Breaking.lv

ICEYE un Nokia ar Ukrainu plāno attīstīt valsts pārvaldītus satelītsakarus

2026-10-23T08:49:00.039+03:00

Uzņēmumi ICEYE un Nokia 22. oktobrī parakstījuši nodomu vēstuli ar Ukrainas Aizsardzības ministriju par iespējamu sadarbību kosmosa tehnoloģiju jomā. Viens no galvenajiem mērķiem ir attīstīt Ukrainas kontrolētus satelītsakarus aizsardzības vajadzībām.

Saskaņā ar ICEYE paziņojumu vienošanās izziņota Somijas premjerministra vizītes laikā Ukrainā. Tā paredz izpētīt sadarbības iespējas, nevis jau sākt konkrētas satelītsakaru sistēmas ieviešanu.

Kontrole pār pavadoņiem un sakaru iekārtām

ICEYE un Nokia oktobra sākumā paziņoja par partnerību drošu platjoslas satelītsakaru sistēmu izstrādē, izmantojot pavadoņus zemā Zemes orbītā. Uz Eiropas tehnoloģijām balstītais risinājums paredz valstīm īpašumtiesības un kontroli pār pavadoņiem, zemes infrastruktūru un lietotāju termināļiem.

Nokia pārstāvis Miko Hautala uzsvēra, ka satelītu tīkli palīdz saglabāt savienojamību, kad traucēta virszemes sakaru infrastruktūra. Sadarbībā ar Ukrainu paredzēts izvērtēt, kā šādas iespējas stiprinātu valsts noturību un kontroli pār tai nepieciešamajiem sakariem.

Paziņojumā nav norādītas Ukrainai paredzētās sistēmas izmaksas, pavadoņu skaits vai ieviešanas termiņš.

Avots / atsauce: ICEYE paziņojums par sadarbību ar Nokia un Ukrainas Aizsardzības ministriju.

Salaspilī vilciens aizķēris gājēju; cietušais smagā stāvoklī

2026-10-19T09:58:12.379+03:00

Foto: Diāna Putniņa

Salaspilī svētdien, 18. oktobrī, vilciens maršrutā Lielvārde–Rīga aizķēris gājēju, kurš smagā stāvoklī nogādāts slimnīcā. Valsts policija noskaidro negadījuma apstākļus.

Kā vēsta LSM, atsaucoties uz aģentūru LETA, uzņēmuma “Pasažieru vilciens”, kas strādā ar zīmolu “Vivi”, pārstāve Sigita Paula norādījusi, ka cilvēks šķērsojis slēgtu dzelzceļa pārbrauktuvi, kas bija aprīkota ar brīdinājuma signāliem. Iemesli šādai rīcībai nav zināmi.

Valsts policija informāciju par negadījumu saņēmusi ap plkst. 16.59. Notikuma vietā izsaukta policija un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.

Palīdzībā iesaistīta ārstu speciālistu brigāde

Cietušajam palīdzību snieguši mediķi, piesaistot arī ārstu speciālistu brigādi, kas palīdz īpaši kritiskos gadījumos.

Cilvēks ar dažādām ķermeņa traumām, bezsamaņā un smagā stāvoklī stingrā mediķu uzraudzībā nogādāts ārstniecības iestādē.

Saskaņā ar svētdienas vakarā publicēto informāciju vilcienu kustība pēc negadījuma atjaunota.

Avots / atsauce: LSM / LETA — “Vivi”, Valsts policijas un NMPD sniegtā informācija.

``` :chatgpt-content-reference{index="0"}

krievijas raķešu uzbrukumos Kijivai iet bojā jauna sieviete

2026-10-19T09:41:09.160+03:00

krievijas raķešu uzbrukumos Kijivai 18. oktobra vakarā un naktī uz 19. oktobri gājusi bojā 21 gadu veca sieviete un cietuši astoņi cilvēki. Triecienos un atlūzu krišanas dēļ bojāta dzīvojamā augstceltne, medicīnas un izglītības iestādes, kā arī metro infrastruktūra.

Kā vēsta “Suspilne”, atsaucoties uz Ukrainas Gaisa spēkiem, krievija galvaspilsētai ar ballistisko bruņojumu uzbrukusi divreiz — svētdienas vakarā un atkārtoti ap plkst. 3.00 pirmdien. Norādīts vietējais laiks, kas sakrīt ar Latvijas laiku.

Lasīt tālāk »

Tirānā protestu laikā aizdegas ministrija; EK nosoda vardarbību

2026-10-18T23:35:30.063+03:00

Albānijas galvaspilsētā Tirānā protestu un sadursmju laikā aizdegusies Infrastruktūras ministrijas ēka, 18. oktobrī vēsta “Euronews Albania”. Eiropas Komisija nosodījusi vardarbību valstī, vienlaikus uzsverot, ka varasiestāžu reakcijai jābūt likumīgai un samērīgai.

Ugunsgrēks ministrijā izcēlies laikā, kad vairākās galvaspilsētas vietās notikušas protestētāju sadursmes ar policiju, mesta degmaisījuma pudeles un izmantota asaru gāze. Publikācijas sagatavošanas brīdī medijs vēl nebija sniedzis pilnīgu informāciju par ugunsgrēka apmēru, zaudējumiem vai iespējamiem cietušajiem ēkā.

Protestētāji pieprasa Edi Ramas atkāpšanos

Albānijā turpinās studentu aizsāktie protesti, kuros izskan neapmierinātība ar korupciju, darba iespējām un izglītības kvalitāti, kā arī prasība atkāpties premjerministram Edi Ramam.

“Euronews Albania”, atspoguļojot “Reuters” ziņas par protestu piekto dienu, vēsta par iespējamu gumijas lādiņu izmantošanu pret demonstrantiem. Aģentūras žurnālisti uz zemes atraduši šādas munīcijas patronas, bet lādiņi trāpījuši diviem tās žurnālistiem un vairākiem protestētājiem.

Valsts policijas priekšnieks Skenders Hita šādu līdzekļu izmantošanu nav noliedzis, norādot, ka viss aprīkojums izmantots ierobežotā apjomā. Rama savukārt paziņojis, ka valdība respektē studentus un tiesības protestēt, taču turpinās pildīt savus pienākumus un virzīt Albāniju uz dalību Eiropas Savienībā.

Eiropas Komisija: jāsargā tiesības uz miermīlīgu protestu

Eiropas Komisija nosodījusi dedzināšanu, uzbrukumus valsts institūcijām un publiskā un privātā īpašuma iznīcināšanu Tirānā un citās Albānijas pilsētās. Tā aicinājusi vainīgos saukt pie atbildības, ievērojot pienācīgu tiesisko procesu.

Vienlaikus Komisija uzsvērusi, ka pulcēšanās un vārda brīvība ir pamattiesības un Eiropas pamatvērtības. Iestāžu rīcībai jāpaliek likuma robežās un jābūt samērīgai, bet sabiedrības neapmierinātība jārisina miermīlīgā, konstruktīvā dialogā.

Nosoda gan demolēšanu, gan nesamērīgu policijas spēku

Albānijas Evaņģēliskā brālība paudusi atbalstu tiesībām protestēt, vienlaikus nosodot gan protestētāju vardarbību pret iestādēm un uzņēmumiem, gan, tās vērtējumā, nepamatotu un nesamērīgu policijas spēka izmantošanu pret iedzīvotājiem.

Organizācija aicinājusi valsts institūcijas, politiskās partijas un pilsonisko sabiedrību mazināt spriedzi un meklēt demokrātisku risinājumu sarunās.

Arī Demokrātiskās integrācijas savienības (DUI) līderis Ali Ahmeti aicinājis abas puses nepieļaut tālāku eskalāciju. Viņš uzsvēris, ka īpašuma iznīcināšana nevar nodrošināt vēlamās pārmaiņas, bet policijai jārīkojas profesionāli, neitrāli un ievērojot iedzīvotāju tiesības.

Avoti / atsauces: “Euronews Albania” — ugunsgrēks ministrijā; “Reuters” ziņas par protestiem; Eiropas Komisijas paziņojums; Evaņģēliskās brālības paziņojums; Ali Ahmeti reakcija.

Milānas centrā otro dienu sadursmes un veikalu izlaupīšana

2026-10-18T23:13:08.624+03:00

Milānas centrā svētdien, 18. oktobrī, otro dienu pēc kārtas izcēlušās nekārtības: jauniešu grupas demolējušas un izlaupījušas veikalus, kā arī apmētājušas policistus. Policija izmantojusi asaru gāzi un ūdensmetējus. Pēc vakara ziņām, policijas pārvaldē nogādāti vairāk nekā 200 cilvēku, lielākoties nepilngadīgie.

Nekārtības sekoja sestdienas demonstrācijai pret dzīves dārdzību un sabiedrisko pakalpojumu pasliktināšanos. Svētdien jauniešu grupas atkal pulcējās Doma laukumā un pārvietojās pa apkārtējām iepirkšanās ielām.

Izlaupa lielveikalu un apģērbu veikalus

Viens no uzbrukumiem notika Turīnas ielā, kur tika izsistas “Carrefour” lielveikala vitrīnas un izlaupītas preces. Tajā pašā ielā bojātas arī citu veikalu vitrīnas un sabiedriskā transporta pieturu nojumes.

Kā vēsta “Il Giorno”, Kastello laukumā izlaupīts “Decathlon” veikals. Cilvēki pēc vitrīnu izsišanas no tā iznesuši apģērbu.

Demolēšanā izmantoti arī no kafejnīcu terasēm paņemti galdi un krēsli, kā arī skrejriteņi. Grupas pēc uzbrukumiem ātri pārvietojušās uz citām centra ielām.

Pret policiju met akmeņus un pirotehniku

Policisti saskārās ar pudeļu, akmeņu un pirotehnikas mešanu. Pūļa izklīdināšanai tika izmantoti ūdensmetēji un asaru gāze, bet centrā izvietotas policijas vienības ar aizsargaprīkojumu.

Policijā nogādāto personu skaits dienas gaitā pieauga. Nogādāšana pārvaldē pārbaudei un identificēšanai pati par sevi nenozīmē, ka visām šīm personām piemērots arests vai izvirzītas apsūdzības.

Slēdz Doma metro staciju un maina transporta maršrutus

Drošības apsvērumu dēļ slēgta Doma metro stacija un mainīta vairāku tramvaju un autobusu kustība. Agrāk nekā ierasts pārtraukta arī tūristu ielaišana Milānas katedrālē.

Milānas mērs Džuzepe Sala nosodījis veikalu demolēšanu un izlaupīšanu. Savukārt Itālijas premjerministre Džordža Meloni pirmdien, 19. oktobrī, sasaukusi sanāksmi par sabiedrisko kārtību pēc pēdējo dienu sadursmēm.

Avoti / atsauces: “Sky TG24” — 18. oktobra notikumu hronika; “Il Giorno” — nekārtības Milānas centrā; “Reuters” — protestu konteksts un valdības reakcija.

Lietuvā mēģina aizdedzināt uzņēmumu ar “Starlink” iekārtām

2026-10-18T14:31:06.733+03:00

Lietuvā naktī uz 18. oktobri mēģināts aizdedzināt uzņēmumu, kurā atrodas “Starlink” sakaru iekārtas. Premjerministrs Mindaugs Sinkēvičs notikušo saista ar krievijas hibrīdkaru pret Eiropu, taču izmeklēšana vēl turpinās.

Pēc premjera sniegtās informācijas, uzbrukums noticis neilgi pirms plkst. 2.00. Mēģināts aizdedzināt satelītsakaru antenas un vadības bloku; atrasti aizdedzināšanai paredzēti šķidrumi un tvertnes.

Sinkēvičs LRT radio norādījis, ka uzņēmums nodrošina deviņu “Starlink” antenu sakarus, kurus izmanto Ukraina.

Lasīt tālāk »

Kanādas militārajā bāzē sprādzienā un ugunsgrēkā ir bojāgājušie

2026-10-18T13:26:46.905+03:00

Kanādas militārajā bāzē Veinraitā, Albertas provincē, 17. oktobrī noticis sprādziens un plašs ugunsgrēks, kurā ir bojāgājušie un ievainotie. Aizsardzības ministrs Deivids Makgintijs apstiprinājis cilvēku bojāeju, taču precīzu upuru skaitu nav nosaucis.

“Global News”, atsaucoties uz vairākiem militāriem avotiem, ziņo par vismaz septiņiem bojāgājušajiem un desmitiem ievainoto. Šie skaitļi vēl nav oficiāli apstiprināti.

Lasīt tālāk »

Sanktpēterburgā pēc lidrobotu uzbrukuma deg naftas terminālis

2026-10-18T13:05:36.591+03:00

Naktī uz 18. oktobri Sanktpēterburgā un Ļeņingradas apgabalā pēc lidrobotu uzbrukuma izcēlušies ugunsgrēki naftas terminālī un citos infrastruktūras objektos. Uzņēmums VK apstiprinājis uzbrukumu savam datu centram, bet iedzīvotāji ziņojuši par elektrības, mobilo sakaru un sociālā tīkla “VKontakte” darbības traucējumiem.

Par uzbrukumu un ugunsgrēkiem vēsta “Fontanka” un “Ukrainska Pravda”, atsaucoties uz vietējo amatpersonu paziņojumiem, uzņēmuma sniegto informāciju un ziņām no notikumu vietām.

Lasīt tālāk »

Lietuvā atrod lidrobota atlūzas; pārbaudīs sabotāžas iespēju

2026-10-18T11:34:52.348+03:00

Lietuvas Pasvales rajonā svētdien, 18. oktobrī, atrasti valsts gaisa telpā ielidojuša lidrobota atlūzu fragmenti. Objekta dēļ no rīta daļā Lietuvas izsludināja gaisa trauksmi un pacēla NATO iznīcinātājus, taču slikto laikapstākļu dēļ piloti to nevarēja vizuāli identificēt un nenotrieca.

Saskaņā ar Lietuvas amatpersonu provizorisko informāciju objekts pārvietojies no Polijas teritorijas ziemeļu virzienā. Tas nenozīmē, ka noskaidrota tā palaišanas vieta vai izcelsme.

Lasīt tālāk »

Francijā plaši protesti pret dārdzību; vairākās pilsētās sadursmes

2026-10-17T22:05:03.977+03:00

Francijā 17. oktobrī notika plašas demonstrācijas pret dzīves dārdzību un par labākiem sabiedriskajiem pakalpojumiem. Līdzās miermīlīgiem gājieniem vairākās pilsētās izcēlās sadursmes ar policiju, ugunsgrēki un veikalu izlaupīšana. Iekšlietu ministrija ziņojusi par vismaz 272 aizturētajiem.

Lasīt tālāk »

Rumānijas F-16 virs teritoriālajiem ūdeņiem notriec divus lidrobotus

2026-10-17T21:25:58.146+03:00

Rumānijas gaisa spēku iznīcinātāji F-16 notriekuši divus lidrobotus, kas bija pārkāpuši valsts gaisa telpu. Abi mērķi notriekti virs Rumānijas teritoriālajiem ūdeņiem, paziņojusi valsts Aizsardzības ministrija.

Saskaņā ar ministrijas sniegto informāciju radaru novērošanas sistēmas konstatēja gaisa mērķu grupu aptuveni 120 kilometrus uz austrumiem no Čūsku salas. Mērķi pārvietojās dienvidrietumu virzienā.

Plkst. 17.43 no Borčas 86. aviācijas bāzes tika pacelti divi Rumānijas gaisa spēku F-16, kas pildīja gaisa telpas patrulēšanas uzdevumus.

Abus mērķus notrieca pēc ielidošanas Rumānijas gaisa telpā

Pirmais mērķis Rumānijas gaisa telpā ielidoja plkst. 17.59. Viens no iznīcinātājiem to notrieca plkst. 18.01.

Tajā pašā minūtē Rumānijas gaisa telpā ielidoja otrs mērķis. Otrs F-16 to notrieca plkst. 18.05.

Ministrija apstiprinājusi, ka abi gaisa mērķi identificēti kā lidroboti. Paziņojumā nav norādīts to modelis, izcelsme vai palaišanas vieta.

Avots / atsauce: Rumānijas Aizsardzības ministrijas paziņojums platformā X.

RAF lidmašīnas virs Ziemeļjūras sastapušas nezināmus objektus

2026-10-17T14:46:36.054+03:00

Lielbritānijas Karalisko gaisa spēku (RAF) lidmašīnas februārī divos atsevišķos incidentos virs Ziemeļjūras bīstami satuvojušās ar neidentificētiem objektiem, kurus piloti sākotnēji raksturojuši kā iespējamus lidrobotus. Par novērojumiem informēta policija, un turpinās vairākas izmeklēšanas.

Par incidentiem 16. oktobrī vēstīja “The Telegraph”, atsaucoties uz tā rīcībā nonākušajiem ziņojumiem. Abi gadījumi notikuši ar piecu dienu intervālu militāro mācību laikā.

Objekts pārlidojis virs degvielas uzpildes lidmašīnas

Pirmais incidents notika 18. februārī pie Kromeras Norfolkas piekrastē, kad RAF “Airbus Voyager” gaisā uzpildīja iznīcinātāju “Typhoon”. Lidmašīnas atradās aptuveni 5200 metru augstumā.

Pēc pilotu aplēsēm, objekts pārlidojis tieši virs lidmašīnām aptuveni 30–46 metru attālumā. “Voyager” pilots ziņojis, ka tā tuvums licis viņam instinktīvi pieliekties. Gaisa satiksmes vadītājs objektu radarā neredzēja.

Vēlāk pilots precizējis, ka droši identificēt objektu kā lidrobotu nav bijis iespējams — tas varējis būt arī balons vai līdzīgs priekšmets.

Otrs novērojums kaujas mācību laikā

Otrais incidents reģistrēts 23. februārī aptuveni 48 kilometrus no Ham bersaidas piekrastes. Imitētas gaisa kaujas laikā “Typhoon” pilots pamanījis melnu, apaļu, aptuveni automašīnas riepas lieluma objektu virs lidmašīnas. Arī šis objekts radarā nebija redzams.

Nav pierādījumu, kas abus novērojumus saistītu ar kādu ārvalsti vai naidīgu operāciju.

Aizsardzības ministrija uzsver gatavību reaģēt

Kā vēsta “The Independent”, Lielbritānijas Aizsardzības ministrija konkrētos incidentus nav komentējusi, taču norādījusi, ka pilnveido iespējamu lidrobotu konstatēšanu un draudu novērtēšanu. Plašākām pretgaisa aizsardzības un pretlidrobotu spējām paredzēti vairāk nekā divi miljardi sterliņu mārciņu.

Ministrija uzsvērusi, ka ziņojumi par lidrobotu novērojumiem ne vienmēr liecina par naidīgu darbību.

Avoti / atsauces: “The Telegraph” — publikācija lasīta AOL pārpublicējumā; “The Independent”.

Stambulā plūdos gājuši bojā trīs cilvēki, izglābti vairāk nekā 3000

2026-10-16T00:57:21.903+03:00

Spēcīgo lietavu izraisītajos plūdos Stambulā gājuši bojā trīs cilvēki, bet 3055 izglābti, 15. oktobra vakarā paziņoja Turcijas iekšlietu ministrs Mustafa Čiftči. Dienesti turpina meklēt piecus pazudušos Stambulā un vienu Kodžaeli provincē.

Pēc ministra sniegtās informācijas, viens cilvēks miris no elektriskās strāvas trieciena, bet divi noslīkuši. Glābšanas operācijās piedalās katastrofu pārvaldības dienesta AFAD, krasta apsardzes, žandarmērijas un pašvaldības vienības.

Lasīt tālāk »

Ar ložmetēju aprīkotais “Fire Storm 250” iztur šaušanas pārbaudi

2026-10-16T00:43:13.864+03:00

Izraēlas aizsardzības uzņēmums “Israel Aerospace Industries” (IAI) un ieroču ražotājs “SIG Sauer” paziņojuši par sekmīgu bruņotā lidrobota “Fire Storm 250” šaušanas izmēģinājumu. Sistēma apvieno novērošanu no gaisa un attālināti vadāmu ložmetēju, saglabājot cilvēka kontroli pār uguns atklāšanu.

Izmēģinājumā lidrobots karājās virs imitēta kaujaslauka, ar borta kameru identificēja mērķus un veica šaušanu no dažādiem augstumiem un attālumiem. Par rezultātiem uzņēmumi informējuši saistībā ar aizsardzības nozares izstādi AUSA 2026 Vašingtonā.

Ložmetējs stabilizētā ieroču modulī

“Fire Storm 250” aprīkots ar “SIG Sauer” attālināti vadāmo ieroču moduli “Microlight”, kurā uzstādīts M250 ložmetējs. Pēc ražotāju datiem, ieroču modulis kopā ar ložmetēju un 200 patronām sver aptuveni 24 kilogramus. Tas nav visa lidrobota svars.

Kā skaidro “Der Standard”, stabilizācijas mehānisms paredzēts, lai šaušanas laikā kompensētu atsitienu un noturētu ieroci uz mērķa.

Iekšdedzes dzinējs un vertikāla pacelšanās

Lidrobots izmanto ar dažādām degvielām darbināmu iekšdedzes dzinēju. Ražotāji šo risinājumu pamato ar iespēju papildināt degvielu lauka apstākļos, negaidot akumulatoru uzlādi.

Saskaņā ar uzņēmumu paziņojumu sistēma ar 200 patronu krājumu spēj uzturēties gaisā līdz trim stundām. Vertikālā pacelšanās un nosēšanās ļauj to izmantot bez skrejceļa.

Mērķu noteikšanu automatizē, uguni apstiprina cilvēks

“Der Standard” vēsta, ka mērķu atpazīšanā un izsekošanā tiek izmantots mākslīgais intelekts. Operators saņem sensoru attēlus un informāciju par mērķiem, bet atļauju izmantot ieroci dod cilvēks.

Izstrādātāji sistēmu paredzējuši sauszemes vienību atbalstam, robežu un nozīmīgu objektu aizsardzībai, kā arī izlūkošanai.

Avoti / atsauces: “Der Standard”; IAI un “SIG Sauer” paziņojums.

Polijā apcietina vīrieti par nāves draudiem ukraiņu bērnam

2026-10-16T00:32:13.526+03:00

Polijā tiesa uz diviem mēnešiem apcietinājusi 61 gadu vecu Starahovices iedzīvotāju, kurš tiek turēts aizdomās par publisku ukraiņu bērna aizskaršanu un draudiem viņu nogalināt tautības dēļ. Aizturēšanas laikā policisti pie vīrieša atrada nazi.

Kā 15. oktobrī vēstīja “Rzeczpospolita”, atsaucoties uz ziņu aģentūru PAP un prokuratūras sniegto informāciju, incidents noticis veikalā Starahovicē. Vīrietis publiski aizskāris 12 gadus vecu Ukrainas pilsoni un pēc tam draudējis viņu nogalināt ar cirvi un nazi.

Izmeklētāju ieskatā agresīvā rīcība bijusi saistīta ar bērna tautību. Policisti vīrieti aizturēja uzreiz pēc incidenta.

Starahovices policijas pārstāve Klaudija Saramaka norādījusi, ka aizturētajam konstatēts vairāk nekā vienu promili stiprs alkohola reibums.

Vīrietis atzinis viņam inkriminēto

Kelces prokuratūras pārstāvis Daniels Prokopovičs paziņojis, ka vīrietim izvirzītas apsūdzības par draudiem 12 gadus vecā Ukrainas pilsoņa dzīvībai viņa tautības dēļ. Vīrietis atzinis viņam inkriminēto un sniedzis paskaidrojumus.

Ņemot vērā izmeklēšanā noskaidrotos apstākļus, prokurors lūdza piemērot apcietinājumu. Tiesa lūgumu apmierināja, nosakot apcietinājumu uz diviem mēnešiem.

Par šo nodarījumu vīrietim var draudēt brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem.

Avots / atsauce: “Rzeczpospolita”, atsaucoties uz PAP, Kelces prokuratūru un Starahovices policiju; publikācija 2026. gada 15. oktobrī.

Norvēģijā četrus vīriešus apcietina NATO krāpšanas lietā

2026-10-16T00:21:49.475+03:00

Norvēģijā tiesa piemērojusi apcietinājumu četriem vīriešiem, kurus tur aizdomās par krāpšanu saistībā ar NATO militāro kuģu apkalpošanu Norvēģijas ostās. Izmeklētāju ieskatā ar nepamatoti palielinātiem rēķiniem varētu būt izkrāpts vismaz viens miljons eiro.

Kā vēsta Norvēģijas sabiedriskais medijs NRK, ekonomisko un vides noziegumu izmeklēšanas iestāde “Økokrim” trešdien Bergenas apkārtnē aizturēja piecus vīriešus. Visi strādā vienā uzņēmumā vai ir ar to saistīti.

Izmeklētāji uzskata, ka laikā no 2021. līdz 2025. gadam par militārajiem kuģiem sniegtajiem pakalpojumiem izrakstīti rēķini ar nepamatoti palielinātām summām. Lieta skar vairāku NATO valstu kuģus, taču konkrētās dalībvalstis un zaudējumu sadalījums nav atklāts.

Starp aizdomās turētajiem ir uzņēmuma īpašnieks

Ceturtdien četri vīrieši tika nogādāti Hordalannes pirmās instances tiesā apcietinājuma piemērošanai. Prokuratūra lūdza viņus apcietināt uz divām nedēļām, nosakot sarakstes un apmeklējumu aizliegumu, kā arī daļēju izolāciju. Tiesa visiem četriem piemēroja apcietinājumu.

Viens no viņiem ir uzņēmuma īpašnieks vecumā no 50 līdz 59 gadiem. Pēc NRK ziņām, viņa turība pārsniedz 100 miljonus Norvēģijas kronu. Pārējie trīs ir divi vīrieši vecumā no 40 līdz 49 gadiem un viens vecumā no 30 līdz 39 gadiem.

Visi četri noliedz vainu un bija lūguši viņus atbrīvot. Uzņēmuma īpašnieka advokāts norādījis, ka klients ir šokēts par aizdomām, sadarbojas ar policiju un vēlas palīdzēt noskaidrot lietas apstākļus.

Jaunākā apcietinātā aizstāvis uzsvēris, ka viņa klients uzņēmumā strādājis vairākus gadus, taču nav pildījis vadības pienākumus, atbildējis par rēķiniem vai bijis pilnvarots uzņēmuma vārdā slēgt līgumus.

Piektais aizturētais ceturtdien atbrīvots, taču joprojām ir aizdomās turētais. Prokurore Marianna Bendere skaidrojusi, ka nebija pamata lūgt viņa apcietināšanu, bet aizdomas nav mazinājušās.

NATO iespējamos pārkāpumus atklāja jau 2023. gadā

NATO Atbalsta un iepirkumu aģentūra (NSPA) paziņojusi, ka iespējamo krāpšanu sāka izmeklēt jau 2023. gadā. Aģentūra pati konstatējusi iespējamus pārkāpumus un informējusi tiesībsargājošās iestādes.

Aizdomas saistītas ar uzņēmuma un tā apakšuzņēmēju, iespējams, nepatiesiem rēķiniem par militāro kuģu apkalpošanu. Saskaņā ar NSPA sniegto informāciju izmeklēšanā policijas darbības notikušas arī 2024. un 2025. gadā.

Vienlaikus ar aizturēšanām Norvēģijā trešdien veiktas kratīšanas arī Rumānijā un Vācijā. Izmeklēšana turpinās vairāku valstu iestāžu sadarbībā.

Avots / atsauce: Norvēģijas sabiedriskais medijs NRK — “Mangemillionær varetektsfengslet – siktet for Nato-bedrageri”.

FSB ziņo par zviedra aizturēšanu Pleskavas apgabalā

2026-10-16T00:06:53.349+03:00

krievijas Federālais drošības dienests (FSB) paziņojis par Zviedrijas pilsoņa aizturēšanu Pleskavas apgabalā, kas robežojas arī ar Latviju un Igauniju. Dienests viņu vaino nelikumīgā ieceļošanā un uzbrukumu plānošanā militāriem objektiem, taču šie apgalvojumi nav neatkarīgi apstiprināti.

Kā vēsta Zviedrijas laikraksts “Göteborgs-Posten” (GP), atsaucoties uz krievijas valsts kontrolēto aģentūru TASS, aizturētais ir 35 gadus vecs vīrietis, kurš dzīvo Stokholmas apkārtnē.

FSB apgalvo, ka vīrietis iepriekš karojis Ukrainā

FSB versijā vīrietis esot devies uz krieviju, aizbildinoties ar vēlmi pievienoties tās bruņotajiem spēkiem, bet patiesībā plānojis sabotāžu un teroraktus militāros objektos. Dienests arī apgalvo, ka viņš Ukrainā iepriekš vadījis lidrobotu vienības grupu.

krievijas dienests publiskojis video, kurā aizturētais stāsta par dienestu Ukrainas bataljonā, ko krievija iekļāvusi savā teroristisko organizāciju sarakstā. Video publiskošana pati par sevi neapstiprina FSB izvirzītos apgalvojumus par uzbrukumu plānošanu.

Vīrieša radinieks Zviedrijas sabiedriskajai televīzijai SVT pastāstījis, ka viņš aptuveni sešus mēnešus karojis Ukrainas pusē, pēc tam atgriezies mājās un nesen atkal devies uz Ukrainu. Radinieks norādījis, ka sīkāk nezina, ko vīrietis tur darījis.

Zviedrija informāciju pārbaudīs ar vēstniecības starpniecību

Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons, komentējot ziņas ES samita laikā Briselē, sacījis, ka pagaidām tās ir tikai medijos izskanējušas ziņas. Zviedrija plāno noskaidrot apstākļus ar savas vēstniecības Maskavā starpniecību.

Savukārt Zviedrijas Ārlietu ministrija atbildē GP norādījusi, ka ir iepazinusies ar mediju ziņām, taču atbildes sniegšanas brīdī šādu konsulāro lietu neizskatīja.

Ministrija paskaidrojusi, ka saskaņā ar Vīnes konvenciju par konsulārajiem sakariem valstij jāinformē Zviedrijas vēstniecība vai konsulāts par tās pilsoņa brīvības atņemšanu, ja aizturētais to vēlas. Tādēļ aizturēšana ārvalstīs ne vienmēr automātiski kļūst par ministrijas izskatītu lietu.

Avots / atsauce: “Göteborgs-Posten” publikācija — Aleksandra Turku un Andreass Granāts; tajā citēta TASS, SVT un Zviedrijas Ārlietu ministrijas atbilde.

krievijas aviācijas triecienā Kramatorskā sagrauta dzīvojamā ēka

2026-10-15T12:34:39.294+03:00

krievijas aviācijas triecienā Kramatorskas dzīvojamajai apbūvei Doneckas apgabalā ievainoti četri cilvēki. Glābēji drupās atraduši arī bojāgājušo mirstīgās atliekas, taču precīzs bojāgājušo skaits nav norādīts.

Par uzbrukuma sekām 14. oktobrī vēstīja “Ukrainska Pravda”, atsaucoties uz Ukrainas Valsts ārkārtējo situāciju dienestu.

Lasīt tālāk »

Pie Sulinas uz kuģa izceļas ugunsgrēks; pārbauda ziņas par uzbrukumu

2026-10-15T01:39:24.811+03:00

Rumānijas iestādes pārbauda iespējamu lidrobota uzbrukumu kuģim YARA J pie Sulinas 14. oktobra vakarā. Uz kuģa izcēlies ugunsgrēks, ko apkalpe nodzēsusi; saskaņā ar Digi24 sniegto informāciju jūrnieki ir drošībā.

Kuģis kuģo ar Komoru Salu karogu. Digi24 ziņo, ka uz tā atradās 17 jūrnieki, kuri ap plkst. 20.25 paziņojuši par iespējamu lidrobota trāpījumu.

Rumānijas jūras glābšanas aģentūra ARSVOM saņēma palīdzības pieprasījumu plkst. 20.25, un glābšanas kuģis SAR APOLLO devās uz norādīto vietu plkst. 20.31. Plkst. 21.30 koordinācijas centrs tam lika atgriezties bāzē.

Lidrobota trāpījums vēl nav apstiprināts

Rumānijas aizsardzības ministra pienākumu izpildītājs Radu Miruca sarunā ar Digi24 norādīja, ka kuģis bijis bez kravas un vairākas dienas gaidījis šajā rajonā. Viņš incidentu Rumānijas teritoriālajos ūdeņos raksturoja kā nopietnu.

Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka vēl tiek pārbaudīts, vai kuģim tiešām trāpījis lidrobots. Aizsardzības ministrijas radari nebija fiksējuši lidrobota tuvošanos šim kuģim.

Rumānijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka ir gatava informēt starptautiskos partnerus un publiski reaģēt pēc incidenta apstākļu apstiprināšanas.

Bulgārija un Rumānija vēlas ES atbalstu

Ņemot vērā apdraudējumu kuģošanai Melnajā jūrā, Bulgārija un Rumānija gatavo kopīgu dokumentu Eiropadomes sanāksmei Briselē. Kā vēsta NOVA, Bulgārijas prezidente Ilijana Jotova aicina šo jautājumu iekļaut sanāksmes darba kārtībā kā ārkārtas punktu.

Abas valstis vēlas pastiprinātu jūras novērošanu un palīdzību incidentu izmeklēšanā, tostarp nepieciešamo aprīkojumu no Eiropas Jūras drošības aģentūras. Jotova arī aicina pārtraukt karadarbību un lidrobotu izmantošanu Melnajā jūrā.

Desmit jūrnieki joprojām pazuduši

NOVA informē, ka pēc uzbrukuma pie Bulgārijas krastiem nogrimušā kuģa HS Dignity seši apkalpes locekļi izglābti, bet desmit joprojām ir pazuduši. Viņu meklēšanas operācija 14. oktobrī pārtraukta, pasliktinoties laikapstākļiem. No otra skartā kuģa CHELSEA-3 izglābti visi 15 jūrnieki.

Bulgārijā apsver arī BG-ALERT sistēmas izmantošanu, lai brīdinātu zvejniekus un piekrastes iedzīvotājus par bīstamiem peldošiem priekšmetiem. Kuģu uzbrukumu apstākļi un izmantoto bezpilota aparātu izcelsme vēl tiek noskaidrota.

Avoti / atsauces: Digi24: incidents pie Sulinas; NOVA: kuģošanas drošība Melnajā jūrā un ES atbalsta pieprasījums.

Bulgārijā izmeklē iespējamu 11 Starlink antenu aizdedzināšanu

2026-10-15T01:32:02.041+03:00

Bulgārijas dienesti izmeklē iespējamu Starlink satelītsakaru antenu tīšu aizdedzināšanu objektā pie Sofijas. Premjerministrs Rumens Radevs 14. oktobrī apstiprināja izmeklēšanu, savukārt ziņas par divu aizdomās turēto aizturēšanu pievienotajās publikācijās vēl nebija oficiāli apstiprinātas.

Par incidentu publiski paziņoja partijas “Jā, Bulgārija” līdzpriekšsēdētājs Ivajlo Mirčevs. Pēc viņa sniegtās informācijas, divi maskējušies vīrieši aizdedzinājuši 11 no kopumā 17 SpaceX antenām satelītsakaru objektā pie Planas.

Mirčevs norādīja, ka tās ir Starlink zemes stacijas antenas, kas nodrošina savienojumu ar satelītiem. Mediji publicējuši arī video, kurā redzama antenu aizdegšanās.

Izmeklēšanā iesaistīti partneru dienesti

Radevs parlamentā paziņoja, ka izmeklēšana notiek intensīvi un sadarbībā ar ārvalstu partneru dienestiem. Viņš aicināja Valsts nacionālās drošības aģentūras DANS vadību pagaidām neatklāt detaļas, lai neapdraudētu operācijas rezultātu.

Iekšlietu ministrs Ivans Demerdžijevs informēja, ka līdzīgu objektu aizsardzībai valstī ieviesti papildu pasākumi un to īpašniekiem sniegti norādījumi. Viņš uzsvēra, ka atbildība par objektu apsardzi ir arī to īpašniekiem.

DANS vadītājs Plamens Tončevs skaidroja, ka konkrētais objekts tiek paplašināts. Daļa žoga bijusi noņemta, kas atvieglojis piekļuvi teritorijai. Viņš brīdināja, ka līdzīgas sabotāžas darbības iespējamas arī turpmāk.

Mediji ziņo par diviem aizturētajiem

Portāls Boulevard Bulgaria 14. oktobra publikācijā, atsaucoties uz Faktor.bg avotiem prokuratūrā, vēsta par divu 20 un 21 gadu vecu personu aizturēšanu saistībā ar antenu aizdedzināšanu.

Saskaņā ar šo informāciju abiem bijušas Vācijas pases un viņi, iespējams, iebraukuši Bulgārijā caur Kulatas robežšķērsošanas punktu. Boulevard Bulgaria vienlaikus norāda, ka ziņas par aizturēto identitāti vēl nav oficiāli apstiprinātas.

Atbildība par iespējamo sabotāžu vēl nav noskaidrota

Mirčevs incidentu salīdzināja ar Starlink zemes stacijas aizdedzināšanu Polijā un pauda aizdomas par krievijas lomu līdzīgos uzbrukumos. Tas ir politiķa vērtējums — pievienotajos materiālos Bulgārijas iestādes nav publiski apstiprinājušas, kas organizējis uzbrukumu pie Sofijas vai kāds bijis tā motīvs.

Publikācijās arī nav norādīts, kā antenu bojājumi ietekmējuši Starlink pakalpojuma darbību vai sakarus Ukrainā.

Avoti / atsauces: Bulgārijas Nacionālās televīzijas BNT 13. oktobra publikācija; bTV 14. oktobra publikācija par izmeklēšanu un amatpersonu paziņojumiem; Boulevard Bulgaria 14. oktobra publikācija par iespējamo aizturēšanu; RM TV 14. oktobra materiāls.

Ukraina ziņo par Starlink ierobežojumiem, kas traucē lidrobotu misijas

2026-10-14T18:23:38.755+03:00

Ukrainas militārie avoti ziņo, ka naktī uz 14. oktobri ieviesti Starlink militārā pakalpojuma Starshield darbības ierobežojumi kustībā, kas apgrūtinājuši lidrobotu izmantošanu un likuši atcelt daļu misiju. Ukrainas Aizsardzības ministrija sazinās ar SpaceX, ASV un NATO partneriem, lai noskaidrotu apstākļus.

Par izmaiņām sākotnēji paziņoja Ukrainas prezidenta padomnieks aizsardzības tehnoloģiju jautājumos Serhijs Beskrestnovs, pazīstams ar segvārdu “Flešs”. Viņš norādīja, ka aizsardzības spēki iepriekš nav saņēmuši brīdinājumu par ierobežojumiem.

Sakari pārtrūkst lidrobotu kustības laikā

Kā vēsta Ukrainska Pravda, atsaucoties uz avotiem Ukrainas Aizsardzības ministrijā, Starshield termināļiem noteikts aptuveni 160 kilometru stundā kustības ātruma slieksnis. To pārsniedzot, terminālis zaudē sakarus. Šeit runa ir par pārvietošanās ātrumu, nevis interneta datu pārraides ātrumu.

Vienlaikus Suspilne avoti ministrijā apraksta atšķirīgus novērojumus: dažādās vienībās un lidaparātos sakari varējuši pazust jau pie ātruma no 72 līdz aptuveni 161 kilometram stundā.

Ukrainas desanta triecienkaraspēka 7. korpuss paziņoja, ka tā vienības Huļaipoles virzienā lidrobotu lidojumos novērojušas 10–20 sekunžu sakaru pārtraukumus jau pie 110–120 kilometru stundā. Lidaparāti turpinājuši kustību, taču to vadīšana kļuvusi sarežģītāka.

Atceltas misijas un apgrūtināta pārtveršana

Saskaņā ar korpusa sniegto informāciju vienā no tā atbildības zonā strādājošajām bezpilota sistēmu vienībām sakaru problēmu dēļ nācies atcelt daļu misiju. Nestabili sakari īpaši traucē ātrgaitas lidrobotu palaišanu un izmantošanu vidēja attāluma triecieniem.

Beskrestnovs uzsvēra, ka ierobežojumi ietekmē arī pārtvērējus, kurus izmanto aizsardzībai pret reaktīvajiem “Shahed” lidrobotiem. Militārie avoti norāda arī uz grūtībām frontes loģistikā, izlūkošanā un sakaru retranslācijā.

Ukrainska Pravda avoti ministrijā informēja, ka tiek apkopoti dati no vienībām, pārbaudīti un izmantoti rezerves sakaru kanāli. Pievienotajās publikācijās SpaceX skaidrojums par ierobežojumu iemesliem nav sniegts.

Eiropas Komisija vērtē situāciju

Eiropas Komisijas galvenā pārstāve Paula Piņu 14. oktobrī norādīja, ka komisija zina par Starlink darbības traucējumiem Ukrainā, taču papildu komentāriem nepieciešama plašāka informācija.

Viņa arī uzsvēra, ka komisijai nav pazīmju par izlūkošanas datu apmaiņas pārtraukšanu. Vienlaikus ES strādā pie savu satelītu atbalsta iespēju paplašināšanas un apspriež Ukrainas pilnvērtīgu iesaisti Govsatcom sistēmā.

Analītiķi rosina paplašināt Ukrainas iespējas

Atsevišķā publikācijā UNIAN pārstāsta Foreign Affairs analīzi, kurā ierosināts ļaut Ukrainai izmantot Starlink daļā krievijas teritorijas, lai palielinātu spējas vērsties pret mobilajām raķešu palaišanas iekārtām. Autori šo iespēju raksturo arī kā potenciālu diplomātiskā spiediena līdzekli gaisa uzbrukumu pārtraukšanai.

Analīzē apspriesta arī iespējama Vācijas Taurus raķešu nodošana vai Ukrainas karavīru apmācība. Tie ir autoru priekšlikumi, nevis paziņoti ASV vai Vācijas lēmumi.

Avoti / atsauces: Suspilne 14. oktobra publikācija par Starlink ierobežojumiem un militāro vienību novērojumiem; Ukrainska Pravda publikācija par Ukrainas Aizsardzības ministrijas kontaktiem ar partneriem; UNIAN pārstāsts par Foreign Affairs analīzi.

krievijā sūdzas par Mail.ru, banku un interneta darbības traucējumiem

2026-10-14T13:44:45.313+03:00

krievijas interneta lietotāji 14. oktobrī ziņoja par vairāku tiešsaistes pakalpojumu darbības traucējumiem, tostarp Mail.ru, Sberbank un GigaChat. Kā vēsta portāls Fontanka, atsaucoties uz lietotāju sūdzību apkopotāju detector404.ru, visvairāk ziņojumu bija par Mail.ru e-pastu.

Publikācijā norādīts, ka vienas stundas laikā par e-pasta darbības problēmām sūdzējās aptuveni 1500 lietotāju. Daļa nevarēja nosūtīt vēstules, savukārt citi saņēma kļūdas paziņojumu, mēģinot pieslēgties kontam.

Lielākā daļa sūdzību bija no Sanktpēterburgas un Maskavas. Mail.ru problēmu ziņojumu maksimums reģistrēts ap plkst. 11.10, pēc tam to skaits samazinājās.

Sūdzības arī par citiem pakalpojumiem

Lietotāji ziņoja par problēmām arī Mail.ru mākoņpakalpojumā, Sberbank, mākslīgā intelekta pakalpojumā GigaChat, tirdzniecības platformā Ozon, mobilo sakaru operatora Megafon un uzņēmumu pakalpojumu sistēmā Kontur.

Ap pusdienlaiku sūdzības skāra arī piegādes pakalpojumu Samokat un sociālo tīklu VKontakte. Vēlāk ziņojumu skaits par šo pakalpojumu traucējumiem būtiski samazinājās.

Ziņo par interneta pieslēgumu problēmām

Atsevišķi apkopotas sūdzības par interneta darbību Maskavā un Sanktpēterburgā. Sanktpēterburgā ziņojumu maksimums bijis ap pusdienlaiku, un publikācijā minētajā vienas stundas periodā reģistrētas 439 sūdzības. Starp pakalpojumu sniedzējiem, par kuriem ziņots par problēmām, minēts SkyNet.

Fontanka publikācijā nav norādīts traucējumu cēlonis. Lietotāju sūdzības pašas par sevi neapstiprina, ka visiem minētajiem pakalpojumiem bijusi kopīga tehniska kļūme vai vienlaikus pārtraukta darbība visā krievijā. Toties ir zināms, ka Ukrainas armijas lidroboti veikuši uzbrukumu datu cenram Saratovas apgabalā.

krievijas pilsētā Balakovā nakts lidrobotu uzbrukumā skarts “Sberbank” datu apstrādes centrs. #Balakova #Saratova #krievija https://t.co/JZc7eYIGpg
— BreakingLV (@breakinglv) October 14, 2026

Avots / atsauce: Fontanka 14. oktobra publikācija par lietotāju ziņotajiem darbības traucējumiem.

Raķešu uzbrukumā Kijivai viens bojāgājušais un seši ievainotie

2026-10-14T01:19:01.008+03:00

krievijas ballistisko raķešu uzbrukumā Kijivai 13. oktobra vēlā vakarā skarta termoelektrocentrāle TEC-4 un dzīvojamā māja. Saskaņā ar Ukrainas sabiedriskā medija Suspilne apkopoto informāciju līdz plkst. 23.58 bija zināms par vienu bojāgājušo un sešiem ievainotajiem.

Kijivas Desnas rajonā trāpījums skāra deviņstāvu dzīvojamo māju, izraisot ugunsgrēku. Rajonā dega arī noliktavas ēka. Par uzbrukuma sekām informēja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Kijivas mērs Vitālijs Kļičko.

Savukārt Darnicas rajonā atlūzas nokrita stadiona teritorijā, kur aizdegās zāliens.

Zelenskis norāda uz trāpījumiem enerģētikas objektā

Pēc Zelenska teiktā, uzbrukuma galvenais mērķis bija enerģētikas infrastruktūra, konkrēti TEC-4 — viens no Kijivas nozīmīgākajiem enerģētikas objektiem. Prezidents apstiprināja trāpījumus termoelektrocentrālē un norādīja, ka glābēji dzēš ugunsgrēku arī bojātajā dzīvojamajā mājā.

Zelenskis paziņoja, ka Ukraina atkal nebija saņēmusi partneru iepriekšēju brīdinājumu par raķešu uzbrukumu. Viņš norādīja, ka Ukrainas sistēmas raķetes konstatējušas faktiski tikai to tuvošanās laikā Kijivai.

Prezidents aicināja starptautisko sabiedrību reaģēt uz notiekošo un uzsvēra, ka ASV jāredz, kura puse turpina karu. Publikācijā nav sniegts partneru skaidrojums par brīdinājuma neesamību.

Rakstā norādītais upuru skaits atbilst Suspilne publikācijā sniegtajām ziņām 13. oktobrī plkst. 23.58.

Avots / atsauce: Suspilne publikācija “Росіяни вдарили по ТЕЦ-4 у Києві”, kurā apkopoti Volodimira Zelenska un Vitālija Kļičko paziņojumi.

Polijas pludmalē atrod neidentificēta lidojoša objekta fragmentus

2026-10-14T01:00:37.330+03:00

Polijā, Karvjas pludmalē Puckas apriņķī, 13. oktobra vakarā atrasti neidentificēta lidojoša objekta fragmenti. Atraduma apstākļus izmeklē Militārā žandarmērija Gdaņskas prokuratūras militāro lietu nodaļas prokurora uzraudzībā.

Policija saņēma ziņu no cilvēka, kas pludmalē bija pamanījis lidrobotam līdzīgu objektu. Uz notikuma vietu nosūtīja policistus, kuri norobežoja teritoriju un informēja prokuratūru un citus atbildīgos dienestus.

Militārās žandarmērijas paziņojumā norādīts, ka fragmenti atrasti ap plkst. 18.30 pēc Polijas laika. Paziņojumu sniedza žandarmērijas priekšnieka preses pārstāvis pulkvežleitnants Dariušs Rozkošs.

Sākotnēji mediji atradumu raksturoja kā lidrobotam līdzīgu objektu, taču žandarmērijas oficiālajā paziņojumā tas nosaukts par neidentificēta lidojoša objekta fragmentiem. Objekta tips, izcelsme un piederība vēl nav apstiprināta.

Militārā žandarmērija sola par turpmākajiem izmeklēšanas rezultātiem informēt sabiedrību.

Avoti / atsauces: Polijas Militārās žandarmērijas 13. oktobra paziņojums; Polijas ziņu aģentūras PAP informācija portālā Bankier.pl; TVP Info.

OpenAI birojā atrod slēptu ierakstīšanas ierīci; aiztur darbinieku

2026-10-14T00:47:12.651+03:00

OpenAI 13. oktobrī paziņoja, ka vienā no uzņēmuma birojiem atrasta slēpta audioierakstīšanas ierīce. Saistībā ar iespējamu neatļautu sarunu ierakstīšanu aizturēts uzņēmuma darbinieks, un ASV Federālais izmeklēšanas birojs (FBI) turpina izmeklēšanu.

Saskaņā ar Associated Press atspoguļotajiem tiesas dokumentiem apsūdzība izvirzīta 35 gadus vecajam Saūda Arābijas pilsonim Abdulrahmanam Alfozanam. Viņu aizturēja 9. oktobrī, bet 13. oktobrī viņš pirmoreiz stājās federālās tiesas priekšā Sanfrancisko.

Ierīce bija paslēpta aiz televizora

Tiesas dokumentos norādīts, ka ierīci atrada 30. septembrī uzņēmuma Sanfrancisko biroja apspriežu telpā. Tā bija ievietota televizora aizmugurē esošajā USB pieslēgvietā un paslēpta tualetes papīrā.

Kā vēsta Business Insider, atsaucoties uz ASV Tieslietu ministriju, šajā telpā regulāri apsprieda konfidenciālu informāciju par pētniecību, produktu plāniem un uzņēmuma stratēģiju.

OpenAI norāda uz savu modeļu izmantošanu pārbaudē

Uzņēmums paziņoja, ka izmantojis savus mākslīgā intelekta modeļus, lai izpētītu ierīci un tās izcelsmi. OpenAI apgalvo, ka pārbaudē identificēts darbinieks, kas to bija novietojis, un informācija nodota FBI. Darbinieks ir atlaists.

OpenAI norāda, ka pašlaik nav pazīmju par šīs personas neatļautu piekļuvi mākslīgā intelekta modeļu parametriem, pirmkodam vai klientu datiem vai šo datu iznešanu no uzņēmuma.

Alfozanam izvirzīta apsūdzība par ierīces izmantošanu vai mēģinājumu to izmantot neatļautai mutisku saziņu pārtveršanai. Associated Press norāda, ka tiesas dokumentos nav paskaidrots, ko viņš varētu būt plānojis darīt ar iegūtajiem ierakstiem. Apsūdzība nav notiesājošs spriedums.

We discovered a sophisticated recording device that was hidden inside one of our offices. We used our models to understand the device and where it had come from, identifying that a specific employee had planted it a few days earlier. We referred the matter to the FBI, and we’re grateful to the agents and prosecutors who moved quickly to make an arrest. The FBI’s investigation is ongoing and we will continue to support their work. At this time, we have no indications of this individual inappropriately accessing or exfiltrating model weights, source code, or customer data. The employee was terminated. We take protecting our technology, data, and people seriously, and as a matter of national importance. Our security program is designed to protect against a wide range of threat actors, from insider risks to cybercriminals to nation states, and this case is an example of how AI can help address these sophisticated security threats.
— OpenAI Newsroom (@OpenAINewsroom) October 13, 2026

Ministrija atklāj papildu izmeklēšanas detaļas

ASV Tieslietu ministrijas 13. oktobra paziņojumā norādīts, ka Abdulrahmans Alfozans OpenAI strādājis par inženieri kopš 2025. gada jūlija. Saskaņā ar apsūdzības dokumentā izklāstīto uzņēmums secinājis, ka atrastā ierakstīšanas ierīce uzstādīta ap 28. septembri un tās saturs bijis šifrēts.

Videonovērošanas ierakstos Alfozans redzams vadības apspriežu telpas tuvumā vairākās dienās pirms ierīces atrašanas. Ministrija norāda, ka viņam nebija tiesību piekļūt šai telpai vai piedalīties tajā notiekošajās sanāksmēs.

Jautājumi par sanāksmēm un ierakstīšanas aprīkojumu

Saskaņā ar apsūdzības dokumentu pirms 28. septembra Alfozans ar produktivitātes rīku meklējis informāciju par OpenAI ēku adresēm, apspriežu telpām, to ietilpību un kalendāriem, kā arī vadības un ārējo partneru sanāksmju vietām.

Ar viņa dzīvesbiedri saistītā sarunbota kontā no 24. līdz 30. septembrim iesniegti jautājumi par audioierakstīšanas ierīces izveidi, pielāgošanu, uzstādīšanu, pārbaudīšanu, slēpšanu un attālinātu piekļuvi. Ministrija norāda, ka šim kontam bija vairāki kopīgi identifikatori un raksturlielumi ar Alfozana kontu.

Turklāt 27. un 28. septembrī tajā pašā kontā iesniegti jautājumi tieši par vēlāk atrasto ierīci, tostarp tās unikālo tīkla identifikatoru jeb MAC adresi.

Somā atrasta otra līdzīga ierīce

Apsūdzības dokumentā apgalvots, ka 5. oktobrī Alfozans iegājis vadības apspriežu telpā un, spriežot pēc videonovērošanas ieraksta, skatījies aiz televizora, kur bija ievietota pirmā ierīce.

Ap to pašu datumu uzņēmuma drošības darbinieki citā telpā atraduši viņa bez uzraudzības atstāto somu. Tajā līdzās makam un personu apliecinošiem dokumentiem bijusi vēl viena ierakstīšanas ierīce, kas līdzinājusies pirmajai.

Ministrija informē, ka notiesāšanas gadījumā Alfozanam var draudēt līdz pieciem gadiem cietumā, 250 000 ASV dolāru naudas sods un trīs gadu uzraudzība pēc atbrīvošanas. Lietu izmeklē FBI; apsūdzības dokumentā paustie apgalvojumi vēl jāpierāda tiesā.

Avoti / atsauces: OpenAI paziņojums; Associated Press; Business Insider, ASV Tieslietu ministrijas 13. oktobra paziņojums.