Mājās atradu 0.4mm vara stiepli, ātri nostiepu to līdz tuvākajam kokam, dekodēšanas programmu uz Windows viegli uzinstalēt un sakonfigurēt, pieslēdzu Funcube Dongle Pro+ un uzreiz sāku uztvert signālus. Protams, tā kā mans aprīkojums ir ļoti vienkāršs un nemaz ne pēc kādiem vajadzīgiem izmēriem, tad neko pārāk tālu uztvert nevaru, tikai Eiropas robežās. Izdevās uztvert radioamatieru raidītos signālus no Vācijas, Šveices, Nīderlandes, Norvēģijas, Itālijas, Dānijas, Krievijas, Francijas, Lielbritānijas, tālākais signāls bija no Ziemeļīrijas – gandrīz 2000 km! Visvairāk signālu izdodas uztvert 40, 30 un 20 metru joslā (7, 10 un 14 MHz), varbūt tur tiešām lielāka aktivitāte, varbūt mana "nejaušā" antena vairāk optimizēta uz šīm frekvencēm, taču izdevās šo to uztvert arī 80 un 10 metru joslā (3.6 un 28 MHz).

Interese par to man, protams, ir balonu sakarā, jo WSPR tiek izmantots arī no baloniem, kas ceļo apkārt pasaulei. Pašlaik gan neviens tāds nav gaisā, taču reizēm tā dara gan austrāļi, gan amerikāņi. Jāgaida. Pie Jaunzēlandes nupat okeānā iemesta boja ar WSPR raidītāju.

Pasākums notika "Enerģijas atklāšanas centrā" – kādreizējā spēkstacijā, kas tagad ir pārvērsta par muzeju, tur bija visādi eksperimenti un vispār interesanta ekspozīcija. Tā kā Tallinā negadās būt bieži, tad izplānojām sev diezgan saspringtu programmu, apmeklējām vēl kādu muzeju un apskatījām pilsētu.

Prezentācija ir pieejama tiešsaistē – Google Docs formātā.
Ir pieejams arī video ieraksts – Youtube formātā.

UKHASnet darbojas 869.5 MHz frekvencē, kas arī ir ISM josla – tāpat kā tā, kuru parasti izmanto telemetrijas pārraidei no baloniem 70cm joslā (434 MHz). Informācija tiek pārraidīta 2kbps FSK režīmā, tā ir nekodēta, vienkārši teksts. Noteikumi šai ISM joslā ļauj raidīt ar jaudu līdz 100mW ar 10% duty cycle. UKHASnet tīkla ierīces (nodes – mezgli) dalās divos veidos – pirmais veids ir tikai raidītāji, kas parasti ir vienkārši sensori, otrais – atkārtotāji un/vai vārtejas (repeater/gateway).

Katra pakete sākas ar pieļaujamo atkārtojumu skaitu, pēc tam ir paketes sekvence, tad sensoru dati, ja ir, un beigās – nosaukums. Piemēram:

3tT18.2V3.77[XF5]
2tT18.2V3.77[XF5,XF1]

Šai piemērā redzams, ka pirmo paketi no sensora XF5 ir uztvērusi cita ierīce – XF1, samazinājusi atlikušo maksimālo atkārtojuma reižu skaitu no 3 uz 2, pielikusi klāt savu nosaukumu un pārraidījusi tālāk. Abas paketes ir uztvērusi vārteja, kas tās nodeva tālāk uz serveri (manā gadījumā tā saucas XF0). Ja atkārtojamo reižu skaits ir 0, pakete vairs netiks pārraidīta tālāk, tas ļauj nepārslogot tīklu. "T" nozīmē, ka tālāk seko temperatūras dati, "V" ir baterijas volti. Viena tipa datus var sūtīt, atdalot ar komatiem, piemēram, "T-12.1,22.3" – divas temperatūras reizē. Ir vairāki vispārpieņemti datu tipi, informācija par to un daudz ko citu ir atrodama UKHASnet wiki.

Raidītāju nosaukumus var izvēlēties brīvi, taču tiem jābūt īsiem, jo paketēm ir noteikts simbolu skaita ierobežojums, kā arī tiem jābūt vēl neaizņemtiem.

Lai gan sākotnējā ideja bija to izmantot lielākoties baloniem, tīkls vēl ir pārāk zaļš, lai uz to paļautos, jo pārklājums ir diezgan niecīgs pat Lielbritānijā. Tas gan jau ir testēts tādā veidā un 65 km attālumā darbojās. Pašlaik tas pārsvarā tiek izmantots vienkārši sensoriem un dažādiem radio un elektronikas eksperimentiem. Manā gadījumā es to izmantoju mājas monitorēšanai, piemēram, temperatūras fiksēšanai dažās svarīgākās vietās.

Uzbūvēt sensoru nav sarežģīti, būtībā tam vajag tikai mikrokontrolieri, radiomoduli un bateriju. Tas arī ir diezgan lēti (atkarībā no izvēlētā risinājuma). Grūtības sākas, ja ir vajadzība izveidot atkārtotāju un tam jāatrodas vietā, kur nav iespējams aizvilkt vadu barošanas nodrošināšanai, piemēram, uz kāda jumta. Pats raidītājs īpaši daudz enerģijas netērē, jo nedarbojas nepārtraukti, ar parastu bateriju tas var izdzīvot mēnešiem ilgi, ja pareizi "aizmieg", taču klausīšanās režīmā radiomodulis "ēd" 22mA, kas ir diezgan jūtami. Manā tīklā pašlaik tikai viena node var darboties abos režīmos – XF1 – tai ir saules panelis, tā atrodas ārā, mēra temperatūru un, ja baterija uzlādējas virs noteikta līmeņa, ieslēdz uztvērēju un sāk atkārtot svešas paketes. Pēdējā laikā tas notiek kādas pāris stundas dienā, taču, ja bijis daudz saules, tad var būt šai pilnajā režīmā arī vairāk kā 12 stundas. Tur vēl ir ko optimizēt un eksperimentēt.

Mana vārteja atrodas mājas otrajā stāvā, tas ir Arduino ar Ethernet, kas pieslēgts lokālajam tīklam un nodod uztvertās paketes serverim, kā arī tās atkārto. Pagaidām visiem mezgliem izmantoju tikai 5-15mW jaudu, lai gan maksimālā atļautā ir 100mW, pagaidām vienkārši vairāk nav nepieciešams.

Mūsu nākamajā balonu lidojumā, iespējams, ņemsim līdzi arī kādu UKHASnet raidītāju, lai pārbaudītu, kas un kā. Kad tikšu skaidrībā, kā pēc iespējas labāk uzglabāt saules enerģiju, iespējams, ka nolikšu kādu raidītāju Siguldas otrā malā, lai darbojas autonomi. Vēl mājās arī ir vietas, kur kaut ko varētu pamērīt, vienu varbūt ielikšu mašīnā, lai mēra akumulatora spriegumu, kas ziemā var būt aktuāli. :)

Startējis 12. jūlijā no Lielbritānijas, pēdējais signāls saņemts 23. novembrī, 135 dienās veicis astoņus, gandrīz deviņus apļus apkārt pasaulei, pēdējās koordinātas bija pie Islandes, vienā no apļiem tas lidoja pāri arī Latvijai. Daudzi rekordi tādam nelielam, paštaisītam balonam.

Ja nu notiks neticamais un pavasarī tas pamodīsies, tad, tā kā sakariem tiek izmantots APRS, kas darbojas pilnībā automātiski, mēs par to vēl uzzināsim.

Attēli no Geoff G8DHE

Svaigākā informācija ir FreeFM.lv forumā vai #highaltitude čatkanālā (Freenode IRC).

RASA: 434.650 MHz
LAASE: 434.073 MHz
LAASE-B: 434.600 MHz

RASA raidīs SSDV attēlus ar 300 baud RTTY, primārais raidītājs, katram klausītājam un katrai paketei būs nozīme.
LAASE un LAASE-B ir rezerves raidītāji ar parasto 50 baud RTTY.
Uztvertās telemetrijas un SSDV atkodēšanai kā parasti jāizmanto dl-fldigi programmu. Sīkākas detaļas būs gan te, gan FreeFM.lv forumā.

Balona lidojumu varēs redzēt uz kartes internetos, un uztvertos attēlus arī uzreiz varēs redzēt internetos.

Ja tehniski izdosies, no palaišanas vietas strīmosim video internetā. Detaļas būs vēlāk.

Ceram uz radio entuziastu atsaucību, piedaloties sekošanā lidojumam! :)

Leo pats veidoja šos balonus, lai tie varētu lidot aptuveni 12 km augstumā. Iepriekš izmantotie standarta veikalā nopērkamie baloni neļāva lidot augstāk par 9-10 km, tie vienkārši nebija pietiekami lieli, tāpēc Leo nolēma eksperimentēt ne vien ar raidītājiem, bet arī ar pašu balonu izgatavošanu. Tas viņam izdevies ļoti veiksmīgi, jo, piemēram, B-64 gaisā ir jau sešas nedēļas (!) kopš 12. jūlija un vēl nav jūtami samazinājis augstumu, tātad balonā nav sūču, bet hēlija difūzija caur balona sienām ir pietiekami niecīga.

Savā otrajā goda aplī ap pasauli B-64 ir pietuvojies Ziemeļpolam tikai padsmit kilometru attālumā (89.885° N), paliekot saules gaismā visu diennakti.

Sakariem šie B-baloni izmanto Contestia režīmu 70 cm joslā, kā arī APRS, mainot frekvenci atkarībā no reģiona, virs kura atrodas (Āzijai, ASV un Eiropai ir dažādas APRS frekvences). Raidītāji atmiņā uzglabā vēsturisko informāciju līdz pat 10 dienām par vietām, kur tie bijuši. Šī informācija tiek pārraidīta kompresētā veidā kā APRS telemetrijas komentārs, ko tad ar skriptu var atkodēt, salikt kopā un uzzināt balona pieveikto ceļu, kad tas bijis ārpus uztveršanas.

• AMSAT-UK: 434 MHz balloon goes around the world
• AMSAT-UK: 434 MHz Balloon B-64 Completes Epic Journey
• AMSAT-UK: 434 MHz balloon B-64 returning to UK again

2013-12-11
9:46z – ES5E/S T UAZSHZZ TTTBTE TTTT CATTTT TTEUES 6##### FMTT TTTT KN
9:50z – ES5E/S T UAZS55H TTTBTE TTTT CBTTTT TNH### ###6TT FMTT TTTT KN

Ļoti iespējams, ka satelītam tika atjaunota programmatūra, tāpēc kādu brīdi netika izmantota FSK telemetrija. Nākamajā pārlidojumā tā jau atkal darbojās kā parasti.

Kad pirmoreiz centos saklausīt ESTCube-1 CW signālu, igauņi man ieteica to darīt laikos, kad satelītam ir ļoti zemi pārlidojumi, jo bāka strādā, kad nestrādā galvenais telemetrijas kanāls, kas strādā gandrīz vienmēr, kad satelīts ir virs horizonta, jo Tartu, kur ESTCube zemes stacija, ir tepat pavisam tuvu. Pirms dažām dienām nolēmu pamēģināt un divas pēcpusdienas bāku tiešām dzirdēju, kad satelīts bija ne vairāk kā divus grādus virs horizonta, bet tad tikai daļēji izdevās dekodēt. Tagad bija pāri galvai.

Papildināts 11. decembra vakarā ES5TF painformēja, ka nākamajā dienā bāka būs dzirdama divos pārlidojumos vismaz četras reizes. Pirmajā pārlidojumā dzirdēju gan to tikai vienreiz. Otrajā – piecreiz, lai gan izdevās kaut daļēji dekodēt tikai trīs. Vēlāk pēcpusdienas zemajā pārlidojumā dzirdēju vēlreiz, kad satelīts bija 4° virs horizonta.

2013-12-12
10:20z – ES5E/S T UANZDCE TTTBTE TTTT CBTTTT TTESEH 6666TT FMTT TTTT KN
11:47z – ES5E/S T UANU### #TT7TE TTTT CBTTTT TTESEH 6M6ZTT FMTT TTTT KN
11:49z – ES5E/S T UANAUAF TTTBTE TTTT CBTTTT TTESEH 6M6MTT FMTT TTTT KN
11:54z – ES5E/S T #####FT TTTBTE TTTT CBTTTT ###### ##65TT FMTT TTTT KN
13:27z – ES5E/S T UANBNBF TTTBTE #### ##TTTT TTEHEH 6666TT FDM# #### KN

Satelīts 437.505 MHz frekvencē ar 100 mW raida FM morzes signālus, GFSK 1kbps un FSK RTTY telemetriju. Pēdējā arī mani visvairāk interesē, jo tas ir ļoti līdzīgi telemetrijai, ko parasti raida no baloniem. Patiesībā pat ne līdzīgi, bet tieši tāpat – tā ir pritī mač UKHAS formātā. RTTY parametri ir 100 baud, 630 Hz shift, 8 bit ASCII, no parity, 1 stop bit.

2013-12-10 20:11 – 20:19 UTC
$$$$$$50SAT,128,,264,,,58,3,,21,138,85.p
4,,,56,3,,21,1s85,,102,102,3743,*4F
$$50SAT,128,,264,,,53,3,,21,14õ≤,8
$$$$50SAT,128,,264,,,50,3,,21,145,84,,82,102,3723,*7D
$$$$$50SAT,128,,264,,,49,3,,21,146,84,,82,102,3703,*74

2013-12-11 09:26 – 09:35 UTC
$$50SAT,128,&267(,,4,3,$21,141l84l,82,105,3603,*7B
$$50SAT,128,,267,,,49,3,,21,144,84,,82,105,3683,*7B
$$50SAT,128,,267,,,52,3,,21,141,84,,102,105,3703,*44
,~3,,21,13885,(102,105,3703,*4

Pēdējā rindiņa tika uztverta, kad satelīts bija mazāk kā 2.5° virs horizonta 2600 km attālumā. Diezgan iespaidīgi tādam pavisam mazam nieciņam. :)

Bija iespēja pārbaudīt, kā darbojas pliks RTLSDR un RTLSDR ar LNA – abi uz vienas antenas, atšķirība bija diezgan ievērojama.

Otrs nesenais lidojums bija ORION, ko Filips MI0VIM palaida no Ziemeļīrijas 30. novembrī, kas 1. decembra rītā bija mūsu pusē. ORION pārmaiņas pēc bija liela augstuma floateris – 30-37 km augstumā, līdz ar to noklāja teritoriju 600-700 km rādiusā. Tas pārlidoja Rietumeiropu, Polijas ziemeļus, Lietuvu un kādu brīdi pēc saullēkta pārsprāga un nokrita Baltkrievijā. ORION pārraidīja parasto telemetriju ar 300 baud un attēlus ar SSDV (30. nov., 1. dec.), tā ka tehniski kaut kas krietni sarežģītāks. Diemžēl neviens no vietējiem dažādu iemeslu dēļ nepievienojās, toties jaunpienācējam igaunim izdevās uztvert dažas paketes. Filipam tas personiski bija ļoti veiksmīgs projekts – lielākais attālums, lielākais augstums, tehniski bez problēmām. Ļoti labi.

Pie reizes mazliet draudzīgi pakomunicēju ar poļiem, nodibināju sakarus nākotnei. Tā sanāca, ka tieši es viņiem iepriekšējā vakarā padevu ziņu, ka ORION tuvojas.

No šiem man izdevās uztvert Atlas, B-22 un pavisam mazliet D-1.

Atlas lidoja garām 20. oktobra ļoti agrā rītā. Iepriekšējā dienā Džeimss Koksons (jcoxon) to palaida no Lielbritānijas, tas pārlidoja Vāciju un naktī Polijā pie robežas tā raidītājs apklusa. Uztvērēju biju atstājis uz tā frekvences ar cerību, ka raidītājs varētu atdzīvoties pēc saullēkta, un, ja nu programma varētu atrast tā signālu, tā to automātiski dekodētu un pārsūtītu uz serveri. Agri no rīta pamodos, pārbaudīju, nekā, klusums, aizmigu. No rīta izrādījās, ka tiešām signāls parādījās, un mans uztvērējs to atrada pirmais, pēc tam pieslēdzās poļi, bet ne uz ilgu laiku. Atlas bija lateksa balons, tāpēc tas peldēja lielā augstumā - ap 28 km, bet no rīta, saulē sasilstot, tas pacēlās līdz 38 km un pārsprāga, nolaižoties kaut kur Baltkrievijā pie Krievijas robežas. Ar lateksa baloniem nekad neko skaidri iepriekš nevar zināt.

D-1 bija parastais mazais pikobalons, kas šoreiz lidoja no Berlīnes, DL7AD projekts. Tas tika palaists naktī, kad pārlidoja Poliju, un tad beidzās uztvērēji. Prognoze rādīja, ka tas dodas tieši pāri Latvijai, tāpēc ierakstīju brīdinājumu freefm.lv forumā, lai paklausās, ja ir iespēja. D-1 bija 2m joslas raidītājs (145.3 MHz), nevis 70cm kā parasti, tāpēc man pašam bija diezgan niecīgas iespējas to uztvert, jo neesmu tam sagatavojies, toties pēc ieraksta forumā D-1 drīz vien tiešām tika atrasts, ceļojot pāri Latvijai – vispirms YL2CP, pēc tam drīz princ_fm un tad arī Yahoo – Cēsis labi pastrādāja. :) Drīz vien pēc tam, kad princ_fm beidzot pazaudēja signālu (300+ km) Krievijā aiz Igaunijas, balons nolaidās.

B-22 bija parastais mazais pikobalons no Lielbritānijas, kas arī nakts laikā ceļoja pāri Lietuvai. Atkal modos naktī, atradu signālu un gāju gulēt, no rīta noskaidrojās, ka ar mainīgām sekmēm, taču pāris stundas to izdevās uztvert. B-22 aizlidoja kaut kur līdz Urāliem un tad pazuda.

SP3OSJ/10 arī bija mazais balons, taču to man neizdevās atrast, lai gan virs horizonta tas teorētiski varēja būt. Vēlāk pa dienu tas tika atrasts sveiks un vesels pie Saratovas, dodoties tālāk uz austrumiem.

Kad vēl kāds balons lidos uz mūsu pusi, centīšos par to informēt freefm.lv forumā.

Sāku, protams, ar lielajiem un senajiem – FO-29, HO-68, SO-50. No tiem var dzirdēt gan telemetriju morzes signālu veidā, gan arī balss sakarus. Saprast, ko tur runā, nav pārāk viegli, bet nu vismaz kāds runā. Telemetriju tiem uztvert ir vienkārši, jo tā tiek raidīta nepārtraukti. Tas arī ir diezgan spēcīgs signāls – parasti 100 mW, kas it kā ir maz kosmiskiem mērogiem, tomēr viegli uztverams, kad satelīts ir divu, trīs tūkstošu kilometru attālumā, jo – tam ir tiešā redzamība. Tāpat kā balonam un 10 mW.

Kādu vakaru, kad SP9UOB bija palaidis kārtējo pikobalonu, kas no Polijas aizlidoja gandrīz līdz Bulgārijai, kāds no #highaltitude kanālā sanākušajiem ungāriem ieminējās, ka uz brīdi būs jāpārtrauc sekošana balonam, lai pievērstos Masat-1 – viņu pirmajam satelītam.

Nezināju par tādu, vēlāk pagūglēju, kas ir Masat-1, un izrādījās, ka ungāri ir izveidojuši pavisam sakarīgu weblapu, kur par to viss labi aprakstīts. Turpat arī var ielādēt Masat-1 "zemes stacijas" programmatūru, ar ko atkodēt satelīta telemetriju. Viss pavisam vienkārši un atjautīgi – uz Java bāzēta programmiņa, kurai padod satelīta signālu (skaņu) no radio, tā to atkodē, attēlo un automātiski augšuplādē uz Masat serveri. Un tiešām darbojas! Jau pirmajā vakarā dabūju kādas 50 telemetrijas paketes.

Paralēli un jau cik mēnešus man, protams, ir interese par ESTCube-1 – igauņu pirmo satelītu. Vairākas dienas tā pārlidojumu laikos klausījos radio, bet CW signāla kā nav, tā nav. Tai pašā laikā labi redzu, ka FSK 9600bps telemetrijas signāls ir, kur tam jābūt. Vērsos pie igauņiem, lai uzzinātu detaļas, un vakar dabūju atbildi no paša ES5TF, kas tam visam stāv pavisam tuvu. Viņš pastāstīja, ka bākas intervāls tagad ir piecas minūtes un, jā, tik tuvu Igaunijai manas izredzes ir diezgan mazas un sarežģītas. Bet, protams, jāmēģina ir. Vēlāk vakarā saņēmu ziņu no vēl viena igauņa, kurš nupat dzirdējis CW signālu, tāpēc pacietīgi gaidu nākamo pārlidojumu. Gandrīz līdz pašām beigām bija jāgaida, šķiet, vairāk par piecām minūtēm, bet ir! Ha, man ir signāls no ESTCube-1! (Skaņas ieraksts.)
Pēc tam vēl gandrīz divas stundas pagāja, kamēr to dekodēju par tekstu (nākamreiz ies ātrāk), bet tiešām dabūju telemetriju:

ES5E/S T U55ADNA TTTBTE TTTT DTTTTT UTENEN 6566TT DHTT TTTT KN

Gan ar laiku tikšu arī līdz FSK telemetrijai. Neizskatās neiespējami.

Radiouzvērējs ir tas pats RTL-SDR, nedārgs LNA, pagarš kabelis un omnidirekcionālā ceturtdaļviļņa "ground plane" antena 70cm joslai uz jumta. Radio klausīšanai izmantoju SDRsharp vai SDR Console programmas. Informācijai par satelītiem – Gpredict vai Orbitron. Orbitron var savienot ar SDRsharp, lai tas automātiski piekoriģē frekvenci, jo Doplera efekta dēļ to ir jādara nepārtraukti, kas manuāli prasa diezgan daudz darba.

STS-8 balona lidojums noritēja "parasti" – bez aizķeršanās. Savukārt, SEBA5 apmēram deviņu kilometru augstumā pārstāja raidīt koordinātas – raidītājs strādāja, telemetrija tika raidīta, taču tajā nebija koordināšu, tikai nulles. Kaut kas neskaidrs notika ar GPS, jo sākumā tas vēl spēja atgūties pēc dažiem tādiem tukšiem teikumiem, bet pēc tam tā arī palika. Es pat biju domājis pamēģināt to paklausīties, bet, nezinot, kur tas ir un vai tas vēl vispār ir, par to tā arī piemirsu.

Līdz vēlā vakarā #highaltitude kanālā iegriezās SP9UOB, kurš arī bija SEBA5 projekta vaininieks (labā nozīmē), un meklēja mani, lai es paklausos radio. Poļi joprojām uztverot telemetriju no sava balona, tā ka tas nav pārsprādzis, bet sācis peldēt. Kaut kur. Ar DF metodēm esot noskaidrojuši, ka tas varētu būt pagriezies uz ziemeļiem un, šķiet, esot virs Baltkrievijas. Uzgriezu iedoto frekvenci un – ir! Tiešām SEBA5 joprojām ir gaisā. Un noteikti lielā augstumā un kaut kur uz ziemeļiem no Polijas, ja mēs ar SP9UOB to varam uztvert reizē.

Tā kā man tika iedota precīza frekvences, vēl paspēju nokalibrēt savu SDR uztvērēju pēc SEBA5, dažas minūtes, un tā apklusa, beidzās baterija – tas bija paredzēts kā samērā neilgs lidojums uz dažām stundām, tāpēc, protams, nekādas enerģijas taupīšanas vai saules paneļu. Teorētiski zonde varētu atdzīvoties pēc saullēkta, kad sasiltu, un tad arī tiktu pārstartēts GPS, līdz ar to ļaujot uzzināt, kur tad tā ir.

Es atgriezos pie savām lietām, līdz SP9UOB vēlreiz apciemoja čatkanālu, lai pavēstītu, ka SEBA5 vēl reizi uz īsu brīdi atdzīvojās, turklāt – ar visām koordinātām! Tiešām, zonde ir virs Baltkrievijas 41 km augstumā un apmēram poļu noteiktajā pusē.

Tā kā tagad ir zināmas koordinātas, tad aprēķināju, cik tālu man izdevies to uztvert – apmēram 600 kilometru attālumā! Mana necilā, lētā radiostacija ar paštaisītu omnidirekcionālo antenu uz jumta spēj uztvert zondi pie paša radiohorizonta. Protams, lielais augstums līdzēja, bet tomēr. Labais! :)

No rīta SEBA5 gan vairs nebija atrodama, zonde noteikti bija jau kaut kur Krievijā vai uz zemes, ziņu nav.

7. septembrī Londonā notiks UKHAS konference, un vēl divas dienas iespējams tai pieteikties – info par konferenci.

Šogad konference notiek jau trešo reizi, un iepriekšējos divus gadus tajā "piedalījos" attālināti, taču šoreiz nolēmu, ka ir vērts iespringt un būt tur, satikt cilvēkus, kas ikdienā iepazīti internetos, un arī tēmas ir pietiekami interesantas, lai par tām klausītos klātienē. Tiešraide gan būs arī šogad, protams.

6. augusts un LAASE-2 izdevās krietni vieglāk un brīvāk kā LAASE-1 6. jūlijā. Mēs to vienkārši ņēmām un izdarījām – mazāk stresa, vairāk prieka.

Mērķi otrajai reizei bija vairāki:

• lidot atkal, :)
• šoreiz dabūt bildes visa lidojuma laikā,
• "piedalīties" Igaunijas "Youngsters On The Air" nometnē,
• izlabot pirmās reizes kļūdas – foto, sensori, sekošana bez maldīšanās, sekošana čeklistei un kas nu vēl tur nebija kā iecerēts.

Šoreiz mēs nevarējām tik brīvi izvēlēties lidojuma dienu – tā bija vai nu otrdiena, vai nebija vispār vairāku iemeslu dēļ. Tā kā otrdienā visiem it kā būtu jāstrādā, tad nebija ne jausmas, cik daudziem būs iespēja klausīties radio un palīdzēt ar sekošanu balonam, toties bija skaidrs, ka lidojumam uz kartes sekos līdzi daudzi, tāpēc zināma atbildība palaist laicīgāk un lai viss notiktu plūstošāk tomēr bija. :) Katrā ziņā mēs bijām gatavi arī šoreiz paļauties tikai uz sevi, taču tad pieteicās viens un otrs, tā ka jutāmies diezgan mierīgi.

Mēs bijām ielūgti uz YOTA nometni, taču nevarējām doties, tāpēc nolēmām, ka varētu tās laikā palaist LAASE-2, ko mēs jau tāpat taisījāmies kaut kad darīt, un tādā veidā "būt" tur klāt. Pašiem mums nebija nekādu sakaru (pun intended) ar nometnes organizatoriem, taču uzzinājām, ka informācija viņiem ir tikusi pārsūtīta gan no Latvijas, gan Nīderlandes, tā ka zināma cerība bija.

Tā nu otrdien uz kartes bija redzami pieci torņi Latvijā un seši (!) Igaunijā. Igauņi pirmdienā ir padevuši informāciju viens otram tālāk un sagatavojušies īsā laikā. Ļoti jauki, patīkami tādā nodarbē iesaistīt arī kaimiņus. :)

Diena bija tikpat kā bez vēja, temperatūra ap +27°C, debesis skaidras, taču ar nelielu plīvuru, tāpēc tādas gaišzilas. Palaišanas vieta bija turpat – pļavā nedaudz ārpus Siguldas.

Tehniski milzīgu izmaiņu no pirmās reizes nebija – bortdators tas pats, nedaudz apdeitota programmatūra, pīkstulis šoreiz tiks izslēgts virs 1 km augstuma, fotoaparāts tas pats, taču ar krietni vienkāršotu programmatūru, jauna kapsula ar 60% plānākām sienām – LAASE-1 bija daudz par karstu un smagu, mazliet cits sensoru izvietojums ar cerību, ka šoreiz tie mērīs pareizāk. Šoreiz bija arī maza video kamera, kas vēl stundu pirms starta tika lodēta. Nu un vēl arī uzlabojumi radio uztveršanai, alternatīvs interneta pieslēgums, kartes offlainā un citas lietas, kuru iepriekš pietrūka. Tātad lielākoties tāda "bugfix" misija.

Viss sagatavošanās process notika daudz pārdomātāk – iespējamskanoderēs mantas mašīnā tika sakrautas jau iepriekšējā vakarā, radio aprīkojums arī tika sainstalēts jau iepriekš, nevis sekošanas laikā kā pirmajā reizē. :) Līdz ar to starta dienā bija mazāk jādara, jāpaspēj un jāuztraucas.

Pļavā ieradāmies apmēram laicīgi. Balona pildīšana šoreiz notika daudz raitāk, tas neprasīja stundu kā iepriekšējā reizē. Šoreiz arī neiedarbinājām radiouztvērējus uz vietas – pietika, ka mājas stacija raidītāju viegli uztver arī uz zemes.

Balonu gandrīz palaidām laikā. Gandrīz, jo pēc visa iedarbināšanas, pārbaudīšanas un kapsulas aizlīmēšanas izrādījās, ka nevar saklausīt nekādu skaņu no kameras – tā šķiet izslēgusies. Taisījām vaļā tāpat kā pirmajā reizē un tiešām bija jāpiestartē to no jauna. Iemesls vēl nav skaidrs.

Jau uzreiz pēc starta zondes signālu noķēra princ_fm no Cēsīm tikai 233 metru augstumā, minūti vēlāk pieslēdzās arī YL3GEG 607 metru augstumā, un 1282 metru augstumā arī pirmais igaunis – ES5PC no Tartu observatorijas ar trīsmetrīgu šķīvi. Mēs bijām diezgan sajūsmināti, ka jau tik zemu ir tik labs pārklājums. :)

Pamazām nesteidzīgi sakrāmējāmies un kādu laiku vēl palikām pļavā. Vienīgais, kas nelikās labi, bija pacelšanās ātrums – tēmējām uz 5.1 m/s, bet balons cēlās apmēram 3.5-4.5 m/s, jau nodomāju, ka nu būs gara diena, bet tad, pārsniedzot kilometra atzīmi, ātrums palielinājās un bija apmēram gaidītais. Nav skaidrs, kāpēc tā bija – ja vēl virs mums būtu kāds mākonis, tas varētu spiest lejup, bet bija skaidras debesis. Četru kilometru augstumā balons joprojām bija apmēram virs mums un skaidri saskatāms, kad devāmies prom. Aizbraucām līdz mājām, nolikām gāzes balonu, pačilojām ēnā kādu laiku un, kad balons bija apmēram 15 km augstumā, devāmies ceļā. Paredzamā nolaišanās vieta bija apmēram pie Nītaures, lidojuma trajektorija līdzīgi kā pirmajā reizē zīmētu Z burtu.

Šoreiz mašīnā bijām trīs, un man tas likās ērtāk kā pirmajā reizē, kad sekojām tikai divatā – gan tas, ka sekot līdzi lidojumam un plānot nākamās darbības var divatā, gan sistēmas tiek dublētas, gan arī vienkārši jautrāk – tas taču ir piedzīvojums ar draugiem.

Dodoties uz Nītaures pusi un nogriežoties no Vidzemes šosejas, asfalts kļuva pavisam nelīdzens, interneta sakari arī bija nestabili, tāpēc atradām vietu samērā netālu no krustcelēm, kur apstāties, lai sagaidītu nolaišanās sākšanos un redzētu, kurp doties tālāk, ņemot vērā svaigāko informāciju. Balons veica apgriešanos pretējā virzienā un sāka doties uz mūsu pusi. Tur sēžot, redzējām, ka prognozētā trajektorija nāk arvien mums tuvāk, līdz karte rāda, ka balons lidos tieši mums pāri. Jau nopriecājos, ka varēšu pamēģināt ar binokli to saskatīt – lai gan 30 km attālumā, tomēr tas būtu liels un balts, tāpēc varbūt pat izdotos.

Taču tad tas negaidīti pārsprāga, sasniedzot tikai 27 km augstumu, un sāka nolaišanos. Saskaņā ar aprēķiniem, tam vajadzēja vēl sešus kilometrus. Vēlāk, tinot filmu atpakaļ, secinājām, ka tam visdrīzāk bija kāds ražošanas defekts, jo amerikāņiem pirms kāda gada bija līdzīgi notikumi un simptomi.

Sagaidījām prognozes apdeitu un devāmies ceļā. Skatoties telemetriju, bija skaidrs, ka kaut kas tur nav noticis pareizi, jo zonde nāk lejā ar ievērojamu ātrumu. Tas ir normāli, ka lielā augstumā tā sasniedz 60-70 m/s, bet tad tā strauji sāk bremzēt, nonākot blīvākos atmosfēras slāņos, taču LAASE, lai gan samazināja ātrumu, to darīja pavisam maz, un 10 km augstumā joprojām krita ar 20 m/s, 5 km – 15 m/s. Izpletnis droši vien sapinies balona atliekās. Vai arī balons tikai pārplīsis un izpletnim jānes lejā viss papildu svars. Vai abi. Vai arī.. ienāca prātā, ka manas advancēto mezglu siešanas prasmes ir samērā zemā līmenī, tāpēc varbūt kaut kādu iemeslu dēļ zonde ir atsējusies un krīt lejup viena pati. Ātrums taču tam it kā varētu atbilst.

Dodoties uz aptuveno nolaišanās vietu, mazliet ieskrējāmies un pašāvām garām pareizajam pagriezienam, pēc apgriešanās to tomēr atradām un devāmies uz fermu, iebraucot privātīpašumā. Pēdējā pozīcija gaisā bija 994 metru augstumā (atkal princ_fm). Ņemot vērā nolaišanās ātrumu, zondei turpat kaut kur būtu jābūt. Radiosignāls bija, bet nepietiekami spēcīgs, lai to no attāluma pareizi atkodētu, tāpēc nolēmām piestāt ceļmalā un sagaidīt īsto pozīciju. To uzreiz arī dabūjām, tā uzreiz arī tika nosūtīta uz serveri, un uz kartes bija redzams, ka esam tieši pareizajā vietā – zonde ir tepat blakus mežā. Tik daudz lauku apkārt, bet tai, protams, bija jātrāpa kokos. Bet nu tikai astoņas minūtes pēc nolaišanās esam klāt! Turklāt zonde ir izdzīvojusi triecienu pret zemi ar 50 km/h ātrumu, ja jau vēl raida.

Sēžot mašīnā, apdeitojot čatiņu ar svaigāko informāciju un gatavojoties doties mežā, kāds iesaucās, ka pīkst. Tiešām, ir dzirdams mūsu pīkstulis, man izklausās, ka tas skan kaut kur no augšas, un pārējie tam sāk ticēt. Piebrauca zemes saimniece, pastāstīju, kas un kā, ko mēs te darām, viņa ļāva mums darboties, un mēs devāmies mežā. Zonde atradās tieši pie koka zemē, balons gan vēl bija eglē, taču kopijs to kaut kā viltīgi dabūja zemē tāpat kā pirmajā reizē.

Turpat uz vietas atvēru kapsulu, lai izslēgtu elektroniku – iekšā bija auksts, tiešām auksts. Nolaišanās bija tik ātra, ka viss pamatīgi atdzisa, aukstajam gaisam ieplūstot kapsulā. Pārbaudīju fotoaparātu – ir bildes! Bet tikai līdz diviem un dažām minūtēm, hmm.. Videokamera gan vēl strādāja.

Beidzot nedaudz ieturējāmies, parunājāmies un devāmies uz mājām. Šoreiz viss tik ātri un vienkārši notika, ka jau četros sēdējām pie galda un strēbām auksto zupu.

Foto ir līdz balona pārsprāgšanas brīdim, tad kamera izslēdzās, varbūt neizturēja vibrācijas vai kas cits. Bildes šoreiz ir labākas – parastā autofokusa izmantošana ir palīdzējusi, lai gan virs tā mākoņu slāņa tāpat bija grūti, bet laikapstākļus jau nevar izvēlēties. Kameras temperatūra bija mazāka, taču vēl nepietiekami mazāka, vēl jāsamazina siltumizolāciju. Katrā ziņā, ja ar radio viss kārtībā, tad ar foto un video mums vēl ir pietiekami daudz, ko uzlabot.
Balona atliekas svēra 600 gramus, un tās tiešām pilnībā sapina izpletni, neļaujot tam atvērties.
Zonde nolaidās 30.7 km attālumā no palaišanas vietas. Starts 09:24:18, pēdējā pozīcija gaisā 11:24:03 UTC, tieši divas stundas. Maksimālais augstums 27244 m (11:03:11 UTC).
Gaisā tika pārraidītas 418 pozīcijas, uzvertas 415! Kopā zondes telemetriju uztvēra 12 klausītāji, no tiem trīs mūsu, divi jauni vietējie un pieci igauņu. :) Ievērojams skaits, pat nemaz neņemot vērā, ka tā bija darbdiena! Paldies, ES5PC, princ_fm, YL3GEG, ES5EC, ES8TJM, ES6DO, JDat, YL3GV, ES6JAN!

"Youngsters On The Air" nometnē gan neviens tomēr neklausījās radio, tikai Latvijas komanda sekoja līdzi lidojumam internetā, taču to labi kompensēja pārējo ziemeļnieku piedalīšanās. Gan jau nometnē bija interesanti arī bez tā.
ES5EC (ESTCube zemes stacija!) gan piekodināja, lai nākamreiz pabrīdinām laicīgāk. Bet nu viņiem arī patika, kas galvenais. Vispār visiem viss patika.

Šoreiz daudz kas notika pareizi, aizķeršanās bija, bet tās nebija kritiskas. Un, kur bija, tur bija dublējošā sistēma. Piemēram, man pārstāja darboties radiouztvērējs, dodoties uz nolaišanās vietu, bet tāpēc mums bija otrs. Tas pats ar internetiem, kad nevarēju tikt pie mājas stacijas – kopijs to izdarīja. Šoreiz arī izdevās biežāk informēt #highaltitude čatkanālu par to, kas notiek, lai gan pirms starta, kad to visvairāk vajag, apdeiti varēja būt biežāki.

Pie pusdienām apspriedām, kā gāja, ko tālāk. Jau ir idejas, ko varētu darīt tālāk. Tieši to pašu atkārtot, protams, nav vērts, vajag kaut ko interesantu, vajag iet tālāk. Vēl ir šis tas jāizlabo, šis tas jāuzlabo, jāsāk darboties.

A++, laidīsim vēl! Tas ir lielisks piedzīvojums. LAASE-3 noteikti būs.

• Fotoalbums, ieskaitot kartes un grafikus
• Video no kapsulas
• Karte ar uztvertajiem pozīciju punktiem, sadalīti pēc to uztvērējiem

Radiopārraides parametri tādi paši kā pirmajā reizē:
434.075 MHz USB, 10 mW jauda
RTTY, 50 baud
600 Hz carrier shift
ASCII 7 bits, no parity, 2 stop bits

Radio frekvence lidojuma laikā temperatūras ietekmē var mazliet pamainīties uz vienu vai otru pusi, tas pats iespējams ar nesēja nobīdi ("carrier shift"), tas tad jāpiekoriģē manuāli, ja nepieciešams.

Telemetrijas piemērs:
$$LAASE,161,08:24:48,57.11845,24.93659,154,2,6,225,205,-100,106,20*4D97

Telemetrijas dekodēšana notiek ar dl-fldigi programmu.
Informācija par tās konfigurēšanu.

Lidojumam varēs sekot līdzi tiešsaistē uz kartes – spacenear.us/tracker
Operatīvā informācija Freenode #highaltitude čatkanālā.

Mēneša laikā kopš LAASE-1 ir apzinātas toreiz pieļautās kļūdas, tām tagad vajadzētu būt labotām, šī sanāk tāda kā "bugfix" misija.
Skaidrs, ka lidojums otrdienā noteikti ietekmēs radio klausītāju skaitu, bet nu redzēs, esam gatavi paļauties tikai uz savām antenām.
Paldies jau iepriekš visiem, kas varēs palīdzēt ar sekošanu zondes lidojumam!

Bija ļoti interesanti, jo TV varēja skatīties tiešraidē internetā. Raidītājam bija pieslēgtas trīs kameras – uz augšu, uz sānu un uz leju, starp kurām tas ik pēc noteikta laika pārslēdzās. STS komanda gan ziņoja, ka internetā redzamais nav pilnā krāšņumā, jo uz zemes viņi redzot krāsainu attēlu, nevis melnbaltu, bet bija iespaidīgi tāpat.

__________________
* G0TDJ (Steve) komentārs lidojuma laikā, skatoties tiešraidi.

Signāls bija un pat tīri spēcīgs. Tiklīdz tas parādījās ūdenskritumā, tā jau pēc pāris minūtēm vai mazāk sāku saņemt kalibrācijas datus. Zonde tika līdz 25 km augstumam, un tad lejupceļā līdzīgā veidā arī pazuda – dekodējās, pārstāja dekodēties, signāls vēl bija un tad strauji nodzisa. Tikai pēc tam beidzot ielādēju GPS datus un.. noskaidrojās, ka tā nemaz nebija igauņu, bet gan zviedru zonde no Visbijas Gotlandē. Kļūme par miljons herziem un 200 kilometriem, heh..

Pirmais datu punkts ir 12:06 (UTC) un no 7.9 km augstuma, bet pēdējais – 13:08 (UTC) un 7.3 km augstumā. Nav slikti.

Meteozondes raida joslā no 400 līdz 406 MHz, parasti apaļās frekvencēs, joslas platums ir 4.8 kHz, jauda – 60 mW, datu pārraides ātrums ir 2400 biti sekundē.

Pieņemu, ka meteoroloģiskie dienesti saskaņo izmantojamās frekvences savā starpā, jo, zondei esot lielā augstumā, tās raidītājs noklāj lielu apgabalu, taču tāds frekvenču plāns internetos laikam nav pieejams. Būs kādreiz jāpieraksta visas frekvences, kurās tajā laikā ir dzirdamas zondes, un tad pa vienai jāiet cauri, lai saprastu, no kurienes tā palaista.

12z

402 MHz – Visbija

403 MHz – Helsinki, Visbija

404 MHz – Visbija

00z

403 MHz – Skrīveri (pāra datumi)

403 MHz – Kauņa (nepāra datumi)

404 MHz – Tallina

Briti arvien vairāk pievēršas pikobalonu lidojumiem – mazs balons un maza kapsula. "Lielajiem" lateksa balonu lidojumiem vajag dārgu balonu, daudz gāzes, izpletni un palaišanas atļauju. Savukārt, tādus balonus, kas visa lidojuma laikā ietilpst sfērā ar divu metru rādiusu, saskaņā ar Lielbritānijas noteikumiem, var laist bez atļaujas. Teorētiski arī 100g lateksa baloni nepārsniedz noteiktās robežas, taču praktiski tas vēl nav pārliecinoši pārbaudīts, tāpēc briti (un citi sekotāji) izmanto "ballīšu" balonus (foil balloon).

Tie uzvedas savādāk kā lateksa baloni – tajos iepilda maz gāzes, lai celtspēja kopā ar zondi būtu vien pāris grami, tad tie tādi pustukši paceļas līdz apmēram 4-7 km augstumam, kur stabilizējas un uzvedas kā normāli "superpressure" baloni, kas ļauj tiem palikt vienmērīgā augstumā ilgu laiku. Protams, ņemot vērā balona izmērus un ierobežoto celtspēju, kapsulas svaram jābūt diezgan niecīgam – 20-70 grami. Ar tādu svaru arī pats bortdators ir pavisam mazs – no turienes arī "piko".

Tā nu svētdienas vēlā vakarā no Silverstounas trases tika palaists pikobalons B-6. Nosaukums nozīmē vien to, ka tā ir sestā versija. Tam bija viena AA baterija ar paredzamo darbības ilgumu 48 stundas. Balons aizceļoja līdz Francijai, pirmo dienu pavadīja Parīzes tuvumā, kustoties pavisam lēni, naktī devās uz Beļģijas pusi, kuru gandrīz sasniedza nākamajā dienā, taču pie robežas pārdomāja un devās atpakaļ uz Parīzi, kur arī palika.

Tā raidītājs beidza darboties pēc 71 stundas. Pats balons, iespējams, vēl šodien ir gaisā.

Sīkāka informācija pieejama Leo B-6 lapā.

B-5 balons aizceļoja līdz Francijas vidienei, tam bija viena AAA baterija un saules panelis, kā arī temperatūras un spiediena sensori gan balonā, gan ārpus tā, taču otrās dienas rītā saules panelis atvienojās un pēc dažām stundām B-5 pārstāja raidīt.

Sagaidāms, ka B-7, kas varētu lidot nākamnedēļ, atkal būs aprīkots ar saules paneli gadījumam, ja nu tas noturas gaisā vairāk par trim dienām.

Iepriekšējais UKHAS ilguma rekords bija "tikai" 33 stundas. Pasaules amatieru rekords ir 84 stundas (bet tie nemaz nebija īsti amatieri). Savukārt, tālākais pikobalona lidojums ir bijis no Lielbritānijas līdz Norvēģijai. SP9UOB Polijā arī eksperimentē ar mazajiem baloniem, bet pagaidām ne tik veiksmīgi. Katrā ziņā tas ir interesants lauciņš – energotaupība, saules enerģija, "superpressure", .. 

Doma palaist tāda veida balonu radās sen, sen – 2010. gada 18. oktobrī, tomēr beidzot 2013. gada 6. jūlijā viss notika. Pēc pusotra gada gaidīšanas un bakstīšanās beidzot bija atļauja no Civilās aviācijas aģentūras, bija viss sagatavots, sagādāts un sarunāts. Vienreiz pārcēlām palaišanu nelabvēlīgas prognozes dēļ, un nākamajā nedēļas nogalē – laižam gaisā!

Gaisā jālaiž bortdatoru ar radioraidītāju, rezerves sakaru ierīci, fotoaparātu un pašu balonu. Uz zemes paliek mobilie uztvērēji mašīnā, stacionārais uztvērējs ar kodēto nosaukumu "Veranda".. ē.. mājās verandā, kā arī nezināms skaits brīvprātīgo, kas Latvijā un, iespējams, arī ārvalstīs klausīsies radiosignālus, dekodēs telemetriju un pārsūtīs to uz serveri tieši tāpat kā mēs no ceļa.

Saturs

• Bortdators
• Rezerves sakari / chase car
• Fotoaparāts
• Balons un izpletnis
• Kapsula
• Radio uztveršana uz zemes
• Zondes palaišana, sekošana tai un atgūšana
• Rezultāti, dati
• Piezīmes
• Pēcvārds, faili un tā

Bortdators

Tā kā lodēšana vēl nav mana stiprā puse, tad bortdators tika veidots vienkāršs, lai varētu piespraust visus sensorus un GPS. Apakšā ir Seeedstudio Stalker v2 (Arduino klons), uz kura uzlikta plate ar radio un visiem konektoriem. Stalkerim ir Atmega328P procesors ar 8 MHz. Arduino parasti darbojas ar 5V barošanu, bet mums visa sistēma ir uz 3.3V, jo nevienam sensoram vairāk nav vajadzīgs. Turklāt – jo mazāks energobudžets, jo mazāk bateriju, mazāk siltuma, mazāks svars.

Uz plates ir konektori, kur pievienot GPS uztvērēju, divus temperatūras sensorus, divus UV sensorus, divus LED ziņošanai par statusu, kā arī pielodēts radio un radio antenas SMA konektors.

GPS uzvērējs ir ar uBlox čipu, kas darbojas virs 18 km robežas, kur parastie GPS izbeidzas nepareizi interpretēta COCOM limita dēļ. uBlox ir jāpārslēdz "flight" režīmā, lai tas neizbeigtos pie 12 km, jo pēc noklusējuma GPS darbojas "gājēju" režīmā. Komunikācija ar GPS notiek, izmantojot seriālo interfeisu (var arī I2C, bet to vēl neesmu mēģinājis).

Radioraidītājs ir Radiometrix NTX2, kas ar 10 mW jaudu raida 434.075 MHz frekvencē, kas ir ISM josla, tāpēc, ievērojot jaudas un joslas platuma ierobežojumus, drīkst raidīt arī bez radioamatiera licences. Ar dažiem rezistoriem tiek panākts, ka radio maina raidīšanas frekvenci pietiekamā apjomā, lai to varētu izmantot FSK režīmā, raidot RTTY.
Ceturtdaļviļņa "ground plane" antena tika veidota no RG58 kabeļa.

Barots tas viss tika ar trim AA tipa baterijām caur LDO regulatoru. Ja pareizi atceros, strāvas patēriņš bija ap 80 mA. Teorētiski tas varētu darboties pāris dienas, praktiski pārbaudīts netika.

Bortdators aptaujā GPS, aptaujā sensorus, saformē teksta virkni ar telemetriju, noraida to ar radio un pie reizes pieglabā arī uz atmiņas kartes. Un sāk ciklu no jauna.

Uztvertā telemetrija, savukārt, tiek atkodēta ar dl-fldigi programmu un automātiski pārsūtīta uz serveri attēlošanai uz kartes.

Rezerves sakari / chase car

Kā bekaps tika izmantota paveca Nokia 6120c ar Symbian OS, uz kuras uzlikta m-shell vide. M-shell ļauj rakstīt skriptus, kas var izmantot dažādas telefona funkcijas, līdz ar to bija viegli to sasaistīt ar GPS un darbināt pēc līdzīga principa kā bortdatoru, tikai radio vietā izmantojot īsziņas. Protams, GSM tīkls beigtos samērā nelielā augstumā, salīdzinot ar radiosakariem, taču tieši tāpēc tas ir bekaps. Kā GPS tika izmantots Nokia LD-3W ķīniešu klona versijā, kas ar telefonu savienojas, izmantojot bluetooth. :) Starp citu, darbojās līdz 24 km augstumam, gaidīto 18 km vietā. Īsziņu gan varēja nosūtīt tikai 3.3 km augstumā, izrādās, ka telefonam tiešām bija bojāta antena.

Tas pats M-shell skripts tika izmantots arī mašīnā, lai uz spacenear.us/tracker kartes attēlotu mūsu atrašanās vietu, sekojot balonam uz zemes.
Sīkāk par to visu rakstīju jau iepriekš.

Īsziņas no telefoniem tiek pārsūtītas uz serveri, lai attēlotu uz kartes tieši tāpat kā parasto telemetriju. Ar šo lieliski izpalīdzēja laacz, šajā ziņā sakari darbojās lieliski.

Fotoaparāts

Canon IXUS kompaktkamera ar CHDK. Barošana caur "switching" regulatoru no četrām AA.

Ar kameru it kā viss pavisam vienkārši – CHDK un Lua valoda nav Ķīnas ābece. Fotoaparātam ik pēc noteikta intervāla jāuzņem foto un ik pēc noteikta skaita fotogrāfiju jānofilmē īss video. Izklausās labi? Realitātē kaut kas tik vienkāršā padarīšanā pamanījās noiet greizi un uzkārties. :/

Balons un izpletnis

Kā balons tika izvēlēts Hwoyee 1000g balons, ņemot vērā paredzamo kopējo kapsulas svaru un vēlamo sasniedzamo augstumu – ap 32 km. Tas tika piepildīts ar ūdeņradi. Plānotais balona pacelšanās ātrums bija 5.2 m/s.

Par drošu zondes nolaišanos gādāja 36" liels izpletnis – arī izvēlēts atbilstoši kapsulas svaram. Plānotais zondes nolaišanās ātrums bija 5.6 m/s.

Kapsula

Pati vienkāršākā un lētākā sastāvdaļa – putuplasta kaste. Izmantojām 5 cm biezu putuplastu, bet otrreiz gan ar tādu vairs ne – pārāk biezs, pārāk laba siltumizolācija. :)

Kaste salīmēta no atseviškām plāksnēm, uztaisīts caurums kamerai, iekšā sataisīti plauktiņi, kur visu salikt, zem kapsulas pielīmēta radio antena. Uz vāka divi UV sensori un vienā sānā ārējās temperatūras sensors, kurš paslēpts no saules. Tas arī viss.
Kapsulai jābūt pietiekami izturīgai un trauslai reizē, lai tā izturētu PBC (post-burst chaos) un nolaišanos, kā arī, lai, nolaižoties uz kaut kā, neko un nevienu netraumētu.

Kritēriji aprakstīti Starptautiskajā Civilās aviācijas konvencijā par bezpilota brīvajiem baloniem, tur ir arī pieļaujamās masas, blīvuma un virvju izturības limiti.

Radio uztveršana uz zemes

Dažas dienas iepriekš freefm.lv forumā ierakstīju ziņu, ka laidīsim balonu ar radioraidītāju, kur arī uzrakstīju raidīšanas parametrus, par dl-fldigi, ar ko atkodēt telemetriju un tā. Piektdienas rītā apstiprināju laiku un vakarā to pašu ierakstīju arī elfaforums.lv.

Nebija ne jausmas, cik daudzus tas varētu interesēt, cik daudzi varēs sagatavoties uztveršanai, cik daudzi varēs uztvert. Ne jausmas. Bija skaidrs tikai tas, ka mums jābūt gataviem pašiem ar visu tikt galā un paļauties, ka vēl kāds sūtīs telemetriju uz serveri attēlošanai uz kartes, nevajag. Tas būtu lieliski, bet tas var arī nebūt vispār.

Paredzējām divas neatkarīgas uztveršanas iespējas – sekojošā mašīna un mājas.

Mājās ir vecs PC (Duron 1.2 GHz, 256 MB) ar WinXP, kas tika izmantots kā uztverošā stacija. Izmantojot lokālo tīklu, tas saņēma radiosignālus no cita datora (tas nolikts nostāk un barojas vien ar 5V), kam pieslēgts pliks RTLSDR ar R820T un 1/4 GP antenu uz jumta. PC kontrolēju ar VNC, kad varēju un kad bija vajadzīgs. Vispār tas darbojās ļoti labi un lielu uzmanību neprasīja. Tas, protams, iepriekš tika testēts, tomēr ne tādos attālumos.

Mašīnā bija divi laptopi – vienam tāds pats RTLSDR, taču ar preampu, bet otram – skeneris (nosaukumu esmu aizmirsis, nav mans). Uz mašīnas jumta uzliku divas antenas – 70cm/2m "whip" un geto paskata ceturtdaļviļņa GP. :) Līdzi bija arī "yagi" tipa antenas, ja nu vajadzētu ko jaudīgāku.
Katram kompim arī mobilais internets. Viss darbojās no viena 12/220V invertora (noteikti nav tā labākā lieta, ko turēt radio tuvumā, bet..).

Zondes palaišana, sekošana tai un atgūšana

Lai gan sestdienas startam viss jau sen bija "kārtībā un gatavs", vēl trijos piektdienas naktī sēdēju ar lodāmuru un pabeidzu vēl nepabeigto, lai gulēt tiktu tikai līdz ar gaismiņu četros no rīta. Kopijam bija tieši tāpat.

Nedaudz pēc deviņiem no rīta Kopijs bija klāt Siguldā. Vēl pabeidzām nostiprināt antenu, vienojāmies par nepieciešamo pacelšanās ātrumu un sagatavojām atsvaru ar aprēķināto masu, sakrāmējām visu nepieciešamo mašīnā, sazvanīju vēl divus palīgus, kas gan būtu tikai pie palaišanas, un devāmies uz ieplānoto zondes palaišanas vietu. Laiks bija mazliet vējains un daļēji mākoņains. Pļavā iekārtojāmies aizvējā un sākām darboties.

Vispirms iedarbinājām bortdatoru, jo, ja tas neietu, neko nevarētu laist. Telemetriju no tā varēja uzvert gan mašīnā kā paredzēts, gan mājās, kas priecēja, – balons parādījās uz spacenear.us/tracker kartes. Pēc tam ieslēdzu rezerves sakaru sistēmu, kas arī uzreiz dabūja GPS signālu un parādījās uz kartes. Vēl vajadzēja mašīnas atrašanās vietu attēlot uz kartes, taču tas neskaidru iemeslu dēļ tomēr nestrādāja, bet nu arī nebija kritiski.

Izpakoju un izritināju balonu, kas divus gadus bija nostāvējis istabā uz skapja. :) Latekss diezgan slikti ož. Pievienoju to pie uzpildes caurules, un sākām pildīšanu.

Ik palaikam centos informēt #highaltitude čatkanālu par notiekošo, ja nu tur ir kāds vietējais iedzīvotājs, bet tas gan nesanāca tik bieži kā gribējās, jo vienlaikus bija jādarbojas arī ar citām lietām uz vietas. Būtu labi kāda persona tīri sabiedriskajām attiecībām, bet mēs bijām tikai divi – bez atsevišķām palaišanas, sekošanas, mediju, ēdināšanas un koordinēšanas komandām. :)

Balona pildīšana nenotika tik ātri kā bijām iedomājušies. Vispār viss nenotika tik ātri kā bija paredzēts. Starts bija plānots un izziņots uz plkst. 12, bet tieši tad mēs tikai sākām pildīt balonu. Sākumā likās, ka tas būs pilns diezgan ātri, taču laiks gāja un vēl kā nav, tā nav. Droši vien to varēja pildīt ātrāk, bet, tā kā tā bija pirmā reize, tad ko var zināt, un drošības labad arī neriskējām.

Balons tomēr pildījās, jau stāvēja gaisā, drīz vien arī pacēla pildāmo cauruli, tāpēc nolēmām sagatavot kapsulu palaišanai, lai vismaz ar to nav lieki jākavējas. Mums vispār bija sagatavota čekliste, kur sarakstīti visi darbi, visas pārbaudāmās lietas, viss plāns, pēc kura darboties, bet realitātē pēc šī saraksta tomēr nevadījāmies. :) Pat īsti nevaru paskaidrot kāpēc, vienkārši likās "viss taču skaidrs, var iztikt".

Tā nu rezultātā bija tīri loģisks iznākums – kapsulā viss ieslēgts, viss sakārtots, pati kaste jau aizlīmēta un gaida startu, kad es atcerējos, ka, jopcik, kameru taču es ieslēdzu, bet nolēmu, ka palaist fotografēšanu vēl nav jēgas! Pakojām vaļā, ieslēdzu kameru, pakojām ciet. Tiešām labi, ka bija vēl papildu cilvēki, kam šo to uzticēt. Tikai sekošana čeklistes izpildei nevienam netika uzticēta.

Jau gandrīz stunda bija pagājusi, kopš sākām pildīt balonu, un līdz ar to arī stunda pāri plānotajam starta laikam, kad balons beidzot pārliecinoši pacēla atsvaru (nedaudz virs 2 kg), kas nozīmēja, ka pildīšanu jāpārtrauc. Lai būtu pavisam droši, ja nu atsvara aprēķināšanas un mērīšanas laikā pieļauta kāda kļūda, vēl ielaidu pāris stirkus gāzes, un balonu varēja siet ciet.

Balons patiesībā likās pat diezgan pilns, tas nebija tāds šļaugans kā bijām redzējuši fotogrāfijās. Ir gan ļoti iespējams, ka bildēs lielākoties bija lielāki baloni, tāpēc tie bija tukšāki nekā mūsējais, kas bija tāds pavisam normāli apaļš un diezgan stingrs.

Balons tika aiztaisīts (satraucošākais brīdis, kad tas tiek turēts rokās un vairs nav nekur piesiets – tikai nepalaist vaļā!), tika piesieta aukla, pie kuras tika piesiets izpletnis, pie kura tika piesieta aukla, pie kuras tika piesieta kapsula.

Viss? Viss! Vēl ātri uzmetu acis datora ekrānam, vai viss darbojas. Viss darbojas. Kas vēl? Vairs nekas. Izskatās labi. Viss? Viss! Viss gatavs! Var laist gaisā? Var laist!

ZOMG! Brīdis, kuru gaidījām vairākus gadus, te nu tas ir! Mēs laižam gaisā savu balonu, kas pacelsies līdz stratosfērai, līdz tādam augstumam Zemes atmosfērā, kas ir daudz līdzīgāks apstākļiem uz Marsa nekā uz Zemes, tad pārsprāgs un nonāks lejā. Cerams, viss būs labi, viss būs pareizi. Lai gan vairs neesam ne pirmie un pat ne otrie Latvijā, kas to dara, kaut kādā ziņā mēs tomēr esam pirmie Latvijā – publiski pieejama telemetrija un lidojuma maršruts, kas reālajā laikā redzams uz kartes visā pasaulē. :)

Lēnām palaidām balonu arvien garākā striķī, līdz gaisā bija arī izpletnis (uz mirkli iešāvās prātā doma – vai visi mezgli izturēs, vai nekas nepārtrūks?), pēc tam drīz vien rokās bija vairs tikai pati kapsula. Tobrīd bija sajūta, ka visam jābūt pareizi, jo mainīt tāpat vairs neko nevar. Atlaidu striķi, un balons sāka ceļojumu.

Sagatavošanās, pildīšana un palaišana bija tāda nedaudz haotiska un steidzīga, pie uzrakstītā plāna neturējāmies, tomēr viss tika izdarīts, viss tika izpildīts, beigās nekas netika aizmirsts.

Ātri aizskrēju līdz mašīnai pārbaudīt telemetriju – viss notiek. Balons cēlās arvien augstāk, un likās, ka tas nekur prom nekustas, bet iet stāvus gaisā. Bija sajūta, ka tie gan nav nekādi 5 m/s, bet daudz ātrāk, tomēr telemetrija nerādīja "daudz" ātrāk. Saucu augstumu – 800, 1200, 1600 metri. Balons joprojām bija redzams kā arvien mazāks balts punktiņš. Pie diviem kilometriem tas pazuda mākonī. Pēdējā pozīcija no bekapa gan bija tikai 1.3 km augstumā.

Aptuveni četru kilometru augstumā likās, ka viss slikti – kāpēc dl-fldigi rāda vienu, taisnu signāla līniju, kur otra līnija? Viss? Bortdators uzkāries? Radioraidītājs atvienojies? Pārāk auksts? Pārāk karsts? Pārāk sakratījās? Tur taču ir "watchdog" – ja tā ir programmatūras vaina, tam jāatdzīvojas. Kamon! Satraukums bija ne pa jokam, tomēr izrādījās, ka man tikai uzkārusies signāla dekodēšanas programma. Pārstartēju to un atkal varēju elpot.

Savācām visas mantas, sametām mašīnā, šķīrāmies no fotogrāfa un abiem palīgiem, kas vēl iegaumēja spacenear.us adresi, kur sekot līdzi lidojumam, un devāmies uz mājām nolikt gāzes balonu un citas vairs nevajadzīgās mantas, lai dotos tālākā ceļā.

Iepriekš prognoze rādīja, ka balons dosies uz Cēsu pusi, pagriezīsies atpakaļ, sprāgs Inciema tuvumā, tad atkal pagriezīsies uz pretējo pusi un nolaidīsies pie Cēsīm, tāpēc arī devāmies uz Inciemu. Kopijs pie stūres, es blakus ar laptopu klēpī un sekoju līdzi telemetrijas plūsmai, mājas kompim un kartei. Viss izskatās labi.

Balonam esot deviņarpus kilometru augstumā, pamanu, ka vairs neesmu vienīgais uztvērējs – pievienojies princ_fm no Cēsīm. Ļoti jauki – jo vairāk, jo labāk! Pēc īsa brīža sarakstā parādās arī YL3GEG no Kocēnu puses. Forši!

Balons ceļas augšup ar mazliet lielāku ātrumu kā bija plānots, taču tas nav tik būtiski. Mēs esam atraduši nomaļu un atklātu vietu šosejas malā pie Inciema, kur klausāmies radio un čilojam, mazliet ieturoties. Dienas gaitā par ēšanu vispār tika diezgan piemirsts. Zonde tuvojas mums un mēs varam būt mierīgi, nekas nav jādara. Atradu laiku pat pasekot līdzi čatiņam. Lielbritānijā todien notika vairāki lidojumi, tāpēc tas bija diezgan aizņemts.

Noskaidroju arī, kāpēc mašīnas pozīcija neparādās uz kartes – izrādījās, ka SIM kartei beidzies termiņš. Arī tas bija čeklistē.. Kamēr stāvam, pie reizes papildināju arī to, un mašīnas ikona beidzot parādījās uz kartes.

Izdevās dabūt uz kartes arī dzīvo prognozi, kas rādīja, ka balons neplīsīs vis pie Inciema, kā iepriekš bija plānots, bet gan starp mums un Siguldu, turklāt nolaišanās tagad paredzēta pie Līgatnes, nevis pie Cēsīm. Visdrīzāk, ka tā jau bija jaunā prognoze, kas no paša rīta vēl nebija pieejama, un arī lielāks pacelšanās ātrums arī to ietekmējis. Pēc palaišanas mēs mierīgi būtu varējuši palikt mājās, bet reāli jau diez vai uz to piespiestos, turklāt tobrīd prognozētā nolaišanās vieta vēl bija otrā Gaujas krastā.

Sensoru rādījumi gan liek vilties. UV sensori acīmredzami ir noregulēti pārāk jūtīgi, un lielas jēgas no tiem nav. Iekšējās temperatūras sensors lidojuma sākumā ziņoja pat par +42.2°C temperatūru, kam es ticu, jo kapsula visu laiku atradās saulē, tādēļ sakarsa, turklāt darbojoties baterijas un regulatori arī silst, nemaz nerunājot par kameru. Lidojuma laikā temperatūra mazliet samazinājās, bet neko daudz. No vienas puses labi, raidītāja frekvencei vajadzētu būt stabilai, no otras – karsts ir karsts. Savukārt, ārējais temperatūras sensors nomērīja mīnus grādus tikai septiņu kilometru augstumā un arī vēlāk bija krietni par augstu kā vajadzēja būt.

Balona maksimālais augstums saskaņā ar kalkulatoru bija paredzēts 31.5 km. Un tas man vēl likās, ka būtu labs sasniegums, ņemot vērā nedaudz par lielu pacelšanās ātrumu.

31712 metru augstumā balons joprojām lido, nemaz netaisās pārtraukt pacelšanos, un uztvērēju sarakstā parādās vēl divi vārdi – YL2FZ no Alūksnes puses un SP5MG no Polijas. Lieliski! Esam sadzirdēti starptautiski. :) SP5MG mūsu zondi uztvēra Varšavā, 610 km attālumā, tātad ar radio visu esmu izdarījis pareizi. Viņam gan uz jumta ir tīri nopietnas antenas.. Viņš par mūsu lidojumu uzzināja, jo Tomeks (SP9UOB) par to ierakstīja poļu radioamatieru forumā.

Balons sasniedza 35408 metru augstumu, līdz pārsprāga un uzsāka nolaišanos, sākumā krītot pat 70 metrus sekundē. Krišanas ātrums samazinājās, sasniedzot blīvākus atmosfēras slāņus.

Mēs pa to laiku beidzām čilot un devāmies atkal ceļā. Starp Inciemu un Siguldu pazuda interneta sakari, bet zondes pozīciju jau mēs tāpat zinājām, klausoties radio.

Zonde laidās arvien zemāk un zemāk, samazinot nolaišanās ātrumu. Viss izskatījās normāli – klausītāji to uztvēra, tātad antena nebija cietusi, nolaišanās ātrums bija -22 m/s 20 km augstumā, -10 m/s 10 km augstumā, kas nozīmēja, ka tas ir pavisam normāls, izpletnis strādā, nav sapinies un, šķiet, arī nekas daudz no balona netiek nests līdzi lejā.

Kamēr vēl braucām pa šoseju, zonde jau paspēja nolaisties. Pēdējā uztvertā pozīcija bija 389 metru augstumā, un to uztvēra princ_fm, YL3GEG, kā arī man par lielu pārsteigumu mājas kompis un pat mans kompis no ceļa. Pēc tam signāls vienkārši pazuda.

Pa to laiku aizbraucām līdz pat Ieriķiem un nedaudz iepauzējām, lai izplānotu, kā darīt tālāk. Izmantoju iespēju pieslēgties Ieriķu TIC atvērtajam wifi, lai ielādētu trūkstošos datus un kārtīgi izpētītu karti. Zonde nolaidusies mežā. Mēs esam aizbraukuši par tālu.

Vēl līdz galam nesaprastu iemeslu dēļ nolēmām braukt uz Kārļiem, lai piebrauktu pie nolaišanās vietas no labās puses. Norāžu uz ceļiem nebija tikpat kā nekādu. Internets bija pazudis uz neatgriešanos (kompis vairs neatpazina modēmu), tāpēc arī nevarējām redzēt uz kartes, kur tieši atrodamies, kurā virzienā dodamies, vai tas ir pareizs, cik vēl tālu un kas vispār notiek. Kartes uz papīra ir, bet arī tās daudz nelīdz. Visu laiku monitorēju radio, bet signāls tā arī neparādījās, tāpēc radās bažas, ka zonde varētu būt nolaidusies kādā gravā, un no turienes signālu mēs tik viegli nedabūsim. JDat telefonsarunā pastāsta, ka vieglāk būtu bijis nolaišanās vietai piebraukt no otras puses, bet mēs jau paši gudri.

Līgatnes apkārtnes daba gan ir skaista, laiks jauks, mēs domājam, ka zinām, kur atrodamies, līdz aizmaldījāmies līdz Līviem, kur piešķīlām otru kompi ar otru modēmu un noskaidrojām, ka tiešām un pilnīgi konkrēti esam aizbraukuši uz pavisam otru pusi. :)

Metām riņķī, braucām atpakaļ un nolēmām tomēr nebraukt vis līdz šosejai, bet apbraukt mežu, kura vidū kaut kur atrodas LAASE. Uz viena no pakalniem beidzot sadzirdējām signālu, taču tas nebija pietiekami stiprs, lai to atkodētu bez kļūdām. Tur droši vien būtu palīdzējusi yagi izmantošana, taču to atlikām uz citu pakalnu un tad vēl, un tad jau bijām prom.

Atradām pareizos ceļus, lai piebrauktu vistuvāk vajadzīgajam mežam, signāls kļuva arvien spēcīgāks. Ceļš izgaisa pļavā, pa kuru vēl gabalu pabraucām, līdz tālāk vairs nevarēja. Atverot durvis, mašīnā iebrāzās dunduru bars un ārā gaidīja vēl lielāks, tāpēc bija skaidrs, ka jādarbojas ātri. Atstāju radio uztvērēju darbojamies, lai tas saņemtu derīgu telemetriju, un mēs uzzinātu precīzu nolaišanās vietu, bet mēs pa to laiku savācām visas mantas, kas varētu būt nepieciešamas mežā, lai varētu drīzāk doties prom no pļavas un dunduriem. Zaļo signālu ātri dabūjām, tas tika iebakstīts telefonos, mēs sākām iet.

Īsāk sakot, pieļāvām vairākas neloģiskas loģistikas kļūdas, būtu varējuši krietni saīsināt nobraukto ceļu un meklēšanas laiku, bet kā bija, tā bija, no kļūdām jāmācās, galvenais ir pozitīvs rezultāts.

Kad bijām tikuši līdz pašam mežam, saņēmu zvanu no JDat, kurš apjautājās, kā mums iet, un pastāstīja, ka nupat apdeitojusies pozīcija no bekapa. Tas tomēr strādā! Bijām nosprieduši, ka karstuma dēļ tas būs izslēdzies. Spriežot pēc ziņotā augstuma, JDat liekoties, ka zonde varētu būt uz zemes, mēs uz to arī ceram. Tā kā viņš redz mūs un bekapu uz kartes, tad saka, ka jāiet tieši uz ziemeļiem un kādus pārsimt metrus. Labi! Bekapa koordinātas tiek ierakstītas otrā telefonā.

Protams, lai ietu tieši uz ziemeļiem, vajag kompasu, kas palicis mašīnā, tāpēc aizjožu tam pakaļ, un brienam mežā. Mežs ir tāds kā jau nacionālajā parkā, velk uz mūžamežu, neliels purviņš, daudz kritušu koku. Skatāmies kompasā, telefonos un pēc saules un pamazām virzāmies dziļāk mežā uz ziemeļu pusi.

Koku daudz, visi augsti, skatāmies apkārt, zem kājām un uz koku galotnēm, bet nekā. Pēc laba gabala, kad abi telefoni joprojām rāda daždesmit metrus līdz mērķim, es pēkšņi apstājos, lai iesauktos: "Dzirdi?" Tiešām! Pīkst! Droši vien jau kādu brīdi pīkst, tikai nepievērsām uzmanību. Steidzīgāk dodamies skaņas virzienā, un Kopijs iesaucas: "Re, kur zonde! Karājas!" Es to aiz kokiem vēl neredzēju, un tad tiešām – karājas! Metru no zemes karājas mūsu zonde!

Apmēram divas stundas pēc nolaišanās zonde ir atrasta!
Izpletnis gan ir koka galotnē.

Atvēru kapsulu, lai apklusinātu pīkstuli un izslēgtu elektroniku. Jau uzreiz sajutu, cik silts iekšā. Bekaps tika izslēgts pēc 400 minūtēm kopš ieslēgšanas brīža. Atvienoju arī bortdatoru. Izrādās, ka fotoaparāts vēl ir ieslēgts, tātad baterijas ir izturējušas, taču tas ir tik karsts, ka to nav patīkami turēt rokās. Ātri paskatījos, kas uz atmiņas kartes, un izskatās, ka tur ir mazāk failu kā vajadzēja būt. Kaut kas nav nostrādājis, bet ar to tiksim galā vēlāk, tagad vēl jādabū izpletnis.

Apsveram un izmēģinām dažādus variantus, taču bez sakarīgiem rezultātiem. Izpletnis ir vienā koka pusē, bet balona atliekas otrā, aukla, kas tos savieno, iet pāri galotnei. Vienkārši ņemt, vilkt un iekārties auklā nevar, tai ir zināma izturība. Mēģinot šā un tā, Kopijs mistiskā veidā pēc kāda laika atbrīvo izpletni, kas noplivinās zemāk, un vēl pēc brīža uz zemes ir gan izpletnis, gan balona atliekas.

Misija izpildīta! :)

Brienot ārā no meža, man pēkšņi pielec, kāpēc, pakojot kopā kapsulu pirms palaišanas, kāds jautāja, kāpēc uz tās nav nekādu sponsoru logo vai kā cita. Tobrīd atbildēju par citu tēmu, bet tagad ir skaidrs, kāpēc tas tika jautāts – aizmirsām uz kapsulas uzlīmēt lapiņu ar nosaukumu un kontaktinformāciju! Tas nepieciešams, ja kaut kas noietu pavisam greizi un mēs to pazaudētu. Tāda lapiņa gan bija kapsulas iekšienē (vismaz), bet ārpusē nekā. Toties lapiņas pielīmēšana bija čeklistē.

Rezultāti

Foto beidzās pie 12 km, video 18 km augstumā, tāpēc šai ziņā mērķis diemžēl nav sasniegts.
Nav skaidrs, kas tieši tur notika, bet video divas reizes nesaprotamu iemeslu dēļ turpināja filmēt pāri noteiktajām 30 sekundēm. Pirmajā reizē tā tika nofilmēta palaišana, kad pēc 20 minūtēm tomēr tika pārtraukta video filmēšana. Pēc tam viss bija kā paredzēts – foto un ik palaikam video, līdz filmēšana atkal uzkārās un turpinājās, kamēr atmiņas karte bija pilna. Atkārtot šādu uzvedību neizdodas. Ja izlabot kļūdu neizdosies, tad nākamreiz, iespējams, būs jāpaliek tikai pie fotogrāfijām. Varbūt tā ir kļūda pašā CHDK.
Kameras logfailā ir fiksētas temperatūras līdz pat +80°C uz CCD..
Bet nu foto bija tikai viens no mērķiem.

Nav jau tā, ka nekas nebūtu nofotografēts vai nofilmēts – ir mākoņi, ir saskatāms jūras krasts. Galvenā tomēr šoreiz nav. Desmit kilometru augstumā uz brīdi kamera aizsvīda, bet tad ātri atkal objektīvs kļuva skaidrs. Video labi var dzirdēt, kā pīkstulis kļūst arvien klusāks, palielinoties augstumam un samazinoties atmosfēras blīvumam.

UV sensori, kā jau minēju, bija pārāk jūtīgi. Dati no viena ir pilnīgi nelietojami, otrs, savukārt, nav reģistrējis UV starojuma izmaiņas, bet drīzāk detektējis melnas debesis.

No temperatūras sensoriem viens darbojās pareizi, rādot iekšējo temperatūru. Tā bija augsta (līdz pat +42°C). Bet ārējais sensors rādīja temperatūras, kas bija daudz par augstu , zemākā temperatūra bija laižoties lejā – -31.9°C. Man ir divi varianti – vai nu tas nebija pietiekami paslēpts no saules, kas to karsēja (lidojums bija dienas vidū, saule bija visaugstāk), vai arī to sildīja pārlieku lielais karstums no kapsulas iekšienes.

Bortdators un radiosakari darbojās lieliski, ja neskaita to, ka atmiņas karte nofeiloja, bet tas nav liels zaudējums. Antenai nekādu problēmu nebija, sakari bija tuvu un tālu.

Pavisam kopā, zondei esot gaisā, tika pārraidītas 469 telemetrijas rindiņas, no kurām uztvertas un veiksmīgi dekodētas tika 425 rindiņas (91%). Pavisam bortdators visas dienas laikā noraidīja aptuveni 1200 rindiņas.

Telemetrijas uztveršanā piedalījās četri brīvprātīgie - princ_fm, YL3GEG, YL2FZ un SP5MG, kā arī trīs mūsu radio, kopā savācot 853 datu punktus. Raidītāju dzirdēja arī Lielvārdē, Rīgā un, iespējams, Lietuvā, bet neko vairāk nezinu.

  Veranda     266   31.2%
  princ_fm    259   30.4%
  YL3GEG      199   23.3%
  x-f         69    8.1%
  Laase-team  25    2.9%
  YL2FZ       19    2.2%
  SP5MG       16    1.9%

Lieliski tika nodemonstrētas "distributed listener" priekšrocības, izmantojot dl-fldigi programmu, – bija telemetrijas rindas, kuras dekodēja tikai viens klausītājs no visiem septiņiem – tas ērti apskatāms uz kartes. Lielbritānijā tā vairs nav problēma, tur katram lidojumam ir daudz klausītāju, bet vietās, kur HABbings vēl nav tik populārs, katram radiouztvērējam ir nozīme, sekošana balonam ir komandas darbs.

Balons ar aptuveni kilogramu smago kapsulu sasniedza 35.4 km augstumu, kas ir patīkami daudz, turklāt visi to redzēja tiešraidē, tas nav "nu mēs domājam" rezultāts. Plānotais pacelšanās ātrums bija 5.2 m/s, reāli – ap 5.9 m/s. Plānotais nolaišanās ātrums bija 5.6 m/s, reāli – ap 4.9 m/s.
No palaišanas brīža līdz augstākajam punktam bija 107 minūtes, nolaišanās ilga 41 minūti. Zonde nolaidās 21 km attālumā no palaišanas vietas.

Piezīmes

• Noteikti jāseko labi uzrakstītai čeklistei, tam vajadzīgs atsevišķs cilvēks, un kādam jāseko, lai viņš seko čeklistei, citādi ir liela iespēja kaut ko aizmirst.
• Divi viena operatora mobilie interneti nav laba doma, vajag alternatīvas.
• Sekojošo mašīnu jāiekārto, pirms vēl viss sācies, nevis pa ceļam. :)
• Vasarā pirms starta kapsulu un tās saturu nevajag turēt saulē, sakarst.
• Nepieciešama offline karte. Ideāli, ja to var sajūgt kopā ar dl-fldigi, prognozēm, pozīciju ielādi no interneta u.t.t. Tas viss ir iespējams. Prognozes arī var dabūt oflainā.
• Vēlams skaidri nodalīt mantas, kas nepieciešamas palaišanai un sekošanai, lai vieglāk darboties.
• Labāk izplānot sekošanas maršrutu, apskatīt dažādas prognozes ar atšķirīgiem augstumiem un vertikālajiem ātrumiem.
• Uzrakstīt / izmantot labu programmiņu mobilajam, kur ierakstīt koordinātas, lai ziņo, kurā virzienā un cik tālu jāiet, atvieglos meklēšanu uz zemes.

Pēcvārds, faili un tā

Prieks, ka bija cilvēki, kam tas bija interesanti un kas tagad apsver domu veidot līdzīgus projektus. Amatieru balonu laišana nav nekas unikāls, bet tas ir forši.
Paldies visiem, kas bija iesaistīti un atbalstīja! Paldies UKHAS!

• Ļoti daudz vērtīgas informācijas ir UKHAS wiki – shēmas, kods, padomi.. Ar to jāsāk.
• LAASE-1 elektronisko sistēmu kods pieejams Githubā, taču to nekādā gadījumā nevajag izmantot. To var pētīt, atsevišķas daļas var kopēt, var pārrakstīt, bet kodam ir kļūdas, un, nesaprotot, ko tas dara, kļūdas būs tieši tādas pašas vai vēl vairāk.
• Attēli
  • Oficiālais fotoalbums, ieskaitot kartes un grafikus
  • Foto no brīvprātīgā fotogrāfa Andra Jenerta
• Video
  • LAASE 1 takeoff
  • (būs kaut kas arī no zondes kameras)
• 3D vizualizācija ar lidojuma trajektoriju no Geoff-G8DHE
• Panorāmas attēls ar to, ko kamera būtu varējusi redzēt no pašas augšas, no Geoff-G8DHE
• Karte ar uztvertajiem pozīciju punktiem, kas sadalīti pēc to uztvērējiem

Ja ir vēl kaut kas aizmirsts un nepieminēts, jautājiet komentāros, forumos vai rakstiet – space at people lv.

Rīt, sestdien, 6. jūlijā plkst. 12 pēc vietējā laika (ISH) no Siguldas.

Lidojumam jāseko līdzi uz spacenear.us/tracker kartes.

Tehnisko info iepostēju Freefm.lv forumā un zemāk.

Telemetrijas pārraidei no kapsulas tiks izmantoti radiosakari ISM joslā, izmantojot raidītāju ar 10 mW jaudu un ceturtdaļviļņa "ground plane" antenu vertikālajā polarizācijā.
434.075 MHz USB
RTTY, 50 baud
600 Hz shift
ASCII 7 bits, no parity, 2 stop bits

Telemetrijas piemērs:
$$LAASE,161,08:24:48,57.11845,24.93659,154,2,6,205,205,1106,1163*4D97

Telemetrijā ir laiks, koordinātas, ātrums, GPS satelītu skaits un sensoru dati. Viens telemetrijas teikums tiek pārraidīts aptuveni 20 sekundēs, starp pārraidēm ir aptuveni sekundi ilga pauze, kuras laikā dzirdams tikai nesēja signāls (carrier). Temperatūras izmaiņu ietekmē radio frekvence var nobīdīties par kādu kilohercu uz vienu vai otru pusi, tāpat arī signāla frekvences nobīde (shift) var samazināties, to tad jāpielāgo manuāli atkarībā no situācijas.

Atkodēšanai var ērti izmantot dl-fldigi programmu (modificēta FLdigi versija, "dl" nosaukumā nozīmē "distributed listener").
Informācija par tās konfigurēšanu.

No dl-fldigi programmas telemetrija tiek augšuplādēta uz kopējo serveri, un balona lidojums redzams uz kartes reālajā laikā – spacenear.us/tracker

Četru kilometru augstumā zonde būs virs horizonta un līdz ar to uztverama (cerams) jau visā Latvijas teritorijā.

Pirms palaišanas un lidojuma laikā (vai jebkurā laikā) var pievienoties #highaltitude IRC čatkanālam uz Freenode servera. Tur ir daudz cilvēku, kas var palīdzēt ar dl-fldigi konfigurēšanu un citām lietām, kas saistītas ar amatieru balonu laišanu vai sekošanu to lidojumiem. Lidojuma laikā paši arī centīsimies būt onlainā un, cerams, operatīvi informēt par statusu.

Jau iepriekš liels paldies visiem, kas mēģinās uztvert mūsu zondes signālus un piedalīsies tās telemetrijas uztveršanā un nodošanā uz serveri!

Ja ir vēl kādi neskaidri jautājumi, centīšos atbildēt.
Informācija par precīzāku palaišanas laiku un GO-NO-GO statusu tiks publicēta piektdien.

Dienas mācība – ja pļava no attāluma un tuvumā izskatās tīri normāla, tas neskaitās, jo jau pirmajos metros var izmirkt pavisam, bet tālāk smilgas būs līdz degunam. Gumijniekiem nav nekādas nozīmes, tur vajag hidrotērpu, ja temperatūra ir krietni zem +10°C.

Šorīt pamodos pustrijos, ieslēdzu kompi, noskaņoju radio uz 403.001 MHz, ielādēju GPS almanahu un paklausījos LVĢMC radiozondi no Skrīveriem. Prognoze bija, ka tā lidos samērā tuvu garām Siguldai, kas ir iespējams tikai neilgu laiku vasaras vidū, tāpēc bija jāpamēģina, pie reizes notestējot pašbrūvēto 70 cm yagi. Zonde tiešām lidoja pa prognozēto maršrutu, tika līdz 23 km un tad šāvās lejup. Tuvojoties zemei, tās ātrums bija ap 15 m/s, kas ir diezgan baisi, ja tādi 200 grami kaut kam trāpītu. Skaidrs, ka LVĢMC tās laiž bez izpletņiem. Tik lielu nolaišanās ātrumu es nebiju iekļāvis prognozē, tāpēc izrādījās, ka tā nāk lejā pie Inčukalna. Tuvu. Vēl tuvāk!

Tai esot uz zemes, ar yagi to vairs neatradu, bet, pieslēdzot jumta antenu, signāls vēl bija turpat, lai gan par vāju, lai dekodētu. Kamēr nolēmu, ka jāaizbrauc pačolēt, kamēr sakrāmējos, neilgi pēc četriem signāls beidzās – zondēm baterija strādā samērā īsu laiku. Bet nu nekas.

Pa ceļam iespaidīgi skati ar saullēktu, miglu un tā, bet tad nedaudz vairāk kā kilometru garš pārgājiens zem augstsprieguma līnijas. Pļavā bija slapjš, aiz tās pa stigu jau vieglāk, bet slapjš, mežā vēl vieglāk, bet joprojām slapjš. Stirna turpat tuvumā, alnis vai kas tur arī bļaustījās aiz kokiem, mellenes daudz, daudz, visādi putniņi un zirnekļi, zirnekļi, zirnekļi. Pēdējā zināmajā vietā gan, protams, nekā un paredzamajā virzienā ar plusmīnus uz sāniem tāpat nekā. Tā kā es to varēju dzirdēt no mājām vēl brīdi pēc kritiena, tad tā noteikti ir pakārusies kādā kokā.

Atpakaļbridienā jau saulains un pēc trim stundām beidzot varēja sasildīties.

Ja nu kāds grib iet meklēt (lol), man pēdējā zināmā pozīcija ir N57.0817, E24.7118 414 metru augstumā, tā laidās ZA virzienā. Ņemot vērā krišanas ātrumu – "nu kaut kur turpat".

Noteikti vajag kādu LNA. :/
Vismaz tiku pie pirmajām mellenēm.

1. panorāmas foto - izmantot magnetometru un reakcijas ratu (reaction wheel), lai kontrolētu kapsulas griešanos ap savu asi. Pēc tāda principa tiek grozīti mazie vai ne tik mazie satelīti, neizmantojot dzinējus, taču mani interesē tikai viena ass, jo kapsula jau tāpat karājas striķī un sasvērt to neko daudz nav iespējams, tikai grozīt. Vēl arī tas, ka rats, iespējams, zināmā mērā darbotos kā žiroskops, lai stabilizētu kapsulu. Daudz vietas eksperimentiem.
Ričards Babingtons (UKHAS) pirms pāris nedēļām palaida ļoti advancētu kapsulu ar Canon 550D spoguļkameru, kurai bija trīs žiroskopi un īpaša konstrukcija stabilizēšanai, kas lieliski darbojās (video ir ļoti stabils). Grozīt gan to nevarēja, taču mani vairāk interesē grozīšana, ne tik daudz stabilizācija.

2. zvaigžņu sekotājs (star tracker) - apvienot to ar grozīšanu un žiroskopiem stabilizācijai, tad palaist balonu pēc saulrieta, lai fotografē nakts debesis ar ilgu ekspozīciju (5-10 s), atrodoties virs atmosfēras. Eh, plaša lauka skati noteikti būtu fantastiski.

3. attālināti kontrolējama kapsulas atvienošana no visa pārējā, ja, piemēram, gadās nolaisties augstā kokā. Izpletnis gan tiktu zaudēts, bet vismaz kapsula būtu. Teorētiski tas nav sarežģīti, vajag divus vienkāršus transīverus, kas darbojas līdz 20 metru attālumam, vai pat tikai raidītāju un uztvērēju, autonomas sistēmiņas, kas nosūta signālu un saņem signālu, nihroma vads vai rezistors, čiks un gatavs.

4. Mazpowerīgs kompītis (MK808, TL-WR702N, RPi vai kas tāds) ar RTLSDR un dump1090, lai pārbaudītu, kā un cik tālu lidmašīnas ar ADS-B var uztvert no gaisa. Tas gan diemžēl notiktu tikai offlainā, datus būtu jāapskata pēc nolaišanās, bet tik un tā. 1090 MHz antenas ir mazas, tāpēc izmēru ziņā tā nebūtu problēma.

5. (turpinājums sekos)

(normālas bildes ar paskaidrojumiem būs citreiz)

Plate tiek uzlikta Stalkerim, kas arī visu kontrolē, tāpēc tur nav pārāk daudz detaļu. Pirms tam ilgi domāju, kā to visu labāk izkārtot – it kā jau tur viss liekas vienkārši, bet, tā kā iepriekš ne ar ko tādu nebiju darbojies, tad pat tik vienkārša lieta sanāca sarežģīta. Beigās sapratu, ka nevaru to visu iepriekš uzzīmēt, tāpēc vienkārši liku uz plates, sazīmēju nepieciešamos savienojumus, trīsreiz pārbaudīju un lodēju klāt. Pēc tam liku klāt nākamo porciju. Atklājās, ka viss nebija tik labi kā iecerēts, bet pārāk lielu kļūdu arī nebija. Pirmajai reizei tīri normāli. Nākamreiz varbūt pat varēšu pašu procesoru arī likt uz plates un iztikt tikai ar vienu plati. Līdz SMD gan diez vai kādreiz advancēšos..

Bet nu visā visumā bortdators ir pabeigts par 95%, vēl mazliet jāpielabo programmatūra, jāsataisa konektori visiem sensoriem un citi sīkumi. Vēl gan jātiek skaidrībā ar vislabāko barošanas variantu.

Tā kā viss beidzot sāk šķist tik gatavs un tuvu, tad, protams, nespēju vien nociesties, lai veiktu pirmos tālos testus ar radio.

Kapsulas raidošā antena būtībā ir tāda pati kā tā, kas uzstādīta mājās uz jumta uztveršanai – 1/4 viļņa "ground plane". Tā ir omnidirekcionāla antena. Mājās to izveidoju no SO-239 ligzdas un elektrības kabeļa dzīslas.

Savukārt, raidošo antenu izveidoju no RG58 koaksiālā kabeļa, uzmanīgi un pacietīgi atšķetinot kabeļa ekranējumu, lai to sadalītu četrās šķipsnās, kas būs pati "ground plane", bet centra dzīsla būs radiators. Lai antenas elementi turētos taisni, ievietoju tos kokteiļsalmiņos. Tādā veidā tie ir pietiekami cieti, lai nezaudētu formu, un pietiekami mīksti gadījumam, ja kapsula nolaidīsies uz kaut kā, ko citādi varētu traumēt. Pagaidām to pielipināju kartona plāksnītei, lai turas kopā.

Desmitos vakarā viss bija gatavs, vajadzēja notestēt. :) Biju domājis aizbraukt uz gravas otru pusi un notestēt TX/RX sistēmas, atstājot raidītāju tur tiešas redzamības vietā kādu 300 m attālumā. Aizbraucu, ieslēdzu, pieslēdzos mājas kompim, lai pārbaudītu, kas un kā, un.. pat neskatoties uz to, ka skatu aizsedz laba koku kārta un raidītājs nemaz nav izlikts ārpus mašīnas, signāls tik spēcīgs un skaidrs, ka nav vērts neko atstāt un vēl ko testēt.

Nākamajā vakarā pagatavoju Yagi tipa piecu elementu antenu no mērlentes – stundas darbiņš. Antena ir viegli izveidojama, tā ir viegla, nav jābaidās kaut ko nolauzt vai saliekt, mērlente pati iztaisnojas.

Šī tipa antena uztver signālu diezgan šaurā leņķī, to ir jātēmē pareizajā virzienā. Darboties ar tādu, protams, neērtāk, taču milzīgs ieguvums pār omnidirekcionālo antenu ir tāds, ka tā neuztver apkārt esošos trokšņus, tā uztver tikai to virzienu, kurš nepieciešams, tādā veidā krietni palielinot signāla un trokšņa attiecību, kas arī nepieciešams.

Bortdatoram noskrūvēju raidītāja antenu un aiznesu to uz tālāko dārza stūri aiz kokiem, lai pārbaudītu, kas notiek. GP antenai "gain" bija jāuzgriež līdz galam, lai normāli uztvertu un atkodētu telemetriju. Ar Yagi antenu signāls bija ļoti spēcīgs un tīrs, tiklīdz pavērsu to pareizajā virzienā, bet "gain" mierīgi varēja būt ap 8 dB, vairāk nebija nepieciešams. Man, protams, nav nekādas pieredzes radio lietās, bet es teiktu, ka lielisks sniegums!

No rīta devos uz Sunīšiem, kas no mājas redzami pavisam tālu prom vistālākajā gravas galā. Arī bija plāns kaut kur noslēpt raidītāju, mājās patestēt jauno antenu, pēc tam ar velo treniņa nolūkos atbraukt tam pakaļ, taču realitātē izrādījās, ka tas nav nepieciešams – es vēl nemaz nebiju ticis līdz atklātai vietai, no kurienes saredzama Sigulda, biju aiz meža, raidītājs atradās uz aizmugurējā sēdekļa, bet mājās to jau mierīgi uztvēra un dekodēja – astoņi kilometri taisnā līnijā. Kā lai tādos apstākļos notestē Yagi antenu, ja jau GP mierīgi ķer un "gain" arī nemaz nav līdz maksimālajai vērtībai?

Toties esmu ticis pie diezgan stipras pārliecības, ka ar raidītāju un uztvērēju mājās viss ir kārtībā. :) Atceļā braucu caur Murjāņiem, signāls ūdenskritumā bija redzams visu laiku, lai gan atkodēt to atkal varēja tikai Siguldas tuvumā. Tur, iespējams, būtu bijis labs virzienantenas tests.

Upu projekts AVA bija iecerēts kā transeiropas floateris ar APRS, kas darbojas tajās valstīs, kur atļauts. Ar APRS lidojuma gaitā bija kaut kādas tehniskas problēmas, arī ar 70cm raidītāju viss nebija gludi (ir aizdomas par RFM22B moduli).
Īsi pirms starta:

Brīdi pēc pacelšanās balons, kuram bija jāceļas ar ātrumu 1.5 m/s, sāka nolaisties ar ātrumu -1 m/s, kas bija diezgan satraucoši, tad tomēr pacēlās augstāk, lai atkal sāktu laisties lejup. Tā nu, lai arī to palaida kopā ar PIE un abiem bija paredzēts vienāds pacelšanās ātrums, AVA pirmo kilometru pieveica pēc krietni ilgāka laika, tomēr balons pārlidoja Lamanša kanālu, Nīderlandi, Vāciju un Čehiju un nolaidās Austrijā dažas stundas pēc saullēkta. Lidojums beidzās kalnos, un, pateicoties veiksmīgam novietojumam, slovāku radioamatieris to varēja uztvert pat uz zemes. Tā nu karstasinīgo slovāku ekspedīcija devās glābšanas misijā uz Austrijas Alpiem, un tiešām atrada kapsulu kalnos un sniegā, tā ļoti veiksmīgi bija nolaidusies starp kokiem. :)

Vairāk info ava.upuaut.net
Radim (OM2AMR) foto no glābšanas misijas

Upu raksta, ka ir atrasts iespējamais iemesls APRS un 70cm radio problēmām – Radims atvēra AVAs bumbu, un izskatās, ka putuplasts zemā atmosfēras spiediena ietekmē ir izpleties, atspiežot APRS plati no bortdatora (bildīte). Negaidīts un vērā ņemams iemesls.

Daveake projekts PIE arī bija ļoti interesants. Tam bija divi NTX2 raidītāji ar nominālo frekvenci 434.075 MHz, taču abi mazliet novirzīti uz pretējām pusēm, un tas tiešām strādāja, frekvences nepārklājās. Kā bortdators tika izmantots Raspberry Pi, kas fotografēja un sūtīja lejup attēlus ar SSDV, katrs raidītājs savu. Tā kā balons cēlās mazliet ātrāk, tas izvēlējās citu maršrutu, lidojot pāri Nīderlandes un Vācijas dienvidiem līdz Šveicei, kur pagriezās atpakaļ uz rietumiem un.. nakts vidū apklusa. Franču radioamatieri jau bija gatavi, taču PIE tā arī vairs neatsāka raidīt. Tas arī nebija paredzēts kā ilgs lidojums, jo RPi un pārējā tehnika ir ļoti energoprasīgi. Visticamāk, PIE nolaidās kaut kur Francijā arī kādu laiku pēc saullēkta. Nakts laikā, kad nofotografēt tāpat neko nevarētu, tas sūtīja interesantas bildes no "kosmosa". :) Un beigās arī vienu saullēkta blāzmas bildi.

Vairāk info daveakerman.com
Par abiem lidojumiem var lasīt arī The Register rakstā.

PYSY Vācijā bija tehniskas problēmas – komanda īsi pēc starta pamanīja, ka GPS nestrādā un visu laiku tiek raidīta viena un tā pati atrašanās vieta un laiks. Žēl.

BONZO6 bija pikobalons, kas tika līdz divu kilometru augstumam, un tad sāka nolaisties. To nebija plānots atgūt.

Bet nu skats uz karti brīvdienās bija grandiozs. Tik daudz torņu gan Lielbritānijā, gan citur Eiropā. :) Liela mēroga pasākums.

Daveake laiž balonu ar diviem trekeriem, kuri abi raidīs SSDV (sūtīs attēlus). Tiem abiem standarta frekvence ir 434.075, kas mazliet novirzīta uz abiem sāniem, tāpēc būs interesanti, kā tie uzvedīsies. Un Upu laidīs balonu ar APRS. Abiem vajadzētu peldēt pāri Eiropai – Nīderlande, Vācija, mazliet Polija un tad uz dienvidiem. Ļoti ceru, ka tie tiešām sāks floatēt un būs gaisā ilgi.

Nu un vēl divi "normālie" lidojumi – viens Vācijas dienvidos, vēl viens Lielbritānijā.