Pārvaldes Domnīca

E.Dreimane: Vai veselības aprūpes sistēma kļūs caurspīdīgāka un pieejamāka?

noreply@blogger.com (Valsts kanceleja) — Mon, 17 Jun 2013 05:50:00 +0000

Ikvienam Latvijas iedzīvotājam būtiskākie valsts pakalpojumi ir veselības aprūpe, izglītība un drošība. Tādēļ uzskatu, ka valdībā apstiprinātā veselības obligātā apdrošināšanas reforma nedrīkst būt „uz papīra”, bet tai ir jānes reāls ieguvums sistēmas caurspīdīguma un pieejamības nodrošināšanā. Sabiedrība jau sen no valsts pārvaldes gaida: modernu un inovatīvu pieeju ilgtspējīgiem risinājumiem iedzīvotāju labklājības un dzīves kvalitātes paaugstināšanai.

Uzzināt vairāk »

Ivars Ījabs: Partneri - neaizstājamie un neērtie

noreply@blogger.com (Valsts kanceleja) — Fri, 19 Apr 2013 14:10:00 +0000

Ivars Ījabs

Nezinu, vai tam ir kāda darīšana ar padomju laikos “visuresošajiem” specdienestiem, bet arī demokrātiskajā Latvijā ļaudīm patīk domāt, ka vara vienmēr visu zina - ko iedzīvotājiem vajag, kā par viņiem vajadzētu rūpēties, kā atvieglot dzīvi tai vai citai sabiedrības grupai. Tādēļ daudziem, kas nonāk lēmumu pieņemšanas tuvumā, itin bieži par atklāsmi kļūst fakts, ka vara pati no sevis neko daudz nezina. Tādēļ, ja vēlaties, lai vara respektē jūsu intereses, vienmēr ir “jāpalīdz” zināt. Citiem vārdiem - ir vajadzīgs kāds, kas konkrētās vajadzības no ikdienas latviešu sarunvalodas pārtulko birokrātiskajā pārvaldes valodā, kas tad veiksmīgākajā gadījumā savukārt novedīs pie reāliem stāvokļa uzlabojumiem. Šo specifisko funkciju labi iekārtotās demokrātijās pilda organizētā pilsoniskā sabiedrība - tās daudzās nevalstiskās organizācijas, kuras apkopo dažādas sabiedrības intereses un translē tās birokrātiskās mašinērijas iekšienē. Un tieši no šām organizācijām lielā mērā ir atkarīgs, vai sabiedrība būs apmierināta ar pārvaldes darbu - tikpat labi jaunās māmiņas, kā pārtikas ražotāji, tikpat labi šķēpmešanas entuziasti, kā lietotu mašīnu tirgotāji.

Uzzināt vairāk »

Elita Dreimane: Veselības obligātās apdrošināšanas reforma - izaicinājums valsts pārvaldei

noreply@blogger.com (Valsts kanceleja) — Tue, 16 Apr 2013 10:26:00 +0000

Elita Dreimane

Diskusijas par Veselības ministrijas piedāvāto veselības obligātās apdrošināšanas reformu rada bažas par valsts pārvaldes darbības galveno principu - valsts pārvalde darbojas kā vienots veselums sabiedrības labā.

Uzzināt vairāk »

Ilze Pavlova: Vai baidāmies no Latvijas valsts ģerboņa?

noreply@blogger.com (Valsts kanceleja) — Mon, 11 Feb 2013 11:26:00 +0000

Ilze Pavlova

Šādu retorisku jautājumu gribas uzdot, jo pēdējā laikā sarunās ar dažiem cilvēkiem "izpeldējušas" īpatnējas bailes no Latvijas valsts ģerboņa lietošanas. "Ui, tur labāk nē!" vai "Domā, ka tā varēs?" Kas tam par iemeslu?

Uzzināt vairāk »

Ivars Mēkons: Vai publiskajos iepirkumos ir taisnīgi aizsargāt tikai sūdzētājus?

noreply@blogger.com (Valsts kanceleja) — Fri, 25 Jan 2013 08:16:00 +0000

Ivars Mēkons

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā šobrīd tiek izskatīti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kurus izstrādājusi augsta līmeņa ekspertu darba grupa. Tajā ietilpst visas iesaistītās puses - gan valsts iestādes, gan uzņēmēju organizācijas, gan nevalstiskais sektors. Izstrādātie grozījumi piedāvā risinājumus, kā publiskos iepirkumus padarīt vienkāršākus, atklātākus un mazāk birokrātiskus.

Uzzināt vairāk »

Eva Upīte: Valsts budžeta līdzekļi nav pirtnieka Anša vērdiņš

noreply@blogger.com (Valsts kanceleja) — Mon, 21 Jan 2013 07:11:00 +0000

Eva Upīte

Pēdējās nedēļās izskanējusī informācija par kapitālsabiedrību vadības atalgojuma nesamērīgo palielināšanu, kā arī gada nogalē valsts pārvaldes iestāžu masveidīgi izmaksātajām naudas balvām un prēmijām liecina par būtiskiem trūkumiem atlīdzības politikā.

Uzzināt vairāk »

Krīzes laika matemātiskā formula birokrātijas samazināšanai vairs neder

noreply@blogger.com (Valsts kanceleja) — Thu, 15 Nov 2012 08:02:00 +0000

Elita Dreimane

Ir ļoti viegli apgalvot, ka birokrātiskais aparāts Latvijā ir par lielu un to vajag uz pusi samazināt. Šāda matemātiska formula tika īstenota ekonomiskās krīzes laikā, atlaižot 19 tūkstošus darbiniekus, samazinot atalgojumu, kā arī valsts aģentūru skaitu par 50%. Šāda veida valsts budžeta izdevumu samazināšana bija paraugs taupības pasākumu īstenošanai valstī, kas rezultātā sasniedza 1,3 miljardus latu lielu ietaupījumu.

Uzzināt vairāk »

Jāievieš laba servisa kustība valsts pārvaldē

noreply@blogger.com (Valsts kanceleja) — Mon, 24 Sep 2012 12:23:00 +0000

Elita Dreimane

Skumji atkal un atkal lasīt par valsts pārvaldes darbinieku ne ieinteresētību risināt iedzīvotāju problēmas, tomēr esam vienisprātis ar Latvijas Avīzes žurnālistes Māras Lībekas viedokli.

Uzzināt vairāk »

Vai esam gatavi celt sabiedrības līdzdalības kvalitāti?

noreply@blogger.com (Valsts kanceleja) — Thu, 23 Aug 2012 11:56:00 +0000

Elita Dreimane

Jūlija valdības un nevalstisko organizāciju memoranda padomes sēdē noritēja diskusija par nepieciešamām izmaiņām Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda tekstā un memoranda īstenošanas padomes darbā. Memorands pēc Nevalstisko organizāciju ierosinājuma parakstīts pirms 7 gadiem.

Uzzināt vairāk »

Tieši iedzīvotājiem un NVO ir izšķirošā loma birokrātijas mazināšanā

noreply@blogger.com (Valsts kanceleja) — Mon, 20 Aug 2012 05:57:00 +0000

Inese Gailīte

Turpinot ekonomiskās krīzes laikā uzsāktās reformas valsts pārvaldē, viena no valdības prioritātēm ir birokrātiskā sloga mazināšana. Nav tādas valdības sēdes, kurās netiktu vienkāršoti normatīvie akti, mazināts no iedzīvotājiem pieprasāmo dokumentu skaits un valsts sniegtie pakalpojumi digitalizēti.

Uzzināt vairāk »

Prezidentūra ES ir iespēja Latvijai parādīt sevi kā digitālu un modernu valsti

noreply@blogger.com (Valsts kanceleja) — Tue, 14 Aug 2012 17:16:00 +0000

Zanda Šadre

Gatavošanās un sešu mēnešu posms 2015. gadā, kad Latvija vadīs Eiropas Savienības Padomi, ir iespēja spert lielu soli uz priekšu Latvijas starptautiskās reputācijas veidošanā. Šī ir unikāla iespēja radīt pozitīvu emocionālo pieredzi, kas ilgtermiņā asociēsies ar Latviju. Tamdēļ īpaša uzmanība jāpievērš Prezidentūras digitālās komunikācijas stratēģijai un digitālās diplomātijas iespējām.

Uzzināt vairāk »

Valsts iestāžu logo raibumu nomainīs valsts ģērbonis

noreply@blogger.com (Valsts kanceleja) — Tue, 17 Jul 2012 19:22:00 +0000

Ilze Pavlova

Vairākus gadus runāts, diskutēts, bet te nu beidzot tā būs – vienota vizuālā identitāte valsts pārvaldē. Privātajam biznesam raksturīgā un svarīgā atpazīstamība un logo padarīšana ne saukta, ne aicināta bija ieklīdusi arī publiskajā sektorā, radot pamatīgu "dzeņa vēderu", kurā viegli apjukt – kas ir kas?

Uzzināt vairāk »

Vai tāls ceļš līdz profesionālai valsts pārvaldei Latvijā?

noreply@blogger.com (Valsts kanceleja) — Tue, 17 Jul 2012 17:55:00 +0000

Elita Dreimane

Vārdu salikums „maza, efektīva valsts pārvalde", tāpat kā „strukturālās reformas" un vēl daži krīzes gados lietotie vārdu salikumi tagad sabiedrības acīs jau sākotnēji vieš neticību vēstījumam.

Uzzināt vairāk »

Burkāns un pātaga valsts pārvaldē

noreply@blogger.com (Valsts kanceleja) — Wed, 11 Jul 2012 19:02:00 +0000

Eva Upīte

Paši valsts pārvaldes darbinieki pētījumā atzīst, ka darbs nav orientēts uz rezultātu sasniegšanu. 41% strādājošo uzskata, ka pārvaldes darbu nevar raksturot kā uz rezultātu orientētu, 26% viedoklis nav un tikai 33% pārvaldes darbu vērtē uz rezultātiem orientētu.

Uzzināt vairāk »

Finansējums valsts pārvaldes komunikācijai nav ekstra, bet ikdienas vajadzība

noreply@blogger.com (Valsts kanceleja) — Fri, 29 Jun 2012 06:37:00 +0000

Laine Kučinska

Valsts pārvaldes komunikāciju un tai pieejamos resursus šobrīd var salīdzināt ar kara lauku, kurā cīnīties sūta pēc krīzes perioda iestādēs palikušos komunikācijas speciālistus bez jebkādiem taktiskiem risinājumiem un ieročiem. Viņi saņem pārmetumu lodes gan no žurnālistiem, gan no sabiedrības, gan no sabiedrisko attiecību profesionāļu nozares, kā arī no savas vadības par nemitīgiem zaudējumiem cīņā par sabiedrības informētību un aktuālu valdības lēmumu skaidrošanu. Komunikācijas tehnoloģijas nemitīgi attīstās, un privātās kompānijas dinamiski izmanto digitālo risinājumu piedāvātās iespējas.

Uzzināt vairāk »

Jāmodernizē valsts komunikācija

noreply@blogger.com (Valsts kanceleja) — Thu, 28 Jun 2012 18:23:00 +0000

Laine Kučinska

Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja Laine Kučinska vada komunikāciju ne vien departamenta ietvaros, bet iniciatīvas un projektus sadarbībā ar visām Latvijas ministrijām. Joprojām viņa uztur arī saikni ar akadēmisko vidi - pagūst vadīt lekcijas. Nesen Ministru kabinetā LU SZF politoloģijas studentiem viņa vadīja lekcijas par valdības komunikāciju.

Uzzināt vairāk »

Neskaties uz durvīm, atver tās!

noreply@blogger.com (Valsts kanceleja) — Thu, 28 Jun 2012 18:17:00 +0000

Ilze Pavlova

Valsts kanceleja pavasarī veica aptauju par sociālo mediju pieejamību un lietošanu valsts pārvaldes komunikācijā. Gandrīz neticami, bet aptaujā piedalījās aptuveni simts iestādes un kopumā rezultāti ir diezgan apmierinoši. Dinozauru laikmets beidzies!

Uzzināt vairāk »

Vai valsts iestādēm jāseko bankām, atverot filiāles sociālajos medijos?

noreply@blogger.com (Valsts kanceleja) — Thu, 28 Jun 2012 18:15:00 +0000

Zanda Šadre

Vai valsts iestādēm būtu jāseko bankām un jāatver filiāles sociālajos medijos? Kādus valsts un pašvaldību pakalpojumus cilvēki tur vēlētos saņemt? Kādas mobilās aplikācijas iedzīvotājiem būtu vajadzīgas, lai ērtāk izmantotu publiskos pakalpojumus?

Uzzināt vairāk »

Jābeidz domāt, ka valsts pārvalde ir Melnais Pēteris

noreply@blogger.com (Valsts kanceleja) — Thu, 28 Jun 2012 17:59:00 +0000

Zanda Šadre

"Pēteris nebija ne melnāks, ne ļaunāks kā citi. Viņš mīlēja cilvēkus un gribēja tiem kalpot, un tā bija viņa nelaime." Tā sākas Kārļa Skalbes pasaka par Melno Pēteri, kuru lasot iedomājos par ierēdni – cilvēku, kurš strādā valsts darbā un cilvēku labā, un kuram nemitīgi jāuzņem pārmetumi no ļaudīm par visām nelaimēm vienalga, cik labi un atbildīgi viņš pilda savu darbu.

Uzzināt vairāk »

Jābeidz paust pretvalstisku attieksmi, kas valsts pārvaldes profesionāļiem liek rakstīt atlūgumus

noreply@blogger.com (Valsts kanceleja) — Thu, 28 Jun 2012 17:51:00 +0000

Eva Upīte

Virzība uz rezultātu sasniegšanu, būtiska efektivitātes uzlabošana, spēja elastīgi reaģēt uz sabiedrības vajadzībām un operatīvi reaģēt uz problēmām un krīzēm – tie visi ir izaicinājumi, kam jāatrod risinājumi, lai veidotu modernu valsts pārvaldi Latvijā.

Jāpiekrīt Valsts kontrolieres I. Sudrabas izteiktajai domai, ka valsts pārvaldes galvenā vērtībā ir motivēts, atbildīgs darbinieks. Taču faktiski, šāds ierēdnis ir nevis ķirsis uz tortes vai putukrējuma garnējums, bet gan stabilas mājas pamats, kas nodrošina valsts attīstību. Cilvēki ir un būs valsts un arī valsts pārvaldes lielākā vērtība.

Turpinot domu par motivētu un atbildīgu ierēdņu darbu valsts pārvaldē, ir jāpieliek punkts pretvalstiskai attieksmei un negāciju kurbulēšanai pret šiem cilvēkiem. Publiski paustā attieksme, ka valsts pārvaldes darbinieku lielākā daļa ir bezatbildīgi, viņiem neinteresē rezultāts un attīstība, turpina darbināt centrifūgu, kas visus talantīgos, spējīgos un motivētos cilvēkus agri vai vēlu izmet no valsts darba un iemet privātajā sektorā.

Mēs šobrīd noraugāmies uz krusta gājienu, kur talantīgākie juristi pāriet darbā uz privātām kompānijām, politikas plānotāji aizbēg darbā uz citām valstīm, motivētākos komunikāciju speciālistus aizvilina PR aģentūras un tā tālāk. Šādu krusta gājienu veicina pretvalstiska attieksme un to vērtību degradēšana, kas ir svarīgākās, strādājot valsts darbā.

Žēl, ka mēs daudz runājam par negācijas, bet neprotam vai negribam ne ar pušplēstu vārdu pieminētās vērtības, kuras vēlamies redzēt atbildīgos ierēdņos. Darbs valsts pārvaldē nekad nebūs peļņas darbs, jo pašos pamatos tas ir misijas darbs, kas balstās uz vēlmi veidot Latviju par labāku valsti mūsu bērniem. Tā vietā, lai skaļi runātu par vērtībām, tiek turpināti audzēt mīti par bezatbildīgiem, slinkiem ierēdņiem, kas darba laikā guļ vai sēž interneta portālos un komentē rakstus. Domāju, ka šāda attieksme dziļi aizvainos policistus, kas dzenas pakaļ noziedzniekiem vai ministrijas darbinieku, kas aizstāv valsts intereses Eiropas Savienības instancēs, kā arī citus valsts pārvaldē nodarbinātos, kuru darbs mums visiem ir svarīgs un nozīmīgs.

Kāpēc tik maz dzirdam par ierēdņiem, kas misijas apziņas vadīti milzīgā stresā un spriedzē palīdzēja izglābt valsti no bankrota un nostādīt atpakaļ uz attīstības ceļa, noslēdzot starptautiskā aizdevuma programmu? Ir pierādīts, ka faktiski šāds darbs ir savas veselības ziedošana valsts labā, piemēram, Polijā būtiski pieauga ierēdņu saslimšana ar vēzi pēc tam, kad noslēdzās šīs valsts prezidentūra Eiropas Savienības Padomē. Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē vēl stāv priekšā 2015.gadā, taču, ja mēs masveidīgi turpināsim kultivēt negatīvo ierēdņa tēlu vai Latvija, līdzīgi kā Polija varēs lepoties ar veiksmīgi novadītu prezidentūra Eiropas Savienības Padomē?!

Diemžēl negatīvā attieksme pret valsts pārvaldē nodarbinātajiem veicinās to, ka atbildīgākie un motivētākie ierēdņu uzrakstīs atlūgumus un turpinās masveidīgi pamest darbu valsts pārvaldē.

To, ka valsts pārvaldes darbības uzlabošanā ir vēl daudz darāmā, piekrītam, jo kopēja situācija valstī nepārtraukti atspoguļojas arī uz valsts pārvaldes darbu, kurai ir jāspēj strauji reaģēt uz notikumiem, kā arī pielāgot savu darbību esošajai situācijai.

Taču, lai runātu par mazu un efektīvu valsts pārvaldi, mums ir jāsakārto cilvēkresursu jautājumi, kurus Valsts kanceleja ir izvirzījusi par 2012.gada prioritāti, līdz ar to pašlaik tiek diskutēts par civildienesta turpmāko modeli, kā arī cilvēkresursu attīstību valsts pārvaldē.

Tāpat ir izstrādāta jauna valsts pārvaldē nodarbināto novērtēšanas sistēma, tā būs balstīta uz individuālo mērķu noteikšanu, kā arī nodarbināto vērtēšana notiks atskatoties uz sasniegtajiem mērķiem, šo tiesību aktu projektu plānojam virzīt izskatīšanai valdībā tuvākajās nedēļās. Tiek rasti risinājumi iestādes darbības efektivitātes uzlabošanai, ir izveidots iestādes vadītājiem monitoringa instruments- Iekšējās kontroles sistēma, lai analizētu iestādes darbībā vājos punktus, kā arī palīdzētu esošos resursus izmantotu maksimāli efektīvi, šonedēļ valdības sēdē šie Ministru kabineta noteikumi guva atbalstu.

Valsts kanceleja sadarbībā ar nozaru ministrijām pārskata dažādus procesus, lai samazinātu administratīvo slogu uzņēmējiem un iedzīvotājiem, administratīvā sloga mazināšanas ietvaros plānojam šogad rast risinājumu iesniedzamo pārskatu skaita samazināšanā, novēršot dublējošas informācijas pieprasīšanu, līdz ar to atbrīvojot resursus citu nozīmīgu funkciju veikšanai, kā arī pārskatīt arhīvos nododamo dokumentu apjomu, intelektuālā īpašuma reģistrācijas kārtību.

Ja ir neefektīva valsts pārvalde, arī valsts kopumā nevar būt efektīva. Tādēļ visas valsts interesēs ir sekmēt profesionāla civildienesta saglabāšanu un konkurētspējīgas motivācijas sistēmas izveidi, kas ilgtermiņā noteikti atmaksāsies.

Autortiesību organizāciju tiesības noteikt tarifus nav absolūtas

noreply@blogger.com (Valsts kanceleja) — Thu, 21 Jun 2012 18:24:00 +0000

Inese Gailīte

Jāsāk ar, iespējams, triviālu atziņu, ka nav šaubu, ka intelektuālais īpašums ir jāaizsargā un autoriem un izpildītājiem ir jāsaņem atlīdzība par darbu izmantošanu. Tomēr autorus un izpildītājus pārstāvošo organizāciju teju pastāvīgā konfrontācija ar darbu tiešajiem un pastarpinātajiem izmantotājiem (šobrīd aktuālās diskusijas par radio klausīšanos sabiedriskā transporta šoferiem un biroju darbiniekiem, ilgstošas tiesvedības ar raidorganizācijām ir tikai daži no piemēriem) rada šaubas par šobrīd Autortiesību likumā ietvertā regulējuma samērīgumu, spēju efektīvi darboties praksē un tā radīto balansu (precīzāk sakot- disbalansu) starp autoriem un sabiedrību kopumā.

Publiskajā retorikā bieži tiek piesaukts arguments, ka autora radītais darbs ir tieši tāda pati prece kā tēja vai kondicionēšanas iekārta. Nedaudz izbrīna, ka šos argumentus min pati autoru organizācija. Autoru darbiem piemītošā unikalitāte nav tieši aizvietojama un pretstatā tam, ka tēju vienmēr vai aizstāt ar ūdeni, faktiskā monopolstāvoklī esošas organizācijas pārstāvēto autoru vai izpildītāju loku faktiski nav nekādu iespēju aizstāt ar ko citu kā tikai klusumu.

Vēlos norādīt uz vairākiem būtiskiem aspektiem, kuri publiskajā autortiesību organizāciju retorikā neizskan un kuri raisa jautājumu par to, vai patiesi autortiesību organizācija savās darbībās ir tik neierobežota, kā pati uzskata.

Pirmkārt, jāatzīmē, ka ne Latvijas Republikas likumi, ne Latvijai saistošie starptautiskie līgumi neparedz organizācijām absolūtas tiesības pilnīgi brīvi izlemt par piemērojamiem tarifiem pēc sava ieskata. Bernes konvencija atļauj tās dalībvalstīm- arī Latvijai iespējas savos normatīvajos aktos ietvert īpašus nosacījumus par autoru ekskluzīvo tiesību īstenošanu, nodrošinot, ka autors saņem taisnīgu atlīdzību.

Latvijas Autortiesību likums satur vismaz divus būtiskus, bet nepietiekami izvērstus nosacījumus, kas organizācijai jāņem vērā nosakot tarifus: ka atsevišķos gadījumos (tai skaitā publiskā izpildījuma gadījumā) organizācijai ir pienākums vienoties ar darbu un blakustiesību objektu izmantotājiem vai izmantotāju apvienībām par atlīdzības lielumu; un gadījumos, kad organizācija administrē tiesības uz likuma pamata un vienošanās princips netiek piemērots, organizācija nosaka „taisnīgu atlīdzību”. Organizāciju darbība ir pakļauta arī konkurences likumdošanai un Konkurences padome ir skatījusi divas lietas, kas ierosinātas par AKKA/LAA iespējamo dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Tieši šobrīd plašas diskusijas izraisījušā publiskā izpildījuma jomā Konkurences padome 2008.gadā atzina, ka AKKA/LAA ir ļaunprātīgi izmantojusi savu dominējošo stāvokli un piemēroja naudas sodu, cita starpā savā lēmumā konstatējot, ka noteiktie autoratlīdzības tarifi par muzikālo darbu publisko izpildījumu veikalos uzskatāmi par netaisnīgiem gan vērtējot tos Latvijas mērogā (tarifi atšķiras līdz 2.75 reizēm), gan salīdzinot tos ar kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā publiskajā izpildījumā piemērotiem analoģiskiem tarifiem. Šo Konkurences padomes lēmumu par tiesisku atzinusi arī Augstākā tiesa.

Otrkārt, Autortiesību likumā ietvertās ģenerālklauzulas „taisnīga atlīdzība” saturu, tam piemērojamos kritērijus un nosacījumus Latvija ir tiesīga noteikt nacionālajā likumdošanā. Tas ir atzīts arī Eiropas Savienības tiesas judikatūrā, kurā vienā no spriedumiem uzsvērts, ka atlīdzības lielums ir izvērtējams, ņemot vērā darba nozīmību izmantotāja saimnieciskās darbības ietvaros. Ņemot vērā autortiesību organizāciju nesenās aktivitātes, loģiski un juridiski pamatoti šķiet jautājumi –vai saimnieciskās darbības ietvaros ir samērīgi prasīt atlīdzību par mūziku šoferu kabīnēs, kuru transportā atrodošies pasažieri nedzird un tieši kādu ekonomisko ieguvumu „Rīgas satiksme” no tā gūst? Vai ir samērīgi pieprasīt maksu par kabinetu, kurā strādā viens vai divi darbinieki, kuri klausās radio?

Autortiesību likums nepaskaidro un neizvērš kritērijus vai nosacījumus, pēc kuriem varētu spriest vai organizācijas noteiktā atlīdzība ir „taisnīga”, bet pietiekoši daiļrunīgi par pieprasītās atlīdzības lielumu un samērīgumu liecina pastāvošā tiesu prakse lietās ar raidorganizācijām. No TV 3 pieprasīto vairāk kā divu miljonu latu vietā ar Augstākās tiesas Civillietu palātas spriedumu piedzīti 201 tūkstotis latu; no LNT- 1,8 miljonu latu vietā 376 tūkstoši; no LTV- 1,4 miljonu vietā 354 tūkstoši latu u.c. Secinājums ir nepārprotams- tiesas ieskatā organizācijas pieprasītais atlīdzības apmērs ir nesamērīgs un ar spriedumiem tiek būtiski samazināts. Tomēr šādas ilgstošas tiesvedības var atļauties tikai salīdzinoši lieli uzņēmumi un maziem un vidējiem uzņēmumiem nav ne pietiekamu finanšu, ne laika resursu tādas uzsākt.

Treškārt, citu Eiropas Savienības valstu pieredze liecina, ka autortiesību jomu regulējošos tiesību aktos daudz stingrāk nekā Latvijā tiek noteiktas prasības, kurām ir jāatbilst organizāciju darbībai un tarifiem. Piemēram, Francijā ar likumu tiek noteikts, ka organizācijām ir jāparedz atvieglojumi sabiedriskā labuma organizāciju pasākumiem, kuros netiek iekasēta ieejas maksa. Lielbritānijā Autortiesību, dizaina un patentu likumā nostiprināta īpaša institūcija- Autortiesību tribunāls (Copyright tribunal), kurai darbu izmantotājs var iesniegt izskatīšanai gan spēkā esošos, gan organizācijas vēl tikai izstrādātos tarifus un tribunāls izskata jautājumu par to, vai tarifs ir samērīgs un saprātīgs. Vācijā likums ne tikai paredz organizācijām tarifus noteikt vienojoties ar izmantotāju apvienībām, bet arī salīdzinoši detalizēti regulē tarifu aprēķināšanas principus, cita starpā norādot, ka tarifiem jāpamatojas uz saimniecisko ieguvumu, kuru izmantotājs gūst izmantojot darbu. Tāpat aprēķinot tarifu lielumu, organizācijai jāņem vērā atlīdzības maksātāju reliģiskās, kultūras un sociālās intereses. Visas šīs valstis ir gan Eiropas Savienības, gan Bernes un Romas konvenciju dalībvalstis un tajās pastāvošie ierobežojumi vēlreiz apliecina, ka starptautiskie līgumi autortiesību un blakustiesību jomā atļauj valstīm ieviest daudz stingrākus nosacījumus organizāciju darbībai, kādi šobrīd paredzēti (vai precīzāk- nav paredzēti) Latvijā.

Neaicinu akli sekot citu valstu autortiesību sistēmām, bet gan vēršu uzmanību, ka šādi ierobežojumi autortiesību un blakustiesību organizācijām pastāv un nav nekas unikāls. Drīzāk unikālā situācijā šobrīd ir Latvija, kurā likums paredz, ka tarifiem jāparedz „taisnīga atlīdzība”, bez konkrētāka regulējuma. Autortiesību likumā būtu jāparedz nosacījumi, pēc kādiem principiem nosakāmi „taisnīgas atlīdzības” tarifi; jādefinē, ko saprotam ar izmantotāju apvienībām un jānosaka vienošanās par taisnīgu atlīdzību process. Vienošanās process bez šaubām ir atkarīgs no pušu savstarpējas sadarbības un labticības, bet acīmredzot Latvijā vienošanās princips praksē nedarbojas un nav pat svarīgi, kuras puses dēļ. Autortiesību likums ir palicis pusdarīts un izveidojusies situācija ar ilgstošām tiesvedībām un organizāciju acīmredzamu nespēju sabiedrībai pamatot un pieņemamā veidā izskaidrot, kā veidojas tarifi. Tas liecina, ka Autortiesību likuma regulējums ir būtiski pilnveidojams. Turklāt šāds regulējums iekļaujams ne tikai izmantotāju, bet arī pašu autoru un to organizāciju interesēs.

Administratīvā sloga samazināšanai plāno ieviest „klusēšanas ‒ piekrišanas” principu

noreply@blogger.com (Valsts kanceleja) — Fri, 24 Feb 2012 08:31:00 +0000

Administratīvā sloga samazināšanas nolūkā Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar citām ministrijām sagatavojusi un šodien, 23.februārī, nodod publiskai apspriešanai plānu, kas paredz atsevišķu valsts pakalpojumu sniegšanā (t.i. administratīvo procedūru kārtošanā) ieviest „klusēšanas ‒ piekrišanas” principu.

„Klusēšanas ‒ piekrišanas” princips paredz, ka ja noteiktajā termiņā nav saņemta atbildīgās iestādes atbilde uz atļaujas pieteikumu, uzskatāms, ka atļauja komersantam ir piešķirta un komersants ir tiesīgs uzsākt paredzētā pakalpojuma sniegšanu.

Viena no izplatītākajām problēmām, ar kurām bieži saskaras komersants, ir saistīta ar administratīvo procedūru sarežģītību, kas nav raksturojama tikai ar iesniedzamo dokumentu vai citu izpildāmo formalitāšu skaitu nepieciešamās atļaujas saņemšanai, bet arī administratīvo procedūru ilgums un nereti arī tiesiskā nenoteiktība, kuru lielākoties veicina atbildīgo iestāžu kavēšanās komersantu atļauju pieteikumu izskatīšanā.

Pasākumu plāna projektā "klusēšanas – piekrišanas" principa ieviešanai un piemērošanai atbildīgo iestāžu administratīvajā praksē ir iekļauti pakalpojumi, kuru regulējošajos normatīvajos aktos līdz 2013.gada 1.janvārim būs jāveic atbilstošas izmaiņas, lai šis princips spēkā stātos jau no nākamā gada.

Pakalpojumi, kuru sniegšanā „klusēšanas – piekrišanas” principu plānots ieviest visātrāk, tika izvēlēti saskaņā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra direktīvas par pakalpojumiem iekšējā tirgū (jeb t.s. Pakalpojumu direktīvas) prasībām, piemēram, tūrisma pakalpojumiem, saimnieciskā darbības veikšanai ar dārgmetāliem, zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences izsniegšanai, detektīvdarbības veikšana, darbā iekārtošanas pakalpojumu sniegšanai, sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšanai, transportlīdzekļu vadītāju apmācībai, nekustamā īpašuma vērtētāju darbībai, kā arī citās jomās.

Vienlaikus EM vērtēs iespēju „klusēšanas - piekrišanas” principa darbību paplašināt uz pakalpojumiem, kas nav aptverti ar Pakalpojumu direktīvu.

Detalizēti ar Pasākumu plāna projektu "klusēšanas – piekrišanas" principa ieviešanai un piemērošanai atbildīgo iestāžu administratīvajā praksē var iepazīties Ministru kabineta mājas lapā internetā.

Kā zināms, Pakalpojumu direktīva tika izstrādāta ar mērķi pilnveidot uzņēmējdarbības vidi pakalpojumu jomā, vienkāršojot un modernizējot publiskās pārvaldes darbību. Pakalpojumu direktīvā valstij paredzēts pienākums veikt pasākumus, kas ir vērsti uz lēmumu pieņemšanas laika un administratīvo izmaksu samazināšanu komersantam. Saglabājot normatīvajā regulējumā pastāvošo administratīvo procedūru pārskatāmību un vienkāršību, svarīgi ir novērst ne tikai komersantam izvirzāmo prasību dublēšanos un atvieglot komersantam dokumentu iesniegšanas procedūras, bet arī risināt jautājumu ar neskaidriem vai pārmērīgi gariem termiņiem atļaujas pieteikumu izskatīšanā.

Evita Urpena
LR Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Tālrunis: 67013193;
E-pasts: evita.urpena@em.gov.lv; prese@em.gov.lv
Web: www.em.gov.lv;
Seko mums Twitter: @EM_gov_lv, @siltinam http://www.youtube.com/ekonomikasministrija

E.Egle intervijā stāsta arī par reformām

noreply@blogger.com (Valsts kanceleja) — Fri, 24 Feb 2012 08:24:00 +0000

Par pārmaiņām valsts pārvaldībā saruna ar Valsts prezidenta ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības padomnieci Elīnu Egli.

Valda Dombrovska valdība tikusi veidota ar patosu, ka šī būs pārmaiņu un reformu valdība. Mirklī, kad valdība sāka strādāt, tā nedaudz koriģēja šo domu, sakot, ka reformas būs, bet ne tūliņ. Cik lielā mērā Valsts prezidenta paspārnē esošās institūcijas sekos tam, vai reformas, kas tikušas plānotas, tiks kaut kādā mērā arī realizētas un vai tās dažos gadījumos vispār ir vajadzīgas?

Noteikti sekosim. Valsts prezidents tam jau seko. Nesen notikusī tikšanās ar izglītības un zinātnes ministru apliecināja, ka Valsts prezidents ir atvērts reformu procesiem izglītībā. Taču mēs arī rūpīgi sekosim, kā tiek plānota reformu ietekme izglītībā – uz skolēnu apmācības procesu, uz skolotāju skaitu nākotnē. Sekosim arī tam, kāda ir komunikācija ar sabiedrību šajā jautājumā, jo pārmaiņu vadībā komunikācija ir viens no būtiskākajiem elementiem.

Fragments no laikraksta "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai" intervijas ar Elīnu Egli, 23.02.2012.

Funkciju izvērtējumu nodod Finanšu ministrijai turpmākai analīzei un izmantošanai 2011.gada budžeta projekta veidošanā

noreply@blogger.com (Valsts kanceleja) — Fri, 10 Sep 2010 07:12:00 +0000

Trešdien, 8.septembrī notika kārtējā Reformu vadības grupas (RVG) sēde, diskutējot par priekšlikumiem valsts finansēto funkciju optimizācijai. Sēdes dalībnieki vienojās, ka darba grupas ziņojums un ministriju komentāri tiks nodoti Finanšu ministrijai turpmākai analīzei un priekšlikumu izmantošanai 2011.gada budžeta projekta sagatavošanas laikā.

RVG dalībnieki uzklausīja Funkciju vērtēšanas darba grupas sagatavotos priekšlikumus valsts budžeta finansēto funkciju optimizācijai, kas pēc precizētās redakcijas paredz 78,8 miljonu latu ietaupījumu 2011.gada budžeta konsolidācijas ietvaros. Īstenojot vidēja termiņa pasākumus, darba grupa prognozē vēl papildus ietaupījumus no 5 līdz 8 miljoniem latu gadā. Sagatavotais vērtējums balstīts uz to valsts funkciju un pakalpojumu optimizāciju, kas rada iespējami zemākus sociālos un ekonomiskos riskus. Līdz ar to priekšlikumi ietver arī tādu funkciju mazināšanu vai apturēšanu, kas tiek veiktas maksimāli efektīvi, taču nav prioritāri svarīgas krīzes situācijā.

Vērtējot samazinājumu pa funkcionālajiem blokiem, politikas veidošanas un vispārējo valdības dienestus (Ministru kabinets, ministrijas, centrālie aparāti) funkcijas piedāvāts samazināt par 8,2%; sabiedrisko kārtību, drošību un aizsardzību – 6%; ekonomiskās darbības plānošanu, atbalstu, subsīdijas, mērķdotācijas un atbalstu plānošanas reģioniem – 9,1%; veselības bloku – 2,7%; kultūru, sportu un atpūtu – 7,1%; izglītības un zinātnes funkcijas – 2,3%; sociālo aizsardzību – 0,48% un valsts pārvaldes iestāžu izdevumus – 4,7%.

Diskusijas laikā tika skatīti jautājumi par telpu nomas lietderību valsts iestāžu vajadzībām, IT sistēmu optimizāciju, Valsts pārvaldes iekārtas likuma elastības trūkumu ātru un sekmīgu reformu īstenošanai u.c. Tāpat sanāksmes dalībnieki pārrunāja vērtēšanas procedūras un ministriju, valdības un sociālo partneru iesaisti ziņojuma gatavošanā. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdis Pēteris Krīgers, pamatojot LBAS distancēšanos no darba grupas viedokļa, norādīja, ka „es uzvedos kā nesekmīgais, kuru kaktā nevar ielikt tikai tāpēc, ka neierodos uz nodarbībām. Es neapšaubu, ka darba grupa strādāja godprātīgi, bet man līdz galam nepalika skaidrs, kāda būs ziņojuma pievienotā vērtība [..] ne jau pēc darba grupas priekšlikumiem tiks stādīts nākamais budžets, to darīs politiskās partijas un Saeima”. Savukārt Ministru prezidents V.Dombrovskis uzsvēra, ka jau iepriekšējā funkciju vērtēšana daudz skaidrāk parādīja budžeta struktūru un iespējas finansējuma mazināšanai. Tāpēc pēc V.Dombrovska priekšlikuma klātesošie vienojās darba grupas ziņojumu, kā arī ministriju sniegtos priekšlikumus un iebildumus nodot Finanšu ministrijai turpmākai analīzei un izmantošanai 2011.gada budžeta projekta gatavošanā.

Ar pilnu ziņojuma tekstu iespējams iepazīties Ministru kabineta mājaslapā:
Ziņojums (.pdf)
Datu apkopojums (.xls)
Prezentācija (.pdf)
Finanšu ministrijas informācija (.pdf)

Reformu vadības grupa izveidota 2009.gada jūlijā, lai nodrošinātu sabiedrības līdzdalību valsts budžeta izstrādē, reformu īstenošanā un citu valstij nozīmīgu lēmumu pieņemšanā. Reformu vadības grupā piedalās pārstāvji no Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Finanšu ministrijas, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Valsts kancelejas.

Informāciju sagatavoja:

Ieva Aile
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta vadītāja
Tālr.: 67082902 / 29104676
E-pasts: Ieva.Aile@mk.gov.lv

Notiks Reformu vadības grupas sanāksme

noreply@blogger.com (Valsts kanceleja) — Tue, 10 Aug 2010 12:58:00 +0000

Ceturtdien, 12.augustā, Rīgā, Ministru prezidenta Valda Dombrovska vadībā notiks Reformu vadības grupas sanāksme.

Finanšu ministrija informēs par valsts budžeta nodokļu un nenodokļu ieņēmumu izpildi 2010.gada septiņos mēnešos un to aktuālās prognozes vidējam termiņam. Valsts kancelejas pārstāvis informēs par valsts budžeta finansēto funkciju izvērtēšanas darba grupas ziņojumu. Sanāksmes noslēguma Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvji ziņos par vienas pieturas aģentūras koncepcijas tālāko virzību.

Reformu vadības grupas sanāksme notiks no plkst. 11.00 līdz 13.00, Ministru prezidentu zālē (III stāvā). Sanāksmes sākumā paredzēta TV/foto iespēja.

Reformu vadības grupa izveidota 2009.gada jūlijā, lai nodrošinātu sabiedrības līdzdalību valsts budžeta izstrādē, reformu īstenošanā un citu valstij nozīmīgu lēmumu pieņemšanā. Reformu vadības grupā piedalās pārstāvji no Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Finanšu ministrijas, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Valsts kancelejas.

Informāciju sagatavoja:
Laine Kučinska
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece
Tālr.: 67082905 / 29457329
e-pasts: laine.kucinska@mk.gov.lv
www.mk.gov.lv