N9 Tips & Tricks — daudz info un saišu par attiecīgo tēmu.

QT koda piemēri no Nokia — var atrast izmantojamus UI piemērus lietotnei, ko veido.

Oficiālā MeeGo 1.2 platformas dokumentācija — bez komentāriem.

SQLite piemērs uz QT.

Piemēram, vajadzēja PIL bibliotēku, neatceros pat kā uzinstalēju, bet fakts, ka tagad piefiksēju, ka tai nav jpeg atbalsta.Izrādās tā instalācija jāveic nedaudz sarežģītāk. Nav nekāds apt-get install tev.

Bet pret MacPorts izmantošanu kaut kādi aizspriedumi. Iespējams, velti.

Google ar pareizajiem atslēgas vārdiem aizved pie iespējamajiem risinājumiem Ubuntu reģistrēto kļūdu vietnē un ievadot kriptiskas maģiskas inkantācijas boot parametros (pie tam manas eksluzīvās sistēmas konfigurācijas dēļ, bija jāievada citur, ne kā standartā norādīts), viss strādā. Nezinu, vai kernel atjaunošana bija lieka vai nē, bet pēc tās atkal nācās no jauna pareizo peles draiveri pārkopēt pa virsu sistēmas piedāvātajam

Secinājums — Ubuntu joprojām nav gatavs cilvēkam parastajam, ja to vēlas lietot uz salīdzinoši jaunas aparatūras (pēc maniem meklējumiem šķiet, ka laptopa modelis tirgū parādījās 2010. gada maijā, pie tam it kā pieejams ar jau uzstādītu Ubuntu…).

Nejauši sanāca tikt pie iMac ar attiecīgi OS X un profesionālajā jomā arī pārmaiņas — Ubuntu lietošana ikdienā.

Ja man būtu jāinstalē OS X uz ne Apple dzelžiem, tad droši vien lamātos, tāpat kā instalējot un sākot lietot Ubuntu, bet citādi pie iMaca man ir lielākā vēlme atgriezties. WinXP redzēt galīgi negribu, Windows 7 vēl varētu, un Ubuntu ir ok, kad viss strādā kā jāstrādā, bet nav jau nekāds OS X.

Ubuntu plusi — izstrādes vide un rīki strādā perfekti, viegli uzstādāmi, mīnusi — čakars ar draiveriem, sistēmas īpatnībām sarežģītākos apstākļos. Nu come on, ja hibernate nestrādā uz kriptētas failsistēmas, tad atslēdziet to. Labi, par draiveriem jāpriecājas, ka vispār viss pa lielam strādā, tādi sīkumi kā touchpad scroll un iebūvētā mikrofona nestrādāšana tiešām ir sīkumi.

Windows priekš manis lielais mīnuss ir tas, ka tas nav Unix. Konsoles darbi, kas man bieži tagad jādara tomēr ērtāki ar Ubuntu vai OS X.

OS X viss strādā tā pats no sevis. Biju sajūsmā par vienkāršo tīkla nošārēšanu — ar pāris klikšķiem tiku pie interneta pa kabeli savam tobrīd wireless neķerošajam draiveru trūkuma dēļ Ubuntu laptopam. Mīnuss - tikt pie sakarīgas izstrādes vides Python bibliotēkām tomēr sarežģītāk kā Ubuntu un pat Windows.

find . -name “*.ext” -exec rm ‘{}’ ‘;’

Tik gara un sarežģīta tā ir tāpēc, lai spētu apstrādāt ļoti lielu failu skaitu.

Kā izrādās arī Windows iespējas nav zemē metamas, vismaz manā gadījumā pietika ar standarta komandu del /s *.ext.

Neatceros gan vai man vēl saglabājusies burtnīca ar rakstītajām programmām. Pēcis Beisikāns un vācu rokasgrāmata man palīdzēja uzražot vārdu minēšanas spēli (tika izmantota izklaidei radu pasākumos!) un citus krikumus.

Lai atcerētos komandas, var ieskatīties C64 rokasgrāmatā.

Pirmais iespaids diezgan labs. Visi jautājumi, kurus pārzinu, sakarīgi atbildēti. Domājams, būs lielisks aizstājējs Experts Exchange.

Vēl šī gada vasaras sākumā Django izstrāde bija iesprūdusi, bet pēc sabiedrības grūdiena vadošie izstrādātāji izstrādāja plānu, kā nonākt līdz laidienam 1.0 un tas arī sekmīgi tika izpildīts.

Django bija izmantojams jau kopš pirmās publiskās parādīšanās 2005. gada jūlijā, neilgi pēc tam to ik pa laikiem lietoju arī es un jāsaka, ka arī SVN versijas izmantošana vienmēr bijusi ļoti stabila, nemaz nerunājot par 0.9x laidieniem.

1.0 izlaišana nav tikai diezgan simbolisks brīdis, kad arī perfekcionistiem šķiet, ka ietvars ir sasniedzis publiski lietojamu stadiju, bet tas arī nozīmē garantēti stabilu publisko API (uz tā bāzes izstrādātie projekti pareizi darbosies visos 1.x laidienos, ja vien netiks izmantotas nedokumentētas iekšējas funkcijas) līdz brīdim, kad būs ļoti pārliecinoši argumenti tā mainīšanai un versijas numurs tiks mainīts uz 2.0.

Latviešiem vēl varētu būt svarīgi, ka 1.0 versijā pielaboju Django esošo latviešu valodas tulkojumu, kas iepriekš bija datēts ar 2007. gadu.

Īsi par Django

Django ir ir atvērtā koda (BSD licence) augsta līmeņa web ietvars ātrai izstrādei Python programmēšanas valodā, kas īsteno Model-View-Controller (MVC) arhitektūru un kura filozofija atbilst don’t repeat yourself (DRY) principam.

Latvijā pazīstamākais projekts uz Django bāzes šobrīd visticamāk ir ziņu un blogu agregators lasi.lv. Latvijas Nacionālās bibliotēkas to izmanto iekšējām vajadzībām un tas lietots arī Latvijas Nacionālas digitālās bibliotēkas projektā „Latviešu Dziesmu svētki (1864–1940)” .

Ārzemēs labi Django izmantošanas piemēri ir inovatīvais ģeo piesaistītas informācijas portāls EveryBlock, Twitter klons Pownce un Django dzimšanas vieta — LJWorld.

Apsolos turpmāk rakstīt vēl par Django un tā lietošanu, jo man par to ir palikuši daudz labu vārdu, ko nekādi nevar ietilpināt viena vakara blogierakstā.

Atradu situācijai derīgu brīnumrīku Sharepoint Document Library Downloader. Strādā kā konfekte, ievadi tik Sharepoint lapas adresi, lietotāja informāciju un lejuplādē visu saturu uzreiz vai arī pēc izvēles.

Tas, ka kāds oriģinālajā html sagatavē norādījis <meta http-equiv="Content-Type" content="text/html; charset=windows-1257"></meta> un programmētājs to nav izņēmis, nebūt nenozīmē, ka faila saturs tiešām atbilst windows-1257, kā to domā Eclipse.

Kodējumu var izmanīt ar roku katra faila properties logā. Šoreiz teikšu lielu paldies sliņķiem un vienkārši ar citiem rīkiem izdzēsīšu visas liekās meta rindiņas, pirms ķerties klāt tālākai rediģēšanai. Mūsdienu pasaulē ar utf-8 (to definējam jau servera http galvenē) tās jau kļūst par anahronismu.

P.S.
Jaunā Eclipse instalācijā uz Windows uzreiz norādu noklusēto kodējumu utf-8 (logs Preferences -> General -> Workspace) sistēmas kodējuma vietā.