VIA

Un vēl – šāds virsraksts skan diezgan spēcīgi, vai ne?

Франция объявила Россию вне закона

МИД Франции заявил, что Россия оказалась за пределами международного права, после того как признала независимость Абхазии и Южной Осетии, де-юре входивших в состав Грузии. С таким заявлением, как сообщает AFP, выступил глава министерства Бернар Кушнер.

iz lenta.ru

VIA

• Vai Jūs atminieties, kādā veidā un kur tika izdomāts, ka par valsts prezidentu ir jāvirza Zatlers? Vai Jūs atceraties, kad bija pēdējā reize, kad Jūs smējāties par kārtējo muļķību, kas nākusi no viņa mutes? Vienkārši padomājiet, vai valsts prezidents ir tas cilvēks, no kā Jūs sagaidāt smieklīgas lietas. Un atcerieties, kā drošības policija uzsāka izmeklēšanu pret blogu “Vatlera Draugu Kopa” par Zatlera izsmiešanu.
• Vai Jūs atminaties, kas ir Edgars Zalāns? Vai, precīzāk, Jūs atminaties, kādā amatā šī pati Saeima gribēja viņu iecelt? Un vai Jūs atminaties, kā šīs pašas Saeimas deputāti nelikās ne zinis par viņa izteikumiem, ka viņš nelasa avīzes, ka “tam džekam [Domburam] ir reālas problēmas”?
• Vai Jūs vēl atminaties, kā tika atcelts no amata KNAB vadītājs Loskutovs? Vai Jūs ievērojāt to neatlaidību, ar kādu šī Saeima centās no sev nēertā Loskutova atbrīvoties? Kā partijas, pret kurām KNAB vērsās sakarā ar likuma pārkāpumiem, izmisīgi cīnījās par viņa atlaišanu? Tai pat laikā, vai Jūs zināt, kas ir Vladimirs Vaškevičs?
• Vai Jūs atminaties kā šī Saeima reaģēja uz notikumiem Doma laukumā, kad tur sapulcējās cilvēki, kas gribēja izteikt savu neapmierinātību?
• Vai Jūs atceraties, kas ir “mutatis mutandis“?
• Vai Jūs atceraties, ka viena no šajā Saeimā pārstāvētajām partijām, par savu premjera kandidātu virzīja smagos noziegumos apsūdzēto Aivaru Lembergu?
• Vai Jūs esat redzējuši kādu sektas “Jaunā paaudze” dievkalpojumu? Vai Jums patīk skatīties kā Saeimas deputāti ekstāzē raustās šīs sektas dievkalpojumā?’

Un tā varētu turpināt…

Es balsošu PAR Satversmes grozījumiem un aicinu to pašu darīt arī savus lasītājus.

Es esmu pārliecināts, ka agri vai vēlu, tie, kas tagad ir pie varas sāks izmantot visus iespējamos līdzekļus, lai pie šīs varas noturētos. Es esmu pārliecināts, ka viņi ir gatavi darīt jebko. Iebalsot likumus, kas liegtu pārbaudīt valsts amatpersonu izdevumu atbilstību ienākumiem. Iebalsot likumus, kas liedz masu medijiem atrasties ārzemju uzņēmumu īpašumā. Iebalsot likumus, kas blogus pielīdzinātu masu medijiem un tiem vairs nebūt tās brīvības, kas ir tagad. Viņi ir gatavi un vēlas, lai TV Jūs redzētu tikai pozitīvas ziņas par Zatlera vizītēm Limbažos un teļu dzimšanu. Daudzi no viņiem droši vien skatās uz divām mūsu kaimiņvalstīm, apbrīnojot un apskaužot to, kā Putinam un Lukašenko ir izdevies visu savās valstīs “sakārtot”. Es esmu pārliecināts, ka viņi viltos vēlēšanu rezultātus (kā jau ar vienu deputātu bija), ja tas būs nepieciešams.

Viņu demagoģija kļūst arvien histēriskāka, jo viņiem ir bail. Un tagad viņi draud, ka Satversmes grozījumu pieņemšanas rezultātā mēs sagrausim valsts demokrātiskos pamatus. Viņi draud, ka mums tad par otro (vai pat pirmo) valsts valodu tiks atzīta krievu valoda. Ka mēs ievēlēsim Saeimā Latvijai naidīgus spēkus. Ka mēs ievēlēsim krievus. Viņi cenšas izspēlēt nacionālo kārti, lai mūs iebaidītu. Viņi saka, ka 2.5 miljoni latu, kas ir nepieciešami vienam referendumam ir nauda, ko varētu izlietot citām vajadzībām, tai pat laikā mums būs pasaulē dārgākais tilts, tai pat laikā mums augustā būs divi referendumi, nevis viens, kurā varētu balsot arī par pensiju likuma grozījumiem. Viņi saka, ka tas radīs haosu, nenoteiktību un likuma varas vājināšanos, tai pat laikā viņi paši būtībā pārkāpj tos likumus, kurus pieņem.

Tai pat laikā mums visiem ir jāizvēlas. Mums ir jāizvēlas kādā Latvijā mēs gribam dzīvot. Mēs varam turpināt pasīvi vērot un smīkņāt par notiekošo. Bet mēs varam to mainīt. Mēs varam iegūt savā, visas tautas īpašumā, instrumentu, ar kuru disciplinēt tos, ko mēs esam ievēlējuši. Mēs varam panākt to, ka par tautu deputāti atceras ne tikai pirms vēlēšanām. Mēs varam panākt, ka Latvijā ir tauta, nevis tukšs elektorāts.

Šajā blogā Jūs varat palasīt materiālus, kas attēlo, iespējams, viņu ideālo valsti. Valsti, kurā iedzīvotāji reāli nespēj ietekmēt notiekošo. Valsti, kurā korupcija ir tik ierasta lieta , ka tā vairs nav iznīdējama. Valsti, kurā tiek vajāti iedzīvotāji par viņu idejām. Četri gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai Saeima varētu šādu valsti uzbūvēt. Es tādā valstī dzīvot negribu, tāpēc balsošu PAR.

Bet jūsu minētie – viņi visi ir Sorosa tanku* bučotāji. Viņi visi joprojām bučo svešus tankus, proti, svešas idejas. Viņiem neatkarīgā Latvija nav svēta. Viņiem nav svēta nacionālā ideja. Viņu dabā ir traukties zem krievu, vācu vai citiem karogiem un trenkāt tos, kuri savu mūžu atdevuši nacionālai neatkarībai. Viņi par grašiem gatavi kalpot svešiem pasaules naudas maisiem, iznīdēt nacionālos uzņēmējus, jeb, kā viņi tos dēvē, oligarhus. Kādi gan Šķēle vai Lembergs ir oligarhi? Viņi ir veiksmīgi latvieši, kuri nepakļaujas svešo diktātam, kuri nebučo Sorosa tankus. Es arī Sorosa tankus nekad nebučošu.

Un par referendumu arī viens krāšņš domas lidojuma auglis:

Lai referendums par Satversmes grozījumiem būtu noticis, tajā jāpiedalās vismaz 700 000 – tā noteikuši Latvijas valsts dibinātāji. Tādēļ, neejot uz šo referendumu, tas var izrādīties neveiksmīgs. Bet veiksmes gadījumā šie grozījumi ļaus panākt krievu valodas kā valsts valodas apstiprināšanu Latvijā. Bet tie, kuri tomēr dosies uz referendumu, iestāsies pret to Latvijas valsti, kāda tā tika nodibināta 1918.gadā.

Plašāk šeit.

Šāds pētījums ir veikts atkārtoti un lielas izmaiņas nav novērojamas – Krievijas iedzīvotāji uzskati par optimālāko partiju sistēmu paliek gandrīz nemainīgi jau trīs gadu garumā.

Par politiskās opozīcijas nepieciešamību šobrīd Krievijā iestājas gandrīz divas trešdaļas (62%) iedzīvotāju. Katrs piektais respondents uzskata, ka politiskā opozīcija nav nepieciešama (21%), bet atlikušajiem 17% nav noteikta viedokļa šajā jautājumā.

Par opozīcijas nepieciešamību visbiežāk ir pārliecināti Krievijas Komunistiskās partijas, Žirinovska Liberāldemokrātiskās partijas, Labējo spēku savienības,  “Яблокo” un “Taisnīgās Krievijas” elektorāts. “Vienotās Krievijas” piekritēji biežāk uzskata, ka opozīcija Krievijā nav nepieciešama.

Uz jautājumu, vai šobrīd Krievijā vispār pastāv politiskā opozīcija, apstiprinošu atbildi deva 46% vēlētāju, visbiežāk tā uzskata kompartijas elektorāta pārstāvji.

Foto no diena.lv

Kas attiecas uz zatleru kā vienīgo no Baltijas valstu prezidentiem, kas dosies uz Pekinas spēlēm – man liekas, ka šis cilvēks vairs pavisam nesaprot, kas viņš ir. Dzīvo savā pasaulītē un neko citu neredz. Un es arvien biežāk gribētu būt igaunis vai lietuvietis.

Informācija par atentātu pret Čečenijas prezidentu Ramzanu Kadirovu paliek pretrunīga un neapstiprināta. Atsaucoties uz  vieniem avotiem, atentāt tika veikts viņa dzimtajā ciemā Hosi-jurtā, pēc kā tur tika “sagūstīti un pēc sadistiskām pratināšanām zvērīgi nogalināti” seši cilvēki no Kadirovam pietuvinātajām personām. No citiem avotiem izriet, ka atentāts ir veikts vienā no Čečenijas lielākajām pilsētām Gudermesā, publiska pasākuma laikā. Kadirova preses dienests noliedz visu šo informāciju.

Radiostacijas “Эхо Москвы” ēterā Kadirova preses dienesta vadītājs informēja, ka dienā, kad it kā ir noticis uzbrukums (it kā 28. jūlijā), Kadirovs esot atradies vizītē Jaroslavļā, un sīki aprakstīja Kadirova vizītes grafiku, tādejādi izslēdzot uzbrukuma iespēju.

Tomēr pirms pāris dienām visas Čečenijas spēka struktūras sāka darboties pastiprinātā režīmā, tostarp arī tie dienesti, kas tieši atbild par Kadirova drošību.

Visas sabiedriskās vietas, kur varētu paviesoties Kadirovs tiek pastiprināti apsargātas, ir iesaistīta faktiski visa milicija.

Aģentūra “Кавказский узел” informāciju par atentātu ieguva no kādas čečenu separātistu mājas lapas, kurā tika ziņots par atentāta mēģinājumu Hosi-jurtā, pēc kā tika nogalinātas vairākas personas, kas bija Kadirovam īpaši pietuvinātas. Šajā lapā tika apgalvots, ka nogalināto radinieki baidās dot jebkādu informāciju par notikušo, esot zināms, ka viens no nogalinātajiem ir bijis Kadirova klasesbiedrs. Visi esot nogalināti tajā pašā dienā, kad esot noticis neveiksmīgais atentāta mēģinājums.

Kadirova administrācija tikmēr uzsver, ka visa šī informācija ir “izzīsta no pirksta”, tā ir provokācija un daļa no “propagandas kampaņas, kas vērsta uz Čečenijas Republikas un tās prezidenta diskreditāciju”. Tā aģentūrai “Интерфакс” šodien pavēstīja viens no Kadirova padotajiem Lema Gudajevs.

“Ir spēki, kam nepatīk stabilitāte Čečenijā, nepatīk, ka tā veiksmīgi attīstās, atdzimst. Šo spēku mērķis izraut Čečeniju ārā no Krievijas sastāva ir cietis pilnīgu izgāšanos. Tagad viņi cenšas tautā iedzīt bailes un nepārliecinātību”, intervijā teica Gudajevs.

Šie paziņojumi izskanēja intervijā, ko Makkeins deva BBC: “Bijušais Krievijas prezidents, tagadējais premjerministrs Putins, ved savu valsti pa ceļu, ko es uzskatu par ļoti kaitīgu”.

Makkeins tāpat kritizēja Krievijas rīcību gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā, paziņojot, ka tā ir autokrātiska. “Paskatieties uz Krievijas rīcību pēdējās nedēļās – viņi samazināja naftas piegādas čehiem, jo čehi noslēdza vienošanos ar mums. Tagad viņi ir izmetuši vai piespieduši British Petrolium aiziet no Krievijas, un starp citu, daudzi no mums jau paredzēja, ka tieši tā tas notiks”.

Intervijas vadītājs iebilda, ka pārējās G8 valstis neatbalsta Krievijas izslēgšanu, bet prezidents Medvedevs šo priekšlikumu ir nosaucis par nenopietnu, Makkeins uz o atbildēja, ka no sava nodoma neatkāpsies.

Otrs kandidāts uz ASV prezidenta amatu Baraks Obama ir paziņojis, ka starptautiskajai sabiedrībai ir nepieciešama Maskavas palīdzība cīņā ar kodolieroču izplatību, līdz ar to, darīt tā, kā piedāvā Makkeins būtu kļūdaini.

Krievijas reakcija uz šiem Makkeina izteikumiem, pagaidām vēl nav sekojusi.