<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>
<?xml-stylesheet type="text/xsl" media="screen" href="/~d/styles/rss2full.xsl"?><?xml-stylesheet type="text/css" media="screen" href="http://feeds.feedburner.com/~d/styles/itemcontent.css"?><rss xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/" xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/" xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/" xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom" xmlns:feedburner="http://rssnamespace.org/feedburner/ext/1.0" version="2.0">

<channel>
	<title>Pieraksti.lv</title>
	
	<link>http://pieraksti.lv</link>
	<description />
	<pubDate>Tue, 19 Jan 2010 12:25:18 +0000</pubDate>
	<generator>http://wordpress.org/?v=2.5</generator>
	<language>en</language>
			<atom10:link xmlns:atom10="http://www.w3.org/2005/Atom" rel="self" type="application/rss+xml" href="http://feeds.feedburner.com/pieraksti" /><feedburner:info uri="pieraksti" /><atom10:link xmlns:atom10="http://www.w3.org/2005/Atom" rel="hub" href="http://pubsubhubbub.appspot.com/" /><item>
		<title>Kā rekursīvi mapē izdzēst failus ar konkrētu paplašinājumu</title>
		<link>http://feedproxy.google.com/~r/pieraksti/~3/J3C59cc3gB4/</link>
		<comments>http://pieraksti.lv/2010/01/19/ka-rekursivi-mape-izdzest-failus-ar-konkretu-paplasinajumu/#comments</comments>
		<pubDate>Tue, 19 Jan 2010 12:25:18 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Edgars</dc:creator>
		
		<category><![CDATA[linux]]></category>

		<category><![CDATA[windows]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://pieraksti.lv/?p=50</guid>
		<description><![CDATA[Par Unix sistēmām man viss skaidrs find -exec ir mans draugs šādos gadījumos. Konkrētā izmantojamā rinda:
find . -name &#8220;*.ext&#8221; -exec rm &#8216;{}&#8217; &#8216;;&#8217;
Tik gara un sarežģīta tā ir tāpēc, lai spētu apstrādāt ļoti lielu failu skaitu.
Kā izrādās arī Windows iespējas nav zemē metamas, vismaz manā gadījumā pietika ar standarta komandu del /s *.ext.
]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>Par Unix sistēmām man viss skaidrs <code>find -exec</code> ir mans draugs šādos gadījumos. Konkrētā izmantojamā rinda:</p>
<blockquote><p>find . -name &#8220;*.ext&#8221; -exec rm &#8216;{}&#8217; &#8216;;&#8217;</p></blockquote>
<p>Tik gara un sarežģīta tā ir tāpēc, lai spētu apstrādāt ļoti lielu failu skaitu.</p>
<p>Kā izrādās arī Windows iespējas nav zemē metamas, vismaz manā gadījumā pietika ar standarta komandu <code>del /s *.ext</code>.</p>
<div class="feedflare">
<a href="http://feeds.feedburner.com/~ff/pieraksti?a=J3C59cc3gB4:1JQJ30LqarQ:D7DqB2pKExk"><img src="http://feeds.feedburner.com/~ff/pieraksti?i=J3C59cc3gB4:1JQJ30LqarQ:D7DqB2pKExk" border="0"></img></a>
</div><img src="http://feeds.feedburner.com/~r/pieraksti/~4/J3C59cc3gB4" height="1" width="1"/>]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://pieraksti.lv/2010/01/19/ka-rekursivi-mape-izdzest-failus-ar-konkretu-paplasinajumu/feed/</wfw:commentRss>
		<feedburner:origLink>http://pieraksti.lv/2010/01/19/ka-rekursivi-mape-izdzest-failus-ar-konkretu-paplasinajumu/</feedburner:origLink></item>
		<item>
		<title>Atpakaļ pagātnē par 20 gadiem — C64 Basic</title>
		<link>http://feedproxy.google.com/~r/pieraksti/~3/oY43s242R6w/</link>
		<comments>http://pieraksti.lv/2008/10/30/atpakal-pagatne-par-20-gadiem-c64-basic/#comments</comments>
		<pubDate>Thu, 30 Oct 2008 20:35:32 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Edgars</dc:creator>
		
		<category><![CDATA[Uncategorized]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://pieraksti.lv/?p=47</guid>
		<description><![CDATA[ http://www.lemon64.com/manual/]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>Šis <a href="http://www.pagetable.com/?p=48">Commodore 64 Basic interpretators</a>  ļauj izbaudīt 20 gadu pagātni Windows, MacOS X un Linux datoros.</p>
<p><img src="http://pieraksti.lv/f/2008/10/2008-10-30_2208-c64-basic-3.png" alt="C64 darbībā" /></p>
<p>Neatceros gan vai man vēl saglabājusies burtnīca ar rakstītajām programmām. Pēcis Beisikāns un vācu rokasgrāmata man palīdzēja uzražot vārdu minēšanas spēli (tika izmantota izklaidei radu pasākumos!) un citus krikumus.</p>
<p>Lai atcerētos komandas, var ieskatīties <a href=" http://www.lemon64.com/manual/">C64 rokasgrāmatā</a>.</p>
<div class="feedflare">
<a href="http://feeds.feedburner.com/~ff/pieraksti?a=oY43s242R6w:hPE_t8Puj1E:D7DqB2pKExk"><img src="http://feeds.feedburner.com/~ff/pieraksti?i=oY43s242R6w:hPE_t8Puj1E:D7DqB2pKExk" border="0"></img></a>
</div><img src="http://feeds.feedburner.com/~r/pieraksti/~4/oY43s242R6w" height="1" width="1"/>]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://pieraksti.lv/2008/10/30/atpakal-pagatne-par-20-gadiem-c64-basic/feed/</wfw:commentRss>
		<feedburner:origLink>http://pieraksti.lv/2008/10/30/atpakal-pagatne-par-20-gadiem-c64-basic/</feedburner:origLink></item>
		<item>
		<title>Stack Overflow</title>
		<link>http://feedproxy.google.com/~r/pieraksti/~3/p9rdsXj_p2k/</link>
		<comments>http://pieraksti.lv/2008/09/16/stack-overflow/#comments</comments>
		<pubDate>Tue, 16 Sep 2008 06:09:09 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Edgars</dc:creator>
		
		<category><![CDATA[Uncategorized]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://pieraksti.lv/?p=46</guid>
		<description><![CDATA[Vakar palaists jau izstrādātājiem plaši pazīstamo Džoela Spolska (Joel Spolsky) un Džefa Atvuda (Jeff Atwood) kopprojekts zināšanu bāze programmētājiem Stack Overflow.
Pirmais iespaids diezgan labs. Visi jautājumi, kurus pārzinu, sakarīgi atbildēti. Domājams, būs lielisks aizstājējs Experts Exchange.
]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>Vakar palaists jau izstrādātājiem plaši pazīstamo <a href="http://www.joelonsoftware.com/">Džoela Spolska (<em>Joel Spolsky</em>)</a> un <a href="http://www.codinghorror.com">Džefa Atvuda (<em>Jeff Atwood</em>)</a> kopprojekts <a href="http://stackoverflow.com/">zināšanu bāze programmētājiem Stack Overflow</a>.</p>
<p>Pirmais iespaids diezgan labs. Visi jautājumi, kurus pārzinu, sakarīgi atbildēti. Domājams, būs lielisks aizstājējs <a href="http://www.experts-exchange.com">Experts Exchange</a>.</p>
<div class="feedflare">
<a href="http://feeds.feedburner.com/~ff/pieraksti?a=p9rdsXj_p2k:d2j2w2Bi8dc:D7DqB2pKExk"><img src="http://feeds.feedburner.com/~ff/pieraksti?i=p9rdsXj_p2k:d2j2w2Bi8dc:D7DqB2pKExk" border="0"></img></a>
</div><img src="http://feeds.feedburner.com/~r/pieraksti/~4/p9rdsXj_p2k" height="1" width="1"/>]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://pieraksti.lv/2008/09/16/stack-overflow/feed/</wfw:commentRss>
		<feedburner:origLink>http://pieraksti.lv/2008/09/16/stack-overflow/</feedburner:origLink></item>
		<item>
		<title>Django 1.0</title>
		<link>http://feedproxy.google.com/~r/pieraksti/~3/93Ov-8jcpXg/</link>
		<comments>http://pieraksti.lv/2008/09/11/django-10/#comments</comments>
		<pubDate>Wed, 10 Sep 2008 21:12:26 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Edgars</dc:creator>
		
		<category><![CDATA[django]]></category>

		<category><![CDATA[web]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://pieraksti.lv/?p=45</guid>
		<description><![CDATA[Pirms nedēļas man un daudziem citiem <a href="http://www.djangoproject.com/">Django web ietvara</a> lietotājiem pienāca sen gaidīts brīdis &#8212; <a href="http://www.djangoproject.com/weblog/2008/sep/03/1/">tika izlaista versija</a> ar maģisko numuru 1.0.

Vēl šī gada vasaras sākumā Django izstrāde bija iesprūdusi, bet pēc <a href="http://www.technobabble.dk/2008/jun/07/django-importance-releases/">sabiedrības grūdiena</a> vadošie izstrādātāji izstrādāja <a href="http://code.djangoproject.com/wiki/VersionOneRoadmap">plānu</a>, kā nonākt līdz laidienam 1.0 un tas arī sekmīgi tika izpildīts. 

Django bija izmantojams jau kopš pirmās publiskās parādīšanās 2005. gada jūlijā, neilgi pēc tam to ik pa laikiem lietoju arī es un jāsaka, ka arī SVN versijas izmantošana vienmēr bijusi ļoti stabila, nemaz nerunājot par 0.9x laidieniem.

1.0 izlaišana nav tikai diezgan simbolisks brīdis, kad <em title="Django tiek reklamēts, kā ietvars perfekcionistiem ar termiņiem">arī perfekcionistiem</em> šķiet, ka ietvars ir sasniedzis publiski lietojamu stadiju, bet tas arī nozīmē garantēti stabilu publisko API (uz tā bāzes izstrādātie projekti pareizi darbosies visos 1.x laidienos, ja vien netiks izmantotas nedokumentētas iekšējas funkcijas) līdz brīdim, kad būs ļoti pārliecinoši argumenti tā mainīšanai un versijas numurs tiks mainīts uz 2.0.

Latviešiem vēl varētu būt svarīgi, ka 1.0 versijā pielaboju Django esošo latviešu valodas tulkojumu, kas iepriekš bija datēts ar 2007. gadu.

<strong>Īsi par Django</strong>

Django ir ir atvērtā koda (BSD licence) augsta līmeņa web ietvars ātrai izstrādei Python programmēšanas valodā, kas īsteno <a href="http://blog.tostdesign.lv/2008/08/27/model-view-controller-mvc-arhitekturas-principi-1-dala/">Model-View-Controller (MVC)</a> arhitektūru un kura filozofija atbilst <a href="http://en.wikipedia.org/wiki/Don't_repeat_yourself"> don't repeat yourself (DRY)</a> principam. 

Latvijā pazīstamākais projekts uz Django bāzes šobrīd visticamāk ir ziņu un blogu agregators <a href="http://lasi.lv">lasi.lv</a>, vēl varu minēt samērā vienkāršo Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas projektu <a href="http://dziesmusvetki.lndb.lv">„Latviešu Dziesmu svētki (1864–1940)” </a>.

Ārzemēs labi Django izmantošanas piemēri ir inovatīvais ģeo piesaistītas informācijas portāls <a href="http://www.everyblock.com/">EveryBlock</a>, Twitter klons <a href="">Pownce</a> un Django dzimšanas vieta &#8212; <a href="http://www2.ljworld.com/">LJWorld</a>.

Apsolos turpmāk rakstīt vēl par Django un tā lietošanu, jo man par to ir palikuši daudz labu vārdu, ko nekādi nevar ietilpināt viena vakara blogierakstā.]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>Pirms nedēļas man un daudziem citiem <a href="http://www.djangoproject.com/">Django web ietvara</a> lietotājiem pienāca sen gaidīts brīdis &mdash; <a href="http://www.djangoproject.com/weblog/2008/sep/03/1/">tika izlaista versija</a> ar maģisko numuru 1.0.</p>
<p>Vēl šī gada vasaras sākumā Django izstrāde bija iesprūdusi, bet pēc <a href="http://www.technobabble.dk/2008/jun/07/django-importance-releases/">sabiedrības grūdiena</a> vadošie izstrādātāji izstrādāja <a href="http://code.djangoproject.com/wiki/VersionOneRoadmap">plānu</a>, kā nonākt līdz laidienam 1.0 un tas arī sekmīgi tika izpildīts. </p>
<p>Django bija izmantojams jau kopš pirmās publiskās parādīšanās 2005. gada jūlijā, neilgi pēc tam to ik pa laikiem lietoju arī es un jāsaka, ka arī SVN versijas izmantošana vienmēr bijusi ļoti stabila, nemaz nerunājot par 0.9x laidieniem.</p>
<p>1.0 izlaišana nav tikai diezgan simbolisks brīdis, kad <em title="Django tiek reklamēts, kā ietvars perfekcionistiem ar termiņiem">arī perfekcionistiem</em> šķiet, ka ietvars ir sasniedzis publiski lietojamu stadiju, bet tas arī nozīmē garantēti stabilu publisko API (uz tā bāzes izstrādātie projekti pareizi darbosies visos 1.x laidienos, ja vien netiks izmantotas nedokumentētas iekšējas funkcijas) līdz brīdim, kad būs ļoti pārliecinoši argumenti tā mainīšanai un versijas numurs tiks mainīts uz 2.0.</p>
<p>Latviešiem vēl varētu būt svarīgi, ka 1.0 versijā pielaboju Django esošo latviešu valodas tulkojumu, kas iepriekš bija datēts ar 2007. gadu.</p>
<p><strong>Īsi par Django</strong></p>
<p>Django ir ir atvērtā koda (BSD licence) augsta līmeņa web ietvars ātrai izstrādei Python programmēšanas valodā, kas īsteno <a href="http://blog.tostdesign.lv/2008/08/27/model-view-controller-mvc-arhitekturas-principi-1-dala/">Model-View-Controller (MVC)</a> arhitektūru un kura filozofija atbilst <a href="http://en.wikipedia.org/wiki/Don't_repeat_yourself"> don&#8217;t repeat yourself (DRY)</a> principam. </p>
<p>Latvijā pazīstamākais projekts uz Django bāzes šobrīd visticamāk ir ziņu un blogu agregators <a href="http://lasi.lv">lasi.lv</a>. Latvijas Nacionālās bibliotēkas to izmanto iekšējām vajadzībām un tas lietots arī Latvijas Nacionālas digitālās bibliotēkas projektā <a href="http://dziesmusvetki.lndb.lv">„Latviešu Dziesmu svētki (1864–1940)” </a>.</p>
<p>Ārzemēs labi Django izmantošanas piemēri ir inovatīvais ģeo piesaistītas informācijas portāls <a href="http://www.everyblock.com/">EveryBlock</a>, Twitter klons <a href="">Pownce</a> un Django dzimšanas vieta &mdash; <a href="http://www2.ljworld.com/">LJWorld</a>.</p>
<p>Apsolos turpmāk rakstīt vēl par Django un tā lietošanu, jo man par to ir palikuši daudz labu vārdu, ko nekādi nevar ietilpināt viena vakara blogierakstā.</p>
<div class="feedflare">
<a href="http://feeds.feedburner.com/~ff/pieraksti?a=93Ov-8jcpXg:wG8q0fjZOHc:D7DqB2pKExk"><img src="http://feeds.feedburner.com/~ff/pieraksti?i=93Ov-8jcpXg:wG8q0fjZOHc:D7DqB2pKExk" border="0"></img></a>
</div><img src="http://feeds.feedburner.com/~r/pieraksti/~4/93Ov-8jcpXg" height="1" width="1"/>]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://pieraksti.lv/2008/09/11/django-10/feed/</wfw:commentRss>
		<feedburner:origLink>http://pieraksti.lv/2008/09/11/django-10/</feedburner:origLink></item>
		<item>
		<title>Dokumentu eksportēšana no Sharepoint</title>
		<link>http://feedproxy.google.com/~r/pieraksti/~3/55pl9bIwiBQ/</link>
		<comments>http://pieraksti.lv/2008/09/08/dokumentu-exportesan-no-sharepoint/#comments</comments>
		<pubDate>Mon, 08 Sep 2008 13:33:59 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Edgars</dc:creator>
		
		<category><![CDATA[sharepoint]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://pieraksti.lv/?p=44</guid>
		<description><![CDATA[Ja nu jums nākas strādāt vidē, kur darba dokumenti atrodas Sharepoint lapā, gadās, ka tā nobrūk, un uzturētāji saka, ka dokumentus diemžēl sakarīgi visus reizē dabūt ārā nav iespējams, tad neticiet viņiem. 

Atradu situācijai derīgu brīnumrīku <a href="http://blog.andyjohnson.org/?page_id=34">Sharepoint Document Library Downloader</a>. Strādā kā konfekte, ievadi tik Sharepoint lapas adresi, lietotāja informāciju un lejuplādē visu saturu.]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>Ja nu jums nākas strādāt vidē, kur darba dokumenti atrodas Sharepoint lapā, gadās, ka tā nobrūk, un uzturētāji saka, ka dokumentus diemžēl sakarīgi visus reizē dabūt ārā nav iespējams, tad neticiet viņiem. </p>
<p>Atradu situācijai derīgu brīnumrīku <a href="http://blog.andyjohnson.org/?page_id=34">Sharepoint Document Library Downloader</a>. Strādā kā konfekte, ievadi tik Sharepoint lapas adresi, lietotāja informāciju un lejuplādē visu saturu uzreiz vai arī pēc izvēles.</p>
<div class="feedflare">
<a href="http://feeds.feedburner.com/~ff/pieraksti?a=55pl9bIwiBQ:Lb_oQmRcGKE:D7DqB2pKExk"><img src="http://feeds.feedburner.com/~ff/pieraksti?i=55pl9bIwiBQ:Lb_oQmRcGKE:D7DqB2pKExk" border="0"></img></a>
</div><img src="http://feeds.feedburner.com/~r/pieraksti/~4/55pl9bIwiBQ" height="1" width="1"/>]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://pieraksti.lv/2008/09/08/dokumentu-exportesan-no-sharepoint/feed/</wfw:commentRss>
		<feedburner:origLink>http://pieraksti.lv/2008/09/08/dokumentu-exportesan-no-sharepoint/</feedburner:origLink></item>
		<item>
		<title>Eclipse WST html redaktors un teksta kodējums</title>
		<link>http://feedproxy.google.com/~r/pieraksti/~3/uJcfdaajLwY/</link>
		<comments>http://pieraksti.lv/2008/09/02/eclipse-wst-html-redaktors-un-teksta-kodejums/#comments</comments>
		<pubDate>Tue, 02 Sep 2008 07:51:26 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Edgars</dc:creator>
		
		<category><![CDATA[Uncategorized]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://pieraksti.lv/?p=43</guid>
		<description><![CDATA[Saskāros ar īpatnēju problēmu &#8212; Eclipse Web Standard Tools html redaktors ir pārāk gudrs, nosakot texta satura kodējumu. 

Tas, ka kāds oriģinālajā html sagatavē norādījis <code>&#60;meta http-equiv=&#34;Content-Type&#34; content=&#34;text/html; charset=windows-1257&#34;&#62;&#60;/meta&#62;</code> un programmētājs to nav izņēmis, nebūt nenozīmē, ka faila saturs tiešām atbilst <code>windows-1257</code>, kā to domā Eclipse.

Kodējumu var izmanīt ar roku katra faila properties logā. Šoreiz teikšu lielu <em>paldies</em> sliņķiem un vienkārši ar citiem rīkiem izdzēsīšu visas liekās <code>meta</code> rindiņas, pirms ķerties klāt tālākai rediģēšanai. Mūsdienu pasaulē ar <code>utf-8</code> (to definējam jau servera http galvenē) tās jau kļūst par anahronismu.

P.S. 
Jaunā Eclipse instalācijā uz Windows uzreiz norādu noklusēto kodējumu <code>utf-8</code> (logs Preferences -> General -> Workspace) sistēmas kodējuma vietā.]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>Saskāros ar īpatnēju problēmu &mdash; Eclipse Web Standard Tools html redaktors ir pārāk gudrs, nosakot texta satura kodējumu. </p>
<p>Tas, ka kāds oriģinālajā html sagatavē norādījis <code>&lt;meta http-equiv=&quot;Content-Type&quot; content=&quot;text/html; charset=windows-1257&quot;&gt;&lt;/meta&gt;</code> un programmētājs to nav izņēmis, nebūt nenozīmē, ka faila saturs tiešām atbilst <code>windows-1257</code>, kā to domā Eclipse.</p>
<p>Kodējumu var izmanīt ar roku katra faila properties logā. Šoreiz teikšu lielu <em>paldies</em> sliņķiem un vienkārši ar citiem rīkiem izdzēsīšu visas liekās <code>meta</code> rindiņas, pirms ķerties klāt tālākai rediģēšanai. Mūsdienu pasaulē ar <code>utf-8</code> (to definējam jau servera http galvenē) tās jau kļūst par anahronismu.</p>
<p>P.S.<br />
Jaunā Eclipse instalācijā uz Windows uzreiz norādu noklusēto kodējumu <code>utf-8</code> (logs Preferences -> General -> Workspace) sistēmas kodējuma vietā.</p>
<div class="feedflare">
<a href="http://feeds.feedburner.com/~ff/pieraksti?a=uJcfdaajLwY:IVz_uC_VlPY:D7DqB2pKExk"><img src="http://feeds.feedburner.com/~ff/pieraksti?i=uJcfdaajLwY:IVz_uC_VlPY:D7DqB2pKExk" border="0"></img></a>
</div><img src="http://feeds.feedburner.com/~r/pieraksti/~4/uJcfdaajLwY" height="1" width="1"/>]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://pieraksti.lv/2008/09/02/eclipse-wst-html-redaktors-un-teksta-kodejums/feed/</wfw:commentRss>
		<feedburner:origLink>http://pieraksti.lv/2008/09/02/eclipse-wst-html-redaktors-un-teksta-kodejums/</feedburner:origLink></item>
		<item>
		<title>Lasi.lv — Google App Engine un Django flagmanis Latvijā</title>
		<link>http://feedproxy.google.com/~r/pieraksti/~3/K7OR04hUSz4/</link>
		<comments>http://pieraksti.lv/2008/08/27/lasilv-google-app-engine-un-django-flagmanis-latvija/#comments</comments>
		<pubDate>Wed, 27 Aug 2008 17:25:21 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Edgars</dc:creator>
		
		<category><![CDATA[blogosfēra]]></category>

		<category><![CDATA[python]]></category>

		<category><![CDATA[serveri]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://pieraksti.lv/?p=42</guid>
		<description><![CDATA[Cerams, <a href="http://lasi.lv">lasi.lv</a> un citas iesaistītās personas, lai kas tās arī nebūtu, piedos man šo necienīgo iesaistīšanos izsekošanas darbā, kas brīžiem raksturīgs Latvijas blogosfērai. Saintriģēja mani šis projekts.

<strong>Fakti</strong>

Uzdurties lasi.lv sanāca gluži nejauši no <a href="http://twitter.com/onkulis/statuses/899107128">saites Twitterī</a>.

Projekts izskatās izstrādāts no nulles un diezgan labi paveikts. Varētu kļūt par nīkuļojošā <a href="http://digg.lv">digg.lv</a> aizvietotāju.

Interesantākais un Latvijā neierastākais ir tas, ka lasi.lv hostējas uz <a href="http://code.google.com/appengine/">Google App Engine</a>, kas ir pirmais plašām masām pieejamais distributīvais hostings, izmantojot <a href="http://www.google.com/a/help/intl/en/index.html">Google Apps for Your Domain</a> produktu. Tā kā uz šīs platformas izstrādē lietojams tikai Python, nav brīnums, ka šī aplikācija tiek darbināta ar <a href="http://www.djangoproject.com">Django ietvaru</a> (piekam praktiski svaigāko versiju). Pagaidām, kamēr nav izslēgts atkļūdošanas režīms publiskajai lapai, to itin labi var konstatēt šādā te kļūdainā saitē - <a href="http://lasi.lv/asdf/">http://lasi.lv/asdf/</a>.

Patlaban Latvijā tas pilnīgi noteikti ir nozīmīgākais plašai publikai lietojams projekts, kas balstīts uz šīm jaunajām tehnoloģijām.

<strong>Pieņēmumi un spekulācijas</strong>

Man zināma ir tikai vēl viena cita Latvijas lapa, kas izmanto Google App Engine platformu &#8212; proti <a href="http://etc.appspot.com">Aivja Ābeles blogs</a>. Iespējams, ka viņam arī ir kāda saistība ar šo projektu, bet tikpat labi arī nav.

Domēns <a href="http://www.nic.lv/DNS/whois.php?search=lasi.lv">reģistrēts</a> uz cilvēku, kuram tīri laba <a href="http://www.last.fm/user/enkoxx">muzikālā gaume</a>.

Visādā ziņā interesanti un prieks, ka šāda kalibra projekts nenāk no tā saucamajiem <em title="alberts.lv, laacz.lv, arturs.jaffa.lv, journal.lv">usual suspects</em>.

Lai gan var jau būt, ka Mika <a href="http://twitter.com/onkulis/statuses/899107128">jautājums</a> par lasi.lv bija vien mārketinga triks un patiesībā lasi.lv ir kārtējais <a href="http://alberts.lv">Alberta</a> projekts.


<strong>Papildinājums, 27.08.2008 22.42</strong>
Izskatās, ka atkļūdošanas režīms lasi.lv izslēgts. <a href="http://www.whoishostingthis.com/lasi.lv">Apstiprinājums, ka lasi.lv hostē Google</a>.
]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>Cerams, <a href="http://lasi.lv">lasi.lv</a> un citas iesaistītās personas, lai kas tās arī nebūtu, piedos man šo necienīgo iesaistīšanos izsekošanas darbā, kas brīžiem raksturīgs Latvijas blogosfērai. Saintriģēja mani šis projekts.</p>
<p><strong>Fakti</strong></p>
<p>Uzdurties lasi.lv sanāca gluži nejauši no <a href="http://twitter.com/onkulis/statuses/899107128">saites Twitterī</a>.</p>
<p>Projekts izskatās izstrādāts no nulles un diezgan labi paveikts. Varētu kļūt par nīkuļojošā <a href="http://digg.lv">digg.lv</a> aizvietotāju.</p>
<p>Interesantākais un Latvijā neierastākais ir tas, ka lasi.lv hostējas uz <a href="http://code.google.com/appengine/">Google App Engine</a>, kas ir pirmais plašām masām pieejamais distributīvais hostings, izmantojot <a href="http://www.google.com/a/help/intl/en/index.html">Google Apps for Your Domain</a> produktu. Tā kā uz šīs platformas izstrādē lietojams tikai Python, nav brīnums, ka šī aplikācija tiek darbināta ar <a href="http://www.djangoproject.com">Django ietvaru</a> (piekam praktiski svaigāko versiju). Pagaidām, kamēr nav izslēgts atkļūdošanas režīms publiskajai lapai, to itin labi var konstatēt šādā te kļūdainā saitē - <a href="http://lasi.lv/asdf/">http://lasi.lv/asdf/</a>.</p>
<p>Patlaban Latvijā tas pilnīgi noteikti ir nozīmīgākais plašai publikai lietojams projekts, kas balstīts uz šīm jaunajām tehnoloģijām.</p>
<p><strong>Pieņēmumi un spekulācijas</strong></p>
<p>Man zināma ir tikai vēl viena cita Latvijas lapa, kas izmanto Google App Engine platformu &mdash; proti <a href="http://etc.appspot.com">Aivja Ābeles blogs</a>. Iespējams, ka viņam arī ir kāda saistība ar šo projektu, bet tikpat labi arī nav.</p>
<p>Domēns <a href="http://www.nic.lv/DNS/whois.php?search=lasi.lv">reģistrēts</a> uz cilvēku, kuram tīri laba <a href="http://www.last.fm/user/enkoxx">muzikālā gaume</a>.</p>
<p>Visādā ziņā interesanti un prieks, ka šāda kalibra projekts nenāk no tā saucamajiem <em title="alberts.lv, laacz.lv, arturs.jaffa.lv, journal.lv">usual suspects</em>.</p>
<p>Lai gan var jau būt, ka Mika <a href="http://twitter.com/onkulis/statuses/899107128">jautājums</a> par lasi.lv bija vien mārketinga triks un patiesībā lasi.lv ir kārtējais <a href="http://alberts.lv">Alberta</a> projekts.</p>
<p><strong>Papildinājums, 27.08.2008 22.42</strong><br />
Izskatās, ka atkļūdošanas režīms lasi.lv izslēgts. <a href="http://www.whoishostingthis.com/lasi.lv">Apstiprinājums, ka lasi.lv hostē Google</a>.</p>
<div class="feedflare">
<a href="http://feeds.feedburner.com/~ff/pieraksti?a=K7OR04hUSz4:XzX1Jv5fTno:D7DqB2pKExk"><img src="http://feeds.feedburner.com/~ff/pieraksti?i=K7OR04hUSz4:XzX1Jv5fTno:D7DqB2pKExk" border="0"></img></a>
</div><img src="http://feeds.feedburner.com/~r/pieraksti/~4/K7OR04hUSz4" height="1" width="1"/>]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://pieraksti.lv/2008/08/27/lasilv-google-app-engine-un-django-flagmanis-latvija/feed/</wfw:commentRss>
		<feedburner:origLink>http://pieraksti.lv/2008/08/27/lasilv-google-app-engine-un-django-flagmanis-latvija/</feedburner:origLink></item>
		<item>
		<title>RedHat konference 4. septembrī</title>
		<link>http://feedproxy.google.com/~r/pieraksti/~3/M7SeZXgMFEo/</link>
		<comments>http://pieraksti.lv/2008/08/27/redhat-konference-4-septembri/#comments</comments>
		<pubDate>Wed, 27 Aug 2008 16:38:25 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Edgars</dc:creator>
		
		<category><![CDATA[serveri]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://pieraksti.lv/?p=41</guid>
		<description><![CDATA[E-pastā ieskrēja uzaicinājums apmeklēt <a href="http://redhat.org.lv/conf2008/">RedHat konferenci</a> 4. septembrī viesnīcā "Gūtenbergs". 

Kā informācijas lapā atzīmēts &#8212; tā ir pirmā RedHat konference Latvijā. Šķiet agrāk ir bijuši dažādi ar Linux saistīti pasākumi, bet nav bijis pasākums, kur vairāk par pusdienu stāsta par kādu konkrētu distributīvu.

Pats nedomāju piedalīties, bet, ja nu kādam interesē, programma sekojoša:

09.30 – 10.00 Reģistrācija, kafija
10.00 – 10.15 Semināra atklāšana
10.30 – 11.15 Red Hat biznesa modelis un stratēģija * 
11.15 – 12.15 Red Hat Linux produkti, licenzēšana
12.15 – 12.30 Kafijas pauze
12.30 – 13.30 JBoss produkti* 
13.30 – 13.45 Red Hat apmācība* 
13.45 – 14.00 Red Hat Latvijā
14.00 Jautājumi un atbildes 
14.15  Pusdienas, dzērieni

* priekšlasījumi būs angļu valodā

Interesanti, ka e-pastu sūtīja <a href="http://www.gnt.lv">GNT Latvija</a>, nevis <a href="http://lata.org.lv">LATA</a>, <a href="http://www.laka.lv">LAKA</a> vai vēl kāds cits.]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>E-pastā ieskrēja uzaicinājums apmeklēt <a href="http://redhat.org.lv/conf2008/">RedHat konferenci</a> 4. septembrī viesnīcā &#8220;Gūtenbergs&#8221;. </p>
<p>Kā informācijas lapā atzīmēts &mdash; tā ir pirmā RedHat konference Latvijā. Šķiet agrāk ir bijuši dažādi ar Linux saistīti pasākumi, bet nav bijis pasākums, kur vairāk par pusdienu stāsta par kādu konkrētu distributīvu.</p>
<p>Pats nedomāju piedalīties, bet, ja nu kādam interesē, programma sekojoša:</p>
<p>09.30 – 10.00 Reģistrācija, kafija<br />
10.00 – 10.15 Semināra atklāšana<br />
10.30 – 11.15 Red Hat biznesa modelis un stratēģija *<br />
11.15 – 12.15 Red Hat Linux produkti, licenzēšana<br />
12.15 – 12.30 Kafijas pauze<br />
12.30 – 13.30 JBoss produkti*<br />
13.30 – 13.45 Red Hat apmācība*<br />
13.45 – 14.00 Red Hat Latvijā<br />
14.00 Jautājumi un atbildes<br />
14.15  Pusdienas, dzērieni</p>
<p>* priekšlasījumi būs angļu valodā</p>
<p>Interesanti, ka e-pastu sūtīja <a href="http://www.gnt.lv">GNT Latvija</a>, nevis <a href="http://lata.org.lv">LATA</a>, <a href="http://www.laka.lv">LAKA</a> vai vēl kāds cits.</p>
<div class="feedflare">
<a href="http://feeds.feedburner.com/~ff/pieraksti?a=M7SeZXgMFEo:D1ygf_nz3gc:D7DqB2pKExk"><img src="http://feeds.feedburner.com/~ff/pieraksti?i=M7SeZXgMFEo:D1ygf_nz3gc:D7DqB2pKExk" border="0"></img></a>
</div><img src="http://feeds.feedburner.com/~r/pieraksti/~4/M7SeZXgMFEo" height="1" width="1"/>]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://pieraksti.lv/2008/08/27/redhat-konference-4-septembri/feed/</wfw:commentRss>
		<feedburner:origLink>http://pieraksti.lv/2008/08/27/redhat-konference-4-septembri/</feedburner:origLink></item>
		<item>
		<title>Ērkšķainais ceļš uz L2TP IPSEC VPN</title>
		<link>http://feedproxy.google.com/~r/pieraksti/~3/pqT3kdt-6r4/</link>
		<comments>http://pieraksti.lv/2008/08/10/l2tp-ipsec-vpn/#comments</comments>
		<pubDate>Sun, 10 Aug 2008 18:35:06 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Edgars</dc:creator>
		
		<category><![CDATA[windows]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://pieraksti.lv/?p=39</guid>
		<description><![CDATA[Pasākuma ieviešana notika uz Windows vidē. Klienta pieslēgumam vajadzētu strādāt arī no Linux un citām operētājsistēmām, taču tas nav pārbaudīts. 

<strong>1. VPN konfigurēšana uz Windows Server 2003</strong>

Jāpievērš uzmanība:
<ul>
	<li>nepieciešamas divas tīkla kartes</li>
	<li>Routing And Remote Access vednis</li>
	<li>lietotājam iespējots Remote Access Permission Dial-in tabā</li>
</ul>

Idejiski viss ir ļoti vienkārši: tikai jāieslēdz Routing And Remote Access serviss un, izmantojot vedni, jāieķeksē VPN atbalsts. Jāņem gan vērā, ka atšķirībā no Linux serveriem VPN var nokonfigurēt tikai tad, ja ir vismaz divi fiziski tīkla interfeisi. Virtuālu tīkla kartes draiveri neizdevās atrast, tāpēc nācās serveros ielikt faktiski nevajadzīgu papildu tīkla karti. 

IPSEC savienojumu veidojot, biju slinks un nemēģināju to nokonfigurēt, izmantojot drošības sertifikātus, tā vietā uzstādīju koplietošanas atslēgu (<em>pre-shared key</em>) Routing And Remote Access servisa uzstādījumos Security tabā, kas jāizmanto, pieslēdzoties no klienta.


<strong>2. Izmantoto tīkla protokolu un portu atvēršana</strong>

Nepieciešami:
<ul>
	<li>UDP 500 (pamata) un UDP 4500 (ja tiek izmantots NAT) porti</li>
	<li>IP protokols 50</li>
</ul>


Ar šo pirmā daļa ir pabeigta un brīnumi tikai sākas. Nākošais grūtais uzdevums ir iestāstīt tīkla administratoriem, kādi caurumi jāattaisa vaļā ugunsmūrī, lai VPN varētu arī pieslēgties no ārpuses un pēc tam diagnosticēt problēmas, kad tomēr nestrādā kā gaidīts.

IPSEC savienojumam nepieciešams atvērt UDP portu 500 un IP protokolu 50, 99% gadījumu klienti slēdzas klāt no iekšējām tīkla adresēm, kas atrodas aiz NAT rūtera, tāpēc nepieciešams atvērt arī UDP 4500 portu.


<strong>3. Atvērto portu pārbaude</strong>

Lai pārbaudītu, vai tiešām porti atvērti, izmantoju UDP klausīšanās serveri un klientu, jo citādi UDP portu vaļā esamību pārbaudīt ir diezgan grūti. Lai varētu testa UDP klausīšanos palaist uz 500 un 4500 portiem, vispirms jāapstādina tos izmantojošais Local Security Authority serviss. Konkrētajā gadījumā lietoju <a href="http://www.pcausa.com/Utilities/pcattcp.htm">PCATTCP</a>, bet vēl drošvien var arī izmantot kādu Netcat rīka Windows versiju. Šoreiz administratori bija pamanījušies aizmirst atvērt 4500 portu un gluži dabiski pieslēgties no datoriem aiz NAT tīkla neizdevās.

Cits veids, kā diagnosticēt iespējamās problēmas, ir izmantot <a href="http://www.wireshark.org/">Wireshark</a> tīkla pakešu analizatoru. Viegli pamanīt atšķirību starp strādājošu un nestrādājošu VPN pieslēgumu un redzēt, kurā vietā kaut kas nenotiek kā vajadzētu.


<strong>4. Ja serveris pats ir aiz NAT un klients ir Windows XP</strong>

Otrā uzstādīšanas reizē aiz NAT atradās pats Windows serveris, tāpēc lai no Windows klientiem varētu pieslēgtiem bija nepieciešama <a href="http://support.microsoft.com/kb/926179">neliela konfigurācijas izmaiņa reģistrā</a>.

Windows XP SP2+ gadījumā nepieciešams reģistra atslēgā <code>HKEY_LOCAL_MACHINE\SYSTEM\CurrentControlSet\Services\IPSec</code> pievienot <code>DWORD</code> ierakstu <code>AssumeUDPEncapsulationContextOnSendRule</code> ar vērtību 2.


<strong>5. Papildus</strong>

Noderīga informācija par LT2P/IPSEC protokolu atrodama tā Linux implementācijas <a href="http://www.jacco2.dds.nl/networking/freeswan-l2tp.html">aprakstošā mājaslapā</a>.]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>Pasākuma ieviešana notika uz Windows vidē. Klienta pieslēgumam vajadzētu strādāt arī no Linux un citām operētājsistēmām, taču tas nav pārbaudīts. </p>
<p><strong>1. VPN konfigurēšana uz Windows Server 2003</strong></p>
<p>Jāpievērš uzmanība:</p>
<ul>
<li>nepieciešamas divas tīkla kartes</li>
<li>Routing And Remote Access vednis</li>
<li>lietotājam iespējots Remote Access Permission Dial-in tabā</li>
</ul>
<p>Idejiski viss ir ļoti vienkārši: tikai jāieslēdz Routing And Remote Access serviss un, izmantojot vedni, jāieķeksē VPN atbalsts. Jāņem gan vērā, ka atšķirībā no Linux serveriem VPN var nokonfigurēt tikai tad, ja ir vismaz divi fiziski tīkla interfeisi. Virtuālu tīkla kartes draiveri neizdevās atrast, tāpēc nācās serveros ielikt faktiski nevajadzīgu papildu tīkla karti. </p>
<p>IPSEC savienojumu veidojot, biju slinks un nemēģināju to nokonfigurēt, izmantojot drošības sertifikātus, tā vietā uzstādīju koplietošanas atslēgu (<em>pre-shared key</em>) Routing And Remote Access servisa uzstādījumos Security tabā, kas jāizmanto, pieslēdzoties no klienta.</p>
<p><strong>2. Izmantoto tīkla protokolu un portu atvēršana</strong></p>
<p>Nepieciešami:</p>
<ul>
<li>UDP 500 (pamata) un UDP 4500 (ja tiek izmantots NAT) porti</li>
<li>IP protokols 50</li>
</ul>
<p>Ar šo pirmā daļa ir pabeigta un brīnumi tikai sākas. Nākošais grūtais uzdevums ir iestāstīt tīkla administratoriem, kādi caurumi jāattaisa vaļā ugunsmūrī, lai VPN varētu arī pieslēgties no ārpuses un pēc tam diagnosticēt problēmas, kad tomēr nestrādā kā gaidīts.</p>
<p>IPSEC savienojumam nepieciešams atvērt UDP portu 500 un IP protokolu 50, 99% gadījumu klienti slēdzas klāt no iekšējām tīkla adresēm, kas atrodas aiz NAT rūtera, tāpēc nepieciešams atvērt arī UDP 4500 portu.</p>
<p><strong>3. Atvērto portu pārbaude</strong></p>
<p>Lai pārbaudītu, vai tiešām porti atvērti, izmantoju UDP klausīšanās serveri un klientu, jo citādi UDP portu vaļā esamību pārbaudīt ir diezgan grūti. Lai varētu testa UDP klausīšanos palaist uz 500 un 4500 portiem, vispirms jāapstādina tos izmantojošais Local Security Authority serviss. Konkrētajā gadījumā lietoju <a href="http://www.pcausa.com/Utilities/pcattcp.htm">PCATTCP</a>, bet vēl drošvien var arī izmantot kādu Netcat rīka Windows versiju. Šoreiz administratori bija pamanījušies aizmirst atvērt 4500 portu un gluži dabiski pieslēgties no datoriem aiz NAT tīkla neizdevās.</p>
<p>Cits veids, kā diagnosticēt iespējamās problēmas, ir izmantot <a href="http://www.wireshark.org/">Wireshark</a> tīkla pakešu analizatoru. Viegli pamanīt atšķirību starp strādājošu un nestrādājošu VPN pieslēgumu un redzēt, kurā vietā kaut kas nenotiek kā vajadzētu.</p>
<p><strong>4. Ja serveris pats ir aiz NAT un klients ir Windows XP</strong></p>
<p>Otrā uzstādīšanas reizē aiz NAT atradās pats Windows serveris, tāpēc lai no Windows klientiem varētu pieslēgtiem bija nepieciešama <a href="http://support.microsoft.com/kb/926179">neliela konfigurācijas izmaiņa reģistrā</a>.</p>
<p>Windows XP SP2+ gadījumā nepieciešams reģistra atslēgā <code>HKEY_LOCAL_MACHINE\SYSTEM\CurrentControlSet\Services\IPSec</code> pievienot <code>DWORD</code> ierakstu <code>AssumeUDPEncapsulationContextOnSendRule</code> ar vērtību 2.</p>
<p><strong>5. Papildus</strong></p>
<p>Noderīga informācija par LT2P/IPSEC protokolu atrodama tā Linux implementācijas <a href="http://www.jacco2.dds.nl/networking/freeswan-l2tp.html">aprakstošā mājaslapā</a>.</p>
<div class="feedflare">
<a href="http://feeds.feedburner.com/~ff/pieraksti?a=pqT3kdt-6r4:FvyoW7HLw1Q:D7DqB2pKExk"><img src="http://feeds.feedburner.com/~ff/pieraksti?i=pqT3kdt-6r4:FvyoW7HLw1Q:D7DqB2pKExk" border="0"></img></a>
</div><img src="http://feeds.feedburner.com/~r/pieraksti/~4/pqT3kdt-6r4" height="1" width="1"/>]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://pieraksti.lv/2008/08/10/l2tp-ipsec-vpn/feed/</wfw:commentRss>
		<feedburner:origLink>http://pieraksti.lv/2008/08/10/l2tp-ipsec-vpn/</feedburner:origLink></item>
		<item>
		<title>RDP un /console iekš Windows XP ar SP3</title>
		<link>http://feedproxy.google.com/~r/pieraksti/~3/Ka0Euz4qczw/</link>
		<comments>http://pieraksti.lv/2008/08/07/rdp-un-console-ieks-windows-xp-ar-sp3/#comments</comments>
		<pubDate>Thu, 07 Aug 2008 20:41:40 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Edgars</dc:creator>
		
		<category><![CDATA[windows]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://pieraksti.lv/?p=40</guid>
		<description><![CDATA[Gadījās man arī nepatīkams pārsteigums &#8212; jaunajam remote desktop klientam, kas nāk komplektā ar XP trešo servispaku vairs nestrādā <code>mstsc /console</code> rinda, kas pieslēdzas servera konsoles sesijai. 

Neliela meklēšana palīdzēja &#8212; tā vietā tagad jāizmanto <code>/admin</code>.]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>Gadījās man arī nepatīkams pārsteigums &mdash; jaunajam remote desktop klientam, kas nāk komplektā ar XP trešo servispaku vairs nestrādā <code>mstsc /console</code> rinda, kas pieslēdzas servera konsoles sesijai. </p>
<p>Neliela meklēšana palīdzēja &mdash; tā vietā tagad jāizmanto <code>/admin</code>.</p>
<div class="feedflare">
<a href="http://feeds.feedburner.com/~ff/pieraksti?a=Ka0Euz4qczw:Y0XWbRXaDxU:D7DqB2pKExk"><img src="http://feeds.feedburner.com/~ff/pieraksti?i=Ka0Euz4qczw:Y0XWbRXaDxU:D7DqB2pKExk" border="0"></img></a>
</div><img src="http://feeds.feedburner.com/~r/pieraksti/~4/Ka0Euz4qczw" height="1" width="1"/>]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://pieraksti.lv/2008/08/07/rdp-un-console-ieks-windows-xp-ar-sp3/feed/</wfw:commentRss>
		<feedburner:origLink>http://pieraksti.lv/2008/08/07/rdp-un-console-ieks-windows-xp-ar-sp3/</feedburner:origLink></item>
	</channel>
</rss>
