“Kalps pārnācis to atsacīja savam kungam. Tad nama tēvs tapa dusmīgs un pavēlēja kalpam: izej steigšus uz pilsētas ielām un gatvēm un ved šurp nabagus,

Kā Raksti māca, ka cilvēks top taisns Dieva priekšā uz mūžīgo dzīvību? Pareizāk būtu sacīt: kā cilvēks kļūst taisns Dieva priekšā uz mūžīgo dzīvību jeb,

Dievs, mans debesu Tēvs, ar Tavu mīļoto Dēlu es piesaucu Tevi! Tavs Svētais Gars lai novērš manu sirdi no zemišķā! Liec ilgoties manai sirdij pēc

“Bet Dieva eņģelis no debesīm saka viņam: “Ābraham! Ābraham!”” [1.Moz.22:11] Šeit tu pats redzi, ka dievišķā Majestāte tik droši nicina un joko par nāvi un

“Šis pieņem grēciniekus un kopā ar tiem ēd.” (Lk.15:2) Tas bija dziļi šokējoši! Ikvienam dievbijīgam cilvēkam taču ir jāzina, ka Dievs ir svēts un taisnīgs

“Dziediet Tam Kungam jaunu dziesmu!” – arvien no jauna aicina psalmi. Ikreiz tā ir jauna Kristus dziesma, ko rīta agrumā sāk dziedāt mājas draudze, jauna

Vai tādēļ, ka ar maizi saņemam Kristus miesu un ar vīnu Kristus asinis, maizes substance pārvēršas Kristus miesas substancē un vīna substance Kristus asins substancē

Luters Lielajā katehismā izmanto Mateja 28:19 saistībā ar objektīvu Dieva žēlastības darbu, kas nav atkarīgs no cilvēka (pat no viņa ticības ne). Tas izriet no

Tagad jautāsim: kādi tad ir Dieva bērni? Kāds ir viņu raksturojums šajā pasaulē, pēc kādām zīmēm tos pazīt? Ko Dieva vārdi par to saka? –

“Ap šo laiku notika, ka Abimelehs un Pikols, viņa karaspēka virsnieks, sacīja Ābrahāmam: “Dievs ir ar tevi visās lietās, ko tu dari. Bet tagad apstiprini

“Kāds cilvēks rīkoja lielu mielastu [..]” (Lk.14:16) Tas ir pats galvenais. Bieži cilvēki to piemirst, lasot šo līdzību. Nākas tik daudz aizdomāties, dzirdot par to,

Kamēr baznīca atrodas pasaulē un ir pat daļa no pasaules, tā nevar kļūt par redzamu svēto kopību. Sekularitāte nozīmē atteikšanos no šķīstības ideāla, bet tam

Iedzimtā grēka cēlonis nav Dievs, kurš savās taisnajās dusmās nosoda un soda un šo grēku (Ef.2:3), bet gan sekojošie divi: velns (tālais cēlonis), kurš pavedināja

Ārsti bieži vien mums stāsta par zālēm, kas ir piemērotas konkrētu slimību ārstēšanai. Bet kas mums ir jādara pašiem, lai šī informācija varētu mums palīdzēt?