Tiko sazinājos ar triju banku pārstāvjiem:

Swedbankas PR aģentūra apstiprināja, ka lietotājs @swedbank_lv neesot Swedbankas! Banka sev ir rezervējusi @swedbank_latvia

SEB sabiedrisko attiecību vadītāja Agnese Strazda apstiprināja, ka konts @seb_lv neesot viņu

Parex sabiedrisko attiecību vadītaja Inga Saleniece apstiprināja, ka konts @parex_lv neesot viņu.

Ļoti iespējams ir arī citu banku konti sareģistrēti (piemēra, @nordea_lv, @rietumu_banka…). Lūdzu twitter lietotājus un citus kaili neklausīties dažādu lielo brendu twitter lietotājiem, pirms neesat pārliecinājušies vai tas ir īsts.

Pāris ieteikumi, kā parliecināties vai Twitter lietotājs ir īsts:

• var meklēt uzņēmuma mājaslapā kādas pēdas uz twitteri;
• pameklēt uzņēmuma preses relīzes un paskatīties vai tur ir norādīts twitter lietotājs;
• uzvanīt uz bezmaksas palīdzības tālruni vai labāk, uzreiz zvanīt sabiedrisko attiecību speciālistam.

Lai Jums veicas un neticiet tukšam gaisam!

Mobilly ir foršāks par skaidru naudu. Ar Mobilly Tu vari apmaksāt autostāvvietu, samaksāt par braucienu taksometrā, nopirkt vilciena biļeti, papildināt sarunu karti un veikt citus maksājumus, vienkārši nosūtot isziņu vai apstiprinot tos internetā.

Nesen viņi veica nelielu eksperimentu, kurā retvītojot viņu ziņu, pirmie 25 lietotāji saņēma 2ls kredīta papildinājumu savam Mobilly kontam. Eksperimenta mērķi un rezultātus Kārlis Andersons publicēja Mobilly Facebook lapā:

Daži jau noteikti pamanīja Mobilly 5dienas (06.11.2009) eksperimentu iekš Twitter. Tiem kas nepamanīja atgādināšu, ka dāvinājām 2 Ls Mobilly kontā un Mobilly draugu nozīmīti pa pastu tiem pirmajiem 25, kas RT mūsu ziņu “Foršāks par skaidru naudu http://www.mobilly.lv“.Eksperimenta mērķis bija noskaidrot:
1. Vai mūsu Twitter draugi ir gatavi RT ziņu par Mobilly?
2. Vai mūsu Twitter draugiem, ir Mobilly konti?
3. Ko var sasniegt ar nelielu budžetu?

Pirms ķeramies pie atbildēm, piebildīšu ka kopā šāds eksperiments mums izmaksāja 25×2(bonuss)+25×1(nozīmīte un sūtīšanas izmaksas) = 75 Ls

1. Nosakot spēles noteikumus (cik daudziem un ko varam sniegt) bijām izvēles priekšā, vai dot lielāku bonusu dažiem, vai mazāku bonusu daudziem. Piektdienas rītā, kad sakām eksperimentu, mums bija aptuveni 120 sekotāju. Galīgo izvēli jūs jau zināt un man šķiet, ka tā bija optimāla, jo tieši 25 RT arī saņēmām. Tas nenotika uzreiz, bet kādu 3h laikā un starp tiem nebija tikai mūsu sekotāji.

2. Ne visiem, kas RT mūsu ziņu, bija Mobilly konts. Tas mani mazliet pārsteidza, jo es gaidīju, ka šo ziņu tālāk pados tikai tie, kas ir pārliecinājušies vai mēs patiešām esam foršāki par skaidru naudu. Tagad gan viņiem būs iespēja to izdarīt un daži jau ir paspējuši noziedot vinnēto naudiņu labiem mērķiem.

3. Un beigās nedaudz par cipariem:
- Kopējais sekotāju skaits tiem draugiem, kas RT mūsu ziņu bija gandrīz 8 000 (tās varētu saukt par ekspozīcijām)
- Kopējais klikšķu skaits uz www.mobilly.lv no Twitter bija 94 (9300% vairāk kā vidēji dienā un 1,2% no kopējā ekspozīciju skaita)
- www.mobilly.lv lapas apmeklējums bija 498 unikālie lietotāji, kas ir gandrīz divtik lielāks kā parastā dienā
- Mobilly kontu šajā dienā atvēra par aptuveni 12% vairāk cilvēku kā parastā dienā.
- Arī mūsu Twitter draugu skaits pieauga par vairāk kā 30 jauniem sekotājiem. Paldies par to!

Es uzskatu, ka eksperiments bija izdevies, un aicinu LV uzņēmumus aktīvi izmantot tā saucamos jaunos medijus, lai pierādītu sev, ka tos var izmantot ne tikai jaunumu publicēšanai, bet arī konkrētu biznesa mērķu sasniegšanai.

Rezultāti skaidri parāda to, ka šādās kampaņās ziņa sasniedz ne tikai konkrētā lietotāja sekotājus, bet arī daudzus citus.

Man iekrita acīs šie eksperimenta rezultāti tāpēc, ka ir:

1. Skaidri definēts mērķis;

2. Rīkotāji ne tikai spēj uzrīkot kādu akciju tviterī, bet arī to novērtēt ar skaitļiem, kas mūsdienās ir ļoti svarīgi.

Kopumā tas ir pareizais veids, kā veidot zīmola atpazīstamību un uzticamību tviterī, papildinot to ar tūlītēju rezultātu konstatēšanu (kas nozīmē arī faktu konstatēšanu pirms akcijas palaišanas).

Беспредел — действия, переходящие всякие рамки писанных и неписанных законов. Понятие получило распространение в массовой культуре (в основном стран бывшего СССР) с начала 90-х годов. Изначально использовалось исключительно в криминальной субкультуре. В воровском жаргоне под беспределом понималось грубое нарушение «воровских понятий».  «Беспредельщики» — участники группировки, которая не соблюдает воровских законов и стоит особняком в преступном мире.

Jāņem vērā, ka neviens tā arī nav laikam piefiksējis, ka meteorīts ir tikai sākums kaut kam lielam, vismaz tā pēc runām var nojaust. Meteorīts ir sākums kampaņai ar blīkšķi. Fakts ir tāds, ka reklāmisti/pīarčiki/mārketinga speciālisti un nespeciālisti jau spriež, vai izmantotā metode ir bijusi laba vai slikta. Un viņiem tā ir laba izdevība gūt papildus publicitāti, jo visi mediji kaut kādā mērā negrib atpalikt no konkurentiem un arī izplatīt viedokli. Man grūti saprast, vai FAKTS, ka to dara, jau nedaudz nav izgājis no plānotā? Sabiedrībā tiek pievērsta uzmanība metodei nevis pašam meteorītam, kas acīmredzot nav nejauši izvēlēts.

Līdzīgi kā šis raksts, visi publiski paustie viedokļi ir neitrāli, lai neaizskartu kādu pusi: vai tas būtu operators, vai reklāmas aģentūra vai personīgas pazīšanās, vai kas cits, jo MĒS TAK VĒL NEZINAM, KAS BŪS! Tas arī viss…

Es vēljoprojām atturos no komentāriem par to, vai izmantotā metode ir feina, jo es gaidu finālu, par ko es tiešām neko nezinu, bet es varu tikai nojaust, kas būs…

Jautājumi uz kuriem radīsim atbildes tuvākā laikā, (1) vai publiskajā telpā paustais viedoklis tiks apdzēst ar kampaņas turpinājumu? (2) Kampaņas turpinājums liks runāt par operatoru nevis par izmantoto metodi? (3) Kampaņas turpinājums noliks uz lāpstiņām aģentūru vadītājus, bloga veidotājus, tviter lietotājus, kas pārsteidzīgi (nezinot, kas būs tālāk) izteica viedokli? (4) Vai ne-reklāmas cilvēks spēs atzīt savu pārsteidzīgo viedokli (vienalga par vai pret) un teikt “Eh, haha, un es tā sacepos, viss tomēr ir baigi forši”?

P.S. viena no PR, reklāmas un citu cilvēku īpašībām ir plašāk domāt. Tāpēc es uz šo case neskatos caur teorijām, citu blogu ierakstiem, vecāku un modernāku grāmatu teorijām. Vai vienkārši sakot, šis nav populārzinātnisksteorijāmpilnsraksts.

Latvijā arī sabiedrību var sadalīt dažādi. Viens dalījums būtu krievvalodīgi un latviešu valodā runājošie iedzīvotāji. Otri varētu būt twitter lietotāji. Trešās sievietes, kurām patīk dzeltenā prese. Varbūt visi iPhone lietotāji. Es cenšos turēt atvērtu prātu un vienmēr saskatīt dažādus mikrotrendus. Vienu no tiem es nesen saskatīju.

Tātad, pirms laba laika man iedeva divus mašīndeju plačus.

Kas ir mašīndejas?

No masindejas.lv:

Mašīndejas jeb bultiņdejas ir aktīvs un izklaidējošs hobijs. Tā būtība ir deju soļu veikšana uz speciālas deju platformas mūzikas pavadībā. Dejojot, ar acīm skatāmies uz datora ekrānu, uz kura kustas bultiņas mūzikas ritmā un norāda, kā pareizi likt soļus uz deju platformas. Vienkārši!

Faktiski, tas ir ļoti lēts izklaides veids. Sistēma ir tāda, ka ir plači (visai lieli) ar USB vadiem. Plačus pieslēdzam pie datora, un datoru pieslēdzam pie tv (caur HDMI, s-video) vai arī varam arī neslēgt, un lietot datora ekrānu. Papildus ir jāuzinstalē programma, kura ieliek datorā draiverus un pamatprogrammu, ar kuru nu var sākt piektdienas tusiņu.

Kāpēc man tas patika?

Es sākuma visai skeptiski skatījos uz viņiem. Ko ta nu es, tāds stīvs cilvēks, kas parasti izvēlas nedejot kā dejot, te nu lēkās pa tādu paklāju. Sākumā nedaudz jocīgi, bet var iekrist azartā. Azartā, ka gribi pārspēt savu dejojamo partneri. Lai gan jāsāka, ka šitās dejas galīgi neiet ar spēcīgu alkohola patēriņu, jo līgojoties uz plača neko jēdzīgu nespēsi sasniegt. Kā arī, pirmajā reizē dejojot, ir visai grūti iziet augstāku līmeni par easy, jo ir jāiemācās ļoti pareizi pāriet no viena soļa uz otru, izlaižot centru. Un, ja godīgi, tad es domāju, ka tā visa lieta būs “trāpīju/netrāpīju”, bet nekā. Programma un aparāts ļoti labi nosaka, cik precīzs bijis tavs solis.

Viens šāds placis maksā visai lēti un izklaide ir visai iespaidīga. Es nezinu vai esmu nonācis pie vecuma, kad vairāk modē nāk visādi mājas tusiņi ar spēlēm (paši zināt - Alias utml.). Šis rīks liekas, ka ir viena no opcijām, ar kuru var aktīvi izklaidēties kādā vakarā.

Kur atrodas mikrosabiedrība?

Tad, kad es dabūju šos paklājus, tad vairākiem cilvēki apjautājos, vai viņi maz zina, ka ir tāda lieta. Jāatzīst, ka vairums zināja. Nedaudz sajutos, ka esmu šo to palaidis garām. Sāku pētīt un atklājās, ka eksistē jau vairākas lapas Latvijā, kas ir orientētas tieši uz šo izklaides veidu:

http://www.masindejas.lv/ (twitterī - @Masindejas_lv)

http://ddrlatvia.lv/

un pasaules lielais online tusiņš notiek http://groovestats.com/

Un izrādās, ka šajā community tiek organizēti dažādi konkursi, apspriestas aktuālitātes, meklētas jaunas dziesmas pie kā dejot un daudzas kas cits. Par dziesmām, tās defaultās, kas nāk līdzīgi ir visai anormālas, iet un meklēt kā var pirātiskā veidā ievietot jaunas dziesmas.

Ar šo rakstu es gribēju pateikt divas lietas, (1) ka mašīndejas ir baigi feinā lieta un, (2) ka jebkuram mārketinga cilvēkam ir jācenšas skatīties ļoti atvērti uz sabiedrību un ieraudzīt šos mazos trendus.

Var nopirkt internetā un drošvien arī offline veikalos.

P.S. personīgais ieteikums pirms pirmās lietošanas placi izlikt kaut kur izvēdināties, jo tas pamatīgi ož pēc kaut kā indīga (līme, plastmasa utml.).

Twitter lietotāju saraksts

Twitter sarakstu lielākais ieguvums ir tāds, ka katrs lietotājs var sakategorizēt citus lietotājus, saliekot tos pa grupām. Pirmkārt, mēs redzam, ko par mums citi domā, un otrais, var iegūt jaunus, citu rekomendētus lietotājus, kam sekot.

Es redzu, ka varētu izveidot žurnālisti, politiķu, bibliotekāri u.c. grupas. Varbūt kāds jau ir izveidojis? Iemet saraksta linku komentārus! Lūdzu padalies!

Kas ir sociālo mediju relīze?

Laikam ejot, strauji mainās veids, kā mēs patērējam informāciju. Informācijas telpa strauji palielinās, un ikdienā mēs arvien vairāk šo informāciju pātērējam, tāpēc PR aģentūrām un PR depertamentiem ir jāmaina domāšanas veids, kā noformēt savus paziņojumus savai auditorijai. Sociālo mediju relīzes radikāli maina šo veidu. Pasaulē tas jau notiek, Latvijā tam notikt palīdzēs BuzzPodium.

Nākotnē parastās preses relīzes pārveidosies par sociālo mediju relīzēm. Saturam jābūt tādam, lai to var viegli izplatīt internetā, piemēram, (1) lai blogerim būtu to viegli pārpublicēt/izmantot savos blogu ierakstos, (2) lai saturs būtu piemērots izplatīšanai dažādos sociālos saitos (piemēram, draugiem.lv, facebook.com u.c.), (3) lai dažādi interesenti varētu saņemt visu savos ikdienas rīkos - RSS barotnes padeve, (4) un daudzas citas mūsdienu tehnoloģijas. Respektīvi informācijai jābūt tādai, lai tā nokļūtu pati būtu viegli izplatāmaa un lietojama. Kā arī šai informācijai jābūt bagātai ar citiem elementiem, jo mūsdienās tiek izmantots ne tikai teksts, bet arī video, audio, bildes.

Vēlos citēt Ralfa Vīlanda, kas ir viens no BuzzPodium komandas, bloga ierakstu:

Ja Jūsu rīcībā ir jauna iespēja, kā sasniegt lasītājus, domubiedrus, novērtētājus, fanus, klientus, tad varbūt ir vērts padomāt arī par jauna tipa saturu. Proti, neiebraukt auzās ar pacilātiem 20. gadsimta mārketinga vēstījumiem un tukšiem maz izsakošiem citātiem. Pašlaik ir konkrētības laikmets. Mazāk tukšu vārdu. Tukšvārdība noved pie acumirklīgas kritikas. Pirmkārt, klausies, uzzini, ko patiešām vēlas Tavs lasītājs un potenciāli klients. Gatavojot saturu, tas jādara lietišķi un konkrēti aprakstot unikalitāti. Jādomā kontekstuāli – kāpēc lasītājam ir svarīgs Tevis gatavotais saturs? Ko tas dod viņa nepieciešamību apmierināšanai? Jāizvairās no klišejām un pārspīlētām metaforām.

Atšķirībā no tradicionālās preses relīzes (parasti MS Word formātā) sociālo mediju relīze ir daudz funkcionālāka, pievēršot uzmanību konkrētam notikumam (kāpēc tad tiek rakstīt relīze?) un pasniegta tā, izmantojot gan saites, gan dažādus citātus. Saites izmanto, lai padziļinātu sniegtu informāciju, kas būtu saistīta.

Mērķis ir pasniegt informāciju, lai blogeris, žurnālists vai jebkurš cits, kurš izmanto šo informāciju tā lai viņam būtu daudz vieglāk uztvert gan pašu paziņojumu gan arī saistīto saturu, kas nav iekļauta relīzē.

Apziņošana

Ir lieki teikt, ka Latvija nav izņēmums, un cilvēki arvien vairāk patērē informāciju, kas atrodama internetā. Sociālo mediju relīze ļauj uzrunāt gala patērētāju neizmantojot mediju starpniecību. BuzzPodium uzņēmumiem būs iespēja izvēlēties komunikācijas veidu, kas būs komentāri zem katra raksta, kuros katrs varēs atklāti pateikt, ko tas domā par šo paziņojumu, uzņēmumu, notikumu utml. Tā kā tā būs uzņēmumu vietne, tad tie noteikti sekos līdzi komentāriem un atbildēs.

Bet nevajag aizmirst arī Google. Sociālo mediju relīzes ir optimizētas, lai tās varētu vieglāk atrast caur Google meklētāju. Ar optimizēšanu es nedomāju tikai un vienīgi on-site jeb tehnisko pusi. Es domāju arī to, ka visas relīzes parasti ir bagātas ar dažādiem atslēgvārdiem, tās ir salinkotas ar līdzīgiem resursiem, notagotas ar vajadzīgiem atslēgvārdiem utml. Kā arī pats BuzzPodium izmantots daudz dažādus ārējos servisus, ko es jau aprakstīju BuzzPodium blogā.

Nobeigumā

Jau tagad cilvēki man jautā, kad varēs izmantot BuzzPodium. Man ir paties prieks par šo interesi, jo patreizējā momentā es esmu 100% iekšā šajā pakalpojumā un man tas ļoti patīk! Uzņēmumi ir gatavi eksperimentēt un komunicēt ar savu auditoriju ne tikai caur tradicionālajiem medijiem, bet pievienot pie saviem kontaktiem daudz individiālu personu, iesaistīt savā komunikācijā daudz citu un runāt ar auditoriju tai saprotamā valodā.

Ja padomā par to, kādā veida musdienās, Latvijas ekonomiskajā situācijā būtu jareklame vīns, vai tā jaunā mājaslapa. Patreiz vīna darītāji/izplatītāji Latvijā nav vērsušies pie blogosfēras. To faktiski ir darījuši visādi tehnoloģiju uzņēmumi - mobilie telefoni itsevišķi. Ja visu laiku blogos parādās informācijas par kārtējo Samsungu telefonu, kas iznācis, tad efekts, manuprāt ir algebriskā progresijā uz leju par katru samsung telefonu. Vienkārši cilvēkiem apnīk standarta apraksti, jo reāli padomājiet - ko var pateikt par mobilo telefonu? :) It sux vai it work. Tā faktiski es varētu par jebkuru no tehnikām uzrakstīt. Ar strādā es domāju, ka ierīci es saprotu utml.

Kāpēc Jacobs Creek radīja pozitīvas emocijas

1. Pa brīvu trīs pudeles vīna, pavadoša vēstule, kura daļa ir personīgi veidota, nevis sakopēta visiem vienāda.

2. Konkrētajā gadījuma, Jacobs Creek ir PIRMAIS sava nozares uzņēmums, kas uzrunā pazīstamos blogerus. Tas nav mobilais telefons, mobilais internets vai kāda cita tehnika, ko katrs cienošs blogeris var izprasīt no aģentūrām testēšanai, bet tas ir vīns. Pirmie! Tas ir apsveicami!

3. Konkrētais notikums, ka ir izveidota jauna/moderna lapa, kuru (pavadošā vēstulē teikts), paši cenšas dēvēt par jaunu sarunas vietu, tiešām ir pozitīvs uzņēmuma notikums, kuru nosvinēt var ar blogeriem nosūtot nelielas dāvanas tiem, radot pozitīvas emocijas, faktiski neprasot neko. Un blogeri, kā jau zināms, ir interneta balamutes :)

Jebkurā gadījumā, es noteikti iesaku pamēģināt Jacobs Creek vīnus, jo mans viedoklis nav īpaši iespaidots no atsūtītās dāvanas, jo es jau iepriekš biju iegādājies un baudījis Jacobs Creek.

Ilustratīvais materiāls:

Tātad ejam un novērtējam jaunu, visai feini, izveidoto mājas lapu: http://www.jacobscreek.lv

P.S. Shiraz… ;)

Nu jau nedēļu esmu aktīvi nostrādājis jaunā darba vietā. Par to arī būs šīs ieraksts. Gribēju jau agrāk uzrakstīt, bet nebija laika, jo nācās visai daudz iegrimt jaunajā vidē un darba lietās. Es nekur skaļi laikam neesmu paziņojis, ka esmu pametis savu iepriekšējos darba vietu - LETU, kurā apmēram divus gadus darbojos kā biznesa attīstības projektu vadītājs. Kāpēc es aizgāju? Tāpēc, ka es uzskatu, ka šis laiks, kad visiem ir slikti, ir īstais brīdis, lai kardināli izmainītu savu dzīvi un uztaisītu nelielu lēcienu savā attīstībā. Negribu gari filozofēt, kāpēc tā un kāpēc šitā, bet fakts ir tāds, ka esmu nomainījis darba vietu.

Patreiz lielāko daļu sava laika es veltu jaunam projektam BuzzPodium.lv. BuzzPodium ir pilnīgi jauns projekts Latvijā - blogeru aprindās to pat varētu saukt par jaunu startapu.

Kāpēc es piekritu strādāt pie BuzzPodium?

BuzzPodium aptver dažādu auditoriju, sākot ar aģentūrām (izmanto kā rīku) un beidzot ar Googles meklētāju. Respektīvi, ja izveido funkcionālo un informācijas bāzi, tad pakalpojumu var attīstīt visai flekslibli. Un tāds arī ir mans plāns. Man ļoti patīk komanda ar kuru es strādāju. Liene Brizga-Kalniņa un Ralfs Vīlands, kas mani pieaicināja piedalīties šajā projektā no pusvārda saprot visu, ko es domāju par PR, mārketingu utml. lietām. No otras puses Edgars Rozentāls, kas pārvalda izstrādātāju resursus, arī mani saprot no pusvārda par dažādām tehniskām lietām. Respektīvi, tas ko es gribu pateikt, ka visa BuzzPodium komanda (mani jaunie kolēģi) ir ļoti zinoši, saprot mani no pusvārda un mēs spējam ļoti operatīvi ieviest jaunas lietas un eksperimentēt ar tām. Te nav jautājumi: “Vai mums vajag pakalpojuma profilu Twitterī“, tas vienkārši ir pašsaprotami, ka vajag :)

Kas tad īsti veido BuzzPodium?

Citējot BuzzPodium bloga ierakstu:

Patreiz projektā darbojas vairāki cilvēki apvienojoties vienā komandā: Ralfs Vīlands, Edgars Rozentāls, Liene Brizga-Kalniņa un es – Māris Reliņš (blogeru sabiedrībā pazīstams kā nombre.lv bloga autors).

Šis ir pavisam jauns uzņēmums, un nav nekādā veidā saistāms ar manu kolēģu pamatnodarbošanos. Ik vienam ir iespēja izmantot BuzzPodium saviem mērķiem. Pagaidām arī neesam nosprauduši nekādas vadlīnijas, tāpēc, katrs var izmantot savu fantāziju kā tieši izmantot rīku.

Ir kādi jautājumi? :)

Un pārējo laiku es veltu dažādiem citiem jautājumiem, kas nav saistīti ar BuzzPodium. Ir mērķis, apmēram viena mēneša laiku pa laikam palaist kādu jaunu funkciju un testēt to publiski. Patreiz esam palaiduši pirmo sociālo mediju preses relīzi caur sistēmu, kuras autors ir Iespējamā Misija. Ta kā šī bija pirmā relīze, ko palaidām, tajā drošības apsvērumu dēļ neatrodas daudz funkcijas, kuras ir plānotas ieviest mēneša laikā.

Piebilde par blogu, blogā es un mani kolēģi publicēsim dažāda veida informāciju. Patreiz bloga izskats ir visai askētisks, jo mēs negribam pieturēties pie kaut kādām dizainiskām vadlīnījām, bet gan spiest uz satura vērtība.

Ja runājam par biznesa modeli, tad patreiz tas nav nekāds. Mēs skatīsimies un analizēsim, kas un kā lietos pakalpojumu. Attiecīgi izejot no tā mēs centīsimies piemērot biznesa modeli, kas apmierinātu visas puses. Tas noteikti nenotiks šogad.

Es būtu pateicīgs, ja jūs sekotu twitter.com/buzzpodium_lv vai vismaz pierakstītos RSS barotnei, jo man tiešām ir vajadzīgi jūsu komentāri un atbalsts šī pakalpojuma veidošanai.

Tā kā man ir pagadījušies divi lieki ielūgumi uz jauno Jaffa Rīga teātra izrādes pirmizrādi, tad nolēmu, ka to varētu izlozēt starp bloga lasītājiem (jā es zinu, ka twitteris ir forša štelle, bet tomēr esmu vecmodīgs un dodu priekšroku blogam).

Kā jau zināms (vai nezināms?) vēljoprojām nav atklāts ne izrādes nosaukums, ne kas tajā tēlos. Vairāk informācijas var iegūt www.komedija.lv.

Ja vēlies iegūt ielūgumus uz pirmizrādi, tev ir jāpierakstās uz šī bloga jaunāko rakstu pienākšanu e-pastā. Pieteikšanās forma atrodas bloga labajā pusē (virs bannera un zem ikonām), vai arī vari spiest uz lielā uzraksta raksta beigās. Ar uzvarētāju sazināšos personīgi trešdienas (21. oktobra rītā) nosūtot e-pastu. Pašus ielūgumus varēsi saņemt pirms izrādes (21. oktobrī, īsi pirms 20:00, kinoteātra Rīga lielā zāle), jo es arī došos to noskatīties.

Spied šeit, lai pievienotu savu e-pasta adresi

UPDATE

Izexportēju visus pieteikušos uz exceli, ar random funkciju excelis izvēlējās uzvarētāju, kas ir Vilhelms (laikam twitterī atrodams kā @vilhelmsm). Apsveicu!

Nelielu jūtu uzplūdumu radīja fakts, ka ir atklājies, ka Diena.lv jau tuvā nākotnē plāno ieviest reģistrēto/abonomentu jeb vienkāršā valodā runājot - maksas ziņu portāla koncepciju. Pagaidām gan tas ir tikai laikrastā publicētie raksti un to arhīvs, bet vai Aleksandrs Tralmaks nevarētu pašu diena.lv pārtaisīt par maksas portālu, jo jau ir izteicies, ka db.lv ir izveidojis visai apmierinošu biznesa modeli. Ir jūtams, ka jaunais boss ar jebkuriem spēkiem vēlētos izveidot maksas portālu Latvijas internetā.  Tā kā es esmu aizvadījis vienā no medijiem labu laiciņu (pagājušā nedēļā brīvprātīgi atvadījos). Mans personīgais viedoklis vienmēr ir ļoti dalīts par to vai par informāciju vajadzētu maksāt tiešā veidā vai tomēr nē.

Ir ļoti grūti pateikt, vai maksas saturs, kas ir mērķēts uz plašo publiku var nostrādāt. Latvijā jau ir vairāki portāli, kas sniedz maksas informēšanas pakalpojumus, pāris no tiem:

nozare.lv - mērķauditorija faktiski ir dažādu nozaru uzņēmēji, kas izmanto informāciju biznesa nolūkos

db.lv - kur daļa portāla ir maksas un informācijas ir publiski pieejama (vairums dzelteno)

vipi.lv - dzelteno ziņu portāls, kas izsūc naudiņu no ziņkārīgām sievietēm.

Ir izteikti redzams, ka maksas saturu var pārdot nosakot konkrētu mērķauditoriju. Šajos piemēros tie ir uzņēmēji un sievietes, kurām nav ko darīt savā dzīvē.

Atgriežoties pie Diena.lv, kas manās acīs ir nedaudz kvalitatīvāks interneta ziņu resurss kā citi bezmaksas pieejamie (tvnet, delfi, kasjauns, apollo utml). Faktiski visi šie portāla ir mērķēti uz visiem ekonomiski aktīvājiem iedzīvotājiem, kam kaut nedaudz interesē, kas notiek apkārt.

Vai Latvijā privātpersonas ir gatavi maksāt par sociālpolitikas ziņām? Kas tad ir tas, par ko viņi ir gatavi maksāt un kas nav pa brīvu citos portālos? Ņemot vērā to, ka ja kāds no medijiem nopublicē ko foršu tad tas ir pāris stundu jautājums, kad tas ir citos medijos. Man liekas, ka šis ir viens no lielākajiem riskiem, kas var izjaukt lielisko ideju. Latvijā reāli nav sakārtotas mediju autortiesības, ik dienā viens no otra zog visu ko var nozagt.

Es nedomāju, ka diena.lv varētu mērķēt uz biznesa klientiem, jo priekš kam tad Tralmarkam db.lv, kuram jau ir izveidots biznesa vietnes zīmols. Iespējams pat, ka ja cilvēkiem jautā : “Nosauciet biznesa informācijas vietnes Latvijā.”, tad pirmajā vietā iespējams vienmēr būs db.lv.

Es neredzu, ka tuvākā nākotnē Diena.lv varētu kļūt par pilnīgi slēgtu portālu. Tikai un vienīgi kā atbalsts abonentiem, lai saņemtu identisku saturu arī internetā (rakstus, meklējamu arhīvu utml.). Interneta medijam ir visai grūti pārtapt par maksas, it sevišķi laikos, kad informācija arvien vairāk kļūst brīvi pieejama sabiedrībai. Cilvēki arvien vairāk apgūst jaunās tehnoloģijas, kas ļauj ātri iziet lielajam informācijas apjomam cauri un izlasīt tikai sev interesanto. Šīs ir ļoti diskutabls jautājums, un diena.lv portālam ir pamatīgi jāmainās, lai tas kļūtu par ko tādu, par ko es būtu gatavs maksāt.