Foto aplūkojams arī Flikr: www.flickr.com/photos/rolandinsh/4079768967/

Katrā ziņā, mana gada atskaite nebija vienīgais jautājums, kas mani interesēja. Tā kā aktīvi esmu sācis darboties kā pašnodarbinātais, apkalpojot arī ārzemju klientus, tad radās dažādi jautājumi par nodokļiem, naudas uzkrāšanu ārzemēs.

Iedomāsimies situāciju, ja man būtu nauda PayPal.com

Mani vairāk interesēja par naudu, kas uzkrājas PayPal kontā un kura uz Latviju netiek pārskaitīta, jo pakalpojumi tiek iegādāti turpat ASV. Katrā ziņā, atbilde mani iepriecināja, ko aptuveni varētu pārfrāzēt šādi: “What Happens in Vegas, Stays in Vegas” (tulkojumā: kas notika Vegasā, tur arī paliek.). Jeb citiem vārdiem šādus ienākumus IR jāuzrāda, bet varot arī neuzrādīt, jo par to esamību VID nevar pārliecināties, kamēr tie netiek uzrādīti atskaitēs un deklarācijās. Līdz ar to visi par PayPal pirktie pakalpojumus un izdevumus var Latvijā arī nedeklarēt. Līdz ar to, piemēram, hostings, kas tiek pirkts no GoDaddy.com un par to tiek maksāts ar PayPal naudiņām, var Latvijā arī neuzrādīt, jo VIDam šie darījumu dati nav pieejami.

Runājot par ārzemēs apliekamajiem nodokļiem. Šajā gadījumā lieta ir pavisam vienkārša – jāmaksā tikai starpība. Attiecīgi, ja valstī kurā jau ir samaksāti nodokļi, šo nodokļu likme ir mazāka attiecībā pret Latvijas nodokļiem, tad jāmaksā šo procentu starpība. Piemēram ASV un Īrijā nodokļi ir zemāki, tādēļ Tev no savas kabatas jāmaksā starpība. Savukārt, ja nodokļi bijuši kādā valstī augstāki, tad valsts atmaksā starpību Tev, piemēram, Skandināvijā nodokļi ir augstāki kā Latvijā, tādēļ, Latvijas valstij būtu jāsedz starpība.

Un vēl kas, tiklīdz ienākumi pārsniedz 10 minimālās mēnešalgas (~180Ls tagad, kopā gadā apmēram Ls 1800,-), tā jau ar VIDu jāiet runāt citādāk.

[papildinājums] Par stingrās uzskaites kvītīm

Runājot par stingrās uzskaites kvītīm, sākotnēji man teica, ka katram klientam tāda ir jāizraksta. šī skaidrojuma dēļ arī līdz šim neko aktīvi nedarīju kā pašnodarbinātais, jo lai apskraidītu visus, kam izrakstu rēķinus ir nereāli.

Stingrās uzskaites kvītis ir nepieciešamas tikai tad, ja norēķinās skaidrā naudā. Piemēram, ja strādā par kurjeru, tad stingro kvīti būtu jāiraksta katram klientam, ja nav noslēgta vienošanās (ne obligāta prasība, ja ir uzticība savā starpā!) par to ka rēķini tiks piegādāti elektroniski. Līdz ar to pietiek ar bankas pārskaitījumu un rēķinos teikumu:

“Šis rēķins ir sagatavots elektroniski un ir derīgs bez paraksta.”

Ja nu kaut ko esmu samelojies, būtu jauki, ja kāds finansists/grāmatvedis mani palabotu.

Vispār pat biju pārsteigts, cik šoreiz viss ātri norisinājās, jo visas iepriekšējās reizes man bija jāgaida, kamēr atbrīvosies, kāds VID konsultants. Un pat tad kad bija atbrīvojies, likās, ka vēlas pēc iespējas ātrāk tikt vaļā, neiedziļinoties pat manu jautājumu būtībā. Kas rezultātā noveda pie uzaicinājuma iesniegt 2008. gada ienākumu deklarāciju kā saimnieciskās darbības veicējam.

Un vēl kas, šomēnes ir pagājis gads, kopš oficiāli esmu pašnodarbināta persona (a freelancer). Un ir  izdevīgi, pat ja ir patstāvīgs darbs. Miljona gan vēl pagaidām nav…

[papildinājums 2] Dažas noderīgas saites par pašnodarbinātu personu:

• Pašnodarbināties nemaz nav sarežģīti http://www.apollo.lv/portal/life/47/articles/95492/
• Pašnodarbinātais – pāris atbildes http://senteevs.lv/2008/09/04/pasnodarbinatais-paris-atbildes/
• Pašnodarbināts piespiedu kārtā http://www.apollo.lv/portal/life/48/articles/92550/

Pončiku mīklas sagatavošanas process.

Pēdējos mēnešos esmu arī atļāvies dažas fotogrāfijas pat ielikt twitter.com/rolandinsh, lai padalītos ar rezultātiem. Tā kā ikdiena ir diezgan saspringta darba darīšanās, tad īsti laika, ko pavadīt kopā ar draudzeni nav. Lai kaut kā kompensētu šo laika trūkumu, es nedēļas nogalēs esmu atteicies no Interneta (tikai pārbaudot e-pastu vai kādu čivinātāju palasītu starplaikos), lai kopīgi kaut ko gatavotu saldajā. Tā daži pēdējie mēneši  tiek veltīti kulinārijas priekiem, jo kas var būt patīkamāk kā garšīgi paēst.

Receptes parasti sameklējām internetā vai draudzene jau ir atnākusi no darba ar kādu mazu lapiņu, uz kuras ir pierakstīta recepte, vai  ir atvērts Google meklētājs & RECEPTES.LV

Diemžēl visus saldos neesam dokumentējuši, tādēļ tikai daži šīs vasaras saldie ēdieni.

Mājās gatavoti cepumi ŽAGARIŅI

Sākām mēs ar cepumiem “žagariņi”. Nav brīnums, ka maksā tik dārgi veikalos, jo ir jāiegulda pamatīgs darbs. Visa tā cepumu mīklas pīšana bija ķēpīgs pasākums, tomēr rezultāts bija tā vērts. Kopā sacepām kādas četras palielas bļodas. Attēlā redzamas tikai trīs, jo “degustācijas” procesā viena bļoda iztukšojās…

Biezpiena pončiki

Kādu nedēļu vai divas vēlāk pagatavojām mājās biezpiena pončikus.  Pagatavot pončikus bija daudz vieglāk un ātrāk, jo bija tikai jāsamīca mīkla (bilde augstāk ar mani procesā) un jāvāra pončiki eļļā (daudz eļļās nepieciešams!). Katrā ziņā divām dienām pietika…

Atlikušo eļļu ārā nelējām, bet atstājām nākamajai nedēļas nogalei. Var jau arī padiskutēt par kancerogēniem produktiem, kas ir uzkrājušies, bet tas nav tik traģiski. Necepam jau kā ēstuvēs 24/7.

Ābolu pankūkas

Un no palikušās eļļas varējām izcept ābolu pankūkas, jo bija sākusies ābolu raža. Katrā ziņā lietderīgi izmantojām atlikušo eļļu.

Šādu ēdienu sagatavošana neprasa daudz laika, tik vien kā sastāvdaļu iepirkšana un nelieli priekšdarbi. Arī izmaksu ziņā ir daudz lētāk, jo, piemēram, “veikalā pirktie ir pončiki ir bezgaršīgas mīklas vates“, salīdzinot ar pašizgatavotajiem. Bez tam, gatavojot pats, var arī izvēlēties un papildināt mīklu ar citām garšvielām – kanēli, vaniļas cukuru, rozīnēm, …

Kaut kad cepām arī pankūkas ar rozīnēm, bet tas ir palicis ārpus kadra.

…  un galu galā ir arī ko celt galdā ciemiņiem. (Piedod, deni2s, bijām jau apēduši saldumus… :) )

Alternatīva slinkošanai vai darbaholiķiem

Katrā ziņā tas ir daudz patīkamāk pavadīts laiks ar garšīgiem rezultātiem, nekā tikai vārtīties pa gultu ar TV pulti rokā, slēgājot no viena televīzijas kanāla uz citu. Savukārt man tas ir labs veids kā “atrauties no interneta” un veltīt laiku ģimenes dzīvei un attiecībām ar citiem cilvēkiem, jo kopš esmu pašnodarbinātais (web development/wordpress  freelancer), internets ir nedaudz “ierāvis” savās ķetnās, lai meklētu klientus, darbu un citus nesāpīgus veidus kā nopelnīt naudu internetā vai ar interneta projektiem.

Par brieža gaļas veltnīšiem un citām sāļajām receptēm, iespējams, ka kādu citu reizi…

Rakstu publicēju ceturtdienā, lai ir laiks sagatavoties un apdomāt arī lasītājiem, ko garšīgu pagatavot nedēļas nogalēs. Neatteiktos komentāros no rezultātiem.

Un ko Tu dari nedēļas nogalēs?

Līdz ar pirmo sniegu var teikt, ka ir sākusies sastrēgumu sezona.

It's autumn by P.L. Vaarkamp via flickr.com

Ja godīgi, tad arī es esmu kopš skolas laika rudens svētki vairāk bijuši  tieši Mārtiņdiena vai Miķeļdiena. Un kopš skolas laika, īpaši Mārtiņdienai vai Miķeļdienai īpašu vērību piegriezis nebiju.

Jau agrāk esmu minējis, ka laiks kamēr brālis ies skolā, būs piemērots brīdis, lai atcerētos visas tās labās lietas, kas skolā ir bijušas.  Atceros, ka bija jāveido visādas kolāžas no koku lapām, kā tas herbārijs bija jāsagatavo, kā bija jāmācās kāds dzejolis par rudeni. Bija arī visādi dārzeņu tērpi jāgatavo – visādi ķirbju, tomātu, gurķu, burkānu kostīmi.

Nu ko, tad jau drīzumā var sākt gatavoties, lai dotos uz zelta rudeni Siguldā! Bet kamēr man pa logu pretī esošajā mežā lapas būs vēl zaļas, tikmēr staigāšu tepat pa Upeslejām…

Vienīgā dziesma, kas uzreiz ienāk prātā par rudeni ir Māras Zālītes dzejolis ar Ulda Stabulnieka mūziku – “Tik un tā“/ “Nāk rudens apgleznot Latviju”

Nāk rudens apgleznot Latviju,
Bet nepūlies necenties tā,
Man viņa ir visskaistākā
Tik un tā.

Mazliet par lielu, lai sasildot savu lakatu dotu,
Par lielu, lai paņemtu klēpī un apmīļotu.
Mazliet par mazu, lai palaistu vienu
Pasaules plašajos ceļos.
Par mazu, lai laistu vienu.
Es līdzi ceļos.

Nāk rudens apgleznot Latviju,
Bet nepūlies necenties tā,
Man viņa ir visskaistākā
Tik un tā.

Interesanti, ko raksta lasītāji atceras no skolas laikiem par rudeni?

Saite uz video dziesmai “Tik un tā“  http://www.youtube.com/watch?v=bge1D_ixKk4

Mana pirmā interneta satura vadības sistēma un darbs Grieķijā

Ik nedēļu brīvprātīgajiem bija kopīga sanākšana vietējā radiostacijā (Rodon FM, tulkojumā ~ Roze FM), kurā darbojās arī mūsu organizācijas vadītāja un EVS koordinatore. Sākotnēji man tur īpaši nebija ko darīt, jo mani pienākumi bija tikai visu nolemto ievietot internetā. Tā kā darbs bija piņķerīgs un bija ļoti daudz jātaisa copy-paste, tad jau pašā sākumā izveidoju mini CMS (interneta satura vadības sistēma), lai atvieglotu sev darbu un padarītu to automātisku, līdz ar to man atlika tikai moderēšana un redakcijas darbs – teksta noformēšana, bildīšu pareiza salikšana, ja tas nebija izdarīts, un vēlāk to visu publicēt. Ja kas, tad mans CMS darbojās līdz pat šī gada vasaras sākumam (kopā mazliet vairāk par četriem gadiem), kad organizācija iegādājās jaunu domeinu un pilnībā pārgāja uz to. Tātad jau sākumā sev nodrošināju daudz brīvā laika, jo tie darbi, ko bija paredzēts izdarīt nedēļas laikā, es veicu dažās stundās.

Grieķu, angļu valoda un greeklish

Pamazām sāku runāties (angliski vēl) ar vietējiem DJ un līdz ar to ieguvu ielūgumus arī uz izklaides vietām, kurās DJ spēlēja. Kā jau tādos pasākumos, iepazinos ar jauniem cilvēkiem. Un tā sākās mana atpūta Grieķijā. Vispār man bija ļoti ātri jāapgūst valodas pamati, jo ne vienmēr vietējie jaunieši zināja angļu valodu tik labi, lai brīvi sazinātos. Katrā ziņā dažu nedēļu intensīva grieķu valodas mācību stundu apmeklējums vietējos klubos, bāros un kafejnīcās deva vairāk nekā tajā pašā laikā apguvu pie mums iedalīta skolotāja vietējā pieaugušo apmācību centrā. Diemžēl vēlāk apmācību centru jau pēc pirmā mēneša vairs neapmeklēju, jo mainījās stundu laiki un piektdienas vakariem, kas es jau 20:10 sēdēju vilcienā uz Salonikiem (Thessaloniki, Θεσσαλονίκη), Katerini vai Atēnām. To es ļoti nožēloju, jo piemēram latviete Inga no Salonikiem, kas ieradās ar mani gandrīz vienā laikā, bija iemācījusies labāk runāt. Toties ļoti ātri apguvu arī rakstīt greeklish (vai Latinoellinika / Λατινοελληνικά), jo bieži apmainījos ar SMS ziņojumiem. Ja kas, tad aizbraucot uz Grieķiju man nebija mobilais telefons līdzi, to man līdz mana brīvprātīgā darba beigām iedeva kāds vietējais grieķis ar ko biju sapazinies.

Grieķi: draudzīgi un lepni

To, ka grieķi ir draudzīgi, pamanīju uzreiz. Tas bija mans kultūras šoks pēc Latvijas, kur smaidošus cilvēkus uz ielām varēja redzēt daudz, daudz retāk. Un fakts, ka pēc dažu dienu pazīšanās cilvēks ir gatavs man iedot savu mobilo telefonu ar visu SIM (priekšapmaksas) jau bija patīkami. Kā arī sava brīvprātīgā darba otrajā pusē, kad vairs tik bieži nebraukāju uz Atēnām izklaidēties, mēs sākām braukāt arī pa vietējo reģionu izklaidēties. Kā jau daudzās valstīs, arī Grieķijā pēc kāda laika atdzina, ka latviešu meitenes ir skaistākas. Tomēr, lai šo faktu atspēkotu, tēmas bieži pārslēdzās uz Senās Grieķijas vēsturi un ka demokrātija ir dzimusi tieši Grieķijā.

Man diezgan bieži nācās klausīties par Grieķijas vēsturi un sengrieķu varoņdarbiem (Senās Grieķijas sasniegumiem): demokrātiju Senajā Grieķijā, Grieķijas mitoloģiju, Senās Grieķijas teātri, Grieķijas politiku un plašām izklaidēm ar vīnu Senajā Grieķijā. Tai pat laikā, arī paši grieķi apstiprina, ka no senās Grieķijas labumiem ir palikušas tikai izklaides un vīns, kas tautai nākot tikai par sliktu. Tā kā es Grieķijas vēsturi nepārzināju tik labi, tad es izvēlējos klausīties un mācīties. Es varēju stundām ilgi klausīties par Grieķijas vēstures salīdzinājumu ar mūsdienu moderno Grieķiju, sēžot kādā no kafejnīcām…

Ir gan viena īpašība, kas man ne visai patika dažās vecās grieķietēs – viedokļu uzbāzība. Bet par to uzrakstīšu, kad taps šīgada vasaras atvaļinājuma Grieķijā apraksts.

Kafejnīcas, kafija un cigaretes kā ikdiena

Pirmais ko ieraudzīju ierodoties Grieķijā bija daudzās kafejnīcas un ēstuves. Atrodoties Grieķijā radās iespaids, ka katram otrajam grieķim ir sava kafejnīca vai ēstuve – citam lielāka, citam mazāka, bet bija. Un tajos brīžos, kad neatrados pie kāda no grieķu paziņas, atrados lielākoties kādā no kafejnīcām dzerot auksto grieķu kafija frappé (vai Greek frappé, Café frappé, φραπές) pa dienu vai aukstu alu (Serres pilsētā bija tikai 3 nosaukumu izvēlē) un/vai kādu kokteili vakarā pēc “darba”, jo lai arī man bija brīvs režīms, tomēr dzert darba laikā būtu nepiedienīgi.

Pirms došanās uz Grieķiju ikdienā lietoju pārsvarā melno tēju, bet kopš Grieķijas apmeklējuma 2005./2006. gadā tēju ir nomainījusi kafija (stipra!). Ilgie kafejnīcu apmeklējumi, rīta pārrunu sesijas radio darīja savu. Ja no sākuma man likās grieķu kafija / turku kafija ļoti stipra, tad beigās jau to pats sāku vārīt ikdienā, un nevis mazās tasītēs, bet lielajās krūzēs.

Kas man Grieķijas kafejnīcās nepatika bija tas, ka tās visu laiku bija piesmēķētas un pievilkušies visi dīvāni bija ar cigarešu dūmu smaku, tomēr nodzīvojot pusgadu Grieķijā, pie tā pieradu. No mana grieķu paziņu loka bija ļoti maz grieķu, kuri nesmēķētu.

Par grieķiem noteikti uzrakstīšu sava brīvprātīgā darba Grieķijā apraksta turinājumos, gan 2009. gada Grieķijas atvaļinājuma ceļojuma aprakstā.

Foto no Grieķijas 2009 flickr.com/photos/rolandinsh/tags/greece2009/

Senajiem latviešiem 999 bija maģiskais skaitlis, kurš zināms kā trejdeviņi (ala 27)

cube chaos

Šis atgadījums lika atcerēties cilvēku piesiešanos skaitļu nozīmei, numeroloģijai, laimīgajiem datumiem un arī visādām statistikām. Īpaši tas izpaudās 2007. gada 7. jūlijā, kad notika masu laulību pasākumi un bija gandrīz neiespējami atrast baznīcu, kurā kāzas nenotiktu.

Man šķiet dīvaina visa tā saderības pētīšana, piemēram, horoskopu saderība. Nenoliegšu, ka esmu papētījis pats savu horoskopu un nākotnes pareģojumiem. Lai kā man to negribētos atdzīt, bet lielākoties tie sakrīt. Un tomēr, tie ir tik vispārīgi, ka nebūtu brīnums, ja nesakristu. Es joprojām horoskopus uztveru kā izklaidi.

Vieni tic Dievam, citi skaitļiem, gariem un maģijai

Man jau patīk, ka Latvijā arī esot tapis versija par raidījumu “Битва экстрасенсов” (latviski: ekstrasensu cīņa). Neesmu redzējis, bet dzirdēju, ka neesot tik interesants kā Krievijas variants.

Jau bieži esmu teicis, ka cilvēks, kurš nonācis izmisumā, ir viegli pievēršams baznīcai, sektai vai kustībai, jo nav jau vairs ko zaudēt. Es cienu cilvēku reliģiskos uzskatus, darbojoties nevalstiskajās organizācijās (NVO), bieži nācās sastapties gan ar kristīgo ticību luterāņiem (protestantiem) un pareizticīgajiem (Latvija, Grieķija, Polija,…), gan ar musulmaņiem (islāma ticība) (Grieķija, Francija, …), līdz ar to neuzskatu sevi par aizspriedumainu reliģijā. Tomēr reliģiskais fanātisms jau ir cits stāsts.

Un tomēr… nekā nosodoša tur nav, jo katram no mums ir brīva izvēle savā ticībā un darbībā, kamēr tā neapdraud citus.

PS. šim rakstam būs turpinājums kaut kad tālākā nākotnē. Šodien te bija paredzēts cits raksts, bet izrādās bija pārāk personisks, lai publicētu. Tādēļ arī nenopublicēju 9:09 kā to vēlējos :(

PS2. Ja kas, rakstos rakstu fonā skan Himesh Reshammiya – Chakna Chakna (no filmas Namastey London)

Bija diezgan interesanti iegriezties iestādē, par kuras apmeklējumu domāju tikai vēlēšanu laikā, jo skola vienlaicīgi ir arī viens no daudzajiem vēlēšanu iecirkņiem. Bija patīkami ieiet telpās, kurās kādreiz tika pavadītas skolas dienas. Pieļauju, ka šīs sienas drīzumā redzēšu biežāk, gadījumos, kad vajadzēs brāli aizvest vai atvest no skolas.

Tautas dejas sporta zālē

Īstenībā atrodoties sporta zālē, atcerējos kā pats reiz tur stāvēju  1. septembrī … un nevarēju sagaidīt, kad ātrāk viss beigsies un varēs iet apsēsties skolas solā. Tā izskatījās arī daži skolēni šoreiz -sākot no pirmās klases skolniekiem līdz pat 12. klases jauniešiem.

Vispār daudz patīkamu atmiņu… Pat satikām un pāris vārdus pārmijām ar sava bijušā kora vadītāju. Jā, dziedāt vairs nedziedu. Tajā brīdī atcerējos, kā gājām mācīties balles dejas pagājušā gada rudenī kādā citā skolā centrā kopā ar draudzeni.

Katrā ziņā ziedu bija daudz un skolotāju sejās nebija manāmas nekādas krīzes krunciņa, tikai prieks. Tieši tā, kā tam vajadzētu būt, jo bērniem nav jāredz pieaugušo ķīviņi.

Ziedi skolotājai

Līdzīgi kā man kādreiz, tagad arī brālis skolu redzēs pa logu, zinādams kad jāiet uz klases vakariem (Tādi vēl notiek skolēniem?)…

PS. jau pirms kāda laika vēlējos uzrakstīt par gatavošanos pirmajam skolas apmeklējumam, bet nebija laika, jo bija jāgatavojas :)

Karjera

Dienas sākums . Cenšos neiziet no “darbalaika” ritma. Attiecīgi cenšos pamosties laikā 7:30-9:00 no rīta. Pirmais ir datora ieslēgšana un jauno darba sludinājumu pārbaude, arī meklējot gadījuma darbus vai gabaldarbus (freelance). Esmu veicis darba sludinājumus sadalījis kategorijās un lielāko daļu saņemu savā RSS lasītājā. Tām lapām kurām nav pieejams RSS barotnes, tās tiek izveidotas ar feed43.com palīdzību vai dažām PHP aplikācijām, ja nepieciešama sarežģītāka konfigurācija. Ja ir atrasts interesants darba sludinājums, tiek nosūtīts CV. Tālāk pārbaudu bloga komentārus, Twitter un draugiem.lv (šos abus cenšos jau lietot mazāk un mazāk, bet citiem tas ir ērtāks sazināšanās veids).

Pusdienlaiks. Atkarīgs no dienas saplānojuma – tikšanās, mazo darbu veikšana (freelance) vai izglītošanās. Kad ir paēsts, tad var arī sākt nodarbināt un uzlabot savas prasmes. Šobrīd cenšos apgūt Adobe AIR programmēšanu. Iepriekšējās divās nedēļās pētīju WordPress (latviski: VārdPrese), rezultātā tapa divas mājas lapas – viena kā satura vadības sistēma (CMS) un otra kā galerija, atliek tikai apgūt e-komerciju, kas balstīta uz WordPress. Katrā ziņā papildus zināšanas noder. Vēl pirms tam bija Blogger.com zināšanu atjaunošana javascript un XML. Runājot par WordPress, tagad zinu arī dažas vienkāršākas alternatīvas blogu un CMS platformām, ne tikai Wordpress, Joomla, Drupal, …

Pa vidu tiek lasīta dažāda informācija par interneta mārketingu, sociālo tīklu mārketingu, attīstību un līdzīgām lietām.

Izglītošanās dēļ man gandrīz visu laiku ir vaļā Dreamweaver (sāku mācīties arī strādāt ar Aptana Studio, bet tas nākamajās nedēļās) un Firefox, Photoshop, … :)

Vakars. Līdz draudzenes atnākšanai tiek veltīts dažādu rakstu lasīšanai. Bet vēlāk atraujos no datora, lai veltītu laiku ģimenes dzīvei, nepavadot visu savu laiku pie datora. Tādēļ interneta aktivitātes beidzas salīdzinoši ātri. Vakars pie TV, vai dators, kurš tiek izmantots kā TV.

Dažas piezīmes:

Man nav portfolio, jo ir tikai CV. Bet būtībā darbi tiek veidoti uz uzticību. Šajā sakarā Latvijā esmu pamatīgi aplauzies. Līdz ar to pirms kāda laika arī tādu vārdu savienojumu kā “brīvprātīgais darbs” tiek ļoti nopietni izskatīts, par ko jau kādu laiku atpakaļ uzrakstīju MicroBlogā “Sasniedzot mērķus var pievērsties hobijiem*“. Nesaku, ka brīvprātīgais darbs nav vairs saistošs, tikai pārdomu vērts.

Joprojām mans blogs ir vislielākā smilšu kaste. Tādēļ ir lietas, kas darbojas un kas var arī nedarboties. Simple!

Šis varētu būt papildinājums rakstiem: “Septiņas lietas par `rolandinsh` (7 thing meme)” un “Darba optimizēšana“.

Sākotnēji vēlējos nosaukt rakstu par “bezdarbnieka ikdiena“, bet, ņemot vērā dažus rakstā pieminētos faktus, pārdomāju.

Izrādās, ka Rīgas 1. slimnīcā traumatologs ir tikai līdz 12:00 dienā (budžeta apcirpšana?), tādēļ tika ieteikts doties uz Gaiļezera slimnīcu, Dzirciema ielas iestādi vai  Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu (Duntes iela 22). Zvanot uz Gaiļezeru, neviens necēla klausuli apmēram 15.minūtes. Nākamais zvans uz Duntes ielu, kur mani varot pieņemt, bet labāk, lai braucot uz Dzirciema ielu. Tomēr pārjautājot vai mani var pieņemt vai ne, atbildēja, ka var. Izklausījās, ka ļoti negribīgi.

Ierodoties traumpunktā, pagaidīju kamēr dakteris atbrīvosies, lai varētu mani pieņemt. Pieņēma, samaksāju savus 8Ls (5Ls+3Ls pacientu iemaksa), sašuva un novēlēja iegriezties biežāk. Pēc jautājuma vai palikšot rētas, saņēmu cienīgu atbildi: “Rētas daiļo vīrieti“, kas lika iedomāties ne to labāko rezultātu, ko arī pamanīju tikai vēlāk, esot mājās – nenoskūts laukums ap rētu un sašūts ar “ķermenim paredzētajiem diegiem”.

Tieši šādu traumu dēļ aizgāju reiz no velosporta un vēlāk arī no kurjeriem. Strādājot par velokurjeru, jau otrajā vai trešajā dienā nokļuvu Rīgas 1. slimnīcā un biju vairāk apmierināts ar aprūpi.

Lai gan…

…skatoties uz šo visu no cita leņķa, vajag vairāk rūpēties par savu un citu drošību, lai uz traumpunktiem* vispār nevajadzētu braukt. Man nepaveicās. Joprojām nezinu vai vaina bija velosipēdā (mazāk ticams) vai vakara krēslai, kuras laikā vārtu pārlikni pamanīju tikai pēdējā brīdī, bet par vēlu… Ceļot galvu uz augšu, lai paskatītos, kas manai sejai tuvojas, pārsitu lūpu, nobrāzumi uz rokām un sejas. Diez kā būtu beidzies, ja “brauktu kā trakais” un pirms vārtiem vispār nebūtu nobremzējis.

Nu ko… turpmāk manu seju laikam rotās vīrišķīga rēta. Labi ka zobi palika vietā.

Velotraumas foto arhīvam!

Upeslejas. Rētas garums ap 4cm un platums 3-4mm.

Velotrauma

šuves un virslūpas

*Iespējams noderīga saite, ko atradu meklējot informāciju rakstam- http://registratura.lv/lv/search/?w=traumpunkts

PS. Arī Toms ir iestājies velotraumu pulciņā pirms dažām dienām