Breaking.lv

Krievijas valdības lidmašīnai atļauj ielidot Vācijā

2026-09-17T00:02:30.828+03:00

Ķelnes–Bonnas lidostā trešdien ar īpašu atļauju nolaidusies krievijas valdības lidmašīna, kas ieradās pēc slēdzamā ģenerālkonsulāta darbiniekiem.

Lidmašīna “Ilyushin Il-96-300” ar reģistrācijas numuru RA-96018 no Maskavas Vnukovas lidostas izlidoja 16. septembra rītā ap pulksten 7.00, liecina “Flightradar24” publiskotie lidojuma dati.

Vācija izsniegusi īpašu atļauju

Krievijā reģistrētiem lidaparātiem Eiropas Savienības sankciju dēļ ir aizliegts ielidot dalībvalstu gaisa telpā. Tomēr Vācijas Ārlietu ministrijas pārstāve Katrīna Dešauere apstiprināja, ka šim lidojumam izsniegta īpaša atļauja.

Pēc ministrijas sniegtās informācijas lidmašīna Ķelnes–Bonnas lidostā nolaidās ap pulksten 9.40. Tās uzdevums bija uzņemt krievijas ģenerālkonsulāta Bonnā darbiniekus.

Lidostas pārstāve sākotnēji atteicās sniegt informāciju, norādot, ka tas bijis militārs lidojums. Arī Vācijas Federālā policija lidmašīnas ierašanos sākotnēji ne apstiprināja, ne noliedza.

Lidmašīna aplidoja Poliju

“Flightradar24” dati liecina, ka tiešais maršruts pāri Polijai lidmašīnai nebija pieejams. Tā vispirms devās Sanktpēterburgas virzienā, bet pēc tam lidoja gar Somu līci un Baltijas jūru.

Vācijas gaisa telpā lidmašīna ielidoja Rīgenes salas Vitovas pussalas tuvumā. Ķelnes–Bonnas lidostu tā sasniedza ap pulksten 9.43.

Pēc konsulāta darbinieku uzņemšanas lidmašīna ap pulksten 12.39 izlidoja atpakaļ uz Maskavu.

Krievijas ģenerālkonsulāts Bonnā tiek slēgts

Vācijas valdība noteikusi, ka krievijas ģenerālkonsulāts Bonnā jāslēdz līdz 18. septembrim. Lēmums pieņemts pēc mēģinājuma ar lidrobotu uzbrukt Leipcigas–Halles lidostai, kuru Vācijas valdība saista ar krieviju. Maskava savu saistību ar incidentu noliedz.

Atbildot uz Vācijas lēmumu, krievija noteikusi Vācijas ģenerālkonsulāta Sanktpēterburgā slēgšanu un pieprasījusi tā darbiniekiem atstāt valsti līdz 18. septembrim.

Avots / atsauce: Kölner Stadt-Anzeiger

Foto: Flightradar24

Vācija vēlēšanu laikā uz Latviju nosūtīs četrus iznīcinātājus

2026-09-16T23:31:32.399+03:00

Vācijas Gaisa spēki Saeimas vēlēšanu laikā Latvijā izvietos četrus iznīcinātājus “Eurofighter”, lai pastiprinātu NATO gaisa telpas aizsardzību.

Vācijas Federālā aizsardzības ministrija informē, ka atbalsts tiks sniegts pēc Latvijas valdības lūguma. Latvija vērsusies pie sabiedrotajiem saistībā ar pēdējās nedēļās un mēnešos Baltijas valstu gaisa telpā atkārtoti konstatētajiem lidrobotu incidentiem.

“Eurofighter” izvietos Lielvārdē

No septembra beigām līdz oktobra sākumam Lielvārdes militārajā lidlaukā aptuveni nedēļu atradīsies četri Vācijas Gaisa spēku 74. taktiskā spārna iznīcinātāji “Eurofighter”. Vienība ikdienā bāzējas Neuburgā pie Donavas.

Latvijā ieradīsies arī vairāki desmiti militārpersonu. Kontingentu papildinās speciālisti no citām Vācijas Gaisa spēku vienībām un pārējām Bundesvēra struktūrām.

Izvietošana notiks NATO pastiprinātās gaisa telpas patrulēšanas jeb “Enhanced Air Policing North” ietvaros. Šī misija ir daļa no NATO integrētās pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmas.

Saeimas vēlēšanas Latvijā paredzētas 2026. gada 3. oktobrī.

Decembrī sāks patrulēšanu no Igaunijas

No 2026. gada decembra līdz 2027. gada martam Vācijas Gaisa spēki veiks ilgāku NATO gaisa telpas patrulēšanas misiju no Emari militārā lidlauka Igaunijā.

Igaunijā paredzēts izvietot piecus “Eurofighter” iznīcinātājus un aptuveni 120 militārpersonas. Misijas pamatu veidos Vācijas Gaisa spēku 71. taktiskā spārna “Richthofen” personāls no Vitmundes.

Tas būs septītais Vācijas Gaisa spēku kontingents Emari lidlaukā. Vācijas iznīcinātāji 2026. gadā NATO gaisa telpas patrulēšanas uzdevumus veikuši arī Malborkā Polijā un Konstancā Rumānijā.

NATO Baltijas gaisa telpu patrulē kopš 2004. gada

NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misiju īsteno kopš Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pievienošanās aliansei 2004. gadā. Vācijas Gaisa spēki misijā piedalās kopš 2005. gada, bet “Eurofighter” iznīcinātājus šiem uzdevumiem izmanto kopš 2009. gada.

Misijā iesaistītās vienības pakļautas NATO Apvienoto gaisa operāciju centram Ūdemā. Trauksmes gadījumā dežūrējošie iznīcinātāji paceļas gaisā, lai identificētu iespējamo apdraudējumu un pārbaudītu gaisa telpā esošos lidaparātus.

Avots / atsauce: Vācijas Federālās aizsardzības ministrijas 2026. gada 16. septembra paziņojums presei Nr. 50/2026.

JEF izvērš operatīvo štābu Norvēģijas ziemeļos

2026-09-16T18:37:05.930+03:00

Lielbritānijas militārpersonas mācībās “Lion Apex 26” izvietos Apvienoto reaģēšanas spēku operatīvo štābu Norvēģijā aiz Ziemeļu polārā loka.

Mācībās piedalīsies Lielbritānijas Pastāvīgā apvienoto spēku štāba jeb SJFHQ personāls. Tā uzdevums būs izveidot un uzturēt priekšējā rajonā izvietotu Apvienoto reaģēšanas spēku jeb JEF operatīvo štābu, informē JEF.

Pārbaudīs spēju ātri pārvietot štābu

Izvēršanas laikā paredzēts pārbaudīt Lielbritānijas kā JEF vadošās valsts spēju īsā laikā pārvietot personālu un aprīkojumu uz Eiropas ziemeļiem, kā arī vadīt daudznacionālas militārās aktivitātes.

Norvēģija uzņems mācību dalībniekus un nodrošinās izvēršanai nepieciešamo atbalstu. Darbība Arktikas apstākļos paredzēta arī, lai pilnveidotu sadarbību ar uzņemošo valsti un vairotu izpratni par militāro operāciju īpatnībām reģionā.

“Lion Apex 26” laikā personāls trenēs operāciju plānošanu, informācijas apmaiņu un daudznacionālo vienību koordinēšanu krīzes apstākļos. Mācībās paredzēts pārbaudīt arī JEF darbības savietojamību ar NATO plāniem un procedūrām.

Daļa no plašākām mācībām

“Lion Apex 26” ir daļa no plašākām daudznacionālajām mācībām “Lion Protector 26”. To mērķis ir uzlabot Ziemeļeiropas sabiedroto gatavību un sadarbību, ņemot vērā drošības situāciju Eiropas ziemeļos, Atlantijas okeāna ziemeļu daļā un Baltijas jūras reģionā.

SJFHQ ir operatīvais štābs, kuru iespējams izvērst īsā laikā. Tā personāls regulāri apgūst ieroču lietošanu un rīcību bīstamā vidē, piedalās medicīniskajās pārbaudēs, fiziskās sagatavotības testos un profesionālajās apmācībās.

Avots / atsauce: Apvienotie reaģēšanas spēki (JEF)

Foto: Cpl Jake

Somija un Zviedrija plāno kopīgu bezapkalpes kuteru iegādi

2026-09-16T18:32:13.933+03:00

Somija un Zviedrija izvērtē kopīgu bezapkalpes kuteru iegādi Baltijas jūras novērošanai. Pirmo kopīgo operāciju ar šādiem līdzekļiem iecerēts sākt vēl 2026. gadā.

Par ieceri pēc tikšanās ar Zviedrijas Jūras spēku vadību informējis Somijas Jūras spēku komandieris kontradmirālis Tomass Tīlikainens. Sadarbība varētu ietvert gan kopīgu kuteru iegādi, gan to nomu un lietošanu pārmaiņus.

Datus nosūtīs jūras operāciju centriem

Plānotie bezapkalpes kuteri pēc izskata līdzinātos nelielām buru laivām. Tie būtu aprīkoti ar sensoriem, kamerām un radaru sistēmām, kas iegūto informāciju nosūtītu abu valstu jūras operāciju centriem.

Ar kuteriem paredzēts veidot situācijas pārskatu, atklāt un sākotnēji identificēt nezināmus kuģošanas līdzekļus. Ja nepieciešama papildu pārbaude, uz attiecīgo vietu varētu nosūtīt apkalpotu dežūrkuģi.

Tīlikainens norādīja, ka sākotnēji paredzēta īslaicīga kopīga jūras novērošanas operācija. Lēmums par konkrēto kuteru tipu, skaitu un iegādes modeli vēl nav publiskots.

Zviedrijas korvete darbosies Somijas vadībā

Zviedrija tuvākajās nedēļās nosūtīs “Visby” klases korveti kopīgai novērošanas operācijai Somu līcī. Kuģis uzraudzīs Somijas teritoriālajiem ūdeņiem piegulošās teritorijas un starptautiskos ūdeņus.

Operācijas laikā Zviedrijas korvete tiks pakļauta Somijas Aizsardzības spēku vadībai un nosūtīs iegūto informāciju Somijas jūras operāciju centram. Zviedrijas kuģim būs tādas pašas pilnvaras kā Somijas jūras novērošanas vienībām.

Tīlikainens skaidroja, ka Zviedrijas atbalsts ļaus Somijai vairāk savu resursu koncentrēt Somu līča austrumu daļā, kur nepieciešams būt gataviem reaģēt uz lidrobotiem, kas varētu novirzīties no Ukrainas kara zonas.

Ieroču izmantošanai vajadzīgs politisks lēmums

Ja tiktu konstatēts Somijas teritoriālās neaizskaramības pārkāpums, Zviedrijas korvete varētu izteikt brīdinājumu un to pastiprināt. Ieroču izmantošanai būtu nepieciešams politiskās vadības apstiprinājums.

Somijas Jūras spēku komandieris uzsvēra, ka pašreizējā situācija Baltijas jūrā ir stabila un prognozējama un bruņota spēka lietošana netiek gaidīta. Zviedrijas atbalsta operāciju paredzēts turpināt vismaz līdz 2026. gada beigām, bet atsevišķos periodos tā varētu turpināties arī nākamgad.

Avots / atsauce: Yle publikācija.

Fon der Leiena rosina ES mehānismu hibrīduzbrukumu gadījumiem

2026-09-16T16:45:22.349+03:00

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena ierosinājusi izveidot ES drošības mehānismu kopīgai reaģēšanai uz lidrobotu incidentiem, sabotāžu, kiberuzbrukumiem un citiem hibrīdapdraudējumiem.

Ar priekšlikumu viņa 16. septembrī Strasbūrā iepazīstināja Eiropas Parlamentu ikgadējā runā par stāvokli Eiropas Savienībā. Starp galvenajām tēmām bija Eiropas drošība, sadarbība ar Kanādu, bērnu aizsardzība internetā, mākslīgais intelekts, migrācija un pielāgošanās klimata pārmaiņām.

Mehānisms līdzinātos NATO 4. pantam

Piedāvātais drošības mehānisms ļautu dalībvalstij hibrīduzbrukuma gadījumā pieprasīt steidzamas politiskās konsultācijas un koordinētu ES reakciju. Tas tiktu veidots pēc NATO līguma 4. panta principa, taču pats par sevi nenozīmētu kolektīvās aizsardzības iedarbināšanu.

Fon der Leiena kā pieaugošus draudus minēja kiberuzbrukumus, sabotāžu, ļaunprātīgu dedzināšanu un lidrobotu ielidojumus. Viņa arī rosināja izveidot Eiropas Drošības padomi, kurā līdzās ES valstīm varētu piedalīties Ukraina, Apvienotā Karaliste, Norvēģija, Kanāda un citi demokrātiskie partneri.

Konkrēta šīs padomes uzbūve, dalībnieku loks un lēmumu pieņemšanas kārtība runā netika izklāstīta.

Kanādai piedāvā asociētās dalības iespēju

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja aicināja sākt darbu, lai Kanāda varētu kļūt par pirmo ES asociēto dalībvalsti. Šāds statuss pašlaik ES līgumos nav noteikts, tādēļ vēl jāizstrādā tā juridiskais saturs un nosacījumi.

Iecerētā partnerība paredzētu ciešāku sadarbību aizsardzības, enerģētikas, ekonomiskās drošības, kritisko izejvielu, akumulatoru un moderno tehnoloģiju jomā. Fon der Leiena atkārtoti apliecināja arī turpmāku politisko, humāno un militāro atbalstu Ukrainai.

Plāno ierobežot bērnu piekļuvi sociālajiem tīkliem

Eiropas Komisija plāno sagatavot ES Bērnu aizsardzības aktu, kas liegtu sociālo tīklu izmantošanu bērniem līdz 13 gadu vecumam un paredzētu ierobežotu piekļuvi lietotājiem līdz 15 gadu vecumam.

Tehnoloģiju uzņēmumiem būtu jāpierāda, ka to platformas ir drošas nepilngadīgajiem, tostarp ierobežojot atkarību veicinošas funkcijas un kaitīga satura izplatīšanu. Komisija vēlas arī sadarboties ar mākslīgā intelekta izstrādātājiem un partneriem modeļu izvērtēšanā, agrīnajā brīdināšanā un drošības prasību izstrādē.

Klimata un migrācijas iniciatīvas

Fon der Leiena pieteica Eiropas karstuma viļņu plānu, kopīgu ugunsdzēsības lidaparātu floti un klimata apdrošināšanas aliansi. Tās mērķis būtu palielināt pret ekstremālu laikapstākļu radītiem zaudējumiem apdrošināto īpašumu un uzņēmumu īpatsvaru.

Komisija gatavos arī ārkārtas reaģēšanas sistēmu pēkšņai un mākslīgi izraisītai masveida migrācijai. Fon der Leiena norādīja, ka atkāpes no ierastajām procedūrām būtu pieļaujamas tikai uz ierobežotu laiku un atbilstoši stingri noteiktiem kritērijiem.

Runā pieteiktās ieceres vēl nav stājušās spēkā. Vairākiem priekšlikumiem Eiropas Komisijai jāizstrādā tiesību aktu projekti, par kuriem būs jāvienojas Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm.

Avoti / atsauces: Eiropas Komisijas priekšsēdētājas 2026. gada runa par stāvokli ES; “Associated Press” publikācija par drošības priekšlikumiem; “Reuters” runas kopsavilkums.

Lietuvā atrastais lidrobots bijis paredzēts kontrabandai

2026-09-16T16:17:05.694+03:00

Lietuvas policija noskaidrojusi, ka Pasvales apkārtnes mežā atrastais lidrobots bijis paredzēts kontrabandas pārvadāšanai. Sprāgstvielas tajā netika atrastas.

Lidrobotu 16. septembrī mežā pie Keneļu ciema atrada mežsaimniecības darbinieki. Tas bija ieaudzis zālē un, pēc sākotnējām aplēsēm, atradies avārijas vietā vairākus mēnešus.

Militāra lidrobota versija nav apstiprinājusies

Pēc objekta pārbaudes Lietuvas Policijas departaments informēja, ka tas ir vienkāršas konstrukcijas lidrobots, kas paredzēts kontrabandas pārvadāšanai. Tajā nebija sprāgstvielu vai citu bīstamu priekšmetu.

Saistībā ar atradumu ieviestais plāns “Skydas” ir izbeigts. Notikuma vietā iepriekš strādāja policijas pretterorisma vienības “Aras” sapieri un Lietuvas Bruņoto spēku karavīri.

Lidrobota garums ir aptuveni divi metri, bet spārnu platums – aptuveni 2,5 metri. Pēc policijas pārstāvja sniegtās informācijas tas atrasts salīdzinoši neskarts un bija saglabājis korpusa un spārnu formu.

Nav saistīts ar Lietuvā notriekto “Gerbera”

Lietuvas Nacionālais krīžu vadības centrs jau sākotnēji norādīja, ka atrastais lidrobots nav līdzīgs ne “Shahed”, ne “Gerbera” tipa lidrobotiem.

Pasvales apkārtnē atrastais kontrabandas lidrobots nav saistīts ar atsevišķo incidentu, kurā NATO iznīcinātāji Lietuvas gaisa telpā notrieca no Baltkrievijas puses ielidojušu “Gerbera” tipa lidrobotu.

Avoti / atsauces: LRT; 15min

Sudānā zelta raktuves nogruvumā vismaz 67 bojāgājušie

2026-09-16T15:06:47.308+03:00

Sudānas Rietumkordofānas provincē, nogrūstot zelta raktuvei, gājuši bojā vismaz 67 cilvēki. Glābšanas darbi turpinās, un vairāki cilvēki joprojām tiek uzskatīti par pazudušiem.

Negadījums otrdienas, 15. septembra, vakarā notika “Al-Zara” zelta raktuvē pie Nuhudas pilsētas. Par bojāgājušo skaitu informējusi vietējā mediķu organizācija, bet raktuvē strādājušie apstiprinājuši, ka zem nogruvuma palikuši cilvēki.

Glābšanas darbus apgrūtina tehnikas trūkums

Raktuvē ir vairākas šahtas. Viens no izdzīvojušajiem nogruvumu raksturojis kā plašu un norādījis, ka notikuma vietā nav pietiekami daudz tehnikas zemes un gruvešu novākšanai.

Meklēšanas un glābšanas darbi turpinās, tādēļ bojāgājušo skaits var pieaugt. Informācija par nogruvuma cēloni pagaidām nav publiskota.

Teritoriju kontrolē paramilitārie spēki

Nuhudas apkārtni kontrolē paramilitārie Ātrā atbalsta spēki, kas vairāk nekā trīs gadus karo ar Sudānas armiju. Karš un ierobežotā piekļuve attāliem valsts reģioniem apgrūtina glābšanas dienestu un humānās palīdzības organizāciju darbu.

Sudāna ir nozīmīga zelta ieguves valsts, taču raktuvju nogruvumi tajā notiek regulāri. “Associated Press” norāda, ka daudzās raktuvēs ir nepietiekami drošības standarti. Līdzīgos negadījumos 2023. gadā gāja bojā 14 kalnrači, bet 2021. gadā — 38 cilvēki.

Avoti / atsauces: Associated Press publikācija.

Losandželosā avarē ziņu helikopters; trīs bojāgājušie

2026-09-16T14:23:25.894+03:00

Losandželosas Četsvortas apkaimē otrdienas, 15. septembra, vakarā avarējis televīzijas ziņu helikopters. Gājuši bojā divi cilvēki lidaparātā un viens cilvēks uz zemes.

Helikopters “NewsChopper 4” nodrošināja notikuma vietas filmēšanu telekanāliem NBC4 un Telemundo 52. Tas avarēja netālu no vietas, kur žurnālisti atspoguļoja iepriekš notikušu smagu pilsētas autobusa un apvidus automašīnas sadursmi.

Nosaukti bojāgājušie helikopterā

NBC News informē, ka helikopterā atradās uzņēmuma “Angel City Air” darbinieki — reportiere un fotožurnāliste Eliana Moreno un pilots Džordžs Marciniws. Abi negadījumā gāja bojā.

Trešais bojāgājušais atradās uz zemes. Vēl divi cilvēki tika nogādāti slimnīcā, bet informācija par viņu veselības stāvokli sākotnēji netika publiskota.

Pēc avārijas izcēlās ugunsgrēks

Helikopters nogāzās starp komerciālām ēkām un aizdegās. Ugunsgrēkā tika bojātas četras automašīnas un divi kravas konteineri. Losandželosas ugunsdzēsības dienests notikuma vietā iesaistīja vairāk nekā 70 ugunsdzēsēju, kuri liesmas nodzēsa.

Avārijas cēlonis pagaidām nav noteikts. Negadījumu izmeklē ASV Nacionālā transporta drošības padome un Federālā aviācijas pārvalde.

Avoti / atsauces: NBC News publikācija; Associated Press publikācija.

Nikopoles rajonā FPV lidrobots trāpa autobusam; pieci bojāgājušie

2026-09-16T14:05:28.390+03:00

krievijas FPV lidrobots 16. septembra rītā Nikopoles rajonā trāpījis pasažieru mikroautobusam. Pieci cilvēki gājuši bojā, bet vēl septiņi guvuši smagus ievainojumus, informē Ukrainas Nacionālā policija.

Uzbrukums noticis ap pulksten 8.00 uz autoceļa Dņipropetrovskas apgabalā. Mikroautobuss bija izbraucis no Červonohrihorivkas kopienas ciema un devās Dņipro virzienā.

Lidrobots trāpījis transportlīdzekļa jumtam

Pēc policijas sniegtās informācijas, FPV lidrobots trāpījis mikroautobusa jumtam. Pieci pasažieri — četri vīrieši un viena sieviete — no gūtajiem ievainojumiem nomira notikuma vietā.

Vēl septiņi cilvēki guvuši smagus ievainojumus. Policijas un Ukrainas Valsts ārkārtējo situāciju dienesta darbinieki viņus nogādāja slimnīcā. Cietušo personas, diagnozes un ievainojumu precīzais smagums tiek noskaidrots.

Avoti / atsauces: Ukrainas Nacionālā policija; “Ukrainska Pravda”.

Ainažos aiztur vīrieti par draudiem ar ierocim līdzīgu priekšmetu

2026-09-16T13:35:50.632+03:00

Valsts policija Ainažos aizturējusi 1975. gadā dzimušu Igaunijas pilsoni, kurš divos veikalos un ārpus tiem draudējis cilvēkiem ar ierocim līdzīgu priekšmetu. Par notikušo sākts kriminālprocess par huligānismu.

Policija informāciju par vīrieti saņēma 15. septembrī ap pulksten 18.38. Viņš bija ienācis divos veikalos, vērsis ierocim līdzīgo priekšmetu pret apkārtējiem un pēc iziešanas turpinājis draudēt cilvēkiem.

Mēģināja doties prom, izdzirdot policijas sirēnas

Uz Ainažiem tika nosūtīts policijas norīkojums. Izdzirdot policijas transportlīdzekļa sirēnas, vīrietis mēģināja doties prom, taču policisti ar veikala darbinieču palīdzību viņu aizturēja.

Tajā pašā dienā pulksten 16.48 policija jau bija saņēmusi izsaukumu par šo pašu vīrieti. Viņš, iespējams, alkohola reibumā klauvējis pie kādas sievietes dzīvesvietas durvīm un atteicies doties prom.

Policijas darbinieki toreiz vīrieti sastapa un pārrunāja ar viņu situāciju, pēc kā viņš aizgāja.

Izmeklēšana turpinās, lai noskaidrotu visus notikušā apstākļus. Valsts policija atgādina, ka persona nav uzskatāma par vainīgu, kamēr tās vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā.

Avots / atsauce: Valsts policija.

Nīderlandē pēc dzelzceļa sabotāžas atjaunota vilcienu satiksme

2026-09-15T23:47:21.112+03:00

Nīderlandē atjaunota vilcienu kustība pēc tam, kad 15. septembrī aptuveni 30 vietās uz sliedēm tika atrastas caurules, kabeļi un citi priekšmeti. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs “ProRail” kopumā reģistrēja vairāk nekā 35 sabotāžas izraisītus drošības sistēmas traucējumus.

Priekšmeti bija izvietoti galvenokārt Nīderlandes centrālajā un austrumu daļā. Dažās vietās pēc sākotnējo šķēršļu novākšanas uz sliedēm atkārtoti tika novietoti jauni priekšmeti, tādēļ vienā vietā varēja tikt reģistrēti vairāki traucējumi.

Uz sliedēm novietotas caurules un kabeļi

“ProRail” informē, ka uz sliedēm tika novietotas metāla caurules un kabeļi. Tie ietekmēja sliežu ceļu kontroles sistēmu, kas attiecīgos posmus uztvēra kā aizņemtus. Signāli automātiski pārslēdzās uz sarkano, tādēļ vilcienu kustība tika apturēta vai ierobežota.

Pie Mepeles no sliedēm tika novākti automašīnu iedarbināšanas kabeļi, kas, pēc NOS informācijas, bija izvietoti īssavienojuma izraisīšanai. Savukārt vakarā starp Holtenu un Reisenu atrasts vēl viens metāla stienis. Tas nodots policijai, un vilcienu kustība šajā posmā tika atjaunota ap pulksten 19.00.

Pie Stēnveikas vilciens uzbrauca uz sliedēm novietotam materiālam. Vilciena vadītājs jau bija brīdināts par iespējamo apdraudējumu, tādēļ sastāvs brauca ar samazinātu ātrumu. Cilvēki necieta, un vilciens netika bojāts.

Pārbauda iespējamu lauksaimnieku aktīvistu iesaisti

NOS vēsta, ka iegūtas norādes par iespējamu lauksaimnieku aktīvistu vai viņu atbalstītāju iesaisti. Lauksaimniecības nozares avoti medijam apstiprinājuši, ka pirms Nīderlandes parlamentārā gada atklāšanas dienas tiešsaistes grupās apspriestas plašākas protesta akcijas, tostarp iespēja pie sliedēm piestiprināt caurules.

Šī iespējamā saistība nav oficiāli apstiprināta. Neviena organizācija nav uzņēmusies atbildību par dzelzceļa sabotāžu, bet policija nav publiski nosaukusi aizdomās turētos. Lauksaimnieku organizācijas “Agractie” un “Farmers Defence Force” noliedz savu līdzdalību, lai gan pēdējās vadītājs neizslēdz atsevišķu lauksaimnieku iesaisti.

Izmeklēšanā iesaistījusies AIVD

Notikušo izmeklē Nīderlandes policijas valsts mēroga struktūrvienība. Izmeklēšanā iesaistījusies arī Nīderlandes Vispārējā izlūkošanas un drošības pārvalde AIVD, kas pārbauda, no kādas vides sabotāža varētu būt organizēta.

“ProRail” norāda, ka naktī un nākamajā rītā pastiprinās videonovērošanu un patrulēšanu pie dzelzceļa. No sliedēm noņemtie materiāli nodoti policijai pierādījumu pārbaudei.

Līdz vakaram visi ar sabotāžu saistītie traucējumi bija novērsti un vilcienu kustība atjaunota. Pasažieri tika brīdināti, ka atsevišķos maršrutos vēl iespējama kavēšanās.

Avoti / atsauces: NOS; ProRail.

“Foreign Affairs”: ASV atkāpšanās no Eiropas vājinātu NATO

2026-09-15T23:17:26.741+03:00

ASV spēku un iesaistes samazināšana Eiropā neļautu Vašingtonai efektīvāk pievērsties citiem reģioniem, bet vājinātu NATO, sabiedroto atturēšanas spējas un uzticību ASV drošības garantijām, publikācijā žurnālā “Foreign Affairs” argumentē trīs bijušās ASV aizsardzības politikas amatpersonas.

Raksta “The Crumbling Defense of Europe” autori ir Franklins Millers, Ēriks Edelmans un Volters Slokombs. Viņiem ir pieredze ASV kodolatturēšanas, bruņojuma kontroles un aizsardzības politikas veidošanā Pentagonā un Nacionālās drošības padomē.

Apšauba ASV administrācijas pamatojumu

Pēc autoru vērtējuma, ASV administrācija iecerēto klātbūtnes samazināšanu pamato ar uzskatu, ka Eiropas valstis ir pietiekami turīgas un ietekmīgas, lai pašas uzņemtos pilnu atbildību par savu aizsardzību. Vienlaikus Vašingtona vēlas vairāk militāro resursu novirzīt izaicinājumiem Āzijā un Tuvajos Austrumos.

Autori šo argumentāciju apšauba. Viņu ieskatā, atkāpšanās no Eiropas neatbrīvotu ASV no drošības saistībām un neuzlabotu tās pozīcijas citos pasaules reģionos. Tā vājinātu ne tikai NATO, bet arī citas ASV partnerības, jo sabiedrotajiem rastos jautājumi par Vašingtonas gatavību pildīt uzņemtās saistības.

Publikācijā norādīts, ka atturēšana ir atkarīga ne tikai no valstu militārajām spējām, bet arī no pretinieka pārliecības, ka sabiedrotie krīzes gadījumā rīkosies kopīgi. ASV politikas maiņa Eiropā tādēļ varētu ietekmēt drošības aprēķinus arī ārpus NATO teritorijas.

Autori saskata risku arī pašām ASV

Millers, Edelmans un Slokombs uzskata, ka vājināta sabiedroto sistēma varētu apdraudēt arī ASV drošību. Pēc viņu vērtējuma, plānotā atkāpšanās nav balstīta pietiekamā draudu izvērtējumā, alianses pārvaldības apsvērumos vai vēsturiskajā pieredzē.

Raksts ir autoru analīze un politikas vērtējums, nevis ASV valdības vai NATO oficiālā nostāja. Tajā izteiktie secinājumi jāvērtē kā arguments diskusijā par ASV militāro klātbūtni Eiropā un atbildības sadalījumu aliansē.

Ar pilno publikāciju iespējams iepazīties žurnāla “Foreign Affairs” tīmekļvietnē.

Avoti / atsauces: “Foreign Affairs” — “The Crumbling Defense of Europe”; ASV valdības arhīvs; CSIS.

Hutieši nostiprinās pie Bābelmandeba; Saūda Arābija pastiprina triecienus

2026-09-15T22:53:35.406+03:00

Jemenā turpinās plašākā karadarbības eskalācija kopš 2022. gada pamiera. Irānas atbalstītie hutieši pēc Mohas ostas un vairāku Sarkanās jūras salu ieņemšanas faktiski kontrolē gandrīz visu Jemenas rietumu piekrasti, bet Saūda Arābijas atbalstītās valdības spēki ar Saūda Arābijas aviācijas atbalstu cenšas apturēt viņu virzību.

Jemenas valdības amatpersonas atzinušas, ka hutiešu septembra ofensīva radījusi būtiskus teritoriālus zaudējumus. Valdības spēki pārgrupējas un turpina triecienus pie Mohas un citos frontes sektoros, vienlaikus solot atgūt zaudētās teritorijas.

Hutieši nostiprina kontroli pār Sarkanās jūras piekrasti

Hutieši pagājušajā nedēļā ieņēma Mohas ostas pilsētu, kas atrodas aptuveni 75 kilometrus no Bābelmandeba šauruma. Pēc tam grupējums pārņēma Majunas jeb Perimas salu pašā šaurumā, kā arī Lielo un Mazo Hanišas salu Sarkanajā jūrā.

Pēc Saūda Arābijas atbalstītās Jemenas valdības amatpersonu sniegtās informācijas, hutieši pašlaik faktiski kontrolē gandrīz visu valsts rietumu piekrasti pie Sarkanās jūras.

Bābelmandeba šaurums savieno Sarkano jūru ar Adenas līci un ir viens no nozīmīgākajiem pasaules kuģniecības ceļiem. Hutiešu militārās klātbūtnes paplašināšanās šajā reģionā palielina riskus gan kuģošanai, gan Saūda Arābijas naftas eksportam.

Saūda Arābija un Jemenas valdība veic gaisa triecienus

Atbildot uz hutiešu ofensīvu, Saūda Arābijas un Jemenas valdības aviācija pastiprinājusi triecienus grupējuma pozīcijām. Jemenas valdības amatpersonas apstiprinājušas uzbrukumus hutiešu spēkiem Mohas apkārtnē un citos valsts reģionos.

Hutieši apgalvoja, ka 48 stundu laikā Saūda Arābijas aviācija veikusi 129 triecienus Taizas, Maribas, Hodeidas, Džaufas, Saadas, Amrānas un Hadžas provincēs. Šo skaitu neatkarīgi pārbaudīt nav iespējams.

Galvenās aktīvās frontes pašlaik atrodas Sarkanās jūras piekrastē, Taizas provincē, Maribas un Džaufas apgabalos, kā arī Dalē. Pie Maribas turpinās cīņas par pieejām vienam no galvenajiem Jemenas valdības ekonomiskajiem un militārajiem centriem.

Valdības spēki cenšas atgūt teritorijas arī Mohas apkārtnē. Jemenas valdības avoti ziņojuši par gaisa triecieniem hutiešu transportlīdzekļiem un pozīcijām uz Mohas–Dubabas ceļa.

Hutieši turpina uzbrukumus Saūda Arābijai

Vienlaikus hutieši pastiprinājuši raķešu un lidrobotu uzbrukumus Saūda Arābijas teritorijai. Grupējums paziņojis par triecieniem militārajiem un infrastruktūras objektiem valsts dienvidos.

Hutiešu militārais pārstāvis Jahja Sari paziņoja, ka ar ballistiskajām raķetēm un lidrobotiem uzbrukts militārajai bāzei Šarūrā Nedžrānas provincē. Viņš apgalvoja, ka trāpīts ieroču noliktavām un komandvadības objektiem, taču neatkarīgs apstiprinājums par nodarītajiem bojājumiem nav publiski pieejams.

Saūda Arābijas vadītā koalīcija savukārt informējusi, ka 14. septembrī hutiešu uzbrukumos valstī ievainoti 13 civiliedzīvotāji. Citā incidentā Džizānas reģionā lādiņa triecienā ievainoti divi cilvēki un bojāta mošeja, vairākas ēkas un automašīnas.

15. septembrī Saūda Arābijā īslaicīgi tika izsludināti drošības brīdinājumi plašā teritorijā, tostarp Mekā un Džidā. Brīdinājumi drīz tika atcelti, un Saūda Arābijas varasiestādes neziņoja par trāpījumiem. Mekā tas bija pirmais šāds brīdinājums pašreizējā konflikta laikā.

Irānas loma kļūst arvien nozīmīgāka

Reuters, atsaucoties uz Jemenas valdības, Irānas un reģionālajiem avotiem, iepriekš ziņoja, ka hutiešu straujā ofensīva gar Sarkano jūru notikusi ar Irānas Islāma revolucionārās gvardes militāru konsultāciju un ieroču atbalstu.

Pēc Reuters avotu teiktā, Teherāna aicinājusi hutiešus pastiprināt uzbrukumus Saūda Arābijai un solījusi papildu finansējumu, bruņojumu un militāros padomniekus. Irāna publiski noliedz, ka vadītu hutiešu militārās operācijas, un uzsver, ka grupējums lēmumus pieņem patstāvīgi.

Hutiešu panākumi Jemenā vienlaikus paplašina Irānas sabiedroto radīto spiedienu uz Saūda Arābiju laikā, kad turpinās Irānas konflikts ar ASV.

Konflikta dēļ pārvietoti vairāk nekā 100 000 cilvēku

Karadarbības atjaunošanās radījusi jaunu civiliedzīvotāju pārvietošanās vilni. ANO Bēgļu aģentūra 15. septembrī paziņoja, ka kopš konflikta saasināšanās vairāk nekā 100 000 cilvēku Jemenā bijuši spiesti pamest savas dzīvesvietas.

Vēl vairāki tūkstoši cilvēku pa jūru devušies uz Džibutiju. ANO norāda, ka palīdzības sniegšanu apgrūtina nedrošība, bojāti ceļi, sakaru traucējumi un pārvietošanās ierobežojumi.

Saūda Arābijas atbalstītā Jemenas valdība paziņojusi, ka turpinās cīņu par zaudēto teritoriju atgūšanu un ilgtermiņā vēlas atjaunot kontroli arī pār galvaspilsētu Sanu. Tomēr līdz 15. septembrim hutieši saglabā savus pēdējo nedēļu teritoriālos ieguvumus un turpina militāru spiedienu gan Jemenā, gan pret Saūda Arābiju.

Avoti / atsauces: Reuters; Associated Press; ANO Bēgļu aģentūra; Jemenas starptautiski atzītās valdības amatpersonas; Saūda Arābijas Civilā aizsardzība; Al Jazeera.

Vācijā pie militārā lidlauka atrastas avarējuša lidrobota atlūzas

2026-09-15T21:36:04.239+03:00

Vācijas Lejassaksijas zemē pie Vunstorfas atrastas avarējuša lidrobota atlūzas. Notikuma vietā iesaistīti vairāki policijas spēki, bet izmeklētāji cenšas noskaidrot lidrobota īpašnieku un lidojuma mērķi.

Lidrobota daļas atrastas uz austrumiem no Šteinhūdes ezera Hannoveres reģionā. Lejassaksijas Kriminālpolicijas pārvalde par atradumu saņēma informāciju pirmdienas, 14. septembra, pēcpusdienā.

Otrdien policija sāka plašu apkārtnes pārmeklēšanu, meklējot pārējās lidrobota atlūzas. Operācijā iesaistīts liels policistu skaits, jo pārbaudāmā teritorija ir plaša, neapdzīvota un daļēji klāta ar purvājiem, augstu zāli un krūmājiem.

Netālu atrodas Bundesvēra aviācijas bāze

Netālu no atraduma vietas atrodas Vunstorfas militārais lidlauks, kur bāzējas Vācijas Bundesvēra A400M militārās transporta lidmašīnas.

Kriminālpolicijas pārvalde uzsver, ka lidrobota atlūzas nav atrastas pašā militārajā teritorijā, bet noteiktā attālumā no tās. Pašlaik nav noskaidrots, vai lidrobots izmantots militārā objekta novērošanai vai arī tā lidojumam bijis cits, nekaitīgs mērķis.

Policija meklē lidrobota pilotu vai īpašnieku un pārbauda atrastās detaļas, lai noteiktu aparāta tipu un iespējamo lidojuma maršrutu.

Pēc izmeklētāju pašreizējās informācijas, apdraudējums apkārtējiem iedzīvotājiem nepastāv.

Lejassaksijas Kriminālpolicijas pārvalde norāda, ka operācijas galvenais mērķis pašlaik ir novērst iespējamos drošības riskus. Secinājumi par lidrobota izcelsmi un tā atrašanās iemesliem militārās aviācijas bāzes tuvumā vēl nav izdarīti.

Avoti / atsauces: NDR; Lejassaksijas Kriminālpolicijas pārvalde.

Ukrainas izlūkdienests publisko 54 KRET uzņēmumu datus

2026-09-15T13:34:19.371+03:00

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde platformā “War and Sanctions” publiskojusi informāciju par 54 krievijas koncerna KRET uzņēmumiem, kas saistīti ar radioelektroniskās karadarbības sistēmu, militārās aviācijas aprīkojuma, raķešu komponentu un lidrobotu sistēmu ražošanu. Pēc Ukrainas izlūkdienesta datiem, 19 no šiem uzņēmumiem pašlaik nav iekļauti nevienas sankciju koalīcijas valsts sankciju sarakstos.

KRET ietilpst krievijas valsts korporācijā “Rosteh”. Ukrainas izlūkdienests norāda, ka koncerna uzņēmumi galvenokārt izstrādā un ražo radioelektroniskās karadarbības sistēmas, “savējais–svešais” atpazīšanas iekārtas un borta radioelektroniku krievijas iznīcinātājiem un helikopteriem.

Uzņēmumu ražoto produktu klāstā ietilpst arī elektromotori, navigācijas un vadības sistēmas lidrobotiem, pretlidrobotu kompleksi un attālināti vadāmas ložmetēju platformas.

Komponenti “Iskander-M” un “Cirkon” raķetēm

Ukrainas izlūkdienests norāda, ka vairāki KRET struktūrā esoši uzņēmumi ir iesaistīti krievijas raķešu ražošanas ķēdēs.

Stavropoles rūpnīca “Signal”, pēc Ukrainas izlūkdienesta datiem, ražo un piegādā S200A1 maza izmēra traucējumu staciju komplektus 9M723 “Iskander-M” ballistiskajām raķetēm.

Savukārt Kalugas Radioinženierijas pētniecības institūts piegādā 3B228 radioelektroniskās aizsardzības sistēmu blokus 3M22 “Cirkon” raķetēm.

Ukrainas izlūkdienests arī apgalvo, ka KRET galvenā organizācija finansē līdzekļu trūkumu atsevišķos krievijas valsts aizsardzības pasūtījumu līgumos, kuru izpildītāji ir koncerna uzņēmumi.

19 uzņēmumi nav sankcionēti

No 54 publiskotajiem uzņēmumiem 19, pēc Ukrainas izlūkdienesta informācijas, nav iekļauti nevienas sankciju koalīcijas valsts sankciju sarakstos.

Starp tiem minēts uzņēmums “Inercialnije tehnologii Tehnokompleksa”, kas ražo un piegādā bezplatformas inerciālās navigācijas sistēmas H-59M2 un H-59M2A vadāmajām aviācijas raķetēm, kā arī “Orion” bezpilota aviācijas kompleksiem.

Tambovas rūpnīca “Elektropribor”, pēc Ukrainas izlūkdienesta datiem, piegādā žiroskopus 9M727 spārnotajām raķetēm, kuras izmanto kompleksā “Iskander”.

Savukārt Ulanudes Instrumentu ražošanas apvienība ražo aviācijas automātikas blokus, radionavigācijas aprīkojumu un elektromotorus lidrobotiem.

“War and Sanctions” datubāzē 764 “Rosteh” uzņēmumi

KRET ir desmitais “Rosteh” holdings, par kuru Ukrainas izlūkdienests publiskojis detalizētus datus platformas “War and Sanctions” sadaļā par krievijas militāri rūpniecisko kompleksu.

Šajā sadaļā pašlaik apkopota informācija par 764 “Rosteh” uzņēmumiem. Par katru no tiem publicēti identifikācijas dati, funkcijas holdinga un “Rosteh” struktūrā, savstarpējās saites un pakļautība, kā arī informācija par piemērotajām starptautiskajām sankcijām.

Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde norāda, ka šo datu publiskošanas mērķis ir veicināt krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumu iekļaušanu starptautiskajos sankciju sarakstos un pastiprināt jau noteikto ierobežojumu ievērošanas kontroli.

Avots / atsauce: Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde; “War and Sanctions”.

Nīderlandē sabotāžas dēļ traucēta vilcienu satiksme

2026-09-15T13:22:55.245+03:00

Ilustratīvs attēls par pie Nīderlandes dzelzceļa sliedēm piestiprinātām caurulēm. Digitāli veidota ilustrācija; tā neatspoguļo konkrēto notikuma vietu. Ilustrācija: Breaking Latvia.

Nīderlandē 15. septembra rītā vismaz astoņās vietās uz dzelzceļa atrastas pie sliedēm apzināti piestiprinātas caurules, izraisot plašus vilcienu satiksmes traucējumus valsts centrālajā, austrumu un ziemeļu daļā. Pie Steenwijk viena pasažieru vilciena sastāvs sadūrās ar uz sliedēm novietoto materiālu, taču cilvēki necieta.

Nīderlandes dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs “ProRail” notikušo raksturojis kā apzinātu vilcienu satiksmes traucēšanu. Valsts policija sākusi izmeklēšanu, lai noskaidrotu, kas caurules izvietojis un vai visos gadījumos darbojušās vienas un tās pašas personas.

“ProRail” sākotnēji saņēma ziņojumus par drošības sistēmu traucējumiem vismaz 20 dzelzceļa posmos. Līdz priekšpusdienai materiāli bija apstiprināti vismaz astoņās vietās, bet vēl vairākos posmos pārbaudes turpinājās.

Caurules piestiprinātas pie sliedēm

Pēc “ProRail” informācijas, vairākās vietās pie sliedēm bija piestiprinātas aptuveni 1,5 līdz divus metrus garas caurules. To dēļ dzelzceļa drošības sistēma vairs nevarēja droši noteikt, vai konkrētais sliežu ceļa posms ir aizņemts.

Drošības sistēma šādā situācijā automātiski pārslēdza signālus uz sarkano gaismu, apturot vilcienu kustību. Tas izraisīja traucējumus ne tikai vietās, kur atrasti priekšmeti, bet arī plašākā dzelzceļa tīklā.

Materiāli vai ar tiem saistīti incidenti konstatēti pie Brummen, Barneveld, Twello, Lunteren, Putten, Veenendaal, Olst un Steenwijk. Policija turpina pārbaudīt arī citas vietas.

Vilciens pie Steenwijk sadūrās ar šķērsli

Pie Steenwijk Overeiselas provincē viens vilciens agrā rītā sadūrās ar uz sliedēm izvietoto materiālu. “ProRail” informēja, ka sadursme neizraisīja vilciena avāriju un neviens cilvēks necieta.

Notikušais ir pirmais apstiprinātais gadījums šajā sabotāžas sērijā, kad vilciens faktiski sasniedzis uz sliedēm novietotos priekšmetus.

Policija savāc pierādījumus

Policija vairākās vietās savākusi pie sliedēm piestiprinātās caurules un citus materiālus turpmākai ekspertīzei. Izmeklēšanu koordinē Nīderlandes nacionālā policija.

“ProRail” norādīja, ka prioritāte ir vienlaikus padarīt dzelzceļu drošu, saglabāt pierādījumus un pēc iespējas ātrāk atjaunot vilcienu kustību.

Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs situāciju raksturojis kā unikālu, norādot, ka tik plaša vienlaicīga apzināta iejaukšanās dzelzceļa sistēmā Nīderlandē iepriekš nav pieredzēta.

Vilcienu satiksme pakāpeniski tiek atjaunota

Sabotāžas dēļ vilcienu satiksme bija būtiski traucēta ap Zwolle, Deventer un Amersfoort, kā arī vairākos maršrutos starp Nīderlandes centrālo, austrumu un ziemeļu daļu.

NS priekšpusdienā sāka pakāpeniski atjaunot satiksmi posmos, kurus “ProRail” atzinis par drošiem. Tomēr pasažieri tika brīdināti, ka kavējumi var turpināties visu pēcpusdienu.

Pagaidām nav zināms, kas organizējis sabotāžu un kāds bijis tās motīvs. Atbildību par notikušo neviens nav uzņēmies, un policija nav publiskojusi informāciju par aizdomās turētajiem.

Avoti / atsauces: NOS; ProRail; Nīderlandes policija.

Ukraina trāpījusi NPR Sizraņā un lidrobotu rūpnīcai Taganrogā

2026-09-15T13:04:18.486+03:00

Ukrainas Aizsardzības spēki naktī uz 15. septembri veikuši triecienus vairākiem objektiem krievijā, tostarp Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīcai Samāras apgabalā, lidrobotu ražotnei “Atlant Aero” Taganrogā un lidrobotu palaišanas vietai Orlas apgabalā.

Par triecieniem informēja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs. Zelenskis tos raksturoja kā atbildi uz krievijas uzbrukumiem Ukrainas enerģētikas, loģistikas un kritiskajai infrastruktūrai.

Sizraņas NPR bojāta naftas pārstrādes iekārta

Ukrainas Ģenerālštābs ziņo, ka Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīcā trāpījums skāris primārās naftas pārstrādes iekārtu AVT-6 un rezervuāru parku. Pēc uzbrukuma uzņēmuma teritorijā izcēlies ugunsgrēks.

Jau nakts laikā monitoringa kanāls “Supernova+” publicēja materiālus, kuros bija redzams ugunsgrēks rūpnieciskajā zonā. Vēlāk Ukrainas puse oficiāli apstiprināja triecienu Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīcai.

Samāras apgabala gubernators Vjačeslavs Fedoriščevs apstiprināja, ka uzbrukumā bojāts viens rūpniecības uzņēmums un vairāki dzīvojamie objekti, kuros izsisti logi. Pēc viņa teiktā, bojāgājušo nav. Krievijas amatpersona konkrēto rūpniecības uzņēmumu nenosauca.

Trāpīts “Atlant Aero” Taganrogā

Ukrainas Ģenerālštābs apstiprinājis arī triecienu uzņēmumam “Atlant Aero” Rostovas apgabalā. Tā teritorijā pēc trāpījumiem reģistrēti sprādzieni un ugunsgrēks.

“Atlant Aero” atrodas Taganrogā un nodarbojas ar lidrobotu izstrādi un ražošanu. Ukrainas militārā izlūkdienesta publiskotajā informācijā uzņēmums minēts kā “Molnija-1”, “Molnija-2” un izlūkošanas lidrobotu “Molnija-2R” ražotājs.

Uzņēmums Ukrainas triecienos skarts arī iepriekš. Aprīlī Ukrainas Ģenerālštābs ziņoja, ka triecienā “Atlant Aero” iznīcinātas divas un bojātas četras ražošanas ēkas.

Uzbrukts arī lidrobotu palaišanas vietai

Ukrainas puse informējusi arī par triecienu lidrobotu palaišanas vietai Orlas apgabalā. Plašāka informācija par šī objekta bojājumiem pagaidām nav publiskota.

Zelenskis paziņoja, ka trāpījumi bijuši arī Melnās jūras reģionā, taču konkrētus objektus savā paziņojumā nenosauca.

Krievijas Aizsardzības ministrija savukārt apgalvo, ka naktī virs dažādiem krievijas reģioniem, okupētās Krimas un Melnās jūras notriekti 222 Ukrainas lidroboti. Šo skaitu neatkarīgi apstiprināt nav iespējams.

Avoti / atsauces: Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs; Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis; Samāras apgabala gubernators Vjačeslavs Fedoriščevs; Suspilne; Ukrainska Pravda; Supernova+.

krievijas fregate izšauj signālraķetes Dānijas helikoptera virzienā

2026-09-15T09:06:18.189+03:00

krievijas fregate 14. septembrī starptautiskajos ūdeņos pie Gedseras izšāvusi divus pirotehniskos signāllīdzekļus Dānijas Gaisa spēku helikoptera virzienā. Viena no izšautajām signālraķetēm palidoja nelielā attālumā no helikoptera.

Dānijas Bruņotie spēki informēja, ka AS 550 “Fennec” helikopters veica rutīnas uzdevumu, fotografējot un novērojot krievijas fregati, kad no karakuģa tā virzienā tika izšauti divi pirotehniskie signāllīdzekļi jeb “flares”.

Incidentā helikopters netika bojāts un tā apkalpe necieta.

Dānijas Bruņotie spēki norāda, ka šāda veida pirotehniskos līdzekļus jūrniecībā parasti izmanto uzmanības piesaistīšanai. Plašāku informāciju par incidentu un konkrēto krievijas fregati militārpersonas pagaidām nav publiskojušas.

Dānija izsauks krievijas vēstnieku

Dānijas aizsardzības ministrs Jepe Brūss incidentu nosaucis par nopietnu un norādījis, ka tas liecina par krievijas puses pieaugošu gatavību riskēt.

Ministrs krievijas karakuģa rīcību raksturojis kā neprofesionālu un paziņojis, ka saistībā ar notikušo Dānijas Ārlietu ministrija izsauks krievijas vēstnieku uz sarunu.

Vienlaikus Brūss uzsvēra, ka incidents nemainīs Dānijas Bruņoto spēku rīcību. Dānijas militārpersonas arī turpmāk novēros ārvalstu karakuģu kustību reģionā.

Incidents notika starptautiskajos ūdeņos pie Gedseras, kas atrodas Falsteras salas dienvidos pie ieejas Baltijas jūrā.

“Fennec” izmanto novērošanas uzdevumiem

Dānijas Gaisa spēku AS 550 “Fennec” ir viegls militārais helikopters, ko pašlaik galvenokārt izmanto novērošanas un izlūkošanas uzdevumiem, kā arī policijas un speciālo vienību atbalstam.

Dānijas Bruņotie spēki regulāri novēro valsts tuvumā un Dānijas jūras šaurumos esošos ārvalstu militāros kuģus.

FM @larsloekke: Forsvaret oplyser, at en af flyvevåbnets helikoptere blev beskudt med såkaldte flares i forbindelse med rutinemæssig fotodækning af russisk fregat i farvandet ud for Gedser. Det er helt uacceptabelt. Ruslands ambassadør er derfor indkaldt til samtale om hændelsen.
— Denmark MFA 🇩🇰 (@DanishMFA) September 15, 2026

Avoti / atsauces: Dānijas Bruņotie spēki; DR; Ritzau.

Somijā izmeklē 5,9 miljonu eiro vērtu sankciju apiešanu

2026-09-15T08:52:28.308+03:00

Somijas muita izmeklē iespējamu smagu sankciju režīma pārkāpumu, kurā divu Austrumsomijas uzņēmumu pārstāvji tiek turēti aizdomās par Eiropas Savienības sankcijām pakļautu preču nogādāšanu krievijā. Izmeklētāji lēš, ka 2022. un 2023. gadā uz krieviju nogādātas preces aptuveni 5,9 miljonu eiro vērtībā.

Pēc Somijas muitas informācijas, viens no uzņēmumiem nodarbojies ar eksporta organizēšanu, bet otrs — ar preču uzglabāšanu.

Eksportējošais uzņēmums muitas dokumentos norādījis, ka preces paredzēts nogādāt Kazahstānā un Turcijā. Tomēr pirmstiesas izmeklēšanā iegūtā informācija liecina, ka tās faktiski nonākušas krievijā.

Eksportēti hidraulikas komponenti

Somijas muita uzskata, ka sankcijas pārkāpjot uz krieviju nogādātas preces aptuveni 5,9 miljonu eiro vērtībā. To vidū bijuši hidrauliskie sūkņi un motori, kā arī dažādu veidu vārsti.

Šādu rūpniecisko komponentu eksportu uz krieviju ierobežo Eiropas Savienības sankcijas, kas ieviestas pēc krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.

Izmeklēšana attiecas uz darījumiem 2022. un 2023. gadā. Somijas muita pagaidām nav publiskojusi iesaistīto uzņēmumu nosaukumus vai informāciju par aizdomās turēto personu skaitu.

Arī gala lēmums par iespējamu vainu vēl nav pieņemts. Lietā turpinās pirmstiesas izmeklēšana par iespējamu smagu sankciju režīma pārkāpumu.

Avoti / atsauces: Somijas muita; Yle.

NATO iznīcinātāji Lietuvā notriekuši lidrobotu

2026-09-15T08:11:36.340+03:00

Naktī uz 15. septembri NATO iznīcinātāji Lietuvas teritorijā notriekuši lidrobotu, kas, pēc sākotnējās informācijas, valstī ielidojis no Baltkrievijas. Atlūzas atrastas Kaišadores rajonā pie Pratkūnu ciema, un Lietuvas amatpersonas pieļauj, ka lidrobotam varēja būt sprāgstvielu lādiņš.

Lietuvas Bruņotie spēki informēja, ka ap pusnakti gaisa telpā tika konstatēts Lietuvas virzienā lidojošs objekts. Pēc tā identificēšanas no Šauļu aviācijas bāzes pacēlās NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misiju veicošie Itālijas iznīcinātāji.

Ap plkst. 0.20 lidrobots tika notriekts Kaišadores rajonā. Tā atlūzas vēlāk atrastas lauku teritorijā pie Pratkūnu ciema, netālu no Kruoņas hidroakumulācijas elektrostacijas.

Pēc Lietuvas Nacionālā krīžu vadības centra vadītāja Vilmanta Vitkauska teiktā, lidrobots Lietuvas gaisa telpā atradies aptuveni pusstundu un, visticamāk, ielidojis no Baltkrievijas. Precīza tā izcelsme un lidojuma mērķis vēl tiek noskaidrots.

Lasīt tālāk »

Francijā skaidro 300 kg sliedes gabala izcelsmi pēc vilciena avārijas

2026-09-14T23:50:18.119+03:00

Francijā turpinās izmeklēšana par 11. septembra pasažieru vilciena avāriju Normandijā, kurā cieta 44 cilvēki. Par iespējamo noskriešanas no sliedēm cēloni tiek uzskatīts uz sliežu ceļa atrasts aptuveni 300 kilogramus smags cita sliedes posms, taču prokuratūra uzsver, ka pagaidām nav pierādījumu, ka tas tur novietots ar nolūku izraisīt avāriju.

TER vilciens ar 186 pasažieriem bija ceļā starp Ruānu un Kānu, kad 11. septembrī ap plkst. 19.45 noskrēja no sliedēm pie Kleonas Sēnas Piejūras departamentā. Negadījumā cieta 44 cilvēki.

Smagāk cieta 18 gadus veca pasažiere, kura ar helikopteru tika nogādāta Ruānas universitātes slimnīcā. Jaunākā informācija liecina, ka viņas dzīvībai briesmas vairs nedraud.

Vadītājs šķērsli pamanīja un sāka bremzēt

Ruānas prokurors Sebastjēns Galuā apstiprinājis, ka uz viena no sliežu ceļa sliedēm atradies cita sliedes posms, kas bija novietots nedaudz šķērsām braukšanas virzienam.

Vilciena vadītājs šķērsli pamanīja un strauji sāka bremzēt. Pēc prokurora vērtējuma, šāda rīcība, iespējams, novērsa vēl smagākas sekas, lai gan vilcienu pirms sadursmes pilnībā apturēt nebija iespējams.

“Le Monde”, atsaucoties uz avotiem SNCF, vēsta, ka sliedes gabals bijis aptuveni piecus metrus garš un svēris ap 300 kilogramiem. Sadursmē tas sadalījies vairākos fragmentos.

Izmeklētāji savākuši atrastās detaļas, lai tajās meklētu pirkstu nospiedumus, DNS un citas pēdas, kas varētu palīdzēt noskaidrot sliedes gabala izcelsmi un to, kā tas nonācis uz sliežu ceļa.

Iepriekšējais vilciens pabrauca garām bez problēmām

Izmeklētāju uzmanību piesaista fakts, ka aptuveni stundu pirms avārijas pa šo pašu posmu pretējā virzienā bija braucis cits vilciens un šķērslis netika konstatēts.

Arī dzelzceļa remontdarbi negadījuma vietas tiešā tuvumā tobrīd nenotika. Šie apstākļi radījuši aizdomas, ka sliedes fragments uz ceļa varēja nonākt neilgi pirms avārijas.

Vienlaikus prokuratūra uzsver, ka no šiem apstākļiem vien nevar secināt, ka notikusi sabotāža. Izmeklētājiem vēl jānoskaidro, no kurienes sliedes gabals nācis un kādēļ tas atradies uz aktīvā sliežu ceļa.

Prokurors noraida priekšlaicīgus secinājumus par atentātu

Pirmajās stundās pēc sliedes gabala atrašanas vairāki Francijas mediji, atsaucoties uz policijas avotiem, vēstīja, ka tiek nopietni izskatīta apzinātas rīcības versija.

Normandijas reģiona prezidents Ervē Morēns notikušo raksturoja kā iespējamu noziedzīgu rīcību, savukārt politiķis Ēriks Sjoti paziņoja, ka vilciena avārija esot uzskatāma par atentātu.

Ruānas prokurors aicinājis šādus secinājumus neizdarīt. Viņš norādījis, ka pašreizējā izmeklēšanas stadijā nav pierādījumu tam, ka kāds sliedes gabalu būtu apzināti novietojis ar mērķi izraisīt vilciena noskriešanu no sliedēm, un vēl mazāk ir pamata runāt par atentātu.

Francijas iekšlietu ministrs Lorāns Nunjess arī aicinājis saglabāt piesardzību, norādot, ka izmeklēšanā pašlaik neviena versija netiek uzskatīta par pierādītu un neviena netiek izslēgta.

Pārbauda ierakstus, kameras un sakaru datus

Ruānas kriminālpolicija turpina kriminālizmeklēšanu. Izmeklētāji analizē vilciena reģistrācijas sistēmu jeb tā dēvētās melnās kastes datus, aptaujā pasažierus un citus lieciniekus, kā arī meklē novērošanas kameru ierakstus.

Tiek vērtēti arī mobilo sakaru dati negadījuma apkārtnē. Līdz 14. septembrim saistībā ar sliedes gabala nonākšanu uz dzelzceļa neviens cilvēks nebija aizturēts.

Vilciena vadītājam pēc negadījuma veiktās alkohola un narkotisko vielu pārbaudes bija negatīvas.

Sākta arī neatkarīga tehniskā izmeklēšana

Papildus kriminālpolicijas izmeklēšanai Francijas Sauszemes transporta negadījumu izmeklēšanas birojs BEA-TT sācis atsevišķu tehnisko izmeklēšanu.

Francijas transporta ministrs Filips Tabaro norādījis, ka tās uzdevums ir precīzi noskaidrot negadījuma apstākļus. BEA-TT izmeklēšana ir neatkarīga no kriminālprocesa — tās mērķis nav noteikt vainīgos, bet identificēt negadījuma tehniskos un organizatoriskos cēloņus un sagatavot rekomendācijas līdzīgu gadījumu novēršanai.

Francijā arī iepriekš konstatēti gadījumi, kad dzelzceļa infrastruktūrā apzināti ievietoti dažādi šķēršļi vai bojātas iekārtas. Tomēr, ja izmeklēšana apstiprinās, ka vairāku simtu kilogramu smagais sliedes posms pie Kleonas novietots ar nolūku izraisīt vilciena noskriešanu no sliedēm, šāds darbības veids Francijas dzelzceļā būtu neparasts.

Izmeklēšana turpinās, un galīgais skaidrojums par sliedes gabala izcelsmi un tā nonākšanu uz brauktuves pagaidām nav sniegts.

Avoti / atsauces: Le Monde; Ouest-France; Sud Ouest; Paris-Normandie; Courrier Picard; Centre Presse Aveyron; Ruānas prokuratūra; BEA-TT.

Polijas piekrastē atrasts krievijas militārais lidrobots

2026-09-14T21:44:00.000+03:00

Polijas militārpersonas Baltijas jūrā pie Rusinovas, netālu no Jaroslavecas, atradušas un izcēlušas krievijas militāro lidrobotu. Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs informējis, ka arvien vairāk datu liecina — tas, visticamāk, ir jauns “Gerbera” tipa lidrobota modelis.

Lidrobots atrasts Rietumpomožes vojevodistes piekrastē. Polijas Aizsardzības ministrija sākotnēji apstiprināja, ka pēc ārējām pazīmēm tas ir krievijas izcelsmes militārs bezpilota lidaparāts.

Atrastais lidrobots ir nodots speciālistiem detalizētai izpētei. Kosiņaks-Kamišs aicinājis piesardzīgi izturēties pret publiskajiem secinājumiem par atradumu, kamēr nav pabeigta tehniskā analīze.

Iespējams, jauns “Gerbera” modelis

Pēc Polijas aizsardzības ministra teiktā, pieejamā informācija arvien vairāk liecina, ka krievijas spēki Baltijas jūrā varētu būt pazaudējuši jaunu “Gerbera” tipa lidrobota versiju.

“Gerbera” lidroboti krievijā tiek ražoti kopš 2024. gada un pirmo reizi plašāk tika fiksēti uzbrukumos Ukrainai tajā pašā gadā. To konstrukcija un aprīkojums var atšķirties atkarībā no konkrētā uzdevuma.

Sākotnēji “Gerbera” galvenokārt tika izmantoti kā mānekļi, lai noslogotu Ukrainas pretgaisa aizsardzību un liktu tai reaģēt uz lielāku skaitu gaisa mērķu. Vēlāk konstatētas arī versijas ar izlūkošanas aprīkojumu un sprāgstvielu lādiņiem.

Coraz więcej wiemy o dronie przejętym koło Jarosławca. Zalecam wyjątkową ostrożność w komentarzach i analizach. Na zdjęciu właściwy obiekt. Coraz wiecej danych wskazuje, że Rosjanie prawdopodobnie utracili nowy model drona typu Gerbera. pic.twitter.com/EuSC6sTPuJ
— Władysław Kosiniak-Kamysz (@KosiniakKamysz) September 14, 2026

Ministrs: lidrobots, visticamāk, nebija bruņots

Kosiņaks-Kamišs vēlāk precizēja, ka sākotnējā pārbaudē atrastajam lidrobotam nav konstatētas pazīmes, kas liecinātu par bruņojumu. Pēc ministra vērtējuma, tam drīzāk bijušas izlūkošanas, nevis kaujas funkcijas.

Polijas amatpersonas pašlaik arī nesaskata pazīmes, ka lidrobots būtu apzināti nosūtīts Polijas teritorijas virzienā. Kosiņaks-Kamišs pieļāvis, ka krievija to varētu būt pazaudējusi izmēģinājumu vai manevru laikā virs Baltijas jūras.

Šī ir sākotnējā versija, un lidrobota precīzs uzdevums, lidojuma maršruts un apstākļi, kādos tas nonāca Polijas piekrastē, vēl tiek noskaidroti.

Polija brīdina par iespējamiem turpmākiem incidentiem

Polijas aizsardzības ministrs norādījis, ka atradums tiek vērtēts plašākā drošības situācijas kontekstā un valsts dienestiem jāsaglabā gatavība reaģēt uz iespējamiem krievijas lidrobotu izraisītiem incidentiem vai provokācijām.

Atrastais lidrobots tiks tehniski izpētīts, lai noteiktu tā konstrukciju, aprīkojumu un iespējamo izmantošanas veidu.

Papildinājums: lidrobots nerada ķīmisku, radioloģisku vai bioloģisku apdraudējumu

Polijas dienesti pabeiguši pie Rusinovas netālu no Jaroslavecas atrastā krievijas militārā lidrobota sākotnējo pārbaudi. Ķīmisks, radioloģisks vai bioloģisks apdraudējums nav konstatēts, Polijas ziņu aģentūrai PAP pavēstīja Militārās žandarmērijas Galvenās pavēlniecības pārstāvis Darjušs Rozkošs.

Avoti / atsauces: Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs; Polsat News; TVN24.

Sočos lidrobotu atlūzu krišanā cietuši pieci cilvēki

2026-09-14T09:03:57.950+03:00

Naktī uz 14. septembri Sočos, krievijā, lidrobotu uzbrukuma laikā cietuši pieci cilvēki, tostarp bērns. Viena persona hospitalizēta, bet Soču lidostā uz laiku pārtraukta lidmašīnu uzņemšana un izlidošana.

Pēc sākotnējās informācijas, cilvēki cietuši lidrobotu atlūzu krišanas rezultātā. Vienu pieaugušo nogādāja slimnīcā, bet pārējiem četriem, tostarp bērnam, medicīniskā palīdzība sniegta notikuma vietā.

Plašāka informācija par cietušo veselības stāvokli un konkrētajām atlūzu krišanas vietām pagaidām nav publiskota.

Soču lidostā apturēti lidojumi

Krievijas civilās aviācijas aģentūra “Rosaviacija” 13. septembrī plkst. 22.33 pēc Maskavas laika ieviesa pagaidu ierobežojumus Soču lidostā. Tika pārtraukta lidmašīnu uzņemšana un izlidošana.

Publiskotajos materiālos redzams pasažieru skaita pieaugums lidostas terminālī, kamēr cilvēki gaidīja iespēju turpināt ceļu uz izlidošanas zonu.

Lasīt tālāk »

Cīrihes bērnu saduršanas lieta: uzbrukums gatavots vairākas nedēļas

2026-09-14T08:46:53.060+03:00

Gandrīz divus gadus pēc uzbrukuma trim piecus gadus veciem zēniem Cīrihē Šveices mediji publiskojuši jaunas detaļas no apsūdzības raksta. Prokuratūra uzskata, ka 24 gadus vecais Ķīnas pilsonis uzbrukumu gatavojis vairākas nedēļas, iegādājies nažus un dienu pirms nozieguma nopircis liellopu gaļu, lai uz tās izmēģinātu dūrienus un griezienus.

Uzbrukums notika 2024. gada 1. oktobrī Cīrihes Ērlikonas rajonā. Bērnu aprūpes centra darbiniece kopā ar bērnu grupu devās uz centru, kad Berninas laukuma apkārtnē viņiem uzbruka ar nazi bruņots vīrietis.

Trīs piecus gadus veci zēni tika ievainoti. Viens bērns bija smagi ievainots un viņam bija nepieciešama neatliekama operācija, bet vēl diviem tika konstatētas dažāda smaguma durtas brūces. Visi bērni izdzīvoja.

Aprūpes centra darbiniece kopā ar vēl vienu cilvēku uzbrucēju savaldīja un aizturēja līdz policijas ierašanās brīdim. Cīrihes policija toreiz informēja, ka notikuma vietā aizturēts 23 gadus vecs Ķīnas pilsonis.

Prokuratūra: uzbrukuma plānošana sākās augustā

Pēc Šveices mediju rīcībā nonākušā apsūdzības raksta, vīrietis 2023. gadā bija ieradies Šveicē studēt Cīrihes Universitātē. Prokuratūra uzskata, ka vēlākais 2024. gada augusta sākumā viņš pieņēmis lēmumu nogalināt cilvēku.

Izmeklēšanas materiāli liecina, ka sagatavošanās laikā apsūdzētais internetā meklējis informāciju par iespējamiem upuriem, vietām un juridiskajām sekām. Apsūdzībā norādīts, ka šim nolūkam izmantots arī “ChatGPT”. Vēlāk viņš esot izvēlējies par upuriem bērnus un iegādājies vairākus virtuves nažus.

Dienu pirms uzbrukuma vīrietis nopircis liellopu gaļas gabalu. Saskaņā ar apsūdzību tas izmantots, lai izmēģinātu dūrienus un griezienus pirms uzbrukuma cilvēkiem. Šis apstāklis ir viens no pierādījumiem, ar kuriem prokuratūra pamato secinājumu, ka noziegums nav bijis spontāns.

Uzbrukuma datums, iespējams, izraudzīts apzināti

Prokuratūra uzskata, ka arī 1. oktobra izvēle nav bijusi nejauša — šajā datumā tiek atzīmēta Ķīnas Tautas Republikas dibināšanas gadadiena. Pirms uzbrukuma apsūdzētais sociālajā tīklā “Instagram” publicējis ar Ķīnas politiku saistītu saturu, tostarp vēstījumus pret Taivānas neatkarību.

Tomēr no publiski pieejamās informācijas neizriet, ka uzbrukums būtu veikts kādas organizācijas uzdevumā. Apsūdzība apraksta individuāli sagatavotu noziegumu.

Viens bērns izdzīvoja pēc dūriena sirds apvidū

Saskaņā ar apsūdzības materiāliem viens no zēniem guva ievainojumus kakla, pleca un atslēgas kaula rajonā un tika operēts. Otram bērnam uzbrucējs esot divreiz iedūris krūškurvī, vienā gadījumā ievainojot sirdi. Bērns izdzīvoja.

Trešais zēns guva ievainojumus auss un plaušas rajonā. Prokuratūra visus trīs gadījumus kvalificējusi kā slepkavības mēģinājumus.

Prokuratūra prasa 15 gadu cietumsodu

Pēc aizturēšanas apsūdzētais savu rīcību atzinis. Kopš 2025. gada aprīļa viņš atrodas priekšlaicīgā soda izciešanā Pēšvīsas ieslodzījuma vietā.

Prokuratūra apsūdz viņu vairākkārtējā slepkavības mēģinājumā un prasa piespriest 15 gadu brīvības atņemšanu, ambulatoru ārstēšanu un izraidīšanu no Šveices uz 15 gadiem.

Apsūdzības ieskatā rīcību noteikusi atriebība, vēlme pēc uzmanības un ideoloģiski priekšstati. Aizstāvība pirms tiesas procesa apsūdzības saturu publiski nav komentējusi. Līdz spēkā stājušamies tiesas spriedumam uz apsūdzēto attiecas nevainīguma prezumpcija.

Cīrihes apgabaltiesā lietu par vairākkārtēju slepkavības mēģinājumu paredzēts sākt izskatīt 17. septembrī. Tiesas kalendārā procesam paredzētas sēdes 17. un 18. septembrī.

Ar pilno “20 Minuten” publikāciju un tajā apkopotajām lietas detaļām iespējams iepazīties oriģinālajā rakstā vācu valodā.

Avoti / atsauces: 20 Minuten; Cīrihes pilsētas policija; Cīrihes apgabaltiesa.

LRT izmeklēšana atklāj GRU izmantotu vervēšanas tīklu Eiropā

2026-09-14T08:24:47.919+03:00

Starptautiska žurnālistu izmeklēšana atklājusi jaunas detaļas par krievijas militārā izlūkdienesta GRU organizētu operāciju tīklu Eiropā, tostarp mēģinājumiem 2024. gadā aizdedzināt Ukrainai paredzētu aprīkojumu Šauļos. Par vienu no tīkla organizatoriem izmeklēšanā nosaukts krievijā dzīvojošs Kubas pilsonis Oemis Romagoza Durruthy, kurš ikdienā strādājis par salsas un bačatas pasniedzēju.

LRT Tyrimų skyrius izmeklēšanu veicis kopā ar Vācijas “Deutsche Welle”, Čehijas sabiedriskā medija pētnieciskajiem žurnālistiem un Eiropas Raidorganizāciju apvienības EBU pētnieciskās žurnālistikas platformu.

Pēc žurnālistu apkopotajiem datiem un Lietuvas tiesībsargājošo institūciju materiāliem, Oemis Romagoza Durruthy no 2024. gada maija līdz septembrim bijis saistīts ar krievijas GRU plānotu operāciju organizēšanu Lietuvā, Polijā, Čehijā un Rumānijā.

Mērķis Lietuvā – Ukrainai paredzētas iekārtas

Lietuvas izmeklētāji ar šo tīklu saista divus mēģinājumus 2024. gada septembrī aizdedzināt uzņēmuma “TVC Solutions” teritoriju Šauļos. Tur atradās Ukrainai paredzētas mobilās radiofrekvenču spektra analīzes stacijas, kuras var izmantot arī lidrobotu noteikšanai.

Uzņēmums tobrīd bija izgatavojis 18 no pasūtītajām 30 stacijām. Pēc tiesībsargājošo institūciju datiem, teritorijā esošās tehnikas vērtība pārsniedza 1,5 miljonus eiro.

Pirmais dedzināšanas mēģinājums neizdevās, bet otrajā gadījumā aizdedzinātais šķidrums uzliesmoja netālu no aprīkojuma un nodzisa, pirms uguns bija sasniegusi iekārtas.

Izpildītājus vervējuši sociālajos tīklos

Starptautiskā izmeklēšana rāda, ka operāciju izpildītāji lielākoties meklēti starp Latīņamerikas valstu pilsoņiem, kuri varēja pārvietoties Šengenas zonā. Cilvēki tika uzrunāti “Telegram” un “Facebook” grupās, kurās tika piedāvāts darbs Eiropā.

Žurnālisti noskaidrojuši, ka ar Oemi Romagozu Durruthy saistītajos profilos tika izmantotas vairākas identitātes. Potenciālajiem izpildītājiem piedāvāts apmaksāt aviobiļetes, naktsmītnes un transportu, bet atsevišķos gadījumos solīti vairāki tūkstoši eiro.

Pēc izmeklēšanas materiāliem, vervētajiem cilvēkiem ne vienmēr tika atklāts patiesais uzdevumu pasūtītājs. Lietuvā apsūdzēto aizstāvji norādījuši, ka viņu klientiem esot stāstīts par uzdevumu iebiedēt biznesa konkurentus, nevis par krievijas izlūkdienesta operāciju.

Izmantoti arī cilvēki, kuri par operāciju neko nav zinājuši

LRT izmeklēšana parāda arī operāciju loģistikas ķēdi. Izpildītājiem tika rezervētas viesnīcas, pasūtīti taksometri un organizēta pārvietošanās starp valstīm. Daļa pakalpojumu sniedzēju, pēc žurnālistu apkopotās informācijas, nav zinājuši, kādam mērķim viņu pakalpojumi tiek izmantoti.

Atsevišķi aizdomās turētie Lietuvā ieradās no krievijas Kaļiņingradas apgabala, citi – no Spānijas, Šveices un citām Eiropas valstīm. Daļa pirms uzbrukuma vāca informāciju par “TVC Solutions” teritoriju, fotografēja un filmēja objektu.

Septiņi aizdomās turētie atrodas Lietuvā

Pēc LRT publicētās informācijas, Lietuvā pašlaik atrodas septiņi cilvēki, kuri tiek turēti aizdomās vai apsūdzēti saistībā ar teroristisko darbību. Vēl trim personām izsniegti starptautiskie apcietināšanas orderi.

Starp starptautiski meklētajiem ir arī Oemis Romagoza Durruthy. Viena no meklētajām Kubas pilsonēm šogad aizturēta Panamā. Lietuvas Ģenerālprokuratūra nav publiski komentējusi, vai jau iesniegts lūgums par viņas izdošanu.

Lietuvas tiesībsargājošās institūcijas publiski norādījušas, ka aiz organizētās grupas darbības atradies krievijas militārais izlūkdienests GRU. Savukārt starptautiskās žurnālistu komandas izmeklēšana papildina iepriekš zināmo ar datiem par iespējamo operāciju koordinatoriem, vervēšanas metodēm un savstarpēji saistītiem uzbrukumiem vairākās Eiropas valstīs.

Salsas pasniedzējs Petrozavodskā

Viens no izmeklēšanas centrālajiem elementiem ir Oemisa Romagozas Durruthy ikdienas dzīve krievijā. Viņš dzīvo Petrozavodskā, ir izveidojis ģimeni un vairākus gadus strādājis par salsas un bačatas pasniedzēju.

Publiski pieejamajos sociālo tīklu materiālos redzama viņa darbība deju studijā un ceļojumi pa Eiropu. Vienlaikus žurnālisti, analizējot sociālo tīklu kontus, tiesu dokumentus un citus materiālus, viņu saista ar cilvēku vervēšanu un uzbrukumu organizēšanu Eiropā. Pats Romagoza Durruthy uz žurnālistu jautājumiem nav atbildējis.

LRT publikācijā pieejama plašāka notikumu hronoloģija, informācija par iespējamo vervēšanas tīklu, iesaistītajām personām un viņu pārvietošanos starp valstīm, kā arī fotogrāfijas no izmeklēšanas materiāliem, sociālajiem tīkliem un tiesībsargājošo institūciju rīcībā esošajiem pierādījumiem.

Ar pilno LRT Tyrimų skyriaus starptautisko izmeklēšanu un tai pievienotajām fotogrāfijām iespējams iepazīties LRT publikācijā.

Avots / atsauce: LRT Tyrimų skyrius.