suta.lv

Videomateriālu lejupielāde no youtube.com

Danee — Sat, 18 Feb 2012 08:12:02 +0000

Bieži nākas uzdurties videomateriāliem, kurus vairs nav iespējams lejupielādēt ar NirSoft VideoCacheView programmatūru, jo datorā no videofaila vairs nav ne kripatiņas. Paralēli videorullītim atveru jaunu cilni interneta pārlūkprogrammā un ar meklētāja palīdzību atradu “Save Store video from youtube” iespējas. Atliek vien atvērt mājaslapu, kura piedāvā lejupielādēt video no youtube.com, iekopējam videogabala adresi šajā mājas lapā un spiežam pogu, kas ļauj veikt lejupielādi!

Grābjam labumus no youtube.com!

Danee — Mon, 11 Jul 2011 08:50:35 +0000

Video saglabāšana no youtube.com resursa ir palikusi nedaudz pinķerīgāka, tapēc nolēmu padalīties pieredzē ar video saglabāšanu izmantojot interneta pārlūku Mozilla Firefox un interneta pārlūka kešatmiņas pārlūku videocacheview
Lai dabūtu kāroto youtube video, ļaujam tam ielādēties līdz galam. Lai saglabātu šo video, mums nāksies palaist videocacheview programmiņu, kura tad parādīs internetā skatītos videorullīšus dsfdf341.flv izskatā, iesaku piefiksēt video atskaņošanas laiku, lai zinātu kurš fails ir vajadzīgais. Attēlā ir redzams kā izskatās youtube atskaņotais video:

videocache

Ja esam vēl kaut ko noskatījušies tad videocacheview programmā nospiežam f5 vai refresh pogu, lai ieraudzītu pašus svaigākos video failus! *.flv failu atskaņošanai iesaku izmantot VLC multimediju atskaņotāju, kuru varam lejupielādēt šeit
Veiksmi darbā!

Pārdomas sutā, nevis ssutā

Danee — Thu, 31 Mar 2011 09:47:16 +0000

Dzīve mani ir piespiedusi atkal mainīt interneta pakalpojumu sniedzēju. Nu un? Tas jau sen vairs nevienu neinteresē. Interneta pakalpojumu sniedzējus mainīt vispār nav stilīgi. Nav stilīgi runāt par lietām, kuras nav stilīgas. Pa galvu sāk velties jautājumu virpulis un rokas jau sniedzas iesist kādus pārdesmit atslēgvārdus interneta meklētājos, lai sameklētu atbildi uz nesen radušos jautājumu – kas tad īsti ir “stilīgi”? Taču pēc pirmajiem meklētāju rastajiem rezultātiem, mana izziņas vēlme sāk apsīkt un ar katru nākošo firefokša taba satura izfiltrēšanu galva piepildās ar informatīvām kakām. Priekš kam? Viens paziņa, kuru šad tad mēdzu apgaismot dažādās lietās, kas saistītas ar interneta pārlūka un teksta redaktora lietošanu, man jautāja – vai viņš nepiesārņošot internetu, ja pāris forumu tēmās tiks publicētas atbildes uz dažiem jautājumiem? Šis jautājums mani tā aizķēra un pārslogoja, ka spēju vien izbolīt acis un ieplest muti. Ko tu atbildētu manā vietā?

Jums, to nezinot, būs saldāks miegs!

Danee — Thu, 12 Mar 2009 10:58:18 +0000

Apsēžoties pie darba galda, es neviļus iegāju sevī. No aizraujošajiem domu lidojumiem mani atrāva dīvains troksnis, kas atskanēja no aizvērtā loga puses. Trokšņa cēlājs bija kāda stresaina muša. Mušas nemierīgā zuzēšana mani ļoti kaitināja, jo neļāva koncentrēties projekta izstrādei. Es intsinktīvi vēlējos apklusināt šo kukaini ar sarullētas avīzes palīdzību, taču pēdējā mirklī veselais saprāts mani apturēja – tā nebija parasta muša. Vērīgāk aplūkojot kukaiņa nerimstošo skrāpēšanos uz aizvērtā loga, sapratu, ka mana istaba tiek novērota ar šī kukaiņa palīdzību, jo uz loga atradās mākslīgā intelekta un nanotehnoloģiju apkopojums. Muša ar feķenijskābes palīdzību centās izēst stiklā caurumu, pa kuru varētu netraucēti aizlaisties. Ja tiktu izmantota fluorūdeņražskābe, kas pēc ķīmiskās aktivitātes ir nedaudz vājāka par feķenijskābi, tad visas istabas iemītniekiem nāvīga saindēšanās būtu kā likta. Daudz nevilcinādamies, ar plastmasas kārbu centos notvert šo mušu. Pēc pāris akrobāta cienīgām izdarībām spiedze bija sagūstīta, lai izvairītos no apdullināšanās no mušas spārnu radītās augstfrekvences skaņu sērijas, plastmasas trauku ar visu mušu iegrūdu mikroviļņu krāsnī, lai pārtrauktu tā lopa darbību. Gotchaa! Let’s the force be with you! Ur base belong to us! Bling! Un spiedze ir neitralizēta. Lūk, tas jau ir fak, jāizpīpē tagad, kuram ir savajadzējies šnakarēties pa manu istabu… Viens no iemesliem varētu būt nesenās sarunas skaipē par jauno Intel proču attālināto vadību un datu pārķeršanu, izmantojot “Execute disable bit” tehnoloģijas slepeno bagu, ko jūzo liela daļa valsts slepeno aģentūru, hmm. Tas jau ož pēc vesela strēķa sarunu ar likumu sargājošām institūcijām. Taču, lai varētu pārķert infu, vajag vēl izdalīt apraides kanālu slepenajā datu pārraides protokolā, kuru jēdz izmantot tikai dažas personas. Kaut gan nav izslēgta iespēja, ka melnie čaļi būs atkoduši ddn programmētāju izstrādāto dinamisko tīkla protokolu, kas izmanto jebkuru iekārtu kā komutatoru, lai varētu veikt informācijas pārraidi neatkarīgi no datortīkla vai mobilo sakaru tīkla ierīču ierobežojumiem. Tas, ka noslaucu Latvijas dzelzceļa sekretāres mobilā saturu dēļ viņas azmāršības, nevarētu būt iemesls spiegošanai. Bluez un bluetooth taču lieto katrs sīkais perdelis, kam epksploitskripti vairs nesagādā dienišķo kaifu.
Mjā, cerams, ka neko dižu tā muša nebūs paspējusi pārraidīt, jo pēdējās nedēļas esmu ievērojis celibātu attiecībā uz nekrietnībām tīklā un dažādiem RF ierīču aizsardzības modiem, lai netraucēti no veičiem varētu iznest pāris vērtīgu mantiņu, kuras pērk liela daļa kvadrātviepļu, tā arī nesaprasdami šo mantiņu patieso vērtību. Sūra dieniņa, tikko norāvis podā spaini ar drazvārdiem, atgriezos pie domu lidojuma, kas bija pārtraukts dēļ tās stulbās mušas. Jāatgriežas pie projekta izstrādes par to kā pacelt uz desas kvimpas kasti, pat tad ja ir ieslēgts IzraujNetVad2008PRO faijervālis. Nāksies vien doties diendusā ar cerību, ka ar pāris sardelītes piesitieniem pie Cat5e netadzīslas varēšu nopwnēt teju visu lokālo darbiņa netu >:D

Slēpjam draugiem.lv reklāmas

kaac — Wed, 28 Jan 2009 16:17:13 +0000

Zinu, ka IT, tech un sazinvēlkādiem speciālistiem šis nebūs nekas jauns, tāpēc jau iesākumā pateikšu, ka lietas grozās ap Adblock Plus, Mozilla Firefox un visparastāko reklāmu slēpšanu, saistītu ar šīm lietām.
Pirms pāris dienām savā oranžā portāla dienasgrāmatā uzrakstīju nelielu pamācību, kā atbrīvoties no uzbāzīgajām reklāmām. Šodien uzrakstīju pamācības turpinājumu, kurā pastāstīju kā slēpt tekstveida reklāmas. Un radās doma to visu pārpublicēt šeit, lai kāds garāmgājējs var pamanīt arī ārpus oranžā portāla un, kas sazin, varbūt noder. Raksts ir abu dienasgrāmtas ierakstu apkopojums un daļa no tur rakstītā nav šeit, lai lieki nemaisītu galvu.
Tad nu tā, vispirms sarakstīšu, kas būs vajadzīgs, pēc tam, kur to var iegūt un tad pamācību, kā to visu sakruķīt, lai darbojas kā vajag.
1. Kas tad būs vajadzīgs?

Veselais saprāts un kaut kāda sajēgšana no tā, kas ir tastatūra un pele;
Mozilla Firefox interneta pārlūkprogramma (ja ar šo nedraudzējies, tad vari tālāk nelasīt un meklēt alternatīvu reklāmu slēpšanas veidu savam iemīļotajam pārlūkam);
Mozilla Firefox paplašinājums, kurš saucas Adblock Plus;
Adblock Plus paplašinājums, kurš saucas Adblock Plus: Element Hiding Helper.

2. Kur tad to visu var iegūt?

Apsveicu! Veselo saprātu un iemaņas darbā ar datoru Tev nevajadzēs, ja esi ticis līdz šim teikumam;
Mozilla Firefox vari iegūt, spiežot uz šīs saites (ja tas ir nepieciešams);
Adblock Plus paplašinājumu vari iegūt, spiežot uz šīs saites (zemāk būs paskaidrojums, kā to uzstādīt);
Adblock Plus: Element Hiding Helper paplašinājumu vari iegūt, spiežot uz šīs saites.

3. Kas tad būs jādara?

Es domāju, ka nepieciešamības gadījumā Mozilla Firefox pārlūku uz sava datora mācēs uzstādīt katrs pats. Kā jau minēju: ja tā tur nav;
Adblock Plus paplašinājumu uzstādi, atverot augstāk norādīto saiti un nospiežot uz zaļās pogas “Add to Firefox” lapas centrā. Tālāk atvērsies logs, kurā būs jānospiež poga “Install”. Lai pilnībā pabeigtu paplašinājuma uzstādīšanu, būs nepieciešams pārstartēt Firefox pārlūku (Addons dialogā tiks piedāvāta tāda iespēja);
Ar Adblock Plus: Element Hiding Helper paplašinājuma uzstādīšanu viss ir tāpat, kā minēts vienu soli atpakaļ;
Kad tas viss izdarīts, lejupielādē šo teksta failu, kurā jau ir savadīti dažādi filtri priekš oranžā portāla reklāmu slēpšanas;
Tālāk (jau būsi pamanījis) aiz adrešu joslas un meklētāja joslas pārlūkā ir parādījusies jauna sarkana ikoniņa ar baltiem burtiem “ABP”. Uz šīs pogas nospied LABO peles pogu un izkrītošajā izvēlnē izvēlies sadaļu “Preferences…”;
Atveras filtru logs. Tajā spiežam izvēlņu joslā Filter → Import filters… → Faila atvēršanas dialogā “aizceļojam” līdz iepriekš lejupielādētajam teksta failam un atveram to → Tālāk nospiežam “Append” → un OK filtru pievienošanas logā.

4. Viss!
Esi veiksmīgi paslēpis visas draugiem.lv reklāmas. Vari tagad savā Curriculum Vitae ierakstīt, ka pārzini Adblock Plus paplašinājumu, kas domāts Mozilla Firefox, un māki ar to slēpt reklāmas oranžajā portālā.
Vēl viena lieta, ko vajadzētu izdarīt, ir jānospiež peles labā poga uz sarkanās “ABP” ikoniņas un konteksta izvēlnes sadaļā “Options” JĀIZŅEM ķeksis no “Show tabs on Flash and Java”, jo tas dažkārt mēdz traucēt lapās, kurās ir daudz Flash objektu.
Nu ko?! Veiksmi reklāmu slēpšanas procesā! Ja kādas neskaidrības, droši jautā šeit pat komentāros!

Mazdatora uzlabošana

Danee — Mon, 10 Nov 2008 18:22:02 +0000

Sveicināti! Ir jau rudens beigas un sava kārta ziemai pienākusi, kā reiz arī Mārtiņi nosvētīti un svētku zoss nolocīta, nu var mierīgi pastāstīt, kā tad labi ir gājis vienā no pēdējām rudens nedēļām. Tātad, kamēr aiz loga pa miglas vāliem velīši savējos apraudzīt nāk, tikām man nemierīgs prāts uz sava mazdatora modifikāciju – lasi, uzlabošanu. Tā nu radās vēlme iemānīt mazdatorā Acer Aspire One papildus USB pieslēgvietas un iemotēt Bluetooth adapteri. Iedvesmu smēlos no interneta, kur līdzīgu projektu jau bija realizējis Tnkgrl, kas arī bija sabildējis USB HUB pieslēgvietai nepieciešamos izvadus uz pamatplates. Aspire One ražotāji šim modelim – Z5G ir atstājuši vienu mini PCI Express pieslēgvietu bez ligzdas, uz otras pieslēgvietas jau atrodas Atheros WiFi adapteris, kuru, tad liekam mierā. Lai varētu darboties ar neapgūto mini PCI E pieslēgvietu, tad tai papriekšu ir jāpieslēdz barošana, savienojot divus kontaktus uz pamatplates – PJ1 – manuprāt, saīsinājums no Power Jumper 1.
Lūk, arī attēls:

No mini PCI Express pieslēgvietes tiks izmantoti 2 kontakti USB datu pārraides “+” un USB datu pārraides “-”. Izmantots tiek 36 un 38 kontakts:

Stanartizētajām datora un citu populārāko sadzīves ierīču datu apmaiņas pieslēgvietu izvadu aprakstus aplūkojam lapā http://www.pinouts.ru. Protams, vajadzīga ir arī USB barošana, kuru atrodam uz pamatplates netālu no Realtek skaņu kartes čipa, tas čips viegli atpazīstams pēc krabīša, jeb Realtek logotipa uz čipa virsmas.

Izlasot iepriekšminēto informāciju un paveroties bildēs, Acer Aspire One īpašniekam ir jau skaidrs priekšstats, kā iegūt papildus USB portu datorā.
Laiks ķerties lopam pie pautiem! Ejam tālāk, veikalā tapa iegādāts un izķidāts USB HUB jeb centrmezgls. Uz mazās platītes visas lielās USB pieslēgvietas tiek smuki nolodētas, neizcepjot tuvumā esošās komponentes.
USB HUB ar pieslēgvietu ligzdām:

USB HUB ar nolodētām pieslēgvietu ligzdām:

Pēc neuzmanīgas rīcības ar pacēlāju, tika noplēsts viens celiņš, kas tomēr netraucēja izmantot šo pieslēgvietu, jo ir vēl papildus kontaktvieta šim celiņam. Pēc lieko loriņu nolodēšanas USB HUB’s tika pievienots jauniegūtajam USB portam un noizolēts ar izolācijas lenti, tā dators tika pie jaunām, četrām USB pieslēgvietām. Pie pirmās pieslēgvietas pievienoju mazo Trust Bluetooth adapteri, kuru izlobīju no korpusa.

Nu jau Bluetooth adapteris ir veiksmīgi pielodēts USB HUB’am un atrodas zem karšu lasītāja ligzdas:

Visā šajā procesā ir jāievēro viens noteikums – izķidātie un modificētie dzelži zaudē jelkādas garantijas saistības, ja kāds no šiem aparātiem nejauši nobrūk, tad atliek vien makšķerēt lielo rubli un slāt uz bodi pakaļ jaunam dzelzim. Der arī laicīgi sagādāt smalkus vadiņus, kas viegli lokās, jo ar cietiem vadiņiem strādājot, var noraut celiņus, pie kā pielodēti šie vadiņi.
Veiksmi darbā!

Mazdators

Danee — Tue, 04 Nov 2008 12:55:58 +0000

Sveiks, rudenīgais plaucētāj! Iestājoties verbālajai caurejai un paaugstinoties apača rotācijas ātrumam ir uztapinājušās pārdomas par iegādāto un lietoto datortehniku, tātad…
Problēmas aplūkojot tīmekļa vietņu saturu, attēlus, videomateriālus, dažādus teksta dokumentus un elektroniskās grāmatas nav novērotas. Šis raksts top izmantojot virsrakstā minēto datoru, drukas kļūdu biežums ir atkarīgs no izdzertā alus daudzuma un sasniegtā sutas levela. Raksta saturs atgādina nedefragmentētu cietni, kur katra faila saturs ir izsvaidīts pa visu cietā diska virsmu. Virs ekrāna, rāmī ir iemontēta WEB kamera, kas ļauj uzņemt video un piefiksēt arī kādu kadru! Blakus WEB kamerai ir iemontēts arī samērā jūtīgs mikrofons, kas nepalaidīs garām pat vissmalkākajos toņos palaistu peles purkšķi. Šo šizokreatīvu drukāju ”pusaklajā” rakstīšanas režīmā – tas ir, rakstu savas pārdomas neveroties datora ekrānā. Kāpēc, tāpēc, ka šī datora mazizmēra tastatūra liek sekot līdz katrai knaģu kustībai virs ultrakompaktā pogdēļa. Tomēr ir vērts lietot šo mazo verķi, vai nu somā ievietojam TOSHIBA L300-11Q un atstājam uz rakstāmgalda dokumentu mapi ar lekciju konspektiem, vai arī uz rakstāmgalda paliek darbojoties lielais 15.4” ķepļapīgais un blakus dokumentu mapei un lekciju konspektiem somā ielslīd mazais, uzticīgais smurgulis – Acer aspire one!

Apstājoties uz pusstundu universitātes lasītavā, ēdnīcā vai kādā citā daudz, maz mierīgā vietā, nav problēmu izvilkt un lietot mazo datoriņu. Pēc mocīšanās ar lielo datoru pārbāztā autobusā, šis mazais brīnums ir vienkārši kaifs! Perfomance – ultrazvērīgā, filmtinis rauj jumtu uz vella paraušanu, to pašu var attiecināt arī uz globālās pozicionēšanas sistēmas izmantošanas ērtumu, tikai nepilns kilograms aparatūras un ceļojums var sākties. Kādreiz Geitsa kungs cilvēkiem sludināja, ka ar 640KiB informācijas glabāšanai parasts homo mirstīgais būšot apmierināts uz ilgu laiku, tad mazais portāblis ar 120GB SATA cietni ikdienas piezīmēm un e-apmācības dokumentu glabāšanai ir vienkārši nepiepildāms. Protams, fotoaparātu īpašniekiem, šis dators, vēsā mierā, ļaus saglabāt neskaitāmu foto sesiju saturus un dos arī iespēju no digiziepju SD kartēm noslaukt bildes, ievietojot SD karti datorā iebūvētajā karšu lasītājā. Tiesa, kā mīnusu var minēt datora biezumu, varēja jams būt par pus centimetru plānāks.
Perspektīvas:
Tuvākajā nākotnē tiek plānota datora aprīkošana ar skārienjūtīgo ekrānu, GSM modemu bezvadu interneta lietošanai Latvijas valsts mežos, bluetooth adaptera integrācija uz pamatplates dažādu failu apmaiņai ar mobilajiem telefoniem, GPS moduļa iemontēšana datora korpusā, lai varēt sekmīgi atrasts mājupceļu no sutas ārēm, kā arī FM moduļa iestūķēšana datorā, lai varētu klausīties laika prognozi, atrodoties uz neapdzīvotas salas alus ezerā.
Kreatīva saturs ģenerēts izmantojot aso prātu apvienojumā ar Bauskas gaišā speciālā āleņģa maigo garšu.

Sviests

kaac — Thu, 30 Oct 2008 16:53:08 +0000

Ne viss ir sviests, kas garšo pēc sviesta.

Arī Arvīds nezina…

kaac — Wed, 22 Oct 2008 15:05:23 +0000

via miljons.com

Pļēgurpļauka

5t1nDz15 — Mon, 20 Oct 2008 13:26:51 +0000

Viss sākās tajā tālajā 2008. gada… vakar. Runcis, jā – tā viņu sauca visi paziņas, sajutis nepārvaramu alkohola trūkumu savā asinsrites sistēmā, uzkāpa uz sava nedaudz aprūsējušā velosipēda un devās ceļā pie sava pudeles brāļa, proti, Pļēgurīša. Jā – arī šim darbadienas alkoholiķim bija interesanta iesauka – Pļēgurīts.
Runcis dzīvoja pašā pilsētas centrā, vecā, noplukušā Hruščova laika mājā. Pirmā kāpņutelpa, 5. stāvs, 13. dzīvoklis, jebšu kā viņš pats mēdza bieži atkārtot: “bunkurs 13″. Savukārt, Pļēgurīts dzīvoja pilsētas nomalē, nedaudz jaunāka gadu gājuma, PSRS laika daudzdzīvokļu namā. Bet tas nebija traucēklis Runcim mērot tik “tālo” ceļu. Runcis, sajuzdams spirta “dievīgo” aromātu, bija spējīgs nomīties desmitiem (varbūt, pat simtiem) kilometru, lai tikai varētu pagaršot šo brīnumdzērienu, kurš atvēra viņam pavisam citu skatu uz plašo pasauli. Lieki piebilst, ka viņus šķīra nieka trīs ar pus kilometri, un Runcis šo attālumu bija spējīgs veikt naskāk par naskāko velosportistu. Arī ceļu viņš zināja kā savu delnu, jo agrāk arī pats bija dzīvojis tajos apartamentos, kuros uz savu iedzīvi bija apmeties Pļēgurīts, un tajā laikā ceļš no šiem apartamentiem līdz pilsētas centram tika mērots ik dienas.
Kad “garais” ceļš bija pieveikts, Runcis pieslēdza velosipēdu pie Pļēgurīša kāpņutelpas āra trepju margas un devās augšā. Iegājis, bez iepriekšēja paziņojuma, Pļēgurīša dzīvoklī, viņš skaļi iesaucās: “Sveiks, vecais draugs! Derētu kaut ko nedaudz ņiprāku pasmeķēt?! Neesam taču tikušies veselu mūžību”. Arī šoreiz lieki piebilst, ka mūžība šiem pudeles brāļiem izpaudās kā vesela nedēļa, kuras laikā viens otru nebija skatījuši vaigā. “Kā nu ne”, atteica Pļēgurīts: “Ejam lejā uz veikalu apskatīt, kas tad labs augstajos plauktos iekrājies!” Divreiz nebija jāsaka un pirksts pat nebija jānovicina, kad abi jau stāvēja veikalā un pētīja plauktu saturu. “Skat, šim ir atlaide”, ieteicās Runcis, norādīdams uz 0.7 l tilpuma pudeli, kuru rotāja uzraksts “Nemiroff”. “Jā, šis derēs”, nomurmināja zem ūsām Pļēgurīts un vērsās pie pārdevējas ar lūgumu pasniegt vienu 0.7 l “Nemiroff” pudeli. Pārdevēja, sieviete gados – veikala īpašniece, laipni pasniedza vīriem pudeli un neatturējās izteikt vēl dažus kārdinošus alkohola piedāvājumus. Lai vai kā, abi žūpas, tomēr, palika pie savas “iemīļotās” markas un nolika pudeli iepretim kases aparātam, lai pārdevēja varētu izsist čeku. Tālāk tika izrakņāts atspirdzinošo dzērienu ledusskapis un paņemta 1.5 l “UPSIDE” limonādes pudele, lai dzira, kā smejies, vieglāk lītu lejā. Un, protams, Runcis palūdza pārdevējai pasniegt no vitrīnas vienu tādu palielāku žāvētas skumbrijas gabalu, jo bez šīs maģiskās zivs nebija iedomājams neviens kopīgs dzerstiņš. “A, kurš maksās?”, pēkšņi ievaicājās Pļēgurīts. “Neuztraucies, es nācu ciemos, tad es arī maksāšu”, atteica Runcis, izvilkdams maku no vestes kabatas. Viņš pasniedza pārdevējai ķiršu krāsas kredītkarti. Viens, divi un maksājums bija veikts – pārdevēja atdeva karti tās īpašniekam. Arī šoreiz lieki piebilst, ka Runča tā saucamajai “neparedzēto gadījumu” kredītkartei bija 100 latu overdrafts. Un, par cik, kartes overdrafta limits bija 200 latu, Runcis atļāvās tērēt vēl un vēl.
Iedzeršana varēja sākties. Abi viltnieki nedaudz piekārtoja Pļēgurīša viesu istabu, lai varētu ērti pasēdēt un paspriest par dzīvi. Uz galda stūra tika noliktas divas degvīna glāzītes ar uzrakstu “Nemiroff” un tajās ielija nedaudz viskozais “dzīvības” dzēriens. “Nu tad!”, skaļi iesaucās Runcis, pasmaidīja zem ūsām un saskandināja savu nedaudz norasojušo degvīna glāzīti ar Pļēgurīša tik pat norasojušo degvīna glāzīti. Ceļojums sutas¹ ārēs varēja sākties.
Laika rādītājs pamazām slīdēja uz priekšu, istabā bija iezadzies virmojošs zivju aromāts. Jā, tā bija tik ļoti daudzinātā skumbrija – Runča mīļākā uzkoda pie spirtotā dzēriena. Runas raisījās, tika aprunāti dažādi agrāko laiku kopīgie piedzīvojumi – laiks, kad abi vēl dzīvoja šijos jaukajos apartamentos.
Te pēkšņi Pļēgurīts iesaucās: “Eu, Runci, pulkstens ir bez piecpadsmit desmit, ejam uz veikalu vēl pakaļ, mums aptrūksies drīz un tad jau veikals būs slēgts”. Uz ko Runcis lepni atbildēja: “Neuztraucies, diennakts veikalā allaž mums ir pārdevuši alkoholu. Iesim tur, kad aptrūksies!” Tas nedaudz nomierināja Pļēgurīti, jo viņš zināja, ka Runcis, alkohola reibumam palielinoties, proporcionāli paliek dāsnāks un vienmēr parūpējas par alkohola iegādi ar saviem iztikas līdzekļiem. Tā, nu, teikumi savā starpā pinās tālāk un abu balsis, ar katru izdzerto glāzi, kļuva skaļākas un neskaidrākas.
“Nav! Pudele ir tukša un tur tikai tāda kaķa tiesa vien bija”, pārliecinoši noteica Pļēgurīts, vilkdams kājās kurpes. “Nu, tad iesim uz naktsveikalu iegādāt vēl kaut ko”, piemetināja Runcis, vilkdams savu brūno žaketi mugurā. Sen jau visiem viņu paziņām bija zināms, ka Pļēgurīts spēja izdzert divtik (vai pat trīstik) vairāk par Runci, līdz sasniedza krišanas stadiju, un tieši tāpēc no Pļēgurīša mutes izskanēja tik pārliecinošie un skaidrie vārdi par kaķa tiesu. Tajā pašā laikā Runča asais skatiens jau bija pārvērties par nekonkrētu duļķainu blenšanu uz kustīgiem apveidiem istabā. “Ejam!”, pavēloši iesaucās Pļēgurīts un atvēra dzīvokļa ārdurvis. Abi nogāja pa trepēm un devās ceļā uz diennakts veikalu, kurš atradās tikai pāris simt metru no Pļēgurīša mājām.
Rajons, kurā dzīvoja Pļēgurīts, bija bīstams, jo tajā uzturējās ļoti daudz naidīgi noskaņoti krievvalodīgie nakts iemītnieki, kurus viņi mēdza saukt par “urlām” un “gopņikiem”. Paldies Dievam, ceļš līdz diennakts veikalam tika mērots bez starpgadījumiem un abi piedzīvojumu meklētāji ievēlās veikalā. “Mums lūdzu litru Nemiroff”, pār savām lūpām izdvesa Runcis, nekonkrēti skatīdamies uz pārdevēju. Pārdevēja labi zināja šos abus nebēdniekus, tāpēc neatteica un laipni pasniedza viena litra “Nemiroff” pudeli. “Seši lati, astoņdesmit santīmi”, viņa smaidīdama noteica. Runcis izvilka savu sarkano kredītkarti un kontam vēl mīnusā pieskaitīja pārdevējas nosaukto summu. “Paldies, uz redzēšanos”, abi vairākas reizes atkārtoja, iedami ārā pa veikala durvīm. “Nu, tad ejam vēl nedaudz iedzert?”, pacilājoši jautāja Runcis. Uz ko Pļēgurīts apstiprinoši atbildēja: “Nav nekādu šaubu”. Atceļš līdz mājām, ar pudeli ķešā šoreiz likās tik īss un drošs, ka abi, aplikuši viens otram roku ap kaklu, skaļā balsī dziedāja dažādas latviešu tautasdziesmas un neuztraucās par nevienu ieraudzīto vai satikto nakts klejotāju.
“Tnkšš…”, atskanēja glāžu savdabīgā sasišanās, un iedzeršana varēja turpināties pilnā sparā. Netika aizmirsts arī par skumbriju un vēl citiem labumiem, kuri atradās Pļēgurīša ledusskapī. Tā tas viss tupinājās, audio pastiprinātāja potenciometram palēnām tiecoties uz skaļāko pakāpi, līdz[...]
Turpinājums sekos…
Esiet pacietīgi un gaidiet, es – 5t1nDz15 esmu atgriezies, lai rakstītu!

_____________________
¹ sutas – alkohola reibuma.