Sāksim ar būtiskāko. Pantone gada krāsa nepadara sliktu attēlu lielisku, nesalabo krāsu profilu un neliek UV lakai uzvesties pieklājīgāk uz nepārklātiem materiāliem. Tā neglābj slikti izvēlētu papīru un nepadara bēdīgu maketu par izcilu. Bet tā izskatās labi mārketinga atskaites prezentācijā — it īpaši, ja slaidā nav jārunā par realitāti.

Mūsdienās kalibrēts ekrāns ir sastopams retāk kā braucošs Volvo 760. Līdz ar to precīzām krāsu referencēm digitāli nav vispār nekādas nozīmes. Der aptuvenais kaut kas. Savukārt spektrālie mērījumi raupjam, nelīdzenam materiālam ir diezgan liels piedzīvojums. Tāpēc tekstila industrija lielākoties joprojām paļaujas uz reāliem, fiziskiem paraugiem.

Kā jau raženi un pieredzējuši informatīvās miskastes ražotāji, Pantone ir radījuši TCX katalogu (Pantone Textile Cotton Extended). Tas ir paredzēts krāsotai kokvilnai un nozīmē dažādu krāsiņu paraugu vēdekli, ar kuru spēlēties dizaineriem. Turklāt ļoti dārgu vēdekli, tāpēc arī tā reklamēšanā tiek ieguldīti tik lieli līdzekļi. Tekstila nozarē katram ražotājam parasti tādi katalogi ir pašam un tie balstās uz saražotās produkcijas vēsturi.

Savukārt maksātnespējīgiem dizaineriem un dizaineru vadītājiem, kuriem ir galva uz pleciem, Pantone piedāvā tā paša TCX kataloga toņu references pielietojumiem digitālajā pasaulē, no kurām tad arī tālāk tiek atvasināti arī citi pielietojumi. Piemēram, atrādīšanai uz aifoniem vai drukai uz papīra.

Pantone 11-4201 krāsas references

• sRGB 240, 238, 233
• Hex #F0EEE9
• Lab 94.14, 0.42, 2.51

Nu lūk, spridziniet, dizaineri. Jums visi vārti vaļā! Bet, bet. A kā šito nodrukāt uz papīra? Ja precīzi, tad nekā. Jo šī krāsas reference vispār tam nav paredzēta un tās pielietošana drukā ir vairāk sevis un iespiedēju mocīšana.

Tomēr ir risinājums arī tiem, kurus tomēr stipri notramdījuši jaunie un stilīgie klienti un Pantone gada krāsa par visām varītēm drukātā veidā nāksies izmantot. Pantone 11-4201 Cloud Dancer tonis ir ļoti, ļoti tuvs klasiskam, krēmīgam papīram, kuru lieto grāmatās.

No tiem paraugiem, kas nu man bija pa rokai, vistuvākais bija Munken Premium Cream — ΔE 2.49 pret referenci. Jā, nav izcili. Bet tik precīzi nodrukāt jau ir izaicinājums. Un pavisam droši varu apgalvot, ka ir arī citi krēmīgie papīri, kurus var mierīgi lietot, lai būtu mums kārtīga deja mākoņos. Respektīvi, vienkārši lietojiet krēmīgos papīrus kā jau gada trendam atbilstošo bāzi un bez galvassāpēm drukājiet pāri saturu.

—

Galvassāpju mazināšanai un vispārējai pārliecībai par to, ka drukā uz papīra mums viss ir kārtībā: iepriekšējo gadu Pantone gada krāsas. Arīdzan no tekstila (kokvilnas) krāsu kataloga. 2016. un 2021. gadā pat tika izdomāts, ka gada krāsas var būt veselas divas.

• 2025 Pantone 17-1230 TCX Mocha Mousse
• 2024 Pantone 13-1023 TCX Peach Fuzz
• 2023 Pantone 18-1750 TCX Viva Magenta
• 2022 Pantone 17-3938 TCX Very Peri
• 2021 Pantone 17-5104 TCX Ultimate Gray & Pantone 13-0647 TCX Illuminating
• 2020 Pantone 19-4052 TCX Classic Blue
• 2019 Pantone 16-1546 TCX Living Coral
• 2018 Pantone 18-3838 TCX Ultra Violet
• 2017 Pantone 15-0343 TCX Greenery
• 2016 Pantone 13-1520 TCX Rose Quartz & Pantone 15-3919 TCX Serenity

Varbūt nākamgad tas varētu būt viss katalogs. Kādam jau galu galā to vajadzētu beidzot saņemties un nopirkt.

Mūs Skrīveros iekristīja par gājputniem — atbraucam līdz ar lakšiem un esam projām pie pirmajām ledus glazūrām uz peļķēm. Toties vietējo laikrakstu abonējam jau gadiem. Ir forši profesionāli pieskatītā informācijas forumā smelties aktuālas zināšanas par vidējo malkas cenu, kultūras notikumiem, rosīgiem cilvēkiem, pašvaldības piruetēm un palaidņu izdarībām. Saprast un iepazīt, kā tad kaimiņi dzīvo. Un varbūt dažkārt arī iepazīstināt ar sevi. Jo ir taču iemesls, kāpēc tieši te izvēlamies pavadīt būtisku daļu dzīves.

Avīzes satuvina. Tieši vietējā drukātajā medijā mēs iepazināmies ar Vecbebru biškopības tehnikumu, Jaunjelgavas gastronomijas veikalu Lauva, izciliem lauku kafejnīcu pasākumiem Neretā, Krapes muižas svētkiem, kaislīgiem zemeņu lauku kopējiem un to, ka Skrīveru mājas saldējums ir pieejams AirBaltic lidmašīnu ēdienkartēs. Un mūsu kaimiņš pie mums ciemos ir biežāk, jo arī grib lasīt avīzi. Galu galā. Raugi, pat Dainis Īvāns uzrunā Doma laukumā teica: «Vēl vakar kaimiņš man ieteica ielūkoties Aizkraukles novada avīzes Staburags redaktores ievadslejā».

Tāpēc aicinu tevi saņemties un abonēt drukāto presi. Nopelnīsi no manis milzīgu paldies. Un, ja padomāsi arī par saviem tuviniekiem un savlaicīgi sagatavoties Ziemassvētkiem, dāvinot viņiem vietējās vai nacionālās preses abonementu nākamajam gadam, saņemsi paldies arī no viņiem. Uztver to kā regulāras pastkartes no visiem tiem ceļojumiem, kurus tu jau esi ieplānojis un kuros nekad neiekļausi pasta nodaļas apmeklējumu.

Kā abonēt reģionālo laikrakstu?

Rakstīt un stāstīt par avīzēm 2025. gada nogalē nav viegli. Ja vien tu esi izlasījis tik tālu, tad droši vien māj ar galvu un klusē, lai neierosinātu dialogu un varētu šo tēmu ātrāk slēgt. Un arī abonēt laikrakstu 2025. gada nogalē ir sarežģītāk, nekā man likās. Tā ir kombinācija starp monopolizētu tirgus pieskatīšanu, slinkumu vai nespēju ieviest mūsdienīgus risinājumus un izteiktu tendenci turpināt sēdēt uz desmitiem gadu veciem lauriem, kuri sen vairs nepastāv.

Ātrākais veids abonēt vietējo laikrastu ir ieejot Latvijas Pasta mājaslapā Abone.lv, izvēloties preses izdevumus un tad noformējot pasūtījumu. Superīgā fīča, par ko pastnieki droši ka nebūs sajūsmā — iespēja pasūtīt reģionālo laikrakstu uz jebkuru Latvijas adresi. Visu nākamo gadu Latgales Laiks pienāks mūsu Rīgas dzīvoklī. Bet ir savi mīnusi. Jo abonējot caur pastu būs jāizmet elles loki, lai tiktu pie reģionālās avīzes digitālajām versijām, kad neesi uz vietas.

Otrs variants ir apmeklēt laikrakstu mājaslapas un abonēt redakcijās. Saraksts ar visiem laikrakstiem un to redakciju mājaslapu adresēm ir apkopots tālāk. Tur ir savi, īpaši piedzīvojumi. Jo ne visiem izdevies saprotamu tehnisko risinājumu uztaisīt, citi prasa piezvanīt (OMG, zvanīt!), un ar dažiem būs e-pastos jāapmainās ar laipnībām. Toties te ir iespējamas priekšrocības, kas nav sienas kalendārs par godu gada abonementam.

Piemēram, laikrakstu Staburags var abonēt par 9,90 € mēnesī, saņemot laikrakstu pastkastē, mobilajā telefonā un vēl arī piekļuvi fotoreportāžām, iespējai kaut ko dīvainu ierakstīt komentāros un izlasīt pāris gadus vecus rakstus.

Kādas avīzes Latvijā iznāk un cik tās maksā?

No Latvijas pasta abonēšanas katalogiem izdevās savilkt kopā 2025. un 2026. gada datus par laikrakstiem, to abonēšanas cenu gadam ar pārskatu par cenām. Ar nodomu izņēmu ārā visu, kas saistīts ar TV programmām un uz to bāzes veidotajiem pielikumiem, toties atstāju superekskluzīvo Kaleidoskopu, par kura esamību tikai nesen uzzināju. Jā, jūs pareizi sapratāt, avīzes krievu valodā es arī neapskatu. Un angliski iznākošais The Baltic Times jau labu laiku ir žurnāla formātā, tāpēc neskaitās. Citās valodās mums abonējama vietējā prese neiznāk.

Pirmā cena ir, ja abonē kā privātpersona, otrā — kā juridiska persona. Visiem, kam vien bija iespēja, pieliku klāt arī saiti uz laikraksta mājaslapu. Ja juridiskās personas ailē redzi domuzīmi, tad šī laikraksta redakcija vairs nenodarbojas ar dīvaino pieņēmumu «firmām daudz naudas, var atļauties». Realitātē tas nozīmē, ka laikrakstu iznākšanu un abonentu skaitu stutē valsts un pašvaldību budžeti, bet uzņēmumiem labāk laikrakstu abonēt ar avansu norēķinu caur kādu no darbiniekiem.

Noslēguma vietā

Sākumā mēģināju tabulas datus ar gudrajiem NotebookLM un ChatGPT apstrādāt, lai nav rociņām nekas jādara. Es zināju, ka modeļi var muldēt. Bet tik pārliecinoši iedot absolūti izdomātus skaitļus — tas bija pārsteigums. Tāpēc visi dati beigās tika pārlasīti rociņām un gan jau kaut kur ir drukas vai pārskatīšanās kļūdas.

Nekas neaizvietos čaklas rokas. Un lasošu sabiedrību.

Trakākais krāsu vadībā ir tas, ka nav svarīgi, kurā nometnē tu pieklauvēsi, visās būs augstas raudzes speciālisti, kam ir spēcīgi stereotipi, kā darbojas citi ķēdītes posmi. Un ļoti izteikti bieži — gaužām aplami. Dizaineri nesaprot druku, repro neprot optiku, iespiedējs netic materiālu novecošanai, izejvielu ražotāji nav redzējuši drukas procesus un klientu konsultanti nesaprot nevienu un neko, jo tā ir ērtāk visiem pārējiem, kad jāmeklē vainīgais.

Kā tas viss sākās?

Pirmos pastāvīgos un noturīgos attēlus cilvēce iemācījās zīmēt alās uz sienām. Pēc tam iemācījās sajaukt pigmentus un saistvielas tā, lai mamuta kaislīga rīvēšana gar sienu nenotīrītu vēsturisko medību ainu. Paralēli nāca arī apskaidrība, ka zīmēt kaujas ornamentus uz vaigiem un krāniņus mamutus uz sienām nav gluži tas pats — krāsvielas dažādi uzsūcās materiālos, pirmajam jābūt ļoti elastīgam, savukārt otrajam — noturīgam.

Kad izsalkusī alu cilvēku grupa kaut kā saņēmās un tika galā ar šo informācijas daudzumu, no kaimiņu cilts aiz matiem atvilktajam laupījumam uz kājas atklāja vēl neredzētas krāsas zīmējumu. Un cilvēks saprata, ka var ne tikai skatīt, bet arī attēlot dažādās krāsās. Pēc būtības tas ir tas brīdis, kad mēs varam atzīmēt pirmā spota krāsu kataloga dzimšanu. Turklāt tajā laikā katalogi tapa gaužam dabīgi — ko nu var apzīmēt, to arī apzīmē. Un tā arī saprot, kā konkrētā krāsa uz šī materiāla izskatās. Visas references tiek staipītas līdzi un to, ko nevar nodot no paaudzes paaudzē, cilts šamanis pārzīmē un atjauno. Gan jau ka katru reizi radot atkal kaut ko pavisam citu. Jo visas references ir galvā.

Tālākos gadu tūkstošus izmaiņas bija samērā paredzamas un ļoti, ļoti lēnas. Eksperimentālā kārtā, tostarp bieži vien saindējoties un nomirstot, tiek atklāti arvien jauni pigmentu un krāsvielu veidi. Ik pa laikam radot tik īpašus toņus, ka grūti noticēt to eksistencei. Ēģiptē tas bija zilais, Mezopotāmijā — koši sarkanais, bet Ķīnā — abas šīs krāsas, tika nedaudz citādākā tonī. Tā radās pirmie «idioti, kas nepareizo katalogu lieto», jo vainas novelšana uz tiem neprašām, kas monitorus nekalibrē, vēl pāris tūkstošus gadu būs jāpagaida.

Ola uz ķilavas garšo savādāk kā ķilava uz olas

Jaunajiem un talantīgajiem dizaina un drukas entuziastiem sarunas par materiāliem sākas ar pārklātiem un nepārklātiem papīriem, masā krāsotiem specmateriāliem un aptuveni šādām tabulām:

Cool. Bet vispār nepalīdz, kad gaisīgā un košā zilā fona vietā ir nodrukāts kaut kāds džinsu grīdas lupatas pelēkzilais. Un kā jau minēju raksta ievadā — pilnīgi visiem iesaistītajiem būs sava taisnība, kāpēc ir noticis tā, kā tas ir noticis. Vēlme bija tiktoka kanāla loguča #00B3FF krāsu izmantot kā fonu lojālāko skatītāju Ziemassvētku kalendāram. Bet sanāca saņemt skaidrojumu, ka izvēlētais dārgais, pelēcīgais dizaina papīrs gluži vienkārši nav piemērots spilgtu toņu drukai. Jo iespiedkrāsa daļēji iesūksies materiālā, veidojot materiāla un krāsas sajaukumu. Savukārt biezā slānī klājot to pāri materiālam, piemēram, uzspiežot folijas transfēru, pazūd paša materiāla jēga. Jo tā optiskās un taustāmās īpašības nu ir paslēptas zem dekoratīvā slāņa. Tāpēc mēģināsim saprast, kas tad vispār ir dekorējamie materiāli.

Krāsviela ar materiālu vai sasaistīties 3 dažādos veidos: uzklājot to uz materiāla, daļēji iesūcinot to materiālā un pilnībā nokrāsojot materiāla.

Uzklāšana uz materiāla ir kā desas šķēles uzlikšana uz maizes. Desmaizes šķērsgriezumā ir ļoti vienkārši atšķirt, kur sākas salami un beidzas maize. Lūkojoties uz desmaizi no augšas, varam tikai minēt, vai zem salami šķēlēm šoreiz netika aizmirsti kaperi. Tātad pēc būtības salami un maizes šķēle dzīvo katra savu dzīvi arī pēc kļūšanas par desmaizi.

Dekāldruka uz keramikas, digitālā pigmentdruka uz audumiem, rotācijas sietspiede uz tapetēm, tonerdruka uz papīra, pārtikas sīrupkrāsu druka uz kūkām, folijas krāsvielas slāņa pārnešana ar termoklišejām, visu veidu transfērdruka uzklājot krāsu uz plēves un tad pārspiežot uz materiāliem, digitālā UV druka, jebkura druka pa tiešo uz plastmasas vai metāla. Sarakstu varētu turpināt, bet pievērsīsim uzmanību tieši pēdējam piemēram. Ar metālu viss tā kā skaidrs. Ja uz tā uztriepj DM logo, tad skaidrs, ka tas ir uz materiāla. Lai tas būtu iestrādāts metālā, logucis būtu jāieskrāpē ar naglu. Un šo sakarību civilizācija ir iemācījusies lietot ap to pašu laiku, kad pārvācās no alām uz teltīm.

Materiālus var speciāli apstrādāt, lai tos apdrukājot, krāsvielas neiesūcās. Piemēram, papildus krītot un kalandrēt papīra virsmu (lasi — padarīt papīru blīvu un spīdīgu) vai arī apstrādāt audumu, pievienojot šķidrumu bloķējošu slāni (Gore-Tex, brezents un citi lamināti) vai arī nolakot keramiku, lai likvidētu porainumu. Celtniecībā to pazīst ar terminu gruntēšana. Var pievienot trasfērdrukas krāsas slānim karstlīmes pulveri, kas būs saistviela starp materiālu un attēlu, tai pat laikā bloķējot iespiedkrāsas iespējas iesūkties materiālā. Ir vēl kaudzīte akrobātikas, ko var veikt iespiedkrāsu pusē, bet par to patērzēsim citreiz.

Uzklāšana ar daļēju iesūkšanos materiālā ir kā dārzeņu fritēšana — no ārpuses viss ir kraukšķīgs, bet iekšpusē jau atkal palicis neizcepies. Un var vāļāt salvetēs līdz nelabumam, bet tāpat viss būs eļļains. Šai drukas metodei ir divas ļoti lielas priekšrocības pret klāšanu uz virsmas: būtiski palielinās gan apdrukājamo materiālu klāsts, gan arī izmantojamās drukas tehnoloģijas. Bet tagad nozīme ir arī vienai būtiskai niansei, par kuru iepriekš jau stāstīju piemērā ar tiktokeri — dekorācija vairs nav tikai iespiedkrāsa, tagad tā ir materiāla un iespiedkrāsas kombinācija.

Ar putekļus krājušo HP printeri nodrukātai kolēģu fotogrāfijai ir ne tikai diskutabls saturs, bet arī iespēja pačamdīt sakrokotā astoņdesmitgramīgā ofisa papīra raupjumu, kas ir uzņēmis par daudz mitruma un deformējies. Nonākam pie nākamās atziņas — vairums papīra apdrukas, ieskaitot avīzes, žurnālus, grāmatas un plakātus — ir apdruka, kas veikta drukas slānim daļēji iesūcoties dekorējamā materiālā. Līdzvērtīgi atklājumi sagaida, ieraugot sietspiedē nodrukāta t-kreklā iekrāsotus auduma savēlumus. Arī zebras un joslas uz asfalta uzklāj, krāsai daļēji iesūcoties materiālā. Un uz šī piemēra visvieglāk būs saprast, ka dekorācijas slānis patiesi var būt iespaidīgi biezs. Tomēr būtiski ir apzināties, ka pārvietoties daudz patīkamāk un drošāk ir pa asfaltu un svaigi uzklātā gājēju pāreja ir ideāla vieta, kur paslīdēt. Bet, ja krāsas slānis būs pārāk plāns, tas kopā ar asfaltu pārāk ātri nodils. Tāpēc ievārījums tiek klāts dāsni.

Materiāla krāsošana, dēvēta arī par krāsošanu masā, tika izgudrota stipri agrāk par zebru un asfalta virsmu dilemmu. Tā darbojas kā mammas salāti — ir ļoti, ļoti garšīgi un visa ģimene ēd bez izņēmumiem, bet labāk nezināt, no kā tie sastāv. Galvenā šīs metodes priekšrocība — neatkarīgi no tā, kā tiks stiķēts vai apstrādāts materiāls, nedekorētā materiāla daļa viscaur būs vienā tonī šķērsgriezumā (grāmatas bloka malas), saraujoties (dzija), dilstot (dažādi cietie polimateriāli), staipot (audums) vai kā citādi ar to dauzoties. Jā, arī papīra celulozes, kokvilnas audumu un vilnas dzijas balināšana pēc būtības ir materiāla krāsošana masā.

Vēl viena superīga lieta, ko var iegūt ar krāsošanu masā — pietiekami ilgi ieslēdzot vienā telpā bariņu ķīmiķu un fiziķu kopā ar dekorēšanai izvēlēto vielu, to var dabūt praktiski jebkurā krāsā. Izņemot linu. Lins ir čakars.

Dikti jau nepalīdz šito visu zināt, ja tāpat nav skaidrs, ko ar to visu iesākt. Iesākt vajadzētu ar gala iznākuma formulēšanu. Kad ar to ir tikts galā, var izvēlēties materiālu. Piemēram, ja noklāsim papīru ar hologrāfisko laminātu un tad uz tā drukāsim, ir pilnīgi vienalga, kādā krāsā ir papīrs. Galvenais, lai lamināts pie tā labi turas. Ceļazīmei nav būtiskas taktilās īpašības, bet materiālam jābūt gaismu atstarojošam un krāsai jābūt ilgstoši izturīgai pret Saules gaismu un laikapstākļiem. Papīru nemazgā, tomēr kapilārās īpašības ir būtiskas, lai iespiedkrāsas nekontrolēti neizspiestos cauri materiālam. Auduma krāsošana masā ierobežo to, kā to tālāk var apdrukāt. Un UV druka bez papildus fiksācijas neturēsies uz lielas daļas virsmu.

—

Rakstu sēriju sāku ar dekorējamā materiāla definēšanu. Nākamajos rakstos pievērsīšos dažādām mūsdienās izmantojamām drukas metodēm, krāsu telpu aprakstiem, krāsu katalogiem un sistēmām kā arī praktiskā pielietojuma piemēriem. Un ja nu tev ir izdevies tikt līdz šai rindkopai, tad droši komentāros atstāj ziņu arī par citām tēmām, kuras būtu vērts apskatīt.

Rokās viņa turēja glāzi ķiršu kompota, kas pēc skata atgādināja lielisko Doro ielejas portvīnu.

Sejā bija skaidri nolasāms naids pret visu pasauli. Viņa gribētu izkliegt «Kretīni! Kā jūs man esat izbesījuši ar savu nolādēto dārziņu!», bet nevarēja. Anna vēl neprata izrunāt burtu «r».

Pēdējos gados Latvijā uzbrukumi IT sistēmām vairs nav kaut kas, par ko lasa tikai ārzemju ziņu apskatos. Īpaši kopš 2022. gada situācija ir kļuvusi trakāka, tomēr arī pirms tam negāja spoži. Turklāt ir jāapzinās, ka pavirša attieksme pret IT drošību ir ne tikai tiem, kuri datoru un telefonu lieto jūtūbam un engrībērtdiem, bet arī lielos uzņēmumos ar nopietnu apgrozījumu. Tāpēc es nolēmu apkopot dažus tehniski vienkāršus, bet ļoti efektīvus risinājumus, kā būtiski uzlabot savu/uzņēmuma kiberdrošību. Skaidrs, ka tūdaļ uzradīsies vēl 100500 padomdevēji ar vēl labākiem risinājumiem, kurus pavisam noteikti var un vajag pievienot komentāros.

Uzliec DNS ugunsmūri visām ierīcēm

Ja nav pacietības uzreiz pieķerties nopietniem uzlabojumiem, vismaz uzliec DNS Ugunsmūri. Tas darbojas kā filtrs, kas bloķē piekļuvi lapām, kuras CERT.LV ir atzinis par krāpnieciskām vai ļaunprātīgām. Piemēram, kāds atsūta e-pastu ar bankas saiti, tu klikšķini, un parasts internets tevi aizved uz viltotu lapu. DNS Ugunsmūris tevi vienkārši neielaidīs šajā lapā.

Šis strādā datoros, telefonos, planšetēs. Tāpēc DNS Ugunsmūri vajadzētu uzlikt visiem ģimenē un kolektīvā, it īpaši visiem tehnoloģiski kautrīgajiem.

Aizmirsti USB fleškas tāpat, kā esi aizmirsis disketes

Jebkurš datu nesējs, kas tiek piesprausts pie datora, mūsdienās ir tikpat drošs kā nejauša garāmgājēja piedāvātā konfekte. Ir praktiski neiespējami atrast tādu ārējo datu nesēju, kas nevarētu būt vīrusa nēsātājs, un tas attiecas arī uz telefonu, ko piespraud pie datora «tikai, lai uzlādētu».

Jebkuru prezentāciju, atskaiti vai fotogrāfijas no brīvdienu pasākuma var bez maksas izvietot failu apmaiņas servisos, ja tie neielien e-pastā. Pašmāju Failiem.lv ir pilnīgi pietiekams lielākajai daļai situāciju. Tomēr rēķinies, ka atkarībā no tā, ko saspaidīsi uzstādījumos, datus var redzēt arī citi cilvēki. Piedomā pie tā.

Lieto paroļu pārvaldnieku, nevis atmiņu

Par universālo paroli bīstamāka ir vienkārša universāla parole. Kā joko IT drošības speciālists Kirils Solovjovs no Possible.lv: «Jālieto parole 12345678. Tā ir vispopulārākā un tik daudz cilvēku nevar kļūdīties».

Paroles nedrīkst glabāt teksta dokumentos, uz lapiņām pie klaviatūras vai vacapa sarakstēs. Drošākais veids paroļu glabāšanai ir paroļu menedžeri. Un nav obligāti (kaut vēlams) jāmetas iepazīt Bitwarden vai Keeper. Paroļu menedžeri jau eksistē gan Google, gan Apple. Un tie labi draudzējās ar datoru un telefonu. Atliek tikai sākt lietot. Un ir pavisam droši izmantot ieteiktās paroles jaunajiem servisiem.

Cik bieži mainīt paroles? Sāc ar to, ka uzreiz pēc reģistrēšanās un pirmās veiksmīgās pieslēgšanās jebkuram servisam — uzreiz nomaini paroli. Ja esi pa ausu galam dzirdējis, ka kāds no tevis lietotajiem pakalpojumu sniedzējiem ir kompromitēts — nomaini paroli. Ja esi pārpratuma pēc kaut kur ievadījis savus datus un neesi pārliecināts, vai tas bija autentisks serviss — nomaini paroli. Ja lieto servisu gadiem un nekad neesi uztraucies par drošību — nomaini paroli. Un taisi tās sarezģītas, un glabā paroļu servisos.

Ja nevari atcerēties, cik sen esi mainījis paroli un vai tā vēl ir droša — nomaini paroli.

Ne visai biometrijai var uzticēties

Uztaisi pašportretu ar datora vai telefona kameru. Tieši tik kvalitatīvi ir dati, ar kuriem atpazīst tavu seju. Desmit gadus vecas kameras var apmuļķot, pieliekot sejas vietā fotogrāfiju.

Pirkstu nospiedumu lasītāji ir stipri prasīgāki apmuļķošanai. Tas pats ar acs zīlītes lasītājiem. Ja pastāv iespēja, labāk lieto tos. Vienkāršākais veids, kā būt drošam — pārliecināties, ka iekārta nav vecāka par 3 līdz 5 gadiem un tai ir pēdējo mēnešu laikā bijuši programmatūras drošības atjauninājumi. Gadījumā, ja kaut kas no tā iztrūkst, biometriju vienu pašu labāk nelietot.

Un atceries, ka tad, kad Samsung vai Apple pasaka, ka ir uzlabojuši drošību saviem autentifikācijas rīkiem, tas visticamāk attiecās uz jaunākajiem iekārtu modeļiem, kas vēl nemaz nav tavā kabatā.

Atslēdz paziņojumu troksni telefonā

Nesaprotamu iemeslu dēļ cilvēkiem patīk, ka to iekārtās nedozētā daudzumā tiek piegādāti paziņojumi no benzīntanku un lielveikalu aplikācijām, atlaižu/akciju ziņas no tiešsaistes veikaliem, nemaz nerunājot par spēlītēm un sociālajiem tīkliem. Nav brīnums, ka šo paziņojumu jūrā pazūd notifikācijas par neautorizētiem maksājumiem vai viegli tiek palaists garām, kad autorizācija pieprasīta brīdī, kad kādam no kontiem piekļūt vēlas krāpnieks.

Visi paziņojumi, bez kuriem var iztikt, ir jāatslēdz. Jūsmojumi par ierakstiem feisbukā nepazudīs. Kendīkrešu vairs neviens nespēlē un Bukinga piedāvājums vēl vienai rezervācijai Igaunijā tev vairs nav aktuāls, jo tu tur jau biji. Amazon tev tirgos vēl vienu olīveļļas bundžu, bet tev vēl tikko nopirktā nav atnākusi. Neko no tā tev nevajag. Un, ja nu tomēr vajag, to var pieslēgt uz laiku.

Filtrē ienākošos e-pastus mapēs

E-pastos izmanto filtrus, lai darba, skolas un arī ģimenes loka e-pasti nonāk atsevišķās mapēs. To piedāvā jebkurš mūsdienīgs serviss kopā ar pamācībām, kā to izdarīt. Ja kaut kas izliekas nācis no zināmām adresēm, bet nav iekritis mapēs, tas ir drošs signāls būt papildus piesardzīgam.

Vienlaikus ņem vērā, ka ne visas organizācijas ir veikušas priekšdarbus, lai to e-pastus nevarētu viltot un atsūtīt no it kā īstās adreses. Arī, lasot sašķirotos e-pastus, pielieto veselo saprātu.

Izvairies no SMS lietošanas un esi ļoti piesardzīgs balss saziņā

SMS ir novecojis un nedrošs saziņas veids. Vēl Skype ziedu laikos īsziņas varēja nosūtīt, uzdodoties par jebkuru telefona numuru vai pat aizstājot numuru ar jebkādu vārdu. Nekas nav mainījies un tā ir joprojām. SMS ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā apmānīt saņēmēju un izlikties par banku, kaimiņu, mazbērnu vai pat drošības iestādi.

Paskaties savus ienākošos ziņojumus un padomā, kā katram no sūtītājiem var mainīt saziņas kanālu. Bankām un kurjeriem ir savas lietotnes. Ome ir pelnījusi viedtālruni ar drošām, autentificējamām sarakstes aplikācijām.

Gan SMS, gan telefonzvanu vietā privātajā sarakstē labāk izmantot saziņas platformas — piemēram, Signal vai WhatsApp. Arī videozvans Google Meet vai Microsoft Teams būs drošāka alternatīva, lai izvairītos no personības viltojumiem.

Divi faktori nav drošība, ja tos dala trīs cilvēki un to vajag ātri

Es biju pilnīgi pārliecināts, ka tie laiki ir beigušies, kad grāmatvede ievada maksājumu, bet vadītājs kaut kur pludmalē apstiprina to internetbankas uzlecošajā logā. Bet nē, šis attālinātās uzticības sporta veids vēl dzīvo un plaukst. Un ne tikai bankās — to izmanto arī, lai pieslēgtos Latvija.lv, Eparaksts.lv vai VID EDS sistēmai.

Zelta likums: ja uz ekrāna parādās pieteikšanās pieprasījums, un tu tajā brīdī nekur nepiesakies — nekavējoties noraidi pieprasījumu un sāc domāt, kurš un kāpēc mēģina izlikties par tevi. Un, lūdzu, nedod citiem savus otrā faktora rīkus, jo tad tā vairs nav autentifikācija — tas ir joks.

Ja šis viss šķiet pārspīlēti, atceries: IT drošība reti mirst ar skaļu sprādzienu. Parasti tā aiziet klusi — ar vienu paviršu klikšķi.

Savlaicīgi tika pieņēmts stratēģiski būtisks lēmums pēc koncerta izbaudīt vēl pāris alus aizskatuvē. Tāpēc parka teritorijā tagad bijām klusumā un ceļa virzienu mums izgaismoja pilnmēness, nevis Rīgas gaisma.

—Kamēr mobilajos nebūs iebūvēts tūristu prīmuss vai vismaz šķiltavas, to nekad nevarēs nosaukt par multifunkcionālo telefonu. Ar sūdīgu internetu un e-pastu tas nav nekas vairāk kā biznesa bezvadu telefons. Visi tie ar pilnajiem spiedpogu plakandēļiem ir plaukstdatori un neviens normāls cilvēks to zvanīšanai nelietos. Tu stādies priekšā, ka kāds zvanītu no klaviatūras vai peles?

Es neatceros, vai telefonu no kabatas izvilka Kristaps vai Uldis, bet te nu tas bija. 2 megapikseļu Sony Walkman oranžais brīnums, pavērsts vienīgā redzamā debesu ķermeņa virzienā. Pāris veiklu darbību ar bīdpuļķi un pogām, līdz krāsainajā ekrānā ir redzams gaišs, paplūdis pikseļu kopums ar iespaidīgu zilganzaļu jpg kompresijai raksturīgu halo uz tumša fona.

—Re. Mēness. Nav nemaz tik slikti.

—Nu šo no tevis pavisam noteikti neviens medijs nenopirks publikācijai.

—Un ja tu tagad vilktu ārā vienu no saviem kanoniem, skrūvētu virsū objektīvu un stutētu to nakts vidū uz statīva, lai uztaisītu iespaidīgu kadru un no rīta ieskenētu to redakcijā. Kas no tā mainītos? Kāds to uzreiz gribēs pirkt?

—Tiesa. Tātad viena no multifunkcijām mobilajam ir palīdzēt iereibušiem koncertfotogrāfiem, kas melanholiskas romantikas apsēsti taisās iemūžināt svarīgo Mēnesi, bet ir pamatots slinkums tamdēļ vērt vaļā fotosomu ar saturu Rāviņa Volvo vērtībā. Tomēr piekritīsi, ka iebūvētas šķiltavas gan nenāktu par ļaunu.

—Mums vēl palika cigaretes?

***

Visnotaļ iedvesmots no Kaspara pēdējā laika grafomānijas izpausmēm, nevaru noliegt, ka esmu gana noilgojies pēc paša neizmantotās iespējas uzrakstīt kaut ko garāku par tvītu. Un kaut ko iespaidīgāku par svaigākās drukātās preses fotogrāfiju no kādas apmeklētās pasaules malas.

Jāsāk jau ar apņemšanos. Tātad, apņemšanās ir ieturēt regularitāti ar vismaz diviem ierakstiem mēnesī. Tāpēc tagad bus jāstrādā pie satura stratēģijas, kuru no padsmit drafta stadijas rakstiem diez vai var izspiest. Droši, ka pačīkstēšu par notikumiem drukā, jaunumiem nozarē un foršām pamanītām lietām. Gan jau ka pa vidu iesprauksies arī kaut kāds tehnisks raksts angliski par īpaši sasāpējušām tēmām.

Tehniski man te vēl čupa mājasdarbu jāizdara, lai sakoptu šo sen neravēto dārziņu:
— Sapucēju paskatu uz kaut ko mūsdienām piemērotāku (jā, tagad ir jābūt ērti lasīt arī no telefona).
— Izvācu čupu spraudņu, kuru jēgu stipri apšaubīju jau stipri sen.
— Izvācu reklāmas, kas bija salipušas šo pašu spraudņu dēļ.
— Gandrīz sapratu, kā darbojas jaunā WordPress tēmu rediģēšana.

Gan jau ka neatteiktos no palīdzības to visu sapucēt vēl sakarīgāk, jo tehnisko speceni sagatavot būtu sīkums. Bet pašam to visu paveikt būtu baisais slinkums.

Janvāris

Iekšlietu ministrija uzsāk gadu ar paziņojumu, ka pases maksās 60 € līdzšinējo 30 € vietā. Tauta dusmās uzsprāgst un izmaiņas iepauzē. Gadu noslēdzam ar nu jau klusāk uzņemtajiem 44 € un iespaidīgi skaistām jaunajām pasēm, par kurām lepnums jebkurā pasaules nostūrī. Stipri piezemētāk un klusāk gads iesākās Igaunijā ar PVN pacelšanu no 20 uz 22%. Varbūt sakautrējās no Šveices, kur PVN tika pacelts no 7,7 uz 8,1% un procentuāli šāds kāpums izskatās daudz dramatiskāk.

Mūsdienu urbānās vārdnīcas kopizveides uzaicinājums no Latviešu valodas aģentūras bija negaidīts pārsteigums un gada laikā tika savākts paprāvs krājums ar mūsdienu folkloras dižvārdiem un izteikumiem. Gluži vai žēl, ka projekts izskatās savu dzīvi nodzīvojis un tālāk nav kustējies.

Aizkraukles novada pašvaldība janvārī atjaunoja pakalpojumu cenrādi nosakot, ka par datorizdrukām vai vienas melnbaltas A4 formāta lapaspuses kopēšanu būs jāmaksā 18 centi, toties abpusējā druka maksās tikai 29 centus. Tas notiek laikā, kad Latvija jau kuro gadu cenšas pierunāt pašvaldības slēgt dažpadsmit izglītojamo skolas un aizvietot tās ar uzticamu reģionālo transportu. Lai atzīmētu šo nācijas prāta aptumsumu, visā Latvijā pie skolām tiek organizēts protestdziedājums. Dzied, protams, pie skolām, kuras neatbilst slēgšanas kritērijiem. Jo pie skolām, kuras plānots slēgt, nebija kam dziedāt. Par racionālu tālākvirzību mēnesi vēlāk kopīgā vēstulē vienosies virkne nozares profesionāļu, paužot atbalstu skolu reformas turpināšanai. 

Tādā laicīgo lietu mērcē tiek uzsāktas Latvijas grāmatniecības 500 gadu jubilejas svinību gads, Latvijas nacionālajā bibliotēkā atklājot pastāvīgo izstādi «Teksts mūs neinteresē». Tik daudz foršuma, kas labi sapakots un pasniegts, mums nekad vēl nav bijis. Turpat blakus tiek izstādīta arī pēc zīmējumiem uzbūvētā reprodukcija Plantēna iespiedpresei, kuru izmantos ne tikai kā eksponātu, bet arī reāli pāris reizes gada laikā lietos iespiešanai.

Februāris

Lidosta Rīga ir atkopusies no pandēmijas recesijas un atkopušies ir arī taksisti–krāpnieki. Veselais saprāts nav lidostas labākais draugs, tāpēc palīgā nāk Bolt, izvietojot lielformāta reklāmas ielidošanas telpās, aicinot ielādēt aplikāciju un nekreņķēties par apčakarēšanu. Vēlāk gan tomēr tiek izdomāts grezns veids, kā visus sabojāt, ieviešot 35 € fiksēto priekšapmaksas kuponu sistēmu un faktiski izraisot hiperinflāciju lidostas transporta pakalpojumiem.

Sabiedriskais transports kļūst par tik karstu kartupeli, ka iesaistās arī valsts prezidents, publiski iedodot žagarus Vivi par konduktora izraisītām bērnu asarām. Stipri klusāk dzird Edgara Rinkēviča «ja neripo vilcieni, tad jāripo galvām» saistībā ar Škodas vilcienu nedienām, braukājot parastā Baltijas ziemā. Vēlāk gads mums nesīs arī daudzus citus interesantus vilciennedienu trillerus, tomēr neviena galva nekur tā arī neaizripoja.

Toties uz Ķīnu aizlidinājās vesela čupa apšaubāma satura un formas politiķu un to blakus stāvošo būtņu, tostarp Ainārs Šlesers, Aināra dēls, Viļa dēls, Aleksandrs Kiršteins, Linda Liepiņa, Ramona Petraviča, Viktorija Pleškāne un citi. Saturs un pasniegšanas veids ir tik mulsinošs, ka viedoklis par notiekošo tiek prasīts pat Vilim Krištopānam, kurš dēlam plezīrā nepievienojās. Sutas gan izpaliek un visi par to aizmirst jau mēnesi vēlāk.

Atelpai no pārvietošanās telpā nāk Jorga Lantimosa nabaga radību filma Poor Things. Patiesībā tā uz ekrāniem bija jau janvārī, bet biļešu un laika neesamības dēļ izbaudīta mēnesi vēlāk. Ļoti savdabīga, īpaša un pavisam noteikti arī skaista gan tekstos, gan aktierspēlē. Un notiks vēl kaut kas pavisam neticams — mēs atkal sāksim blogot. Iedvesmojošākā latviešu blogere Vārdotāja atgriezīsies ar «tavs pārlūks, šķiet, ir cepumi invalīdiem» stāstu par to, kā intervēt valodnieku.

Vietējā mākslas arēnā iznāk Rīgas satiksmes paziņojums, ka būšot uzņēmuma vizuālā tēla rebrendings. Mēs pie šī vēl atgriezīsimies vēlāk gada laikā un šoks būs tik liels, ka pat prezidents atteiksies no komentāriem.

Tikmēr krievijas atklāti uzsāktais karš Ukrainā rit jau otro gadu.

Gentā sanākot kopā Eiropas poligrāfijas spečukiem, top jauns dižsaīsinājums: iPaaS jeb integration platform as service. Nosaukums sarežģīts un ir pamatotas aizdomas, ka visiem būs čakars to atcerēties. Tāpēc tiek lemts beidzot vienkārši neuztvert drukas pakalpojumus kā arhaisku ražošanas veidu un virzīties visos virzienos uz sakarīgu un mūsdienīgu komunikāciju ar klientiem. Respektīvi, nomainīt FTP un disketes uz pārlūku saskarnēm. Pāris mēnešus vēlāk tādā pašā sastāvā parunāsim arī par PDF un tā izaicinājumiem un vienosimies tur neko neaiztikt.

Marts

Klimata pārmaiņas jūtamas ne pa jokam. Mēnesis iesākas ar pavasari Latvijas mežos un pļavās. Šķita, ka kuru katru brīdi jāzied ievām un putniem jāperē. Bet ir tikai marta sākums. Franko Baguti tam par godu publicē meitenes–zeltenes oriģinālu «Tic ti tic gira e rigira», lai Liepājā ir par ko vārīties. Savukārt Toms Lūsis un Toms Treibergs izdod visu laiku labāko kaverversiju Dona dziesmai Hollow.

Valsts ieņēmumu dienests paziņo, ka ieviesīs obligātu prasību bankām ziņot par gadījumiem, kad privātpersonas iemaksā savos kontos lielas skaidras naudas summas. Prasība ir bijusi arī līdz tam, tikai tagad latiņu nolaida līdz četrciparu skaitlim un tāpēc tas skar arī parastos Purvciema automehāniķus. Tauta trako un, ja prastu rakstīt, varētu aicināt atlajst sajmu, savukārt veselīgā tautas daļa vienkārši aicina beigt pašiem sevi apzagt.

Aizkraukles Novada Vēstis nomaina tipogrāfiju un dizainu. Poligrāfijas grupas Mūkusala ienākšana novadā rosina pārdomāt arī kopējo apkārtraksta izskatu. Ja vien 2025. gadā nebūtu pašvaldības vēlēšanu, gan jau transformācija būtu sākums izdevuma pilnīgai izzušanai.

Ceļojumu mugursomā atradu melnas sēklas, kas, visticamāk, izbirušas no kāda čiekura vai cita augļa, ko vazājoties pa pasauli biju noskatījis kā gana skaistu. Nolēmām pamēģināt noskaidrot, vai no tās sēklas kaut kas var izaugt. Mēnesi vēlāk uz palodzes sauļojas šitāds brīnums.

Dietoloģijā ienāk jauns termins — Atlantijas diēta. Tā ir galvu reibinoša atbilde kontinentālajai Eiropai no britiem, saturā paģērot pienu, olas, kartupeļus un Baltijas šprotes. Savukārt uz lielajiem mājas kinozāles ekrāniem atnāk pēdējo laiku krāšņākās zinātniskās fantastikas grāmatu triloģijas 3 Body problem ekranizācija.

Ja ar lētu izkļūšanu no Rīgas lidostas dzimtās zemes apstaigāšanai mums joprojām neiet, atvadīšanās pirms došanās lidojumā savukārt ir kļuvusi pasakaini lēta. Lidostā aiz B termināla ir atvēries Roots of Latvia veikals. Pievilcīgie Selgas cepumi un koka sūdiņi ar latvju rakstiem ir sīkums pret to, ka Labieša alus te pieejams par 4 € bundžā. Tik lēts alus nav pat Centrāltirgus slavenajā fūdkortā.

Ne tik veiksmīgi ar lētu izkļūšanu un atgriešanos veicas valstvīriem. Krišjānis Kariņš ir bijis tik absolūti bezatbildīgs naudas izšķērdējs un par elementāriem jebkura vadītāja pienākumiem ilustratīvu aprakstu publicē pat eksministre Ilze Viņķele. 

30. martā uz palodzes deju sāk pirmā asins garšu izbaudījusī odu mātīte.

Poligrāfijas pasaulē notiek pirmais skaļais gada pirkums. Figma nopērk maketēšanas programmu no elles — Affinity Designer. Sāk šķist, ka līdz šausmām briesmīgas kvalitātes drukas faili tagad būs arvien vairāk standarts. Viss gan beidzās laimīgi un Affinity kā līdz šim paliek vien dažu dīvaiņu izklaižu avots.

Aprīlis

Laikraksta Staburags slejās karikatūras publicējošais kretīns un mudaks Indulis Buka pamatīgi pāršauj pār strīpu. Redakcija dabūn siksnu no sabiedrības, Indulis savukārt ar zābaku pa pakaļu no redakcijas un viņa ēra avīzē beidzās. Toties citu jezgu ar komiksiem būs savārījis sabiedriskais medijs. Nāksies atgādināt, ka ne visi dzīvnieki ir nepārprotami un lokālais konteksts alegorijām nav atcelts.

Galvaspilsētas mākoņstūmēji nāk klajā ar ideju par vēl vienu šoseju pāri Lucavsalai un, lai pamatotu nenormālos komunikāciju ierīkošanas izdevumus, to visu ietērpj stāstā par visas pasaules pieprasīto futbola stadionu uz tās pašas salas. Galu galā Merks turpina būvēt daudzdzīvokļu māju kompleksu blakus būvmateriālu veikalam. Ir diezgan ticams, ka Positivus drīz nāksies cīnīties ar jaunām Maijām, kas nesaprata, kur iegādājušās īpašumus un visi citi vainīgi.

Trešais slavenākais Latvijas radio 1 raidījums «Kā labāk dzīvot» laiž gaisā epizodi, kas beidzot attaisno nosaukumu. «Kā labi atpūsties arī tad, kad visam 24 stundu ir par maz?» ar Anša Jurģa Stabinģa un Marijas Ābeltiņas dalību izdodas lielisks un būs klausāms arī pēc daudziem gadiem. 

Aprīļa vidus jau ir tik silts, ka palienā pie mājas izplauka pirms gada kontrabandā iegūtie lakši. To gan pagaidām ir samērā maz, tāpēc ikdienas vajadzībām jādodas lasīt citviet. Šai sakarā par savu esamību pēkšņi atgādina Dabas aizsardzības pārvalde, stingri nosakot, ka lakšus savvaļā ņemt nav ļauts, un piebilstot, ka tomēr tam mūsdienās nav nekāda racionāla pamata un tiks strādāts pie izmaiņām noteikumos. Šrēdingera birokrātija. Savukārt lauku mājas pastkastē ligzdot izdomāja vālodze. Krīzes situāciju stratēģiskās padomes sēdē tiek lemts uzsist jaunu pastkasti un piekarināt blakus esošajai.

Rīgas tehniskās universitātes jaunās laboratorijas atklāšanas pasākumā Stradiņu universitāte publicē datus ilggadējam pētījumam par darba vides riska faktoriem Latvijā. Kopš 2022. gada caurvējš vairs nav risku pieciniekā un darbaspēks vairāk izsargājas no ātru un svarīgu lēmumu pieņemšanas, tieša kontakta ar cilvēkiem, lielas darba slodzes, darba ar datoru un darba piespiedu pozā.

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe publicē plašu pētījumu divās daļās par poligrāfijas nozari. Tāds skatījums uz nozari no ekonomikas skatupunkta latviešu valodā vēl nekad nav ticis publicēts un kļūs par svarīgu atsauču avotu nākotnē. Android 15. versijā parādās iebūvēts PDF failu atbalsts. Tostarp iespēja atvērt ar paroli aizsargātus dokumentus, komentēt, aizpildīt formas, meklēt, iezīmēt tekstu un objektus un citi nieki. Nenovērtējiet par zemu, tas prasīja padsmit gadus šīs platformas izstrādātājiem.

Maijs

Ķirši un ābeles uzziedēja kopā ar ievām. Aličas jau sen noziedējušas. Tikmēr pastkastes piepilda satura šedevri no priekšvēlēšanu kampaņām. Baļķi neviens tā arī nenesa, bet cita kreatīva netrūka.

Kā jau bija sagaidāms, Dons ļoti kvalitatīvi uzstājās Eirovīzijā un praktiski nevienam ar šo kvalitāti visā plašajā kontinentā nebija vajadzīgs. Uz vietējās skatuves iznāca jauna viedokļvērtra — krievvalodīgais saturs sabiedriskajā medijā. Caurkritušās (Liānai pašai tas atnāks nedaudz vēlāk) Eiroparlamenta kandidātes fani bļauj par to, ka latviešu valodai ir jābūt vienīgajai pasaulē. Veselais saprāts runā pretim, ka ne jau krievu valoda ir stūrakmens, mums vajag turpināt stutēt sabiedrisko mediju citās valodās, jo visai pārējai pasaulei ir burtiski vienalga par to, ko viņi neprot izlasīt. Gada beigās būs LSM+ piecās valodās, bet līdz tam vēl būs daudz kauju jāuzvar.

19. maijā tika atzīmēti Vasarsvētki. Visbezjēdzīgākā un muļķīgākā valsts oficiālā svētku diena Latvijā, kuras angliskais nosaukums ir pentecost. Pašvaldību vēlēšanās balsošu par to partiju, kas cīnīsies pret šiem svētkiem. Joks. Šo cīņu būs jāizcīna bez galvenā reģionālās poligrāfijas balsta.

Drupa — pasaulē lielākā un plašākā papīra un iepakojuma poligrāfijas izstāde vēra savas durvis pēc 8 gadu klusuma. Iepriekšējās poligrāfijas olimpiskās spēlēs nenotika, jo pandēmija. Bija pamatotas aizdomas, ka nenotiks arī šīs, jo vairs nevienam nevajag. Kā pirmā dižvēsts bija Heidelberg pavisam atklātā draudzība ar Canon pilnkrāsu lokšņu strūklu printeru tirgū. Tas gan netraucē Heidelberg arī turpmāk pavisam slēpti draudzēties ar Ricoh pilnkrāsu lokšņu tonera printeru tirgū. Kamēr B2 formātā viss skaidrs, tikmēr B1 formātā ar superātrām iespiedmašīnām atnāca Koenig&Bauer sadarbībā ar Durst. Savukārt zvaigznes izstrādē ir Landa, HP, EFI, Canon, Epson un Scodix. Respektīvi — digitālā ražošana, stumjot projām ofseta un pat fleksogrāfijas ražošanu. Nu un protams būtu grūti neieraudzīt, cik ļoti izaugusi ir Ķīna. Ja vācietis joprojām bļaustās, ja pie stenda bildē kartona tūbu līmēšanas iekārtu, tad Āzijas ražotāji ļauj ne tikai filmēt, bet arī pašiem darbināt iekārtas un eksperimentēt ar materiāliem. Ja tā turpināsies, tad nākamās olimpiskās spēlēs notiks jau tikai Ķīnā.

Jūnijs

Ķirši sāk sārtoties, savukārt Aizkraukles tirgū tika atrasta zobu protēze, par ko uzticamiem lasītājiem laikraksts Staburags atgādināja visu turpmāko mēnesi.

Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktori kļūst Dagnija Baltiņa, labāku stāsta turpinājumu būtu grūti iztēloties. Devīto klašu beidzēju vecākiem šī ziņa gāja secen, jo bija jāstājās e-rindā pēc centralizēto eksāmenu rezultātu skatīšanas un sertifikātu izgūšanas.

Rīga aizmirsa, ka sākoties karam Ukrainā visi solidāri vienojāmies vairs salūtus nešaudīt un kaut kādi grūtgalvji atkal sāk piesārņot ielas ar gaismas, trokšņa un sēra kombināciju.

Jāņos ēdām ķiršus no kokiem, lasījām liepziedus un gājām pirmajās sēnēs.

Kad šķita, ka nekā dullāka tehnoloģiskā arhaismā par vāciešiem un viņu faksiem neeksistē, pieklauvēja Šveice ar skenētiem parakstiem e-pasta nobeigumā. Par faksiem un Vāciju vēl atcerēsimies gada nogalē.

Jūlijs

Mēnesis iesākas ar svarīgu profesores Vijas Eniņas vēstījumu, ka rabarberus drīkst ēst arī pēc Jāņiem. Iespējams, ka tieši šim par godu  pirmo kopāsanākšanu svinēja grupas Iļģi menedžeri Sergejs Bižāns, Benita Jaundālderis un Marika Papēde. Grupai jau sen pāri 40 gadiem un sanākušie ir bijuši pie vainas grupas gaitām vairāk kā pusi tās pastāvēšanas vēstures.

Valmieras pievārtē notika ikgadējais Valmiermuižas etnomūzikas festivāls un turpat netālu tika atklāts Zilākalna skatu tornis ar brīnišķīgiem skatiem uz Dikļu-Valmieras plakanzemi.

Mēs tā arī nesagaidīsim The Smile koncertu, jo Džonija Grīnvuda veselības problēmu dēļ tūre tiek atcelta toties man bija iespēja nokļūt vietā, kur +45 grādi ir normāla temperatūra dienas vidū. Kad vietējie neizpratnē prasīja, kāpēc es uz ielas dzeru alu, man bija iespēja pastāstīt par pirtīm un to nozīmi Ziemeļeropas kultūrās.

Kamēr pasaule gatavojas olimpiskajām spēlēm Parīzē, pār Latviju atnāk pēdējo 80 gadu lielākā vētra un lietavas. Jūrmala paliek bez parka, Bauskā zem parka atklāj kapsētu un Jelgavu oficiāli sāk dēvēt par bēdu ieleju, kaut arī man vienmēr tuvāk pie sirds bija pilsētas nozīmes lauki. 

Olimpiskās spēlēs, protams, tiek iesāktas ar atklāšanas ceremoniju, kas aizskar kristīgās vērtības un abiem šiem notikumiem savstarpēji sakars ir tikai tāds, ka tie notika vienā mēnesī.

IT drošības uzņēmums CrowdStrike 18. jūlija pēcpusdienā laiž gaisā antivīrusa programmas atjauninājumu Windows datoriem, kas pie datora restartēšanas nokauj sistēmu un padara datoru nelietojamu bez īpašas bakstīšanas, kas parastam cilvēkam nebūs pa spēkam. Rezultātā vairāk vai mazāk uz diennakti apstājas praktiski viss. Nestrādā biržas, avioreisi, piemājas bankomāts un darba dators. Klupdami un rāpojot, bet lēnām to visu izdodas pacelt atpakaļ, tomēr tas, ka viens uzņēmums var ar vienu apdeitu nogalināt 8,5 miljonus datoru nepaliek nepamanīts. Tas gan arī atklāj citu, daudz baisāku ainu — miljoniem datoru visā pasaulē (tie, kas necieta incidentā) visticamāk ir vispār ne pret ko neaizsargāti. Tāpēc noveicās mums tikai ar to, ka šoreiz sūdus savārīja IT drošības uzņēmums, nevis bariņš talantīgu hakeru.

Augusts

Plašu rezonansi izraisīja nostāja, ka dzeramnaudas piespiedu prasīšana Latvijā nav pieņemama. Beigās gan visi šķīrās kā draugi, jo kaislīgākie dzeramnaudu aizstāvji izrādījās tie, kas uz krogiem pēdējo reizi ir bijuši pirms pandēmijas un joprojām uzskata par normu saņemt algu aploksnē. Toties Mārtiņš Sirmais pēc ilgākas muļļāšanās uz vietas saņēmās un atvēra Rīgā pirmo laikmetīgā šašlika restorānu Iesmi, parādot kā grillētas lietas var ēst arī gaumīgi.

Piedaloties ābolu gada programmā, no Skrīveriem uz Vecpiebalgu ar pakomātu servisu tika nogādāta ābolu raža. Tādējādi Linda Mūrniece kļuva par kasti ābolu bagātāka, tika sildīta pakomātu servisa ekonomika un, iespējams, parādījās iezīmes jaunam kultūras kanonam. Pirmo reizi siltumnīcas čili nogatavojās tad, kad krūmos vēl nav nobirušas jāņogas. Tā nu beidzot uztapa jāņogu-čili ievārījums, kas turpmāk arī pretendēs uz iepriekšminēto titulu, ja abas ražas arī citreiz izdosies iegūt vienlaikus. 

Veicot plašu aptauju tika noskaidrots, ka 41% latviski runājošo dievina koriandru un ir tikai 12% tādu, kam patīk lakrica. Toties pavisam droši var apgalvot, ka trešajai daļai Latvijas iedzīvotāju nepatīk nedz viens, nedz otrs. Portālā Satori publicēts Jāņa Joņeva garstāsts par tikpat neviennozīmīgi uzņemto franču beķereju un tās saimnieku Bernāru. Un tas viss notiek laikā, kad prātvēderi no Zemkopības un Izglītības ministrijām bija izdomājuši izķengāt pāris simtus tūkstošu rupjmaizes popularizēšanai skolās. Līdz šim šķita, ka bērniem jau pietiek ar salipušiem rīsiem, pārvārītiem sautējumiem un kāpostiem kotletēs, ko glorificēt skolas ēdnīcās.

Ar klusu lūgumu pēc palīdzības pieklauvēja Evija Unāma. Un pat tad ne viņa pati, bet viņas krustmeita. Onkoloģiskajai ārstēšanai ar steigu nepieciešami 56 tūkstoši eiro, kurus ārstu konsīlijs nolēmis neatbalstīt no valsts līdzekļiem. Nauda medikamentiem tiek žigli savākta, bet tad parādās arvien jauni un jauni stāsti ar līdzīgiem scenārijiem — zāles ir, dakteri ir, bet naudas nav. Gada nogalē Toms Grēviņš vēl nedēļu stikla būrī pasēdēs par to atgādinot un savācot pāri miljonam eiro šādu gadījumu atbalstam. Savukārt Evija izārstēsies. Tāpēc, ka mēs visi ātri sadevāmies rokās un palīdzējām.

Susuriņi augusta otrajā pusē pieraudāja pilnu Daugavas stadionu Dona koncertā. Oasis paziņoja par atkalapvienošanos un dažiem koncertiem Vemblija stadionā, kas tika izpirkti stundas laikā. 

OX Drive auto nomas uzņēmumu, kura autoparkā bija tikai Tesla mašīnas un pakalpojums bija pieejams Rīgas robežās, nopirka CarGuru. Tagad ar Teslu var laist arī uz zaļumballi Bebrenē.

Latvijas preses sapnis, kā izrādās, tiek glabāts sludinājumu avīzē Latvijas ziemeļaustrumos. Gulbenē bāzēts sludinājumu laikraksts «Ielūkojies…» iznāk 20 000 eksemplāru tirāžā un tiek drukāts Jēkabpilī. Kad pasaulē notiks atomkarš, izdzīvos Šēra, tarakāni un sludinājumu avīzes, kā izskatās.

Septembris

Zinību dienā uzzināju, ka irši izdomāja iekārtot ligzdu kūpinātavā. Nevaru nedz apstiprināt, nedz noliegt, ka iršu ligzdošanas sezonas uzsākšana manā kūpinātavā (nevis ābeles dobumā, bēniņos vai malkas šķūnī) ir labākā šīs vasaras dāvana no šiem dumjajiem kukaiņiem. Mēneša vidū padevos un sapratu, ka baraviku laiks ir beidzies.

Linda Mūrniece izdod grāmatu Meitene ar pistoli uz jumta — atklātu un vienkārši sarakstītu politisko biogrāfiju, savukārt Ilze Viņķele par saviem dzīves līkločiem izstāsta raidījumā Laikmeta krustpunktā. Kopš tā laika Laikmeta krustpunktā kļūst par manu obligāto klausāmvielu. 

Lietuvieši atņem pilsonību krievijas armijas rindās karojošai vatesgalvai, tā atverot jaunu lapaspusi pilsonības interpretācijā un valsts atbildībā pret tās nodevējiem.

Sāk klīst runas, ka AirBaltic varētu ne tikai kotēt biržā, bet arī kontrolpaketi pārdod Lufthansai. Visi pabļaustās, Gauss atkal kaut kur parādās ziņu virsrakstos, bet beigās viss norimst un arī pati Lufthansa no idejas atsakās. Toties ar krahu startē Indexo banka, kuras mobilā aplikācija ilgi nav pieejama un tad ilgi tiek remontēta no kļūdām.

Atsākas diskusijas par to, ka vajadzētu ieviest obligātu vakcināciju visiem iedzīvotājiem. Mēs gan vēl pat neesam iemācījušies no pulksteņu grozīšanas atteikties, kur nu vēl par visas nācijas veselību vienoties.

Sergejs Pavlovs publicē rakstu par to, kur tad mēs, latviešu valodu protošie, visvairāk cepamies par lietām un ko spējam ietekmēt. Tikmēr pirmo reizi atrodos tornado skartajā rajonā ASV, kur cepšanās dažādos soctīklos tikai uzņem apgriezienus un pēc kāda laika būs zināms, ka grūti izrunājamais vārds un pirmā sieviete-prezidente zaudēs apelsīngalvai brutālā soctīklu sūdu vētrā. 

Kārtējā pieminekļa aizvākšanai no Rīgas cenšās palīdzēt ielu pseidomākslinieki, aplejot tos ar «asinīm līdzīgu krāsu». Atgādināšu, ka ja jums tiešām ir nepieciešamība ielās darboties ar asiņu imitāciju, iesaku izvēlēties S 5040-R toni no NCS sistēmas, nevis bliezt pirmo, kas sarkans pa rokai pagadās.

Epson par 591,4 miljoniem USD iegādājies Fiery, vienu no top spēlētājiem digitālās drukas RIPu pasaulē. Šis ir dārgākais jebkad notikušais programmatūras uzņēmuma pārdošanas darījums poligrāfijas vēsturē un summa ir ļoti, ļoti iespaidīga.  Salīdzinājumam, pirms pāris gadiem Dover nopirka Caldera par «smieklīgiem» 35 miljoniem, bet ColorGate pārdevās Ricoh par 10 miljoniem. 

Oktobris

Izrādījās, ka man nav taisnība. Oktobra vidū baravikas mežos atgriezās ar jaunu spēku. Saldētavas piestūķētas pilnas un laimei nav robežu. Robežu nav arī Aizsardzības ministrijas nekaunībai, uztaisot bāzes autostavvietu ar tanku uz betona podesta par 183 tūkstošiem eiro.

Ar puikām noslēdzām 3 gadus ilgušo eksperimentu un noskatījāmies pilnīgi visas X-Files sezonas un filmas hronoloģiskā secībā. Tagad maniem tīņiem ir 100% izpratne par folijas cepurēm, ūdeņu strukturēšanu, aviācijas kaisītajām ķimikālijām, bitēm un baložiem-spiegiem. Esam gatavi 6G laikmetam. Nesaistīti rodas ideja par jaunu konceptu: izdot Latviešu konversācijas vārdnīcu kā audiogrāmatu.

Mūsu ģimenē uz palikšanu atnāk televizors. Tā tiek uzzināts par to, ka tiek nozāģēts koks, kurā pirms mēneša Lizumā jaunieši ietriecās un nogalināja sevi. Tagad ceļmalā ir celms, kurā noteikti kādam izdosies  ieskriet, mēģinot nobraukt ceļmalā.

Citadele nāk klajā ar savu atbildi Indexo — arī izreklamē uz visām pusēm savu jauno mobilo lietotni, bet tā kļūst pieejama bankas klientiem tikai pāris nedēļas vēlāk. Tiek secināts, ka mums ir izstrādāts kaut kāds jauns banku aplikāciju izziņošanas standarts, kas paģēr lepoties par kaut ko, kas reāli nevienam nav pieejams, jo vēl nav nemaz apstiprināts lietotņu veikalos.

Latvijā sākas 2025. gada abonēšanas kampaņa un Microsoft ir iestrādājis mākslīgo intelektu MS Paint programmā. Ļoti savstarpēji korelējoša informācija. Tikmēr reģionālās preses redakcijas tā arī raksta: ir divas lietas, kas šajā laikā nav mainījušās — tie ir mūsu uzticīgie lasītāji un mēs. Ja nu vienīgi mirstības dēļ. Mēneša beigās pieklauvēja zinātnieku grupa, kas strādā ar NASA Perseverance Rover uz Marsa uzņemto attēlu krāsu korekciju. Tur eksotiska situācija ar dienas gaismas spektra lēkāšanām atkarībā no planētas garastāvokļa.

Novembris

Meteoroloģijai šogad ir bijis tik krāšņi Latvijā, ka speciālistiem nākas strādāt pie daudz segregētākām meteoziņu pasniegšanas metodēm. Tagad mums ir brīdinājumi arī par lidojošiem objektiem, apdraudējumiem piekrastēs un citām likstām. Un lēnām no leksikas pazūd 1., 2. un 3. prognoze.

Pēc ilgu gadu radošajām mokām Elīna Kursīte un Sarmīte Kolāte beidzot nāk klajā ar savu kopdarbu R*sols. Tā arī nav savā starpā vienojušās par to, kā tad šis jāraksta, tāpēc rasols kļūva par r*solu. Grāmatā ir apkopots visas Latvijas viedokļu spektrs par to, kas tad īsti nav jāliek uz nakti salātos, lai tie nepaliek ieskābeni.

Tikmēr Latvijas Nacionālajā Makslas muzejā pēdējā mirklī vēl bija noķeramas Bindes un Deinata fotogrāfiju izstādes, kaut gan patiesībā skrējām apskatīties diženo Eglīti.

Apple izlaiž jaunu Mac mini, kuram ieslēgšanas poga ir paslēpta tādā vietā, ka dators ir jāpaceļ, lai to nospiestu. Par to pamatīgi nosmīkņā Vofgans Brēmers, VW grupas dizaineris. Tas pats, kurš iebāza supernesaprotamās vietās glāstekrāna pogas ventilācijai, padarot jaunos Golfus nelietojamus.

Valmiermuža mēģina pastāstīt par to, kas ir Latvijas alus. Visi noskatās, piekrīt un turpina zipāt Cēsu Premium ar atlaidi. Aizbraucu uz rēdžu dzimteni Atēnām un guvu pārliecību, ka arī ļoti seniem grieķiem piemita slinkums un bezrēdžu burti. Par to, ka serifi ir rēdzes es arī uzzināju Atēnās.

Par vēl vienu gada laikā nepelnīti nepieminētu pērli Latvijas mediju vidē pavisam noteikti ir kļuvis Edžus Miķelsona un Jāņa Sildnika raidījums Zinātne vai muļķības, kas novembrī pievērsās vakcinācijām, ķīmiskajām trasēm un Liepājas āpsim kā arī ciemojās Rīgas pilī. 

ASV vēlēšanu rezultāti vēl nebija zināmi, bet gada lieliskākā sienas dekorācija Trumpy Trout gan. Paralēlā realitātē ar mani mēģina sazināties Webex Meetings un es jau gandrīz piekrītu. Tomēr Kamala zaudē vēlēšanās, bet Printful apvienojas ar Printify savukārt es mēneša beigās izlēmu pārvākties no Tvitera uz BlueSky.

Decembris

Izraku no virtuves dekorācijām rokas kafijas dzirnaviņas un automātiski kļuvu ne tikai par Viršu degvielas, bet arī elektrības pircēju, jo ļoti laba kafija (dzelžaina loģika). Beaujolais Nouveau arī šogad bija absolūti nedzerams etiķis. Ir dīvaini apzināties, ka esmu bijis vēstnieks šim svaigvīnam pirms padsmit gadiem un tagad esmu tā kaisls pretinieks. Garšas mainās.

Izdevās saplēst savu prokastināciju un jau septiņpadsmito reizi publicēt kalendāru plānotājiem-ķēpātājiem. Jā, bez vārdadienām, jo nevienu neinteresē, kad vādadiena ir Jorgitai. Savukārt, lai neaizmirstu par mammas Janīnas vārdadienu, atliek vien gada sākumā to atzīmēt kalendārā.

CERT izveidoja savu risinājumu Latvijas lietotāju aizsardzībai pret kiberuzbrukumiem ar triviālu nosaukumu DNS Ugunsmūris. Tas pēc būtības ir tas pats LMT produkts, tikai to mēs apmaksājam no nodokļu maksātāju budžeta.

Revolucionārs notikums Vācijā: Deutsche Bundesbank mājaslapā pie kontaktinformācijas norāda, ka no nākamā gada 31. janvāra vairs nedarbosies viņu fakss. Vācija ir otra visvairāk atpalikusī valsts pasaulē ar obligāto faksa saziņu daudzās biznesa un pārvaldes jomās. Uzreiz aiz Japānas, kas plāno no nākamā gada beidzot atteikties no disketēm valsts pārvaldē.

Mazliet nepamatoti klusi, tomēr Latvijas radio pēc 99. gadu pastāvēšanas beidzot nokļuva National Geographic redzeslokā. Kā lielisks fons vienam no ieteiktajiem Ziemassvētku tirdziņiem. Savukārt Latvijas mērogam daudz piemērotāks nepamatotais klusums ir par latgaliešu tēzaura publiskošanu. Uz šo mirkli tā ir plašākā latgaliešu valodas vārdnīca pasaulē.

Ziemassvētku priekšvakarā 30 gadu jubileju nosvinēja Grafikas kamera. Viens no iespaidīgākajiem mākslinieku veiksmīgās pašorganizācijas piemēriem Latvijā. Bija daudz gaišu cilvēku, uzrunas, saldais un sāļais kliņģeris, ārvalstu viesi, ar garnelēm pildīts gurķis un siena pašizpausmēm. Savukārt Ineta Berkmane un Jānis Murovskis LNB izveda poligrāfiskajā ceļojumā no vienkrāsu sietspiedes līdz leģendāriem pilnkrāsu žurnāliem. Un saldajā ēdienā vēl bija diskusija par poligrāfijas terminoloģiju.

Eiropas Savienībā apgriezienus uzņēma iniciatīva ieviest obligātu izvēli drukātai vai digitālai informācijas saņemšanai. Ar 20+ gadu dzīvi drukā, es nekādi nevaru pieņemt šī absurdā drukas lobija kampaņu, jo tas vienkārši nav taisnīgi, racionāli vai saimnieciski.Epson jau Drupā prezentēja savu spektrofotometru, bet bija jāpaiet kādam laikam, lai es pie tāda tiktu pats. Ir labi apzināties, ka tev ir draugi, kas vienkārši var iedot paspēlēties ar jaunu spektrofotometru. Kopš šajā tirgū bez nūģiskajiem vāciešiem ir arī Kanādas NIX un amerikāņu Spectro, tirgus beidzot redz pozitības tendences un nomērīt krāsu vairs nemaksā tūkstošus. Esmu gana pārliecināts, ka 2025. gads mums pasaules drukas lietās nesīs tieši to — nokāpšanu no daudzdesmitu gadu veciem troņiem un attapšanos realitātē. Zināšanas nav jāslēpj aiz patentiem un sarežģītiem nosaukumiem, ar tām ir jādalās un jāļauj tirgum piepildīties ar faktiskajiem tehnoloģiju izmantotājiem.

Nedaudz atkāpei par to, kas par zvēru šis kalendārs vispār ir. Tā būtība ir viegls makets ar minimālu informācijas apjomu. Piemērots drukai jebkurā A formātā (skeil-tu-peidž-yo). Tad to var novietot uz galda, karināt pie ledusskapja, naglot pie ziņojumu dēļa vai aplīmēt ar to logus. Vispār nav svarīgi, toties svarīgo tajā ir superviegli atzīmēt. Jo ļoti daudz gaisa ap cipariem un vispār — visur, visur.

Savukārt tie, kam gaiss traucē, izmanto līdznākošo IDML failu, lai atvērtu to InDesign un piesabačītu klāt kaķus. Jo tad pazūd jēga visam maketam, toties kaķi.

Jau otro gadu (tātad — tradīcija) palieku pie uzskata, ka kalendārā nav jābūt Mēness fāzēm un arī mikroviļņu krāsns pulksteni neviens nekad neregulē, tāpēc šīs dienas nav izceltas/atzīmētas. Toties ir visas Latvijas oficiālās svētku dienas un tā viena nesakarīgā pārceltā svētku diena 5. maijā, ar kuru 2025. gadā dzīvosim visi.

Izceltas ir gan divas citas lietas: blogam 2025. gadā paliks apaļi 20 gadi, kas ir daudz un ļoti skaisti. Un vēl ieliku arī atzīmēju 11. novembri kā Lāčplēša dienu, jo kādreiz tie tomēr būs svētki. Es ļoti ceru, ka tas notiks jau 2025. gadā un tad arī Vasarsvētki pazudīs no svinamdienu saraksta. Būsim godīgi. Neviens tāpat nezina, kas tie vispār ir par svētkiem.

— mrserge.lv 2025. gada kalendārs plānotājiem–ķēpātājiem PDF versijā, lai pa taisno laistu uz printeri.

— mrserge.lv 2025. gada kalendārs plānotājiem–ķēpātājiem IDML versijā, lai var pievienot kaķīšus. Strādās ar jebkuru InDesign versiju sākot no CS4.

Tāpat kā citus gadus, arī šogad būtu intersanti uzzināt, vai kopš sākās episkais ceļojums ķēpātāju DYI kalendāra publicēšanā vēl ir atlicis kaut viens uzticams fans. Pie reizes arī, vai kāds vēl vispār atcerās, ko tas saīsinājums nozīmē. Nekautrējamies un ierakstām kaut ko vecu ļaužu soctīklā ar nosaukumu bloga komentāri kādu rindu. Priecāšos.

Un, ja jau par soctīkliem, tad tagad esmu mazāk redzams Twitter un vairāk dzirdams BlueSky. Ja nu tas vispār kādu vēl interesē.

Būtu intersanti uzzināt, vai kopš sākās episkais ceļojums ķēpātāju DYI kalendāra publicēšanā vēl ir atlicis kaut viens uzticams fans. Pie reizes arī, vai kāds vēl vispār atcerās, ko tas saīsinājums nozīmē. Galu galā, veselus divus gadus esmu izlaidis un tagad viss ir citādi. Jo vakcinācija, QR kodi, jaunā Windows versija, Andra Kalnozola Kalendārs izdots igauņu valodā, bet putins joprojām nemirst.

Nedaudz atkāpei par to, kas par zvēru šis kalendārs vispār ir. Tā būtība ir viegls makets ar minimālu informācijas apjomu. Piemērots drukai jebkurā A formātā (skeil-tu-peidž-yo). Tad to var novietot uz galda, karināt pie ledusskapja, naglot pie ziņojumu dēļa vai aplīmēt ar to logus. Vispār nav svarīgi, toties svarīgo tajā ir superviegli atzīmēt. Jo ļoti daudz gaisa ap cipariem un vispār — visur, visur. Savukārt tie, kam gaiss traucē, izmanto līdznākošo IDML failu, lai atvērtu to InDesign un piesabačītu klāt kaķus. Jo tad pazūd jēga visam maketam, toties kaķi.

Šogad esmu bijis absolūti slinks un garlaicīgs, bet patiesībā man vienkārši tiešām patika 2021. gada kalendāra makets. Atjaunoju saturu uz 2024. gadu un ļoti nopriecājos par to, ka mums būs ne vien čupa mēnešu, kuros 1. datums būs pirmdiena, bet arī atkal klāt ir viens no nesakarīgākajiem decembriem, kāds vien var būt. Un beigsies tas nevis ar 53., bet gan ar 1. nedēļu.

2021. gadā atteicos no pilnmēness pievienošanas kalendārā, jo šis bija nesmieklīgs joks vēl pirms biatlona joka. Tad nu šoreiz izmetu ārā arī pulksteņu pārregulēšanas atgādinājumus. Būsim godīgi — visiem ir pilnīgi vienalga, par ko mirgo cepeškrāsns. Un izmetu arī pelēkos datumus, ar kuriem aizpilda nepilnās nedēļas mēnešu sākumos un beigās. Jo superliekas. Tur taču var ķēpāties!

Tāpēc ķeram nu ķeram ciet, jo līdz jaunā kalendāra lietošanas sākumam atlikušas vien divas nedēļas:

— mrserge.lv 2024. gada kalendārs plānotājiem–ķēpātājiem PDF versijā, lai pa taisno laistu uz printeri.

— mrserge.lv 2024. gada kalendārs plānotājiem–ķēpātājiem IDML versijā (saarhivēts), lai var pievienot kaķīšus. Strādās ar jebkuru InDesign versiju sākot no CS4.

Starp citu. Vai jūs zinājāt, ka es kaut kad pagalam sen biju uztaisījis arī noplēšamā kalendāra tiešsaites simulāciju? Kā izrādās, joprojām strādā un nekas nav saplīsis. Nope, tur nav nekādu muļķību otrā pusē lapiņai, tikai tā puse, kurā muļķību teorētiski nav, toties ir vārdadienas. Un viss ir legit fluid design.

How to install ICC profile on PC

Save ICC profile anywhere on the PC and then right-click a profile file and select Install Profile from the menu. If there is a need to install more than one profile, you can also do that in bulk by copying *.icc/*.icm files directly in c:\windows\system32\spool\drivers\color folder.

How to install ICC profile on MAC

In any desktop Mac OS correct way to install the color profiles is to copy files into the /Library/ColorSync/Profiles folder or the /Users/[username]/Library/ColorSync/Profiles folder depending on your configuration.

Keep in mind that there can be subfolder that is also called Profiles. Do not copy files in this folder as then profiles may not be visible to applications.

Where to look for color profiles

Typically all output devices comes with the ICC characterization profiles, using generic profiles or you can build profiles from scratch if you need higher precision of you output characterization.

Your PC/MAC is already coming with generic color profiles that will do their job for a daily use. International Color Consortium website is keeping a record of all generic output profiles that are built for print data characterization. But since the webpage is not updated on regular basis, better is to look directly at the webpages of the organizations that are keeping the track for the generic output data characterization worldwide.

Profiles corresponding to standard printing conditions are available for download from ECI or Idealliance.

Of course, as with everything engineered in Europe (and Preflight in Acrobat was coming from European enthusiasts) — it looks terrible, nobody can explain all the details, but for some miraculous reason, it does work extremely well.

Let’s take a look at a sample PDF file that contains 4 pages, 3 different fonts, and for the sake of the experiment also different coloring of the letters on the first page.

When you have opened the document you want to work with, look at the right side, and in the Tool panel click More Tools button.

Now from here type in the Search bar Preflight and click on Preflight next to Print Production.

Now in front of your eyes is the miracle of the graphic interface engineering, one of the most confusing dialog boxes in the World (except unbeaten leader WinAmp Classic).

Select Profiles, then double-check you have pressed the green bars button next to the Search field and enter Convert fonts. You can select any of the resulting profiles and then hit Analyze and fix.

The dialog box to save the document will popup and you must save it as a new document (don’t overwrite the current document). After the Preflight will be done, the report will be available.

So here is our final PDF document that does not contain any font anymore (you can check that via the Document Properties that I mentioned previously).

Couple more things

You can find Profile and Fixup with the same name Convert fonts to outlines. It is confusing and it is not the same. Profile includes two Fixups — one is converting to outlines and then the second one will try to embed fonts in case something will go wrong and some characters will not be converted. So use Profile, not Fixup for this operation.

In case PDF contains characters that are not defined in embedded fonts and are not available on the system, these characters will be ignored and you will see that in the Preflight report.

Ātri pārskrienot pāri grafikai var šķist, ka 2021. gadā Latvijā mirstība ir pieaugusi vairāk kā trīs reizes. Taču priekšstats būs maldīgs, ja apskatās grafikas nulles punktu—stabiņi (sveiciens Rīgai) sākas nevis no 0, bet gan no 26000. Svārstības ir, bet pret kopējo skaitu tās ir salīdzinoši tik mazas, ka to ir grūti attēlot. Tāpēc grafikas veidotājs ir izvēlējies nošķērēt daļu no datiem, parādot tikai dinamiku.

Nu te nu vietā būtu atcerēties, ka dinamikas rādīšanai jāizmanto atbilstošs datu vizualizācijas veids. 2015. gadā es par to rakstīju «Rokdarbi. Dzemdību skaits ārstniecības iestādēs un sveicieni Lienei Rubanei».

Un, kā jau tas vienmēr gadās ekseļgrafiķiem, tiek nevietā piesārņots attēls ar palīglīnijām, kuras pilnīgi nekādu pievienoto vērtību nesniedz. Mūsu kovidlaika statistikas slavenākais avots Jānis Hermanis arī ar to regulāri slimo.

Paņemam līnijas grafiku (perfekta dinamikas attēlošanai), izstiepjam proporcijās, cik vien ir vēlmes, sakārtojam virsrakstu, lai arī tas nemaldina un, protams, aizvācam no acīm palīglīnijas. Ļoti bieži var aizvākt arī daļu no datiem. Piemēram, no 2013. līdz 2016. gadam, kur izmaiņas ir pavisam nebūtiskas, tos datus var arī nerādīt. Es atstāju, lai ir iespēja paskatīties un pafantazēt par vizualizācijas uzlabojumiem.

Protams, nekas neliedz aiziet arī pretējā virzienā un parādīt šos datus ekseļpareizi, toties absolūti bezjēdzīgā griezumā. Paldies Tomam un Dzintaram par jautrību.

Šis rudens bija atnācis kā vēl nekad. Ierasto kļavu un kastaņu dzeltensarkano lapu vietā matos jau otro gadu plijās sejas masku gumijas. Nevaidēja miris arī stīvums gaisā, kas pavadīja iznākot ārpus savas mītnes vietas.

Faktiski varētu teikt, ka mirklī, kad Krišam bija jāpamet dzīvoklis, viņa spožā jaunība izspēlēja pret viņu visļaunāko, nepiedzīvoto joku.

Redzi, mans mazais draudziņ. Lielākā problēma postpadomju telpā bija tā, ka viss, kas atrodas tālāk par sava kājslauķa teritoriju, neattiecās uz saimnieku. Tieši tāpēc dzīvot piečurātā kāpņutelpā ar mirušām žurkām uz margām bija absolūti ok.

Visā pasaulē (lasi — pīļudīķa saimē) nevienu neinteresēja, kas Krišam ir ledusskapī, kādu kleitu valkā viņa dzīvesbiedre vai kurā krogā viņš ir parādījis fakuci apsargam. Interesēja tikai un vienīgi tas, kāpēc karatists aizdevies komandējumā. Karatists, kuru jau tā neviens par nopietnu uzņemt nevarēja, izdomāja spēlēties ar dzeloņdrātīm, jo neko citu viņš gluži vienkārši nevarēja atļauties. Un tad visam pa vidu zilo bākuguņu saimes vadītāja vēl iznāk ārā ar ultimātiem, kurus viņas arodbiedrības vadītāja pirms tam jau gadu atspēko ar ceļmallapu terapijām. Velofašisti, kurus uztrauc 5. tramvaja līnijas pagarināšana, kad katru dienu vismaz 100 cilvēkus pie stūres pālī pieķer. Un tad vēl viens taksists, kas vispār ir eksperts visur. Grūti būt Krišam.

Un tieši tāpēc ceturtdiena nekad nav bijusi Kriša labākā diena. Trakonama apsardzes dienests nervozi pīpēja stūrītī, skatoties uz to, kas bija jāpaveic pāris simtus metru no Mildas.

Ja no rīta vēl bija mikroskopiskas iespējas to kopā ar sekretāri Leldi ierullēt sakarīgās sliedēs un sapulci atcelt, tad dienas gaitā kļuva skaidrs, ka neatslābs nedz pustrakā skolotāju pseidosargatāja, nedz ceļubūves mahinators, kuru sen jau vajadzēja iekārtot brīvostā, lai nejauc gaisu. Tā nu lēnām tie mākoņi sāka savilkties par traku, pat RadioNet un Pascal uzrakstīja par pagaidām neko un uzlika neko kā svarīgākās dienas ziņas.

***

— Labvakar, kungi un cienījamās dāmas. (..) Nav tā, ka kungi nav cienījami, es vienkārši gribēju teikt, ka dāmu minoritāte mūsu kolektīvā noteikti ir jāuztver kā būtiska krīze.

— Klau, bišku jau līdz kaklam, tu vari bez tām šarādēm? Es tikko no ļotenes un neesmu vienīgais. Redz, Jurčiks joprojām gaisā, svilina 200 bakšus minūtē, lai varētu šo visu vērot, skaņa viņam tā arī nesanāca.

Iestājas neplānots klusums, kas parasti vērojams darba kolektīvos, atvadoties no kolēģa, par kuru nevienam nav ko teikt.

— Labi, Kriš! Es pārņemšu stafeti. Īsāk sakot, te nu mēs esam. Bulciņas norm, kafija karsta, Jolanta atnesīs arī suliņas. Laižam vaļā, kas sāp?

— Mums iedzīvotāji mirst. Un, tiem, kas nemirst, tas savā ziņā sāp.

— Ok, bet ir arī tādi, kam viss ir čikiniekā. Paskat, Andža ir kāpnes nopircis un taisa heijā-urrā maratonu. Viņam viss ir pagalam labi, lielākā daļa piķa šobrīd atrodas pensiju fondos. Jo vairāk mirst, jo vērtīgāks paliek kapitāls. Es ar šo to tur esmu iebāzis.

— Es ceru, ka tu saproti, ka aizvērtas durvis nenozīmē, ka šīs sarunas netiek stenografētas?

— Upss, sorry. Izdzēsiet to ārā. Džetlags laikam nostrādāja.

***

Piecas stundas un astoņas Sovetskoje Igristoje kastes vēlāk.

— Klau, tauta. Mums viņiem kaut kas tomēr jāpasaka. Nu, tjipa, prasa tomēr.

— Nevaram salūtu uzfigačīt?

— YOLO, tikko jau palaidām gaisā.

— Vēl kāda racionāla ideja?

— Ja es būtu racionāls ČALIS, es šeit neatrastos.

— Oi, oi, seksists ierunājās!

Tālāk seko nesakarīgs kašķis, kura laikā Lelde kopā ar otru biroja administratori aizskrien pakaļ fleškai ar savām superīgajām idejām no pagājušā gada sapulces, kad pie galda sēdēja nedaudz cits sastāvs. Toreiz izbrāķēja krāsas un intonāciju. Bet, tā kā tagad visi jau ir vieglā pālī, ir vērts mēģināt vēlreiz. Galu galā, ideju nospēra arī toreiz.

***

Piektdienas diena. Nevienam nav spēka, Lelde ir bijusi uzdevumu augstumos un palūgusi, lai viņas draugs tomēr iepriekšējā vakarā nedzer pārāk ilgi krogos un sataisa kaut ko sakarīgu.

Kopš tā laika smīkņāt esmu iemācījies skarbāk, ar grafomāniju nodarboties plašāk un ik pa laikam atļauties arī kaut ko uzdāvināt uzticamajiem bloga lasītājiem (jā, jā, es zinu, smieklīgi kaut ko tādu rakstīt 2020. gadā).

Viena no tradīcijām, kas dažus gadus pēkšņi pamesta novārtā — līdz ar bloga dzimšanas dienu sagatavot aktuālo kalendāru plānotājiem–ķēpātājiem, kuru katrs pats var izdrukāt uz ofisa printera un lietot, kā vien ienāk prātā. Savukārt tad, ja Adobe InDesign nav svešs, ar katru kalendāra iterāciju pastāstu arī kādu jaunu knifu izklājprogrammas lietošanā.

Piezīme 2020.09.16. Lejuplādējamie faili atjaunoti uz 1.1 versiju (to var redzēt titullapā), jo acīgais Kristaps bija pamanījis, ka 31. jūlijs nekorekti bija nomarķēts kā darbadiena. Atjaunoti arī IDML, INDD un TXT faili.

Nepacietīgajiem saite uz drukas failu, ja nav vēlme iedziļināties sīkumos:
mrserge.lv kalendārs plānotājiem–ķēpātājiem 2021. gadam PDF formātā

Kaudzīte ar visiem darba failiem, lai varētu izklaidēties un pielāgot savām vajadzībām:
mrserge.lv kalendārs plānotājiem–ķēpātājiem 2021. gadam ZIP arhīvs ar INDD, IDML, PDF un papildus failiem

Plānotāju–ķēpātāju kalendārs 101

Tas ir standarta A4 portretformāta kalendārs ar 13 lapaspusēm (jo titullapa), un, tā kā visi objekti ir tekstā un vektoros, to var palielināt/samazināt drukai bez kvalitātes zudumiem uz jebkuru vēlamo A formātu.

Kā jau tas ir bijis iepriekš, arī šogad draudzīgais aicinājums visiem tiem, kas kalendāru ikdienā lietos (tostarp arī modificētās versijas), šī ieraksta komentāros iemest saites uz fotogrāfijām, aprakstiem un PDF failiem ar gatavajiem maketiem.

Līdzās nedēļu numerācijai, kalendārā iekļautas visas 2021. gada svinamās un svētku dienas, atzīmētas pārceltās darbadienas un, tā kā mēness fāzes vairs nav stilīgi, tās aizstātas ar saulgriežu dienām. Papildus pievienotas arī atzīmes par dienām, kurās ir jāgroza pulkstenis iestājoties vasaras un ziemas laikam. Tas tāpēc, ka Ekonomikas ministrijas 2019. gada solījums šo marazmu izbeigt līdz ar pāreju uz vasaras laiku 2021. gadā, pagaidām izskatās tikai pēc solījuma.

Kalendāram ir saglabāta galvenā funkcionalitāte — atstāts maksimāli daudz vietas, lai varētu to izmantot, darbojoties ar tādām pirmsdigitālā laikmeta smalkajām iekārtām kā zīmulis, pildspalva, flomasters, krītiņš un galu galā jebkas cits, kas spēj atstāt pēdas uz papīra. Jo papīrs pacieš visu.

Makets, tā uzbūve un nianses InDesign

Viss ir būvēts ar InDesign 15.1.2 un, tā kā saturs ir salīdzinoši vienkāršs, IDML fails vērsies vaļā arī uz vecajiem CS versiju InDesign. Trūkumi būs Nested Styles un Paragraph Style Options nianses, kas var nedarboties, bet tās nesalauzīs maketu. Identificēt «pārāk vecu» InDesign var titullapā: ja starp gadu un kalendāra nosaukumu nav līnija (kas ir rindkopai piešķirta īpašība) — jums ir samērā veca InDesign versija.

Saturs ir no savstarpēji salinkotiem teksta blokiem, kas katrā lapaspusē ir divi. Divi tāpēc, ka augšējais bloks ar mēneša un gada nosaukumu nolīdzināts pēc bloka augšmalas, savukārt tabula ar datumiem ir otrā blokā, kuram piešķirta īpašība nolīdzināt teksta blokus gar apakšējo malu. Attiecīgi nav ar roku jāčakarējas katrā mēnesī bīdot augstāk/zemāk tabulas, ja atšķiras nedēļu skaits mēnesī.

Stili ir definēti tabulām, tabulu šūnām, rindkopām un zīmēm (Table Styles, Cell Styles, Paragraph Styles, Character Styles), kas savā starpā ir saistīti. Ja ir vēlme nomainīt burvīgo Adobe fontu kolekcijas jaunumu Bely fontu, atliek to pārdefinēt rindkopu stiliem menesis un diena.

Rindkopas stilam menesis ir papildus īpašība, ka nākamā rindkopa vienmēr sākas jaunā teksta laukā (Paragraph Style Options > Keep Options > Start Paragraph > In Next Frame).

Rindkopas stilam diena ir papildus īpašība, ka nākamā rindkopa vienmēr būs stils svetku apraksts (Paragraph Style Options > General > Next Style > svetku apraksts), tāpēc, ja gribās pievienot savas svinamdienas, atliek vienkārši aiz datuma iesist jaunu rindu un var sākt rakstīt.

Zīmju stili ir peleks, sarkans un svetki. Ja par pirmajiem diviem viss ir skaidrs, tad pēdējais ir tāpēc, ka rindkopas stilam diena ir definēts arī Nested Style jeb pakārtotais stils (Paragraph Style Options > Drop Caps and Nested Styles > Nested Styles). Šis palīdzēs gadījumos, kad Enter vietā aiz datuma tiks uzsists Shift+Enter, jo arī tad teksts būs noformatēts pareizi.

Krāsu paletē ir Black, red, marker un r32g31b27 krāsu lauki. Pēdējais atstāts jums pārdomām, reāli maketā izmantots netiek (patiesībā makets vispār izmanto tikai MYK un Cyan pat netiek izmantots, ja nu pēkšņi ofsetā taisīsieties dragāt). Mainot red krāsu, mainīsies arī krāsa visām svinamdienām, ja manis izvēlētais tonis nenāk pie sirds.

Par veselības stāvokli, lasot tālāk, katrs atbild pats

Kalendārs pēc būtības ir samērā čakarīgs makets, jo katru gadu sanāk bakstīties ar vienu un to pašu elli, rociņām bakstot nianses vienu pēc otras. Daži nosper skriptus ar konstruktoriem, kas nav adaptēti latviešu valodai; citi atrod 12 gadus vecu maketu un cer, ka izšļūks cauri tikai ar pāris labojumiem; hardcore iesācēji baksta visu rociņām.

Šī gada maketam par pamatu ir uz ātru roku PHP uzprogrammēts skriptiņš, kas uzģenerēja kalendāra saturu un salika marķējumu starp dažādiem teksta elementiem. Rezultāts glabājas arhīvā pieejamajā failā 2021-kalendars-ar-svinamdienam.txt. Ja grib sākt no šī punkta, tad atveram šo failu ar teksta redaktoru (ne MS Word) un kopaina būs skaidra. Svinamdienas pievieno, uzreiz aiz datuma ieliekot tagu <br> un aiz tā rakstot svinamdienas tekstu. Piemēram, ja gribam salikt vārdadienas visam gadam, tad arī tās būtu rakstāmas šādā veidā. Ja vienā dienā ir vairākas svinamās lietas, var katru atdalīt ar savu <br>. Īpatnība šajā teksta dokumentā ir ir tāda, ka starp datumiem ir reāls unicode Tab simbols, kas būs nepieciešams vēlāk, darbojoties ar tekstu InDesign maketā. Marķējums dienām ir <d>, <dG> un <dR>, attiecīgi norādot uz parastu dienu, pelēku (iepriekšējā vai nākamā mēneša) dienu un svinamdienu vai brīvdienu.

Kad teksts ir izbakstīts un svinamdienas saliktas, kopējam to InDesign dokumentā (ja tas nav manis taisītais dokuments, tad pirms teksta ievietošanas vajag pārkopēt no manis gatavotā dokumenta visas krāsas, teksta un tabulu stilus, jo tie tiks vēlāk izmantoti konvertācijās un skriptos).

Iezīmē no sākuma līdz beigām vienu pilnu mēnesi (no pirmās rindkopas līdz pēdējai, bet bez mēneša nosaukuma rindkopas) un pārkonvertējam uz tabulu Table > Convert Text to Table, atceroties izvēlēties tabulas stilu tabula menesim.

Kad visiem mēnešiem tabulas ir uztaisītas, atveram Scripts paneli un tur sameklējam skriptu FindChangeByList.jsx. Tieši zem viņa būs arī folderis FindChangeSupport, kurā patlaban visticamāk ir tikai fails FindChangeList.txt Ar labo peles klikšķi uzklikšķinām uz šī faila un izvēlamies Reveal in Explorer un uztaisām oriģinālajam TXT dokumentam kopiju. Ja nu būs luste vairāk ar šo skriptu ņemties, tur ir dažādi piemēri iekšā, ar kuriem padarboties. Oriģināla vietā iekopējam FindChangeList.txt failu no arhīva un tad ar dubultklikšķi palaižam FindChangeByList.jsx skriptu. Kad maģija beigusies, iedziļināsimies, ko tad mēs tikko izdarījām.

Pēc būtības šis skritpts dara tikai vienu lietu: izpilda Find/Change logā definējamās darbības. Bet, atšķirībā no dialogloga, šeit var sarakstīt uzreiz vairākas darbības pēc kārtas un izpildīt tās visas pēc kārtas. Tāpēc jāatceras, ka izpildes secībai arī ir nozīme. Ar // var iezīmēt rindas komentāriem, tāpēc, atverot FindChangeList.txt ar parastu teksta redaktoru, uzreiz būs skaidrs, kas notika kurā darbībā (nocitēšu tikai dažus, pārējo skatieties dokumentā):

//ielikām jaunu rindu pirms katras svinamdienas
grep {findWhat:"<br>"} {changeTo:"~b"} {includeFootnotes:false, includeMasterPages:false, includeHiddenLayers:false, wholeWord:false}
//piešķīrām rindkopām pirms tam definētos stilus
grep {findWhat:"<w>.+?.<w>"} {appliedParagraphStyle:"nedela"} {includeFootnotes:false, includeMasterPages:false, includeHiddenLayers:false, wholeWord:false}
//piešķīrām zīmēm pirms tam definētos stilus
grep {findWhat:"<dG>.+?.<d>"} {appliedCharacterStyle:"peleks"} {includeFootnotes:false, includeMasterPages:false, includeHiddenLayers:false, wholeWord:false}
//un tā tālāk uz priekšu

Sintakse ir pašsaprotama un, kā jau minēju, papildus piemērus var meklēt oriģinālajā FindChangeList.txt failā, jo nekur citur šim skriptam dokumentāciju atrast neizdosies. Ja GREP ir svešs, tad šis var būt piņķerīgs pasākums, bet var definēt arī parasto Search/Replace, tikai tad nāksies iztikt bet papildus funkcionalitātes, ko piedāvā regulārās izteiksmes. Par regulārajām izteiksmēm un to lietošanu InDesign es jau sen gribu uzrakstīt, tāpēc, ja tas šķiet saistoši, pabakstiet komentāros, lai varu saņemties.

Kad šis darīts, pārējais jau ir iepriekš definētie stili, kas visu saliek pa plauktiņiem. Vienīgi tabulas būs jāsabīda pašiem pareizos izmēros, jo to ar vienkāršu skriptu izdarīt nevar, bet sarežģītu skriptu man bija slinkums rakstīt. Tā kā tabulas ir tikai 12 un parametri ir jāiedauza tikai vienreiz (30 mm augstums, 25,3 mm platums un 3 mm platums pirmajai kolonnai), tad izdarīt to rociņām sanāca ātrāk par skripta rakstīšanu.

Veiksmi lietošanā un lai labi nosvinās mrserge.lv 15 gadi!

Vispārzināma patiesība: steidzami vajag piekoriģēt PDF dokumentu, bet nav pieejams oriģinālais makets (InDesign, XPress, Illustrator, Photoshop, Corel, neaizmirstot par Word un Excel). Protams, mēs pilnmēness iespaidā ķeramies pie PDF remontēšanas Adobe Illustrator. Un tas ir sliktākais, ko varētu iedomāties darīt ar PDF.

Nav iespējams iztirzāt visas problēmas, kas parādīsies, veicot akrobātiku ar PDF dokumentiem AI, tāpēc mēģināsim ilustrēt vismaz dažus sāpīgos momentus.

Adobe Illustrator nekad nav bijis un, visticamāk, nekad arī nespēs būt kvalitatīvs PDF dokumentu rediģēšanas rīks. Jo tas vienkārši nav tam paredzēts un tam ir pārāk šauras iespējas. PDF formāta iespējas ir pārāk plašas un AI to nespēj nosegt.

Lai varētu lēnām sekot līdzi stāstam, iesaku lejuplādēt paku ar dokumentiem, uz kuru pamata tad sekosim notiekošajam (ZIP, 40 MB). Mēs sāksim ar primitīvu maketu InDesign, kurā būs ievietots teksts, RGB attēls un CMYK objektu grupa. Tālāk eksportēsim to uz PDF un tad veiksim manipulācijas AI un Acrobat, beigās savienojot visu vienā zupā vēlreiz ID un eksportējot gala versiju PDF failam ar visām izmaiņām. Visus četrus PDF dokumentus atradīsiet mapē Links.

Fundamentālās Illustrator problēmas darbam ar PDF

AI, tieši tāpat kā Photoshop, spēj strādāt tikai vienā krāsu telpā. Tā var būt vai nu CMYK vai RGB. Jebkas, kas nonāk no ārpasaules un neatbilst patreizējai krāsu telpai, tiek automātiski konvertēts. PDF, savukārt, var saturēt neierobežotu skaitu dažādu krāsu telpu objektu un būt pilnībā legāls dokuments, jo vienlaicīgs darbs ar dažādām krāsu telpām ir iebūvēts PDF konstrukcijā.

AI nespēj pareizi uztvert lapu ģeometriju un prot rediģēšanas režīmā gremot tikai pa vienai PDF lapaspusei. Šī ir vispopulārākā laža, ko nepamana rediģējot PDF dokumentus. Pēkšņi dokumentam nomainās formāts vai arī viss saturs aizbrauc uz kādu pusi.

AI neprot korekti interpretēt teksta blokus un arī atsevišķas teksta rindas.

AI nesaprot objektu statusus un neprot tos adekvāti atjaunot (sīkāk paskaidrošu ar 100%K overprint piemēru).

Eksportējam drukai gatavu PDF failu no ID un atveram to rediģēšanai AI

Ar standarta PDF/X-4 uzstādījumiem no ID eksportējam PDF failu (1-PDF-export-from-ID.pdf). Tajā atrodas teksts, RGB attēls, CMYK attēls (ēna zem pulksteņa) un CMYK objektu grupa (klucīšu mozaīka).

NB! Pie eksportēšanas uz PDF, zem Output ir jānorāda No color Conversion, lai saglabātu neaiztiktus RGB un CMYK objektus. Normālā situācijā es to nekādā gadījumā neiesaku darīt, jo krāsu konvertācija tad tiek uzticēta citiem procesiem, bet mūsu eksperimentam šis ir būtiski.

Tālāk šo failu atveram rediģēšanai AI un sastopamies ar pirmo kliedzinu, ka Illustrator kaut ko interpretēs: «The document contains PDF objects that have beeen reinterpreted: To preserve appearance, some text has been outlined.». Otrais izaicinājums seko, jo mums ir gan RGB, gan CMYK objekti un Illustrator neprot ar abiem strādāt, tāpēc jāizvēlas viena no vidēm. Tā kā gatavojam drukas failu, izvēlēsimies CMYK. Pēdējais izaicinājums ir piesaiste krāsu profilam, jo AI neprot lasīt arī PDF metadatus un nemaz nezina, ka krāsu profils PDF dokumentā jau ir iešūts. Nu un jau pēc atvēršanas mēs ieraudzīsim arī to, ka AI ir sabojājis 210×210 mm TrimBox dokumenta dimensijas un tagad tās ir 230,8×230,8 mm, jo interpretējot PDF saturu, izmērā tika ņemts vērā viss, kas atrodams PDF dokumentā, pat ja tas atrodas ārpus rāmjiem (šis gan nav pārnestā, bet tiešā nozīmē).

Īpašu uzmanību vajag pievērst PDF dokumenta izmēram. Tas ir kļuvis stipri lielāks. Tas notiek tāpēc, ka AI saglabā PDF dokumentā gan AI, gan savas interpretācijas PDF. Jebkura programma (ID, Acrobat, utt.) no šī dokumenta lasīs tikai PDF daļu un AI daļu ignorēs. Savukārt ar AI būs tieši pretēji — tas ignorēs jebko, kas ārpus AI ir darīts ar PDF daļu un ielādēs atpakaļ savu saglabāto darba versiju.

Nečakarēsimies daudz, tikai nomainīsim virsrakstam teksta krāsu un saglabāsim kā jaunu iterāciju PDF dokumentam (2-PDF-edit-in-AI.pdf). Visas augstāk minētās zobusāpes tagad būs skaidri redzamas, atverot PDF dokumentu Acrobat. Mums ir pazudusi ģeometrija, RGB pulkstenis tagad ir CMYK, savukārt teksta rindlasāmība ir sabojāta.

Spēles ar Illustrator PDF dokumentu Acrobat

Pēc virsraksta teksta krāsas nomaiņas esam sapratuši, ka mums tomēr nepatīk tas nekvalitatīvais pulksteņa attēls un vēlamies to izdzēst ārā. Pie reizes palielinot virsrakstu un pārbīdot to kompozicionāli loģiskāk. To arī izdarām ar Acrobat pieejamiem rīkiem, saglabājot izrediģēto versiju kā jaunu PDF dokumentu (3-PDF-edit-in-Acrobat.pdf).

ID neprot lasīt AI saglabāto papildinformāciju, tāpēc tas interpretēs tikai PDF daļu, kas satur PDF pamatinformāciju. Attiecīgi viens un tas pats PDF izskatīsies pavisam dažādi AI un ID.

Un tagad sākas jautrākais. Ja atvērsim šo PDF dokumentu AI, mums izlēks brīdinājuma logs, ka PDF ir rediģēts ārpus AI (This document has been modified outside Adobe Illustrator). Protams, vēloties saglabāt visas rediģēšanas iespējas, mēs izvēlēsimies pirmo no iespējām un vērsim vaļā dokumentu, ignorējot ārpus AI taisīto. Un ieraudzīsim to pašu dokumentu, kas bija pirms rediģēšanas Acrobat.

Visu versiju kopums ID un secinājumi

Lai arī cik jocīgi neliktos, bet Adobe InDesign, runājot mana kolēģa vārdiem, ir tups kā zābaks. Ko tu viņā iemet, to arī dabūsi ārā. Tāpēc neuztraucoties par saturu, var mierīgi samest iekšā ID pa lapaspusēm visus PDF failus un eksportēt kā vienu PDF dokumentu, lai var salīdzināt izmaiņas pa etapiem (4-Combination-export-from-ID.pdf).

Par to, ka pulksteņa foto ir sačakarēts, mēs pārliecinājāmies jau pie importa AI. Bet tas, kam tajā mirklī vēl nepievērsām uzmanību, ir nianse, ka AI neko nesaprot par objektu statusiem. Ja pēc AI remontdarbiem to vēl grūti ieraudzīt, tad tas ļoti spilgti ir redzams pēc Acrobat remontdarbiem. Virsraksts ir «kļuvis caurspīdīgs». Kaut gan patiesībā notikumu secība bija nedaudz cita un teksts ir nevis caurspīdīgs, bet gan ar ieslēgtu overprint. Noticis tas ir tāpēc, ka sākotnēji teksts PDF dokumentā bijā 100% melns un šādiem objektiem pēc noklusējuma tiek ieslēgts overprint režīms, kas ir pareizi. Bet pēc rediģēšanas AI, kad šim tekstam krāsu nomainījām uz oranžīgo, AI neprot nolasīt objekta overprint uzstādījumus, tāpēc arī nezina, ka tie būtu jālabo. Tāpēc objekts ir palicis šajā stāvoklī, kaut gan tīri tehniski tādam tam nevajadzētu būt.

Vienmēr, kad tomēr ir nācies bakstīt PDF ārpus Acrobat, es ieteiktu to ielikt tukšā Adobe InDesign dokumentā un vēlreiz eksportēt uz PDF. Tādā veidā būs iespēja vismaz nedaudz atgriezt PDF tā sākotnējo struktūru, piemēram, atjaunojot pareizu dokumenta ģeometriju.

Es ļoti iesaku pabakstīties un paspēlēties ar visiem arhīvā atrodamajiem failiem kā arī komentēt neskaidrās lietas. Šis nav vieglākais temats, ko sagremot, bet tieši tāpēc es ceru, ka tas liks vēlreiz un vēlreiz pārdomāt, vai ir vērts bakstīt PDF dokumentus ar tam nepiemērotiem rīkiem, jo tieši tikpat daudz zobusāpju sagādās arī citi grafiskie redaktori, kas nav paredzēti PDF rediģēšanai.