Sākot ar 2021. gada 1. jūliju, tiek ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Ja darbinieka alga ceturksnī ir mazāka par trim Ministru kabineta (MK) noteiktajām minimālajām mēneša darba algām (2021. gadā – 500 eiro mēnesī, attiecīgi 1500 eiro ceturksnī), darba devējam no saviem līdzekļiem jāveic minimālās VSAOI no starpības starp 1500 eiro un deklarēto darbinieka darba algu (obligāto iemaksu objektu). 

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās minimālās VSAOI, kas papildus jāveic darba devējam, un paziņos par šīm iemaksām Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS).

Izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem

No 2021. gada 1. jūlija no MUN maksātāja darbinieku darba algām turpmāk ir jāmaksā darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā, proti, iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un VSAOI pilnā apmērā.

No 2021. gada 1. jūlija minimālās VSAOI jāveic arī tiem pašnodarbinātajiem, kas izvēlējušies MUN režīmu un kuru ienākumi ir mazāki par MK noteikto minimālo darba algu par 500 eiro mēnesī vai 1500 eiro ceturksnī. MUN maksātājiem, kas ir darba devēji, šīs iemaksas jāveic gan par sevi (ja nestrādā nekur citur), gan par saviem darbiniekiem. 

Ja MUN maksātājs, kurš nav vienlaikus darba ņēmējs, prognozē, ka viņa ienākumi no saimnieciskās darbības turpmāk šajā gadā vairs nesasniegs 1500 eiro katrā ceturksnī, viņš iesniedz VID iesniegumu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem, un tad minimālās VSAOI par pašnodarbināto (MUN īpašnieku) netiks aprēķinātas un nebūs jāmaksā.

Iesniegums jāiesniedz brīvā formā VID EDS sadaļā “Sarakste ar VID”:

Izmaiņas mikrouzņēmumu darbiniekiem 

No 2021. gada 1. jūlija mikrouzņēmumu darbinieki, kuri bija pieņemti darbā līdz 2020. gada 31. decembrim (un kuri nav uzņēmuma īpašnieki), var iesniegt algas nodokļa grāmatiņu savā galvenajā darba vietā un ienākumiem piemērot neapliekamo minimumu un saņemt nodokļu atvieglojumus par apgādājamām personām, kā arī no 2022. gada iesniegt gada ienākumu deklarāciju un saņemt pārmaksāto IIN.

Izmaiņas saimnieciskās darbības veicējiem jeb pašnodarbinātajiem  

Ar 2021. gada 1. jūliju pašnodarbinātajām personām ir jāveic VSAOI pensiju apdrošināšanai 10% apmērā (līdzšinējo 5% vietā).

Pašnodarbinātā VSAOI veikšana saglabājas iepriekšējā kārtībā:

No 2021. gada 1. jūlija minimālās VSAOI jāveic arī tiem pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi ir mazāki par 1500 eiro ceturksnī. Pašnodarbinātajiem, kas ir darba devēji, šīs iemaksas jāveic gan par sevi (ja nestrādā nekur citur), gan par saviem darbiniekiem.

Ja pašnodarbinātais, kurš nav vienlaikus darba ņēmējs, prognozē, ka viņa ienākums no saimnieciskās darbības nesasniegs 1500 eiro ceturksnī, viņš iesniedz VID iesniegumu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem, un tad minimālās VSAOI netiks aprēķinātas un nebūs jāmaksā. Iesniegums jāiesniedz brīvā formā VID EDS sadaļā “Sarakste ar VID”:

•  līdz 2021. gada 15. jūlijam par 2021. gada trešo ceturksni;
•  līdz 2021. gada 15. oktobrim par 2021. gada ceturto ceturksni. 

Izmaiņas autoratlīdzības saņēmējiem 

No 2021. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim autori var turpināt izmantot autoratlīdzību nodokļu nomaksas režīmu, nereģistrējot saimniecisko darbību, tomēr jāņem vērā vairākas būtiskas izmaiņas. Ir mainītas nodokļa likmes – autoratlīdzības izmaksātājs ietur nodokli izmaksas vietā autoratlīdzību ienākumam:

Autoratlīdzības izmaksātājs pirms nodokļa ieturēšanas nepiemēro nosacītos izdevumus.

Šī jaunā maksāšanas kārtība neattiecas uz kolektīvā pārvaldījuma organizācijām. Saņemot autoratlīdzību no kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, nodokļu ieturēšanas kārtība nemainās.

No 2021. gada 1. jūlija tiem autoratlīdzību saņēmējiem, kuru ienākumi ir mazāki 1500 eiro ceturksnī, ir jāveic minimālās VSAOI. 

Tomēr, ja autoratlīdzības saņēmējs, kurš nav vienlaikus darba ņēmējs, prognozē, ka viņa ienākums no saņemtās autoratlīdzības nesasniegs 1500 eiro ceturksnī, viņš var iesniegt VID iesniegumu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem, un tad minimālās VSAOI netiks aprēķinātas un nebūs jāmaksā.

Iesniegums jāiesniedz kā brīvas formas paziņojums VID EDS sadaļā “Sarakste ar VID”:

Izmaiņas autoratlīdzības izmaksātājiem 

Tiem autoratlīdzības izmaksātājam, kas ir kolektīvā pārvaldījuma organizācija, nodokļu ieturēšanas kārtība nemainās. Savukārt tiem autoratlīdzības izmaksātājiem, kuri nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija, no 2021. gada 1.jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim izmaksātajām autoratlīdzībām piemēros jaunu IIN maksāšanas un deklarēšanas kārtību.

Izmaiņas akcīzes nodokļa maksātājiem 

Galvenās izmaiņas akcīzes jomā skar tos komersantus, kuri veic vai plāno veikt darbības ar karsējamo tabaku, elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu, tā sagatavošanas sastāvdaļām un tabakas aizstājējproduktiem (piemēram, nikotīna spilventiņiem u.c.).

No 2021. gada 1. jūlija ar AN markām būs jāmarķē elektroniskajās cigaretēs izmantojamie šķidrumi, to sagatavošanas sastāvdaļas un tabakas aizstājējprodukti, kā arī karsējamā tabaka.

Personai, kas 2021. gada 1. jūlijā veic darbības ar elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu, elektroniskajās cigaretēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem un karsējamo tabaku, jāinventarizē pēc stāvokļa 2021. gada 1. jūlijā tai piederošos elektroniskajās cigaretēs izmantojamos šķidrumus, to sagatavošanas sastāvdaļas, tabakas aizstājējproduktus un karsējamo tabaku, kas nav marķēti ar akcīzes nodokļa markām un par kuriem AN ir samaksāts līdz 2021. gada 30. jūnijam.

Elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu, elektroniskajās cigaretēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļas, tabakas aizstājējproduktus un karsējamo tabaku, kas nodoti patēriņam Latvijā līdz 2021. gada 30. jūnijam un kas nav marķēti ar akcīzes nodokļa markām, atļauts realizēt līdz 2021. gada 31. decembrim.

Jaunais GL pieņemts, lai normatīvais regulējums grāmatvedības jomā atbilstu juridiskās tehnikas prasībām, ietverot likumā lietoto terminu plašāku skaidrojumu, likuma mērķi un darbības jomu, kā arī pilnveidotu tam pakārtotos Ministru kabineta noteikumus.

Tāpat jauns regulējums pieņemts, ņemot vērā informācijas tehnoloģiju attīstību un grāmatvedības datorprogrammu un informācijas datorsistēmu programmatūras attīstību un arvien plašāku to pielietojumu uzņēmumu grāmatvedībā. Būtiski, ka mūsdienās ir mainījusies grāmatvedības attaisnojuma dokumentu sagatavošanas, aprites un glabāšanas, kā arī grāmatvedības reģistru kārtošanas un finanšu pārskatu sagatavošanas prakse.

GL noteic grāmatvedības jomas vispārīgos un tiesiskos pamatus, likuma subjektus, to tiesības, pienākumus un atbildību, grāmatvedības uzdevumus, prasības grāmatvedības kārtošanai un institūciju kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā.

Ar GL pilnveidots un paplašināts līdzšinējais regulējums grāmatvedības attaisnojuma dokumentu sagatavošanai un grāmatvedības reģistru kārtošanai un glabāšanai elektroniski, kas plānota kā prioritāte salīdzinājumā ar dokumentu kārtošanu un glabāšanu papīra formā. Precizētas līdzšinējās prasības inventarizācijas veikšanā un finanšu pārskatu sagatavošanā, kā arī uzņēmuma vadītāju pienākumi un tiesības.

Jaunajā GL ietvertas arī regulas prasības par datu brīvu apriti, un paredzēts, ka grāmatvedības dokumentus elektroniski varēs glabāt Latvijas vai arī citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā.

GL iekļauta arī ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanas kārtība, kā arī ārpakalpojuma grāmatvežu publiska reģistra vešana, ko veiks Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Tāpat paredzēta arī administratīvā atbildība par pārkāpumiem grāmatvedības jomā, un administratīvo sodu tāpat kā līdz šim varēs piemērot VID un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

Jaunais GL stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī, un tas attieksies uz visiem uzņēmumiem, juridiskām un fiziskām personām, kas veic saimniecisko darbību, kā arī valsts un pašvaldību institūcijām.

Ar 1. jūliju sāk izsniegt licences ārpakalpojuma grāmatvežiem 

Licencēšana būs valstiski atzīts mehānisms, kas palīdzēs noskaidrot, kurš no šī pakalpojumu sniedzējiem ir kompetents un uzticams. Vienlaikus jebkura persona varēs tiešsaistē pārliecināties, vai tās izvēlētais pakalpojuma sniedzējs ir saņēmis licenci grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanai.

Lai uzņēmums varētu sniegt ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumus, būs nepieciešama licence, kas tiks izsniegta, ja uzņēmumā būs atbildīgais grāmatvedis (piemēram, valdes loceklis, darbinieks), kuram ir vismaz trīs gadu pieredze grāmatvedības jomā un vismaz ceturtā līmeņa profesionālā kvalifikācija (koledžas izglītība) grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā.

Likumā noteiktajā pārejas periodā līdz 2023. gada 1. jūlijam ārpakalpojuma grāmatveži savus pakalpojumu varēs sniegt bez licences. Vienlaikus pārejas periodā ārpakalpojumu grāmatveži, kuriem nebūs atbilstošas profesionālās kvalifikācijas, varēs pilnveidot savu izglītību, lai tā atbilstu likumā noteiktajām licencēšanas prasībām.

Personas, kurām ir grāmatveža pieredze, bet nav atbilstošas izglītības, varēs saņemt licenci, kas derīga līdz 2025. gada 1. jūlijam, iesniedzot VID dokumentu par izglītības turpināšanu. Savukārt personas, kuras saņem valsts vecuma pensiju vai kuras ir sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kurām līdz pensijas vecuma sasniegšanai atlikuši seši gadi vai mazāk, bet ir uzkrāta atbilstoša grāmatveža pieredze, licenci varēs saņemt piecu gadu periodam, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 1. jūlijam.

Lai licence būtu spēkā, VID būs jāiesniedz atjaunota civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise. Licenci izsniegs piecu gadu periodam, un pēc tam to varēs pārreģistrēt. Par licences saņemšanu vai tās pārreģistrāciju noteikta valsts nodeva 100 eiro apmērā.

Licenci varēs saņemt VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā, kur no 2021. gada 1. jūlija būs pieejama iesnieguma forma.

Ievieš saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu 

Vienkāršots nodokļa nomaksas risinājums paredzēts kā brīvprātīga iespēja nodokļu maksātājiem nodokļa nomaksā izmantot īpašu saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu.

Saimnieciskās darbības ieņēmumu konts paredzēts, lai no saimnieciskās darbības gūtajiem ieņēmumiem aprēķinātu, ieturētu un uzskaitītu nodokļa maksājumus un pārskaitītu tos vienotajā nodokļu kontā.

Izmantojot vienkāršoto risinājumu, vairs nebūs jāiesniedz attiecīgo nodokļu likumos paredzētās nodokļu un informatīvās deklarācijas, kā arī pašam nodokļu maksātājam nebūs jāaprēķina maksājamā nodokļa summa un jāveic nodokļa samaksa.

Par saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu nodokļu maksātājs varēs pieteikt kontu, kurš nav viņa pamatkonts un kurš ir atvērts kredītiestādē, kas saviem klientiem piedāvā šādu pakalpojumu. Vienu saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu varēs izmantot dažādu nodokļu režīmu piemērošanai. Kontu varēs mainīt uz citu kontu tajā pašā vai citā kredītiestādē, nodrošinot vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma un nodokļa iekasēšanas nepārtrauktību.

Grozījumi noteic vienkāršotā nodokļa nomaksas risinājuma izmantošanas nosacījumus, darbības uzsākšanas, izbeigšanas un apturēšanas, kā arī izmaiņu veikšanas kārtību, kā arī gadījumus, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) jaunā risinājuma izmantošanu varēs arī atteikt.

Jauno risinājumu administrēs VID sadarbībā ar kredītiestādēm, un nodokļa maksātājs vienkāršotajam risinājumam varēs pieteikties, iesniedzot iesniegumu VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

Samazināta Zemesgrāmatu nodeva

Turpmāk Zemesgrāmatu nodeva fiziskai personai no šobrīd noteiktajiem 2% tiks samazināta uz 1,5% no īpašuma vērtības, savukārt juridiskai personai par dzīvokļa īpašuma nostiprināšanu no 6% uz 2% no īpašuma vērtības.

Kā zināms, 2017. gada 7. jūnijā ekonomikas ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs un Nekustamo īpašumu attīstītāju alianse parakstīja sadarbības memorandu par investīciju vides uzlabošanu nekustamā īpašuma attīstībai, kurā viens no izvirzītajiem mērķiem bija 

Izmaiņas veiktas ar mērķi sekmēt investīciju veikšanu jaunā komerciālajā nekustamajā īpašumā, nosakot tādu nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu, kas ir konkurētspējīgs Baltijas un reģionālā mērogā.

Pagarina attālinātu darbnespējas lapu izsniegšanu 

Lēmums paredz, ka darbnespējas lapu ārsts var izsniegt attālināti:

Šāda kārtība novērš potenciālo Covid-19 vīrusa izplatību jau agrīnā stadijā, kad cilvēkam ir parādījušies simptomi, taču vēl nav noteikta inficēšanās ar Covid-19.

Izmaiņas ziņojumos par aizdomīgiem darījumiem

Līdz šim normatīvais regulējums uzlika pienākumu ziņot par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā gan Finanšu izlūkošanas dienestam (FID), gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Līdz ar izmaiņām likumā informāciju par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarāciju nodokļu jautājumos būs iespējams iesniegt, izmantojot FID uzturēto tīmekļvietni. Ja informācija būs paredzēta arī VID, tad likuma subjektam tas būs jāatzīmē.

Vienlaikus ar izmaiņām plānots ieviest Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja (UNODC) lietojumprogrammu goAML, kas īpaši izstrādāta finanšu izlūkošanas vienībām, nodrošinot datu vākšanas, apstrādes, analīzes, dokumentu pārvaldības, darbplūsmas un statistikas funkcijas, skaidrots anotācijā.

Tāpat ar likuma izmaiņām ieviests regulējums kopīga klientu izpētes rīka izveidei. Tas nepieciešams, lai veicinātu dalīšanos ar klienta izpētes ietvaros iegūtajiem datiem, norādīts likumprojekta anotācijā.

Grozījumi paredz iespēju izveidot divus kopīgu klientu izpētes rīku modeļus. Pirmā – slēgtā kopīgā klientu izpētes rīka – ietvaros, likuma subjekti varēs izveidot paši savu, privātu, klientu izpētes rīku. Savukārt atvērtais kopīgais klientu izpētes rīks piedāvātu klientu izpētei nepieciešamo informāciju jebkuram likuma subjektam, izpildot noteiktas prasības un saņemot šā pakalpojuma sniegšanai atļauju.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka tas nodrošinātu informācijas apmaiņu un radītu iespēju efektīvāk novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu. Attiecīgi mazinātos arī administratīvais slogs valsts iestāžu pusē, kuras šobrīd apkalpo katru likuma subjektu atsevišķi.

Likums arī paredz, ka FID rīkojumā par līdzekļu iesaldēšanu jāietver informācija, kas ir par pamatu izdotajam rīkojumam, ciktāl informācija neapdraud kriminālprocesa mērķu sasniegšanu vai citu personu tiesības vai sabiedrības intereses. Tāpat likuma subjektam vai valsts informācijas sistēmas pārzinim, rakstveidā informējot klientu par FID rīkojumu, tā kopijā būs jānorāda iesaldēšanas pamats, kā arī tiesības 20 dienu laikā no rīkojuma paziņošanas iesniegt skaidrojumu par iesaldēto līdzekļu izcelsmes likumību.

Patlaban par sūtījumiem no trešajām valstīm PVN jāmaksā, ja preces vērtība pārsniedz 22 eiro. Taču no 1. jūlija visā ES par precēm, kas iegādātas ārpus ES, PVN būs jāmaksā, sākot no pirmā centa.

Ja kopējā preču vērtība sūtījumā nepārsniegs 150 eiro, būs jāmaksā tikai PVN. Ja preču vērtība sūtījumā pārsniegs 150 eiro, būs jāmaksā PVN un ievedmuitas nodoklis. Ja sūtījumā būs ar akcīzes nodokli (AN) apliekamā prece, papildus būs jāmaksā AN.

Atmuitošana un PVN apmaksa būs jāveic arī par tām precēm, kas pasūtītas pirms 1. jūlija, bet piegādātas pēc. Tāpat jāpievērš uzmanība tam, no kurienes faktiski tiks nosūtītas preces, arī pasūtot tās no Eiropas, jo mēdz būt gadījumi, kad sūtītāja centrālā noliktava atrodas kādā trešajā valstī.

Ja trešās valsts komersants, reģistrējoties noteiktā kārtībā, izmantos iespēju ES darboties speciālajā tālpārdošanas režīmā – IOSS, tam būs tiesības iekļaut PVN preces cenā. Tādā gadījumā pircējs PVN samaksās preces iegādes brīdī, un vēlāk šis PVN nonāks sūtījuma saņēmēja dalībvalsts budžetā. Ja komersants izmantos IOSS režīmu, preces atmuitos Latvijas Pasts vai eksprespasta pārvadātājs, bet sūtījuma saņēmējam nekādas muitas formalitātes nebūs jākārto.

Mazajiem uzņēmējiem vienkāršos nodokļa nomaksu

Sākotnēji plānotais SDI konta risinājuma ieviešanas termiņš bija 2022. gada 1. janvāris, taču Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), Finanšu nozares asociāciju un kredītiestādēm strādā pie tā, lai SDI konta risinājums būtu pieejams jau no 2021. gada 1. jūlija, informē FM.

Vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu varēs izmantot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāji, kuriem nav MUN parādu un kuri kārto grāmatvedības uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā. SDI kontu nevarēs izmantot MUN maksātāji – sabiedrības ar ierobežotu atbildību un pievienotās vērtības nodokļa maksātāji, kas MUN režīmu ir tiesīgi izmantot līdz 2021. gada beigām.

Nodokļu maksātājam, kurš izmantos SDI kontu un nodrošinās visu saimnieciskās darbības ieņēmumu ieskaitīšanu vai iemaksāšanu SDI kontā, nodoklis noteiktā apmērā no SDI konta apgrozījuma tiks aprēķināts, ieturēts un ieskaitīts valsts budžetā automātiski bez nodokļu maksātāja iesaistes – to paveiks VID sadarbībā ar kredītiestādēm. Turklāt nodokļu maksātājs, kas izmantos minēto risinājumu, tiks atbrīvots arī no nodokļu un informatīvo deklarāciju sagatavošanas un sniegšanas.

Nodokļu maksātājam būs jāatver SDI konts tajā kredītiestādē, kas šādu pakalpojumu piedāvās, un informācija par SDI konta izmantošanas sākšanu būs jāsaskaņo ar VID.

Nodokļa maksātājs vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu ir tiesīgs sākt izmantot līdz ar MUN maksātāja statusa iegūšanas dienu, ja tā īpašnieks izvēlas būt MUN maksātājs, vai mikrouzņēmums līdz šim bijis uzņēmumu ienākuma nodokļa vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs, bet izvēlas mainīt piemērojamo nodokļa režīmu uz MUN režīmu ar nākamo taksācijas periodu.

Savukārt jau esošie MUN maksātāji pēc iesnieguma par vienkāršotā nodokļu samaksas risinājuma izmantošanu varēs sākt to piemērot ar nākamā ceturkšņa pirmo datumu.

Līdzko konta izmantošana tiks saskaņota, nodokļu maksātājam būs jānodrošina saimnieciskās darbības ieņēmumu ieskaitīšana vai iemaksāšana SDI kontā. Savukārt tālākās darbības saistībā ar nodokļa nomaksu paveiks VID sadarbībā ar kredītiestādēm.

Nodokļu maksātājam, kas izmantos SDI konta risinājumu, nodokļa ieturēšana un nomaksa tiks veikta operatīvi – nodoklis tiks aprēķināts un ieturēts no katra SDI kontā ienākošā maksājuma, un ieņēmumi, kas paliks SDI kontā pēc nodokļa aprēķināšanas un ieturēšanas, būs brīvi pieejami nodokļu maksātājam.

Turklāt SDI konta risinājumu ir plānots veidot tā, ka nodokļu maksātājam, kas to izmanto un kas ievēros tā izmantošanas nosacījumus, nevar veidoties nodokļu parādi. Tāpat arī tam nebūs jāplāno nodokļa nomaksa – jāatliek nauda nodokļa nomaksai vēlākā periodā, kā tas ir citos nodokļu nomaksas gadījumos.

No jūlija tiks ieviests daļējs plastmasas izstrādājumu aizliegums 

Likumā noteikts, ka ražotājs Latvijā nevarēs laist tirgū šādas vienreizlietojamas plastmasas preces: vates kociņus, galda piederumus (dakšiņas, nažus, karotes, irbulīšus), šķīvjus, salmiņus, dzērienu maisāmkociņus, kā arī baloniem piestiprināmus un to turēšanai domātus kociņus un to mehānismus. Tāpat aizliegti no putu polistirola izgatavoti pārtikas un dzērienu iepakojumi, tā korķīši un vāciņi, dzērienu glāzes un to vāciņi, kā arī vienreizlietojamie un atkārtoti lietojamie no oksonoārdāmās plastmasas izgatavoti izstrādājumi. 

Ražotājam noteikts pienākums patērētājiem tā vietā piedāvāt izstrādājumus, kas nesatur plastmasu, vai pārdot atkārtoti lietojamus plastmasas priekšmetus. Savukārt dzērienu iepakojuma ražotājiem noteiktas prasības pārstrādātā materiāla daudzumam, tostarp no 2030. gada 1. janvāra iepakojumam būs jāsatur vismaz 30% pārstrādātas plastmasas. 

Likumā paredzēta iespēju izpārdot vienreizlietojamās plastmasas preces, ja tās būs laistas tirgū līdz šā gada 2. jūlijam. 

Aizliegums neattieksies uz plastmasas precēm, ja tās būs ražotas medicīniskām ierīcēm. Izmaiņas neattieksies arī uz pārtikas iepakojumu žāvētai pārtikai, tostarp iepakojumu jēlai gaļai, kā arī primāro iepakojumu, kurā pārdod pārtiku vairāk nekā vienas porcijas daudzumā. Tāpat Likuma prasības neattieksies uz eksportu uz trešajām valstīm. 

No šā gada 3. jūlija ražotājiem un tirgotājiem būs jāmarķē noteiktas vienreizlietojamas plastmasu saturošas preces: higiēniskās paketes, tamponi, mitrās salvetes, tabakas izstrādājumi ar filtriem un filtri, kas paredzēti lietošanai kopā ar tabakas izstrādājumiem, kā arī dzērienu glāzes. 

Ražotājiem paredzēts arī pienākums veidot paplašinātās atbildības sistēmas noteiktu plastmasu saturošu preču atkritumu apsaimniekošanai, piemēram, mitrajām salvetēm, baloniem, tabakas filtriem, zvejas rīkiem. Iecerēts arī noteikt prasību ražotājiem nodrošināt dzērienu iepakojuma dalītu vākšanu, īstenojot plastmasas pudeļu dalītās savākšanas mērķi – 77% 2025. gadā un 90% 2029. gadā. Tāpat ražotājiem būs pienākums informēt patērētājus par plastmasas kaitīgo ietekmi uz vidi, kā arī par šādu preču atkritumu apsaimniekošanu. 

Ministru kabinetam būs jānosaka kritēriji plastmasu saturošu izstrādājumu klasifikācijai atbilstoši to vienreizējai un atkārtotai lietojamībai, kā arī citas prasības.    

Likumā noteikta administratīvā atbildība par pārkāpumiem, tostarp par vienreizlietojamo plastmasu saturošu izstrādājumu alternatīvu nepiedāvāšanu. Fiziskai personai varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 35 naudas soda vienībām, bet juridiskai personai – brīdinājumu vai naudas sodu no trijām līdz 70 naudas soda vienībām. Viena naudas soda vienība ir pieci eiro. 

Risina piespiedu nomas jautājumus

Izvēlētais risinājums paredz esošo nomas regulējumu aizstāt ar likumiskām zemes lietošanas tiesībām par maksu, padarīt skaidrākas un vienkāršākas pušu starpā esošās tiesiskās attiecības, kas mazinātu strīdu un tiesvedību skaitu dalītā īpašumā. Likumprojekts paredz likumā noteikt vienotu maksu par zemes lietošanu 4% apmērā no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, informē TM.

Šobrīd likumprojekts ir izstrādāts ar pieņēmumu, ka zemes īpašnieks maksā standarta nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmi (1,5% no kadastrālās vērtības) par dalītā īpašumā esošu zemi. Atbilstoši tam, kādas izmaiņas notiks NĪN likmēs nākotnē, tiks gatavoti grozījumi likumprojektam. Proti, ja gadījumā Ministru kabinets un Saeima atbalstīs TM piedāvājumu noteikt NĪN likmi dzīvojamās apbūves zemei 0,3% apmērā, likumprojektā paredzēto likumiskās maksas apmēru būtu iespējams samazināt līdz 2,8% (4%-1,2%). 

Likumprojektā piedāvātā vienotā regulējuma būtiskākas iezīmes:   

Tāpat ir sagatavots priekšlikums samazināt valsts nodevas apmēru par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā: fiziskai personai – no 2% uz 1,5% no īpašuma vērtības, savukārt juridiskai personai par dzīvokļa īpašuma nostiprināšanu no 6% uz 2% no īpašuma vērtības. 

Precizē atbildību par datu aizsardzības pārkāpumiem 

Grozījumi noteic amatpersonas atbildību par jebkurām nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem. Amatpersonai varēs piemērot sodu līdz 200 naudas soda vienībām, proti, līdz 1000 eiro. 

Tāds pat sods amatpersonai noteikts par pārziņa vai apstrādātāja pienākumu nepildīšanu publisko tiesību juridiskās personas institūcijā. 

Administratīvā pārkāpuma procesu par šiem pārkāpumiem veiks Datu valsts inspekcija.

Darījumus elektroniskajā vidē uzraudzīs stingrāk 

PTAL papildināts ar jaunu nodaļu par patērētāju kolektīvo interešu uzraudzību, kurā iekļautas jaunas uzraudzības un pārkāpumu novēršanas pilnvaras PTAC. Ņemot vērā straujo e-komercijas attīstību, jaunās tiesības PTAC palīdzēs vieglāk atklāt pārkāpumus elektroniskajā vidē un veicināt patērētāju uzticību digitālajam tirgum.  

Tāpat ir papildinātas PTAC tiesības ar tiesneša atļauju saņemt informāciju par datu plūsmām un tajās iesaistītajām personām. Šī informācija ir nepieciešama, izmeklējot pārkāpumus, kas saistīti ar tīmekļvietņu, to serveru, mobilo lietotņu, tālruņu, e-pastu, IP adrešu un domēna vārdu izmantošanu patērētāju tiesību pārkāpumu izdarīšanā.

PTAC piešķirtas tiesības ierobežot tiešsaistes saskarnes, t.i. aizvērt un bloķēt tīmekļvietnes un dažādas programmatūras, kā arī izņemt saturu internetā. Šīs tiesības tiek noteiktas arī Veselības inspekcijai. 

Noteiktas PTAC tiesības iegūt informāciju no kontu reģistra. Tas ļaus noskaidrot iespējamā pārkāpuma izdarīšanā iesaistītās personas, kas slēpj savu identitāti, bet atklāj vismaz vienu no saviem konta numuriem, kā arī noskaidrot personu uzturētos kontu numurus. Informācija par konta numuriem ir nepieciešama turpmāko izmeklēšanas darbību veikšanai un pārkāpuma apstākļu izvērtēšanai, piemēram, finanšu plūsmu un tajās iesaistīto personu noskaidrošanai.

PTAL ietvertas arī PTAC tiesības iegūt no kredītiestādēm (bankām) un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem informāciju par kontu numuriem un kontu pārskatus. Minētā informācija PTAC ir nepieciešama, lai izvērtētu pārkāpumu izdarīšanas apstākļus: komercprakses īstenotāja apgalvotās informācijas patiesumu, pārkāpuma izdarīšanā izmantotās finanšu shēmas, pārkāpuma materiālo seku apmērus (nodarītos zaudējumus), pārkāpumā iesaistīto personu loku (citas iesaistītās personas), kā arī darījumu apmēru, biežumu, ilgumu un pārrobežu raksturu. Šāda informācija PTAC ir nepieciešama gadījumos, kad patērētāji tiek iesaistīti aizliegtās tirdzniecības shēmās, piramīdveida shēmās, tīkla mārketinga shēmās un maldinošās abonēšanas maksas pakalpojumu programmās.

Tāpat PTAC paredzētas tiesības piešķirt biedrībām tiesības informēt jeb izdot “ārējos brīdinājumus” par pārkāpumiem Eiropas Komisijai. Tas ļaus arvien ciešāk iesaistīt nevalstisko sektoru patērētāju tiesību uzraudzībā, kas ir svarīgi plaša mēroga Eiropas Savienībā izdarītu pārrobežu pārkāpumu gadījumu ziņošanā.

Līdz šim, izvēloties ārpakalpojuma grāmatvedi, nebija pieejams valstiski atzīts mehānisms, kas palīdzētu noskaidrot, kurš no pakalpojumu sniedzējiem ir kompetents un uzticams. Ieviešot ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu, tiks nodrošināts minimālais profesionālās kvalifikācijas līmenis, veicināta konkurence un uzlabota pakalpojumu kvalitāte. Vienlaikus jebkura persona varēs tiešsaistē pārliecināties, vai tās izvēlētais ārpakalpojuma grāmatvedis ir saņēmis licenci grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanai. 

Lai uzņēmums varētu sniegt ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumus, būs nepieciešama licence, kas tiks izsniegta atbildīgajam grāmatvedim, kuram jābūt vismaz trīs gadu pieredzei grāmatvedības jomā un vismaz ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai (koledžas izglītība) grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā. 

Likumā ir noteikts pārejas periods – līdz 2023. gada 1. jūlijam. Šajā laikā ārpakalpojuma grāmatveži savus pakalpojumu varēs sniegt bez licences. Vienlaikus pārejas periodā ārpakalpojumu grāmatveži, kuriem nebūs atbilstošas profesionālās kvalifikācijas, varēs pilnveidot savu izglītību, lai tā atbilstu likumā noteiktajām licencēšanas prasībām. Personas, kurām ir grāmatveža pieredze, bet nav atbilstošas izglītības, varēs saņemt licenci, kas derīga līdz 2025. gada 1. jūlijam, iesniedzot VID dokumentu par izglītība apguvi. Savukārt personas, kas saņem vecuma pensiju vai kurām līdz pensijai atlikuši seši gadi vai mazāk, bet ir uzkrāta atbilstoša grāmatveža pieredze, licenci varēs saņemt piecu gadu periodam, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 1. jūlijam.

Tāpat, lai licence būtu spēkā, VID būs jāiesniedz atjaunota civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise. Licenci izsniegs piecu gadu periodam, un pēc tam to varēs pārreģistrēt. Par licences saņemšanu vai tās pārreģistrāciju noteikta valsts nodeva 100 eiro apmērā.

Licenci varēs saņemt VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā, kur no 2021. gada 1. jūlija būs pieejama iesnieguma forma. 

Grozījumi uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanā 

Līdz minētā grozījuma veikšanai uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu bija tiesīgi piemērot ziedotāji, kuri ziedoja muzejiem kā budžeta iestādēm.

Papildināts UIN likuma 13. pants attiecībā uz nodokļa atvieglojuma piemērošanu ienākumam, ko no slēgtā alternatīvo ieguldījumu fonda guvis tā ieguldītājs. Nodokļu maksātājam ir tiesības samazināt nodokļa bāzē iekļautās dividendes par ienākumu, kas gūts no slēgtā alternatīvo ieguldījumu fonda, fondam atsavinot tam piederošās tiešās līdzdalības akcijas, kuru turēšanas periods atsavināšanas brīdī ir vismaz 36 mēneši, ar nosacījumu, ka nodokļu maksātājs ir slēgtā alternatīvo ieguldījumu fonda ieguldītājs vismaz 36 mēnešus minēto akciju turēšanas periodā.

Minētā kārtība ir attiecināma uz ienākumu, kas no to tiešās līdzdalības akciju atsavināšanas, kuru turēšanas periods atsavināšanas brīdī ir vismaz 36 mēneši, gūts, sākot ar 2022. gada 1. janvāri.

Precizēs nosacīto izdevumu normas autoriem 

Šobrīd MK noteikumu Nr. 899 57. punktā uzskaitīti autoru darbi un izpildījumi, kuriem piemēro attaisnotos izdevumus 50% vai 25% apmērā, t.i., pirms iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas no autoratlīdzības (autortiesību un blakustiesību atlīdzības) atskaita izdevumus, kuri saistīti ar šo autoru darbu un izpildījumu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu.

Diskusiju gaitā par nodokļu režīma izmaiņām autoratlīdzību saņēmējiem tika secināts, ka autoru darbu un izpildījumu loks, kuriem piemēro attaisnotos izdevumus, ir pārāk plašs. Tāpēc to nepieciešams precizēt, norādot tikai tos autoru darbus un izpildījumus, kurus rada radošajās un mediju nozarēs strādājošie uz autoratlīdzību līgumu pamata, norādīts grozījumu anotācijā.

Līdz ar to tiek precizēts noteikumu 57. punkts, nosakot šādus autoru darbus un tiem piemērojamos attaisnotos izdevumus:

Grozījumi stāsies spēkā 2021. gada 1. jūlijā.

Aktualizē datu nesēju atlīdzību 

Grozījumi aktualizē datu nesēju sarakstu, uz kuriem attiecas datu nesēju atlīdzība, iekļaujot tajā viedtālruņus, savukārt CD un DVD matricas no tā izņemot.

Grozījumu rezultātā Latvijā datu nesēju atlīdzības sarakstā ietvertas piecas iekārtas / datu nesēji: no katra jauna viedtālruņa pārdošanas autoru, mūzikas izpildītāju un producentu, aktieru un filmu producentu atlīdzībai par to autordarbu kopēšanu tiks novirzīts 1,50 eiro, no datora un datora cietā diska – 2,85 eiro, savukārt no USB zibatmiņas – 6% tās vērtības un 4% no datoru ārējo cieto disku vērtības.

Datu nesēju atlīdzības saraksts Latvijā aktualizēts, sperot kompromisa soli pretī datu nesēju / iekārtu tirgotājiem un ražotājiem, kuri veic datu nesēju atlīdzības maksājumu, ievedot jaunās iekārtas valstī. Igaunijā šādā sarakstā ir 18 ierīces, savukārt Lietuvas pat 32 ierīces. Arī datu nesēju atlīdzība par katru no datu nesējiem / iekārtām Latvijā noteikts mazāks, piemēram, iepretī Latvijas 1,50 eiro par viedtālruni, Igaunijā DNA noteikts 3,50 eiro, savukārt Lietuvā pat 4,30 eiro apmērā.

Datu nesēju atlīdzības saraksts nebija aktualizēts kopš 2012. gada.

Jauns likums negodīgas tirdzniecības prakses ierobežošanai 

Likums aizstās līdz šim spēkā esošo regulējumu, kas paredzēja aizliegumu mazumtirgotājiem piemērot virkni prasību preču piegādātājiem. 

Likumā iekļauta virkne prasību, lai nepieļautu negodīgu tirdzniecības praksi. Tostarp likums paredz aizliegt nodrošināt zemāko cenu, ierobežojot lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja brīvību vienoties ar citu mazumtirgotāju par zemāku cenu. Tāpat pircējam būs aizliegts piemērot netaisnīgus un nepamatoti garus norēķinu termiņus par piegādātajām precēm, kā arī citas prasības. 

Regulējumā arī uzskaitītas aizliegtās darbības nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, tostarp aizliegums kompensēt ar jaunu veikalu iekārtošanu vai veco veikalu atjaunošanu saistītās mazumtirgotāja izmaksas. 

Likumā noteikta arī atbildība par pārkāpumiem, un par to izdarīšanu Konkurences padome mazumtirgotājam varēs piemērot naudas sodu līdz 0,2% no neto apgrozījuma pēdējā pārskata gadā, bet ne mazāku par 70 eiro. 

Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums stāsies spēkā šī gada 1. novembrī.

Precizē būvniecības procesa dalībnieku atbildību 

Likuma grozījumi regulē katra būvniecības procesa dalībnieka atbildību par konkrētu posmu – noteikts atbildības apjoms, un katrs dalībnieks atbildēs par savu būvniecības procesa daļu. Regulējums papildināts ar dalībnieku pienākumiem un atbildību.

Līdz šim likumā nebija stingri nodalīta procesa dalībnieka (juridiskās personas) un iesaistītā sertificētā būvspeciālista (fiziskās personas) atbildība. Tādējādi līdzšinējais regulējums būtiski sarežģīja būvniecības ierosinātāja un trešo personu interešu aizstāvību, teikts likumprojekta anotācijā.

Likums papildināts ar būvniecības ierosinātāja pienākumiem un atbildību. Cita starpā noteikts, ka ierosinātājs būvprojekta izstrādei piesaista atbilstošus būvspeciālistus vai būvkomersantus, kā arī projektēšanas uzdevumā nosaka paredzētās būves lietotāja prasības.

Tāpat regulējums papildināts ar citu būvniecības procesa dalībnieku pienākumiem un atbildību. Tostarp noteikts, ka būvprojekta izstrādātājs ir atbildīgs par to, lai būvvaldē vai institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniegtajā vai realizācijai nodotajā būvprojektā vai tā daļā ietvertie risinājumi ir izstrādāti, balstoties uz pietiekamu informāciju. Tāpat būvprojekta izstrādātājs ir atbildīgs par apakšuzņēmēja veiktajiem darbiem un to kvalitātes kontroli.

Tāpat likums papildināts ar būvspeciālista profesionāliem pienākumiem, paredzot, ka būsvspeciālists ir tiesīgs pieņemt, ka citi būvniecības ieceres īstenošanā iesaistītie speciālisti rīkojas atbilstoši normatīvo aktu prasībām un savus profesionālos pienākumus veic kvalitatīvi.

Līdz ar izmaiņām ieviests tā sauktais klusēšanas-piekrišanas princips būvniecības procesa dokumentācijas kārtošanā. Tas attieksies uz noteiktiem gadījumiem būvnoteikumos. Piemēram, ja normatīvajos aktos noteiktajos termiņos būvvalde nebūs pieņēmusi lēmumu vai veikusi atzīmi, tad būs uzskatāms, ka tā pieņēmusi labvēlīgu lēmumu vai atzīme veikta saskaņā ar būvniecības ierosinātāja sniegto informāciju. Ministru kabinets būvnoteikumos noteiks gadījumus, kuros būs piemērojamas atļaujas, atzīmes un saskaņojuma izdošana ar noklusējumu.

Tāpat veikta virkne citu izmaiņu likumā, kas tostarp precizē regulējuma jēdzienu definīcijas, kā arī vietējās pašvaldības būvvaldes un citu kontrolējošo institūciju kompetenci.

Tostarp Covid-19 likumā nostiprināts deleģējums Ministru kabinetam (MK) epidemioloģiskās drošības nolūkos noteikt īpašas prasības tirdzniecībai un citiem saimniecisko pakalpojumu veidiem, kā arī sporta pasākumu ierobežojumus vai aizliegumu.

Covid-19 likumā nostiprināta arī norma, kas paredz, ka Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai darba vietās darba devējam jānodrošina attālinātā darba iespējas nodarbinātajiem, ja darba specifika to pieļauj. Savukārt, ja darba vietā klātienē tiek veikti darbi, darba devējam ir pienākums noteikt pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai darba vietās, noteikt atbildīgo par šo pasākumu ieviešanu, kā arī nodrošināt nodarbinātajiem nepieciešamos individuālos aizsardzības līdzekļus.

Ar grozījumiem noteikts, ka gadījumā, ja tirdzniecības vietā nebūs izstrādāta vai ieviesta saimniecisko pakalpojumu sniegšanas iekšējās kontroles sistēma epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai un tas var radīt tūlītēju un būtisku kaitējumu sabiedrības veselības interesēm, Valsts policija vai pašvaldības policija Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā varēs pieņemt lēmumu par tirdzniecības vietas slēgšanu apmeklētāju pieņemšanai līdz septiņām dienām.

Tāpat par Covid-19 likumā un uz attiecīgā likuma pamata izdotajos MK noteikumos noteikto tirdzniecības vai citu saimniecisko pakalpojumu sniegšanas prasību neievērošanu noteikts naudas sods fiziskajai personai no divām līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit astoņām līdz tūkstoš naudas soda vienībām.

Tāpat MK deleģētas tiesības noteikt ievešanas aizliegumu Latvijas teritorijā pret Covid-19 infekciju uzņēmīgu dzīvnieku sugām un šo sugu dzīvnieku produkcijai, kā arī tiesības noteikt derīguma termiņu pirmās palīdzības sniegšanas apguvi apliecinošiem dokumentiem un traktortehnikas vadītāja apliecībām, kuru derīguma termiņš beidzies ārkārtējās situācijas laikā.

Pagarina gada pārskatu iesniegšanas termiņu

Ar grozījumiem noteikts garāks termiņš Gada pārskatu un konsolidēto gadu pārskata likuma subjektu, biedrību, nodibinājumu un reliģisko organizāciju gada pārskatu par 2020. gadu iesniegšanai, kā arī un sabiedriskā labuma organizāciju un sociālo uzņēmumu darbības pārskatu par 2020. gadu un publiskas personas pārskatu par dāvinājuma (ziedojuma) izlietojumu iesniegšanai. 

Pagarināts arī termiņš, kurā kapitālsabiedrībām ir pienākums sasaukt dalībnieku (akcionāru) sapulci, lai apstiprinātu kapitālsabiedrības gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu. 

Grozījumi Covid-19 likumā apstiprināti Saeimā šī gada 18. martā un stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Nosaka atvieglojumus IIN un sociālo iemaksu piemērošanā

Ar grozījumiem:

• pagarināts gada ienākumu deklarācijas par 2020. gadu iesniegšanas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) nomaksas termiņš;
• uz diviem gadiem atcelts ierobežojums, kas noteica, ka saimnieciskās darbības izdevumi IIN aprēķināšanai atskaitāmi ne vairāk kā
  80% apmērā;
• noteikts, ka kapitālsabiedrības valdes locekļiem 2021. gadā nav jāveic IIN un pēc izvēles arī valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI) no domājamā ienākuma.

Gada ienākumu deklarācijas iesniegšanai un IIN nomaksai par mēnesi garāks termiņš

Tām personām, kurām ir obligāts pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju par 2020. gadu, piemēram, saimnieciskās darbības veicējiem, zemnieku saimniecību īpašniekiem vai individuālajiem komersantiem, – gada ienākumu deklarācija jāiesniedz līdz 2021. gada 1. jūlijam.

Aprēķinātā IIN summa ir jāiemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz 2021. gada 23. jūlijam.

Ja aprēķinātā IIN summa pārsniedz 640 eiro, tad to var iemaksāt vienotajā nodokļu kontā trijos maksājumos, iemaksājot katru reizi trešo daļu no kopējās IIN summas:

• līdz 2021. gada 23. jūlijam,
• līdz 2021. gada 23. augustam,
• līdz 2021. gada 23. septembrim.

Atcelts saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojums

IIN maksātājiem, kuri reģistrējušies VID kā saimnieciskās darbības veicēji vai ir individuālie komersanti, vai ir individuālā uzņēmuma – zemnieka vai zvejnieka saimniecības – īpašnieki, aprēķinot IIN no saimnieciskās darbības ienākuma, 2020. un 2021. gadā nav jāpiemēro saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojums
80% apmērā no saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Tādējādi 2020. un 2021. gadā uz saimniecisko darbību attiecināmie izdevumi ir atskaitāmi pilnā apmērā.

Ja gada ienākumu deklarācija par 2020. gadu jau ir iesniegta, piemērojot saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojumu 80% apmērā, tad to var precizēt.

Nav jāmaksā IIN un VSAOI no valdes locekļa domājamā ienākuma

2021. gadā nav pienākuma veikt IIN no valdes locekļa domājamā ienākuma, kas atbilst minimālās mēneša darba algas apmēram, ja kapitālsabiedrības mēneša apgrozījums pārsniedz 2500 eiro un kapitālsabiedrībā šajā mēnesī nav bijis neviena darbinieka vai valdes locekļa, kas gūst atlīdzību vismaz minimālās mēneša darba algas apmērā. Pēc nodokļa maksātāja ieskata no valdes locekļa domājamā ienākuma var neveikt arī VSAOI.

Rīgā pārceļ NĪN samaksas termiņu

Pārceļot NĪN samaksas termiņus, nodokļa maksātājiem tiek saglabāta iespēja nepieciešamības gadījumā izmantot Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (Covid-19 likums) paredzētās tiesības līdz šī gada 30. jūnijam pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam.

Pagarināts maksātnespējas moratorijs 

Aizliegums kreditoram iesniegt maksātnespējas pieteikumu pret parādnieku:

• saskaņā ar grozījumiem Covid-19 likuma 22. panta 1. daļā, jebkurš kreditors (ieskaitot darbiniekus vai nodokļu administrāciju) līdz 2021. gada 1. septembrim nedrīkst iesniegt maksātnespējas pieteikumu pret parādnieku (juridisku personu);
• moratorijs attiecas uz jebkurām kreditoru–debitoru attiecībām, un tādējādi nav ierobežotas ar nozari vai parādniekiem, kuriem radušās finanšu grūtības tieši Covid-19 vīrusa izplatīšanās dēļ;
• kreditors nevar ierosināt parādnieka maksātnespējas pasludināšanu pat, ja parādnieks nepilda savas parādsaistības pret kreditoru.

Atcelts pienākums parādnieka valdei iesniegt maksātnespējas pieteikumu:

• saskaņā ar grozījumiem Covid-19 likuma 22. panta 2. daļā, līdz 2021. gada 31. decembrim parādnieka – juridiskās personas – valdei nav pienākuma iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu pret parādnieku, tas ir, parādniekam pašam pret sevi, ja pastāv Maksātnespējas likuma 57. panta 1. daļas 5. punktā minētā juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīme – parādnieks ilgāk nekā divus mēnešus nav nokārtojis parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš;
• valdes pienākums iesniegt maksātnespējas pieteikumu tomēr joprojām paliek spēkā, ja parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no darba samaksas izmaksai noteiktās dienas.

Vienkāršotas mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas

Jaunā deklarācija par šī gada 1.ceturksni ir jāiesniedz laikā no šī gada 1. aprīļa līdz 15. aprīlim. Tajā norādāmā informācija ir noteikta Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 7. pantā. 

Jaunā MUN deklarācija, sākot ar šī gada 1. aprīli, ir pieejama VID EDS turpat, kur līdz šim – sadaļā “Sagatavot dokumentu no veidlapas”/“Mikrouzņēmumu nodokļa dokumenti”.

Iesniedzot deklarāciju par 2021. gada pirmo ceturksni, mikrouzņēmums tajā norāda ceturkšņa apgrozījumu sadalījumā pa ceturkšņa mēnešiem, un no tā aprēķināto MUN summu VID EDS aprēķinās automātiski. 

VID vērš uzmanību, ka deklarācija ir jāsniedz tikai par to ceturksni, kurā mikrouzņēmumam ir bijis apgrozījums – arī tad, ja apgrozījums ir bijis vienā vai divos pārskata ceturkšņa mēnešos –, bet, ja apgrozījums nevienā no ceturkšņa mēnešiem nav bijis, tad deklarācija nav jāsniedz.

Savukārt tie MUN maksātāji, kas reģistrēti līdz 2020. gada 31. decembrim, papildus minētajai informācijai par 2021. gada pirmo un otro ceturksni deklarācijā norāda arī katra darbinieka ienākumus katrā mēnesī. Šo informāciju deklarācijā var nenorādīt gadījumā, ja mikrouzņēmumā ir nodarbināts tikai mikrouzņēmuma īpašnieks un mikrouzņēmumam nav citu darbinieku vai īpašnieku. Savukārt tiem mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem – SIA –, kuriem ir vairāki dalībnieki, papildus jādeklarē arī katra dalībnieka ienākumi katrā ceturkšņa mēnesī.

Izstrādā regulējumu plastmasas atkritumu samazināšanai

Ar jauno normatīvo regulējumu paredzēts:

• aizliegt vairāku vienreizlietojamu plastmasu saturošu izstrādājumu tirdzniecību, 
• aizliegt šādu izstrādājumu piedāvāšanu patērētājam bezmaksas, 
• noteikt pārstrādātā materiāla obligāto minimālo īpatsvaru dzērienu polietilēntereftalāta iepakojumā un citos iepakojumos.

Tāpat ar normatīvo regulējums paredzēts noteikt prasības dzērienu iepakojuma ar vāciņiem un korķīšiem dizainam un pienākumu marķēt vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus. Likumprojektā ietverts arī pienākums veidot ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas jauniem objektiem – mitrajām salvetēm, baloniem, tabakas izstrādājumiem ar filtriem un tabakas filtriem, kā arī plastmasu saturošiem zvejas rīkiem –, ražotājam nosakot atbildību par to, kā tiek apsaimniekoti no šīs preces radītie atkritumi. Noteikta arī prasība nodrošināt dzērienu iepakojuma dalītu vākšanu.  

Likumprojekts attiecas uz tiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kam jau ir pieejamas dabai draudzīgākas alternatīvas, piemēram, vates kociņi, plastmasas galda piederumi un šķīvji, dzērienu salmiņi, maisāmkociņi, balonu kociņi, putuplasta polistirola pārtikas un dzērienu iepakojums, kā arī no oksonoārdāmas plastmasas ražoti izstrādājumi. Savukārt glāzes vēl šobrīd netiek aizliegtas, bet jāveic pasākumi, lai samazinātu to patēriņu. Pienākums samazināt patēriņu un veidot ražotāju atbildības sistēmas attiecas arī uz plastmasu saturošiem zvejas rīkiem.  

Likumprojektā noteiktais neattiecas uz eksportam ārpus ES kopējā tirgus paredzētiem izstrādājumiem un produktu daļām, kas nepieciešamas eksportam paredzētu izstrādājumu ražošanai. 

Izmaiņas īrnieku un izīrētāju attiecībās

Likums ļaus veicināt mājokļu pieejamību, nodrošinot izīrētāja un īrnieka interešu aizstāvību. Tas regulēs tiesiskās attiecības starp dzīvojamās telpas izīrētāju un īrnieku, noteiks viņu vispārējās tiesības, pienākumus un atbildību, tiesisko attiecību izbeigšanas pamatus, kā arī dzīvojamo telpu īres līguma pamatnoteikumus.

Likums noteic, ka dzīvojamās telpas vienīgais lietošanas pamats īrniekam ir rakstveidā noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, bet apakšīrniekam – apakšīres līgums. Līgumu slēdz izīrētājs un īrnieks, un tā noteikumus varēs grozīt, pusēm rakstveidā vienojoties.

Dzīvojamās telpas īres līgums būs jāslēdz uz noteiktu termiņu, un tajā cita starp būs jānorāda arī īres maksas apmērs, maksāšanas kārtība un termiņi. Līguma nosacījumus varēs mainīt, pusēm rakstveidā vienojoties. Īres maksu varēs grozīt, ja tas paredzēts īres līgumā un tajā iekļauti principi un kārtība maksas paaugstināšanai. Īres līguma termiņam beidzoties, dzīvojamā telpa būs jāatbrīvo, ja vien netiks noslēgts jauns līgums. Tāpat kā līdz šim īrnieki līgumu varēs uzteikt, iepriekš par to brīdinot izīrētāju, savukārt izīrētājs – tikai likumā noteiktajā kārtībā.

Slēdzot īres līgumu, puses varēs vienoties par līguma notariālu apliecināšanu vai reģistrēšanu zemesgrāmatā. Tas ļaus nodrošināt publiski pieejamu un ticamu informāciju par noslēgtajiem darījumiem, kā arī palīdzēs novērst fiktīvu līgumu slēgšanu. Tāpat līgumu reģistrēšana ļaus īsākā laikā risināt strīdus, ja īrnieks būtiski pārkāps īres līguma nosacījumus. Reģistrējot īres līgumu, nebūs jāmaksā kancelejas nodeva par īres tiesību nostiprināšanu un grozīšanu zemesgrāmatā.

Jaunajā likumā arī noteikts, ka izīrētājs nedrīkst liegt viņa īrēto dzīvojamo telpu īrniekam deklarēt kā savu un pārējo ģimenes locekļu dzīvesvietu.

Īrnieka nāves gadījumā viņa ģimenes loceklis varēs prasīt izīrētāju ar viņu noslēgt īres līgumu, nemainot iepriekšējā īres līguma nosacījumus. Šādā gadījumā līguma termiņu noteiks ne ilgāku par 10 gadiem.

Likumā regulēta arī pašvaldībai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu, kā arī valstij piederošu dienesta dzīvojamo telpu izīrēšana.

Līdz 2036. gada 31. decembrim likumā paredzēts pārejas periods, un līdz šim datumam būs spēkā tie dzīvojamo telpu īres līgumi, kuri nebūs grozīti līdz 2026. gada 31. decembrim un par kuriem nebūs celta prasība tiesā.

Sākoties Covid-19 pandēmijai, 2020. gadā tika pieņemts lēmums, kas paredzēja gada pārskata iesniegšanas termiņa pagarināšanu par trim mēnešiem Gada pārskatu un konsolidēto gadu pārskata likuma subjektiem, kā arī līdz 2020. gada 31. jūlijam biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām. Šo iespēju izmantoja vairāk nekā puse mazo uzņēmumu un gandrīz trešdaļa vidējo un lielo uzņēmumu.  

Sagatavojot 2020. gada finanšu pārskatus, ir svarīgi apsvērt uzņēmuma darbības turpināšanu un sniegt papildu informāciju par visām būtiskajām neskaidrībām, kas var ietekmēt uzņēmuma spēju turpināt savu darbību. Uzņēmuma vadībai ir jānovērtē, vai uzņēmums turpina darboties, un šim novērtējumam jāaptver vismaz 12 mēneši no dienas, kad vadībai ir jāapstiprina finanšu pārskati.

Ārpakalpojuma grāmatvežiem vajadzēs licenci 

Grozījumi Likumā paredz, ka tiks ieviests ārpakalpojuma grāmatvežu publiskais reģistrs, un tajā pakalpojuma saņēmējs varēs pārliecināties par attiecīgās personas tiesībām sniegt ārpakalpojuma grāmatveža pakalpojumus.

Lai saņemtu licenci, personai būs jāiesniedz profesionālo kvalifikāciju un pieredzi apliecinošu dokumentu kopijas, iekšējā kontroles sistēmas kopija un licencēšanas pieteikums, kā arī civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopija. Licenci izsniegs uz pieciem gadiem, un pēc tam to varēs pārreģistrēt. Par licences saņemšanu vai tās pārreģistrāciju noteikta valsts nodeva 100 eiro apmērā. 

Ārpakalpojuma grāmatveža kvalifikācijai būs jāatbilst vismaz ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai, ko apliecina attiecīgs izglītības dokuments grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā, un būs nepieciešama vismaz trīs gadu pieredze grāmatvedības jomā. Tāpat, lai sniegtu grāmatvedības pakalpojumus ārpakalpojumā, personai būs jāreģistrē sava saimnieciskā darbība vai arī jāreģistrējas komercreģistrā.   

Noteikts, ka par ārpakalpojuma grāmatvedi nevarēs būt persona, kura ir sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tautsaimniecībā vai valsts institūciju darbībā vai par tāda nozieguma izdarīšanu, kas saistīts ar terorismu, un kura nav reabilitēta vai kurai nav noņemta vai dzēsta sodāmība. 

Par pieredzi apliecinošu dokumentu varēs uzskatīt darba līgumu par personas nodarbināšanu grāmatveža palīga vai grāmatveža amatā vismaz trīs gadus. Savukārt, ja persona pati sniedz grāmatvedības ārpakalpojumu, tad par pieredzi apliecinošu dokumentu varēs uzskatīt uzņēmuma līgumu par pakalpojuma nodrošināšanu. 

Likums grozīts, lai ieviestu “Moneyval” ekspertu ieteikumus grāmatvedības jomā. Grozījumi noteic ārpakalpojuma grāmatvežu darbības tiesiskos pamatus, nodrošinās šo personu profesionālās darbības uzraudzību, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, kā arī sekmēs stabilu, kvalitatīvu un uzticamu grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu.

Patlaban grāmatvedības pakalpojumus Latvijā var sniegt salīdzinoši plašs personu loks, profesija nav reglamentēta un nav noteikti profesionālās kvalifikācijas kritēriji. VID dati liecina, ka Latvijā grāmatveža ārpakalpojumus sniedz apmēram 7200 personas, un liela daļa no tām strādā, nereģistrējot savu darbību. Tāpat esot arī uzņēmumi, kas faktiski savu grāmatvedību kārto ārpakalpojumā, bet to nenorāda. Tādējādi potenciālais nedeklarētais grāmatvedības pakalpojumu tirgus tiekot vērtēts vairāk nekā 22 milj. eiro apmērā.    

Izmaiņas Likumā noteic, ka ārpakalpojuma grāmatveži savus pakalpojumu bez licences varēs sniegt līdz 2023. gada 1. jūlijam, savukārt par ārpakalpojuma grāmatvedi bez atbilstošas profesionālās kvalifikācijas varēs strādāt līdz 2025. gada 1. jūlijam.

MUN maksātājiem vienkāršos nodokļa nomaksas kārību 

Gadījumos, ja MUN maksātājs izmantos vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu, MUN aprēķināšana, deklarēšana un nomaksa vispārējā kārtībā viņam nebūs jāveic pašam – to nodrošinās Valsts ieņēmumu dienests, sadarbojoties ar kredītiestādi.

Lai MUN maksātāji varētu izmantot vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu, nesniegt MUN ceturkšņa deklarāciju un neveikt MUN samaksu vispārējā kārtībā, jābūt ievērotiem šādiem nosacījumiem:

• MUN maksātājs ievēro likumā par NN noteiktos nosacījumus par vienkāršotā nodokļa nomaksas risinājuma izmantošanu;
• MUN maksātājam nav MUN parādu dienā, kad tas piesakās izmantot vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu;
• periodā, kamēr MUN maksātājs izmanto vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu, visi MUN maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumi ir ieskaitīti vai iemaksāti saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) kontā un uzrādīti minētā konta kredīta apgrozījumā;
• mikrouzņēmums kārto grāmatvedības uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā.

Ja MUN maksātājs izmanto MUN aprēķināšanā un maksāšanā vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu, arī skaidrā naudā gūtos saimnieciskās darbības ieņēmumus būs jāiemaksā SDI kontā 15 dienu laikā no skaidras naudas saņemšanas dienas, bet ne vēlāk kā līdz taksācijas gada 31. decembrim vai līdz saimnieciskās darbības izbeigšanai.

Tāpat minētie grozījumi MUN likumā nosaka, kad nodokļu maksātājs var uzsākt izmantot vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu, brīdi, ar kuru MUN maksātājs var beigt to izmantot, kā arī noteikti dažādi izņēmuma gadījumi MUN aprēķināšanas un deklarēšanas kārtībā.

Minētais risinājums MUN nomaksai nav piemērojams gadījumos, ja MUN tiek nodarbināti darbinieki, par tiem maksājot darbaspēka nodokļus vispārējā kārtībā, kā arī tad, ja MUN taksācijas gada laikā reģistrējas kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājs.

Plānots, ka grozījumi MUN likumā stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā.

Pilnveidos pretendentu izslēgšanas kritērijus publiskos iepirkumos

Izmaiņas nepieciešamas, jo praksē bieži ir konstatēti gadījumi, kad pasūtītāja rīcībā ir tāda informācija par kandidātu vai pretendentu, kas liek apšaubīt viņu spējas izpildīt līgumu, bet pasūtītājam nav iespēju un līdzekļu šādu kandidātu vai pretendentu izslēgt no iepirkuma procedūras.

Izmaiņas paredz paplašināt iepirkuma pasūtītāja iespējas izslēgt kandidātu vai pretendentu. Tostarp plānots, ka kandidātu varēs izslēgt, ja tas ar citiem piegādātājiem būs vienojies un šādas vienošanās būs vērstas uz konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu konkrētajā iepirkumā. Tāpat kandidātu varēs izslēgt, ja tas savā profesionālajā darbībā būs pieļāvis būtiskus pārkāpumus, kā dēļ ir pamatoti apšaubāma tā godprātība atbilstoši izpildīt līgumu. 

Paredzēts pagarināt kandidātu un pretendentu izslēgšanas periodu par noteiktiem pārkāpumiem no 12 uz 36 mēnešiem. Tāpat iecerēts noteikt, kādos gadījumos, piemērojot sarunu procedūru, var nepiemērot kandidāta vai pretendenta izslēgšanas iemeslus. Plānots arī noteikt, ka kontrole un izslēgšanas iemeslu pārbaude turpmāk attieksies uz visiem pretendenta norādītajiem apakšuzņēmējiem.

Plānots precizēt, kādās situācijās kandidātam vai pretendentam ir neizpildītas saistības nodokļu jomā. Tāpat paredzēts precizēt, kā kandidāts vai pretendents nodrošina uzticamību un kad uzskatāms, ka uzticamība ir atjaunota. 

Pēc Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) informācijas 2019. gadā visvairāk pretendentu ir izslēgti par nodokļu parādiem, precīzāk, 84,2% no visiem izslēgtajiem pretendentiem. Kā nākamais izslēgšanas iemesls bijis iepriekš nepildīts līgums un nepatiesas informācijas sniegšana.

Grozījumi PIL paredz izveidot līgumu reģistru, kas nozīmē, ka vienuviet būs pieejama detalizēta un aktuāla informācija par noslēgtajiem iepirkuma līgumiem, tajos veiktajiem grozījumiem, kā arī to izpildi. 

Līgumu reģistru PIL plānots definēt kā publikāciju vadības sistēmā, kas atspoguļotu informāciju par pasūtītāja noslēgto iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos vai to grozījumiem, ko publisko IUB tīmekļvietnē. 

Lai grozījumi PIL stātos spēkā, tie vēl otrajā un trešajā lasījumā jāpieņem Saeimai.

Vienkāršos būves ierakstīšanu un dzēšanu zemesgrāmatā 

Grozījumi paredz, ja ēkas (būves) īpašniekam ir elektronisks paraksts, īpašnieks iesniegumu par būves, tajā skaitā, jaunbūves ierakstīšanu, kā arī būves dzēšanu zemesgrāmatā, turpmāk varēs iesniegt aizpildot speciālu tiešsaistes formu BIS tīmekļa vietnē. Personas iesniegums pēc lēmuma par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā vai izziņas par būves neesamību pieņemšanas kopā ar būves ierakstīšanai zemesgrāmatā nepieciešamajiem BIS datiem un dokumentiem tiks nodots zemesgrāmatai.

Šobrīd, lai zemesgrāmatā ierakstītu būvi, īpašnieks iesniedz nostiprinājuma lūgumu, kā arī pievieno aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā, bet būves dzēšanas gadījumā – dokumentu, kas apliecina ēkas (būves) neesamību, savukārt jaunbūves gadījumā – izziņu, kurā norādīts būvniecības tiesiskais pamats un jaunbūves raksturojuma oriģinālu vai norakstu.

Grozījumos papildus arī noteikts, ka privātpersonām nebūs jāpievieno nostiprinājuma lūgumam dokumenti, ko būvvalde būs pieņēmusi sākot ar 2020. gada 1. janvāri, jo rajona (pilsētas) tiesa tos izgūs tiešsaistē. Grozījumi paredz, ka šādā gadījumā izmaiņu nostiprināšanas pamatā būs no BIS izgūts ar e-zīmogu apstiprināts dokuments. Uz dokumentiem, kas būs izdoti līdz 2019. gada 31. decembri, pastāvēs līdzšinējā kārtība – tie privātpersonām būs pievienojami nostiprinājuma lūgumam, iesniedzot dokumentu norakstus atbilstoši noteiktajai dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtībai.

Saīsināts dokumentu glabāšanas termiņš 

Grozījumu rezultātā samazināsies administratīvais slogs institūcijām un privātpersonām, jo tiek izslēgta liela apjoma dokumentu glabāšana par personām, kuras jau ir mirušas. Šāda regulējuma ieviešana ir nepieciešama, jo lielie komersanti un citas organizācijas glabā ievērojamu apjomu darba attiecību dokumentu no 1945. gada. Dokumenti sociālās apdrošināšanas stāža pierādīšanai, kas ir galvenais to glabāšanas iemesls, deviņdesmitgadīgām personām vairs nav nepieciešami, jo sociālās apdrošināšanas stāžs ir pierādīts un valsts pensija piešķirta.

75 gadus dokumentus glabā tikai tad, ja personu dzimšanas datums nav zināms, vai arī lietā ir arhivēti dokumenti par vairākām personām, kā arī, ja arhivēto dokumentu izņemšana no lietas prasa nesamērīgas pūles (pāršūšanu, uzskaites dokumentu pārstrādi). Tāpat institūcijās, kurās ir dienests, administratīvais slogs tiek samazināts, atceļot pienākumu glabāt visus dokumentus par dienesta gaitu 75 gadus.

Grozījumi noteikumos paredz samazināt arī arhivējamo dienesta gaitas dokumentu sastāvu, nosakot pamatdokumentus ar arhīvisko vērtību. Turpmāk par arhīviski vērtīgiem noteikti dokumenti par dienesta attiecību nodibināšanu, grozīšanu un izbeigšanu, kā arī citi dokumenti par dienesta gaitu, ja tiem ir vēsturiska, sabiedriska, kultūras vai zinātniska nozīme.

Ja atbilstoši institūciju darbības specifikai pierādījumu, pētījumu un citu sabiedrības vajadzību nodrošināšanai nepieciešams arhivēt vēl papildu dokumentus, noteikumi ļauj tādus identificēt izvērtēšanas rezultātā un, saskaņojot ar Latvijas Nacionālo arhīvu, atzīt par arhīviski vērtīgiem. Ja dokumentos ir informācija ar vēsturisku, sabiedrisku, kultūras vai zinātnisku nozīmi, tos, tāpat kā līdz šim, glabā pastāvīgi.

Saskaņā ar likuma pārejas noteiktumu 159. punktā teikto – no aplikšanas ar nodokli 2021. taksācijas gadā atbrīvo ar attālinātā darba veikšanu saistītos darbinieka izdevumus, kurus atbilstoši Darba likumam sedz darba devējs, ja to kopējais apmērs mēnesī par pilnas slodzes darbu nepārsniedz 30 eiro. Par kompensāciju darbiniekam nav jāiesniedz nekādi attaisnojuma dokumenti.

Kompensāciju darbiniekam var izmaksāt, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

• vienošanās par attālināta darba veikšanu ir noteikta darba līgumā vai ar darba devēja rīkojumu un ir norādīts, kādus izdevumus darba devējs kompensē;
• ar attālinātā darba veikšanu saistītos izdevumus sedz darba devējs, kuram ir iesniegta darbinieka algas nodokļa grāmatiņa;
• ar attālinātā darba veikšanu saistīto izdevumu apmēri tiek noteikti proporcionāli slodzei un līgumā vai rīkojumā norādīto attālinātā darba dienu skaitam mēnesī, ja darbs tiek veikts gan attālināti, gan darba vietā.

Kompensācija nepienākas darbinieka ilgstošas prombūtnes, kas pārsniedz 30 dienas, laikā.

No 1. jūlija – minimālās sociālās iemaksas

Minimālais VSAOI objekts ceturksnī ir trīs Ministru kabineta (MK) noteiktās minimālās mēneša darba algas – 1500 eiro (500 x 3).

Tas nozīmē, ka ceturksnī par darba ņēmēju jābūt nomaksātām VSAOI vismaz 511,35 eiro (500 x 34,09% x 3). Personai tiek summēti visi ienākumi, no kuriem veiktas VSAOI. Starpību no saviem līdzekļiem maksā darba devējs vai vairāki darba devēji proporcionāli darba ņēmēju ienākumiem un nodarbinātības periodam.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķina minimālās VSAOI par trešo ceturksni un līdz 20. decembrim sniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam, kas dienas laikā šo informāciju elektroniskās deklarēšanas sistēmā paziņo darba devējiem. Darba devējiem ir pienākums trīs mēnešu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas veikt minimālās VSAOI. 

Plānots ieviest automātisko nodokļu samaksu MUN maksātājiem 

Ar grozījumiem likumā plānots mazajiem un vidējiem uzņēmumiem atvieglot birokrātiskos procesus un samazināt administratīvo slogu, radot motivējošāku vidi nodokļu samaksai.

Likuma grozījumos ir paredzēts noteikt vispārējo regulējumu:

• vienkāršotā nodokļa nomaksas risinājuma izmantošanai nodokļa aprēķināšanā, ieturēšanā un pārskaitīšanā vienotajā nodokļu kontā;
• attiecībā uz jautājumiem, kas un kā var pieteikties izmantot saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu;
• par vienkāršotā nodokļa nomaksas risinājuma izmantošanas izbeigšanas un apturēšanas kārtību un nosacījumiem;
• Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un kredītiestāžu, kas saviem klientiem piedāvās saimnieciskās darbības ieņēmumu konta pakalpojumu, pienākumiem vienkāršotā nodokļa nomaksas risinājuma īstenošanas nodrošināšanā;
• VID un kredītiestāžu informācijas apmaiņas nosacījumus vienkāršotā nodokļa nomaksas risinājuma ietvaros.

Likuma grozījumos tiek noteikts vienkāršotā nodokļa nomaksas risinājuma regulējums, tas ir, regulējums risinājumam un tā īstenošanas nodrošināšanai. Savukārt detalizēti nosacījumi par to, kas un kādos gadījumos, kādu nodokļu iekasēšanā to var izmantot, tiks noteikti konkrēto nodokļu likumos.

Sākotnēji ir plānots, ka vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu varēs izmantot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāji. Tādējādi papildus šiem grozījumiem tiks virzīti grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, lai tajā noteiktu regulējumu par MUN iekasēšanu, izmantojot vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu.

Plānots, ka likuma grozījumos ietvertais regulējums stāsies spēkā 2021. gada 1. jūlijā.

Plāno saglabāt spēkā esošās kadastrālās vērtības 

Kamēr Saeimas un valdības vairākums nav vienojies par visaptverošu nekustamā īpašuma nodokļa sistēmas pārskatīšanu, kas nodrošinātu iedzīvotājiem un uzņēmējiem taisnīgu un panesamu nodokļu slogu, kadastrālo vērtību pieaugumu nevajadzētu pieļaut, norāda Saeima Juridiskā komisija, izskatot grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā. Atgādinām, ka Latvijā nekustamā īpašuma nodokļa apmērs ir saistīts ar īpašuma kadastrālo vērtību. Līdz šim kadastrālās vērtības bija iesaldētas, lai novērstu nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu.

Grozījumi paredz noteikt uzdevumu Ministru kabinetam sagatavot un iesniegt izskatīšanai Saeimā likumprojektus, kas nodrošina ar kadastrālo vērtību saistīto valsts nodevu apmēra pārvērtēšanu. Tostarp grozījumi paredz uzdevumu izstrādāt likumprojektus, kas nepieciešami mājokļa atbrīvošanai no nekustamā īpašuma nodokļa, nosaka nekustamā īpašuma nodokļa apmēru piespiedu dalītajam īpašumam, kā arī komercplatībām un lauksaimniecības zemei.

Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl trīs lasījumos jāskata Saeimai.

Izmaiņas un atvieglojumi kases aparātu lietošanā 

Turpmāk kases aparāta lietotājs varēs reģistrēt kases aparātu izbraukuma tirdzniecībai (uz laiku līdz piecām dienām) elektroniski Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), vairs neiesaistot tajā apkalpojošo dienestu. Tāpat kases aparāta lietotājs VID EDS varēs arī paziņot par kases aparāta lietošanas pārtraukšanu vismaz uz 30 dienām.

Ņemot vērā arvien pieaugošo distances tirdzniecību jeb tirdzniecību internetā, atbrīvojums no kases aparātiem noteikts arī kurjerpasta sūtījumu piegādātājiem. Turpmāk gadījumos, ja pircējs par preci norēķinās elektroniski (ar bankas karti vai izmantojot mobilo lietotni), kurjerpasta piegādātājs var izsniegt elektroniski sagatavotu VID reģistrētu kvīti, neizmantojot līdz šim obligāto kases aparātu. Kases aparāts pasta komersantiem turpmāk ir obligāti jālieto tikai tajos gadījumos, ja pircējs par preci norēķinās skaidrā naudā.

Jau sākot no šī gada 1. janvāra kases aparāta tehniskā pase vairs nav obligāti jāsagatavo papīra formātā. To elektroniski sagatavo VID EDS, ierakstus šajā pasē veidojot no kases aparāta lietotāja un apkalpojošā dienesta un lietotāja iesniegtās informācijas. Arī informāciju par papildu naudas kastes ierīkošanu kases aparātam apkalpojošais dienests var elektroniski norādīt kases aparāta tehniskajā pasē, to nesaskaņojot ar VID.

Savukārt no šī gada 1. aprīļa tirgotājiem, kuri tirgos, ielu tirdzniecības vietās vai izbraukuma tirdzniecībā vēlēsies tirgot iepirktu preci, būs obligāti jāizmanto elektroniskais kases aparāts. Tas sekmēs vienlīdzīgas konkurences nosacījumus tirgotājiem, kas tirgo iepirktas preces, jo līdz šīm tirgotāji, kas nebija reģistrēti VID Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, taču tirgoja iepirku preci, varēja kases aparātus tirgos nelietot. Atvieglojumi no kases aparātu lietošanas arī turpmāk ir saglabāti zemnieku saimniecībām, mājražotājiem un amatniekiem, kas tirgo pašu ražotu preci.

Atsakās no Uzņēmumu reģistra pakalpojumu sniegšanas klātienē 

Jau vairākus gadus ir nodrošināta situācija, kad visus pieteikumus ierakstu izdarīšanai Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros var iesniegt elektroniski – lielākajam gadījumu skaitam ir izveidots e-pakalpojums, kas pieejams portālā Latvija.lv. Savukārt citos gadījumos nepieciešamo informāciju un dokumentus var iesūtīt e-pastā vai oficiālajā elektroniskajā adresē, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori Tieslietu ministrijā.

Pamatojoties uz valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, Uzņēmumu reģistrs pārtrauca klātienes klientu apkalpošanu. Slēdzot vienu no pakalpojumu sniegšanas kanāliem, secināts, ka joprojām pilnvērtīgi var nodrošināt visu Uzņēmumu reģistram uzticēto funkciju izpildi. Jebkura pieteikuma iesniegšana ir iespējama elektroniskā formā, ja personām ir e-paraksts. Savukārt, ja kādu iemeslu dēļ persona nevar vai nevēlas iesniegt pieteikumu elektroniski, tad ir iespējams to iesūtīt pa pastu, norāda likumprojekta autori.

Līdz šim pieteikumu iesniegšanu Uzņēmumu reģistrs nodrošināja dažādos kanālos gan elektroniski (e-pakalpojums, e-pasts un starpsistēmu saskarnes), gan papīra formā (pasts un klātiene). Paralēlu pakalpojumu sniegšanas kanālu darbības un uzturēšanas nodrošināšana ir resursietilpīga, tāpēc Uzņēmumu reģistra stratēģiskais mērķis ir virzīties uz pakalpojumu sniegšanas kanālu skaita samazināšanu, primāri nodrošinot elektronisko risinājumu attīstību un klientu pašapkalpošanās principa ieviešanu, atzīmē likumprojekta autori.

Top izmaiņas ziņošanas kārtībā par aizdomīgiem darījumiem 

Šobrīd normatīvais regulējums uzliek pienākumu ziņot par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā gan Finanšu izlūkošanas dienestam (FID), gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Līdz ar izmaiņām likumā iecerēts, ka informāciju par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarāciju nodokļu jautājumos būs iespējams iesniegt, izmantojot FID uzturēto tīmekļvietni. Ja informācija būs paredzēta arī VID, tad likuma subjektam tas būs jāatzīmē. Vienoto kanālu ziņojumiem par aizdomīgiem darījumiem plānots ieviest no 2021. gada 1. jūnija, norādīts likumprojekta anotācijā.

Tāpat likumprojekts paredz ieviest regulējumu kopīga klientu izpētes rīka izveidei. Tas nepieciešams, lai veicinātu dalīšanos ar klienta izpētes ietvaros iegūtajiem datiem, norādīts likumprojekta anotācijā.

Grozījumi paredz iespēju izveidot divus kopīgu klientu izpētes rīku modeļus. Pirmā – slēgtā kopīgā klientu izpētes rīka – ietvaros, likuma subjekti varēs izveidot paši savu, privātu, klientu izpētes rīku. Savukārt atvērtais kopīgais klientu izpētes rīks piedāvātu klientu izpētei nepieciešamo informāciju jebkuram likuma subjektam, izpildot noteiktas prasības un saņemot šā pakalpojuma sniegšanai atļauju.

Likumprojekts vēl jāskata Saeimā galīgajā lasījumā.

Stājas spēkā grozījumi OCTA likumā 

OCTA likuma izmaiņas paredz, ka turpmāk personas ar invaliditāti varēs apdrošināt tikai vienu tās īpašumā esošu vieglo transportlīdzekli ar pilnu masu līdz 3,5 tonnām. Šī likuma izmaiņa skaidrojama ar līdz šim novēroto tendenci, ka atsevišķi autovadītāji pārreģistrēja savus spēkratus personām ar invaliditāti, tādējādi saņemot OCTA likumā paredzētās atlaides polises iegādei. Lielākais autoparks, kas reģistrēts personas ar invaliditāti īpašumā sastāda pat vairākus desmitus transportlīdzekļu.

Tāpat stājas spēkā OCTA likuma grozījumi, kas izmaina kārtību, kas līdz šim paredzēja apdrošināšanas līguma pārtraukšanu pasažieru komercpārvadātājiem, ja iestājies pārtraukums tā licences kartiņā, un taksometru vadītājiem, ja mainījusies taksometra valsts reģistrācijas numura zīme. Turpmāk šādos gadījumos apdrošināšanas līgums pārtraukts netiks, un esošā OCTA polise paliks spēkā.

Savukārt no 1. jūlija OCTA polisi varēs iegādāties uz īsāku termiņu – 30 dienām. Uz šādu periodu līgumu varēs slēgt arī par transportlīdzekli, kuram ir piešķirts vēsturiskā spēkrata statuss. Savukārt ģimenes, kurās ir bērni ar invaliditāti, polisi varēs iegādāties par 40% lētāk.

Paredzēts līdz 2021. gada 30. jūnijam pagarināt termiņu, kādā ikviens nodokļu maksātājs varēs pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam, kā arī lūgt pagarināt termiņu nokavēto nodokļu maksājumu samaksai.

Plānots, ka saimnieciskā darba veicēji varēs neveikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus arī par 2021. taksācijas gadu. To varēs darīt brīvprātīgi.

Tāpat paredzēts, ka arī pašvaldības varēs atlikt nekustamā īpašuma nodokļa samaksu, par to neaprēķinot nokavējuma naudu.

Arī 2021. gadā ar uzņēmumu ienākuma nodokli paredzēts neaplikt izdevumus, kas uzņēmējiem radušies, turpinot sniegt sociālo atbalstu Covid-19 izraisīto grūtību pārvarēšanai.

Līdz 2021. gada 30. jūnijam plānots saglabāt dīkstāves pabalstus, varēs turpināt darboties ārkārtējās situācijas laikā ierīkotie ziedojumu tālruņi reliģiskajām organizācijām, kā arī līdzšinējie telpu nomas atvieglojumi komersantiem.

Tāpat līdz 30. jūnijam paredzēts pagarināt termiņu, kādā uz pabalstu var pretendēt jaunie speciālisti, kuri nesen absolvējuši augstskolu vai koledžu un ārkārtējās situācijas laikā ir kļuvuši par bezdarbniekiem.

Līdz 2021. gada vidum plānots turpināt arī citus līdzšinējos atbalsta pasākumus.

Autoratlīdzību reforma

Saskaņā ar grozījumiem līdz 2021. gada 1. jūlijam autoratlīdzību saņēmējiem saglabājas līdzšinējā nodokļu maksāšanas kārtība un likmes.

Pārejas periodā no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim autoratlīdzības saņēmējam ir tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam, un atbilstoši piemērojot šādu nodokļa maksāšanas kārtību – autoratlīdzības izmaksātājs (kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija), ja autors nav reģistrējis saimniecisko darbību, ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) izmaksas vietā, nepiemērojot izdevumu normas, un iemaksā to vienotajā nodokļu kontā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumā, piemērojot likmi:

• autoratlīdzības ieņēmumiem līdz 25 000 eiro – 25%;
• autoratlīdzības ieņēmumiem, kas pārsniedz 25 000 eiro, – 40%.

Šo kārtību nosaka likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumu 163. punkts.

No autoratlīdzības aprēķinātais un iemaksātais nodoklis, kas ieturēts, piemērojot 25% un 40% likmi, valsts budžetā tiek sadalīts:

• 80% – valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;
• 20% – IIN.

No autoratlīdzībām, ko izmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, obligātās iemaksas neveic.

Ja autoratlīdzības līgums ir noslēgts līdz 2020. gada 31. decembrim un samaksa atbilstoši noslēgtajam autoratlīdzības līgumam tiek izmaksāta 2021. gadā, attiecībā uz ienākumu no minētā autoratlīdzības līguma 2021. gadā piemēro likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” normas redakcijā, kas bija spēkā 2020. gada 31. decembrī.

Būtiskas izmaiņas muitas un nodokļu jomā sadarbībā ar Apvienoto Karalisti 

Galvenās izmaiņas, ar kurām saskarsies uzņēmēji jau no nākamā gada 1. janvāra, ir:

• visas preces, kas tiks ievestas ES muitas teritorijā no AK vai kuras tiks izvestas no ES uz AK, būs pakļautas muitas uzraudzībai un kontrolei. Pārvietojot preces starp ES un AK, jāpiemēro muitas procedūras, tāpat kā tirdzniecībā ar jebkuru citu trešo valsti;
• mainīsies tirdzniecības nosacījumi starp ES un AK;
• mainīsies PVN piemērošana līdzšinējām preču piegādēm un iegādēm, kas no nākamā gada kļūs attiecīgi par preču eksportu un importu.
• importējot AK izcelsmes preces, tām tiks piemērota muitas nodokļa 0% preferenciālā tarifa likme, ja tiks iesniegts atbilstoši prasībām noformēts preču izcelsmi apliecinošs dokuments.

Sākot ar 2021. gada 1. janvāri, sniegtajiem un saņemtajiem pakalpojumiem ar AK PVN piemērošanas kārtība būs tāda, kāda tā noteikta ar trešajām valstīm un trešajām teritorijām. Sniedzot pakalpojumus trešo valstu personām, pareizai PVN piemērošanai jāņem vērā sniegtā pakalpojuma veids, jānosaka pakalpojuma sniegšanas vieta, izvērtējot pakalpojuma saņēmēja statusu, t.i., vai pakalpojuma saņēmējs veic vai neveic saimniecisko darbību.

PVN piemērošanas kārtība sniegtajiem un saņemtajiem pakalpojumiem darījumos ar trešajām valstīm nav mainīta.

Distances tirdzniecībā jāievēro specifiskas patērētāju tiesības 

Līgumi par preču pasūtījumiem, izmantojot distances saziņas līdzekļus, piemēram, interneta veikalu, tālruni, elektronisko pastu, sociālo tīklu saziņu u.tml., ir uzskatāmi par distances līgumiem.

Organizējot distances līgumu slēgšanu interneta veikalā vai izmantojot elektronisko pastu, pārdevējam ir pienākums nodrošināt šādu obligāti sniedzamu pirmslīguma informāciju un līguma noteikumus:

• pārdevējs – juridiskajām personām pārdevēja nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, faktiskā adrese, ja atšķiras no juridiskās, fiziskās personas vārds, uzvārds, adrese;
• saziņas līdzeklis – tālrunis, elektroniskā pasta adrese vai cits individuālās saziņas līdzeklis saziņai saistībā ar distances līgumu;
• prece – informācija par preces galvenajām īpašībām;
• cena – informācija par preces galīgo cenu (iekļaujot nodokļus);
• līguma izpildes un apmaksas kārtība – piegādes noteikumi, veidi, maksa;
• apmaksas līdzekļi, kārtība;
• atteikuma tiesības – atteikuma tiesību izmantošana termiņš un kārtība, atteikuma veidlapa;
• atgādinājums par patērētāja likumīgajām tiesībām;
• informācija par ārpustiesas strīdu risināšanas iespējām;
• citi līguma noteikumi, kuriem konkrētajā gadījumā ir saistošs raksturs.

Noslēdzot distances līgumu, proti, pieņemot patērētāja veiktu distances pasūtījumu, iepriekš minētā informācija uzskatāma par distances līguma noteikumiem. Šo informāciju pārdevējam ir pienākums izsniegt patērētājam ne vēlāk kā preces piegādes brīdī uz pastāvīgā informācijas nesēja, piemēram, izdrukātā veidā, nosūtot uz elektroniskā pasta adresi vai citu individuālās saziņas līdzekli, piemēram, nosūtot līguma noteikumus saturošu datni uz “Facebook Messenger”, “Whatsappp” vai tml.

Ja distances līguma noslēgšanai tiek izmantots tālrunis (ierobežots saziņas līdzeklis),  piedāvājuma izteikšanas un pasūtījuma veikšanas laikā pārdevējam ir pienākums patērētājam sniegt vismaz šādu informāciju:

• pārdevēja nosaukums, vārds, uzvārds;
• prece – informācija par preces galvenajām īpašībām;
• cena – informācija par preces galīgo cenu (iekļaujot nodokļus);
• piegāde – piegādes veids, termiņi, kārtība;
• apmaksa – apmaksas kārtība;
• atteikuma tiesības – patērētāja tiesības izmantot atteikuma tiesības 14 dienu laikā no preces piegādes dienas.

Pēc distances līguma noslēgšanas, izmantojot tālruņa saziņu, ne vēlāk kā līdz preces piegādes brīdim, pārdevējam ir jāsniedz uz pastāvīgā informācijas nesēja visa informācija par distances līguma noteikumiem (tādā apmērā un veidā, kā tas ir interneta veikala pirkuma gadījumā, skatīt augstāk).

Kapitāla daļas iegūt varēs arī SIA darbinieki 

Patlaban komerctiesību regulējums paredz iespēju piešķirt akciju pirkuma tiesības tikai akciju sabiedrībām, tomēr attiecībā uz jaunuzņēmumiem vai citiem strauji augošiem uzņēmumiem, kas darbojas, piemēram, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā, un to izvēlētā komercdarbības forma ir SIA. 

Kapitāla daļu pirkuma tiesības ir darbinieka tiesības iegūt uzņēmuma daļas un pēc noteikta laika izmantot šīs tiesības neatkarīgi no uzņēmuma kapitāla daļu tā brīža patiesās vērtības. Darbinieks iegūst iespēju realizēt daļas un iegūt kapitāla pieaugumu gadījumā, ja uzņēmuma vērtība ir pieaugusi. Īpaši svarīgi tas ir jaundibinātiem, parasti tehnoloģiju, uzņēmumiem, kuru vērtība tā sākotnējos darbības gados ir grūti nosakāma. 

Likuma grozījumi cita starpā paredz papildināt izņēmumus attiecībā uz SIA daļu iegūšanu, nosakot: uzņēmums nedrīkst iegūt savas daļas, izņemot gadījumus, kad tas šīs daļas iegūst, lai piešķirtu tās darbiniekiem un valdes un padomes locekļiem. Vienlaikus paredzēta virkne saistīto grozījumu, kas nostiprinātu uzņēmumu daļu kategorijām attiecināmās tiesības, piešķiršanas un atsavināšanas kārtību.

Attiecīgi grozījumi veikti arī likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Tie paredz, ka nodokļu atbrīvojums būs piemērojams arī darba devēju piešķirto kapitāldaļu pirkuma tiesībām. Tostarp paredzēts, ka akciju pirkuma tiesības varēs īstenot ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no dienas, kad būs izbeigtas darba attiecības starp maksātāju un darba devēju.  

Pieņem grozījumus nosūtīto darbinieku tiesību aizsardzībai 

Regulējums pamatā attiecas uz ārvalstu komersantiem, kas nosūta savus darbiniekus darbam Latvijā, tādējādi ietekmējot arī situāciju un konkurences apstākļus Latvijas darba tirgū.

Ar grozījumiem pārņem Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas, kas cita starpā paredz izveidot līdzsvarotu, pārredzamu un samērīgu regulējumu attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas brīvību un darbā norīkoto darbinieku aizsardzību. 

DL papildināts ar regulējumu, kas attiecināms uz pagaidu darba aģentūru jeb darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēju. Likumā nostiprināts princips, ka darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs par noteikumu, kas reglamentē darbinieku nosūtīšanu, ievērošanu. Tādējādi tiek uzsvērta paša darba devēja – darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja – atbildība par savu darbinieku un šim darbiniekam nodrošināmiem nodarbinātības noteikumiem un darba apstākļiem.

Tāpat likums papildināts ar normu, ka nosūtītajam darbiniekam ir nodrošināmi tādi paši darba apstākļi un nodarbinātības noteikumi, kādus nodrošinātu un piemērotu darbiniekam, ja tas pie darbaspēka pakalpojuma saņēmēja būtu tieši nodarbināts un veiktu tādu pašu darbu. 

Grozījumi arī paredz DL ietvert pamatprincipu par to, ka darbinieka nosūtīšanas gadījumā darba samaksas jēdziens un darba samaksas obligātie elementi ir nosakāmi atbilstoši tās valsts normatīvajiem aktiem vai praksei, uz kuras teritoriju darbinieks tiek nosūtīts. 

Darba devējam, kas no citas ES dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas nosūta darbinieku veikt darbu Latvijā, ir jāpiemēro ne vien Latvijas normatīvie akti, bet arī vispārsaistošā ģenerālvienošanās, paredz grozījumi. 

Tā kā darbinieku nosūtīšana būtībā ir komandējums, Latvijas darba devējam, nosūtot savus darbiniekus uz citu ES un Eiropas Ekonomikas zonas valsti, jāatlīdzina arī normatīvajos aktos noteiktie ar komandējumiem saistītie izdevumi, tostarp izmaksājot komandējuma dienas naudu. 

Likumā ietverts noteikums, kas paredz, ka darba devējam ir pienākums nosūtītajam darbiniekam izmaksāt komandējuma dienas naudu 30% apmērā no komandējuma dienas naudas normas, kas noteikta ar komandējumiem saistīto izdevumu atlīdzināšanu saistītajos normatīvajos aktos. To nav pienākums izmaksāt gadījumā, ja darbiniekam tiek nodrošināta ēdināšana trīs reizes dienā vai izmaksājamā samaksa ir tāda pati kā salīdzināmam darbiniekam valstī, uz kuru šis darbinieks ir nosūtīts. 

No nākamā gada tiek samazinātas sociālās iemaksas no līdzšinējiem 35,09% uz 34,09% – par 0,5 procentpunktiem gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Tādējādi iemaksu likme darba devējam turpmāk būs 23,59%, bet darba ņēmējam – 10,50% apmērā. 

Tāpat grozījumi paredz no nākamā gada jūlija ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu – ceturksnī trīs minimālo algu apmērā. Minimālā darba alga no nākamā gada būs 500 eiro apmērā, un minimālās sociālās iemaksas plānotas 170 eiro apmērā mēnesī par darba ņēmējiem, kas apdrošināti vispārējā kārtībā. 

Minimālais sociālais nodoklis ceturksnī būs jāsamaksā no trīs minimālajām algām un, ja persona strādās pie vairākiem darba devējiem vai vienlaikus būs gan pašnodarbinātais, gan darba ņēmējs, deklarētos ienākumus summēs kopā. Ja tie ceturksnī būs mazāki nekā trīs minimālās algas, starpību starp nomaksāto sociālo nodokli un minimāli noteikto nodokli segs darba devējs no saviem līdzekļiem. Obligātās minimālās sociālās iemaksas darba devēji iemaksās proporcionāli tam, cik daudz un ar kādu algu persona strādā pie katra darba devēja, paredz likuma grozījumi. 

No 2021. gada jūlija iemaksu likme pensiju apdrošināšanai, ko veic pašnodarbinātie, paredzēta 10% apmērā no ienākuma līdzšinējo 5% vietā. Tādas pat obligātās iemaksas attieksies uz pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniegs minimālo algu, un šādā gadījumā personai būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā apliecinājums par ceturksnī plānotajiem ienākumiem. Savukārt, ja ienākumi pārsniegs minimālo algu, būs jāveic obligātās iemaksas pašnodarbinātajiem noteiktajiem apdrošināšanas veidiem vismaz no minimālās algas un 10% apmērā no ienākumu starpības, paredz grozījumi. 

Izmaiņas likumā stāsies spēkā 2021. gada 1.janvārī.

2021. gadā minimālā alga būs 500 eiro

To paredz valdības sēdē pieņemtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”.

Aprēķināts, ka darbinieks, kuram darba alga no 430 eiro mēnesī palielināsies līdz 500 eiro mēnesī, iegūs par aptuveni 50 eiro mēnesī vairāk.

Par neapliekamo minimumu 2021. gadā

Saskaņā ar grozījumiem 2021. gadā diferencētā neapliekamā minimuma aprēķināšanai ir noteikti šādi lielumi:

• maksimālais gada neapliekamais minimums paliek nemainīgs, un tas ir 3600 eiro (300 eiro mēnesī);
• gada apliekamā ienākuma apmērs, līdz kuram piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu, paliek nemainīgs, un tas ir 6000 eiro (500 eiro mēnesī);
• gada apliekamā ienākuma apmērs, virs kura nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu, tiek paaugstināts uz 21 600 eiro (1800 eiro mēnesī). Atgādinām, ka 2020. gadā apliekamā ienākuma apmērs, līdz kuram piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, ir 1200 eiro mēnesī.

Tāpat ar grozījumiem noteikts 2021. gadā saglabāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošu personu 2020. gada līmenī, un tas ir 250 eiro mēnesī.

Paplašinātas iespējas saņemt dīkstāves atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai

Saskaņā ar grozījumiem turpmāk atbalstu par dīkstāvi var saņemt, ja ieņēmumu kritums mēnesī, par kuru tiek lūgts atbalsts, salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī (mēnešos, kuros ir notikusi darbība), ir vismaz par 20% (līdzšinējais regulējums paredzēja 50%).

Tāpat nolemts palielināt dīkstāves atbalsta apmēru patentmaksātājiem līdz 400 eiro par pilnu mēnesi (līdzšinējais regulējums paredzēja 330 eiro), turklāt atbalstu varēs saņemt ne vien patentmaksātāji ar spēkā esošu patentu, bet arī tie cilvēki, kuru patents bijis spēkā vismaz sešus mēnešus pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas. Patentmaksa par atbalsta periodu nav jāmaksā.

Darbinieki, kas ir dīkstāvē un nestrādā, varēs saņemt atbalstu 70% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par laiku no šī gada 1. augusta līdz 31. oktobrim. Ja kādā no šiem mēnešiem darbinieks pie konkrētā darba devēja nav strādājis, to vidējā darba samaksas aprēķinā neiekļaus. Savukārt mikrouzņēmuma darbinieki varēs saņemt atbalstu 50% apmērā no mēneša vidējās bruto darba algas par šī gada 3. ceturksni atbilstoši ceturkšņa deklarācijā norādītājam. Ja darbinieks darbu uzsācis oktobrī, aprēķinam izmantos mikrouzņēmuma papildus sniegto informāciju.

Neatkarīgi no līdzšinējās algas, dīkstāves atbalsts nebūs mazāks par 330 eiro un lielāks par 1000 eiro par pilnu mēnesi.

Papildus dīkstāves atbalstam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) piešķirs arī piemaksu 50 eiro apmērā par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru darbiniekam tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums.

Darba devējs drīkst saviem darbiniekiem piemaksāt starpību starp dīkstāves atbalstu un līdz šim saņemto pilno darba samaksu.

Saimnieciskajai darbībai samazinoties par vismaz 20%, atbalstu var saņemt arī pašnodarbinātie un patentmaksas maksātāji.

MUN režīmu attiecinās tikai uz mikrouzņēmuma īpašnieku

Grozījumi noteic, ka no nākamā gada MUN maksāšanas režīmu varēs izmantot tikai pats mikrouzņēmuma īpašnieks. Savukārt par mikrouzņēmuma darbiniekiem būs jāpiemēro darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā. Darbinieka ienākumu no mikrouzņēmuma apliks ar algas nodokli un darbinieku apdrošinās kā darba ņēmēju. 

MUN maksātāja darbiniekiem, kuri būs reģistrējušies līdz šī gada beigām, vispārējo nodokļu režīmu plānots piemērot no nākamā gada 1. jūlija.   

No līdzšinējā regulējuma izslēgts MUN maksātāja darbinieka algas ierobežojums. Ieņēmumu griestu ierobežojums pēc uzņēmēju sniegtās informācijas ir bijis iemesls tam, lai neuzrādītu patieso ienākumu no MUN, norādīts grozījumu anotācijā. 

Noteikts, ka no nākamā gada par MUN maksātāju nevarēs kļūt pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, kā arī MUN maksātāja statusu vairs nevarēs iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību. 

No nākamā gada 1. janvāra MUN likme apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā būs 25%, bet apgrozījumam, kas pārsniedz šo summu, nodokļa likme būs 40% apmērā. 

Ar grozījumiem ir saglabāts līdzšinējais MUN sadalījums: 80% no nodokļa būs valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, 20% – iedzīvotāju ienākuma nodoklis.   

Līdz šim mikrouzņēmumā varēja strādāt pieci darbinieki, un viņu atalgojums nedrīkstēja pārsniegt 720 eiro mēnesī. Apgrozījumam līdz 40 tūkstošiem eiro piemēroja MUN likmi 15% apmērā, bet apgrozījumam virs 40 tūkstošiem eiro – likmi 20% apmērā.  

Likuma izmaiņas stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī.

Covid-19 kontaktpersonas noteiks arī darba devējs

Turpmāk, ja SPKC konstatēs, ka inficēta persona apmeklējusi kolektīvu (pirmsskolas izglītības iestādi, izglītības iestādi vai darba kolektīvu), epidemiologs par to informēs konkrētās iestādes vadību. Pēc tam iestādes vadības uzdevums būs apzināt cilvēkus, kas bijuši ciešā kontaktā ar inficēto personu pēc noteiktiem kritērijiem. Attiecīgi par kontaktpersonu cilvēku noteiks, ja viņam iepriekšējo divu dienu laikā pirms personas saslimšanas (vai infekcijas laboratoriskās konstatēšanas) ar saslimušo cilvēku būs:

• bijis personīgs kontakts ne tālāk kā divu metru attālumā un ilgāk par 15 minūtēm;
• bijis fizisks kontakts (piemēram, sarokošanās, apskāviens);
• bijis neaizsargāts tiešs kontakts ar Covid-19 inficētās personas inficētajiem izdalījumiem (piemēram, uzklepots).

Par kontaktpersonu noteiks arī tad, ja persona būs atradusies slēgtā vidē (piemēram, darba telpā, koplietošanas vai sanāksmju telpā, uzgaidāmajā telpā utt.) kopā ar Covid-19 inficētu personu ilgāk par 15 minūtēm.

Ņemot vērā šos kritērijus, darba vietas atbildīgā persona izveidos kontaktpersonu sarakstu, ko nosūtīs SPKC. Vienlaicīgi arī kolektīva atbildīgā persona informēs kolektīvā noteiktās kontaktpersonas vai viņu likumīgos pārstāvjus – darbiniekus, izglītojamos vai izglītojamo vecākus par to, ka konkrētai personai bijis ciešs kontakts ar inficētu personu un ir pienākums ievērot mājas karantīnu, kā arī nepieciešamību sazināties ar ģimenes ārstu, lai uzsāktu medicīnisko novērošanu un nepieciešamības gadījumā saņemtu darba nespējas lapu.

Savukārt SPKC, saņemot no darba vietas kontaktpersonu sarakstu, pārliecināsies, ka tas ir sagatavots atbilstoši kritērijiem un to nosūtīs Nacionālajam veselības dienestam (NVD). NVD pēcāk šo informāciju ievadīs vienotajā veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmā, lai informācija būtu pieejama arī ģimenes ārstiem. Saskaņā ar pieejamo informāciju ģimenes ārsts varēs noformēt darba nespējas lapu karantīnas dēļ.

Izmaiņas likumā stāsies spēkā 2021. gada 1.janvārī.

Paaugstina nodokļa likmes uzņēmumu transportlīdzekļiem

No nākamā gada nodokli automobiļiem ar pilnu masu no 3,5 līdz 12 tonnām noteiks pēc emisijas klases “EURO” izmešu līmeņa. Savukārt automašīnām ar pilnu masu virs 12 tonnām ņems vērā arī asu skaitu. Līdz šim transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli noteica pēc kravas automobiļa pilnas masas vai asu skaita un dzenošā tilta atsperojuma. Jaunās likmes veidotas tā, lai nākotnē automobiļiem ar zemāko emisijas klases “EURO” izmešu līmeni tās būtu mazākas nekā līdzšinējās, norādījuši grozījumu autori.

Piekabēm nodokli turpmāk noteiks pēc piekabes masas un asu skaita. Līdz šim nodokļa likmes piekabēm piemēroja atkarībā no asu skaita, pilnas masas un šīs piekabes velkošo kravas auto pilnas masas, asu skaita un dzenošā tilta atsperojuma veida.

Savukārt kravas automašīnām ar pilnu masu līdz 3,5 tonnām nodokļa likmes tiks līdzsvarotas ar likmēm, kādas līdz šim piemēro vieglajiem transportlīdzekļiem – pēc oglekļa dioksīda izmešu daudzuma. Kravas automobiļiem ar motora tilpumu virs 3500 kubikcentimetriem noteiks papildu likmi 300 eiro apmērā.

Tāpat grozījumi paredz paaugstināt nodokļa likmes uzņēmumu vieglajiem transportlīdzekļiem. Likmes atkarībā no automašīnas motora tilpuma pieaugs vidēji par trim eiro, bet automobiļiem, kuru motoru tilpums pārsniedz 3000 kubikcentimetrus, ieviesīs jaunu likmi 82 eiro apmērā. Izmaiņas likumā rosinātas, lai nodokļa likmes izteiktu procentuāli, ņemot vērā patēriņa cenu indeksa izmaiņas no 2017. gada, kā arī veicinātu videi draudzīgāka transporta izmantošanu un ierobežotu automobiļu ar liela tilpuma motoru izmantošanu, teikts grozījumu anotācijā.

Lai veicinātu alternatīvu enerģijas veidu izmantošanu, par automobiļiem, kuri papildus aprīkoti ar gāzes iekārtu, ekspluatācijas nodokļa apmērs būs par 10% mazāks.  

Likuma izmaiņas stāsies spēkā 2021. gada 1 .janvārī.

Pilnveidos Publisko iepirkumu likumu

Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, tiek precizēta nodokļu pārbaudes kārtība, likumā par nodokļiem un nodevām, nosakot, kādās situācijās būtu uzskatāms, ka kandidātam vai pretendentam ir neizpildītas saistības nodokļu jomā.

Tāpat tiek paplašināta pasūtītāja iespēja izslēgt kandidātu vai pretendentu:

• ja tas ar citiem piegādātājiem ir vienojies, un šādas vienošanās ir vērstas uz konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu konkrētajā iepirkuma procedūrā;
• pārkāpis Latvijas vai Eiropas Savienības normatīvo aktu vides, sociālo vai darba tiesību jomā, koplīgumu vai ģenerālvienošanos noteikumus, vai starptautiskās konvencijas;
• savā profesionālajā darbībā pieļāvis būtiskus pārkāpumus, kā dēļ ir pamatoti apšaubāma tā godprātība atbilstoši izpildīt līgumu;
• mēģinājis prettiesiski ietekmēt pasūtītāja vai  iepirkumu komisijas vai tās locekļa lēmumu vai iegūt konfidenciālu informāciju, kas sniegtu tam nepamatotas priekšrocības;
• iepriekš nav izpildījis noslēgtu līgumu.

Par noteiktiem pārkāpumiem tiek pagarināts kandidātu un pretendentu izslēgšanas periods no 12 mēnešiem uz 36 mēnešiem. Tāpat tiek noteikts, ka kontrole un izslēgšanas iemeslu pārbaude attiecas uz visiem pretendenta norādītajiem apakšuzņēmējiem, kā arī tiek precizēta izslēgšanas iemeslu pārbaudes kartība un rīcība, konstatējot izslēgšanas iemeslu.

Turpmāk noteikti izslēgšanas iemesli būs attiecināmi arī uz patieso labuma guvēju un personām, kurām kandidātā vai pretendentā ir izšķirošā ietekme uz līdzdalības pamata normatīvo aktu par koncerniem izpratnē.

Oficiālo paziņojumu publicēšana Latvijas Vēstnesī būs bez maksas

Galvenie ieguvumi, ko paredz Saeimā pieņemtie grozījumi Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā: no 2021. gada 1. janvāra visiem informācijas iesniedzējiem, tai skaitā komersantiem un iedzīvotājiem, nebūs jāmaksā par publikācijām oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, savukārt no 2022. gada 1. janvāra oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” izsludinās visu pašvaldību saistošos noteikumus, kas būs brīvi un bez maksas pieejami interneta vietnē vestnesis.lv.

PRIMUM ceļvedis likumdošanā uzņēmējiem radīts kopā ar iFinanses, iBizness un iTiesības
Autors: iFinanses, iTiesības, iBizness

No 2020.gada 1.janvāra tiks palielināts gada diferencētais neapliekamais minimums līdz 300 eiro mēnesī un lemts paaugstināt līdz 500 eiro mēnesī augstāko robežu, līdz kurai piemēro maksimālo gada diferencēto neapliekamo minimumu, informē Finanšu ministrija (FM).

Par to vienojusies valdība otrdien, 17.septembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē izskatot FM sagatavotu informatīvo ziņojumu par prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un ietvaram 2020.–2022.gadam.

Plānots arī turpmākajos gados strādāt pie risinājumiem, lai diferencēto neapliekamo minimumu palielinātu līdz 500 eiro mēnesī. Savukārt no 2021.gada 1.janvāra plānots palielināt minimālo algu, to nosakot 500 eiro apmērā.

Atgādinām, ka šogad neapliekamais minimums ir 230 eiro ienākumiem līdz 440 eiro, ienākumiem no 440 līdz 1100 eiro tiek piemērots Valsts ieņēmumu dienesta  prognozētais nepaliekamais minimums, savukārt ienākumiem virs 1100 eiro neapliekamais minimums netiek piemērots vispār.

Nosaka darba aizsardzības prasības attālinātā darba veicējiem

Darba aizsardzības likumā pieņemti grozījumi, kas paredz izmaiņas attiecībā uz attālinātajā darbā nodarbināto, kā arī pašnodarbināto drošību un veselības aizsardzību gadījumos, kad darbs tiek veikts attālināti ārpus uzņēmumu telpām.

Par attālināto darbu uzskata tos darbus, ko iespējams veikt uzņēmuma darba vietās, bet pēc darba devēja un darbinieka abpusējas vienošanās tos veic mājās vai citās privātās vai publiskās telpās, vai ārpus tām. Darbs par attālinātu tiek uzskatīts tikai tad, ja puses ir vienojušās par tā veikšanu pastāvīgi vai regulāri, nevis atsevišķos ārkārtas gadījumos. 

Attālinātā darba gadījumā darba vides riska novērtēšanu veic darba veidam, ja šo darbu veic dažādās vietās, un darba devējam nav fiziski jāpārbauda katra darbavieta. Ņemot vērā privātās dzīves neaizskaramību, mājokļa kā izraudzītās darba vietas apmeklējums pieļaujams vienīgi ar nodarbinātā piekrišanu. Taču nodarbinātajam jāsadarbojas ar darba devēju darba vides risku novērtēšanā, norādīts grozījumu anotācijā. 

Attiecībā uz pašnodarbinātajiem likumā skaidrāk noteikts, ka arī šai grupai jāievēro vispārīgie darba aizsardzības principi, ciktāl tas atbilst veicamā darba būtībai.

Tāpat ar grozījumiem noteikts, ka bīstamo nozaru uzņēmumos ar 250 vai vairāk nodarbinātajiem būs jābūt vismaz diviem darba aizsardzības speciālistiem, lai uzņēmums varētu kvalitatīvi veikt visus pienākumus darba aizsardzības jomā. Tas nebūs nepieciešams, ja uzņēmums šajā nolūkā izmanto kompetentās institūcijas pakalpojumus.  

Likums stāsies spēkā 2020.gada 1.jūlijā.

VID informēs par riskantiem darījumu partneriem

Lai palīdzētu nodokļu maksātājiem izvairīties no negodprātīgiem darījumu partneriem un minimizēt risku tikt iesaistītiem krāpnieciskos darījumos, likumā “Par nodokļiem un nodevām” sagatavoti grozījumi, kas paredz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiesības sniegt informāciju nodokļu maksātājam par tā darījumu partneri, kurš saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju ir vērtējams kā riskants.

Šajā gadījumā par riskantu darījuma partneri tiek uzskatīts nodokļu maksātājs, kura darbība vai deklarētie darījumi pēc VID veiktās risku analīzes liecina par iespējamiem konkrētā nodokļu maksātāja veiktajiem nodokļu pārkāpumiem. Vienlaikus VID būs pienākums katrā konkrētajā gadījumā izvērtēt, vai informācija, kas liecina par darījuma partnera nodokļu riskiem, nesatur tiesiski aizsargātu informāciju, piemēram, komercnoslēpumu. Tiesiski aizsargājama informācija nav atklājama nodokļu maksātājam.

Tāpat ar grozījumiem paredzēts pilnveidot juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanas regulējumu, to attiecinot arī uz juridisko personu faktiskajiem vadītājiem. Tas nozīmē, ka atbildība par juridiskās personas nokavētajiem maksājumiem turpmāk būs piemērojama ne tikai komercreģistrā ierakstītajiem juridiskās personas formālajiem valdes locekļiem, bet arī personām, kas faktiski īsteno valdes funkcijas.

Plānots, ka grozījumi stājas spēkā 2020.gada 1.janvārī.

Samazinās bezdarbnieku pabalstu

Lai veicinātu bezdarbnieku atgriešanos darba tirgū un tādējādi risinātu darbaspēka pieejamības problēmu, paredzēts samazināt bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu no deviņiem uz astoņiem kalendāra mēnešiem. To paredz Ministru kabinetā izskatītie grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”.

Izmaiņas būs arī bezdarbnieka pabalsta apmērā – izmaksājamā bezdarbnieka pabalsta proporcija par trešo mēnesi no pilna apmēra samazināsies uz 75%, par piekto un sesto mēnesi – no 75% uz 50%, bet par septīto un astoto mēnesi – no 50% uz 45% no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta. Paredzams, ka šīs izmaiņas stāsies spēkā 2020.gada 1.janvārī.

Statistika liecina, ka pēdējo sešu gadu laikā reģistrēto bezdarbnieku skaits ir samazinājies divas reizes – no 107 488 (2013.gada janvāris) uz 52 865 (2019.gada 16.septembris). Attiecīgi samazinājies arī reģistrētā bezdarba līmenis – no 10,9% uz 5,7%.

Šobrīd vidējais bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgums ir 4,4 mēneši. Statistikas dati dinamikā liecina, ka kopš 2012.gada vidējais pabalsta saņemšanas ilgums nav pārsniedzis 4,6 mēnešus. Tas norāda, ka lielākā daļa bezdarbnieku atrod darbu ātrāk (turklāt bezdarba perioda sākumā), nekā noteiktajā izmaksas periodā. Tādēļ piedāvātie grozījumi neparedz izmaiņas bezdarbnieka pabalsta apmērā pirmajos divos bezdarba mēnešos un arī turpmākajos divos tiek saglabāts pietiekami augsts ienākumu atvietojums.

Par darba samaksu būvniecības nozarē

Valsts ieņēmumu dienests publicējis informatīvo materiālu par Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības un darba devēju – 313 būvkomersantu – noslēgtās ģenerālvienošanās piemērošanu būvniecības nozarē. Tā stājas spēkā 2019.gada 3.novembrī un ir spēkā līdz 2025.gada 31.decembrim, un, ja vien kāda no ģenerālvienošanās pusēm ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms minētā termiņa nepaziņo par tās izbeigšanu, ģenerālvienošanās darbība tiek pagarināta uz katru nākamo sešu gadu termiņu.

Ģenerālvienošanās attiecas uz komersantiem, kas veic saimniecisko darbību būvniecības nozarē (neatkarīgi no tā, vai darba devējs būvniecību ir reģistrējis vai nav reģistrējis kā saimnieciskās darbības veidu) un uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku, un darbiniekiem, kurus Latvijas Republikas teritorijā nodarbina darba devēji, kas veic saimniecisko darbību būvniecības nozarē un atbilst vismaz vienai no šādām pazīmēm: 

• strādā kādā no ģenerālvienošanās pielikumā norādītajām profesijām;
• veic darbu būvlaukumā, darba pienākumi ir tiešā veidā saistīti ar būvdarbu veikšanu;
• veic darbu darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēja labā, darba pienākumi ir tiešā veidā saistīti ar būvdarbu veikšanu.

Darba samaksa

Būvniecībā nodarbinātajiem:

• minimālā mēneša darba alga par normālu darba laiku ir 780 eiro;
• minimālā stundas tarifa likme ir 4,67 eiro;
• piemaksu par virsstundu darbu nosaka 50% apmērā no noteiktās algas, bet, ja nolīgta akorda alga, – ne mazāk kā 50% apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu;
• izmaksā piemaksu 5% apmērā atbilstoši piemērojamai nozares minimālajai mēneša darba algai, ja nodarbinātais ir ieguvis izglītību, kas atbilst viņa profesijai, ko apliecina profesionālās vai augstākās izglītības iestādē izsniegts izglītības dokuments;
• nodarbinātajiem, kas profesionālās vai akadēmiskās izglītības iestādē iegūst izglītību, kas saistīta ar sagatavošanos darbībai būvniecības nozares norādītajās profesijās vai studiju virzienā minētajās profesijās, ko apliecina izglītības iestādes izsniegta izziņa, sešus mēnešus no darba līguma noslēgšanas dienas noteiktajai minimālajai darba algai 780 eiro vai noteiktajai minimālajai stundas likmei 4,67 eiro darba devējam ir tiesības piemērot koeficientu 0,7.

Ģenerālvienošanās noteic, ka minimālā bruto alga būvniecībā ir 780 eiro, kā arī paredz iespēju saņemt 5% piemaksu, ja nodarbinātais ir ieguvis profesijai atbilstošu izglītību, tādējādi garantējot 820 eiro minimālo mēneša darba algu. Visiem, kas strādā būvniecības nozarē, būvobjektos, būvniecības nozares profesijās, ir jāmaksā šis noteiktais atalgojums.

Pārejas noteikumi

Darba devējs sešus mēnešus no ģenerālvienošanās spēkā stāšanās dienas, t.i., no 2019.gada 3.novembra, ir tiesīgs būvniecībā nodarbinātajiem noteikt minimālo mēneša darba algu 650 eiro apmērā par normālo darba laiku un minimālo stundas tarifa likmi 3,89 eiro apmērā. Piemērojot šo noteikto minimālo darba algu un stundas tarifa likmi, noteiktais summētā darba laika pārskata periods būvniecībā nodarbinātajiem ir trīs mēneši.

No 2019.gada 3.novembra visiem darba devējiem noteiktais atalgojums jāmaksā neatkarīgi no ienākuma nodokļa maksāšanas režīma.

Nodokļi no nodarbināto algām

Darbinieka algas nodokli aprēķina, ietur un maksā darba devējs – būvnieks. Algas nodokļa likme ir:

• 20% – mēneša ienākumam līdz 1667 eiro;
• 23% – mēneša ienākuma daļai, kas pārsniedz 1667 eiro.

Ja algas nodokļa grāmatiņā darba devējs nav atzīmēts kā galvenā ienākumu gūšanas vieta, piemēro 23% likmi arī tad, ja alga ir mazāka par 1667 eiro.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) darbinieki veic ar darba devēja starpniecību. Darba devējs katru mēnesi aprēķina un ietur no algas darbinieka VSAOI daļu un kopā ar savu daļu samaksā sociālajā budžetā. Vispārējā gadījumā VSAOI likme ir 35,09%, no kuriem 24,09% maksā darba devējs un 11% – darba ņēmējs.

PRIMUM Oktobra ceļvedis likumdošanā uzņēmējiem radīts kopā ar iFinanses un iTiesības
Autors: iFinanses, iTiesības