maza, skārienjūtība tāfelīte. Apple samazina iPod Nano līdz Shuffle izmēram un jaunais Shuffle kļūst vēl mazāks.

Ja ir vajadzīgs tikai un vienīgi mūzikas atskaņotājs ar nelielu šiku – šī būs pareizā izvēle. Aparāts pieejams daudzās krāsās, 4Gb un 8Gb versijās, attiecīgi 149$ un 179$. Latvijā maksās atiecīgi ap 110lvl un 130lvl, kas man liekas dārgi.

Otrā daļa, vajadzīgas 3D brilles, vēlams uzslēgt Fullscreen. Lieliski noder arī žurnāla Kluba 3D brilles.

3D un “paplašinātās realitātes” tehnoloģijas iet tik uz priekšu un, iespējams, nepaies ne 5 gadi un tā būs ikdiena. Baisi ne?

Īsumā ir jāuzdodas par ASV interneta lietotājum izmantojot kādu proxy vai VPN ar ASV IP adresi.

Lai to izdarītu uz iPhone telefona:

1. Jāņem rokās telefons un jādodas uz Settings -> General -> Network -> VPN

2. Janokonfigurē iPhone, izmantojot iestatījumus no kādu maksas vai brīvi pieejamu VPN. Es izmantoju hotspotshield.com piedāvāto iPhone versiju (bezmaksas)

3. Uz iPhone jābūt Facebook ASV domātā Facebook applikācijai (ikdienā es lietoju iTunes ASV kontu, tāpēc man jau ir ASV tirgum domātā versija un šaubos vai, ar Latvijas lietotāju un ASV ip adreses kombinācijā, var iegūt šo versiju, jo pieejamais applikāciju klāsts mainās atkarībā no Tavas norādītās valstis) vai arī jādodas no telefona uz adresi touch.facebook.com.

Konkrētais VPN strāda nedaudz lēni, taču ir iespējams gūt sajūtu, iečekojoties kādā vietā. Protams, pirms tam visdrīzāk būs jāpievieno konkrētā vietā, jo Latvijas karte ir tukša.

Droši varu teikt, ka esmu pirmais, kas iečekojās Latvijā ar Facebook Places :)

Tas Facebook izskatās šādi:

Datu vizualizācija ir brīnišķīgs veids, kā pasniegts dažāda veida informāciju cilvēkam saprotamā valodā.

Matemātika un māksla

Man ir radusies sajūta, ka mūsu sabiedrība ir sadalījusies dažādās talantu zonās. Tur ir matemātiķi, kas nodarbojas ar skaitļiem, tur ir dažādi mākslinieki, kas nodarbojas ar velns viņ’ zin ko, bet ne skaitļiem un tad vēl ir citi talanti (sportisti, celtnieki, literāti…).

Datu vizuālizācijai bieži nepietiek tikai ar matemātiķi, vajag arī datografiķi, kas tās informācijas tabulas pārvērš skaistos grafikos.

Datu vizualizācijas ideoloģiju var izmantot arī dažādu procesu aprakstīšanai:

Es apbrīnoju šī latvieša bloga autoru, par viņa talantu apkopot konkrēto informāciju un vēl no tās izveidot skaistus infografikus:

Filmai Scott Pilgrim vs. The World pasaulē nav īpaši lieli panākumi, un, cik man paskaidroja, Latvijā vēl tā arī nav izlemts vai šo filmu rādīt. Plānotā Latvijas pirmizrāde ir 26. novembris.

Sekojot @zolotovskov un @moosatov Twitterī, pamanīju, ka viņi nesēž rokas klēpī salikuši un nākuši ar klajā ar ļoti savdabīgu risinājumu. Ir noīrēts Forumcinemas seanss (to var izdarīt jebkura maksātspējīga juridiska persona) un izveidots aicinājums apmeklēt šo seansu.

Šis ir eksluzīvs seanss, uz kuru nevar iegādāties biļetes Forumcinemas kasēs. Turklāt seanss ir 3. septembrī nevis 26. novembrī (un tikai iespējams rādīs).

Ja vēlies apmeklēt, dodies uz Facebook un piesakies (organizatori iekasē simbolisku 5lvl ziedojumus par skaistām acīm). Man lūdzu divas:)

Atklāti sakot, es biju visai pārsteigts, cik ātri tika izpirkti pirmie populārie piedāvājumi – kebabi, burgeri un arī dāvanu karte no uzvelckreklu.lv. Protams, pakalpojumam ir reklāma arī ārpus interneta vides, izmantojot, piemēram Radio101.

Kolektīvā iepirkšanās ir jauns pārdošanas kanāls

Kolektīvo iepirkšanos varētu salīdzināt ar degustāciju – tās abas darbojas pēc līdzīga principa – tev kā pārdevējam ir jāpiedāvā kaut kas garšīgs, lai saņemtu pircēju atsaucību. Kolektīvās iepirkšanās gadījumā tas nav siera gabaliņš, bet lielas atlaides.

Es gribētu vilkt analoģiju arī ar vairumtirdzniecību. Vairumtirgoji importē vai kā savādāk iepērk lielos kvantumos preces, kuras pēc tam pārpārdod mazumtirdzniecības veikaliem, kuros iepērkas iedzīvotāji. Šis modelis ir B2B. Kolektīvā pārdošana ir tā pati vairumtirniecība tikai uzreiz garantētai cilvēku masai (ar noteikumu, ja ir noticis darījums). Tas nozīmē, ka preci/pakalpojumu pārdod juridiska persona privātpersonai, taču, lai privātpersona spētu iegādāties šo preci, to ir jāiegādājas vēl daudziem lietotājiem. Tas ir iemesls, kādēļ kāds būtu ieinteresēts padot piedāvājumu tālāk. Teorētiski tas ir B2C-C modelis.

Spēles noteikumi uzņēmumam

Kolektīvās iepirkšanās pamatideja ir pirkums ar ievērojuma atlaidi, pretī saņemot noteikto minimālo klientu skaitu.

Atlaide

Atlaidei jābūt salīdzinoši lielai. Lielas atlaides un eksluzivitāte piesaista cilvēku uzmanību. Tas no sākuma izklausās visai drastisks gājiens, bet ja bizness var iegūt:

a) daudz vienādu darījumu (zemāka pašizmaksa uz vienu vienību);

b) daudz jaunu klientu, kas izmēģina produktu/pakalpojumu;

Minimālais darījumu skaits

Aprēķinot izmaksas, ir jānosaka minimālais klientu skaits. Ar klientu skaitu ir jāsaprot minimālo pirkumu jeb darījumu skaitu, lai uzņēmums būtu gatavs iedot šādam vairumam piršķirt ievērojamu atlaidi. Pašreiz KopāLētāk.lv minimālais pirkumu skaits svārstoties no 10 līdz 30 cilvēkiem.

Piemērs

Es reiz prasīju kādam uzņēmējam, kurš algo jauniešus, lai tie dalītu dažādus kuponus uz ielas cauri dienu, cik tas viņam izmaksā? Ir jānodrukā kuponi, kuri 90% gadījumos nonāk pa taisno miskastē, un jāalgo jaunieši uz kādām 5-6h dienā. Precīzu ciparu viņš neminēja, taču lika manīt, ka tie ir kādi 40-50lvl par vienu dienu. Atbildēju viņam, ka ar šādu dienas naudu, izmantojot internetu, viņš ne tikai iegūs jaunus apmeklētājus, bet arī redzēs ko par viņiem saka un būs iespēja bezmaksas uzturēt tālākās attiecības (ar bezmaksas es domāju, ka viņš to pats dara vai kāds no personāla, kas uzturas visu laiku konkrētajā ēstuvē).

Izmantot kolektīvo iepirkšanos manā piemērā būtu ideāli, jo:

a) nav jādrukā muļķīgi flajeri ar labo piedāvājumu, lai izlūgtos cilvēkus apmeklēt ēstuvi;

b) nav jāalgo darba spēks;

c) var izveidot vēl labāku piedāvājumu aprēķinot izmaksas un piedāvājot vēl lielāku atlaidi uz kādu konkrētu piedāvājumu, kuru iegādāsies uzreiz daudz klientu;

d) visdrīzāk par tavu pakalpojumu runās sociālos tīklos, sieviešu un vīriešu forumos u.c. interešu vietnēs.

Cik tas izmaksā uzņēmumam

Princips ir ļoti vienkāršs, ja tavs piedāvājums ir sasniedzis minimālo pircēju skaitu, tad no katra darījuma tiek iekasēta neliela daļa. Ja darījums nav noticis (nav sasniegts minimālais pircēju skaits), tad uzņēmumam tas neko nemaksā. Tātad nav ko zaudēt.

Pirmais uzņēmums, kas sasniedzis 100 jaunus klientus, izmantojot kolektīvo iepirkšanos

Newsweek ir izveidojis interaktīvu topu, kurā var samērīt pasaules 100 valstus dažādus rādītājus, kā, piemēram, izglītības un dzīves kvalitātes līmeņus. Metadoloģija izskaidrota šeit. Latvija ir godpilnā 36 vietā, Lietuva 34, Igaunija 32.

Kopā ar pēdējā laika skaļāko jaunievedumu Facebook Places, šī privātuma diskusija ir pacelta pavisam jaunā līmenī. Facebook Places ļauj iegūt pavisam jaunus un vēl nebijušus datus par lietotāju aktivitātēm, kas ir ārpus tīkla – realā dzīvē. Cilvēki brīvprātīgi arvien vairāk sāk dalīties ar to, kur viņi iet, ko dara un kādas lietas tiem patīk. Iepriekš lielākais LBS (location based service) pakalpojuma sniedzējs Foursquare ir sasniedzis vairāk kā 2 miljonu lietotāju, taču Facebook, piedāvājot ko līdzīgu pusmiljardam lietotāju, šo datu apjoms simtkāršojas un spēle paliek pavisam nopietna. Apmēram 500 miljoni lietotāji agrāk vai vēlāk tiek iepazīstināti ar LBS konceptu un, vairums, no viņiem nav ne jausmas, ko tas nozīmē, vienīgi to, ka tas ir lielisks veids kā parādīt draugiem, kur atrodies.

Arī Foursquare pirmsākumos bija diskusijas par “atrašanās vietas” publiskošanu internetā, bet Facebook apjomi ir pavisam ievērojāmāki. Lielākā diskusija rosās ap Facebook Places noklusētājiem uzstādījumiem:

• jebkurš “check-in” parādīsies lietotāja profilā, jaunumu plūsmā un konkrētās vietas aktivitātes plūsmā;
• jebkurš no taviem draugiem var, bez tavas ziņas, iečekot tevi jebkurā vietā;
• jebkurā vietā, kad esi iečekojies, var aplūkot pilnu tavu profilu (tie, kas it kā atrodas turpat).

Automātiski opt-in

Šim jautājumam pievērsušies daaudzi juridiski norūpējušies cilvēki. Īsumā, jebkurš lietotājs pēc noklusējuma ir piekritis “dalīties” ar šiem datiem. Lai nedalītos, speciāli ir jādodas uz privātuma kontroli, kur šos iestatījumus var nomainīt. Pats par sevi saprotams, ka vairums lietotāji neko nezina par šādiem uzstādījumiem.

Problēma ir tajā, ka pēc noklusējuma šie privātuma iestatījumi ir nepareizi uzstādīti.

Mozilla (FireFox) CEO savā Twitter profilā publicējis:

“This is not going to work. Have to turn off letting other people tag my location. Not the right default, not even close.”

No izklaides industrijas, aktieris Wil Wheaton publicējis:

“Facebook rolls out the biggest privacy hole of all – Places – and turns it on by default. Here’s how to turn it off: http://bit.ly/9kuCKL“

Iepriekš pāris medijos izskanēja viedoklis, ka Facebook izdara lielu kļūdu, ka tik iemeties šajā lauciņā paši, nevis nopērkot kādu jau esošu kompāniju. Foursquare pašreizējais vadītājs Dennis Crowley tvīto:

Yikes. We learned our lesson there with dball in 2006. Not a good idea.

Jebkurā gadījumā LBS (location based services) ir uz palikšanu. Cilvēkiem patīk jaunas tehnoloģijas. Savu, tikko iegādāto telefonu, gribas izmantot uz visiem 100%, ieskaitot GPS.

Lielais brālis

Viss šis izklausās pēc pamatīga lielā brāļa, kas skatās uz Tevi un analizē visu, kas ar tavu personību saistīts. Iepriekš rakstīju, ka neviens no mums internetā noteikti nav tāds, kā reāli. Piesaistot mūsu profilam informāciju par vietām, kuras apmeklējam, šie dati kļūst daudz reizes vērtīgāki. Tie prot parādīt mūsu personību no komercprizmas, kas nozīmē, ka tie nav vienkārši meta dati par to, ka man vai viņam ir draudzene ar kuru taisam vakariņas. Tā ir konkrēta informācija, kur es iegādājos pārtiku, kurā krogā es dzeru alu un, kurās naktīs es nododu uguņus.

Tieši tāda ir “kolektīvās iepirkšanās” galvenā ideja. Tas nav nekas jauns, ASV tas ir fenomens un nedaudz arī Eiropā. It kā elementāra taču ļoti ģeniāla ideja. Vizualizējam situāciju, kad ir iespēja iegādāties 40 collu LCD televizoru nevis par ierastajiem 600lvl, bet gan 350lvl, ar noteikumu, ka šāds pirkums ir jāizdara vēl 199 cilvēkiem. Ja pietiekami daudz cilvēki piekrīt šādam pirkumam, tad arī visi iegūst vairumtirdzniecības atlaidi.

ASV atrodams oriģinālais projekts jeb “kolektīvās iepirkšanās” pirmsākumi 1998. gadā – Groupon. Konkrētais pakalpojums izveido dienas piedāvājumu pa pilsētām. Runā, ka Groupon ir novērtēts 1 miljarda dolāru vērtībā. Protams, sekojot šim veiksmīgajam piemēram, pasaulē ir radušies ne viens vien projekts, kas strādā pēc līdzīga principa: LivingSocial, Tippr, Lifebooker, BuyWithMe u.c.

Ietekmīgais interneta tehnoloģiju portāls Mashable kolektīvo iepirkšanos ir atzīmējis kā vienu no piecām augošajām tendencēm internetā 2010. gadā.

Jaunas biznesa iespējas

Šī ir lieliska iespēja piedāvāt savus produktus/pakalpojumus cilvēkiem par īpašu cenu, ar noteikumiem par konkrētu apjomu. Liekas, ka neviens mazumtirgotājs mūsdienās vairs neiztiek bez atlaidēm, klientu kartēm (vairums bezjēdzīgi spiež maku) vai pielieto apgrieztās lojalitēs metodes kā uzlīmes.

Tagad ir iespēja pievienot jaunu veidu “kolektīvo iepirkšanos”. Daudziem zīmoliem ir pastāvīgie pircēji, daļa no tiem ir kļuvuši tik lojāli, ka viņus var nosaukt pat par zīmola evaņģēlistiem. Viņi ir īstā mērķauditorija, kas ir jāuzrunā ar “kolektīvās pirkšanas” piedāvājumu, ar konkrētu mērķi. Viņš dosies plašajās interneta dzīlēs un reklamēs šo iespēju, viņš būs šī darījuma pārdevējs, jo ir ļoti ieinteresēts dabūt šo produktu par labāku cenu kā jebkad, un apzinas, ka viņam vajag vēl 200 tādu pašu pircēji.

Es varu iedomāties ne vienu vien biznesu, kad izdevīgi būtu pielietot šāda veida modeli nevis investēt banerreklāmā. Vai investēt reklāma, kura tēmēta uz pirkuma balsošanas lapu.

KopāLētāk.lv un Oppaa.lv - kolektīvā iepirkšanās Latvijā

No 23. augusta arī Latvijā darbojas līdzīgs projekts Kopā Lētāk un, laikam, jau kādu laiku darbojas oppaa.lv.

Jāņem vērā, ka šis projekts ir veiksmīgs tik daudz cik daudz ir tā apmeklējums. Ja lapu apmeklēs maz, būs maz darījumu, būs maz balostāju un viss agrāk vai vēlāk apstāsies. Ir ļoti svarīgi veidot labus un populārus piedāvājumus, un attiecīgi pretī tam piemeklēt pareizo auditoriju. Tas varētu izklausīties ārkārtīgi vienkārši, bet tā noteikti nav.

Šim projektam pēc iespējas ātrāk jāintegrējas draugiem.lv un jāsāk aktīva sadarbība ar šo sociālo tīklu. Lielākā kļūda, kādu šis projekts varētu pieļaut, ir pat nemēģināt palaist šo pakalpojumu kā “aplikāciju” zem draugiem.lv. Ziniet kāpēc? Ja Kopā Lētāk vai oppaa.lv izrādīs kaut nelielas veiksmes pazīmes, šādu projektu izveidos vai nu draugiem.lv paši, vai kāds kas būs gatavs to izdarīt un integrēties draugiem.lv.

• Canon PowerShot SX130 IS
• Canon IXUS 1000 HS
• Canon PowerShot S95

Pirmie divi fotoaparātu man nekādu īpašo interesi neizraisīja, toties S95 gan. Izrādīju interesi un saņēmu fotoaparātu uz nedeļas nogali. Žēl, ka nedēļas nogalē visai daudz lija lietus, bija apmācies un vējains. Nesanāca neko daudz pafotografēt brīvā dabā.

Jāmin, ka visos jaunajos ziepīšos Canon ievietojis vienu foršu lietu – miniature efektu, kas ļauj veidot viltus tilt shift bildes un video.

Sajūtas, lietojot fotoaparātu

Ir jāsaka uzreiz, ka šis fotoaparāts ir dārgā gala ziepītis. Domāju, ka maksās ap 250-300LVL, kas priekš tāda maza štrunta ir daudz. Ir sajūta, ka fotoaparāts ir samazināta spoguļkamera (“kad izaugšu liels būšu spoguļkamera”). Neierasti kompaktkamerai daudz lietas var kontrolēt pats –  ar priekšējos, ļoti foršo (!) knikštošo gredzenu. Atkarībā no uzstādījumiem, ar gredzenu var kontrolēt ISO, slēdža atrumu, fokusu un objektīva atvērumu. Tas ir ārkārtīgi ērti, bildes uzņemšanas laikā vēl kaut ko pieregulēt ar objektīvu (gredzenu) nevis knakstīties ar podziņām pa iestatījumiem. Neesmu manījis citiem kompaktfotoaparātiem izveidotu tik ērtus šos iestatījumus.

Liels akcents šajā fotoaparātā noteikti likts uz 720p HD filmēšanas iespējam, kurā var izmantot arī jau minēto miniature efektu. Šī ir pirmā PowerShot kamera, kurai ir Hybrid IS image stabilization, lai veidotu smukākas/labākas makro bildes. Tiek akcentēs, ka šī kamera ļoti labi darbojas pie vāja apgaismojuma, to nodrošina f/2.0 diafragmu un HS sistēma. Pamēģināju uzņemt pāris bildes tumsā, nedaudz parsteigts, bet tiešām – bildes ir skatāmas.

Efekti, kas padara šo ziepīti īpašāku par citiem:

• Miniature jeb tilt shift efekts
• HDR
• Fisheye
• Poster
• Super vivid

Verdikts

Ir tāda sajūta, ka šis fotoaparāts varētu būt labs nedaudz prasīgākiem, taču “es negribu nēsāt tādu kluci apkārt”, cilvēkiem vai arī kā otrā kamera profesionāļiem. Pateicoties matētajam kopursam, rokā fotoaparāts jūtas daudz labāk, kā jebkurš pirms tam taustītais ziepīša klases fotoaparāts.

Par šo kameru noteikt tuvākos mēnešus runās. Noteikti.