Šogad beidzot iesāku savas dzimtas vēstures jeb ģenealoģijas izpēti. Protams, esmu aizņemta un pārējā laikā pietiekami slinka, tāpēc pavadīt neskaitāmas stundas arhīvā un bibliotēkā nevēlējos. Izvēlējos vienkāršāko veidu — sākt ar internetā pieejamajiem materiāliem.

Tā nu esmu izveidojusi to tīmekļa projektu apkopojumu, kas man palīdzēja ciltskoka veidošanā. Uzreiz jāteic — mūsdienās ciltskoka veidošana vairs nav nogurdinošs process vienatnē starp neskaitāmām dokumentu kaudzēm, tas ir aizraujošs pētījums, kurā viegli iesaistīt savus radiniekus.

Ciltskoka veidošanai: Geni

Geni: ciltskoka apskates logs

Noteikti daļa ar jums skolas gados ir saskārusies ar sava ciltskoka zīmēšanu. Tas nozīmēja — lielas papīra lapas, lineālus, zīmuļus, dzēšgumijas, flomāsterus un neskaitāmu stundu darbu līdz nonākšanai pie glīta rezultāta. Un, ja vēl papīra lapa kļuva par mazu…

Šodien viss ir daudz vienkāršāk. Internetā atrodami dažādi projekti, kas piedāvā ciltskoku zīmēšanu un uzturēšanu. Man visvairāk iepatikās bezmaksas Geni. Projektam ir vienkārša un ērta saskarne. Jaunas personas pievienošana kokam prasa vien pāris peles klikšķus. Katram radiniekam tiek izveidots savs profils, kur apkopot šī cilvēka nozīmīgākos dzīves datus, rakstīt plašāku biogrāfiju, pievienot attēlus un video. Pievienotos datus iespējams aplūkot arī kā laika joslu, veidot svarīgāko notikumu kalendārus.

Ciltskoka veidošanā varat iesaistīt jebkuru radinieku, atliek tikai nosūtīt uz e-pastu ielūgumu. Uzaicinātie cilvēki var palīdzēt pilnveidot ciltskoku papildinot to ar savām zināšanām par senčiem, kā arī pievienot informāciju par šī brīža aktuālajiem notikumiem (piemēram, gaidāmajām kāzām, bērniņa piedzimšanu, dažādu ceļojumu fotogrāfijām utt.), līdz ar to Geni kalpo arī kā privāts sociālais tīkls. Ciltskokam pievienotos datus var ērti importēt un eksportēt izmantojot GEDCOM standartu.

Diemžēl Geni saskarne ir pieejama tikai angļu valodā. Ja jūsu radinieki brīvi nepārvalda angļu valodu, iespējams, jums ērtāks būs MyHeritage, kas pieejams arī citās valodās, tai skaitā, krievu, vācu, lietuviešu.

Latvijas internetā: baznīcu grāmatas un vecā periodika

Lai arī Geni ir lielisks rīks ciltskoka veidošanā un kontaktu ar radiniekiem uzturēšanā, tas nepiedāvā materiālus, kas palīdzētu dzimtas vēstures izpētē. Lai atrastu informāciju par senčiem Latvijas teritorijā veidotos materiālos, ļoti noderīga ir pēdējo gadu laikā digitalizētā Latvijas Valsts vēstures arhīva un Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma daļa.

LVVA Raduraksti

Latvijas Valsts vēstures arhīva projekta Raduraksti ietvaros šobrīd digitalizētas baznīcu grāmatas (dzimušo, kristīto, iesvētīto, saderināto, laulāto, mirušo reģistri) par laika posmu līdz 1905. gadam. Plašāka informācija par materiālu saturu un vietnes turpmāko attīstību atrodama projekta aprakstā.

Grāmatas ir publiskotas skenētu attēlu veidā — rokrakstā (arī vāciski un krieviski) un rakstībā, kas atšķiras no mūsdienu rakstības, tādējādi krietni apgrūtinot informācijas ieguvi. Baznīcu grāmatas vietnē ir sakārtotas pēc konfesijas, apdzīvotās vietas (draudzes) un gada. Lai šos materiālus varētu pilnvērtīgi izmantot, būs jāzin meklētās personas dzīvesvieta un jūs interesējošais laika posms.

Starp citu, ja pašiem datus meklēt nav laiks, valsts arhīvs piedāvā pakalpojumu — ģenealoģisko pētījumu, kad par attiecīgu samaksu 6–12 mēnešu laikā veiks jūsu dzimtas vēstures izpēti un ciltskoka sastādīšanu.

LNB Periodika.lv

Savukārt Latvijas Nacionālā bibliotēka šogad ir iesākusi darbu pie projekta Periodika.lv, kas internetā piedāvā plašu vecās periodikas (laikrakstu un žurnālu) krājumu. Šobrīd vietnē pieejama izdevumu izlase no 1895. līdz 1957. gadam — kopā aptuveni 350 000 lappuses. Nākamo 2–3 gadu laikā bibliotēka plāno digitalizēt vēl vismaz 2 miljonus lappušu.

Periodika.lv ir pieejama gan meklēšana rakstos, gan konkrētu izdevumu pārlūkošana skenētu attēlu un atpazīta teksta veidā, tādējādi atvieglojot informācijas atrašanu.

Vēl vēsturiskā periodika ir pieejama senāka LNB projekta “Mantojums – 1: Latvijas periodisko izdevumu saglabāšana” ietvaros. Šeit izdevumiem nav iespējama meklēšana to tekstā, tie ir pieejami tikai skenētu attēlu veidā (PDF formāts). Citi digitalizētie materiāli (atklātnes, kartes, plakāti, fotogrāfijas utt.) pieejami digitālās bibliotēkas tīmekļa vietnē.

Un, protams, ja meklējamie radinieki vēl ir dzīvi, to atrašanā var noderēt sociālais tīkls Draugiem.lv.

Ja radi meklējami ārzemēs…

Salīdzinot ar Latvijas internetā pieejamo informāciju, rietumvalstu arhīvu materiāli internetā ir pārstāvēti daudz plašākā skaitā. Diemžēl lielākā daļa informācijas būs par maksu. Ja jūsu radinieki kara laikā ir emigrējuši, informāciju par šo faktu visticamāk atradīsiet kādā no tālāk minētajām tīmekļa vietnēm.

Ancestry.com

Kā nozīmīgākais dokumentu arhīvs jāmin Ancestry.com. Projekts nodrošina piekļuvi milzīgam skaitam dažādu dokumentu (dzimšanas, laulību un miršanas reģistri, imigrācijas un emigrācijas dokumenti utt.) no ASV, Austrālijas, Vācijas, Francijas, Zviedrijas, Īrijas, Lielbritānijas, kā arī citām valstīm. Šobrīd vietnē pieejamas aptuveni 27 000 dokumentu kolekcijas.

Meklējot informāciju par personām, kas dzimušas Latvijā, tiek atrasti vairāk nekā 40 000 ieraksti (70 000, ja esat Ancestry.com abonents). Kas interesanti, šeit ir pieejami arī daži Latvijas Valsts vēstures arhīva materiāli, piemēram, “Latvia: Jewish Family Lists from Rezekne, c. 1896-1914“.

Lai arī meklēšana daļā kolekciju ir bez maksas, dokumenti apskatīšanai ir pieejami tikai arhīva abonentiem. Tas izmaksās 25–30$ mēnesī. Ja reģistrēsieties Ancestry.com un norādīsiet kredītkartes datus, pirmās divas nedēļas arhīvu varēsiet lietot bez maksas. Paralēli dokumentu krātuvei, Ancestry.com kā bezmaksas pakalpojumu piedāvā arī ciltskoku veidošanu un uzturēšanu.

Ja jūs interesē tieši ASV dokumenti, iesaku apmeklēt arī Footnote, kur nelielai daļa materiālu var piekļūt bez maksas. Līdzīgi Ancestry.com, arī šeit ir pieejama 2 nedēļu bezmaksas izmēģinājuma versija. Atslēgvārds “Latvia” atrodams aptuveni 10 000 dokumentu.

Vēl ciltskoka izveides procesā ļoti noderīgi var būt sociālie tīkli, kur atrast dzīvos radus. Ja Latvijā pirmais pieturas punkts ir Draugiem.lv, tad pasaules mērogā iesaku apmeklēt MySpace vai Facebook. Minētie projekti vairāk populāri ir rietumvalstīs, tāpēc, ja jūs interesē citu valstu tīkli, apskatiet pasaulē populārāko sociālo tīklu karti.

Citas iespējas: DNS tests

Mūsdienās ciltskoka izpētei palīdz ne tikai senču atmiņas un dažādi dokumenti, bet arī zinātne. Jau minētais Ancestry.com par samaksu (149–199$) piedāvā veikt DNS testu, kas palīdzēs noskaidrot jūsu izcelšanos. Plašāka informācija par šo pakalpojumu pieejama tīmekļa vietnē dna.ancestry.com.

Personīgi par atklāto

Autores vecvectēvs Jūlijs (vidū), 1926. gads

Manā ģimenē fantastisku darbu ir paveicis vectēvs apkopojot informāciju par 5 paaudzēm sākot ar 19. gadsimta sākumu. Turklāt, informācija ir ne tikai rakstiskā veidā, bet iekļauj arī fotogrāfijas un kartes.

Esmu uzzinājusi, ka mana vecvecvecvecmāmiņa Anete ir ieceļojusi Latvijā no Vācijas. Vecvecvectēvs Pēteris tagadējās lauku mājas 1881. gadā nopircis no vietējās muižas barona. No šī darījuma saglabājusies pat īpašuma karte, kur vecvecvectēvs parakstījies ar trīs krustiņiem, jo rakstīt nav pratis. Savukārt, vecvectēvs Jūlijs (attēlā) 7 gadus bijis pagasta vecākais.

Šobrīd ciltskoka uzturēšanai izmantoju Geni. Liels paldies jāteic arī Draugiem.lv, kur tika atrasti attāli radinieki, kas jau ir aktīvi iesaistījušies dzimtas koka pilnveidošanā. Turklāt, viss ciltskoka veidošanas process ir motivējis mani digitalizēt visas senās ģimenes fotogrāfijas, lai nodrošinātu to saglabāšanu arī nākamajām paaudzēm.

Un, ziniet, ir ārkārtīgi patīkami apzināties savu izcelsmi un esot lauku māju pagalmā iztēloties to vairāk nekā gadsimtu seno darījumu, kuram pateicoties man ir iespēja šo vietu saukt par mūsu ģimenes īpašumu.

© poga.pieraksti.lv, 2007–2008. Rakstus aizliegts pārpublicēt. Plašāka informācija par pierakstiem.

Mana ikdiena nav iedomājama bez mūzikas. Pārsvarā klausos Last.fm radio vai personīgo MP3 kolekciju, kurā ir vairāki tūkstoši dažādu mūzikas virzienu dziesmu. Ja ar Last.fm radio jautājumu nav un ar lielāko prieku klausos to, ko man piedāvā, ar savu mūzikas bibliotēku ir sarežģītāk.

Visbiežāk izvēlos klausīties kāda konkrēta stila mūziku, nevis visu MP3 kolekciju uzreiz. Šeit arī sākas problēmas. Esmu sapratusi, ka pašrocīgi veidot dziesmu sarakstus (playlists) ir ļoti laikietlipīgs process, turklāt es pastāvīgi mainu domas par to, ko vēlos dzirdēt. Rezultātā vairāk sanāk spiest “Foward” pogu, nekā kaut ko klausīties. Tas aizņem laiku un traucē darbam, turklāt pazūd arī man svarīgais pārsteiguma moments — cītīgi veidojot sarakstu, es jau aptuveni zinu, kādas dziesmas skanēs. Jau labu laiku sapņoju par kādu tālāku punktu nākotnē, kad pietiks tikai iedomāties kādu konkrētu dziesmiņu vai noskaņojumu, un atbilstoši tam sāks skanēt situācijai piemērotu dziesmu izlase.

Līdz ar Apple iTunes 8 mūzikas pārvaldības programmas iznākšanu septembrī, esmu solīti tuvāk perfektām dziesmu izlasēm pateicoties jaunajam iTunes Genius servisam.

Kas ir iTunes Genius?

Genius veido dziesmu izlases no “dziesmām, kas kopā izklausās lieliski”. Un tas patiešām strādā. Jums ir tikai jāizvēlas savā mūzikas kolekcijā esoša dziesma. Ar vienu pogas klikšķi Genius izveidos izvēlētajai dziesmai līdzīgu skaņdarbu izlasi izmantojot jūsu kolekcijas iespējas. Turklāt tas rekomendēs arī tādas dziesmas, kas jūsu kolekcijā vēl nav iekļautas.

Taisnības labad gan jāpiebilst, ka rekomendētas tiek tikai tās dziesmas, kas ir pieejamas iTunes veikalā. Genius nedarbojas ar jebkuru dziesmu, līdz ar to specifiskas mūzikas cienītājiem tas var nederēt. Un, protams, savas mūzikas kolekcijas pārvaldībai jums būs jāizmanto iTunes 8. Būs arī nepieciešams iTunes veikala lietotāja konts, kas Latvijas iedzīvotājiem oficiāli vēl nav pieejams. Šo problēmu gan var apiet reģistrācijas procesā izmantojot fiktīvu adresi kādā valstī, kur veikals jau pastāv.

Papildināts: Kopš 2009. gada aprīļa iTunes veikals ir oficiāli pieejams arī Latvijā!

Kā iTunes Genius darbojas?

Genius nosūta informāciju par jūsu mūzikas bibliotēku uz Apple. Tai skaitā — jūsu izveidotos dziesmu sarakstus, dziesmu nosaukumus, to atskaņošanas skaitu un novērtējumu. Ja jūsu mūzikas kolekcija ir liela, šis process ilgs vismaz pārdesmit minūtes. Tālāk Apple izmanto šo informāciju, kā arī ar visu citu Genius lietotāju iesūtīto informāciju, lai izveidotu tieši jūsu mūzikas bibliotēkai pieskaņotus rezultātus. Šie rezultāti reizi nedēļā automātiski tiks atjaunoti. Jo Genius lietotāju skaits augs, augs arī Genius zināšanas, kas nodrošinās vēl atbilstošāku dziesmu izlašu veidošanu.

Internetā lasītās atsauksmes liecina, ka pagaidām lietotāju domas par šī servisa lietderību dalās — bieži vien atgrieztie rezultāti neesot pārāk atbilstoši izvēlētajai dziesmai. Personīgi es esmu pilnībā apmierināta ar Genius veidotajām izlasēm un jau šobrīd tas veido daudz labākus mūzikas sarakstus nekā es jelkad varētu saviem spēkiem.

iTunes Genius piemēri

Nobeigumā piedāvāju ieskatu divos dziesmu sarakstos, ko iTunes Genius izveidoja izmantojot manu mūzikas kolekciju. Attēlā pa kreisi redzamais saraksts ir veidots izmantojot James “Laid” kā pamatdziesmu, bet attēlā pa labi izmantota Portishead “Glory Box”.

Papildinformācija

• Stīvs Džobss (Steve Jobs) prezentē jaunos iPod un iTunes
  iTunes Genius tiek pieminēts sākot ar prezentācijas 6. minūti (2008. gada septembris)
• iTunes lejupielāde Apple tīmekļa vietnē
• iClarified: How to Use the New iTunes Genius Feature
  iTunes Genius lietošanas pamācība
• Fake Name Generator
  Rīks fiktīvas adreses izveidošanai, lai varētu reģistrēties iTunes veikalā
• Apple Support: Create an iTunes App Store account without a credit card
  Pamācība iTunes lietotāja konta reģistrācijas procesam bez kredītkartes izmantošanas

Ar interesi sekoju līdzi notikumiem ap referendumu par Satversmes grozījumiem 2. augustā un mani negatīvi pārsteidza lielais pilsoņu skaits, kuru lēmuma pamatā bija emocijas, nevis fakti, konkrētā priekšlikuma būtība un tā sekas nākotnē. Jau pēc rezultātu paziņošanas portālu komentāros dominēja viedoklis “Visi uz nobalsošanu 23. augustā! Nu mēs viņiem (valsts vadībai) parādīsim!”. Šaubos, ka kāds no šiem cilvēkiem bija iepazinies ar piedāvātajiem likuma grozījumiem.

Arī man līdz šim peripetijas ap pensiju likumu bija svešas, tāpēc veltīju pāris stundas izpētei, lai pieņemtu informētu lēmumu par savu rīcību aiznākamajā sestdienā. Ceru, ka apkopotā informācija noderēs arī jums.

Īsa tautas nobalsošanas priekšvēsture

2007. gada jūnijā Pensionāru un Senioru partija uzsāk parakstu vākšanu par pensiju likuma grozījumiem.

Saskaņā ar likumu “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, sākotnēji ir nepieciešams savākt 10 000 notariāli apstiprinātu parakstu.

Kad Pensionāru partija ir savākusi aptuveni 8 000 parakstus, tai atbalstu pauž nevalstiskā organizācija “Sabiedrība citai politikai”, kas sedz trūkstošo parakstu notariālās izmaksas (avots). Rezultātā 2008. gada 18. februārī Centrālajai Vēlēšanu komisijai tiek iesniegti 12 161 paraksti.

CVK izsludina parakstu vākšanu no 16. aprīļa līdz 15. maijam. Lai likumprojektu varētu iesniegt izskatīšanai Saeimā, tam jāsavāc ne mazāk kā 149 064 paraksti (1/10 no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita). Kopumā tiek savākti 177 012 paraksti.

3. jūlijā Saeima noraida ierosinātos grozījumus. Par grozījumiem balso 44 deputāti, pret — 6, 46 deputāti balsojumā atturas. Rezultātā CVK lemj par tautas nobalsošanas rīkošanu 23. augustā.

Starp citu, izskanējis arī viedoklis, ka šī tautas nobalsošana nav likumīga. Proti, Satversmes 73. pants nosaka, ka “tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu un likumus par (..) nodokļiem”, un, interpretējot pantu plašāk, pensiju likuma grozījumi skar valsts budžetu. Centrālās Vēlēšanu komisijas lēmumu par tautas nobalsošanas rīkošanu varēja apstrīdēt līdz 4. augustam (avots), kas nav izdarīts.

Likumprojekts un esošais likums

Tautas nobalsošanai nodotais likumprojekts, kas attiecas uz pensiju likuma pārejas noteikumu 34. punktu:

34. Līdz 2009. gada 31. decembrim vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram piemērots šāds koeficients:
1) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 20 gadiem, — 3,0;
2) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 21 gada līdz 30 gadiem, — 3,5;
3) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 31 gada līdz 40 gadiem, — 4,0;
4) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir 41 gads un vairāk gadu, — 4,5.

© Grozījums likumā “Par valsts pensijām”

Esošais pārejas noteikumu punkts:

34. Līdz 2009.gada 31.decembrim vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram piemērots šāds koeficients:
1) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 20 gadiem, — 1,1;
2) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 21 gada līdz 30 gadiem, — 1,3;
3) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 31 gada līdz 40 gadiem, — 1,5;
4) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir 41 gads un vairāk gadu, — 1,7.
(02.11.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

© Likums “Par valsts pensijām”

Kā redzams, tautas nobalsošanai nodotie likuma grozījumi attiecas uz laika posmu līdz 2010. gadam. Izmaiņas ir tikai pensijas apmēra noteikšanas koeficientā, kas ir pieaudzis gandrīz trīs reizes. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts vispārējā gadījumā šobrīd ir 45 lati, nākamgad to plānots palielināt līdz 60 latiem.

Uzskatāmākam salīdzinājumam piedāvāju tabulu, kur salīdzināts pensiju apmērs par pamatu ņemot šī brīža sociālā nodrošinājuma pabalsta apjomu — 45 latus.

Savukārt pensiju apjoma pieaugums, ja valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts būtu 60 lati, ir sekojošs.

Ja referendumā tiks nobalsots par likumprojekta pieņemšanu, 3 nedēļu laikā valsts prezidentam būs jāizsludina likuma grozījumi. Likums stāsies spēkā 2 nedēļas pēc tā izsludināšanas. Tātad politķiem būs ne vairāk kā 5 nedēļas, lai atrastu līdzekļus pensiju palielināšanai un izdarītu nepieciešamos grozījumus budžetā.

2008. gadā pensijām būs nepieciešami papildus 92 miljoni latu, bet 2009. gadā — aptuveni 370 miljoni (avots). Jāteic gan, ka medijos minētās summas variē sākot no 221 miljona gadā, līdz ar to precīzs skaitlis man nav zināms.

Cik saprotu, šobrīd valstij nav reāla plāna, kā iegūt finansējumu pensiju paaugstināšanai. Izskanējušie varianti — dažādu pabalstu apjoma samazināšanās/nepalielināšana, pensijas vecuma palielināšana un nodokļu sistēmas maiņa, vai arī sociālā budžeta (veidojas no strādājošo sociālajiem maksājumiem) krahs pēc pāris gadiem. Arī „Sabiedrības citai politikai” piedāvātais variants (.doc formāts) nesniedz reālu, tūlītēju risinājumu.

Tautas nobalsošanas norise

Referendums notiks 23. augustā no 7.00–22.00. Lai balsotu, nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa pase. Balsot var jebkurā vēlēšanu iecirknī neatkarīgi no jūsu dzīves vietas.

Informācija par vēlēšanu iecirkņiem un to darba laiku, kā arī balsošanas kārtību un konkrētajiem likuma grozījumiem ir pieejama CVK tīmekļa vietnēs sadaļā “Tautas nobalsošana par grozījumu likumā Par valsts pensijām”.

Lai grozījumi tiktu pieņemti, tautas nobalsošanā ir jāpiedalās vismaz 453 730 vēlētājiem jeb pusei no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Vairākumam jābalso par likumprojekta pieņemšanu.

Pārdomas

Lai arī manas zināšanas par pensiju likumu un budžetu ir gaužām virspusējas, mani lielā mērā uztrauc tas, ka gadījumā, ja likumprojekts tiks atbalstīts, valdībai nav tūlītēja risinājuma papildlīdzekļu iegūšanai. Jāmin arī, ka pensiju likums ir ārkārtīgi garš un sarežģīts, tikai viena pārejas noteikumu punkta maiņa neskatot visu likumu kopumā nevar būt tālredzīgs un pārdomāts lēmums.

Līdz ar to likumprojekts vairāk izskatās pēc dažu indivīdu mēģinājuma iegūt lielāku tautas atbalstu nākamajās vēlēšanās. Es pilnībā piekrītu, ka pensionāriem ir grūti un pensijas ir neiedomājami mazas, tomēr grozījumu likumprojektā vairāk redzu īstermiņa ieguvumu ar neparedzamām sekām nākotnē, nevis pārdomātu ilgtermiņa risinājumu pensiju sistēmas uzlabošanai.

Starp citu, likumprojekts paredz grozījumus tikai vecuma pensiju apmērā, taču nevajadzētu aizmirst, ka ir 3 valsts pensiju veidi — vecuma pensija, invaliditātes pensija un apgādnieka zaudējuma pensija. It kā ir saprotams, ka šajos grozījumos, ko ierosinājusi Pensionāru un Senioru partija, uzsvars ir tieši uz vecuma pensiju, bet vai tāpēc pārējo pensiju veidu saņēmēji būtu pelnījuši saņemt mazāk?

Kā viens no argumentiem par labu grozījumiem, tiek minēta arī minimālā pensiju apjoma pielīdzināšana iztikas minimumam (avots), taču realitātē grozījumi nepavisam nav saistīti ar iztikas minimuma apmēru. Bez tam man ir vēl virkne citu neskaidrību par šo likumprojektu, tāpēc pret grozījumiem izturos skeptiski un visticamāk referendumā nepiedalīšos.

Galu galā — man gribētos ticēt, ka attiecīgie valsts pārvaldē strādājošie ir kripatiņu zinošāki par mani, kurai nu uzdots vērtēt no konteksta izrautu noteikumu punktu, jo pilnībā izprast pensiju likuma nianses man diemžēl nebūs ne laika, ne pietiekošu zināšanu. Gribētos arī cerēt, ka jautājumi, kas skar valsts budžetu tiek rūpīgi un savlaicīgi plānoti. Tāpēc šķiet pat destruktīvi pēc kādas pilsoņu daļas vēlmes tos pēkšņi mainīt nedomājot par tālejošām sekām, bet tikai par tūlītēju, īslaicīgu labumu.

Internetā ir pieejama ļoti plaša informācija un viedokļu dažādība par tēmu, atliek tikai meklēt. Lai arī kāds būtu jūsu lēmums par piedalīšanos šajā tautas nobalsošanā. ļoti ceru, ka tas būs pēc būtības, atbildīgs un argumentēts.

Papildinformācija

• Valdībai nav ‘plāna B’, ja Pensiju likuma grozījumi stājas spēkā
  Diena.lv, 4. jūlijs, 2008
• Saeima pieņem būtiskus grozījumus Pensiju likumā
  Diena.lv, 19. jūnijs, 2008
• Grozījumi pensiju likumā — riskants darījums
  Diena.lv, 13. jūnijs, 2008
• Kur „Sabiedrība citai politikai” ņemtu miljonus pensijām?
  Kas notiek Latvijā?, 16. maijs, 2008
• Pensiju trīskāršošanu sistēma nepavilks
  Diena.lv, 3. maijs, 2008
• Pensiju kritiskā masa strādājošajiem “uz galviņām”
  Kas notiek Latvijā?, 1. maijs, 2008
• Minimālo pensiju otrā puse
  Diena.lv, 30. aprīlis, 2008

Papildināts 24. augustā: tautas nobalsošanā piedalījās tikai 347182 balsstiesīgie, līdz ar to likumprojekts netika pieņemts.

© poga.pieraksti.lv, 2007–2008. Rakstus aizliegts pārpublicēt. Plašāka informācija par pierakstiem.

Iepriekšējā rakstā minētā velobrauciena laikā nokļuvu vairākās nelegālajās izgāztuvēs Garkalnes novada mežos. Redzētais mani nepatīkami pārsteidza, tāpēc pētīju iespējas, kā šādas teritorijas sakopt, un atradu ļoti jauku projektu — Talkas.lv.

Projekta autori ieplānojuši 13. septembrī, sestdienā, visā Latvijas teritorijā vienlaikus rīkot valsts sakopšanas talkas, tajās iesaistot daudzus tūkstošus brīvprātīgo. “Lielā talka” iecerēta kā dāvana Latvijai tās 90. jubilejā.

Klāt atjaunotās Latvijas 17. vasara, un 18. novembrī svinēsim neatkarīgās Latvijas 90. gadadienu. Latvija ir pietiekami liela, lai mums visiem pietiktu vietas, kur dzīvot un kur augt nākamajām paaudzēm. Latvija ir pietiekami maza, lai mēs visi kopā spētu tai atdot agrāko tīras valsts slavu.

Ziemas nogalē maza domubiedru grupa nāca klajā ar ideju par valsts mēroga talku. Tā jau guvusi atsaucību daudzu sirdīs.

Talkas pie mums rīkotas tik senos laikos, ka šo vārdu no latviešiem aizņēmušies gan igauņi, gan somi. Talkas jēga ir kopīgs darbs, kas veicas labāk un priecīgāk, nekā vienam darot.

Lielās Talkas jēga ir iztīrīt Latviju. Mūsu ir daudz, un visi kopā mēs varam izmēzt dzimtenes mežus, pļavas, laukus. Mēs varam iztīrīt no ciemiem un pilsētām tur nevērīgi un nelikumīgi izmestos atkritumus, kuru pa pilnam arī jūras un ezeru, kā arī lielo un mazo upju krastos.

© Talkas.lv

Šobrīd idejas īstenotāji veic sagatavošanās darbus — informē pašvaldības par iespēju iesaistīties projektā un noskaidro sakopjamo teritoriju atrašanās vietas. Savukārt pašvaldības, kas izvēlas piedalīties talkā, koordinē sakopšanu savā teritorijā.

Kā piedalīties?

Jau šodien katrs, kam ir informācija par teritorijām, ko būtu nepieciešams sakopt, var aizpildīt anketu projekta tīmekļa vietnē tur redzamajā kartē norādot piegružoto vietu, pievienojot aprakstu un, ja iespējams, arī fotogrāfiju. Šādi mēs palīdzēsim talkas koordinatoriem apzināt sakopjamās platības.

Tuvojoties septembrim, Talkas.lv vietnē būs publicēts saraksts ar vietām, ko nepieciešams sakopt. Jums tikai lapā publicētajā kartē būs jāizvēlas jūs interesējošā vieta.

Savukārt 13. septembrī jums ir jādodas uz izvēlēto vietu un jāpiedalās “Lielajā talkā”. Sakopsim Latviju kopā!

© poga.pieraksti.lv, 2007–2008. Rakstus aizliegts pārpublicēt. Plašāka informācija par pierakstiem.

Kādā saulainā maija sestdienā izlēmu doties nelielā izbraucienā ar velosipēdu no Garkalnes līdz vienam no tuvējiem ezeriem. Sarunāju līdzbraucēju, kopīgi papētījām kartes un devāmies ceļā.

Mūsu sākotnējais plāns — izbraukt cauri bijušajai Padomju Savienības armijas bāzei, tad šķērsot Krievupi un pa meža celiņiem nokļūt līdz ezeram.

Informācijai: Garkalne atrodas aptuveni 25 kilometrus no Rīgas pie Pleskavas (A2) šosejas (kreisajā pusē braucot no Rīgas), apmeklētā armijas bāzes teritorija atrodas šosejas otrā pusē. Bieži vien cilvēki Garkalni jauc ar Garciemu, kas atrodas pie jūras Carnikavas novadā. Garkalne ir ērti sasniedzama ar sabiedrisko transportu — uz turieni kursē gan autobusi, gan arī vilcieni (pietura: Ropaži). Jūsu ērtībai raksta nobeigumā pieejama karte ar apmeklēto objektu atrašanās vietām un fotogrāfijām.

Pirmā daļa: Garkalnes armijas bāzes apkārtne

Braucienu uzsākām Garkalnes centrā. Tad šķērsojām Pleskavas šoseju vietā, kur ierīkota gājēju pāreja. Uzreiz pēc tam nogriezāmies uz klusa, asfaltēta celiņa un devāmies bijušās armijas bāzes virzienā. Liels bija pārsteigums, kad iebraucot bāzes teritorijā uzreiz manāma mūsdienu civilizācija — izbūvētas plašas ielas ar apgaismes stabiem, to malās gozējas paliels skaits jaunbūvju. Dziļāk teritorijā būvniecība turpinās un mijās gan ar jau pabeigtām dzīvojamajām ēkām, kur pagalmos uz batutiem lēkā bērneļi, gan ar vecajām padomju armijas celtnēm.

Tā kā mūsu brauciena mērķis bija ezers, armijas bāzē ilgi neuzkavējamies. Pa meža ceļiem devāmies meklēt tiltu, pār kuru šķērsot Krievupi. Līdzbraucēja topogrāfiskās prasmes diemžēl izrādījās nepietiekošas, kā rezultātā attapāmies dziļi mežā uz gandrīz nemanāmas, aizaugušas taciņas. Kad arī tā izbeidzās, mainījām virzienu uz to pusi, kur vajadzēja atrasties upītei. Virziens beigu beigās izrādījās pareizs, bet, tā kā tilts atradās nezināmā attālumā, upi nācās šķērsot to pārbrienot.

Pēc Krievupes šķērsošanas nonācām palielā, mazliet idilliskā pļavā — puķītes zied, putniņi dzied, upmalā stirnu un alņu pēdu nospiedumi, bebru nograuzti koki. Prieks ilga līdz brīdim, kad sapratu, ka atrodamies labiekārtotā medību laukā, kura vidū ierīkotas dzīvnieku barotavas, bet malās medību torņi.

Šajā brīdī nospriedām, ka uz ezeru tomēr nedosimies — sākām pamanīt pirmās noguruma pazīmes, laiks bija samērā karsts, turklāt maldoties pa smilšainajiem meža ceļiem bijām veiksmīgi pazaudējuši vienīgos dzeramā ūdens krājumus.

Tā nu devāmies turp, kur pēc mūsu domām atradās ceļš, kas iziet uz Pleskavas šoseju. Mājupceļā pabraucām garām kādai nelegālajai izgāztuvei un vēl vienām bijušās armijas ēkas drupām.

Otrā daļa: Garkalnes armijas bāzes munīcijas noliktavas

Nākamās nedēļas nogales izbrauciena galamērķis vairs nebija ezers, bet gan vēlēšanās pamatīgāk izpētīt Garkalnes armijas bāzi. Brauciens iesākās tāpat kā pirmajā reizē — pabraucām garām jaunbūvēm un tad devāmies tālāk līdz armijas bāzes otram galam.

Nekas daudz no toreizējām ēkām vairs nav saglabājies — tik vien kā pāris angāru drupas un apgaismes stabi pie dažviet manāmas sētas, kas apjož visu teritoriju. Tā nu izbraucām pāris lokus pa smilšainajiem ceļiem un dažas padomju laika liecības apskatījām tuvāk. Toreiz šajā teritorijā atradās munīcijas noliktavas.

Abu braucienu laikā vairākās vietās pamanīju putnu būrīšus. Kā vēlāk noskaidroju, liela daļa bijušās armijas bāzes teritorijas atrodas 2004. gadā dibinātajā dabas liegumā „Garkalnes meži” , kas ir viena no retajām zaļo vārnu ligzdošanas vietām Latvijā. Tieši tāpēc teritorijā ir ierīkoti putnu būri.

Piebilde: netālu no mūsu maršruta atrodas arī bunkurs (karte), līdz kuram šajos braucienos tā arī netikām.

Jāpiebilst, ka tā arī līdz minētajam ezeram vēl aizbraukusi neesmu. Kādu dienu gan noteikti to izdarīšu.

Vairāk fotogrāfiju no abiem braucieniem aplūkojamas Flickr galerijā.

Apskatīto objektu karte

Tā kā brauciena laikā mums nebija pieejams GPS, dažu objektu atrašanās vieta dabā var mazliet atšķirties no kartē redzamā.

Skatīt lielāku karti

© poga.pieraksti.lv, 2007–2008. Rakstus aizliegts pārpublicēt. Plašāka informācija par pierakstiem.

Priekšvārds

Ar bibliotēkām līdz pagājušā gada beigām biju uz “jūs” — mācību vajadzībām pāris reizes esmu apmeklējusi Rīgas Centrālo bibliotēku, savas skolas un universitātes bibliotēku. Tas arī viss. Vēl pirms gada biju pārliecināta, ka “to briesmīgo ēku” (Gaismas pili) noteikti nevajag. LNB pirmo reizi iegriezos pagājušā gada rudenī. Iepatikās tā, ka bibliotēku apmeklēju joprojām — nu jau kā LNB darbinieks. Tāpēc noteikti nepretendēju uz pilnīgi objektīvu viedokli, bet gan vēlos pastāstīt, kāpēc manas domas par jaunas nacionālās bibliotēkas ēkas nepieciešamību pusgada laikā ir pilnībā mainījušās.

Starp citu, jau aptuveni mēnesi pavisam klusi darbojas Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas blogs. Tieši šajā blogā publicētais raksts “Digitālā bibliotēka vs. Gaismas pils” mudināja mani publiski izteikt savu viedokli. LNDB blogs ir pirmais man zināmais valsts iestādes blogs Latvijā (bloga autori gan uzsver, ka šis ir neoficiāls blogs).

Bibliotēku funkcijas un uzdevumi

Bibliotēku funkcijas ir noteiktas ar likumu, īsumā – tām ir jāsaglabā pasaules kultūras mantojums un jānodrošina tā publiska pieejamība. (Bibliotēku likums, 3. pants).

Savukārt nacionālajai bibliotēkai vēl ir ar likumu noteikti dažādi specifiski uzdevumi, tai skaitā nacionālās literatūras krājuma veidošana un mūžīga glabāšana (obligātais eksemplārs), starpbibliotēku abonementa sistēmas centra darbības nodrošināšana, metodiskās palīdzības un konsultāciju sniegšana bibliotēkām, valsts statistikas veidošana par bibliotēku darbību un izdevējdarbību, Latvijas pārstāvēšana starptautiskās organizācijās utt. Vairāk uzzināsiet iepazīstoties ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas likumu un nolikumu. Tieši šo specifisko uzdevumu dēļ LNB ir vitāli svarīga visai bibliotēku sistēmai.

Latvijas Nacionālā bibliotēka — šī brīža situācija

Šobrīd LNB krājumā ir aptuveni 4 miljoni vienību — ne tikai grāmatas, bet arī dažādi bukleti, žurnāli un laikraksti, notis un skaņu ieraksti, kartes, rokraksti, kā arī attēlizdevumi — plakāti, fotogrāfijas, atklātnes, sīkattēli un citi izdevumi. Bibliotēkas krājums ik dienas tiek papildināts arī jauniem materiāliem.

LNB Rīgā atrodas 7 dažādās ēkās (Google karte), kuras, starp citu, tiek īrētas. Šī sadrumstalotība ne tikai apgrūtina apmeklētājus, bet arī traucē pašu bibliotēkas darbinieku produktīvam darbam, jo bieži vien daļa darba dienas ir jāpavada mērojot ceļu no vienas ēkas uz otru. Vienotas ēkas trūkums arī sarežģī un sadārdzina telpu uzturēšanu un remontu.

Bibliotēkas telpas ir daudz par mazu un ļoti sliktā stāvoklī. Šī gada sākumā jaunajiem LNB darbiniekiem bija brīnišķīga iespēja iepazīties ar bibliotēkas nodaļu darbu. Varu nepārspīlējot teikt — lai arī ļoti interesanti, redzētais brīžiem šķita traģiski — grāmatas praktiski pūst, esošās telpas nav piemērotas ilgstošai materiālu saglabāšanai. Turklāt daudzās nodaļās trūkst vietas, lai turpinātu krājuma papildināšanu. Kā piemēru varu minēt kolēģa publicēto fotogrāfiju ar, ja nemaldos, veco periodiku. Arī domājot par darbiniekiem — tā kā telpas nav sevišķi piemērotas bibliotēkas vajadzībām, bibliotekāru darbs ir fiziski grūts (starp citu, daļa nošu krājuma glabājas senā bankas seifā krietnas istabas izmēros).

Īsumā — esošās bibliotēkas telpas kavē bibliotēkas attīstību un jaunu, vēl kvalitatīvāku pakalpojumu sniegšanu, kā arī nespēj pilnvērtīgi nodrošināt likumā noteikto funkciju izpildi.

Kāpēc vispār bibliotēka ir vajadzīga?

Nacionālā bibliotēka veic funkcijas, kas ir svarīgas visas bibliotēku sistēmas darbībai un valstij kopumā. Tas ir mūsu kultūras mantojums, mūsu vēsture. Atteikšanās no bibliotēkas, manuprāt, būtu salīdzināma ar atteikšanos no visiem muzejiem, daļēji arī izglītības iestādēm.

Mūsdienās bibliotēka nav tikai “grāmatu krātuve” (starp citu, šobrīd pasaulē tiek izdotas tik daudz drukātas grāmatas kā vēl nekad). Bibliotēka ir atvērta vide, kultūras un sociālais centrs. Šeit apmeklētājam tiek nodrošināta kvalitatīvas informācijas ieguve un apmaiņa. Te ir pieejami ne tikai drukātie materiāli, bet arī datori ar internetu, pieeju dažādām tiešsaistes datubāzēm — turklāt tas viss ir bez maksas. Bibliotēkā ir atsaucīgi un zinoši bibliotekāri, kas vienmēr palīdzēs atrast nepieciešamo. Bibliotēkā jau šobrīd notiek dažādas izstādes, semināri un citi pasākumi.

Ikdienā bibliotēkā redzu daudz dažādu paaudžu apmeklētājus — gan jauniešus un vidējās paaudzes cilvēkus, gan ļoti daudz pensionārus. Pretēji vairākuma viedoklim — jā, bibliotēkas joprojām tiek apmeklētas un statistika liecina, ka pēdējos gados LNB apmeklētāju skaits tikai pieaug.

Digitālā bibliotēka internetā — iespējas un realitāte

Ļoti populārs viedoklis ir “visu digitalizēt!”. Bibliotēka arī iespēju robežās strādā pie materiālu digitalizēšanas un jau šobrīd LNB tīmekļa vietnes Digitālās bibliotēkas sadaļā ir iespējams iepazīties ar daļu no digitalizētajiem materiāliem. Diemžēl autortiesību dēļ lielāko daļu bibliotēkas krājuma internetā brīvi publicēt vēl nevarēs ļoti ilgi. Lai arī digitalizēti, materiāli būs pieejami tikai un vienīgi no bibliotēkas telpām. Šobrīd digitalizēšana notiek nepārtraukti, bet samērā lēni — jādigitalizē ir vairāk nekā 4 miljoni vienību, turklāt bez skenēšanas lielu daļu darba prasa arī ieskenētā materiāla aprakstīšana jeb metadatu izveide, kā rezultātā vienas lappuses pārveide digitālā formātā aizņem vismaz pārdesmit minūtes.

Starp citu, jau nākamgad mūs sagaidīs jauna tīmekļa vietne, Digitālās bibliotēkas portāls, kur būs pieejami vēl vairāk digitalizētu materiālu. Digitālā bibliotēka ir lielisks bibliotēkas pakalpojums, bet tam nevajadzētu kļūt par vienīgo.

Kas mūs sagaida Gaismas pilī?

Interesentiem iesaku iepazīties ar Gaismas pils funkcionālo risinājumu. Kā redzams, lielākā daļa telpu būs domātas tieši bibliotēkas vajadzībām.

Realitātē Gaismas pils ir ne tikai ēka, bet arī jaunas iespējas bibliotēkā sniegto pakalpojumu attīstībai — jaunā nacionālās bibliotēkas ēka būs atvērta visu diennakti, lasītavās grāmatas būs pieejamas “brīvpieejā” (ja šobrīd grāmatas praktiski visās lasītavās ir jāpieprasa personālam, tad jaunajā ēkā grāmatplauktiem varēs brīvi piekļūt).

Plašāka informācija pieejama Gaismas pils tīmekļa vietnes biežāk uzdoto jautājumu sadaļā.

© poga.pieraksti.lv, 2007–2008. Rakstus aizliegts pārpublicēt. Plašāka informācija par pierakstiem.

Ievads jeb ar ko mēs parasti sākam?

Iedomājies, ka esi pamatskolas vai vidusskolas vecuma jaunietis, kas ir nodomājis izmēģināt savas spējas tīmekļa vietņu veidošanā. Iemesli var būt visdažādākie — personīgā mājas lapa skaitās stilīgi, tēta uzņēmums beidzot vēlas publicēties internetā, varbūt vietne ir nepieciešama kā darbs projektu nedēļā.

Tātad — ar ko sākt? Parasti sākotnējo informāciju jaunietis gūst izmantojot interneta meklētājus, forumus, pieredzējušāku draugu ieteikumus. Lielāka daļa saņemto atbilžu, visticamāk, būs šādas:

• Jāizmanto tiešsaistes lapu veidošanas rīks, piemēram, Google Pages, vai kāda blogu platforma, piemēram, WordPress.
• Jāapgūst kāda WYSIWYG (what you see is what you get) tipa programma, piemēram, MS FrontPage vai Adobe Dreamweaver. Šīs programmas piedāvā lapas kodu (XHTML/HTML/CSS) izveidot jūsu vietā, līdz ar to lapas veidošana līdzināsies darbam ar parastu teksta redaktoru (piemēram, MS Office Word, OpenOffice.org Writer).
• Jāapgūst kāda iezīmēšanas vai programmēšanas valoda — XHTML/HTML, CSS, PHP parasti tiek minēti kā populārākie varianti.
• Iespējams, jums ieteiks apgūt arī kādu grafisko redaktoru, piemēram, Adobe Photoshop vai Paint.NET. Šīs programmas būs vajadzīgas, lai izveidotu vietnei nepieciešamos grafiskos elementus, apstrādātu fotogrāfijas.

Kā redzams, atbildes koncentrējas tikai uz tīmekļa vietnes izveides tehnisko pusi. Patiešām, šādas prasmes būs nepieciešamas veidojot vietni no A līdz Z, tomēr jāatceras, ka tikai augstākminēto lietu apguve negarantēs kvalitatīvas vietnes izveidi un lapas izveides sākumposmā šīs zināšanas jums nemaz nebūs vajadzīgas.

Ar ko vajadzētu sākt?

Atbilde ir pavisam vienkārša — ar cilvēku. Svarīgākais ir vienmēr atcerēties, ka tīmekļa vietni jūs veidojat cilvēkam, t.i. vietnes apmeklētājam. Tīmekļa vietnes radīšanā izmantotās tehnoloģijas ir tikai līdzeklis, ar kura palīdzību mums ir dota brīnišķīga iespēja sasniegt pavisam īstu un dzīvu cilvēku jebkurā pasaules malā. Bet — jārunā (jāuzklausa, jādzied, jādejo, jāpārliecina, jāienteresē, jāpārdod utt.) būs jums pašiem, tehnoloģijas to jūsu vietā nedarīs. Tās var palīdzēt vai traucēt sasniegt vēlamo rezultātu, tāpēc, protams, ir svarīgi mācēt tās izmantot cilvēka labā. Tomēr dažāda programmu vai valodu apguve pati par sevi nebūs vienīgais priekšnoteikums kvalitatīvas tīmekļa vietnes izveidei.

Ja ne tehnoloģijas, tad saturs?

Biežāk sastopamā atbilde noteikti pievērsīsies mūsu vēstījumam vietnes apmeklētājam, tātad — informācijai, lapas saturam. Iespējams, būsiet dzirdējuši teicienu “Saturs ir karalis!” (Content is king!), kas norāda uz to, ka pats galvenais tīmekļa vietnes izveidē ir tās saturs. Taču tāpat kā tehnoloģiskais risinājums — arī kvalitatīvs saturs nebūs vienīgais priekšnoteikums, bet gan tikai viena (lai arī ļoti svarīga) komponente tīmekļa vietnes izveides procesā. Ne saturs, ne tā pasniegšanas veids nevar būt “karalis”. “Karalis” jeb pats galvenais ir nevis jūsu izveidotais produkts (tīmekļa vietne), bet gan cilvēks, kam šis produkts tiek radīts. Pats svarīgākais ir cilvēks un tas, kādas sajūtas, emocijas, domas un turpmāko rīcību tīmekļa vietne izraisīs tās apmeklētājam, tas, vai tīmekļa vietnes apmeklējums cilvēkam būs interesants, patīkams, noderīgs (protams, neaizmirstot arī mūsu — lapas veidotāju un/vai pasūtītāju — vēlmes, mērķus un vajadzības).

Lietotājpieredze (user experience)

Šeit sastopamies ar jēdzienu lietotājpieredze (user experience, UX), kas centrā novieto lapas apmeklētāju un “piedzīvojumu”, kas veidojas tīmekļa vietnes aplūkošanas rezultātā.

Lai labāk izprastu user experience konceptu, iesaku iepazīties ar Jesse James Garrett grāmatu The Elements of User Experience, kur pavisam vienkārši ir parādīti komponenti, kas veido user experience un ir vienlīdz svarīgi kvalitatīvas tīmekļa vietnes izveidē.

Jāņem vērā, ka eksistē dažādas user experience definīcijas, tāpēc iesaku iepazīties arī ar citām teorijām:

• What Is User Experience Design
  (Kimmy Paluch, Montparnas.com, 2006.10.11)
• How To Quantify The User Experience
  (Robert Rubinoff, SitePoint.com, 2004.04.12)

Nobeigumā

Tīmekļa vietnes izveide savā būtībā ir stāsts par cilvēkiem, to uztveri un savstarpējo saskarsmi. Lapas izveidē svarīgākais nav tas, cik krāšņu dizainu jūs varat izveidot, cik programmēšanas valodas esat apguvuši un pat ne tas, cik daiļrunīgi spējat izteikties, bet gan tas, vai šīs prasmes protat izmantot tā, lai veicinātu pozitīvu user experience lapas apmeklētājos. Tīmekļa vietne ir veids kā komunicēt, kā klausīties un tapt sadzirdētiem.

© poga.pieraksti.lv, 2007–2009. Rakstus aizliegts pārpublicēt. Plašāka informācija par pierakstiem.

Meklējot podkāstus manu uzmanību vispirms piesaistīja podkāsti no konferencēm par tīmekļa projektu izveidi — dConstruct un SXSWi. Protams, podkāstu klausīšanos nevar salīdzināt ar konferences apmeklēšanu klātienē, tomēr tā ir lieliska iespēja gūt ieskatu tēmās, par kurām šeit uz vietas, Latvijā, publiski runā ārkārtīgi reti (ja vispār).

dConstruct

dConstruct ir konference par tīmekļa projektu izveidi no lietotājpieredzes (user experience) skatpunkta, kas notiek Braitonā (Lielbritānija). Jāpiebilst, ka šogad konference vēl tikai notiks (septembra sākumā), tāpēc 2007. gada podkāsti būs pieejami vēlāk.

• dConstruct 2007 podkāsti
• dConstruct 2006 podkāsti

SXSWi

South by Southwest (SXSW) ir ikgadējs festivāls/konference Ostinā, Teksasā (ASV). Lai arī pasākums ir plašs un aptver arī mūzikas un kino jomas, mani visvairāk interesēja tieši SXSW Interactive, kas ir veltīts jaunajiem medijiem. Šīs konferences tēma ir plašāka un bez tīmekļa projektu izveides pievēršas arī citām tēmām, piemēram, blogošanai.

• SXSWi 2007 podkāsti
• SXSWi 2006 podkāsti

*Podkāsts (podcast) ir audio vai video formāta pārraide (līdzīgi radio un TV raidījumiem), kas tiek izplatīta internetā. Šajā gadījumā podkāstu pamatā ir konferenču ieraksti. Vārds podcast radies apvienojot iPod (populārais Apple mūzikas un video atskaņotājs) ar broadcast (pārraide).

© poga.pieraksti.lv, 2007–2009. Rakstus aizliegts pārpublicēt. Plašāka informācija par pierakstiem.

OpenCourseWare (OCW) kustība

OpenCourseWare pamatā ir ideja, ka zināšanām ir jābūt brīvi pieejamām ikvienam. Rezultātā daudzas augstākās izglītības iestādes no visas pasaules internetā publicē studiju kursu materiālus, kas ir pieejami bez maksas. Piedāvāto materiālu saturs ir dažāds – sākot no kursa plāna un tā apguvē izmantojamās literatūras saraksta līdz apjomīgiem lekciju materiāliem PDF, audio vai videoformātā.

Informāciju par augstskolām, kas piedāvā OpenCourseWare kursus, iespējams atrast OpenCourseWare konsorcija tīmekļa vietnē vai arī izmantojot tīmekļa meklētājus, piemēram, Google.

Sevišķi gribētos izcelt Massachusetts Institute of Technology (MIT), kas savā OpenCourseWare tīmekļa vietnē piedāvā vairākus tūkstošus dažādu kursu materiālu.

iTunes U podkāsti*

Apple iTunes interneta veikala paspārnē atrodams iTunes U projekts, kas piedāvā plašu audio un video formāta materiālu klāstu (lekciju, konferenču ierakstus) no vairākiem desmitiem ASV universitāšu un koledžu, tai skaitā MIT, UC Berkeley, Stanford University u.c.

Lai varētu iepazīties ar iTunes U podkāstiem, nepieciešama iTunes programma, ko iespējams lejupielādēt Apple lapā. Starp citu, UC Berkeley studiju materiālus iespējams lejupielādēt arī no universitātes tīmekļa vietnes – webcast.berkeley.

*Podkāsts (podcast) ir audio vai video formāta pārraide (līdzīgi radio un TV raidījumiem), kas tiek izplatīta internetā. Šajā gadījumā podkāstu pamatā ir lekciju un konferenču ieraksti. Vārds podcast radies apvienojot iPod (populārais Apple mūzikas un video atskaņotājs) ar broadcast (pārraide).

© poga.pieraksti.lv, 2007–2009. Rakstus aizliegts pārpublicēt. Plašāka informācija par pierakstiem.

Jāatzīstas, ka neskatoties uz savu pieklajīgo vecumu joprojām esmu diezgan lielā sajūsmā par dažādu dabas parku apmeklējumu. Līdz šim vislielākais prieks bija par Tērvetes dabas parku, it sevišķi Rūķīšu ciemu un Raganu silu, kuru apciemojuma laikā smaids sejā bija aptuveni tik pat liels kā kādam septiņgadīgam apmeklētājam. Taču nedēļas nogalē mani patīkami pārsteidza Laumu dabas parks Talsu rajonā, kur aizraujoši laiku pavadīt var arī nopietnāki pieaugušie.

Atrašanās vieta: Īves pagasts, Talsu rajons (Vietas.lv karte)
Kontakttālrunis: 26403240 (Inga), 29477731 (Roberts)
Tīmekļa vietne: www.laumas.lv

Laumu dabas parks ir privāts dabas parks, kas atrodas 20 km attālumā no Talsiem. Lai arī parks nav liels, tā teritorija ir ļoti skaista un sakopta, to caurvij vairāki dīķi ar ūdensrozēm un strūklaku. Dodoties uz parku kā galvenais laika pavadīšanas veids bija ieplānotas pastaigas izveidotajās takās – kopumā aptuveni 4.5 km garumā.

Jau pašā apmeklējuma sākumā pārsteidza laipnais personāls, kā arī tas, ka apmeklējuma cenā jau ir iekļauta informatīva lapa ar parka karti (.pdf formāts, 534kb) un biļešu vietā tiek izsniegtas jaukas ieejas kartītes (attēlā). It kā jau sīkumi, tomēr ļoti patīkami.

Līdz šim Laumu dabas parks visvairāk saistījās ar bitēm un medu. Patiešām, parkā atrodas bišu taka, kur iespējams iepazīties ar bišu saimes dzīvi, kā arī bitenieka vadībā aplūkot “bites darbībā”. Bitenieks gan pastāstīs par stropa uzbūvi un bišu dzīvi, gan parādīs kā atšķirt medus šūnas no tām, kurās aug jaunās bites, un, ja paveiksies, būs iespējams redzēt jauno bitīšu piedzimšanu.

Parka teritorijā atrodas arī sporta taka, kur lielākiem bērniem un pieaugušajiem ir iespējams parbaudīt savu līdzsvara izjūtu un izturību pārvarot dažādus šķēršļus. Mierīgākas atpūtas cienītāji laiku var pavadīt minigolfa takā. Parka teritorijā ir ierīkots arī spēļu laukums bērniem.

Garākām pastaigām būs piemērotas augu, putnu un meža takas, kuras laika trūkuma dēļ šajā apmeklējuma reizē pilnībā izstaigāt neizdevās. Takās ir pieejami stendi ar informāciju par aplūkojamo ne tikai latviešu, bet arī vācu un angļu valodās, tādējādi padarot tās draudzīgas arī ārzemju viesiem.

Laumu dabas parkā atrodas arī viesu nams, pirtiņa un kafejnīca. Ir pieejams sporta laukums, piknika, ugunskura un telšu vietas, kā arī vairāki kempinga namiņi. Informācijas centrā iespējams iegādāties biškopības produktus un dažādus suvenīrus ar parka simboliku – krūzītes, apgleznotus akmentiņus, pastkartes u.c.

Nobeigumā jāpiebilst, ka esmu samērā prasīgs apmeklētājs, taču šī bija viena no tām gandrīz perfektajām vietām, kurā gribētos atgriezties vēl un vēl.

Papildinformācija

• Nogaršot Latvijas vīnu
  (Latvijas ceļojuma un tūrisma interneta portāls travellatvia.lv)

© poga.pieraksti.lv, 2007–2009. Rakstus aizliegts pārpublicēt. Plašāka informācija par pierakstiem.