Breaking.lv

Zviedrija nosūtīs “Patriot” pretgaisa aizsardzības vienību uz Poliju

2026-10-07T10:48:04.388+03:00

Zviedrija no decembra Polijā izvietos pretgaisa aizsardzības vienību ar sistēmu “Patriot”, lai aizsargātu NATO loģistikas mezglu, caur kuru Ukrainai tiek piegādāts militārais un civilais atbalsts.

Par ieceri 6. oktobrī preses brīfingā par drošības situāciju paziņoja Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons, ārlietu ministre Marija Malmere Stenergārda un aizsardzības ministrs Pols Jonsons.

Zviedrijas valdība norāda, ka vienība būs pakļauta NATO Gaisa spēku pavēlniecībai. Tās uzdevums būs aizsargāt Polijā esošo loģistikas mezglu, kas tiek izmantots militārā un civilā atbalsta pārkraušanai un nogādāšanai Ukrainā.

Vienībā būs aptuveni 100 karavīru

SVT vēsta, ka uz Poliju paredzēts nosūtīt aptuveni 100 Zviedrijas karavīru un virsnieku. “Patriot” sistēmas uzdevums būs aizsargāt objektu pret lidrobotiem, spārnotajām un ballistiskajām raķetēm.

Zviedrijas Pretgaisa aizsardzības pulka komandiere Sofija Vestermarka SVT norādīja, ka šī būs līdz šim sarežģītākā Zviedrijas operācija kopš valsts pievienošanās NATO.

Zviedrijas aizsardzības ministrs Pols Jonsons preses brīfingā uzsvēra, ka operācija notiks apstākļos, kuros pastāv reāls apdraudējums no gaisa un tālas darbības ieročiem.

Zviedrija uz Poliju nosūtījusi arī iznīcinātājus

Kopš oktobra Zviedrija piedalās NATO integrētajā pretgaisa un pretraķešu aizsardzības operācijā Polijā arī ar iznīcinātājiem “Gripen”. To uzdevums ir palīdzēt aizsargāt NATO austrumu flanga gaisa telpu un loģistikas infrastruktūru, kas saistīta ar atbalsta piegādēm Ukrainai.

Zviedrijas valdība lēmumu par “Patriot” izvietošanu saista ar drošības situācijas pasliktināšanos Eiropā, atkārtotiem NATO valstu gaisa telpas pārkāpumiem un iespējamiem krievijas mēģinājumiem traucēt Rietumvalstu atbalsta piegādes Ukrainai.

Zviedrijas Drošības policija “Säpo” savā 2025.–2026. gada drošības situācijas novērtējumā norādījusi, ka krievija joprojām ir lielākais ārējais drošības apdraudējums Zviedrijai un tās aktivitātes tuvākajā reģionā var pieaugt.

Foto: Försvarsmakten.

Avoti / atsauces: SVT; Zviedrijas valdība; Säkerhetspolisen.

Moldovā tiesai nodod lietu par slepkavību plānošanu Ukrainā

2026-10-07T10:13:48.107+03:00

Moldovas prokurori nodevuši tiesai lietu pret vīrieti, kuru apsūdz cilvēku vervēšanā četru pasūtījuma slepkavību gatavošanai Kijivā. Pēc prokuratūras sniegtās informācijas, plānotie uzbrukumi nenotika, jo iejaucās Moldovas un Ukrainas tiesībaizsardzības iestādes.

Moldovas Organizētās noziedzības un īpašo lietu apkarošanas prokuratūra norāda, ka slepkavību īstenošanai bijuši paredzēti 400 000 ASV dolāru. Maksājumus esot plānots veikt kriptovalūtā.

Izmeklēšanā minēti četri iespējamie mērķi

Saskaņā ar prokuratūras izklāstīto apsūdzības versiju iespējamie mērķi bija Ukrainas militārpersona, žurnālists, stratēģiska valsts uzņēmuma vadības pārstāvis un valsts pārvaldes komunikācijas pārstāvis.

Prokuratūra apgalvo, ka tiesai nodotajā lietā apsūdzētais savervējis astoņus cilvēkus no Moldovas. Viņi Kijivā esot īrējuši mājokli un novērojuši iespējamos mērķus, tostarp izliekoties par ēdiena piegādes kurjeriem. Grupa esot meklējusi arī veidu, kā saņemt ieročus, un vietas to glabāšanai.

Pēc prokuratūras informācijas, viena no lietā iesaistītajām Ukrainas pilsonēm pie valsts pārvaldes komunikācijas pārstāvja darbavietas novietojusi divas granātas pamestā automašīnā. Prokuratūra norāda, ka viņa Ukrainā par šīm darbībām jau ir notiesāta. Plānotā slepkavība nenotika.

Kratīšanās izņemti šaujamieroči, granātas un sprāgstvielu detonatori. Moldovā apsūdzētais vīrietis atrodas pirmstiesas apcietinājumā; viņa lietu izskatīs Kišiņevas tiesa. Izmeklēšana pret vēl trim Moldovā apsūdzētām personām turpinās.

Lieta sākta pēc aizturēšanām februārī

2026. gada februārī Moldovas un Ukrainas iestādes paziņoja par vairāku personu aizturēšanu saistībā ar iespējamu slepkavību gatavošanu Ukrainā. Toreiz prokuratūra minēja plašāku iespējamo mērķu loku. Četri mērķi ir norādīti lietā, kas tagad nodota tiesai pret vienu no apsūdzētajiem.

Apsūdzības versija tiesā vēl ir jāpierāda. Vīrietis uzskatāms par nevainīgu, kamēr nav stājies spēkā notiesājošs spriedums.

Avoti / atsauces: Puls Media; Ziarul de Gardă; Moldovas prokuratūras februāra paziņojums.

krievijas raķešu un lidrobotu triecienos Ukrainā ir bojāgājušie

2026-10-07T09:45:46.841+03:00

krievija naktī uz 7. oktobri un no rīta uzbruka Ukrainai ar ballistiskajām un spārnotajām raķetēm, kā arī lidrobotiem. Kijivā gājuši bojā divi cilvēki, bet par bojāgājušajiem un ievainotajiem ziņots arī Prilukos Čerņihivas apgabalā. Postījumi konstatēti vairākās citās pilsētās.

Ukrainas Gaisa spēki ziņoja par vairākām uzbrukuma kārtām. Ap plkst. 3.09 tika konstatēts ballistisko raķešu apdraudējums, vēlāk Ukrainas teritoriju sasniedza spārnotās raķetes. No rīta tika izsludināts jauns brīdinājums par ballistiskajām raķetēm Kijivas virzienā.

Saskaņā ar “Ukrainska Pravda” apkopoto informāciju uzbrukuma laikā ziņots arī par lidrobotu pārvietošanos vairākos Ukrainas apgabalos. Informācija par izmantoto ieroču kopskaitu un uzbrukuma sekām vēl tiek precizēta.

Kijivā gājuši bojā divi cilvēki

Kijivas pilsētas militārā administrācija informēja, ka Darnicas rajonā gājuši bojā divi cilvēki. Tur konstatēta atlūzu nokrišana atklātā teritorijā un garāžu kooperatīvā.

Pēc pilsētas varas iestāžu sniegtās informācijas, Obolonas un Ševčenko rajonā triecieni skāruši nedzīvojamas apbūves teritorijas, bet Podilas rajonā — noliktavu telpas.

Prilukos trāpīts ēkām

Čerņihivas apgabala policija paziņoja, ka ap plkst. 6.00 raķetes trāpījušas Priluku pilsētai. Policijas sniegtajā informācijā minēts trāpījums daudzdzīvokļu ēkai, bērnu un jauniešu radošajam centram un uzņēmumam.

Policija ziņo par bojāgājušajiem un ievainotajiem, taču tās sākotnējā paziņojumā precīzs skaits nav norādīts. Notikuma vietās strādā policija, glābēji un mediķi; turpinās gruvešu novākšana.

Postījumi Kremenčukā un citās pilsētās

Poltavas apgabala militārā administrācija ziņoja, ka Kremenčukā trāpījums skāris dzīvojamo rajonu un bojātas daudzdzīvokļu ēkas. Trāpīts arī uzņēmumam Kremenčukas rajonā. Informācija par iespējamiem cietušajiem tiek precizēta.

Oleksandrijā Kirovohradas apgabalā uzbrukums skāris kritisko infrastruktūru. Oleksandrijas kopienas vadītājs Serhijs Kuzmenko paziņoja, ka ir ievainotie, pie kuriem nosūtīta neatliekamās palīdzības brigāde. Ziņu par bojāgājušajiem viņa paziņojuma brīdī nebija.

“Ukrainska Pravda”, atsaucoties uz vietējo amatpersonu sniegto informāciju, vēstīja arī par triecieniem rūpniecības uzņēmumam Dnipro un transporta infrastruktūras objektam Zaporižjā. Šo incidentu sekas tiek precizētas.

Avoti / atsauces: “Ukrainska Pravda” — par kombinēto uzbrukumu; Kijiva; Priluki; Kremenčuka; Oleksandrija.

Bruņoti migrantu pavadoņi draud NBS karavīriem pie robežas

2026-10-07T09:11:33.080+03:00

Nacionālo bruņoto spēku karavīri uz Latvijas–Baltkrievijas robežas apturējuši vismaz 20 cilvēku lielas grupas mēģinājumu nelikumīgi šķērsot valsts robežu. NBS norāda, ka grupas maskās tērptie pavadoņi bijuši bruņoti un draudējuši Latvijas karavīriem.

Incidents noticis oktobra pirmajā nedēļā. Pēc NBS sniegtās informācijas, pavadoņi mērķtiecīgi virzījuši cilvēkus Latvijas virzienā, mudinājuši viņus šķērsot robežu un vienlaikus izteikuši draudus karavīriem.

NBS vērtējumā šis gadījums no iepriekšējiem robežas šķērsošanas mēģinājumiem atšķīries ar pavadoņu demonstratīvo un agresīvo rīcību. Plašāka informācija par pavadoņu bruņojumu un izteikto draudu saturu nav publiskota.

Krāslavas novadā aizturēts pārvadātājs

Atsevišķā gadījumā 3. oktobrī robežsargi sadarbībā ar NBS karavīriem Krāslavas novada Andrupenes pagastā aizturēja Latvijas pilsoni, kurš vadīja automašīnu “Chrysler”.

Transportlīdzekļa salonā atradās piecas personas bez derīgiem ceļošanas dokumentiem, vīzām vai uzturēšanās atļaujām. Saskaņā ar Valsts robežsardzes informāciju šīs personas iepriekš bija nelikumīgi šķērsojušas Baltkrievijas–Latvijas robežu.

Pret automašīnas vadītāju sākts kriminālprocess par personu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai. Pārbaudē arī konstatēts, ka viņš uzrādījis viltotu Polijas transportlīdzekļa vadītāja apliecību, tādēļ sākts vēl viens kriminālprocess.

Vadītājam bija noteikts transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums, jo nebija veikta pirmstermiņa veselības pārbaude.

Operāciju “Vilkatis” turpinās līdz gada beigām

Ministru kabinets 6. oktobrī nolēma Latvijas austrumu pierobežā īstenoto operāciju “Vilkatis” pagarināt līdz 31. decembrim. Lēmums pamatots ar situāciju uz robežas, augustā vētrā bojātās infrastruktūras atjaunošanu un Valsts robežsardzes spēju stiprināšanu, tostarp plašāku bezpilota lidaparātu izmantošanu.

Pēc Valsts kancelejas informācijas, kopš operācijas sākuma 11. augustā no nelikumīgas robežas šķērsošanas atturēti vairāk nekā 1400 cilvēku. Atklāti un likvidēti arī divi tuneļi, kas izmantoti robežas šķērsošanas organizēšanai no Baltkrievijas puses.

2026. gadā kopumā no Latvijas robežas nelikumīgas šķērsošanas atturēti vairāk nekā 11 000 cilvēku.

Operāciju koordinē Valsts kancelejas Krīzes vadības centrs. Tajā piedalās Valsts robežsardze, Valsts policija un NBS. Karavīri un zemessargi veic robežas novērošanu un patrulēšanu, sniedz transporta un loģistikas atbalstu, kā arī piedalās robežas infrastruktūras stiprināšanā.

NBS un Valsts robežsardze notikumus uz Latvijas–Baltkrievijas robežas raksturo kā Baltkrievijas īstenotu migrācijas instrumentalizāciju un hibrīdapdraudējumu.

Avoti / atsauces: NBS / Sargs.lv; Valsts robežsardze — par pārvadātāja aizturēšanu; Valsts robežsardze — par operācijas “Vilkatis” pagarināšanu.

Latvijā IRIS-T varētu sākt izmantot 2027. gada pirmajā pusē

2026-10-01T23:38:39.703+03:00

Latvijā vidējas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas “IRIS-T” kaujas dežūrā varētu sākt izmantot 2027. gada pirmajā pusē, informējis Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku komandieris Edmunds Svenčs.

Pirmo sistēmas aprīkojuma komplektu Latvija plāno saņemt līdz 2026. gada beigām. Tajā ietilps radari, komandpunktu sistēmas un loģistikas aprīkojums, bet pēc piegādes sāksies sistēmas pieņemšana un ieviešana.

Pēc Svenča teiktā, kaujas dežūras sākšanas laiks būs atkarīgs no personāla apmācības un tā, cik ātri sistēmu izdosies savienot ar kopējo NATO gaisa telpas novērošanas un reaģēšanas sistēmu.

Personāla sagatavošana var ilgt vairākus mēnešus

Kā salīdzinājumu Gaisa spēku komandieris minēja Igauniju, kurai no sistēmas saņemšanas līdz tās darbības sākšanai bija nepieciešams aptuveni pusgads. Latvijā “IRIS-T” kaujas dežūru varētu sākt 2027. gada pirmajā pusē, tomēr Svenčs pieļāva, ka tas varētu notikt arī agrāk.

Precīzas sistēmu izvietošanas vietas netiks publiskotas, jo šī informācija būs klasificēta.

Pie austrumu robežas izvietoti “Blaze” pārtvērējlidroboti

Svenčs arī informēja, ka Nacionālie bruņotie spēki austrumu robežas tuvumā ir izvietojuši 2026. gadā saņemtos Latvijā ražotos “Blaze” pārtvērējlidrobotus.

Pašlaik turpinās pārtvērējlidrobotu integrēšana kaujas vadības sistēmās un karavīru apmācība. Gaisa spēku komandiera rīcībā nebija informācijas, ka “Blaze” būtu izmantoti ārvalstu lidrobotu ielidošanas incidentos. Šādos gadījumos vispirms tiek iedarbināta komandķēde, kas saistīta ar NATO iznīcinātāju izmantošanu.

“Blaze” ir uzņēmuma “Origin Robotics” izstrādāta autonoma sistēma, kas paredzēta pretinieka lidrobotu un citu gaisa mērķu pārtveršanai un iznīcināšanai. Latvija, Igaunija un Beļģija pirmos šīs sistēmas lidrobotus sāka saņemt 2026. gada sākumā.

Līguma vērtība — aptuveni 600 miljoni eiro

Aizsardzības ministrija 2023. gada 30. novembrī parakstīja līgumu ar Vācijas uzņēmumu “Diehl Defence” par “IRIS-T” vidējas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādi.

Aptuveni 600 miljonu eiro vērtais līgums paredz Latvijai piegādāt sistēmas pilnvērtīgai darbībai nepieciešamo aprīkojumu. “IRIS-T” ieviešana paplašinās Latvijas slāņveida pretgaisa aizsardzību, papildinot pašlaik izmantotās tuvās darbības sistēmas.

Avoti / atsauces: LETA; Aizsardzības ministrija; Sargs.lv.

```

Igaunija aizliegs krievijas un Baltkrievijas graudu tranzītu

2026-10-01T13:48:40.939+03:00

Igaunijas valdība nolēmusi aizliegt krievijas un Baltkrievijas izcelsmes graudu tranzītu caur valsts teritoriju. Ierobežojums noteikts kā nacionālā sankcija.

Aizliegums attieksies uz graudaugiem, kas iekļauti Eiropas Savienības kombinētās nomenklatūras CN 10 preču grupā. Tas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc attiecīgo grozījumu publicēšanas Igaunijas oficiālajā izdevumā “Riigi Teataja”.

Lēmums tiks īstenots, grozot 2022. gada 29. septembra valdības noteikumus par nacionālo sankciju piemērošanu saistībā ar krievijas agresiju pret Ukrainu un Baltkrievijas sniegto atbalstu.

Līdz šim tranzīts bijis nenozīmīgs

Pēc Igaunijas Ārlietu ministrijas informācijas, krievijas un Baltkrievijas graudu tranzīts caur Igauniju līdz šim faktiski nav noticis. Sankcijas mērķis ir nepieļaut, ka Igaunijas teritorija un ostas nākotnē kļūst par jaunu šo valstu lauksaimniecības produkcijas izvešanas ceļu.

Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna norādīja, ka krievija uzbrūk Ukrainas ostām un apgrūtina Ukrainas graudu nonākšanu pasaules tirgū, tādēļ Igaunija neļaus krievijai izmantot savas ostas graudu eksportam.

Ministrs uzsvēra, ka Igaunija nevēlas palīdzēt krievijai mazināt tās sāktā kara ekonomiskās sekas vai ar tranzīta palīdzību atbalstīt krievijas kara ekonomiku.

ES tarifi tranzītu pilnībā neaizliedz

Eiropas Savienība 2024. gadā noteica paaugstinātus muitas tarifus krievijas un Baltkrievijas graudaugu produkcijai, lai ierobežotu tās importu ES tirgū. Tomēr šie tarifi pilnībā neaizliedz graudu tranzītu caur Eiropas Savienību uz trešajām valstīm.

Igaunijas valdības noteiktā nacionālā sankcija novērsīs šo iespēju valsts teritorijā neatkarīgi no kravas galamērķa.

Igaunija aicina Baltijas valstis rīkoties kopīgi

Igaunija jautājumā par krievijas graudu tranzīta apturēšanu sadarbojas ar Latviju un Lietuvu. Abu valstu pārstāvji arī pauduši gatavību nepieļaut krievijas graudu pārvadāšanu caur Baltijas valstu ostām.

ERR norāda, ka pēdējos mēnešos krievijas un Baltkrievijas graudu tranzīts caur Latviju ir strauji palielinājies. Igaunijas noteiktais aizliegums paredzēts, lai kravu plūsma pēc ierobežojumiem citos maršrutos netiktu novirzīta uz Igauniju.

Avoti / atsauces: ERR; Igaunijas Ārlietu ministrija.

Somijā izmeklē iespējamu ielaušanos deputātu mājokļos

2026-10-01T13:29:24.463+03:00

Somijas policija izmeklē vismaz divus iespējamas ielaušanās gadījumus parlamenta deputātu mājokļos. Iespējamais vainīgais un notikušā motīvs pašlaik nav noskaidrots.

Par gadījumiem 1. oktobrī vēstīja laikraksts “Ilta-Sanomat”, atsaucoties uz saviem avotiem un vienu no skartajiem deputātiem. Izdevums vēlāk precizēja, ka pašlaik runa ir par aizdomām par ielaušanos, nevis izmeklēšanā galīgi apstiprinātiem apstākļiem.

Viens vārdā nenosaukts Somijas parlamenta deputāts izdevumam apgalvoja, ka viņa mājoklī ir iekļūts. Plašāka informācija par incidentu vietām, laiku un iespējamajiem zaudējumiem nav publiskota.

Drošības dienests ir informēts

Somijas Drošības izlūkošanas dienests “Supo” apstiprinājis, ka ir informēts par iespējamajiem incidentiem. Izmeklēšanu veic Helsinku policija, kas līdz publikācijas sagatavošanai nebija sniegusi plašāku informāciju.

Kā viena no pārbaudāmajām versijām esot minēta iespējama ārvalsts darbība, taču tiek izskatīti arī citi skaidrojumi. Publiski pierādījumi par incidentu saistību ar kādu ārvalsti vai tās izlūkdienestu nav pieejami.

Deputātu grupu vadītāji iepriekš informēti

“Ilta-Sanomat” iepriekš vēstīja, ka parlamenta frakciju vadītāji slēgtā sanāksmē brīdināti par iespējamu iekļūšanu deputātu mājokļos. Sanāksmi vadīja parlamenta priekšsēdētāja vietniece un parlamenta drošības grupas vadītāja Paula Risiko, bet tajā piedalījās arī parlamenta drošības direktors Āro Toivonens.

Sanāksmē apspriesti drošības riski saistībā ar 2027. gada pavasarī paredzētajām Somijas parlamenta vēlēšanām. Toivonens uzsvēra, ka pašlaik nav konstatēts tiešs fizisks apdraudējums parlamentam un nav informācijas par parlamenta telpās esošu cilvēku dzīvības vai veselības apdraudējumu.

Iespējamo ielaušanās gadījumu apstākļi tiek precizēti.

Avoti / atsauces: Ilta-Sanomat.

VDD aiztur pāri aizdomās par spiegošanu krievijas GRU labā

2026-10-01T10:24:36.137+03:00

Valsts drošības dienests sadarbībā ar Militārās izlūkošanas un drošības dienestu aizturējis divus Latvijas pilsoņus aizdomās par informācijas vākšanu un nodošanu krievijas militārajam izlūkdienestam GRU. Abām personām piemērots apcietinājums.

Kriminālprocess pret abām personām, pamatojoties uz Militārās izlūkošanas un drošības dienesta sniegto informāciju, sākts 2026. gada 27. jūnijā. Pāris aizturēts nākamajā dienā — 28. jūnijā.

Process sākts saskaņā ar Krimināllikuma 85. panta pirmo daļu par neizpaužamu un citu ziņu vākšanu un nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā.

VDD: vāktas ziņas par aviācijas bāzi un radariem

Saskaņā ar VDD izmeklēšanā iegūto informāciju personas krievijas GRU nodevušas ziņas par Latvijas aizsardzības sistēmu, NATO sabiedroto spēku aktivitātēm un dažādiem Latvijas sniegtā atbalsta veidiem Ukrainai.

VDD norāda, ka pāris ieguvis izlūkziņas par Nacionālo bruņoto spēku aviācijas bāzi, radaru sistēmām un militārā gaisa transporta pārvietošanos.

Viena no aizturētajām personām GRU uzdevumā esot veikusi Ādažu militārās bāzes izlūkošanu un fotografēšanu no gaisa, izmantojot mazu privātu lidmašīnu.

Minētas darbības iespējamu diversantu grupu atbalstam

VDD paziņojumā norādīts, ka abas personas veikušas arī darbības, kas bijušas paredzētas potenciālu izlūku–diversantu grupu atbalstam Latvijas teritorijā. Plašāka informācija par šo darbību raksturu netiek publiskota.

Aizturēšanas dienā VDD un MIDD veica kriminālprocesuālās darbības trīs ar aizdomās turētajiem saistītos objektos Rīgā un Ādažu novadā.

Kratīšanās izņemts liels daudzums dažādu datu nesēju, dokumentu un pierakstu. Patlaban tiek veikta izņemto priekšmetu un tajos esošās informācijas padziļināta izpēte.

Abām personām piemērots apcietinājums

VDD sadarbībā ar MIDD turpina pirmstiesas izmeklēšanu. Dienests sola papildu informāciju sniegt atbilstoši kriminālprocesa virzībai.

Abas personas atrodas apcietinājumā. Neviena persona nav uzskatāma par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā.

Avoti / atsauces: Valsts drošības dienests.

Moldovā pēc “Geran-4” sprādziena atrod trīs krāterus

2026-10-01T09:59:35.988+03:00

Moldovas Orhejas rajonā pie Branešti ciema eksplodējis lidrobots. Notikuma vietas apskatē atrasti trīs krāteri un atlūzas, kas pēc sākotnējās izpētes saistītas ar “Geran-4” tipa kaujas lidrobotu. Cietušo nav.

Neatļautais lidojums Moldovas gaisa telpā tika konstatēts 30. septembrī ap plkst. 20.45. Lidrobots ielidoja no Ukrainas teritorijas virziena, šķērsoja Moldovas austrumu daļu, bet tā signāls pazuda Branešti apkārtnē.

Moldovas centrālās daļas gaisa telpa drošības apsvērumu dēļ tika īslaicīgi slēgta. Ierobežojumus atcēla plkst. 21.07.

Sprādziens notika pie autoceļa

Vakarā policija saņēma iedzīvotāju ziņojumus par skaļu sprādzienam līdzīgu troksni Branešti tuvumā. Objekta atlūzas tika atrastas netālu no autoceļa starp Ivančas un Branešti apdzīvotajām vietām.

Policija norobežoja teritoriju un uz laiku apturēja satiksmi abos virzienos. Autovadītāji tika aicināti izvairīties no notikuma vietas, bet iedzīvotājiem atgādināts netuvoties nepazīstamiem priekšmetiem vai atlūzām.

Atrasti trīs krāteri un lidrobota atlūzas

Realitatea.md, atsaucoties uz izmeklēšanas rezultātiem, vēsta, ka notikuma vietā atrasti trīs krāteri un “Geran-4” lidrobota fragmenti. Moldovas policijas tehnisko sprāgstvielu ekspertu sākotnējais vērtējums liecina, ka aparāts bijis aprīkots ar turboreaktīvo dzinēju.

Pēc ekspertu sākotnējā secinājuma lidrobots sadūries ar kokiem, nokritis zemē un eksplodējis. Policija turpina pārbaudīt atlūzas, lai precizētu aparāta tehniskos parametrus un visus incidenta apstākļus.

Lai gan lidrobots Moldovas gaisa telpā ielidoja no Ukrainas virziena, tas pats par sevi nenorāda uz aparāta izcelsmi vai palaišanas vietu. Moldovas iestādes vēl nav publiskojušas galīgos secinājumus par lidrobota maršrutu un iespējamo uzdevumu.

Avoti / atsauces: Realitatea.md, MOLDPRES.

Polijā aizdomīgajā sūtījumā bīstamas vielas nav atrastas

2026-10-01T08:57:37.359+03:00

Polijas Militārās žandarmērijas iecirknī Nova Dembā 30. septembrī pēc nezināmas izcelsmes sūtījuma atvēršanas trīs cilvēkus nogādāja slimnīcā un evakuēja 133 cilvēkus. Pārbaudēs bīstamas vielas un saindēšanās pazīmes nav konstatētas.

Sūtījums Militārās žandarmērijas iecirknī tika saņemts trešdienas rītā. Polijas mediji vēsta, ka aploksne bija nosūtīta no Vācijas un tajā atradās pastkarte. Atverot sūtījumu, netika pamanīta izbirusi vai izlijusi viela.

Trīs cilvēkus nogādāja slimnīcā

Pēc mediju informācijas, seši karavīri un viens civilais darbinieks ziņoja par pašsajūtas pasliktināšanos. Diviem militārajiem žandarmiem un civilajam darbiniekam bija radies sejas un roku ādas kairinājums, tādēļ viņus nogādāja slimnīcā.

Vēl četri militārie žandarmi tika izolēti, lai gan viņiem simptomi nebija konstatēti. Drošības apsvērumu dēļ no ēkas un tai piegulošajām telpām evakuēja 133 cilvēkus.

Notikuma vietā strādāja Valsts ugunsdzēsības dienesta specializētā ķīmiskās un ekoloģiskās glābšanas grupa. Speciālisti pārbaudīja sūtījumu un paņēma paraugus turpmākām analīzēm.

Bīstamas vielas un saindēšanās nav konstatēta

Polijas Militārās žandarmērijas pārstāvis pulkvežleitnants Darjušs Rozkošs vēlāk informēja, ka pārbaudēs nav atrastas ķīmiskas, bioloģiskas vai radioloģiskas vielas.

Arī slimnīcā veiktajās pārbaudēs trim nogādātajiem cilvēkiem netika konstatētas saindēšanās pazīmes. Visi trīs pēc izmeklējumiem tika izrakstīti no slimnīcas.

Turpinās sūtījuma apstākļu izmeklēšana

Sūtījuma izcelsmi un tā nogādāšanas apstākļus izmeklē Militārās žandarmērijas Žešovas nodaļa militārās prokuratūras uzraudzībā. Par notikušo tika informēta arī Polijas Iekšējās drošības aģentūra un Militārās pretizlūkošanas dienests.

Publiski pieejamā informācija pašlaik neliecina, ka sūtījumā būtu atradusies veselībai bīstama viela vai ka notikušais būtu bijis apzināts uzbrukums.

Avoti / atsauces: Wprost, Defence24, Wirtualna Polska.

Krievijā gatavojot līdz 20 000 slimnīcu vietu karavīriem

2026-09-30T23:56:04.717+03:00

Krievijas civilajās slimnīcās līdz 2026. gada beigām plānojot izveidot 16 000–20 000 papildu vietu ievainoto karavīru ārstēšanai, vēsta Ukrainas militārais izdevums “Militarnyi”, atsaucoties uz krievijas kanāla “Volya” avotiem. Neatkarīgs vai oficiāls šīs informācijas apstiprinājums nav publiski pieejams.

Lielāko daļu vietu paredzēts izveidot krievijas Ziemeļrietumu federālajā apgabalā netālu no Baltijas valstīm. Kā iespējamās teritorijas tiek minēta Karēlija, Sanktpēterburga, Ļeņingradas un Novgorodas apgabals, kā arī Maskavas un Smoļenskas apgabals.

Saskaņā ar “Volya” avotu sniegto informāciju krievijas militārās slimnīcas kopš 2023. gada nespēj uzņemt visu ievainoto karavīru plūsmu. Tādēļ Aizsardzības ministrija arvien vairāk izmantojot civilās ārstniecības iestādes, tostarp dzemdību namus un specializētās slimnīcas.

Daļa ārstniecības iestāžu tiekot pilnībā pielāgotas militārpersonu ārstēšanai, bet citās karavīriem atvēlot atsevišķas nodaļas, pārējā slimnīcā turpinot uzņemt civiliedzīvotājus.

Jaunu vietu skaits būtu ievērojami lielāks par līdzšinējo pieaugumu

Pēc “Militarnyi” apkopotajiem datiem 2021. gadā krievijā bija 431 militārpersonām paredzēta ārstniecības iestāde ar vairāk nekā 52 000 vietu. Līdz 2026. gadam militārās medicīnas sistēmas ietilpība esot palielināta līdz vismaz 58 300 vietām.

Vēl 16 000–20 000 vietu izveide civilajās slimnīcās būtu aptuveni 2,5–3,2 reizes lielāka par visu militāro slimnīcu vietu skaita pieaugumu iepriekšējos piecos gados.

Avoti arī apgalvo, ka 2026. gadā pabeigta sešu jaunu militāro slimnīcu celtniecība — četras atrodas krievijas Eiropas daļā, bet divas Tālajos Austrumos. Piecas no tām jau esot sākušas darbu. Arī šī informācija nav neatkarīgi apstiprināta.

Ar slimnīcu vietu skaitu vien nepietiek secinājumiem

Lietuvas militārais paramediķis un bijušais Speciālo operāciju spēku karavīrs Ovidijs sarunā ar LRT uzsvēra, ka tikai slimnīcu vietu skaita palielināšana nepierāda gatavošanos uzbrukumam Baltijas valstīm.

Vienlaikus medicīniskās infrastruktūras sagatavošana ir viens no rādītājiem, ko nepieciešams vērtēt kopā ar karaspēka koncentrēšanu, tehnikas pārvietošanu un citu loģistikas resursu uzkrāšanu. Plašākām militārām operācijām nepieciešami ne vien karavīri un ieroči, bet arī sistēma, kas spēj uzņemt un ārstēt lielu skaitu ievainoto.

Eksperts norādīja, ka vietu sagatavošanai jānodrošina medicīniskais aprīkojums, apmācīts personāls, medikamenti, asins produktu uzglabāšana un transportēšana. Tādēļ militārās medicīnas attīstība atspoguļo arī valsts kopējās loģistikas gatavību.

Asins krājumu pārvietošana būtu nozīmīgāks signāls

Cits LRT uzrunātais kara medicīnas speciālists un bijušais Lietuvas Speciālo operāciju spēku karavīrs Lūks uzskata, ka asins krājumu masveida pārvietošana uz pierobežas slimnīcām būtu būtiskāks rādītājs par gultasvietu skaita palielināšanu.

Asins produktiem ir ierobežots uzglabāšanas laiks, tādēļ to nogādāšana lielā apjomā uz attāliem reģioniem bez paredzama tūlītēja izmantojuma būtu neracionāla. Līdzīga asins krājumu pārvietošana uz militārajām slimnīcām pie Ukrainas robežas tika novērota pirms krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gadā.

Speciālisti uzsver, ka slimnīcu vietu palielināšanu var izskaidrot arī ar ilgstošā kara Ukrainā radīto slodzi krievijas militārajai medicīnai. Tādēļ tā nav uzskatāma par patstāvīgu pierādījumu jaunas militāras operācijas plānošanai.

Lietuvā aicina paātrināt kara medicīnas sagatavošanu

LRT uzrunātie speciālisti norādīja, ka Lietuvas civilās veselības aprūpes sistēma pašlaik nebūtu gatava pēkšņam un lielam ievainoto skaita pieaugumam. Kara apstākļos ārstiem būtu jāspēj palīdzēt pacientiem ar sprādzienu izraisītām traumām, apdegumiem un iekšējo orgānu bojājumiem, turklāt iespējama elektrības, ūdens un citu resursu trūkuma apstākļos.

Pēc ekspertu vērtējuma jāattīsta visa palīdzības ķēde — no ievainoto evakuācijas un sākotnējās aprūpes līdz operācijām, ilgstošai ārstēšanai un rehabilitācijai. Šāda sagatavotība būtu izmantojama ne tikai kara, bet arī plašu katastrofu un citu ārkārtējo situāciju laikā.

Avoti / atsauces: LRT; Militarnyi; “Volya”.

Pēc uzbrukuma pilotam “flydubai” reiss nosēžas Saūda Arābijā

2026-09-30T23:39:55.073+03:00

Aviokompānijas “flydubai” reiss FZ1073 no Dubaijas uz Telavivu pēc incidenta pilotu kabīnē strauji zaudēja augstumu un veica ārkārtas nosēšanos Saūda Arābijā. Izraēlas amatpersonas apgalvo, ka otrais pilots sadūris kapteini un mēģinājis nogāzt lidmašīnu, tomēr aviokompānija uzsver, ka notikušā motīvs vēl nav noskaidrots.

2026. gada 30. septembra reisā atradās 174 pasažieri, tostarp 27 bērni. Lielākā daļa pasažieru bija Izraēlas valstspiederīgie. Pēc kontroles atgūšanas lidmašīna droši nosēdās Tabūkas lidostā.

Lasīt tālāk »

Krievijas aviobumbu triecienos Sumi nogalināti divi cilvēki

2026-09-30T07:55:18.260+03:00

Krievijas spēki 29. septembrī ar četrām vadāmajām aviobumbām uzbruka Sumiem Ukrainas ziemeļaustrumos. Triecienos nogalināti divi cilvēki un cietuši deviņi, tostarp trīs bērni.

Saskaņā ar Sumu apgabala militārās administrācijas sniegto informāciju privātmāju rajonā nogalināta 70 gadus veca sieviete un 74 gadus vecs vīrietis. Abi uzbrukuma brīdī atradās savās mājās.

Lasīt tālāk »

KAPO: Novērsta lielākā daļa krievijas uzbrukumu plānu Igaunijā

2026-09-30T00:15:57.500+03:00

Igaunijas Iekšējās drošības dienests KAPO novērsis lielāko daļu krievijas specdienestu pasūtīto uzbrukumu plānu valstī, paziņojis dienesta ģenerāldirektors Margo Pallosons. Augusta dedzināšana uzņēmuma “Milrem Robotics” telpās bijusi pirmā šāda veida operācija, kuru 2026. gadā izdevies īstenot.

Pallosons intervijā Igaunijas sabiedriskajam medijam ERR norādīja, ka krievijas specdienesti pastāvīgi plāno jaunas operācijas, meklē piemērotus mērķus un mēģina savervēt cilvēkus uzbrukumu veikšanai.

KAPO vadītājs neatklāja novērsto uzbrukumu skaitu un sīkāku informāciju par to iespējamajiem mērķiem. Viņš uzsvēra, ka dienesta uzdevums ir šādus plānus atklāt un izjaukt jau agrīnā sagatavošanas posmā.

Vervē cilvēkus Igaunijā un citās valstīs

Pēc Pallosona teiktā, krievijas specdienestu vervēto personu loks ir plašs. Tajā ietilpst gan Igaunijas krievvalodīgo kopienas pārstāvji, gan ar organizēto noziedzību saistītas personas, gan cilvēki no citām valstīm.

Iepriekšējos uzbrukumos piedalījušies arī cilvēki, kuri dzīvo krievijā un var ceļot uz citām valstīm. Savukārt uzbrukumam Ukrainas atbalsta organizācijas “Slava Ukraini” restorānam Tallinā tā izpildītāji tika savervēti Moldovā.

KAPO vērtējumā galvenais izpildītāju motīvs parasti ir nauda. Savervētajām personām var netikt atklāts patiesais pasūtītājs, un krievijas specdienesti tās izmanto kā pastarpinātus izpildītājus, lai slēptu valsts saistību ar uzbrukumiem.

Dedzināšanu “Milrem Robotics” saista ar krieviju

Naktī uz 15. augustu izcēlās ugunsgrēks ēkā Tallinas Lasnamē rajonā, kuru izmanto aizsardzības rūpniecības uzņēmums “Milrem Robotics”. Ugunsdzēsēji liesmas ātri ierobežoja, un cilvēki incidentā necieta.

Igaunijas valdība, atsaucoties uz KAPO iegūto izlūkošanas informāciju, 29. septembrī paziņoja, ka dedzināšana bijusi iepriekš plānota sabotāžas operācija, kuru pasūtījuši krievijas specdienesti. Dienests norāda, ka uzbrukuma īstenošanas metode atbilst citām krievijas uzdevumā Eiropā veiktām sabotāžas operācijām.

“Milrem Robotics” sadarbībā ar Eiropas Savienības valstīm piegādā Ukrainai bezapkalpes sauszemes transportlīdzekļus “THeMIS”. KAPO vērtējumā aizsardzības uzņēmumi un organizācijas, kas palīdz Ukrainai, ir pakļautas paaugstinātam fizisku uzbrukumu un kiberuzbrukumu riskam.

Trīs aizdomās turētie izdoti Igaunijai

Saistībā ar dedzināšanu Latvijā 17. augustā tika aizturēti divi Latvijas pilsoņi, bet nākamajā dienā – vēl viens aizdomās turētais. Kratīšanās Latvijā izņemti datu nesēji un priekšmeti, kurus varētu būt izmantojuši ēkas aizdedzināšanai.

Visi trīs aizdomās turētie 17. un 18. septembrī tika izdoti Igaunijai un atrodas apcietinājumā. Kriminālizmeklēšana par uzbrukuma apstākļiem un tā organizēšanu turpinās.

Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs Igaunijas izvirzītās apsūdzības noraidījis, tās raksturojot kā nepamatotas un realitātei neatbilstošas.

Avoti / atsauces: ERR; ERR News; Igaunijas valdība; Associated Press.

Krievijas vēstniecība draud NATO Kaļiņingradas dēļ

2026-09-29T19:10:19.782+03:00

Krievijas vēstniecība Beļģijā nosūtījusi NATO neformālu diplomātisku dokumentu, kurā draud izmantot visu krievijas rīcībā esošo ieroču arsenālu, ja alianse mēģinātu izolēt Kaļiņingradas apgabalu.

NATO Lietuvas sabiedriskajam medijam LRT apstiprināja, ka ir saņēmusi krievijas vēstniecības sagatavoto dokumentu jeb tā dēvēto “non-paper”. Šāds dokuments pauž valsts nostāju, taču parasti nav parakstīts un nav uzskatāms par formālu diplomātisko notu.

Krievijas vēstniecība dokumentā NATO darbības Kaļiņingradas apgabala tuvumā raksturojusi kā nepārdomātas un bezatbildīgas. Tā apgalvojusi, ka spriedzes palielināšana būtiski paaugstinot tiešas bruņotas sadursmes risku.

Vēstniecība arī paziņojusi, ka gadījumā, ja NATO mēģinātu Kaļiņingradas apgabalu izolēt no pārējās krievijas teritorijas, Maskava tā aizsardzībai esot gatava izmantot visu pieejamo arsenālu. Dokumentā nav precizēts, kādi ieroči ar šo formulējumu domāti.

Publiski pieejamajā NATO informācijā nav norāžu, ka alianse plānotu Kaļiņingradas apgabala militāru vai cita veida izolēšanu.

Lietuvas premjerministrs tiekas ar NATO ģenerālsekretāru

Krievijas vēstniecības paziņojums izplatīts laikā, kad Lietuvas premjerministrs Mindaugs Sinkevičs ieradās savā pirmajā vizītē NATO galvenajā mītnē Briselē. Viņš 29. septembrī tikās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti.

NATO publicētajā tikšanās kopsavilkumā krievijas vēstniecības dokuments nav pieminēts. Sarunās galvenā uzmanība pievērsta alianses austrumu flanga aizsardzībai, pretgaisa un pretraķešu aizsardzībai, cīņai pret lidrobotiem un turpmākam atbalstam Ukrainai.

Rite uzsvēra, ka NATO aizsargās visu sabiedroto teritoriju pret jebkuru apdraudējumu. Kā kolektīvās aizsardzības piemēru viņš minēja NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas Itālijas iznīcinātājus, kas 15. septembrī notrieca Lietuvas gaisa telpā ielidojušu lidrobotu.

NATO stiprina aizsardzību pret lidrobotiem

NATO ģenerālsekretārs informēja, ka alianse turpina pilnveidot integrēto pretgaisa un pretraķešu aizsardzību, kā arī pielāgo aizsardzības pasākumus lidrobotu radītajiem draudiem. Šajā jomā tiek īstenota arī iniciatīva “Drone Edge”.

Rite izcēla NATO klātbūtni Baltijas jūrā un Lietuvā izvietotos daudznacionālos sauszemes spēkus. Viņš atzinīgi novērtēja Lietuvas ieguldījumus Rūdninku poligona attīstībā un valsts aizsardzības izdevumus, kas 2026. gadā varētu sasniegt 5,38% no iekšzemes kopprodukta.

Abas amatpersonas pārrunāja arī militārās palīdzības turpināšanu Ukrainai. Lietuva apņēmusies Ukrainas militārajam atbalstam ik gadu novirzīt vismaz 0,25% no iekšzemes kopprodukta un ieguldījusi 38 miljonus ASV dolāru Ukrainas aizsardzības rūpniecībā.

Avoti / atsauces: LRT; NATO.

Lietuvā aiztur par slepkavību meklētu Latvijas valstspiederīgo

2026-09-29T18:56:13.714+03:00

Lietuvas policija Šauļos aizturējusi Latvijas valstspiederīgo, kuru tur aizdomās par dalību bruņotā organizētā noziedzīgā grupā un vīrieša slepkavību Latvijā. Aizturēto paredzēts izdot Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm.

1976. gadā dzimušais vīrietis tika aizturēts 18. septembrī, sadarbojoties Latvijas Valsts policijai, Lietuvas policijai un Eiropas Savienības Aģentūrai tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās “Eurojust”. Operācijā piedalījās arī Lietuvas policijas pretterorisma vienība “ARAS”.

Valsts policija norāda, ka vīrietis apzinājies savu atrašanos meklēšanā un izmantojis dažādas konspirācijas metodes, lai slēptu atrašanās vietu. Pret viņu bija izdots Eiropas apcietināšanas orderis.

Aizturēšanas dienā vīrieša faktiskajā dzīvesvietā veikta sankcionēta kratīšana. Tās laikā izņemtas vairākas tehniskas ierīces, kurām varētu būt pierādījumu nozīme kriminālprocesā.

Lietuvas tiesa aizturētajam piemērojusi apcietinājumu. Pēc izdošanas Latvijai ar viņu tiks veiktas turpmākās procesuālās darbības.

Aizdomas par dalību bruņotā bandā un slepkavību

Vīrieti tur aizdomās par piedalīšanos bandas izdarītajos noziegumos un slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa.

Lieta saistīta ar Valsts policijas izmeklēšanu pret Latvijā darbojušos bruņotu organizētu noziedzīgu grupu. Policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka grupas dalībnieki varētu būt saistīti ar personu nolaupīšanu, ķīlnieku sagrābšanu, vardarbīgu izspiešanu, nelikumīgu ieroču apriti un slepkavību.

Viens no izmeklētajiem gadījumiem notika 2025. gada augustā, kad tika nolaupīts un nogalināts 1982. gadā dzimis vīrietis. Policija uzskata, ka noziedzīgās darbības, iespējams, veiktas mantkārīgā nolūkā. Kopumā no grupas darbībām cietušas vismaz trīs personas.

Atklāta arī metamfetamīna laboratorija

Izmeklēšanas laikā policija pārtrauca ar grupu saistītas narkotisko un psihotropo vielu laboratorijas darbību. Tika izņemts 21 kilograms metamfetamīna, 23 kilogrami augstas bīstamības prekursoru, kā arī narkotiku izgatavošanai paredzētas iekārtas un materiāli.

Kriminālprocesā par aizdomās turētajiem sākotnēji tika atzītas desmit personas. Piecām bija piemērots apcietinājums, trim – ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi, bet divas personas slēpās no izmeklēšanas.

Valsts policija 3. augustā pamatprocesu nosūtīja Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai, lūdzot sākt kriminālvajāšanu pret astoņām personām. Atsevišķajā procesā pret meklēšanā esošajiem grupas dalībniekiem izmeklēšana turpinās.

Valsts policija atgādina, ka neviena persona nav uzskatāma par vainīgu, kamēr tās vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā.

Avoti / atsauces: Valsts policija — aizturēšana Lietuvā; Valsts policija — izmeklēšana par bandītismu.

Mediji: krievijā avarējis Tu-95; seši bojāgājušie

2026-09-29T18:38:09.336+03:00

Krievijas Amūras apgabalā mācību lidojuma laikā avarējusi militārā lidmašīna, nogalinot sešus apkalpes locekļus. Vairāki mediji lidaparātu identificē kā stratēģisko bumbvedēju Tu-95MS, taču sākotnējā oficiālajā paziņojumā tā modelis nav nosaukts.

Par katastrofu 29. septembrī paziņoja krievijas Aizsardzības ministrija. Lidmašīna nogāzusies neapdzīvotā apvidū Amūras apgabalā valsts Tālajos Austrumos.

Saskaņā ar ministrijas sākotnējo informāciju seši apkalpes locekļi gājuši bojā, bet vēl viens cilvēks ievainots un nogādāts ārstniecības iestādē. Lidmašīna veica mācību lidojumu bez munīcijas.

Katastrofas cēlonis vēl nav noteikts

Uz avārijas vietu nosūtīta krievijas Gaisa un kosmisko spēku komisija, kurai jānoskaidro katastrofas apstākļi. Oficiāls iespējamā tehniskā defekta vai cita avārijas cēloņa skaidrojums pagaidām nav sniegts.

Atsevišķi ārvalstu mediji un sociālo tīklu kanāli apgalvojuši, ka neilgi pēc pacelšanās varētu būt pārstājuši darboties trīs no četriem lidmašīnas dzinējiem. Šādu informāciju krievijas Aizsardzības ministrija nav apstiprinājusi, un neatkarīgs tās apstiprinājums nav publiski pieejams.

Tu-95 izmantots uzbrukumos Ukrainai

Ja mediju sniegtā lidmašīnas identifikācija apstiprināsies, avarējis Tu-95MS — četru turbopropelleru dzinēju stratēģiskais bumbvedējs un tālas darbības spārnoto raķešu nesējs. Šā tipa lidmašīnas spēj nest arī kodolieročus un ietilpst krievijas stratēģiskās aviācijas sastāvā.

Krievijas bruņotie spēki Tu-95MS izmanto arī spārnoto raķešu palaišanai pret mērķiem Ukrainā. Amūras apgabalā atrodas Ukrainkas aviācijas bāze, kurā izvietota daļa krievijas Tu-95MS flotes, tomēr avarējušās lidmašīnas piederība konkrētai vienībai oficiāli nav nosaukta.

Avoti / atsauces: Reuters; TASS; Folha de S.Paulo; Associated Press.

Kurzemes piekrastē naftas piesārņojums nav palielinājies

2026-09-29T18:23:10.527+03:00

Kurzemes piekrastē izskalotā naftas produktu piesārņojuma apjoms nav palielinājies, informē Valsts vides dienests. Pašvaldības turpina piesārņotās piekrastes attīrīšanu, bet piesārņojuma izcelsme pagaidām nav noskaidrota.

Valsts vides dienests turpina uzraudzīt situāciju jūrā un piekrastē. Iepriekš paņemtie piesārņojuma paraugi nosūtīti laboratoriskajām analīzēm, lai noteiktu naftas produktu veidu, sastāvu, vecumu un iespējamo izcelsmi.

Dienests brīdina, ka analīžu specifikas un nepieciešamo izmeklējumu apjoma dēļ rezultātu saņemšana var aizņemt ilgāku laiku. Pēc rezultātu saņemšanas sabiedrība tiks informēta.

Pārbaudītajam kuģim pārkāpumi nav konstatēti

Valsts vides dienests izvērtējis kuģus, kuri saskaņā ar Krasta apsardzes dienesta veikto modelēšanu atradušies iespējamajā piesārņojuma rašanās rajonā.

Pārbaude veikta arī uz kuģa, kas no Ventspils puses bija ieradies Rīgas ostā. Uz tā netika konstatētas neatbilstības, degvielas iztrūkums vai naftu saturošu atkritumu trūkums.

VVD sadarbībā ar citām institūcijām turpina pārbaudīt iespējamos piesārņojuma avotus. Būtiskāku skaidrību varētu sniegt laboratoriskās analīzes.

Dienests saņēmis arī informāciju no Polijas vides institūcijām par līdzīgu piesārņojumu Polijas piekrastē. Pašlaik tiek vērtēts, vai starp abiem gadījumiem varētu pastāvēt saistība, taču tā nav apstiprināta.

Ventspilī savāktas deviņas tonnas materiāla

Pēc pašvaldību sniegtās informācijas Ventspilī pabeigta piesārņojuma savākšana aptuveni 1,2 kilometrus garā posmā no Dienvidu mola. Savākti aptuveni 300 maisi jeb deviņas tonnas piesārņotā materiāla.

Aptuveni 25% no savāktā materiāla veido naftas produkti. Lielāko daļu kopējā svara veido smiltis un grunts, kas tīrīšanas laikā savākta kopā ar piesārņojumu.

Attīrīšanas darbi turpinās virzienā uz Užavu, kā arī Staldzenes un Pārventas piekrastē. Staldzenē darbi veikti posmā no pludmales līdz Lošupei un pilsētas robežas virzienā, bet Pārventā – no Ziemeļu mola uzņēmuma “Ventspils nafta” virzienā.

Staldzenes un Pārventas piekrastē kopumā savāktas aptuveni 4,5 tonnas piesārņotā materiāla. Darbu norise ir atkarīga no piekļuves attiecīgajiem krasta posmiem un laikapstākļiem.

Piesārņojums skāris plašu piekrastes teritoriju

Naftas produktu piesārņojums 26. septembrī tika konstatēts Ventspils pilsētas pludmalē un Ventspils novada piekrastē. VVD un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests apsekoja piekrasti no Užavas līdz Liepenei.

Dienesta vērtējumā kopējais piesārņojuma apjoms nav liels, tomēr tas izskalots plašā piekrastes teritorijā.

VVD aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem, apmeklējot jūras piekrasti Ventspils pilsētā un novadā. Kamēr piesārņojuma savākšana nav pabeigta, dienests iesaka uz skartajiem piekrastes posmiem pagaidām nedoties.

Avoti / atsauces: Valsts vides dienests.

krievijas uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz septiņi cilvēki

2026-09-28T21:47:26.102+03:00

krievijas uzbrukumos Ukrainai 28. septembrī nogalināti vismaz septiņi cilvēki un desmitiem cietuši. Triecieni skāra Kijivu, Harkivu, Zaporižju, Dņipropetrovskas apgabalu un Odesu.

Kijivā trāpīts medicīnas centram un Zinātņu akadēmijas ēkai

Kijivas centrā krievijas spēki trāpīja medicīnas centra “Dobrobut” ēkai Antonoviča ielā. Medicīnas centrs informēja, ka uzbrukumā cietuši astoņi cilvēki, bet vienu cilvēku izglāba glābēji.

Bojāti un deguši ēkas augšējie stāvi, kuros atrodas “Dobrobut” akadēmija, kā arī poliklīnikas telpas pirmajos stāvos. Sprādziena vilnis vairākos stāvos izsita logus un sabojāja medicīnisko aprīkojumu.

Tajā pašā dienā trieciens skāra arī Ukrainas Nacionālās zinātņu akadēmijas ēku Ševčenkivskas rajonā. Tur gāja bojā viens cilvēks un seši cieta. Glābēji no ēkas trešā stāva izglāba divus cilvēkus.

Uzbrukumā viegli ievainots arī bijušais Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Volodimirs Horbuļins. Viņa asistente, kura atradās pie ēkas, gāja bojā.

🇺🇦 krievijas okupantu kaujas lidrobotu uzbrukuma postījumi Kijivā.#Kijiva #Ukraina pic.twitter.com/L7PmUOtIr9
— BreakingLV (@breakinglv) September 28, 2026

Harkivā daudzdzīvokļu mājā cietuši 43 cilvēki

Harkivas Saltivskas rajonā krievijas trieciens skāra daudzdzīvokļu dzīvojamo māju. Pēc Harkivas apgabala prokuratūras informācijas, cietuši 43 cilvēki, tostarp 11 bērni.

Trieciens skāra ēkas konstrukcijas otrā un trešā stāva līmenī. No bojātās kāpņu telpas glābēji izglāba 32 cilvēkus, bet visas tajā esošās dzīvojamās telpas tika bojātas.

Pēc pilsētas ārkārtas situāciju dienesta informācijas, izmantots “Banderol” tipa reaktīvais lidrobots. Harkivas Kijivas rajonā vēl divu šādu lidrobotu triecienos bojātas 12 privātmājas. Tur cilvēki necieta.

🇺🇦 krievijas uzbrukumā daudzdzīvokļu mājai Harkivas Saltivskas rajonā cietuši 35 cilvēki, tostarp 10 bērni. Aviācijas planējošās smagās bumbas sprādziens sagrāva ēkas otro un trešo stāvu.#Harkiva #Ukraina pic.twitter.com/ksxuviUtBt
— BreakingLV (@breakinglv) September 28, 2026

Zaporižjā ievainoti 32 cilvēki

Zaporižjā krievijas uzbrukumā bojāts infrastruktūras objekts. Glābēji no uzņēmuma teritorijas izglāba deviņus darbiniekus.

Uzbrukumā ievainoti 32 cilvēki — 22 vīrieši un 10 sievietes. Divu cietušo stāvoklis bija smags, bet četru — vidēji smags.

Dņipropetrovskas apgabalā seši bojāgājušie

Dņipropetrovskas apgabals dienas laikā piedzīvoja gandrīz 30 krievijas uzbrukumus. Kopumā nogalināti seši cilvēki un vēl 28 guvuši ievainojumus.

Dņipro pilsētā nogalināti trīs cilvēki un 21 ievainots. Siņeļņikoves rajonā gājuši bojā vēl trīs cilvēki, bet trīs ievainoti, tostarp 15 gadus vecs pusaudzis.

Kamjanskes rajonā ievainots 49 gadus vecs vīrietis. Nikopoles apkārtnē ievainoti divi cilvēki, kā arī bojāta kultūras iestāde, licejs, dzīvojamās mājas un veikali. Vēl viens cilvēks ievainots Krivijrihas rajona Zeļenodolskas kopienā.

Odesā sagrauts dzīvoklis daudzstāvu mājā

Odesā krievijas uzbrukumā bojāta daudzstāvu dzīvojamā ēka. Pilnībā sagrauts dzīvoklis 12. stāvā, bet zemākajos stāvos bojāta fasāde, balkoni un logi.

Uzbrukumā cietuši četri cilvēki — 17 gadus veca meitene, 37 un 57 gadus vecas sievietes un 56 gadus vecs vīrietis. Divi cietušie nogādāti slimnīcā, pārējiem medicīniskā palīdzība sniegta notikuma vietā.

Pirms sprādziena Ukrainas Gaisa spēki brīdināja par lidrobotu kustību no Melnās jūras Odesas virzienā. Informācija par precīzu trieciena līdzekli, kas sabojāja dzīvojamo ēku, tiek precizēta.

🇺🇦🇵🇱 krievijas reaktīvais lidrobots vakarā trāpījis netālu no Jahodinas robežšķērsošanas punkta Volīnijas apgabalā pie Polijas robežas. Sprādziena vilnis sabojājis kontrolpunkta telpas pie iebraukšanas terminālī.#Jahodina #Volīnija #Ukraina
Volīnijas apgabala administrācija… pic.twitter.com/xs0iGsHpir
— BreakingLV (@breakinglv) September 28, 2026

Avoti / atsauces: “Suspilne”; Ukrainas Valsts ārkārtas situāciju dienests; Harkivas apgabala prokuratūra; Harkivas un Odesas apgabalu administrācijas; Ukrainas Gaisa spēki.

JEF plāno jaunus kaujas spēkus Ziemeļeiropas aizsardzībai

2026-09-28T19:53:24.025+03:00

Apvienoto reaģēšanas spēku jeb JEF dalībvalstis plāno izveidot jaunus, ātri izvēršamus kaujas spēkus Ziemeļeiropas, Baltijas jūras un Ziemeļatlantijas reģiona aizsardzībai, vēsta Somijas laikraksts “Iltalehti”. JEF sastāvā ir arī Latvija.

Saskaņā ar “Iltalehti” informāciju vienošanos par jauno spēku izveidi paredzēts parakstīt novembrī Oslo. Publikācija balstīta uz interviju ar Apvienotās Karalistes Karaliskās flotes komandieri un Jūras spēku štāba priekšnieku ģenerāli seru Gvinu Dženkinsu.

Dženkinss norādījis, ka JEF valstis ir sagatavojušas kopīgus aizsardzības plānus un jaunie spēki varēs tikt pielāgoti konkrētajam uzdevumam. To pamatu veidotu dalībvalstu jūras spēki, kurus papildinātu aviācija, jūras kājnieki, speciālo operāciju vienības un bezpilota sistēmas.

Plānotajā struktūrā varētu iesaistīt arī Apvienotās Karalistes aviācijas bāzeskuģu F-35 iznīcinātājus. Dženkinss uzsvēris, ka viens no galvenajiem uzdevumiem būtu saglabāt atvērtus jūras transporta ceļus Baltijas jūrā un Ziemeļatlantijā.

JEF var reaģēt neatkarīgi no NATO 5. panta

“Iltalehti” vēsta, ka plānoto spēku izmantošanai nebūtu nepieciešama NATO līguma 5. panta iedarbināšana. JEF paredzēts kā NATO papildinošs, nevis ar aliansi konkurējošs sadarbības formāts.

JEF darbība balstās uz dalībvalstu brīvprātīgas iesaistīšanās principu. Tas ļauj ieinteresētajām valstīm kopīgi īstenot atturēšanas, aizsardzības vai krīzes reaģēšanas pasākumus, negaidot visu desmit dalībvalstu vienprātīgu lēmumu.

Oficiālajā JEF informācijā norādīts, ka formāts paredzēts ātrai un elastīgai reakcijai uz konvencionāliem un hibrīdiem apdraudējumiem Arktikā, Ziemeļatlantijā, Skandināvijā un Baltijas jūras reģionā.

Britānijas kodolatturēšanas loma

Dženkinss intervijā apstiprinājis, ka Apvienotās Karalistes kodolatturēšanas spējas būtu plānoto JEF spēku galējais atturēšanas pamats. Viņš šo vēstījumu raksturojis arī kā signālu kremlim.

Tomēr atsevišķa JEF kodolgarantija pašlaik nav publiski izklāstīta oficiālā Apvienotās Karalistes vai JEF dokumentā. Lielbritānijas valdības noteiktā politika paredz, ka valsts kodolspēki ir nodoti NATO aizsardzībai un varētu tikt izmantoti tikai ārkārtējos pašaizsardzības apstākļos, tostarp NATO sabiedroto aizstāvēšanai.

Lēmumu par Apvienotās Karalistes kodolieroču izmantošanu var pieņemt tikai valsts premjerministrs. Tādēļ Dženkinsa izteikumi raksturo kodolatturēšanas politisko un militāro nozīmi, nevis automātisku kodolieroču izmantošanas mehānismu JEF operācijā.

Latvija ir viena no desmit JEF dalībvalstīm

JEF oficiāli piedalās Apvienotā Karaliste, Latvija, Lietuva, Igaunija, Somija, Zviedrija, Norvēģija, Dānija, Islande un Nīderlande. Apvienotā Karaliste ir JEF vadošā valsts.

Latvija ir JEF dalībvalsts kopš formāta izveides: 2014. gadā tā kopā ar vēl sešām valstīm parakstīja sadarbības dibināšanas memorandu. Arī Latvijas Aizsardzības ministrija JEF raksturo kā vienu no sadarbības formātiem reģionālās drošības, atturēšanas un sabiedroto reaģēšanas spēju stiprināšanai.

Somijas parlamenta Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Heiki Auto norādījis, ka komisija 29. septembrī no aizsardzības ministra Anti Hekenena saņems plašāku informāciju par ieceri. Auto JEF sadarbību raksturojis kā Somijas aizsardzības trešo pīlāru līdzās nacionālajiem spēkiem un dalībai NATO.

Kamēr Oslo nav parakstīta paredzētā vienošanās un JEF nav publiskojis tās nosacījumus, informācija par jauno spēku uzbūvi un kodolatturēšanas lomu galvenokārt balstās uz Dženkinsa intervijā sniegto skaidrojumu.

Avoti / atsauces: Iltalehti; Iltalehti intervija ar Gvinu Dženkinsu; Joint Expeditionary Force; JEF dalībvalstis; Apvienotās Karalistes valdība; Latvijas Aizsardzības ministrija.

Pie RAF Fērfordas aizturētie atbrīvoti ar ierobežojumiem

2026-09-28T19:23:40.231+03:00

Pieci vīrieši, kuri tika aizturēti netālu no ASV spēku izmantotās RAF Fērfordas aviācijas bāzes, atbrīvoti no policijas apcietinājuma, piemērojot stingrus pārvietošanās un saziņas ierobežojumus. Pretterorisma izmeklēšana turpinās.

Visi aizturētie ir Lielbritānijas pilsoņi vecumā no 23 līdz 25 gadiem un dzīvo Londonā. Viens 24 gadus vecs vīrietis ir no Kamdenas, trīs — 23, 24 un 25 gadus veci — no Vestminsteras, bet vēl viens 24 gadus vecs vīrietis ir no Vilsdenas.

Aizturētie joprojām tiek izmeklēti

Lielbritānijas Pretterorisma policijas vadītājs Lorenss Teilors informēja, ka lēmums par vīriešu atbrīvošanu pieņemts pēc plašām nopratināšanām un sākotnējās informācijas pārbaudes.

Viņš uzsvēra, ka aizturēto atbrīvošana nenozīmē izmeklēšanas izbeigšanu. Vīriešiem noteikti stingri ierobežojumi attiecībā uz pārvietošanos un saziņu ar citām personām, bet izmeklētāji turpina pārbaudīt vairākas versijas.

Vīriešiem apsūdzības pašlaik nav izvirzītas. Viņi sākotnēji tika aizturēti aizdomās par pārkāpumiem saistībā ar sprāgstvielām, bet vēlāk — arī aizdomās par terorakta gatavošanu.

Policija pārbaudīja trīs mikroautobusus

Policija 27. septembrī ap plkst. 0.45 saņēma informāciju par trim aizdomīgiem transportlīdzekļiem, kuri pārvietojās RAF Fērfordas bāzes virzienā. Vīriešus bruņoti policisti aizturēja Velfordas apkārtnē Glosteršīrā.

Kāda vietējā iedzīvotāja medijiem stāstīja, ka pamanījusi trīs mikroautobusus, kuri bloķējuši ceļu, un cilvēku grupu ar aizsegtām sejām. Aptuveni 15 minūtes pēc viņas zvana ārkārtas dienestiem notikuma vietā ieradās policija.

Sprādzienbīstamu priekšmetu neitralizēšanas speciālisti ar attālināti vadāmu robotu vairākas stundas pārbaudīja trīs baltus mikroautobusus. Ap transportlīdzekļiem tika izveidots 400 metru drošības perimetrs, bet no aptuveni 85 mājokļiem evakuētie iedzīvotāji nakti nevarēja atgriezties savās dzīvesvietās.

Policija nav publiski apstiprinājusi, ka transportlīdzekļos atrastas sprāgstvielas, kā arī nav paziņojusi, ka RAF Fērfordas bāze noteikti bijusi iespējamā uzbrukuma mērķis.

Motīvs nav noskaidrots

“The Standard” vēsta, ka izmeklētāji pārbauda vairākas versijas, tostarp iespējamu saikni ar Irānu. Pretterorisma policija šādu saikni nav publiski apstiprinājusi un aicinājusi neizplatīt pieņēmumus par incidenta motīvu vai ģeopolitisko kontekstu.

RAF Fērfordas bāzi izmanto ASV Gaisa spēki. Pretterorisma policija izmeklēšanu raksturo kā plašu un sarežģītu operāciju, kurā iesaistīta vietējā un valsts līmeņa policija, Lielbritānijas Aizsardzības ministrija un citas institūcijas.

Avots / atsauce: The Standard.

Zviedrijas korvete uzraudzīs Somijas jūras teritorijas

2026-09-28T17:59:53.038+03:00

Zviedrijas Jūras spēku “Visby” klases korvete “HSwMS Helsingborg” Somijas Jūras spēku vadībā piedalīsies Somijas teritoriālās neaizskaramības uzraudzībā un aizsardzībā.

Kuģis uzdevumus Somijas jūras teritorijās pildīs 2026. gada 40. nedēļā. Operācija ir daļa no abu NATO valstu aizsardzības sadarbības padziļināšanas, informē Somijas Jūras spēki.

Paplašina kopīgās darbības procedūras

Somijas un Zviedrijas jūras spēki sadarbojas jau ilgstoši, taču Zviedrijas karakuģa iesaistīšana Somijas teritoriālās neaizskaramības uzraudzībā un aizsardzībā ir jauns sadarbības posms.

Operācijas laikā abas valstis praksē paplašinās kopīgās procedūras jūras situācijas ainas veidošanai un Somijas teritorijas aizsardzībai. Zviedrijas kuģa iesaistīšana ļaus Somijas Jūras spēkiem savus kuģus novirzīt citu uzdevumu izpildei.

Somijas Jūras spēku operāciju vadītājs komodors Johans Tillanders norādīja, ka tiek veidotas praktiskas kopīgas darbības procedūras, lai nepieciešamības gadījumā līdzīgus un sarežģītākus uzdevumus nākotnē varētu sākt ātrāk.

Kuģim būs Somijas vienībām līdzvērtīgas pilnvaras

Somijas un Zviedrijas jūras operāciju centri ik dienu nepārtraukti apmainās ar informāciju. Abu valstu sadarbības pamatā ir kopīga jūras situācijas aina.

Veicot uzraudzības uzdevumus Somijas teritorijā, Zviedrijas kuģim būs tādas pašas miera laika pilnvaras kā Somijas vienībām, tostarp tiesības nepieciešamības gadījumā izmantot militāru spēku.

Somijas Jūras spēki uzsver, ka kopīgo darbību visās situācijās vadīs Somijas profesionālā militārpersona, kas rīkosies atbilstoši valstī noteiktajām miera laika pilnvarām.

Pēc Somijas aizsardzības spēku vērtējuma ciešāka sadarbība uzlabo abu valstu spēju kopīgi darboties miera laikā, traucējumu situācijās un ārkārtējos apstākļos, vienlaikus stiprinot Ziemeļvalstu un NATO austrumu flanga drošību.

Avots / atsauce: Somijas Jūras spēki.

VDD pastiprina pasākumus pirms 15. Saeimas vēlēšanām

2026-09-28T17:47:15.482+03:00

Valsts drošības dienests pirms 15. Saeimas vēlēšanām pastiprināti uzrauga sabiedrībā un informatīvajā telpā notiekošo, lai identificētu un novērstu mēģinājumus nelikumīgi ietekmēt balsošanu un vēlēšanu rezultātus.

Vēlēšanu laikā VDD sadarbībā ar Valsts policiju, kā arī citām valsts un pašvaldību iestādēm īstenos pastiprinātus drošības pasākumus. Dienesta kompetencē ir identificēt gan ārvalstu, gan Latvijas valstspiederīgo mēģinājumus prettiesiski ietekmēt vēlēšanu norisi.

Sistemātiska ārvalstu iejaukšanās nav konstatēta

VDD vērtējumā krievija Latvijas informatīvajā telpā var pastiprināt dezinformācijas kampaņas pret politiskajiem spēkiem un deputāta amata kandidātiem, kuri iestājas pret krievijas agresiju un atbalsta Ukrainu.

Vienlaikus dienests pašlaik nav konstatējis būtiskus un sistemātiskus krievijas vai citu pret Latviju naidīgu valstu mēģinājumus ietekmēt vēlēšanu rezultātus par labu konkrētai partijai vai deputāta amata kandidātam.

VDD ir fiksējis atsevišķus ar vēlēšanām un konkrētām politiskajām partijām saistītus dezinformācijas izplatīšanas mēģinājumus, kas pašlaik tiek vērtēti.

Lai gan konkrētu indikāciju nav, dienests neizslēdz krievijas vai Baltkrievijas iniciētas provokācijas — uzmanību piesaistošas darbības, kuru mērķis varētu būt vēlēšanu norises vai rezultātu ietekmēšana.

Aicina ziņot par balsu pirkšanu un draudiem

VDD neizslēdz arī mēģinājumus prettiesiski ietekmēt vēlētāju izvēli, tostarp balsu pirkšanu. Līdz šim šādi gadījumi nav fiksēti.

Iedzīvotāji aicināti informēt dienestu, ja par balsošanu kādas partijas vai deputāta amata kandidāta labā tiek piedāvāta nauda, citi materiāli vai nemateriāli labumi. Jāziņo arī par mēģinājumiem ietekmēt vēlētāja izvēli ar draudiem vai vardarbību.

Ja iespējams, pārkāpumu ieteicams dokumentēt audioierakstā, fotogrāfijās vai video. Noderīga ir arī informācija, kas ļauj identificēt iesaistītās personas, piemēram, vārds, uzvārds, tālruņa numurs, sociālā tīkla konts, sarakstes ekrānuzņēmums vai transportlīdzekļa reģistrācijas numurs.

Uzmanība pievērsta arī dziļviltojumiem

VDD aicina ziņot par apzināti nepatiesas un diskreditējošas informācijas izgatavošanu vai izplatīšanu par politiskajām partijām un deputāta amata kandidātiem, izmantojot dziļviltojumu tehnoloģijas.

Dienestam ieteicams nosūtīt mākslīgā intelekta radīto vai pārveidoto video, audioierakstu vai attēlu, kā arī norādīt tā atrašanas vietu, publicēšanas laiku un izplatītāja profilu.

Informāciju VDD var sniegt, rakstot uz e-pasta adresi velesanas@vdd.gov.lv vai zvanot uz diennakts tālruni 67208964. Dienests garantē informācijas sniedzēja konfidencialitāti.

Par kuriem pārkāpumiem jāziņo Valsts policijai un KNAB

Par neatļautu aģitāciju pilsētvidē vēlēšanu dienā, 3. oktobrī, un dienu pirms vēlēšanām jāinformē Valsts policija, zvanot uz tālruni 112 vai rakstot uz vpdd@vp.gov.lv.

Šajās dienās pilsētvidē ir aizliegta, piemēram, politiskos spēkus vai kandidātus slavinošu skrejlapu izplatīšana un aģitēšana pie vēlēšanu iecirkņiem. Valsts policijai jāziņo arī par laikus nenoņemtām priekšvēlēšanu reklāmām, kā arī sabiedriskās kārtības pārkāpumiem iecirkņos vai to apkārtnē.

Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam jāziņo par politisko reklāmu, kurai nav norādīts apmaksātājs, neatļautu aģitācijas materiālu izvietošanu valsts vai pašvaldību iestāžu ēkās un nenorādītu drukāto materiālu tirāžu.

KNAB jāinformē arī par apmaksātiem aģitācijas materiāliem, kas radīti ar mākslīgo intelektu, bet nav atbilstoši marķēti, kā arī par automatizētu sistēmu veidotu viltotu vai anonīmu sociālo tīklu kontu izmantošanu aģitācijai. Ar KNAB iespējams sazināties pa tālruni 80002070, lietotnē “Ziņo KNAB!” vai pa e-pastu pasts@knab.gov.lv.

Avots / atsauce / foto: Valsts drošības dienests.

Igaunijā migrantu vecuma pārbaudes noslogo Rae pašvaldību

2026-09-27T23:25:52.250+03:00

Igaunijas Rae pašvaldības bērnu aizsardzības speciālistu noslodzi palielinājuši aizturētie migranti, kuri sevi pieteikuši kā nepilngadīgus bez pavadoņa. No gandrīz 60 šādiem gadījumiem nepilngadība līdz šim apstiprināta divām personām, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Pēdējās nedēļās Igaunijas policija aizturējusi cilvēkus, kuri valstī ieradušies pēc Latvijas–Baltkrievijas robežas nelikumīgas šķērsošanas un Igaunijā uzturējušies bez tiesiska pamata. Daļa aizturēto nogādāta Rae pašvaldībā esošajā aizturēšanas centrā.

Ja persona apgalvo, ka ir nepilngadīga un Igaunijā atrodas bez pieauguša pavadoņa, pašvaldības bērnu aizsardzības speciālistiem nekavējoties jāiesaistās un jānodrošina tās interešu pārstāvība līdz vecuma un citu apstākļu noskaidrošanai.

Vienam gadījumam nepieciešama aptuveni pusotra darba diena

Rae pašvaldības vadītāja Gerli Lehe ERR skaidroja, ka viena aizturētā lietas izskatīšana pašvaldības darbiniekiem aizņem aptuveni pusotru darba dienu. Pašvaldības pārstāvim aizbildņa statusā jāpiedalās visās ar attiecīgo personu veiktajās procesuālajās darbībās.

Pēc ERR informācijas, aizturēšanas centrā gandrīz 60 cilvēki apgalvojuši, ka ir nepilngadīgi. Pārbaudēs tas līdz šim apstiprināts tikai divos gadījumos. Tomēr pašvaldībai jāreaģē uz katru paziņojumu neatkarīgi no tā, vai personas norādītais vecums vēlāk apstiprinās.

Kopš septembra daļu pienākumu uzņēmusies Igaunijas Sociālās apdrošināšanas pārvalde. Tās aizbildnības aprūpes nodaļas vadītāja Kaja Ratasa norādīja, ka īsā laikā izveidojusies nepieciešamība pārkārtot darbu, tādēļ valsts iestāde atzinusi par pamatotu ar pašvaldību dalīt personu pārstāvēšanas pienākumus.

Pašvaldība pieprasa lielāku valsts iesaisti

Rae pašvaldība norāda, ka valsts iestādes palīdzējušas ārpus ierastā darba laika un nedēļas nogalēs, tomēr migrācijas situācijas risināšana nevarot ilgstoši palikt tikai pašvaldības pārziņā.

Pašvaldības krīzes plāns paredzēja valsts atbalstīšanu trīs mēnešus — līdz 1. oktobrim. Pēc šā termiņa Rae pašvaldība sagaida papildu valsts resursus un ievērojami plašāku palīdzību, lai vietējiem bērnu aizsardzības speciālistiem pietiktu laika arī pašvaldībā dzīvojošo bērnu lietām.

Atsevišķi jārisina arī aizturēšanas centrā esošo nepilngadīgo tiesības uz izglītību. Pēc ERR informācijas, pagaidām nav skaidri noteikts, kā šādu izglītību organizēt un no kādiem līdzekļiem to finansēt.

Igaunijas Sociālo lietu ministrija norāda, ka valsts atbalsta apjoms jāvienojas Rae pašvaldībai un Sociālās apdrošināšanas pārvaldei. Sarunas par turpmāko pienākumu un izmaksu sadalījumu turpinās.

Avots / atsauce: ERR.

Pie RAF Fērfordas aizturēti pieci vīrieši, evakuē mājas

2026-09-27T17:16:56.387+03:00

Lielbritānijas pretterorisma policija vada izmeklēšanu pēc vairāku vīriešu aizturēšanas netālu no RAF Fērfordas aviobāzes. Velfordas ciemā evakuēti iedzīvotāji, bet armijas speciālisti pārbauda vairākus transportlīdzekļus.

Glosteršīras policija 27. septembra rītā Velfordas apkaimē izsludināja plaša mēroga ārkārtas situāciju. Pie ciema, kas atrodas blakus ASV Gaisa spēku izmantotajai RAF Fērfordas bāzei, noteikts drošības perimetrs un izvietoti bruņoti policisti.

Lasīt tālāk »