Esmu jau pirms tam daudz rakstījis par to, ka uzskatu tabulu ierakstu vizuālu dalīšanu ar papildelementu izmantošanu par dizainera nemākulības paraugu. Viens no tādiem piemēriem ir Nokia BetaLabs, kur koporācija publicē testa versijas jaunajām mobilajām aplikācijām un programmām. Zemāk redzamajā animācijā es veicu tikai divas darbības — noņēmu fonu tabulas nepāra rindām un pēdējās kolonnas tekstam samazināju attālumu starp teksta rindām.

Nokia Betalabs. Pirms un pēc korekcijas.

Rodas jautājums, kāpēc dizainerim uzspieda veidot šos nevajadzīgos fonus? Vai tas bija mārketinga nodaļas arguments «mums vajag vairāk zilas krāsas», jeb arī tas ir kā krieviem avīžu dizainā — jo raibāk, jo labāk?.

P.S. Patiesais šī ieraksta iemesls ir tāds, ka esmu beidzot iebraucis, kā darbojas Firebug (vismaz man tā šķiet). Tad nu gribēju parādīt lapu, kuras lietošana izsenis ir bijusi zobusāpe, savukārt absolūti vienkāršs labojums to padarītu jau daudzreiz lietojamāku.

Biju īsā, pāris stundu vizītē Daugavpilī. Kopš mana pēdējā apmeklējuma visvairāk pārsteidza megainfrastruktūra, kas ir sabūvēta, savienojot dažādās pilsētas daļas pie stacijas. Tur tagad ir apļu, tiltu, pārvadu un ceļu mudžeklis, kurā ir grūti orientēties, ja nezina ielas. Toties, ja iebrauc idejā, kā kaut kur jābrauc, tad ir ārkārtīgi ērti, jo nav jāgaida ne uz vienu dzelzceļa pārbrauktuvi. Google Maps satelītkārtē pagaidām vēl ir skatāma būvbedre, kur tas viss tagad ir sabūvēts.

Daugavpils būvbedre. Google maps.

Atziņa, ko šoreiz esmu ieguvis no Daugavpils, salīdzinot ar to braucienu, par kuru stāstīju pirms diviem gadiem — šī pilsēta Latvijā pavisam noteikti izceļas ar neregulējamo gājēju pāreju skaitu uz vienu kvartālu. Sniega un šļurgas apstākļos tas bija samērā interesants piedzīvojums, it īpaši rēķinoties ar to, ka Daugavpils vidējais statistiskais gājēju pārejas jūzeris darba dienas pēcpusdienā ir vismaz 60 gadus vecs.

Viens no objektiem, ko ļoti vēlējos apmeklēt, ir dārza māja, kurā un kuras apkaimē esmu pavadījis krietnu daļu savas bērnības.

Dārza māja Daugavpilī, pie Stropu ezera.

Šeit ir gan izbaudīts pirmais alus, gan sekots līdzi pirmajam nočieptajam ritenim, gan apgūta Žiguļa vadīšanas prasme, gan pirmo reizi pīpēts. Īsāk sakot, pamatīgas bērnības atmiņas. Tagad gan dārza māja ir pārdota, večukiem jau bija par grūtu sekot tai līdzi. Toties atmiņas paliek. Starp citu, ievērojiet vējlodziņu — tā bija vieta, pa kuru es devos savos nakts piedzīvojumos, kamēr opis un ome gulēja pirmajā stāvā, bet jumtistabā man bija ierīkots savs īpašais štābiņš, kur mitināties.

Daugavpils brīvdabas estrāde.

Daugavpils brīvdabas estrāde ir palikusi bez jumta. Cik atminos, tad esot bijis kaut kāds ugunsgrēks vai kas tamlīdzīgs. Žēl, jo tā bija skaista koka ēka.

Otra ēka, par kuru esmu nedaudz izbrīnīts, ir Daugavpils stacija. Patiesi nesaprotu, kā ir izdevies saglabāt ēku tādu, kāda tā ir palikusi manā atmiņā kopš bērnības.

Daugavpils stacijas ēka.

Bildēju no automašīnas loga, tāpēc foto kvalitāte tāda ir kāda ir. Varbūt kāds arhitektūras pazinējs varētu paskaidrot, kādi ir nosacījumi vai vismaz loģika, izvietojot uz stacijas ēkām nosaukumus. Man akurāt šķiet, ka uz šīs ēkas pavisam noteikti pietrūkst uzraksta «Daugavpils», kas ir redzams ēkas pusē, kas vērsta uz peroniem. Būtu taču ļoti skaisti tādu uzrakstu uzlikt arī ēkas pilsētas pusē. Vai varbūt es kaut ko nezinu?

Ķīmiķu ciematā atradu vēl neizdemolētu izkārtni, kas veidota jau brīvvalsts laikā, tomēr ir saglabājusi absolūti visas padomju izkārtņu veidošanas tradīcijas.

Izkārtne Augļi un dārzeņi.

Ja šādu izkārtni palūgtu uztaisīt tagad, plastmasas gaismas kastes liekošie darboņi apdirstos un pasūtījumu izpildīt nevarētu.

Daugavpilī ir atvēries pirmais McDonalds ātrās apkalpošanas restorāns ārpus Rīgas robežām.

Vīri liek McDonalds reklāmu.

Hamburgeru darinātava izvietojusies bijušās ēdnīcas ēkā, netālu no Daugavpils cietuma un Daugavpils alus rūpnīcas, kas tagad tiek dēvēta par Latgales alus darītavu.

Un vēl es pamanīju ārkārtīgi interesantu maršruta simbolu. Tā arī nav skaidrs, vai tas ir gļuks, jebšu Daugavpilī ir kāda īpaša maršrutu simbolu sistēma ieviesta, jo nedaudz savādāks simbols bija manīts uz viena cita autobusa.

Daugavpils. Autobuss ar maršruta simbolu.

Adobe Lightroom 4 beta

Ir iznākusi Adobe Lightroom 4 beta versija. Tur ir daudz visādi sīkumi nākuši klāt, kas, pārsvarā, ir figņa. Piemēram, Book režīms, kurā var maketēt fotogrāmatas. Tikpat nenozīmīga man šķiet video importēšanas, sākuma un beigu apcirpšanas kā arī pavisam necilas apstrādes iespēja. Lightroom tomēr nav video paredzēts.

Bet ir divas lietas, kas ir patiesi krutas. Pirmā no tām ir pilnībā pārstrādāts mehānisms darbam ar toņiem.

Lightroom 4 beta histogrammas.

Pirmkārt, tagad ir pavisam skaidrs, kas par ko atbild, jo viss iet secīgi: blacks, shadows, exposure, highlights, whites. Otrkārt, regulēšanu var veikt tā, kā tam būtu jābūt, attiecīgi, black mēs varam ne vien satumšināt, bet arī padarīt gaišāku, kā jau tam būtu jābūt. Bez šaubām, ja ar kurvēm šķiet darboties ērtāk, tad varēja jau to visu darīt tur, bet man šī tonālā segmentēšana un apstrāde patīk labāk.

Otrā lieta, kas nebūt nav mazsvarīga. Beidzot ir iestrādāts soft proofing, līdz ar to var koriģēt attēlus ne vien glabāšanai un tālākai apstrādei drukai vai monitoram ar Photoshop, bet gan tā visa paveikšana, neizejot no Lightroom. Un tas ir ļoti, ļoti būtiski, jo tagad fotogrāfam var vienkārši nosūtīt drukas krāsu profilu un palūgt, lai tas pats veic krāsu prūfu un piedzen to drukai. Līdz ar to vairs nerodas jautājumi no sērijas «kāpēc šitais sarkanais ir tāds blāvs» vai «kur pazuda mans debesu zilais». Visu līdz galam noved pats fotogrāfs un tālāk jau ir vajadzīga tikai pēcapstrāde konkrētam maketam (principā — tikai asuma regulēšana attiecīgajam bildes izmēram).

Vēl ir ieintegrēta arī karte, kurā varam manuāli norādīt ģeolokāciju vai pat ielādēt GPS trekera datus un sinhronizēt tos ar bilžu uzņemšanas laiku, bet tas arī ir samērā otršķirīgi. Kārtējo reizi ir pārstrādāti arī trokšņu samazināšanas algoritmi un ieviests kārtējais krāsu kalibrēšanas procesa algoritms, kurš man šķiet nedaudz saudzīgāks pret attēliem salīdzinot ar priekšgājēju.

Tā kā ar slideshow, print un web vidēm es nekad neesmu darbojies (nav bijusi nepieciešamība), tad izmaiņas tur es nespēju izstāstīt. Vēl ir iespēja pa taisno publicēt bildes Facebook un Flickr, bet tā kā man patīk Flickr saskarne, tad izvēlos eksportēt un tad augšuplādēt caur Flickr mājaslapu.

Viena iespēja gan man jau ir palīdzējusi — bilžu sūtīšana uz e-pastu pa tiešo no programmas. Tas ir ārkārtīgi noderīgi, piemēram, ja no kāda pasākuma sataisi reportāžu un tad ir 10+ cilvēkiem jānosūta bildes «kur viņi ir redzami».

Līdz martam Adobe Lightroom 4 beta ir lejuplādējams bezmaksas testēšanai. Izstrādātāju blogā pieejams pilns jauninājumu saraksts, savukārt Lightroom 4 forumā var padalīties ar savām sāpēm vai atrast līdzīgi domājošos.

Īsāk sakot sanāca tā, ka Nokia N8 atkal nedaudz sāka ar mani nedraudzēties. Iedevu zinošiem cilvēkiem pačakarēties un izrādījās, ka vaina ir, visticamāk, dzelžos. Esot šitāds te brīnums izpeldējis:

WARNING:  Asic CMT: NAND status reported bad blocks

Ko tas īsti nozīmē, es tā arī nesapratu, bet daži raksta, ka tas šim modelim esot normāli, daži ir pat pacentušies līdz sīkumiem to izpētīt. Pa lielam man ir samērā vienalga un es tajās problēmās neiedziļinos — ja kaut kas nestrādā, tad Latvijas Nokia pārstāvniecība vienmēr draudzīgi man palīdz. Arī šoreiz esmu nodevis savējo tālruni čakarēšanai.

Kamēr N8 tiek čakarēts, tikmēr pie manis nonāca HTC Rhyme tālrunis. Kas un kā, tas nav būtiski. Būtiski ir tas, ka es pirmo reizi mūžā lietoju Android operētājsistēmu ar visām no tā izrietošajām sekām.

Atzīšos, ka man jau labu laiku rokas niezēja pabakstīt izslavēto Android un tā kā šis konkrētais modelis ir samērā svaigs, tad, attiecīgi, droši vien arī Android tajā ir samērā svaigs. Tātad atkrīt jautājums par to, ka kaut kas nestrādā tāpēc, ka vēl nav iznācis atjauninājums vai vēl kaut kāda taisnošanās.

Pirmie iespaidi par dzelzi

Nokia N8 salīdzinājumā ar HTC Rhyme ir kā porcelāna šķīvis salīdzinājumā ar vienreizējo plastmasas šķīvi. Ja stingri turi rokās, tad vēl ir ok, bet tiklīdz neveiklāk paķer, tad HTC noteikti tieksies pārbaudīt gravitāciju un korpusa izturību. Ar laiku var piešauties, bet vispār man tomēr tas šķiet par vieglu un par plānu. Vēl viena dumja lieta ir tas, ka USB caurums, kas ir paredzēts gan lādēšanai, gan datu pārraidei, tiek noslēpts ar gumijas vāciņu. Lai ar maniem strupajiem pirkstiem piešautos, kā labāk to sūdiņu pieturēt, lai varētu iebāzt vadu, bija diezgan ko pačakarēties. Lielā poga augšā un skaļuma pogas sānos ir ērtas un viegli sataustāmas, vienīgi mašīnas turētājā visu laiku skaļums regulējas, bet tā jau ir nianse.

Lietošanas pirmā diena

Galveno parametru uzstādīšanas dialogs bija ērts un viegli uztverams, vienīgi ilgi nespēju iebraukt valodas/rakstības izvēlnē. Manuprāt loģiskāk ir tomēr ļaut izvēlēties atsevišķi valsti un rakstību, nevis piedāvāt «Bulgārija, Latviešu». Uzreiz arī visi gūgļi, tviteri un feisbūki tiek salikti un viss sāk strādāt.

Atrast sākuma ekrānā kaut ko var tikai uz cūceni (atgādinu, esmu Nokia lietotājs ar padsmit gadu stāžu), bet, kad piešaujas, ir ok. Problēmas sākās, kad tiek atvērta kaut kāda aplikācija, jo īsti nav skaidrs, kā pēc tam to aizvērt ciet.

Pamatīgi mulsina tās četras pogas ekrāna apakšā. Piemēram, pēc Waze uzstādīšanas (pirmā un svarīgākā aplikācija priekš manis jebkurā tālrunī, it īpaši, ja no rītiem kaut kur jāsteidzas) un pēc pirmo likumsargu ieraudzīšanas uz ceļa es ļoti ilgi domāju, kā lai kartē kaut ko pievieno, kamēr sapratu, ka programmas meņuča parādīšanai ir viena no tām četrām pogām domāta.

Uz jautājumu «Bļa, kā tam sūdam ekrānu nobloķēt» man spēja atbildēt vienīgi no malas pienākušais HTC lietotājs ar stāžu.

Lietošanas otrā diena

Naktī tas agregāts ir pēkšņi izdomājis ieslēgt kaut kādu tur režīmu, kura rezultātā man radās aizdomas, ka HTC atslēdzas no visiem tīkliem. Es tā arī nesapratu, ko tas režīms nozīmē un kā no viņa tikt vaļā, bet, atbloķējot ekrānu, viss notiek un var arī zvanīt. Antena gan šim eksemplāram ir krietni švakāka par Nokia — Silakrogā, kur Tele2 jau tāpat ir knapi lietojams, HTC zona vairāk nebija, nekā bija.

Ārkārtīgi iepatikās tā Notifications fīča. Ārkārtīgi ērti var sekot līdzi visam, kas notiek — kāds Foursquare grib draudzēties, tviterī kāds kaut ko atrakstījis, pienācis jauns e–pasts — viss uzreiz ir pieejams divu žestu attālumā. Tas tiešām ir klasna. Mulsina jau atkal viena no četrām pogām — uz kurieni tas Back ved. Es tā arī neiebraucu, bet, piemēram, Foursquare man visu laiku pēdējais Back noveda līdz pilsonim, kas pirmais pieteicās draudzēties pēc tam, kad sāku lietot šo tālruni. Man šķita, ka būtu jāaizved uz programmas pirmo ekrānu.

Vēl viena lieta, kas ārkārtīgi mulsina un atgādināja laikus, kad mēģināju testēt Linux kaut kādu tur grafisko versiju — Twitter un e–pastam ir, visticamāk, paredzētas vairākas aplikācijas. Un kuru no tām tu lieto, tā arī nav skaidrs, jo notifikācijas logā pēkšņi parādās dublēti paziņojumi, uz kuriem klikšķinot, viens un tas pats atveras dažādos interfeisos. Hren viņu zin, kas pie vainas, bet es tā arī neiebraucu.

Cik var runāt, jāsāk kaut ko arī rakstīt

Tvītošana ar Krizdabz

Huj. Uzinstalēju abus divus, bet man ņihrena latviešu valoda neparādījās vai arī es tā arī nesapratu, kā to vispār dabūt gatavu. Vienīgi parādījās latvisku vārdu hinti virs klaviatūras. Ja tālrunis uzminēja, kādu vārdu es rakstu, tad man izdevās kaut ko uzrakstīt latviski. Ja neuzminēja, nācās transliterēt. Piešauties var, bet tas vienkārši nav godīgi attiecībā pret parasto mirstīgo latvieti.

Par dzelžiem vēlreiz, pēdējo reizi

Pēc tam, kad tu esi lietojis Nokia N8, jebkurā citā tālrunī uztaisīta fotogrāfija vai video tev šķiet lietojams vienīgi 32px lieliem jūzerpikiem vai porntube amatieru pornogrāfijas veidošanai. Tieši tāpēc es šo iespēju pat nemēģināju izmantot.

Baterija ir krietni švakāka kā N8 un es nezinu, vai tas ir saistīts ar pašu dzelzi vai arī ar to, ka es neprotu atvērtas programmas aizvērt. Toties caur USB pilna uzlāde notiek ātrāk kā tas ir somu izstrādājumam.

Ekrāns ir foršs, pareiza lieluma, spilgts, košs, kontrastains un tā tālāk. Nekādu pretenziju.

Pie agregāta svara un plānuma tā arī nepieradu.

Rezumējums

Foršākā lieta, kas ir šim tālrunim — notifications. Viennozīmīgi. Nu un e–pasta lasīšana arī ir ļoti ērta. Kalendāru es tā arī nepiedabūju normāli izskatīties, bet tā ir visu mobilo tālruņu problēma. Tāda sajūta, ka dizaineri, kas šos kalendārus izstrādā, nekad vairāk par vienu ierakstu dienā neveic. Man ar 8 kalendāriem un vidēji 8 ierakstiem dienā ir praktiski neiespējami orientēties tajā, kas notiek, vienīgi Agenda skatā braukājot kā durakam.

Kad aptuveni iebrauc Android darbības shēmā, tad var arī kaut ko atrast, bet tāpat viss vairāk vai mazāk notiek методом научного тыка, līdz brīdim, kamēr esi noseivojis prātā shēmu, kā nonākt līdz vajadzīgajai darbībai.

Vēl viena hrenovina, kas man notika un kuras iemeslu es īsti nezinu — gūglē importējot kontaktus no Outlook vai arī no Google importējot kontaktus HTC, bet kaut kādā brīdī ļoti daudziem kontaktiem tiek aprauti tālruņa numuri. Tobiš, vārds un uzvārds ir, bet piezvanīt nevar, jo nav tālruņa numura. Dažiem kontaktiem es vainu atradu — ja kontaktam ir vairāk par vienu tālruņa numuru noseivots, tad saglabājies ir tikai viens, pārējie visi ir aprauti.

Īsāk sakot, ja augstāk minēto hrenovinu ar kontaktu daļēju pazušanu atrisinātu, iemācītu tam zvēram normāli latviski rakstīt, pielīmētu svina plāksni un, galu galā, iebūvētu N8 kameru, tad, pavisam iespējams, es būtu ar mieru šo tālruni sev atstāt un lietot ikdienā. Bet pagaidām atgriežos pie vecās labās nokijas.

Pirms gada, kad ļoti gaidīju Nokia N8, sekoju līdzi cenu izmaiņām Tele2 mājaslapā, lai sagaidītu brīdi, kad varēšu to iegādāties par pieņemamu cenu. Pēc tam sekoja megahaļava un viss, kas ar to saistīts, bet tagad apskatījos, cik tad maksā Nokia N8, gandrīz gadu vēlāk pēc iznākšanas.

Nokia N8 cena Tele2 Latvia mājaslapā 2011. gada 5. novembrī.

Afigetj. Nekas īpaši nav mainījies.

Patiesībā gribēju šo nopublicēt tad, kad bija pareizais datums, t.i., 28. oktobris, bet nebiju vēl no mammas sagaidījis fotogrāfijas.

Klāvs Bižāns. 3. diena.

25. oktobrī Bižānu ģimenē ienāca Klāvs Bižāns.

Jānis Džimmijs Bižāns. 3 gadi.

Trīs dienas vēlāk Jānis Džimmijs Bižāns svinēja 3 gadu jubileju. Diemžēl sanāca tā, ka jubileju Jānis sagaidīja bez vecākiem, toties ar vecmammu un vectēvu. Un lielais baļļuks kopā ar vecākiem Jānim arī spīd, tikai nedaudz vēlāk.

Samērā lielu ažiotāžu pirms mēneša sacēla lietuvieša Eimantas Paškonis uzzīmētais fonts Magnola, kas vēlāk tika pārsaukts par Magnel (jo ir viens cits fonts, kas jau ir reģistrēts ar nosaukumu Magnola). Tas spēja noturēties myfonts.com pirktāko fontu desmitniekā vairākas nedēļas, jo ir patiešām skaists un, tai pat laikā, neticami lēts — no ievietošanas brīža tas maksāja 8$. Biju to pierezervējis grozā, bet nebiju vēl paguvis iegādāties, jo gaidīju, kad būs pirmās atsauksmes par tā lietojamību.

Šodien saņēmos to pirkt un, ieejot myfonts.com man nedaudz palika šķemīgi. Plānoto 8$ vietā rēgojās cena 30$. Tai pat laikā ir ieviesta kaut kāda tur myfonts.com atlaide, ka visi fonti līdz datumam x maksā pusi cenas.

Buy it! Myfonts.com 50% atlaide pirkumam.

Īsāk sakot, es biju plānojis fontu iegādāties par 8$, bet tā vietā ieguvu 30/2=15$. Atgādināšu, ka jau biju iemetis fontu savā pirkumu grozā vēl laikā, kad tas maksāja 8$.

Un te nu sekoja pats interesantākais. Dodos uz pirkumu grozu, lai ar nelielu škrobi šķirtos no divreiz lielākas summas, nekā biju plānojis līdz tam, un ieraugu, ka mans pirkums maksā nieka 4$. Loģiski, ka bija nostrādājusi programmētāja radītā kļūda — cena grozā palika vecā (tā, kas bija precei brīdī, kad es to norezervēju), savukārt 50% atlaide nostrādāja, jo tā bija uzstādīta visiem pirkumiem, kas tiek izdarīti līdz datumam x.

Atliek vien tagad saprast, vai tā tiešām ir programmētāja kļūda vai arī te slēpjas kāds juridisks aspekts.

Kā piemēru gribētu minēt Amazon, kurā arī nereti iepērkos un man tur ir kaudze ar precēm grozā samestas, mainoties preces cenai, tā grozā parādās kā neesoša prece un tiek piedāvāts atrast to citur, t.i., atjaunot grozu ar aktuālu preci un aktuālu cenu.

Tagad man nav arī bārdas.

Viss jau tika izdarīts pirmdien, bet kaut kā pagāja laiks, kamēr saņēmos tikt vaļā no bārdas.

Vadītāja apliecības transformācijas.

Tiem, kas tankā, iesaku palasīt raksta «Tagad man arī ir autovadītāja apliecība bez M burta» komentārus.

Atvedu no mammas pagraba kasti ar veciem papīriem. Ar dēlu pavadījām vairāk kā stundu, izejot cauri samērā senai vēsturei.

Biju par aizmirsis, ka kaut kas tāds vispār bija noticis.

Rīgas stacijas flip-dot panelis. Foto autors nezināms.

Ja jums šķiet, ka šai bildei nav nekāda sakara ar raksta virsrakstu, tad jūs maldieties. Kaut gan viss sākās stipri ātrāk, teiksim tā, vairākus tūkstošus gadus ātrāk.

Sensenos laikos dzīvoja cilvēki, kuriem, tieši tāpat, kā tas ir mūsdienās, nebija talants noteikt, vai tas, ko viņi rada ir šķībs vai taisns, toties viņiem bija pietiekami daudz prāta, lai vienu un to pašu darbu nedarītu vairākas reizes. Tā uz pasaules parādījās tabulas un, līdz ar tabulām — tabulu rāmji.

Senās Ēģiptes sienas zīmējuma fragments. Bildēts Turīnā, Ēģiptes vēstures muzejā.

Rāmjus vienmēr un visos laikos izmantoja, lai varētu ar roku veicamo darbu izdarīt precīzāk. Šī sienas zīmējuma fragmentā, ko es pirms HVZ cik gadiem nobildēju Ēģiptes vēstures muzejā Turīnā, var redzēt, ka hieroglifi, attiecībā pret līnijām, kas tos norobežo, ir zīmēti ar izcilu precizitāti. Man nav ne mazākās nojausmas, pēc kāda principa tika sadalīti darbi, bet izskatās, ka tas līniju vilcējs, kurš iedalīja vietas hieroglifiem tieši virs dievu zīmējumiem, visticamāk, atlikušo mūža daļu pavadīja, kraujot piramīdām akmeņus.

Vēlāk nāca citi tehniskie paņēmieni, kā dabūt kaut ko, kas ir tavā prātā uz papīra, bet līdz digitālās izdošanas laikam nemainījās tehnika — ja kaut ko vajag skaidri norādītā vietā iedabūt, tad pirms tam ir jāievelk robežas, lai ir skaidrs, kur tad tas kaut kas atradīsies.

Ziņojumu dēlis Rugājos. 2011. gads.

Loģiski, lai vieglāk būtu ierakstīt, cik tad maksā kāds no ogu vai sēņu veidiem, mēs skaisti iezīmējam vietu, kur to ciparu iebāzt, lai nesanāk putra un nav jāčakarējas. Un, kā kārtīgiem padomiju piedzīvojušajiem mums bija liels pienākums izmantot lineālu un zīmuli visur, kur vien tas ir iespējams, pirms ķērāmies klāt pie tušas, krāsas vai kāda cita paliekoša izteiksmes līdzekļa izmantošanas.

Stāvi pie jūras. Tallina. Foto autors nezināms.

Nu, gandrīz vienmēr.

Un tad nāca datorlaikmets ar saviem spiedogiem un zīmogiem. Un mēs uzreiz aizmirsām, ka līniju izmantošanai jebkādās formās, tabulās vai tekstos bija lielākoties vienīgi funkcionāla jēga — atrast kur rakstīt vai zīmēt un glīti šo vietu aizpildīt. Bet nu taču nevar tautieši no tā atradināties, galu galā tūkstošiem gadu to ir lietojuši. Un nesaprot, ka tajā brīdī, kad ar roku nekas nekur vairs nav jāiebaksta, nav arī jāmoka vairs cilvēka acs, saraibinot pasniedzamo informāciju ar absolūti bezjēdzīgiem režģiem.

Led-dot ekrāna elektroniskā parodija. Kaut kur Krievijā. Foto autors nezināms.

Un aiziet, bliežam visu tabulās, saliekam visur rāmjus apkārt. Vajag taču kontrastu! Vajag spēku! Un viss, kas mums paliek no tik elegantā flip-dot ekrāna, ir zaļās krāsas teksti uz tumšāka fona. Kaut arī patiesībā šie teksti bija uz melna fona gaišiem burtiem nevis tāpēc, ka tas ir superkontrasts, ideāla lasāmībā un tūkstošu gadu pieredzes rezultāts. Vienkārši izmantojot melnu fonu, nevarēja redzēt iekārtas nepilnības pie nevienmērīga apgaismojuma — ēnas no atsevišķiem punktus veidojošiem elementiem.

Un tā mēs turpinām dragāt rāmjus apkārt visam, ko vairāk vai mazāk spējam dēvēt par tabulām, kaut gan tas ir reāli atbaidošs un funkcionāli absolūti nekādu jēgu nenesošs elements.

Tabula pirms un pēc.

Sergejs, Čeburaška un Jānis Džimmijs Bižāns

Sergejs, Čeburaška un Jānis Džimmijs Bižāns

Plānā ir tuvāko divu nedēļu laikā kļūt par motovadītāju bez M burta arī.

Ja es būtu kultūras ministrs, es liktu pirms katras kārtējās domes sēdes pašvaldībā uzstāties vietējam pašdarbības kolektīvam ar 30min garu programmu. Nu, teiksim, Pampāļu novada domes sēde. Visi deputāti sanāk, vēl atnāk arī divi klausītāji no malas (protams, 90% gadījumu tie ir pensionāri vai bezdarbnieki, kuriem nav ko darīt). Bet ja pirms sēdes notiktu Pampāļu deju kolektīva Akmentiņš koncerts? Vēl vismaz dažas mammas un pa kādam tētim vai omei garantēts! Un deputāti beidzot uzzina, kam ir vajadzīgs kultūras budžets, un arī sēdes apmeklē vairāk cilvēku no malas.

Nu un pirms katras Saeimas sēdes, bez šaubām, vārds tiek dots korim Latvija, kā minimums. Bet svētku dienās var pat pārcelt sēdes uz operas namu un pirms kārtējās plenārsēdes Tosku noskatīties.

Interesanta infografika no inneractive par to, kā tad tur īsti ir ar Nokia.

Is Nokia Dead

Vakar tā sēdēju, pīpēju un sapratu, ka šobrīd mobilo tālruņu operētājsistēmu tirgū notiek tieši tas pats, kas notika ar interneta pārlūkiem.

Un es ļoti gaidu, kad uzradīsies kaut kāds veselais saprāts, kas liks visu sabāzt zem viena jumta. Kaut vai ar to pašu HTML5.

Sveiciens Statistikas pārvaldes māksliniekiem.

Bija:

Saņemto un nosūtīto kravu apjoms Latvijas ostās. Latvijas centrālās statistikas pārvaldes grafika.

Kļuva:

CSP rakstā «Par ostu un lidostas darbības rezultātiem 2011.gada 1.pusgadā» vispār ir ļoti daudz šedevru.